EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004D0585

2004/585/EK: Padomes lēmums (2004. gada 19. jūlijs), ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai

OV L 256, 3.8.2004, p. 17–22 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 142M, 30.5.2006, p. 176–181 (MT)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/03/2015

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2004/585/oj

3.8.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 256/17


PADOMES LĒMUMS

(2004. gada 19. jūlijs),

ar ko izveido reģionālās konsultatīvās padomes atbilstīgi kopējai zivsaimniecības politikai

(2004/585/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3), un jo īpaši tās 31. un 32. pantā, ir paredzēti jauni veidi ieinteresēto personu dalībai kopējā zivsaimniecības politikā, izveidojot reģionālās konsultatīvās padomes.

(2)

Nodrošinot saskaņotu pieeju reģionālo konsultatīvo padomju izveidei, ir nepieciešams, lai tās atbilstu vadības vienībām, kas izveidotas, pamatojoties uz bioloģiskajiem kritērijiem, un tām jābūt ierobežotā skaitā, gan lai sniegtu derīgus ieteikumus, gan arī praktisku iemeslu dēļ.

(3)

Ievērojot to, ka reģionālās konsultatīvās padomes ir ieinteresēto pušu vadītas organizācijas, tām jāpielāgo sava struktūra attiecīgajām zivsaimniecības un reģiona īpatnībām. Tomēr, izveidojot reģionālās konsultatīvās padomes, ir nepieciešama vispārēja struktūra.

(4)

Lai nodrošinātu efektivitāti, ir nepieciešams ierobežot reģionālo konsultatīvo padomju lielumu, vienlaikus nodrošinot, ka tajās ir pārstāvētas visas kopējās zivsaimniecības politikas skartās ieinteresētās puses, un atzīstot zvejas interešu primāro lomu, ņemot vērā vadības lēmumu un politikas ietekmi uz tām.

(5)

Lai nodrošinātu saskaņotību jautājumos, kuros kopīgas intereses ir vairāk nekā vienai reģionālajai konsultatīvajai padomei, ir būtiski nodibināt sakarus starp dažādām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(6)

Ņemot vērā uzdevumus, kādi ir Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai, kura atjaunota ar Komisijas Lēmumu 1999/478/EK (4) un kurā ir pārstāvēts plašs dažādu Eiropas organizāciju un ieinteresēto pušu loks, reģionālo konsultatīvo padomju darbs būtu jāsaskaņo ar minētās komitejas darbu, un tām savi ziņojumi būtu jāsūta arī minētajai komitejai.

(7)

Lai nodrošinātu reģionālo konsultatīvo padomju efektīvu izveidi, ir svarīgi, lai publiskie līdzekļi piedalītos izmaksu segšanā to darbības sākuma fāzē, kā arī rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksu segšanā.

(8)

Finanšu atsauces summa, kā noteikts 34. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (5) ir iekļauta šajā lēmumā visam finanšu noteikumu darbības laikam, neskarot budžeta lēmējiestādes pilnvaras, kā tās noteiktas Līgumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

1)

“attiecīgā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurai ir zvejas intereses apgabalā vai zivsaimniecības jomā, kas ir reģionālās konsultatīvās padomes kompetencē;

2)

“zivsaimniecības nozare” ir zvejas apakšnozare, kas ietver kuģu īpašniekus, maza mēroga zvejniekus, nodarbinātus zvejniekus, ražotāju organizācijas, kā arī, cita starpā, pārstrādātājus, tirgotājus un citas tirgus organizācijas un sieviešu apvienības;

3)

“citas interešu grupas” ir, cita starpā, vides organizācijas un grupas, akvakultūras nozares ražotāji, kā arī patērētāji, atpūtas un sporta zvejnieki.

2. pants

Reģionālo konsultatīvo padomju izveidošana

1.   Reģionālo konsultatīvo padomi izveido katram no turpmāk norādītajiem:

a)

Baltijas jūrai;

b)

Vidusjūrai;

c)

Ziemeļjūrai;

d)

Ziemeļrietumu ūdeņiem;

e)

Dienvidrietumu ūdeņiem;

f)

pelāģisko zivju krājumiem;

g)

atklātās jūras/tālsatiksmes flotei.

