32004R0398

Padomes Regula (EK) Nr. 398/2004

(2004. gada 2. marts),

ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes silīcija importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret ievedumiem par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] ("pamatregula"), jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija ir iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

PROCEDŪRA

Spēkā esošie pasākumi

(1) Padome ar Regulu (EK) Nr. 2496/97 [2] ieviesa galīgu antidempinga maksājumu par tāda silīcija importēšanu, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR jeb Ķīnā). Galīgā maksājuma likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 49 %. Būtu jāatzīmē, ka sākotnējos pasākumus noteica Regula (EK) Nr. 2200/90 [3] un ka Regula (EK) Nr. 2496/97 noslēdza pārskatīšanu pirms termiņa beigām.

Atkārtotas izvērtēšanas prasība

(2) Pēc tam, kad 2002. gada martā publicēja paziņojumu [4] par gaidāmo termiņu antidempinga pasākumiem, kas bija noteikti attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes silīcija importu, Komisija saņēma prasību veikt atkārtotu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Prasību 2002. gada 9. septembrī iesniedza Euroalliages (Ferosakausējumu sadarbības komiteja) (še turpmāk "prasītājs") ražotāju vārdā, kas veido 100 % no Kopienas silīcija metāla produkcijas. Prasībā tika apgalvots, ka pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings un kaitējums attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari visdrīzāk turpinātos vai tiktu atsākts.

(3) Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu atkārtotas izvērtēšanas sākšanu, Komisija izsludināja atkārtotu izvērtēšanu [5] saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un uzsāka izmeklēšanu.

Izmeklēšana

Analīzes gaita

(4) Komisija oficiāli informēja sūdzību iesniedzējus Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus ĶTR, importējošos tirgotājus, patērētāju nozares un attiecīgās zināmās lietotāju asociācijas, kā arī Ķīnas valdības pārstāvjus par atkārtotas izvērtēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts paziņojumā par atkārtotas izvērtēšanas sākšanu.

(5) Visām pusēm, kas bija oficiāli informētas par atkārtotas izskatīšanas uzsākšanu, un tiem, kas to pieprasīja termiņā, kurš bija noteikts paziņojumā par atkārtotas izvērtēšanas sākšanu, nosūtīja aptaujas anketas.

(6) Aptaujas anketas atbildes saņēma no trim Kopienas ražotājiem pieprasītājiem, viena ražotāja eksportētāja, viena ievedēja un diviem ražotājiem analogā valstī.

Ieinteresētās personas un pārbaudes apmeklējumi

(7) Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, kas tika uzskatītas par vajadzīgām, lai novērtētu dempinga un kaitējuma turpināšanās un atkārtotas rašanās iespējamību un noteiktu Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

a) Eksportējošais ražotājs

Dalian DC Silicon Co., Ltd – Dalian, ĶTR

b) EksportējošaisSaistītais importētājs

Dow Corning Ltd, Barry, Velsa, Apvienotā Karaliste

c) Ražotāji analoga valstī

Fesil ASA, Trondheima, Norvēģija

Elkem ASA, Oslo, Norvēģija

d) Kopienas ražotāji

Invesil, Pechiney Group, Parīze, Francija

Ferroatlantica, Madride, Spānija

R W Silicum, Pokinga, Vācija

Izmeklēšanas laika posms

(8) Izmeklēšana saistībā ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laiku no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim (še turpmāk "izmeklēšanas laika posms"). Tendenču izpēte saistībā ar zaudējumu turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtējumu aptvēra laika posmu no 1998. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laika posma beigām (attiecīgais laika posms).

Procedūra, kas skar citas valstis

(9) 2002. gada oktobrī uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz Krievijas izcelsmes silīcija ievešanu Kopienā. 2003. gada 10. jūlijā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2229/2003 [6] tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums no 22,7 % līdz 23,6 %.

Attiecīgais ražojums un līdzīgi ražojumi

(10) Attiecīgais ražojums ir tāds pats, kā sākotnējā izmeklēšanā, t.i., ĶTR izcelsmes silīcija metāls, kura pašreizējais KN kods ir 28046900 (silīcija saturs ir mazāks nekā 99,99 % pēc svara). Vienīgi pašreizējās klasifikācijas dēļ, kas noteikta muitas nomenklatūrā, vajadzētu lietot jēdzienu "silīcijs". Silīcijam ar augstāku tīrības pakāpi, kura silīcija saturs nav mazāks par 99,99 % pēc svara, un ko galvenokārt izmanto elektronisko pusvadītāju nozarē, ir atšķirīgs KN kods, un uz to neattiecas šī procedūra.

(11) Silīciju ražo iegremdētās elektriskā loka krāsnīs ar karbotermisku kvarca (silīcija oksīda) samazināšanu dažādu veidu oglekļa samazinātāju klātbūtnē. To realizē klučos, graudu, granulu vai pulvera veidā saskaņā ar starptautiski atzītām tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz silīcija tīrību. Silīciju galvenokārt izmanto divās nozarēs: ķīmijas rūpniecībā – metilhlorsilānu vai trihlorsilānu un tetrahlorsilānu ražošanai un alumīnija rūpniecībā – alumīnija sakausējumu ražošanai primārajās un sekundārajās kausēšanas krāsnīs, kas paredzētas lietuvju sakausējumu ražošanai dažādām nozarēm, jo īpaši autorūpniecībai.

(12) Tāpat kā iepriekšējā pārskatīšanā pirms termiņa beigām izmeklēšanā ir atklāts, ka silīcijam, ko ražo ĶTR un pārdod vietējā tirgū, kā arī tam, ko eksportē uz Kopienu, silīcijam, kuru ražo un pārdod analogas valsts vietējā tirgū (Norvēģijā) un tam, kuru sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienā, ir vienas un tās pašas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un viens un tas pats izmantojums. Tāpēc tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13) Vienu piezīmi par attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma kategorijām izteica Ķīnas valdība, un pārējās piezīmes – Ķīnas Metālu, minerālu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības palāta. Tomēr šiem iesniegumiem nebija pievienoti nekādi apstiprinoši pierādījumi. Bez tam šīs piezīmes izteica tikai ļoti vēlā procedūras posmā. Šo iemeslu dēļ saņemtās piezīmes par attiecīgo ražojumu noraidīja.

DEMPINGA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(14) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai attiecīgajā brīdī nenotiek dempings, un, ja tas notiek, vai pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings turpinātos.

