32003R0408

Komisijas Regula (EK) Nr. 408/2003

(2003. gada 5. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1148/2001 par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz tirdzniecības standartiem, ko piemēro svaigiem augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 [2], un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 1148/2001 [3], kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2379/2001 [4], paredz noteikumus par atbilstības pārbaudēm attiecībā uz standartiem, ko piemēro iekšējam tirgum paredzētiem produktiem un eksporta produktiem.

(2) Skaidri jānosaka, ka ne tikai tirgotāji, kas piedāvā pietiekamas atbilstības garantijas un līdz ar to gūst labumu no īpašiem noteikumiem eksportēšanas posmā, ir tie, kas iesaiņojuši produktus nosūtīšanas posmā. Dažiem tirgotājiem, kas piedāvā šādas garantijas, piemēram, vairumtirgotājiem, kas nodarbojas ar atpakaļizvešanu un atpakaļpārvadāšanu pēc atbilstošas iekšējās kontroles, vispār nav saiņošanas iekārtu. Turklāt skaidrības labad sertifikātā, kas izsniegts eksportēšanas posmā, jāieraksta piezīme "iekšējā kontrole", ja kontroles iestāde pati nav fiziski pārbaudījusi preces.

(3) Dalībvalsts pārbaudes ir lietderīgi veikt importēšanas posmā, pārbaudot partijas un sūtījumus, kuru neatbilstība tirdzniecības standartiem ir vairāk iespējama. Tālab ir vēlams, lai dalībvalstis nosaka kritērijus, pēc kuriem novērtēt minēto iespējamību, kā arī noteikumus par to, kā var samazināt pārbaudes, ja ir zema neatbilstības iespējamība. Lai saskaņotu pārbaužu praksi starp dalībvalstīm, Komisijai ir lietderīgi noteikt kopīgas pamatnostādnes.

(4) Partijām, kam pievienoti tādu trešo valstu izdoti atbilstības sertifikāti, kuru pārbaudes ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1148/2001, ir mazāks neatbilstības risks nekā partijām un sūtījumiem, kam nav šādu sertifikātu. Tāpēc šo partiju un sūtījumu pārbaužu samēram jābūt ievērojami mazākam nekā to preču pārbaužu samēram, kurām nav pievienots minētais sertifikāts. Ņemot vērā mazāku pārbaužu samēru un pārbaužu izmaksas, kas jau radušās trešās eksportētājās valstīs, šajā gadījumā arī jānodrošina, ka iespējamie maksājumi, ko šajā sakarā saņem dalībvalstis, ir zemāki nekā maksājumi, ko saņem saskaņā ar vispārīgo importa pārbaužu shēmu, un ka tie atbilst veiktajām pārbaudēm.

(5) Jāparedz papildu noteikumi gadījumiem, kad tirgotāji vēlas panākt preču atbilstību dalībvalstī, kurā nav konstatēta attiecīgo preču neatbilstība, un gadījumiem, kad vairs nav iespējams panākt preču atbilstību.

(6) Dažu tirgotāju krājumos joprojām glabājas daudzi iepakojumi, kuri iespiesti līdz 2002. gada 1. janvārim un uz kuriem joprojām ir norādes, kas paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 2251/92 [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 766/97 [6]. Laika posmu, kurā šos iepakojumus vēl var izmantot, ir lietderīgi pagarināt par sešiem mēnešiem.

(7) Jāatjaunina IV pielikumā paredzētās pārbaudes metodes, jo īpaši ņemot vērā praksi, kas attiecas uz riekstiem, kā arī augļu un dārzeņu gatavības pakāpes pārbaudes veidus.

(8) Tādēļ atbilstīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1148/2001.

(9) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1148/2001 groza šādi:

1. Regulas 5. pantu groza šādi:

a) svītro 1. punkta trešo daļu;

b) iekļauj šādu 1.a punktu:

"1.a Dalībvalstis var piemērot otrajā daļā minētos noteikumus tirgotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) viņi piedāvā pietiekamas garantijas, ka viņu tirgoto augļu un dārzeņu atbilstība ir konsekventa un augstas kvalitātes;

b) viņiem ir pārbaudēs iesaistītais personāls, kas izgājis dalībvalsts apstiprinātu apmācību;

c) viņi apņemas pārbaudīt savu tirgoto preču atbilstību;

d) viņi apņemas uzturēt reģistru, kurā atzīmē visas pārbaudes, kuras ir veikuši.