2.   Katras reģionālās konsultatīvās padomes pārziņā esošais ģeogrāfiskais apgabals ir noteikts I pielikumā. Katra reģionālā konsultatīvā padome var izveidot apakšnodaļas, kuru pārziņā ir jautājumi saistībā ar īpašiem zvejas un bioloģiskajiem reģioniem.

3. pants

Procedūra

1.   Zivsaimniecības nozares un citu interešu grupu pārstāvji, kuriem ir intereses saistībā ar vienu no reģionālajām konsultatīvajām padomēm, iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai lūgumu par reģionālas konsultatīvās padomes darbību. Lūgums atbilst kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, principiem un pamatnostādnēm, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2371/2002, un tas ietver:

a)

mērķu formulējumu;

b)

darbības principus;

c)

sākotnējo reglamentu;

d)

budžeta tāmi;

e)

organizāciju pagaidu sarakstu.

2.   Attiecīgās dalībvalstis, vajadzības gadījumā iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, lemj par to, vai pieteikums ir visaptverošs un atbilst šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem, un – savstarpēji vienojoties – nosūta Komisijai ieteikumu par attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomi.

3.   Pēc ieteikuma izvērtēšanas un iespējamiem pieteikuma grozījumiem, Komisija pēc iespējas īsākā laikā pieņem lēmumu un jebkurā gadījumā cenšas to pieņemt, vēlākais, trīs mēnešos, norādot dienu, kad reģionālā konsultatīvā padome sāk darboties. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Struktūra

1.   Katra reģionālā konsultatīvā padome sastāv no ģenerālās asamblejas un izpildkomitejas.

2.   Ģenerālā asambleja sanāk vismaz vienreiz gadā, lai apstiprinātu gada ziņojumu un gada stratēģisko plānu, ko izstrādājusi izpildkomiteja.

3.   Ģenerālā asambleja ieceļ izpildkomiteju, kurā ir ne vairāk kā 24 locekļi. Izpildkomiteja vada reģionālās konsultatīvās padomes darbu un pieņem tās ieteikumus.

5. pants

Dalība

1.   Reģionālajā konsultatīvajā padomē ir pārstāvji no zivsaimniecības nozares un citām interešu grupām, ko iespaido kopējā zivsaimniecības politika.

2.   Eiropas un valstu līmeņu organizācijas, kas pārstāv zivsaimniecības nozari un citas interešu grupas, var attiecīgajām dalībvalstīm izteikt ierosinājumus attiecībā uz padomes locekļiem. Šīs dalībvalstis vienojas par ģenerālās asamblejas locekļiem.

3.   Ģenerālajā asamblejā un izpildkomitejā divas trešdaļas vietu ir atvēlētas zivsaimniecības nozares pārstāvjiem un viena trešdaļa – pārstāvjiem no citām interešu grupām, ko iespaido kopējā zivsaimniecības politika.

4.   Izpildkomitejā ir jābūt vismaz pa vienam zvejas apakšnozares pārstāvim no katras attiecīgās dalībvalsts.

6. pants

Trešo personu dalība

1.   Zinātniekus no attiecīgo dalībvalstu institūtiem vai starptautiskām struktūrām uzaicina kā ekspertus piedalīties reģionālās konsultatīvās padomes darbā. Var uzaicināt arī jebkuru citu kvalificētu zinātnieku.

2.   Komisijai un attiecīgo dalībvalstu nacionālajām un reģionālajām pārvaldes struktūrām ir tiesības piedalīties jebkurā reģionālās konsultatīvās padomes sanāksmē kā aktīviem novērotājiem.

3.   Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas pārstāvis ir tiesīgs piedalīties jebkurā reģionālās konsultatīvās padomes sanāksmē kā aktīvs novērotājs.

4.   Pārstāvjus no trešo valstu zivsaimniecības nozares un citām interešu grupām, tostarp pārstāvjus no reģionālajām zivsaimniecības organizācijām, kurām ir intereses zvejas apgabalā vai zivsaimniecības jomā, kas ir reģionālās konsultatīvās padomes kompetencē, var uzaicināt piedalīties attiecīgās reģionālās konsultatīvās padomes darbā kā aktīvus novērotājus, kad apspriež viņus interesējošus jautājumus.