Iepriekšējas piezīmes

(15) No sešiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas minēti sūdzībā, sadarbojās tikai viens. Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, tā eksporta apjoms pārstāvēja vairāk nekā 80 % no Ķīnas kopējā eksporta uz ES. Neviens cits Ķīnas ražotājs eksportētājs informāciju nesniedza, un tāpēc atzinumi, kas attiecas uz viņu stāvokli, bija jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(16) Iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas laika posmā silīcija importa apjoms no ĶTR uz Kopienu bija 10199 tonnas. Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas attiecīgais imports 1998. gadā samazinājās līdz 4168 tonnām, bet līdz izmeklēšanas laika posma beigām tas atkal palielinājās līdz 14454 tonnām.

(17) Sākotnējās izmeklēšanas periodā izmeklēšanas laika posmā Ķīnas importa tirgus daļa bija 9,3 %. Iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas laika posmā attiecīgā importa tirgus daļa veidoja 3,8 % no Kopienas kopējā patēriņa. Laikā pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 1998. gadā šī tirgus daļa samazinājās līdz 1,4 %, bet izmeklēšanas laika posmā tā atkal pieauga un veidoja 3,9 % no Kopienas kopējā attiecīgā ražojuma patēriņa.

Dempings izmeklēšanas laika posmā

(18) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu Komisija izmantoja to pašu metodiku, ko tā izmantoja sākotnējā izmeklēšanā.

Analoga valsts

(19) Tā kā ĶTR ir pārejas ekonomikas valsts, normālvērtībai bija jābūt balstītai uz informāciju, kas iegūta atbilstošas tirgus ekonomikas trešā valstī saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(20) Tāpat kā iepriekšējā pārskatīšanā paziņojumā par šīs pārskatīšanas uzsākšanu Norvēģiju ieteica kā analoga valsti normālvērtības noteikšanai.

(21) Ķīnas ražotāji eksportētāji iebilda pret šo priekšlikumu un apgalvoja, ka Brazīlija vai Dienvidāfrika būtu piemērotāka izvēle, galvenokārt tāpēc, ka konkurences un tirgus apstākļi šajās valstīs ir vairāk salīdzināmi ar stāvokli Ķīnas Tautas Republikā. Kopienas ražošanas nozare iebilda Brazīlijas un Dienvidāfrikas izvēlei, atsaucoties uz ievērojamo vietējās valūtas devalvāciju Brazīlijā un konkurences trūkumu Dienvidāfrikā, jo tur bija tikai viens uzņēmums, kas ražo attiecīgo ražojumu. Turklāt neviens no zināmajiem ražotājiem šajās divās valstīs nepiekrita sadarboties procesā, kaut arī Komisija šos ražotājus aicināja to darīt. Tādējādi Brazīlija un Dienvidāfrika nevarēja saglabāt analogu valstu statusu.

(22) Attiecībā uz Norvēģiju konstatēja, ka tā ir viena no lielākajiem silīcija ražotājiem pasaulē, kurai ir divi konkurējoši vietējie ražotāji. Bez tam konstatēja, ka Norvēģija ir atvērts tirgus, kurā silīcijam nepiemēro ievedmuitas nodokli, un ka tajā ir liels Brazīlijas un ĶTR imports. Vēl būtu jāpiebilst, ka Norvēģijai ir dabiskas priekšrocības lētas enerģijas pieejamības ziņā, turpretim netika iesniegts neviens iesniegums, kas liecinātu, ka ĶTR ir tādas pašas priekšrocības.

(23) Tāpēc secina, ka Norvēģija ir piemērota analoga valsts. Komisija sazinājās ar diviem zināmiem silīcija ražotājiem Norvēģijā, un tie abi piekrita sadarboties.

Normālvērtība

(24) Attiecībā uz normālvērtības noteikšanu vispirms noskaidroja, ka Norvēģijas ražotāju pārdošanas apjoms vietējā tirgū salīdzinājumā ar eksportēto apjomu no ĶTR bija reprezentatīvs. Normālvērtību noteica vai nu pēc vidējās svērtās cenas, ko parastajās tirdzniecības darbībās maksā neatkarīgi klienti, vai pēc saliktās parastās vērtības, ja šie pārdošanas apjomi vietējos tirgos izrādījās nerentabli. Šajā sakarā būtu jāņem vērā, ka saliktā normālvērtība bija jāizmanto tikai nelielai eksporta daļai. Gadījumos, kad aprēķināja normālvērtību, to veica, pieskaitot ražošanas izmaksām Norvēģijā zināmas tirdzniecības, vispārējās un administrācijas izmaksas (še turpmāk – "TV un A") un saprātīgu peļņas normu. Visos gadījumos TV un A un peļņu noteica saskaņā ar pirmo metodi, kas noteikta pamatregulas 2. panta 6. punktā.

Eksporta cena

(25) Attiecībā uz realizācijai Kopienā paredzēto eksportu lielākā daļa pārdošanas darbību, ko veicis ĶTR ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojas, bija pārdošanas darbības, kas saistītas ar uzņēmumu Kopienā, kurš ievesto silīciju pārstrādā tālāk silikonā. Parasti šīs eksporta cenas neizmanto eksporta cenas noteikšanai, jo iespējams, ka tās ietekmējušas minētās saistības, kas pastāv starp uzņēmumiem. Tomēr tā kā konstatēja, ka noteiktās cenas ir saskaņā ar tirgus cenām, kas norādītas specializētajos žurnālos, kā arī ar cenām, kuras nosaka cits Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš izmeklēšanas laikā nesadarbojās, bet eksportēja uz tiem pašiem uzņēmumiem ES, šīs cenas nolēma izmantot eksporta cenas aprēķinos. Tādējādi eksporta cenu noteica, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, ražotājs eksportētājs, kurš nesadarbojās, un pārējiem Eiropas Kopienu Statistikas datiem. Būtu jāatzīmē, ka eksporta apjoms eksportētājam, kas sadarbojās, bija 80 % no Eiropas Kopienu Statistikas biroja reģistrētā importa un bija augstāks par attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko ieveda no ĶTR iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas laika posmā.

Salīdzinājums

(26) Lai nodrošinātu pienācīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ražotāja noteiktās cenas apjomā, vērtību pienācīgi koriģēja, lai ņemtu vērā atšķirības, kuras, kā uzskatīja un pierādīja, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Korekcijas veica attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksām.

Dempinga starpība

(27) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto normālvērtību un vidējām svērtajām eksporta cenām, kā iepriekš noteikts. Šis salīdzinājums norādīja, ka pastāv dempings. Dempinga starpība, kas izteikta kā procentuāls daudzums no CIF Kopienas robežpiegādes cenas pirms nodokļa nomaksas, bija būtiska, t.i., 12,5 %, lai gan ievērojami zem līmeņa, ko noteica iepriekšējo izmeklēšanu reizēs.

