32002R2348

Padomes Regula (EK) Nr. 2348/2002

(2002. gada 9. decembris)

par tāda protokola noslēgšanu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finanšu iemaksas, kuras paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumu par zveju pie Santomes krastiem [2], Kopiena un Santomes Demokrātiskā Republika veica sarunas, lai noteiktu grozījumus vai papildinājumus, kas jāizdara minētajā nolīgumā protokola piemērošanas termiņa beigās.

(2) Šo sarunu rezultātā 2002. gada 14. februārī parafēja jaunu protokolu, ar ko noteica iepriekšminētajā nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finanšu iemaksas attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam.

(3) Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto protokolu.

(4) Jānosaka piešķirto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī to pienākums paziņot par nozveju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finanšu iemaksas, kuras paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam.

Protokola teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm piešķir šādi:

—tunzivju saldētājseineri: | Francija: 18 |

Spānija: 18 |

—kuģi tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām: | Portugāle: 2 |

—āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: | Spānija: 20 |

Portugāle: 5 |

—eksperimentālā dziļūdens zveja, lai zvejotu krabjus (tikai no 2002. gada 1. jūnija līdz 2003. gada 31. maijam) | Spānija: 2 kuģi, kuru BRT ir mazāka nekā 250 |

Portugāle: 1 kuģis, kura BRT ir mazāka nekā 250 |

Ja pieteikumi licences saņemšanai no šīm dalībvalstīm neatbilst visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt pieteikumus licences saņemšanai no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, paziņo Komisijai par katras sugas nozvejas apjomu Santomes un Prinsipi zvejas zonā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 500/2001 [3].

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots nozīmēt pilnvarotās personas nolīguma parakstīšanai, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 9. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. C. Schmidt

[1] OV C 262 E, 29.10.2002.

[2] OV L 54, 25.2.1984., 2. lpp.

[3] OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Protokols,

ar ko nosaka zvejas iespējas un finanšu iemaksas, kuras paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam

1. pants

No 2002. gada 1. jūnija uz trīs gadus ilgu laika posmu nozvejas iespējas atbilstoši Nolīguma 2. pantam ir šādas:

— tunzivju saldētājseineri: | 36 kuģi |

—kuģi tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām: | 2 kuģi |

—āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: | 25 kuģi |

Dziļūdens zvejai, lai zvejotu krabjus, paredz noteikumus par 12 mēnešus ilgu eksperimentālās zvejas periodu, kas sākas no šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas (2002. gada 1. jūnijs līdz 2003. gada 31. maijs). Šajā 12 mēnešu periodā trīs kuģi, kuru BRT ir mazāka nekā 250, var vienlaicīgi zvejot Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ).

2. pants

Nolīguma 6. pantā minētā finanšu iemaksa ir noteikta šāda:

pirmajā gadā EUR 925000, ko veido EUR 555000 finansiāla kompensācija un EUR 370000 maksājums par pasākumiem, kas minēti šā protokola 4. pantā. Kopiena pirmajā gadā sniedz arī finansējumu EUR 50000 apmērā novērtējošam dziļūdens krabju pētījumam,

otrajā gadā EUR 637500, ko veido EUR 382500 finansiāla kompensācija un EUR 255000 maksājums par pasākumiem, kas minēti šā protokola 4. pantā,

trešajā gadā EUR 637500, ko veido EUR 382500 finansiāla kompensācija un EUR 255000 maksājums par pasākumiem, kas minēti šā protokola 4. pantā,

par tunzivju zveju finanšu iemaksa nosedz gada nozveju 8500 tonnu apmērā Santomes un Prinsipi ūdeņos. Ja tunzivju apjoms, ko Kopienas kuģi katru gadu nozvejo Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, pārsniedz šo svaru, iepriekšminēto summu proporcionāli palielina atbilstoši likmei EUR 75 par papildu tonnu,

gadskārtējā finansiālā kompensācija maksājama ne vēlāk kā 2002. gada 31. decembrī un ne vēlāk kā 2003. gada 31. maijā un 2004. gada 31. maijā. Tās izlietojums pilnībā ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības kompetencē. To iemaksā Santomes un Prinsipi Valsts kasē.