5.   Ģenerālās asamblejas sanāksmes ir atklātas. Izpildkomitejas sanāksmes ir atklātas, ja vien, izņēmuma gadījumā, izpildkomiteja ar balsu vairākumu nenolemj citādi.

7. pants

Darbība

1.   Reģionālās konsultatīvās padomes pieņem vajadzīgos noteikumus, kas nepieciešami to darba organizācijai, tostarp sekretariātam un darba grupām.

2.   Reģionālās konsultatīvās padomes pieņem vajadzīgos noteikumus, lai nodrošinātu pārskatāmību visā lēmumu pieņemšanas procesā. Izpildkomitejas pieņemtos ieteikumus uzreiz dara pieejamus ģenerālai asamblejai, Komisijai, attiecīgajām dalībvalstīm un, pēc pieprasījuma, jebkuram sabiedrības loceklim.

3.   Izpildkomitejas locekļi, pēc iespējas, pieņem ieteikumus, par to vienojoties. Ja vienošanos nevar panākt, locekļu atšķirīgos viedokļus iekļauj ieteikumos, kurus pieņem ar klātesošo un balsojošo izpildkomitejas locekļu balsu vairākumu. Saņemot rakstiskos ieteikumus, Komisija un, atbilstīgos gadījumos, attiecīgās dalībvalstis pieņemamā laikā un, ilgākais, trīs mēnešos sniedz precīzas atbildes uz tiem.

4.   Katra reģionālā konsultatīvā padome izraugās priekšsēdētāju, par to vienojoties. Priekšsēdētājs darbojas neatkarīgi.

5.   Attiecīgās dalībvalstis nodrošina nepieciešamo palīdzību, tostarp saistībā ar loģistiku, lai sekmētu reģionālās konsultatīvās padomes darbību.

8. pants

Reģionālo konsultatīvo padomju darbības saskaņošana

Ja kāds jautājums skar divu vai vairāk reģionālo konsultatīvo padomju kopīgas intereses, tās saskaņo savas nostājas, lai šajā jautājumā pieņemtu kopīgus ieteikumus.

9. pants

Finansēšana

1.   Reģionālā konsultatīvā padome, kas ieguvusi tiesību subjekta statusu, var pieteikties Kopienas finansiālai palīdzībai.

2.   Kopienas sākotnējo palīdzību var piešķirt reģionālās konsultatīvās padomes darbības izdevumiem pirmajiem pieciem gadiem saskaņā ar II pielikuma 1. daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Kopienas palīdzību, lai segtu izmaksas saistībā ar mutisko un rakstisko tulkošanu reģionālo konsultatīvo padomju sanāksmju vajadzībām, var piešķirt saskaņā ar II pielikuma 2. daļu.

4.   Finanšu atsauces summa šīs darbības īstenošanai laikposmā no 2004. gada līdz 2011. gadam ir EUR 7 596 000. Laikposmam pēc 2006. gada 31. decembra šo summu uzskata par apstiprinātu, ja šajā stadijā tā atbilst spēkā esošajiem finanšu plāniem laikposmam, kas sākas 2007. gadā. Apropriācijas katram gadam piešķir budžeta lēmējiestāde atbilstīgi finanšu plānam.

10. pants

Gada ziņojums un revīzija

1.   Katru gadu līdz tā gada 31. martam, kas ir pēc pārskata gada, katra reģionālā konsultatīvā padome nosūta gada ziņojumu par savu darbību Komisijai, attiecīgajām dalībvalstīm un Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai.

2.   Komisija vai Revīzijas palāta var jebkurā laikā paredzēt revīziju, ko veic vai nu to izraudzīta ārēja iestāde, vai arī Komisijas vai Revīzijas palātas departamenti.