Secinājums

(28) Izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgo Ķīnas ražojumu importa apjoms bija lielāks nekā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas laika posmā un ka tas ir acīmredzami saglabājies dempinga līmenī. 24) Izmeklēšanā netika konstatēts nekas, kas liecinātu par to, ka šis dempinga līmenis varētu izzust vai samazināties, ja pasākumus atceltu. Tāpēc secināja, ka pastāv iespējamība, ka dempings turpināsies.

Importa izmaiņas, atceļot aizsardzības pasākumus

(29) Uzskatīja par lietderīgu arī pārbaudīt, vai Ķīnas importa apjomi pieaugtu, ja esošie pasākumi tiktu atcelti. Šim nolūkam novērtēja šādus faktorus: eksporta un/vai ražošanas jaudas attīstība un Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta dinamika trešās valsts tirgos.

Eksporta preču pārdošanas apjomi un eksportētāja, kas sadarbojas, neizmantotā jauda

(30) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums, kas sadarbojas, eksportēja 100 % savas attiecīgā ražojuma produkcijas, galvenokārt eksportējot uz ES. Bez tam atklājās, ka šim uzņēmumam bija ievērojams ražošanas jaudas pārpalikums, ko nesen divkāršoja. Vēl būtu jāatzīmē, ka lielākā daļa eksporta uz ES tika veikta ar atvieglojumu ievešanai pārstrādei attiecīgajam uzņēmumam, kas lieto attiecīgo ražojumu turpmākai pārstrādei. Citiem vārdiem, šis eksports nekad nenonāca brīvā apritē Kopienas tirgū, bet tas konkurēja ar silīciju, ko uzņēmēji tirgo Kopienas tirgū. Tādējādi pasākumu atcelšana būtu papildu stimuls šim eksportētājam turpmākos attiecīgā ražojuma apjomus nosūtīt uz Kopienas tirgu brīvai apritei vai ievešanai pārstrādei.

Ķīnas ražošanas un jaudas izmantošana

(31) Pamatojoties uz iesniegumu par pārskatīšanu pirms termiņa beigām, kas šai ziņā bija balstīta uz informāciju 2001. gada augusta "Metālu Biļetenā", Ķīnas ražošanas jauda attiecīgajam ražojumam ir aptuveni 1203000 tonnas gadā. Iesniegumā par pārskatīšanu pirms termiņa beigām bija arī norāde uz informāciju no vadošās neatkarīgās pētniecības grupas, pēc kuras aplēsēm 2002. gadā ražošanas jauda bija aptuveni 600000 tonnas. Aprēķināja, ka Ķīnas ražošanas apjomi tajā gadā bija aptuveni 400000 tonnas. Ievērojot to, Ķīnas ražošanas jaudas izmantošanas rādītājs ir no 33 % līdz 66 %, un labākajā variantā tās neizmantotā jauda ir vismaz puse no Kopienas kopējā patēriņa. Izskatījās arī, ka Ķīnas ražošanas jaudu turpmāk varētu strauji palielināt, ja to prasītu tirgus nosacījumi.

(32) Tādējādi augstā ražošanas jauda, kas pieejama ĶTR, liecina, ka ražotāji var ātri paplašināt ražošanu un novirzīt to uz jebkuru eksporta tirgu, tostarp Kopienas tirgu, ja pasākumus atceltu.

(33) Tā kā Ķīnas informācijas avoti nesniedza nekādu informāciju, un ņemot vērā, ka sabiedrībai pieejamā informācija par Ķīnas silīcija rūpniecību ir neliela, būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulu un jo īpaši tās 18. pantu iepriekšminētie secinājumi galvenokārt ir balstīti uz labāko pieejamo informāciju, proti, sūdzībā ietverto informāciju.

Eksports uz trešām valstīm

(34) Pamatojoties uz Ķīnas eksporta datiem, konstatēja, ka Ķīnas silīcija kopējais eksports pasaulē pieauga par 43 %, no 271626 tonnām 1998. gadā līdz 387444 tonnām 2002. gadā [7]. Eksporta cenas pasaules tirgū ir par 30 % zemākas nekā eksporta cenas Kopienā, tāpēc, ja pasākumus atceltu, eksportētājiem būtu stimuls palielināt eksportu drīzāk uz Kopienu, nevis uz trešām valstīm.

(35) Turklāt novēroja Ķīnas eksporta cenu samazināšanos attiecīgajam ražojumam gandrīz par 4 %, t.i., no 829 ASV dolāriem par tonnu 1998. gadā līdz 799 ASV dolāriem par tonnu 2002. gadā [8].

(36) Tas skaidri norāda uz to, ka, ja pasākumus atceltu, Ķīnas eksportētājiem būtu stimuls virzīties uz Kopienas tirgu, ņemot vērā ASV tirgū tikko ieviestos antidempinga pasākumus un nesen no 5 uz 20 % paaugstināto muitas nodokli, ko Krievija ieviesa attiecīgā produkta importam no Ķīnas.

Eksporta cenas uz Kopienu

(37) Vēl būtu jānorāda, ka vispārējais dominējošais cenu līmenis attiecīgajam ražojumam Kopienā dara Kopienas tirgu ļoti pievilcīgu. Tas ir papildu stimuls, lai palielinātu eksportu uz Kopienu, vai nu paplašinot ražošanu vai novirzot uz Kopienu tos pārdošanas apjomus, ko pašlaik eksportē uz trešām valstīm. Turklāt atklāja, ka eksporta cenas uz trešām valstīm ir zemākas nekā eksporta cenas uz Kopienu. Tomēr maz ticams, ka pievilcīgās, relatīvi augstās cenas Kopienas tirgū uzturēs ilgstoši, jo, ja pasākumus atceltu, vairāki Ķīnas eksportētāji savstarpēji konkurētu, lai palielinātu savas tirgus daļas Kopienas tirgū. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka visiem Kopienas tirgū esošajiem uzņēmējiem būtu attiecīgi jāsamazina savas cenas.