Šiem tirgotājiem – katrai attiecīgo tirgotāju kategorijai, pamatojoties uz riska analīzi, – dalībvalstis var noteikt minimālo sūtījumu un daudzumu samēru, kura atbilstība kompetentajai kontroles iestādei jāpārbauda eksportēšanas posmā. Šim samēram jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu Kopienas noteikumu ievērošanu. Ja šajās pārbaudēs atklāj būtiskus pārkāpumus, kontroles iestādes palielina to sūtījumu samēru, kas pārbaudāms attiecīgo tirgotāju gadījumā."

c) regulas 2. punktu papildina ar šādu daļu:

"Ja saskaņā ar 1.a punktu kompetentā kontroles iestāde eksporta posmā nav pārbaudījusi partijas, uz ko attiecas atbilstības sertifikāts, sertifikāta 13. ailē (Komentāri) ieraksta piezīmi "iekšējā kontrole (Regulas (EK) Nr. 1148/2001 5. panta 1.a punkts)"."

2. Regulas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta kompetentā kontroles iestāde var nepārbaudīt atsevišķas partijas, ja importēšanas posmā tā uzskata, ka šo partiju neatbilstība tirdzniecības standartiem ir maz iespējama. Šajā sakarā tā nosūta muitas iestādei apzīmogotu deklarāciju vai informē šo iestādi citā veidā par to, ka tā var veikt muitošanas procedūru.

Lai piemērotu pirmo punktu, kontroles iestāde iepriekš nosaka kritērijus, pēc kuriem novērtē partiju neatbilstības risku un, pamatojoties uz riska analīzi, katram importa veidam, ko tā definējusi, nosaka sūtījumu un daudzumu minimālos samērus, kuru atbilstību kompetentā kontroles iestāde pārbaudīs importēšanas posmā. Samēriem, kas noteikti atbilstoši šim punktam, katrā ziņā jābūt ievērojami augstākiem par tiem samēriem, ko piemēro saskaņā ar 7. panta 5. punktu.

4.a Lai 4. punkta piemērošanu dalībvalstīs padarītu viendabīgāku, Komisija šai piemērošanai izstrādā kopīgas pamatnostādnes. Koordinētājas iestādes tūlīt informē Komisiju par 4. punkta piemērošanas noteikumiem, tostarp par 4. punkta otrajā daļā minēto kritēriju un minimālo samēru piemērošanu, kā arī par visiem turpmākajiem šo noteikumu grozījumiem."

3. Ar šādu daļu papildina 7. panta 5. punktu:

"Ja dalībvalsts saņem maksājumu, lai segtu šajā daļā minēto pārbaužu izmaksas, maksājuma apjomam jābūt tādam, lai varētu atspoguļot šajās pārbaudēs pārbaudīto sūtījumu un daudzumu zemāku samēru par 6. pantā minētajām pārbaudēm."

4. Ar šādām daļām papildina 9. panta 3. daļu:

"Ja kontroles iestāde akceptē tirgotāja vēlmi panākt preču atbilstību dalībvalstī, kurā pēc veiktās pārbaudes nav konstatēta neatbilstība, dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem – jo īpaši attiecībā uz savstarpējo sadarbību –, lai pārbaudītu, vai ir panākta preču atbilstība.

Ja nevar panākt preču atbilstību un preces nevar nosūtīt izbarošanai dzīvniekiem, rūpnieciskai pārstrādei vai citam izlietojumam kā nepārtikas preces, kontroles iestāde, ja vajadzīgs, var lūgt tirgotājus veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo produktu nerealizēšanu.

Tirgotāju pienākums ir sniegt visu informāciju, ko dalībvalstis uzskata par vajadzīgu šā punkta piemērošanai."

5. Regulas 11. panta 2. punktā datumu "2002. gada 31. decembris" aizstāj ar datumu "2003. gada 30. jūnijs".

6. IV pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 5. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

[2] OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.

[3] OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp.

[4] OV L 321, 6.12.2001., 15. lpp.