3.   Katra reģionālā konsultatīvā padome ieceļ sertificētu auditoru uz laiku, kamēr tā saņem Kopienas līdzekļus.

11. pants

Pārskatīšana

Trīs gadus pēc tam, kad sāk darboties pēdējā reģionālā konsultatīvā padome, vai, vēlākais, 2007. gada 30. jūnijā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma īstenošanu un reģionālo konsultatīvo padomju darbību.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 19. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. VEERMAN


(1)  Atzinums sniegts 2004. gada 1. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Atzinums sniegts 2004. gada 26. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1242/2004 (OV L 236, 7.7.2004., 1. lpp.).

(4)  OV L 187, 20.7.1999., 70. lpp.

(5)  OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).


I PIELIKUMS

Reģionālās konsultatīvās padomes, kas minētas 2. pantā

Reģionālās konsultatīvās padomes nosaukums

ICES apgabali, CECAF iedalījums un Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (1)

Baltijas jūra

IIIb, IIIc un IIId

Vidusjūra

Vidusjūras kuģošanas ūdeņi uz austrumiem no 5o36' W

Ziemeļjūra

IV, IIIa

Ziemeļrietumu ūdeņi

V (izņemot Va, un tikai EK ūdeņi Vb), VI, VII

Dienvidrietumu ūdeņi

VIII, IX un X (ūdeņi ap Azoru salām), un CECAF 34.1.1, 34.1.2 un 34.2.0 iedalījums (ūdeņi ap Madeiru un Kanāriju salām)

Pelāģisko zivju krājumi (Esmarka menca, makrele, stavrida, siļķes)

Visi apgabali (izņemot Baltijas jūru un Vidusjūru)

Atklātās jūras/tālsatiksmes flote

Visi ūdeņi, kas nav EK ūdeņi


(1)  Šajā lēmumā ICES apgabali ir tādi, kā noteikti Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (OV L 365, 31.12. 1991., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.), un CECAF iedalījums ir tāds, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2597/95 (OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.


II PIELIKUMS

Reģionālo konsultatīvo padomju izmaksas

1. daļa

Dalība reģionālo konsultatīvo padomju (RKP) sākumposma izmaksu segšanā

No pirmā darbības gada un, ilgākais, piecus gadus Kopiena palīdzēs segt daļu no darbības izmaksām. Summa, ko katrai RKP piešķir darbības izmaksām, nepārsniegs 90 % no tās darbības budžeta un pirmajā gadā nedrīkst pārsniegt 200 000 EUR Turpmākajos četros gados maksimālā finansiālā palīdzība samazināsies (1) un būs atkarīga no pieejamā budžeta. Komisija ar katru RKP katram gadam noslēgs “darbības piešķīruma vienošanos”, kurā tiks paredzēti precīzi noteikumi un procedūra finansējuma piešķiršanai. Kopiena piedalīsies tikai faktiski veiktu izdevumu finansēšanā, un līdzekļus piešķirs ar nosacījumu, ka ir piesaistīti arī citi finansēšanas avoti.

Kompensējamās izmaksas ietvers izmaksas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu RKP normālu darbību un ļautu īstenot tām noteiktos mērķus.

Par kompensējamām uzskatīs šādas izmaksas:

personāla izdevumus (personāla izmaksas projekta darbā/dienā),

jaunu vai lietotu aprīkojumu,

materiālus un to krājumus,

informācijas izplatīšanu locekļiem,

transporta un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kas piedalās RKP sanāksmēs (pamatojoties uz Komisijas struktūru paredzētajām likmēm vai noteikumiem),

revīzijas,

rezervi neparedzētiem izdevumiem, kas nepārsniedz 5 % no kompensējamām tiešajām izmaksām.

2. daļa

Mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksas

Komisija ar katru RKP katram gadam noslēgs “darbības piešķīruma vienošanos” kuras summa nepārsniegs 50 000 EUR un kurā tiks paredzēti precīzi noteikumi un procedūra finansējuma piešķiršanai.


(1)  Pirmajā gadā – 200 000 EUR (90 %), otrajā gadā – 165 000 EUR (75 %), trešajā gadā – 132 000 EUR (60 %), ceturtajā gadā – 121 000 EUR (55 %), piektajā gadā – 110 000 EUR (50 %).


Top