Tirdzniecības aizsardzības pasākumi, ko piemēro trešās valstis

(38) Tika pārbaudīta arī Ķīnas ražotāju eksporta dinamika citos būtiskos tirgos attiecīgajam ražojumam. Šajā sakarā Amerikas Savienotās Valstis 1999. gadā uzsāka pārskatīt antidempinga maksājumu silīcijam no ĶTR. Izmeklēšanā konstatēja ļoti augstu dempinga starpību (līdz 139 %). Tāpēc 2003. gada februārī antidempinga pasākumus pret attiecīgā produkta importu atjaunoja, secinot, ka šo pasākumu atcelšanas rezultātā turpinātos zaudējumus radošs dempings [9].

(39) Bez tam 2002. gadā Krievijas institūcijas pabeidza antidempinga izmeklēšanu par silīcija importu no ĶTR un ieteica ieviest antidempinga maksājumu 25 % apmērā. Tomēr pēc pārrunām ar Ķīnas iestādēm ievedmuitas nodoklis ir paaugstināts no 5 % līdz 20 %. Tas skaidri norāda, ka Ķīnas eksportētājiem būtu jāatrod citi tirgi, lai tirgotu attiecīgo ražojumu.

(40) Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka pastāv spiediens uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, lai tie meklētu alternatīvus eksporta tirgus.

Secinājums

(41) Izmeklēšana parādīja, ka ĶTR turpināja praktizēt savas dempinga darbības izmeklēšanas laika posmā. Ņemot vērā, ka ĶTR ir ievērojamas pieejamās ražošanas jaudas un ka Ķīna veic eksportu uz trešām valstīm par daudz zemākām cenām nekā uz Kopienu, ļoti iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinātu savu attiecīgā ražojuma eksporta dempingu uz Kopienu, ja esošie pasākumi tiktu atcelti. Turklāt attiecīgā ražojuma eksportu, ko veic Ķīnas eksportētāji, ierobežo jaunie antidempinga pasākumi, kuri ir spēkā gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Krievijā. Kopumā ir ļoti iespējams, ka imports Kopienā no Ķīnas atsāksies ievērojamā apmērā un par dempinga cenām, ja pasākumus atcels.

KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(42) Trīs sūdzību iesniedzēji Kopienas ražotāji atbildēja uz jautājumiem aptaujas anketā un pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu. Izmeklēšanas laika posmā tie pārstāvēja 100 % no Kopienas produkcijas. Izmeklēšanas laika posmā viens no trijiem Kopienas ražotājiem importēja attiecīgo ražojumu no citām trešām valstīm, principā no Dienvidāfrikas. Tomēr tika konstatēts, ka šādu importu būtībā veica, lai papildinātu ražojumus, ko tas piegādāja klientiem Kopienā. Attiecīgajā laika posmā šis imports samazinājās, jo īpaši laikā no 1998. gada līdz 1999. gadam, kad tas samazinājās uz pusi pēc tam, kad attiecīgais ražotājs uzstādīja jaunas ražošanas iekārtas Kopienā un stratēģiski apņēmās ražot un realizēt vairāk silīcija Kopienas tirgū. Izmeklēšanas laika posmā attiecīgā ražojuma imports, ko veica attiecīgais ražotājs, bija tikai 2,1 % no Kopienas ražošanas nozares silīcija pārdevumiem Kopienā (3,5 % no attiecīgā ražotāja pārdevumiem) un 1,9 % no Kopienas ražošanas nozares attiecīgā ražojuma produkcijas (3,2 % no attiecīgā ražotāja produkcijas). Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka imports, ko veica šis ražotājs, neietekmēja tā Kopienas ražotāja statusu.

(43) Tādēļ trīs Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

STĀVOKLIS KOPIENAS TIRGŪ

Kopienas patēriņš

(44) Kopienas patēriņa pamatā bija kopējais piegāžu apjoms, ko veidoja Kopienas ražošanas nozare Kopienā un imports no Ķīnas un citām trešām valstīm (pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem).

1. tabula Kopienas patēriņš (balstīts uz pārdošanas apjomiem)

Avots:

Pārbaudītas atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem un Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 290684 | 325234 | 388938 | 373950 | 371540 |

Indekss | 100 | 112 | 134 | 129 | 128 |

Izmaiņas | | + 12 % | + 20 % | – 4 % | – 1 % |

(45) ES silīcija patēriņš sasniedza maksimālo apjomu 390000 tonnu apmērā 2000. gadā pirms tas atkal samazinājās 2001. gadā un izmeklēšanas laika posmā, kā rezultātā tas bija 371540 tonnas. Kopumā visā attiecīgajā periodā pieaugums bija 28 %, bet laikā no 2000. gada līdz izmeklēšanas laika posmam samazinājums bija 4 %.

Imports no Ķīnas

Apjoms, tirgus daļa un cenas

(46) Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja ziņām, no Ķīnas ievestie apjomi attiecīgā perioda laikā palielinājās no 4168 līdz 14454 tonnām. Ķīnas importa tirgus daļa, kas iepriekšējā pārskatīšanā pirms termiņa beigām bija aptuveni 4 %, attiecīgajā periodā palielinājās no 1,4 % līdz 3,9 % izmeklēšanas laika posmā. Laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam vispirms cenas samazinājās par 8 procentiem un tad atkal palielinājās, un izmeklēšanas laika posma beigās sasniedza augstāku līmeni nekā 1998. gadā.

2. tabula Imports no Ķīnas (balstīts uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem)

Importa cenu izmaiņas.

Imports no Ķīnas | | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Apjoms, tonnas | 4168 | 3560 | 5969 | 9709 | 14454 |

Pēc indeksēšanas | 100 | 85 | 143 | 232 | 347 |

Tirgus daļa | 1,4 % | 1,1 % | 1,5 % | 2,6 % | 3,9 % |

Cena EUR/tonna | 1044 | 953 | 964 | 1142 | 1158 |

Pēc indeksēšanas | 100 | 91 | 92 | 109 | 110 |

(47) Arī pēc antidempinga maksājuma noteikšanas 1997. gadā Ķīnas izcelsmes silīcija cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas laika posmā cenu starpība ar Kopienas nozares cenām bija 2 %. Šo starpību aprēķināja, ņemot vērā Kopienas nozares ražotāju noteiktās vidējās pārdošanas cenas (ex–works), Ķīnas importa cenas saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem, kuras koriģēja, ņemot vērā pēcimporta izmaksas, muitas nodokli un antidempinga maksājumus. Jāatzīmē, ka iepriekš norādītās pārdošanas cenas aprēķināja, pamatojoties gan uz Kopienas lietotājiem veiktajiem pārdevumiem Kopienas tirgū, gan uz Ķīnas silīcija pārdevumiem, kas paredzēts ievešanai pārstrādei. Ķīnas silīcija pārdošanai nepiemēroja nekādus antidempinga maksājumus. Tomēr jāatzīmē, ka Kopienas tirgū brīvā apgrozībā laistā Ķīnas silīcija vidējā cena EUR 870 par tonnu tika atzīta par pārmērīgi zemu.

Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantošana

3. tabula Ražošana

Avots:

Pārbaudītas atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 107303 | 129285 | 143268 | 147811 | 143818 |

Indekss | 100 | 120 | 134 | 138 | 134 |

Izmaiņas | | + 20 % | + 14 % | + 3 % | – 3 % |

(48) Attiecīgajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares ražošana pieauga par 34 %, bet laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas laika posmam tā samazinājās par 3 %. Izmeklēša nas laika posmā Kopienas silīcija ražošanas nozare veidoja 38,7 % no Kopienas patēriņa.

4. tabula Ražošanas jauda

Avots:

Pārbaudītas atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 125000 | 142300 | 158000 | 165600 | 162000 |

Indekss | 100 | 114 | 126 | 132 | 130 |

Izmaiņas | | + 14 % | + 12 % | + 5 % | – 2 % |

(49) Ražošanas jauda katru gadu palielinājās, izņemot izmeklēšanas laika posmā, kad bija vērojams neliels kritums Kopumā attiecīgajā periodā jauda palielinājās par 30 % ieguldījumu lēmumu rezultātā, ko pieņēma 1998. gadā.

5. tabula Ražošanas jaudu izmantojums

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Izmantotais daudzums procentos | 85,8 % | 90,9 % | 90,7 % | 89,3 % | 88,8 % |

Indekss | 100 | 106 | 106 | 104 | 103 |

(50) No iepriekšējās tabulas var secināt, ka attiecīgajā periodā ražošanas jaudu izmantojums palielinājās par trīs procentu punktiem. Lielākais pieaugums radās laikā no 1998. gada līdz 1999. gadam. Laikā no 2000. gada līdz izmeklēšanas laika posmam ražošanas jaudu izmantojums samazinājās par aptuveni diviem procentu punktiem.

Pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas

6. tabula Pārdošanas apjoms

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 86718 | 114587 | 133568 | 128219 | 136421 |

Indekss | 100 | 132 | 154 | 148 | 157 |

Izmaiņas | | + 32 % | + 17 % | – 7 % | + 6 % |

(51) Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienā palielinājās par 57 % laikā no 1998. gadam līdz izmeklēšanas laika posmam.

(52) Pārdošanas apjoms saistītajiem uzņēmumiem saglabājās nemainīgs un bija mazāks par 6 % no visa silīcija pārdošanas apjoma attiecīgajā periodā.

7. tabula Kopienas ražošanas nozares silīcija pārdošanas cenas

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

EUR par tonnu | 1415 | 1184 | 1231 | 1271 | 1185 |

Indekss | 100 | 84 | 87 | 90 | 84 |

Izmaiņas | | – 16 % | + 4 % | + 3 % | – 7 % |

(53) Laikā no 1998. gadam līdz izmeklēšanas laika posmam silīcija vidējās pārdošanas cenas, ko noteica Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū, ievērojami pazeminājās par 16 %. Vidējās cenas strauji pazeminājās 1999. gadā, sasniedzot EUR 1184 par tonnu, pirms atkal sasniedza EUR 1271 par tonnu līdz 2001. gadam. Tad cenas pazeminājās par 7 % izmeklēšanas laika posmā, kā rezultātā to līmenis bija vienāds ar to, kas bija vērojams 1999. gadā. Krasā pārdošanas cenu samazināšanās un ražošanas izmaksu palielināšanās bija nozīmīga attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

Tirgus daļa

8. tabula Tirgus daļa

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tirgus procentuālā daļa | 29,8 % | 35,2 % | 34,3 % | 34,3 % | 36,7 % |

Indekss | 100 | 118 | 115 | 115 | 123 |

(54) Kopienas ražošanas nozarei piederošā tirgus daļa, kas 1998. gadā bija 29,8 %, palielinājās līdz 36,7 % izmeklēšanas laika posmā atbilstīgi Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu pieaugumam, kas radās tāpēc, ka Kopienā tika atvērta jauna ražotne. No 1998. gada līdz 1999. gadam bija vērojams liels pieaugums (+ 5,4 % tirgus), ieviešot jaunu ES ražošanas aprīkojumu. Mazāks pieaugums (+ 2,4 procentu punkti) notika laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas laika posmam.

Krājumi

9. tabula Krājumi

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 32768 | 33140 | 27803 | 33186 | 23118 |

Indekss | 100 | 101 | 85 | 101 | 71 |

Izmaiņas | | + 1 % | – 16 % | + 19 % | – 30 % |

(55) No iepriekšējās tabulas var secināt, ka attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 29 %. Izņemot 2000. gadu, pārējā laikā krājumu apjoms bija aptuveni 33000 tonnas līdz izmeklēšanas laika posmam, kad tas samazinājās līdz līmenim, kas bija tikai nedaudz virs 23000 tonnām.

(56) Krājumi, kas veidoja aptuveni 38 % no Kopienas ražošanas nozares ES pārdošanas apjoma 1998. gadā, izmeklēšanas laika posmā kļuva mazāki par 17 % no ES pārdošanas apjomiem. Šo samazinājumu galvenokārt skaidro ar to, ka parasti krājumi izveidojas katra kalendārā gada beigās, lai ziemas mēnešos, kad enerģijas izmaksas sasniedz maksimālo līmeni, varētu samazināt ražošanas apjomus. Izmeklēšanas laika posms beidzās septembrī, t.i., pirms pilnībā izjūtamas krājumu izveidošanās sekas.

Rentabilitāte un naudas plūsma

(57) Attiecīgā periodā rentabilitāte, kas izteikta kā procenti no neto pārdošanas vērtības, attīstījās šādi:

10. tabula Rentabilitāte

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Procentuālā peļņa (%) | 12,6 % | 1,8 % | 5,0 % | 1,7 % | – 2,1 % |

Izmaiņas | | – 10,8 % | + 3,2 % | – 3,3 % | – 3,8 % |

(58) Izņemot 2000. gadu, rentabilitāte pastāvīgi samazinājās visā periodā no 12,6 % rentabilitātes 1998. gadā līdz 2,1 % zaudējumiem izmeklēšanas laika posmā. 2000. gadā cenu pieaugums par 4 % salīdzinājumā ar 1999. gadu, kā arī zemākas ražošanas izmaksas, ko sniedza palielināti ieguldījumi, ļāva uzlabot peļņu no pārdošanas. 2001. gadā peļņa samazinājās pieaugošo ražošanas izmaksu rezultātā, jo īpaši attiecībā uz enerģijas un palīgmateriālu cenām, kas neatspoguļojās līdzīgā pārdošanas cenu pieaugumā. Faktiski minētajā gadā vidējās izmaksas palielinājās par EUR 80 par tonnu, savukārt pircēji šo ražojumu varēja iegādāties par EUR 40 par tonnu. Izmeklēšanas laika posmā samazinājās cenas, radot Kopienas ražošanas nozarei zaudējumus, neraugoties uz vidējo ražošanas izmaksu samazināšanos.