[5] OV L 219, 4.8.1992., 9. lpp.

[6] OV L 112, 29.4.1997., 10. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

9. panta 1. punktā minētās pārbaudes metodes

Piezīme:

turpmāk minēto metožu pamatā ir svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontroles īstenošanas metodikas noteikumi, ko pieņēmusi ANO/EEK (ANO Eiropas Ekonomikas komisija) darba grupa ātri bojājošos produktu standartizācijai un kvalitātes uzlabošanai.

1. DEFINĪCIJAS

a) Atbilstības pārbaude

Pārbaude, ko veic inspektors saskaņā ar šo regulu, lai pārbaudītu augļu un dārzeņu atbilstību Regulā (EK) Nr. 2200/96 paredzētajiem tirdzniecības standartiem.

Šajā pārbaudē ietilpst:

- attiecīgā gadījumā – identitātes un dokumentu pārbaude: partijai pievienoto dokumentu vai sertifikātu pārbaude un/vai Regulas (EK) Nr. 1148/2001 4. panta 3. punkta otrās daļas trešajā ievilkumā un 5. panta 1.a punkta d) apakšpunktā minēto reģistru pārbaude, un preču un šajos dokumentos sniegto ziņu pārbaude, lai noskaidrotu, vai tās saskan,

- partijā ietilpstošo preču fiziska pārbaude izlases veidā, lai nodrošinātu partijas atbilstību visiem nosacījumiem, kas paredzēti tirdzniecības standartā, tostarp iepakojuma un iepakošanas noformējuma un marķējuma noteikumiem.

b) Inspektors

Kompetentās kontroles iestādes pilnvarota persona, kura izgājusi atbilstīgu, regulāru apmācību, kas tai ļauj veikt atbilstības pārbaudi.

c) Sūtījums

Attiecīgā tirgotāja pārdodamais produkcijas daudzums, ko konstatē pārbaudes laikā un kas ir noteikts dokumentācijā. Sūtījums var sastāvēt no viena vai vairākiem produkcijas veidiem: tajā var būt viena vai vairākas svaigu augļu un dārzeņu partijas.

d) Partija

Produkcijas daudzums, kam pārbaudes laikā tajā pašā vietā ir līdzīgs:

- fasētājs un/vai sūtītājs,

- izcelsmes valsts,

- produkcijas raksturojums,

- produkcijas veids,

- izmērs (ja produkciju šķiro pēc izmēra),

- šķirne vai tirdzniecības tips (saskaņā ar attiecīgajiem standarta noteikumiem),

- iepakojuma un noformējuma veids.

Ja sūtījumu pārbaudes laikā tomēr nav iespējams noteikt atšķirības starp dažādām partijām un/vai nav iespējams uzrādīt atsevišķas partijas, visas konkrēta sūtījuma partijas var uzskatīt par vienu partiju, ja tām ir līdzīgs produkcijas veids, sūtītājs, izcelsmes valsts, veids un šķirne vai tirdzniecības tips –, ja to paredz standarts.

e) Izlase

Apvienots paraugs, ko uz laiku paņem no partijas, veicot atbilstības pārbaudi.

f) Primārais paraugs

No partijas paņemts iepakojums vai, ja produkcija ir neiepakota, daudzums, kas paņemts no kādas partijas vietas.

g) Kopējais paraugs

Vairāki reprezentatīvi primārie paraugi, kuri paņemti no partijas un kuru daudzums ir pietiekams, lai varētu novērtēt partiju pēc visiem kritērijiem.

h) Sekundārais paraugs

Riekstu gadījumā sekundārais paraugs ir reprezentatīvs produkta daudzums, kurš ņemts no katra primārā parauga kopējā paraugā un kura svars ir no 300 g līdz 1 kg. Ja primāro paraugu veido iesaiņota pārtika, sekundārais paraugs ir viens iepakojums.

i) Apvienotais paraugs

Ja jāpārbauda rieksti, apvienotais paraugs ir visu sekundāro paraugu maisījums kopējā paraugā, kas sver vismaz 3 kg. Riekstiem apvienotajā paraugā ir jābūt sajauktiem vienmērīgi.