3. pants

Tiekoties Nolīguma 8. pantā noteiktajā apvienotajā komitejā, abas puses apspriežas, pamatojoties uz iepriekšminētās eksperimentālās zvejas rezultātiem un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko konsultāciju, lai vajadzības gadījumā iekļautu ilgtspējīga apmēra zvejas iespējas dziļūdens zvejas kuģiem, kuru mērķis ir zvejot krabjus, un finanšu iemaksas, kas jāpiemēro no protokola piemērošanas otrā gada. Šīm apspriedēm jānotiek līdz pirmā gada beigām.

4. pants

1. Turpmāk norādītos pasākumus finansē no finanšu iemaksām par pirmo gadu līdz EUR 370000 apmērā par gadu, ievērojot šādu sadalījumu:

a) finansējums zinātniskām un tehniskām programmām, lai paaugstinātu izpratni par zvejniecību un dzīvajiem resursiem Santomes un Prinsipi zvejas zonā: EUR 50000;

b) uzraudzības un pārbaužu pastiprināšana zvejas zonās: EUR 50000;

c) institucionāls atbalsts administratīvajai struktūrvienībai, kas atbildīga par zveju: EUR 50000;

d) studiju stipendijas un praktisko mācību kursi dažādās ar zveju saistītās zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās jomās: EUR 40000;

e) Santomes un Prinsipi iemaksas starptautiskajām zvejniecības organizācijām un izdevumi par Santomes un Prinsipi delegātu piedalīšanos starptautiskās sanāksmēs par zvejniecību: EUR 35000;

f) atbalsts neliela apjoma zvejai: EUR 145000.

2. Turpmāk norādītos pasākumus finansē no finanšu iemaksām par otro un trešo gadu līdz EUR 255000 apmērā par gadu, ievērojot šādu sadalījumu:

a) finansējums zinātniskām un tehniskām programmām, lai paaugstinātu izpratni par zvejniecības un dzīvajiem resursiem Santomes un Prinsipi zvejas zonā: EUR 40000;

b) uzraudzības un pārbaužu pastiprināšanai zvejas zonās: EUR 40000;

c) institucionāls atbalsts administratīvajai struktūrvienībai, kas atbildīga par zveju: EUR 40000;

d) studiju stipendijas un praktisko mācību kursi dažādās ar zveju saistītās zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās jomās: EUR 30000;

e) Santomes un Prinsipi iemaksas starptautiskajām zvejniecības organizācijām un izdevumi par Santomes un Prinsipi delegātu piedalīšanos starptautiskās sanāksmēs par zvejniecību: EUR 35000;

f) atbalsts neliela apjoma zvejai: EUR 70000.

Lēmumus par pasākumiem un summām, kādas tiem piešķir ik gadu, pieņem Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbildīga par zvejniecību, un tā par to informē Komisiju.

Ik gadu piešķiramās summas, izņemot summas, kas minētas d) un e) apakšpunktā, iemaksā kontā, ko norādījusi Santomes un Prinsipi ministrija, kura atbildīga par zvejniecību, un izmanto saskaņā ar protokola nosacījumiem, par kuriem risināmas sarunas ar Valsts kasi, ne vēlāk kā līdz 2002. gada 31. decembrim, 2003. gada 31. maijam un 2004. gada 31. maijam saskaņā ar gada grafiku šo summu izmantošanai. Summas, kas minētas d) un e) apakšpunktā, apmaksā, kad tās izlieto.

Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbildīga par zvejniecību, iesniedz Komisijas delegācijai Santomē un Prinsipi sīki izstrādātu gada pārskatu par šo pasākumu īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem ne vēlāk kā protokola parakstīšanas gadadienā. Komisija patur sev tiesības pieprasīt papildu informāciju par šiem rezultātiem no Santomes un Prinsipi ministrijas, kas atbildīga par zvejniecību, un, apspriedusies ar Santomes un Prinsipi iestādēm Nolīguma 8. pantā paredzētās apvienotās komitejas sēdēs, pārskatīt attiecīgos maksājumus, ņemot vērā pasākumu faktisko īstenošanu.

5. pants

Ja Kopiena neveic 2. un 4. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola piemērošanu var apturēt.