Naudas plūsma

11. tabula Naudas plūsma

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

EUR (tūkstošos) | 17005 | 8962 | 15028 | 5876 | 6070 |

Indekss | 100 | 53 | 88 | 35 | 36 |

Izmaiņas | | – 47 % | + 68 % | – 61 % | + 3 % |

(59) Attiecīgajā periodā naudas plūsma pasliktinājās par 64 %, kam sekoja izmaiņas, kas bija līdzīgas tām, ko novēroja rentabilitātes gadījumā.

Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

12. tabula Ieguldījumi

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

EUR (tūkstošos) | 32750 | 15539 | 15625 | 8559 | 7072 |

Indekss | 100 | 47 | 48 | 26 | 22 |

Izmaiņas | | – 53 % | + 1 % | – 45 % | – 17 % |

(60) Ievērojami ieguldījumi, ko veica laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam, galvenokārt bija vērsti uz ES ražošanas jaudas palielināšanu, pastāvot labvēlīgiem nosacījumiem 1998. gadā un pamatojoties uz Kopienas silīcija tirgus pozitīvo attīstību, ko Kopienas ražošanas nozare tobrīd paredzēja. Šo jaudas palielinājumu izmantoja arī, lai samazinātu Kopienas ražošanas nozares atkarību no importa silīcija. Šie paredzētie uzlabojumi redzami tendencē attiecībā uz Kopienas patēriņu, kas šajā periodā (no 1998. gada līdz 2000. gadam) palielinājās par 34 %.

(61) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ienākums no ieguldījumiem, tostarp uzkrātās amortizācijas, attiecīgajā periodā pasliktinājās atbilstoši rentabilitātes attīstībai.

13. tabula Ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Ienākums procentos | 39,1 % | 14,7 % | 20,4 % | 9,1 % | – 5,7 % |

Izmaiņas (procentu punktos) | | – 24 % | + 6 % | – 11 % | – 15 % |

(62) Visi uzņēmumi, kas veido Kopienas ražošanas nozari, pieder pie lielākām grupām. Tāpēc to spēju piesaistīt kapitālu nosaka katras atsevišķas grupas finanšu stāvoklis. Attiecīgajā periodā šīs lielākās grupas neziņoja par problēmām, kas saistītas ar kapitāla piesaisti. Tomēr ziņoja par problēmām, kas saistītas ar līdzekļu saņemšanu jauniem projektiem, jo īpaši silīcija nozarē. Šķiet, ka problēmas veicina Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa negatīvā attīstība un izmeklēšanas laikā pārbaudītie dati. Šie dati ir apkopoti 12. tabulā un norāda, ka izmeklēšanas laika posmā veikto ieguldījumu apjoms bija tikai 22 % no to 1998. gada līmeņa.

Nodarbinātība, produktivitāte un algas

14. tabula Nodarbinātība

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Darbinieki | 588 | 634 | 673 | 682 | 685 |

Indekss | 100 | 108 | 114 | 116 | 116 |

Izmaiņas | | + 8 % | + 6 % | + 2 % | + 0 % |

(63) Iepriekšējā tabulā norādīts, ka attiecīgajā periodā nodarbinātība ir palielinājusies par 16 %. Lielākais palielinājums radās laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam, palielinoties ražošanas jaudai, bet izmeklēšanas laika posmā tas neturpināja būtiski pieaugt.

(64) Ņemot vērā, ka ražošana proporcionāli palielinājās vairāk nekā nodarbinātība, produktivitāte tajā pašā laika posmā palielinājās par 15 %, kā norādīts tabulā turpmāk.

15. tabula Produktivitāte

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 182 | 204 | 213 | 217 | 210 |

Indekss | 100 | 112 | 117 | 119 | 115 |

Izmaiņas | | + 12 % | + 5 % | + 2 % | – 4 % |

(65) Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares darbinieku vidējās algas palielinājās par mazāk nekā 1 % gadā, t.i., mazāk par inflācijas līmeni.

16. tabula Algas

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

EUR darbiniekam | 32537 | 30610 | 33162 | 35048 | 33740 |

Indekss | 100 | 94 | 102 | 108 | 104 |

Izmaiņas | | – 6 % | + 8 % | + 6 % | – 4 % |

Dempinga starpību lielums

(66) Attiecībā uz ietekmi, ko izmeklēšanas laika posmā konstatētā faktiskā dempinga starpība atstāja uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ir jānorāda, ka Ķīnas gadījumā tā ir būtiska. Tāpēc aizsardzības pasākumu atcelšanas gadījumā pašreizējā izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ietekme būtu visai liela, jo importam no Ķīnas CIF cenas nodoklis ir 49 %.

Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(67) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības attīstība bija šāda:

17. tabula Kopienas ražošanas nozares eksports

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketā.

| 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Tonnas | 6446 | 6776 | 5803 | 6285 | 3209 |

Indekss | 100 | 105 | 90 | 98 | 50 |

Izmaiņas | | + 5 % | – 14 % | + 8 % | – 49 % |

(68) Kopienas ražošanas nozares silīcija eksports samazinājās uz pusi attiecīgajā periodā, galvenokārt izmeklēšanas laika posmā. Kaut arī samazinātais eksports var zināmā mērā ietekmēt Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, jebkuru šādu ietekmi ierobežos. Pārdošanas cenas un rentabilitāte Kopienas tirgū daudz būtiskāk ietekmēja Kopienas ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos. Eksporta apjomu samazināšanās, kas jau pirms izmeklēšanas laika posma bija minimāli, Kopienas ražošanas nozari ietekmēs nedaudz vai neietekmēs nemaz.