j) Samazinātie paraugi

Reprezentatīvs produkcijas daudzums, kurš ņemts no kopējā parauga un kura lielums ir pietiekams, lai varētu novērtēt dažus individuālus kritērijus. Ja jāpārbauda rieksti, samazinātajā paraugā jābūt vismaz 100 riekstiem, kas ņemti no apvienotā parauga. No kopējā parauga var ņemt vairākus samazinātos paraugus.

k) Iepakojumi

Atsevišķi iepakota partijas daļa, tostarp saturs. Iepakojums paredzēts tam, lai atvieglotu vairāku iepakojuma vienību vai vaļēju vai sakārtotu produktu apstrādi un transportēšanu, lai novērstu produktu sabojāšanu fiziskās apstrādes un transportēšanas laikā. Ceļa, dzelzceļa, kuģa un gaisa pārvadājumu konteinerus neuzskata par iepakojumiem. Dažos gadījumos iepakojums ir tirdzniecības iepakojums.

l) Tirdzniecības iepakojumi

Atsevišķi iepakota partijas daļa, tostarp saturs. Tirdzniecības iepakojums ir paredzēts tam, lai tirdzniecības punktā galīgajam lietotājam vai patērētājam būtu pieejama iepakojuma vienība. Tirdzniecības iepakojumā fasējums aptver pārtikas produktu pilnībā vai daļēji, bet tā, ka saturu nevar mainīt, neatverot vai nemainot iepakojumu.

2. ATBILSTĪBAS PĀRBAUŽU ĪSTENOŠANA

a) Vispārīga piezīme

Fizisku pārbaudi veic, novērtējot kopējos paraugus, kas izlases veidā ņemti no dažādām pārbaudāmās partijas vietām. Tās pamatā ir pieņēmuma princips, ka partija atbilst kopējam paraugam.

b) Partiju identificēšana un/vai vispārēja priekšstata iegūšana par sūtījumu

Partiju identificēšanu veic, pamatojoties uz to marķējumu vai citiem kritērijiem, piemēram, norādēm, kas izstrādātas saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/396/EEK [1]. Ja sūtījumi sastāv no vairākām partijām, inspektoram jāiegūst vispārējs priekšstats par sūtījumu ar pavaddokumentu vai sūtījumu deklarāciju palīdzību. Tad viņš nosaka, ciktāl uzrādītās partijas atbilst informācijai, kas sniegta šajos dokumentos.

Ja produkcija ir iekraujama vai arī ir jau iekrauta transportlīdzeklī, sūtījuma identificēšanai izmanto šā transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.

c) Produkcijas uzrādīšana

Inspektors izlemj, kurus iepakojumus pārbaudīt. Produkciju uzrāda tirgotājs vai viņa pārstāvis. Procedūrā ietilpst kopējā parauga uzrādīšana.

Ja vajadzīgi samazinātie vai sekundārie paraugi, kopējā paraugā tos identificē pats inspektors.

d) Fiziskā pārbaude

- Iepakojuma un noformējuma novērtēšana, pamatojoties uz primārajiem paraugiem:

Saskaņā ar tirdzniecības standartu noteikumiem pārbauda iepakojuma, tostarp iepakojumā izmantotā materiāla, piemērotību un tīrību. Ja ir atļauts izmantot tikai dažus iepakojuma veidus, inspektors pārbauda, vai tie ir izmantoti.

- Marķējuma pārbaude, pamatojoties uz primārajiem paraugiem:

Vispirms nosaka, vai produkcija ir marķēta saskaņā ar tirdzniecības standartiem. Pārbaudes laikā pārbauda marķējuma precizitāti un/vai vajadzīgo grozījumu apjomu.

Augļus un dārzeņus, kas atsevišķi iesaiņoti plēvē, neuzskata par fasētu pārtiku Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK [2] nozīmē, un tie nav obligāti jāmarķē saskaņā ar tirdzniecības standartiem. Tādos gadījumos plēves iesaiņojumu var uzskatīt par trauslu produktu vienkāršu aizsargu.

- Produkcijas atbilstības pārbaude, izmantojot kopējo paraugu vai apvienoto un/vai samazināto paraugu:

Inspektors šādi nosaka kopējā parauga lielumu, lai varētu novērtēt partijas. Viņš izlases veidā izvēlas pārbaudāmos iepakojumus vai, ja produkcija ir neiepakota, – vietas partijā, no kurām ņem atsevišķus paraugus.