6. pants

Ik gadu rīko apvienotu zinātnisku sanāksmi, lai apvienotajā komitejā periodiski novērtētu krabju resursu stāvokli. Pamatojoties uz pētījumos iegūtajiem datiem, zvejas iespējas, kas noteiktas šā protokola 1. pantā, un finanšu iemaksas, kas noteiktas 2. pantā, var koriģēt, abām pusēm par to vienojoties apvienotajā komitejā.

7. pants

Ja būtiskas izmaiņas apstākļos neļauj zvejot Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, Eiropas Kopiena var apturēt finanšu iemaksu maksājumus, abām pusēm iepriekš par to apspriežoties apvienotajā komitejā, ja tas ir iespējams.

Finanšu iemaksu maksājumus atsāk maksāt, kad situācija normalizējas un pēc abu pušu apspriedes apvienotajā komitejā, kura apstiprina, ka attiecīgajā situācijā, iespējams, varēs atsākt normālu zveju.

8. pants

Ar šo atceļ pielikumu Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumam par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem un to aizstāj ar šā protokola pielikumu.

9. pants

Šis protokols stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

To piemēro no 2002. gada 1. jūnija.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGULĒ KOPIENAS KUĢU ZVEJU SANTOMES UN PRINSIPI ZVEJAS ZONĀ

1. Licenču pieprasījums un to izsniegšana

Procedūra Nolīguma 4. pantā minēto licenču pieprasīšanai un izsniegšanai ir šāda:

Attiecīgās Kopienas iestādes vismaz 20 dienas pirms pieprasītā derīguma termiņa ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību iesniedz Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbildīga par zvejniecību, pieteikumu attiecībā uz katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu.

Pieteikumus raksta uz Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības šim nolūkam paredzētām veidlapām, kuru paraugs ir turklāt pievienots (1. papildinājums).

Licences izsniedz Santomes un Prinsipi iestādes kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem 20 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību.

Licences izsniedz konkrētiem kuģiem, un tās nav nododamas tālāk. Tomēr pēc Komisijas pieprasījuma kuģa licenci var aizstāt, un, ja pierāda, ka tas nepieciešams force majeure dēļ, to aizstāj ar jaunu licenci citam kuģim, kas pēc raksturojuma ir līdzīgs iepriekšējam kuģim. Pirmā kuģa īpašnieks ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību atdod atcelto licenci Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbildīga par zvejniecību.

Jaunajā licencē ieraksta:

- izsniegšanas datumu,

- to, ka tā aizstāj iepriekšējā kuģa licenci uz atlikušo derīguma termiņu.

Šādā gadījumā nav jāveic jauns vienreizējs maksājums, kā noteikts 2. un 4. punktā.

Licence visu laiku jāglabā uz klāja; tomēr, saņemot paziņojumu par avansa maksājumu, ko Komisija nosūta Santomes un Prinsipi ministrijai, kura atbildīga par zvejniecību, kuģi ieraksta to kuģu sarakstā, kam atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta tām Santomes un Prinsipi iestādēm, kuras ir atbildīgas par zvejniecības kontroli. Minētās licences kopiju var saņemt pa faksu, gaidot, kamēr tiek atsūtīta licence; minēto kopiju glabā uz klāja.

2. Noteikumi par tunzivju seineriem, kuģiem tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām un āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai

Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

Maksas, kas paredzētas Nolīguma 4. pantā, nosaka EUR 25 apmērā par katru tonnu, kas nozvejota Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes dara zināmus sīki izstrādātus noteikumus par šo nodevu maksāšanu, jo īpaši bankas kontus un valūtas, kas jāizmanto.

Kad vienreizējs maksājums EUR 3750 gadā par katru tunzivju seineri, EUR 625 gadā par katru kuģi tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām un EUR 1375 gadā par katru āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai iemaksāts kontā, kuru norādījusi Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbildīga par zvejniecību, un kurš jāizmanto saskaņā ar tā protokola nosacījumiem, par ko jārisina sarunas ar Valsts kasi, licences izsniedz:

- 150 tonnām tunzivju, kas nozvejotas gada laikā, attiecībā uz tunzivju seineriem,

- 25 tonnām tunzivju, kas nozvejotas gada laikā, attiecībā uz kuģu, kuri paredzēti tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām,

- 55 tonnām tunzivju, kas nozvejotas gada laikā, attiecībā uz āķu zvejas kuģu pelaģisko zveju.