No citām ārpuskopienas valstīm veiktā importa apjoms un cenas

(69) Silīcija importa apjomi Kopienā no citām valstīm, izņemot Ķīnu, un to vidējās cenas attīstījās šādi:

18. tabula Imports Kopienā no citām trešām valstīm (apjoms)

Avots:

Eiropas Kopienu Statistikas birojs

Tonnas | | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Brazīlija | 43536 | 56709 | 67663 | 50849 | 52089 |

Krievija | 10798 | 6272 | 14172 | 16907 | 18006 |

Norvēģija | 92200 | 115385 | 124790 | 122677 | 114254 |

Dienvidāfrika | 12234 | 6225 | 5539 | 6203 | 2674 |

Citas trešās valstis. | 41029 | 22495 | 37236 | 39385 | 33643 |

Kopā | 199797 | 207086 | 249400 | 236021 | 220666 |

19. tabula Imports Kopienā no citām trešām valstīm (vidējā cena)

Avots:

Eiropas Kopienu Statistikas birojs

EUR par tonnu | | 1998 | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Brazīlija | 1173 | 1040 | 1158 | 1231 | 1098 |

Krievija | 1048 | 963 | 1131 | 999 | 929 |

Norvēģija | 1341 | 1207 | 1197 | 1201 | 1199 |

Dienvidāfrika | 1198 | 1161 | 1241 | 1149 | 1149 |

Citas trešās valstis. | 1273 | 1205 | 1165 | 1210 | 1156 |

Kopā | 1266 | 1152 | 1179 | 1193 | 1146 |

(70) Lai arī kopējie importa apjomi silīcijam, ko ieved no trešām valstīm, nevis no Ķīnas, analizētajā laika posmā palielinājās no aptuveni 200000 tonnām 1998. gadā līdz 2210000 tonnām izmeklēšanas laika posmā, šī importa tirgus daļa šajā periodā samazinājās no aptuveni 69 % līdz 59 %. Lielākie eksportētāji uz Kopienu bija Norvēģija, Brazīlija, Dienvidāfrika un Krievija. Vienīgi Krievijas importam bija vidējās importa cenas, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām izmeklēšanas laika posmā. Kā norādīts 47. apsvērumā Ķīnas silīcija, kas laists brīvā apgrozībā Kopienas tirgū, cena bija ievērojami zemāka par importa cenām no citām trešām valstīm, kuras minētas 19. tabulā.

Secinājums

(71) Kā iepriekš paskaidrots un norādīts, laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam Kopienas ražošanas nozare varēja izmantot tirgus apjoma palielinājumu par 34 % un ievērojamu pārdošanas apjomu un tirgus daļas palielinājumu. Tomēr pēc tam pārdošanas apjoms un tirgus daļa kļuva inerta, un Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis (cenas, rentabilitāte un naudas plūsma) pasliktinājās.

(72) Veicot rūpīgāku pārbaudi, redzams, ka galvenās pozitīvās izmaiņas Kopienas ražošanas nozarē notika laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam. Sākot no 2000. gada būtiski uzlabojumi netika novēroti.

(73) Uzlabojumi, kas bija vērojami no 1998. gada līdz 2000. gadam ir tieši saistīti ar lēmumiem, ko pieņēma Kopienas ražošanas nozare 1998. gadā, lai veiktu papildu ieguldījumus Kopienas ražošanas iekārtās. Laikā no 1998. gada līdz 2000. gadam ES ražošanas jauda palielinājās par 26 % (no 125000 tonnām līdz 158000 tonnām). Šos lēmumus pieņēma, atsaucoties uz antidempinga pasākumiem silīcija importam no Ķīnas, ko, kā norādīts 1. apsvērumā, 1997. gadā paplašināja. Kopienas ražošanas nozare 1998. gadā arī guva labu peļņu no saviem ES silīcija pārdošanas apjomiem (skatīt 58. apsvērumu). Tādēļ redzams, ka Kopienas ražošanas nozare varēja gūt labumu no antidempinga pasākumiem silīcija importam no Ķīnas. No 2000. gada līdz izmeklēšanas laika posmam Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās, jo īpaši attiecībā uz cenām, kas samazinājās par EUR 46 par tonnu, rentabilitāti, kas samazinājās par 7,1 procentu punktiem, naudas plūsmu, kas samazinājās par 59 %, un ieguldījumiem, kas samazinājās par 55 %. Līdz izmeklēšanas laika posmam Kopienas ražošanas nozare konstatēja, ka tā atrodas stāvoklī, kas rada zaudējumus. Šo iemeslu dēļ uzskata, ka izmeklēšanas laika posmā Kopienas ražošanas nozare konstatēja, ka tā atrodas ļoti nestabilā un sliktā stāvoklī.

IESPĒJAMĪBA, KA KAITĒJUMS VARĒTU ATKĀRTOTIES

(74) Importa dempinga apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās attiecīgajā periodā, un pastāv varbūtība, ka bez ieviestajiem antidempinga pasākumiem ievērojamus attiecīgā ražojuma palielinātus apjomus nosūtītu uz Kopienas tirgu par ļoti zemām cenām, kas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Ņemot vērā spēkā esošā antidempinga maksājuma līmeni, cenu atšķirība starp ievesto ražojumu un to, kuru ražojusi Kopienas ražošanas nozare, varētu pārsniegt 35 %, ja antidempinga pasākuma termiņa izbeigšanās netiktu aizkavēta.

(75) Kā minēts 31. apsvērumā, tiek lēsts, ka latentā jauda Ķīnā ir pietiekama, lai nodrošinātu 50 % Kopienas silīcija pieprasījuma. Ja pašreizējie pasākumi tiktu pārtraukti, pastāv risks, ka ievērojama daļa neizmantotās ražošanas jaudas tiktu izmantota, lai pārpludinātu Kopienas tirgu ar silīciju no ĶTR. Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtā informācija liecina, ka, veicot importu ar ievedmuitas atcelšanu, Ķīnas silīciju ievestu Kopienā par vidējo cenu EUR 870 apmērā par tonnu. Nav pamata uzskatīt, ka nākotnes cenas pārsniegtu šo cenu, ja beigtos pasākuma darbība,. Izpētot ietekmi, ko rada šāds papildu imports par zemām cenām, Kopienas ražošanas nozares stāvoklim, būtu jāpatur vērā, ka: šīs ražošanas nozares stāvoklis jau ir nestabils gan Krievijas, gan Ķīnas radītā importa dempinga dēļ. Importa dempinga iekļūšana no Ķīnas šādā daudzumā nekavējoties radītu tālāku ievērojamu cenu kritumu ES tirgū, jo Kopienas ražošanas nozare vispirms drīzāk censtos saglabāt savu tirgus daļu, nekā samazināt savus ražošanas apjomus. Tas savukārt turpinātu graut Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, kura saskartos ar vēl lielākiem zaudējumiem nekā zaudējumiem 2,1 % apmērā, ar ko tā saskārās izmeklēšanas laika posmā. Pat īsā laika posmā Kopienas ražošanas nozarei varētu nākties pamest tirgu, ņemot vērā tās nepārliecinošo finansiālo stāvokli, kas cita starpā izpaustos rentabilitātes samazinājumā (14,7 procentu punkti) attiecīgajā periodā.