Bojātus iepakojumus neiekļauj kopējā paraugā. Tos atliek malā, un, ja nepieciešams, tos var pārbaudīt atsevišķi un par tiem var sastādīt atsevišķu ziņojumu.

Ja sūtījumu atzīst par neapmierinošu, kopējo paraugu veido šādi daudzumi:

Fasēta produkcija |

Iepakojumu skaits partijā | Ņemamo iepakojumu skaits (primārie paraugi) |

Līdz 100 | 5 |

No 101 līdz 300 | 7 |

No 301 līdz 500 | 9 |

No 501 līdz 1000 | 10 |

Vairāk nekā 1000 | vismaz 15 |

Neiepakota produkcija |

Partijas daudzums kilogramos vai saiņu skaits partijā | Primāro paraugu skaits kilogramos vai saiņu skaits |

Līdz 200 | 10 |

No 201 līdz 500 | 20 |

No 501 līdz 1000 | 30 |

No 1001 līdz 5000 | 60 |

vairāk nekā 5000 | vismaz 100 |

Ja augļi un dārzeņi ir liela izmēra (viena vienība sver vairāk nekā 2 kg), primārajos paraugos jāiekļauj vismaz piecas vienības. Ja partijā ir mazāk nekā 5 iepakojumi vai tā sver mazāk nekā 10 kg, pārbauda visu partiju.

Ja pēc pārbaudes inspektors konstatē, ka nevar pieņemt lēmumu, viņš var veikt vēl vienu pārbaudi un izteikt kopējo rezultātu kā abu pārbaužu vidējo rezultātu.

Pamatojoties uz samazinātajiem paraugiem, var pārbaudīt dažus kritērijus, kas attiecas uz attīstības un/vai gatavības pakāpi vai uz iekšēju defektu esamību vai neesamību; tas jo īpaši attiecas uz pārbaudi, kurā iznīcina produkcijas tirdzniecības vērtību. Samazinātā parauga lielumu ierobežo līdz tādam minimālajam daudzumam, kāds noteikti vajadzīgs partijas novērtēšanai. Ja tomēr tiek atklāti defekti vai rodas aizdomas, ka tādi varētu būt, samazinātā parauga lielums nepārsniedz 10 % no sākotnēji pārbaudei paņemtā kopējā parauga lieluma.

e) Produkcijas pārbaude

Pārbaudot produkcija ir pilnībā jāizņem no iepakojuma; inspektors to var nedarīt vienīgi tad, ja jāpārbauda rieksti, vai tad, ja iepakojuma un noformējuma veids ļauj veikt pārbaudi, neizsaiņojot produkciju. Viendabīguma, prasību minimuma, kvalitātes šķiras un lieluma pārbaudi veic, pamatojoties uz kopējo paraugu vai, ja jāpārbauda rieksti, pamatojoties uz apvienoto paraugu. Ja ir atklāti defekti, inspektors nosaka attiecīgo produkcijas procentu, kas neatbilst standartam skaita vai svara ziņā.

Attīstības un/vai gatavības pakāpes kritērijus var pārbaudīt, izmantojot līdzekļus un metodes, kas šim nolūkam paredzētas tirdzniecības standartos, vai arī saskaņā ar pieņemto praksi.

f) Ziņojums par pārbaudes rezultātiem

Attiecīgā gadījumā izdod 9. pantā minētos dokumentus.

Ja konstatē defektus, tirgotājs vai viņa pārstāvis rakstiski jāinformē par sūdzības iemesliem. Ja produkta atbilstību standartam ir iespējams panākt, mainot marķējumu, par to ir jāinformē tirgotājs vai viņa pārstāvis.

Ja produktam konstatē defektu, jānorāda cik liels produkcijas procents neatbilst standartam.

g) Vērtības samazināšanās atbilstības pārbaudes rezultātā

Pēc pārbaudes kopējo paraugu nodod tirgotāja vai viņa pārstāvja rīcībā.

Kontroles iestādes pienākums nav atdot atpakaļ kopējā parauga sastāvdaļas, kas iznīcinātas pārbaudes laikā.

[1] OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

[2] OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

--------------------------------------------------