3. Pārskats par nozveju un pārskats par maksām, kas jāmaksā tunzivju seineru, kuģu tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām un āķu zvejas kuģu pelaģiskai zvejai īpašniekiem

Uz kuģiem jāglabājas zvejas žurnālam atbilstoši ICCAT paraugam, kas norādīts 2. papildinājumā, par katru zvejas laika posmu, kas pavadīts Santomes un Prinsipi ūdeņos. To aizpilda pat tad, ja nav nozvejas.

Minētajā zvejas žurnālā ieraksta frāzi "Ārpus Santomes un Prinsipi EEZ" par laika posmiem, kuros minētie kuģi neatrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos.

Veidlapas, kurām jābūt skaidri salasāmām un uz kurām jābūt kapteiņu vai viņu pārstāvju parakstiem, 45 dienu laikā pēc zvejas darbību pabeigšanas Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nosūta Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbildīga par zvejniecību, ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību, un tiklīdz iespējams nosūta apstrādei uz Institut de Recherche pour le Développement (IRD), Instituto Espãnol de Oceanographía (IEO) vai Instituto Português de Investigação Marítima (IPIMAR).

Ja šie noteikumi netiek izpildīti, Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbildīga par zvejniecību, patur tiesības apturēt tā zvejas kuģa licences darbību, kurš nav ievērojis noteikumus, līdz laikam, kad šīs formalitātes tiek izpildītas, un piemērot sankcijas, kādas paredz valsts tiesību akti. Šādos gadījumos par to tūlīt informē Komisijas delegācija Santomē un Prinsipi.

Dalībvalstis katru gadu līdz 31. jūlijam informē Komisiju par to, cik tonnu zivju nozvejots iepriekšējā gadā, atbilstoši zinātnisko institūtu apstiprinājumam. Pamatojoties uz šiem rādītājiem, Komisija sagatavo pārskatu par nodevām, kuras jāmaksā par zvejas gadu, un nosūta to Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbildīga par zvejniecību.

Komisija vēlākais līdz 30. septembrim dara zināmu šo pārskatu kuģu īpašniekiem, un tiem ir 30 dienu laikā jānokārto finansiālās saistības. Kuģu īpašnieki šo maksājumu, kas jāizmanto atbilstoši nosacījumiem protokolā, par kuru jārisina sarunas ar Valsts kasi, iemaksā rēķinā, ko norādījusi Santomes un Prinsipi ministrija, kura atbildīga par zvejniecību. Kad summa, kas jāsamaksā par faktiskajām zvejas darbībām, ir mazāka nekā avansā iemaksātā summa, kuģu īpašnieki nevar atgūt atlikumu.

4. Noteikumi par dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus

a) licences, kas izsniegtas dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus, ir derīgas trīs mēnešus. Tās ir pagarināmas;

b) ceturkšņa maksa ir EUR 42 par BRT par kuģi.

5. Pārskats par nozveju, ko sniedz īpašnieki, kam pieder dziļūdens zvejas kuģi, kuri zvejo krabjus

Dziļūdens zvejas kuģi, kuri zvejo krabjus un kuriem atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā saskaņā ar Nolīgumu, dara zināmu savu nozvejas statistiku Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbildīga par zvejniecību, ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību, izmantojot veidlapu, kura norādīta 3. papildinājumā. Šādus pārskatus sagatavo par katru mēnesi un iesniedz vismaz reizi ceturksnī.

6. Pārbaudes un uzraudzība

Kopienas kuģi, kas zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā, palīdz Santomes un Prinsipi amatpersonām, kuras atbildīgas par zvejas darbību kontroli un uzraudzību, kāpt uz klāja un veikt to pienākumus. Šīm amatpersonām nav jāuzturas uz klāja ilgāk, kā vajadzīgs, lai, ņemot paraugus, pārbaudītu nozveju un veiktu jebkādas citas pārbaudes attiecībā uz zvejas darbībām.