(76) Jāatgādina, ka 28. apsvērumā tika secināts, ka Ķīnas silīciju turpinās importēt ES tirgū par dempinga cenām, 41. apsvērumā – ka pastāv varbūtība, ka šis imports ievērojami pieaugtu, ja pasākumus pārtrauktu, un 73. apsvērumā – ka Kopienas ražošanas nozare konstatēja, ka tās stāvoklis ir nestabils. Kaut arī pašreizējie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu jebkādu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, ko rada Ķīnas imports, tiek secināts, ka pasākumu atcelšanas rezultātā importa dempings no ĶTR atkal radītu kaitējumu.

KOPIENAS INTERESES

Iepriekšēja piezīme

(77) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika noteikts, vai spēkā esošo antidempinga maksājumu piemērošanas termiņa pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtēts, kas interesē visas dažādās iesaistītās puses, t.i., Kopienas ražošanas nozari, importētājus/tirgotājus, kā arī attiecīgā ražojuma lietotājus un piegādātājus.

(78) Būtu jāatgādina, ka veicot iepriekšējo pārskatīšanu, tika atzīts, ka aizsardzības pasākumu pieņemšana nebūtu pretrunā ar Kopienas interesēm. Turklāt, tā kā pašreizējā izmeklēšana ir pārskatīšana pirms termiņa beigām, tā ļauj analizēt situāciju, kurā antidempinga pasākumi jau ir spēkā, un izvērtēt esošo antidempinga pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz iesaistītajām pusēm.

(79) Šajā aspektā pārbaudīja, vai, neņemot vērā secinājumus par varbūtējiem atkārtota dempinga izraisītiem zaudējumiem, pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

Kopienas ražošanas nozares intereses

(80) Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka ir strukturāli dzīvotspējīga ražošanas nozare, kas var pielāgoties tirgus mainīgajiem apstākļiem. To konkrēti pierādījusi gan situācijas pozitīvā attīstība laikā pēc efektīvas konkurences atjaunošanas, nosakot gan antidempinga pasākumus attiecībā uz Ķīnas izcelsmes importu, gan nozares ieguldījumi papildu ražošanas jaudai 1998. gadā. Tomēr jāsecina, ka, ja antidempinga pasākumi neturpināsies, ir iespējama ievērojama situācijas pasliktināšanās.

Nesaistīto importētāju/tirgotāju intereses

(81) Komisija deviņiem nesaistītiem importētājiem/tirgotājiem un asociācijām nosūtīja aptaujas anketas. Atbildes uz šīm aptaujas anketām netika saņemtas, nebija atsaucības arī no citiem importētājiem/tirgotājiem.

(82) Šādos apstākļos secināja, ka spēkā esošajiem pasākumiem nebija izteikta ietekme uz importētājiem vai tirgotājiem, tāpēc pasākumu turpināšanās šīs puses neietekmētu.

Lietotāju intereses

(83) Komisija 15 lietotājiem un lietotāju asociācijām nosūtīja aptaujas anketas. Tika saņemtas tikai divas nepilnīgas atbildes no lietotājiem un vispārīgi argumenti no lietotāju asociācijas. Pamatojoties uz šīm atbildēm, izrādījās, ka silīcijs veido aptuveni 10 % no lietotāju ražošanas izmaksām. Bez tam šīs atbildes liecināja, ka abi uzņēmumi bija rentabli, pat pastāvot esošajiem antidempinga maksājumiem Ķīnas silīcijam. Šie argumenti neietvēra paskaidrojumus par ietekmi, kas varētu rasties, ja pasākumi tiktu atcelti. Turklāt argumentos nebija nekādu ziņu par to, kāda bija šo pasākumu ietekme uz šiem diviem lietotājiem. Bez tam netika saņemtas nekādas ziņas arī par to, vai bija iespējams kādu nodevu novirzīt lietotāja pircējiem.

(84) Atbildē no lietotāju asociācijas bija teikts, ka Kopienas interesēs būtu, lai tai piederētu pēc iespējas vairāk dažādu silīcija avotu. Bez tam viņi paziņoja, ka uzskata, ka pasākumu izbeigšanās rezultātā neatkārtotos Ķīnas silīcija dempings, kas nodara kaitējumu. Tomēr nekādi pierādījumi, kas pamatotu šo pieņēmumu, netika sniegti.

(85) Ņemot vērā i) zemo atsaucības līmeni uz izsūtītajām aptaujas anketām, ii) saņemto argumentu nepilnību, iii) uzticamu datu trūkumu spēkā esošo pasākumu izbeigšanās pamatošanai, secina, ka nodevas piemērošanas turpināšanai nebūtu ievērojama ietekme uz lietotāju.

Secinājums

(86) Ņemot vērā iepriekš minēto, secina, ka nav pārliecinošu, ar Kopienas interesēm pamatotu iemeslu, kas neļautu uzturēt esošos antidempinga pasākumus.

ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(87) No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka ir jāturpina ar Regulu (EK) Nr. 2496/97 noteiktie antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas izcelsmes silīcija importu, kas noteikti saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo ievieš galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz tāda silīcija importu, kura KN kods ir 28046900 un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Galīgā antidempinga maksājums, ko piemēro tīrajai Kopienas brīvas robežpiegādes cenai pirms nodokļu nomaksas, ir 49 %.

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 2. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Cullen

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp.).

[2] OV L 345, 16.12.1997., 1. lpp.

[3] OV L 198, 28.7.1990., 57. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1607/92 (OV L 170, 25.6.1992., 1. lpp.).

[4] OV C 67, 16.3.2002., 34. lpp.

[5] OV C 246, 12.10.2002., 9. lpp.

[6] OV L 339, 24.12.2003., 3. lpp.

[7] Ja izmeklēšanas laika posms nav sadalīts pa mēnešiem, ir izmantoti gada dati.

[8] Ja izmeklēšanas laika posms nav sadalīts pa mēnešiem, ir izmantoti gada dati.

[9] US Federal Register/68. sējums, Nr. 25, 2003. gada 11. februāris.

--------------------------------------------------