7. Novērotāji

Pēc Santomes un Prinsipi iestāžu pieprasījuma tunzivju seineri un āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai uzņem uz klāja novērotāju, kurš ir uzskatāms par virsnieku. Dziļūdens zvejas kuģi, kuri zvejo krabjus, regulāri uzņem uz klāja novērotāju. Minētais novērotājs uzskatāms par virsnieku. Laiku, ko novērotājs pavada uz klāja, nosaka Santomes un Prinsipi iestādes, bet parasti tam nav jābūt ilgākam par laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu viņa pienākumus. Ieradušies uz klāja, novērotāji:

- novēro kuģu zvejas darbības,

- pārbauda to zvejas kuģu atrašanās vietu, kuri piedalās zvejā,

- ņem bioloģiskos paraugus, ievērojot zinātniskās programmas,

- atzīmē pielietotos zvejas rīkus,

- pārbauda Santomes un Prinsipi zvejas zonas nozvejas datus, kas ierakstīti zvejas žurnālā.

Būdami uz klāja, novērotāji:

- veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosacījumi, ar kādiem viņi uzņemti uz klāja, un viņu klātbūtne netraucē vai nerada šķēršļus zvejas darbībām,

- respektē kuģa materiālus un iekārtas, kas atrodas uz klāja, un ievēro konfidencialitāti attiecībā pret visiem minētā kuģa dokumentiem,

- sagatavo darbības ziņojumu, kas iesniedzams Santomes un Prinsipi kompetentām iestādēm un kā kopija iesniedzams Komisijas delegācijai Santomē un Prinsipi. Par dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus, šajā ziņojumā iekļauj starpposma pārskatu par nozveju, kas veikta ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un reģistrēta zvejas žurnālā. Šis starpposma pārskats jāiesniedz, pirms tiek izsniegta licence nākamajam laika posmam.

Par nosacījumiem, ar kādiem uz klāja uzņem novērotājus, kas nedrīkst traucēt vai radīt šķēršļus zvejas darbībām, vienojas kuģa īpašnieks vai viņa aģents un Santomes un Prinsipi iestādes.

Kuģa īpašnieks ar sava aģenta starpniecību iemaksā EUR 10 maksājumu Santomes un Prinsipi valdībai par katru dienu, ko novērotājs pavada uz klāja tunzivju seinera, āķu zvejas kuģa pelaģiskai zvejai vai dziļūdens zvejas kuģa, kuri zvejo krabjus, kā iemaksu izmaksām, kuras saistītas ar novērotāja uzturēšanos uz klāja.

Ja kuģa īpašnieks nevar novērotāju uzņemt uz klāja un izlaist krastā kādā Santomes un Prinsipi ostā, par ko bijusi savstarpēja vienošanās ar šīs valsts iestādēm, kuģa īpašnieks sedz izdevumus, kuri saistīti ar novērotāja uzņemšanu uz klāja un viņa izlaišanu krastā.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā, kā arī neierodas turpmāko 12 stundu laikā pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no savām saistībām uzņemt novērotāju uz klāja.

Novērotāja algu un sociālās iemaksas maksā Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes.

8. Zvejas zonas

Tunzivju zvejas kuģiem un āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai, kas minēti protokola 1. pantā, atļauts veikt zvejas darbības ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no katras salas krastiem.

Dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus un kuri minēti protokola 1. pantā, atļauts veikt zvejas darbības ūdeņos no 650. izobatas.

Bez izņēmuma aizliegtas visa veida zvejas darbības zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopējai izmantošanai, kuru norobežo koordinātes, kas norādītas 4. papildinājumā.

9. Ienākšana zonā un iziešana no tās

Kuģi paziņo krasta radiostacijai un Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbildīga par zvejniecību, par savu nodomu ienākt vai iziet no Santomes un Prinsipi zvejas zonas vismaz 24 stundas iepriekš (pa tālruni + 239–12–22091, faksu + 239–12–22828 vai e-pastu dpescas1@cstome.net).

Ziņojot par došanos ārā no zvejas zonas, visi zvejas kuģi dara zināmus arī paredzētos nozvejas apmērus, kas nozvejoti laikā, kamēr tie atradās Santomes un Prinsipi zvejas zonā. Vēlams šo informāciju paziņot pa faksu vai, ja kuģi nav aprīkoti ar faksu, pa radio.

Kuģi, par kuru konstatē, ka tas zvejo, neinformējis par to Santomes un Prinsipi ministriju, kura atbildīga par zvejniecību, uzskata par kuģi bez licences.

Izsniedzot zvejas licenci, kuģiem arī paziņo faksa un telefona numurus, kā arī e-pasta adresi.

Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbildīga par zvejniecību, un kuģu īpašnieki saglabā pa faksu nosūtīto paziņojumu kopijas vai pa radio pārraidīto paziņojumu ierakstus, līdz abas puses ir vienojušās par 3. punktā minēto nodevu galīgo paziņojumu.

10. Piezvejas

Tunzivju seineri veic jebkādas piezvejas, kas pieejamas Santomes un Prinsipi zivsaimniecības direktorātam, kurš uzņemas atbildību par to atgūšanu un nogādāšanu uz sauszemes.

11. Jūrnieku pieņemšana darbā

Pēc Santomes un Prinsipi iestāžu pieprasījuma tunzivju seineru flote uzņem uz klāja sešus Santomes un Prinsipi jūrniekus uz zvejas sezonas laiku. Uz klāja nevar uzņem vairāk kā vienu jūrnieku.

Nodarbinātības nosacījumus un atalgojumu nosaka, kuģa īpašniekiem un jūrnieka pārstāvjiem savstarpēji vienojoties.

Ja tunzivju seineru flote neuzņem uz klāja sešus jūrniekus, kuģu īpašniekiem par jūrniekiem, kas nav uzņemti uz klāja, jāmaksā kompensācija, kuras līmeni nosaka abas puses un kura atbilst zvejas sezonas ilgumam.

Minēto summu izmanto jūrnieku/zvejnieku mācībām Santomē un Prinsipi un to iemaksā kontā, ko norāda Santomē un Prinsipi ministrija, kura atbildīga par zvejniecību.

12. Standarti

Piemēro starptautiskos tunču zvejas standartus, ko ieteikusi ICCAT.

13. Pakalpojumu izmantošana

Kopienas kuģi, kad vien iespējams, saņem nepieciešamās piegādes un pakalpojumus Santomes un Prinsipi ostās.

14. Procedūras attiecībā uz kāpšanu uz klāja

a) informācijas pārsūtīšana

Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbildīga par zvejniecību, 48 stundu laikā informē Komisijas delegāciju Santomē un Prinsipi un karoga valsti par kāpšanu uz klāja uz jebkura no Kopienas zvejas kuģiem, kuri zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā saskaņā ar zvejniecības nolīgumu, un pārsūta Komisijas delegācijai Santomē un Prinsipi apkopojošu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kā dēļ tiek veikta šāda kāpšana uz klāja, un karoga valsti informē par jebkādiem tiesas procesiem, kuri uzsākti, un sodiem, kas piemēroti.

b) kāpšanas uz klāja izlīgums

Saskaņā ar likumu par zvejniecību un ar to saistītajiem noteikumiem izlīgumu var panākt:

- vai nu ārpus tiesas — šādā gadījumā sodanaudas lielumu nosaka saskaņā ar Santomes un Prinsipi likumdošanu, kas paredz minimālās un maksimālās summas,

- vai arī tiesas procesu kārtībā saskaņā ar Santomes un Prinsipi likumiem, ja nebija iespējams izlīgums ārpus tiesas.

c) kuģi atbrīvo un tā apkalpei atļauj atstāt ostu:

- vai nu tiklīdz kā izpildītas saistības, kas noteiktas ārpus tiesas procedūrā, uzrādot kvīti, kura apliecina izlīgumu, vai

- kad tiek uzrādīti pierādījumi, ka ir iesniegts bankas nodrošinājums, gaidot tiesas procesu pabeigšanu.

15. Procedūras attiecībā uz sankcijām

Informē Komisijas delegāciju, kas ir atbildīga par Santomē un Prinsipi, par katru gadījumu, kad tādam zvejas kuģim ir piemērota sankcija, kurš kuģo zem kādas no Kopienas dalībvalsts karoga un zvejo saskaņā ar Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi valdības Nolīgumu par zvejniecību, un iesniedz tai apkopojošu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kuru dēļ piemērotas šādas sankcijas.

--------------------------------------------------