32001R0901

Padomes Regula (EK) Nr. 901/2001

(2001. gada 7. maijs),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes urīnvielas importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšveiktā izpēte

(1) Komisija 1987. gadā uzlika galīgo antidempinga maksājumu [2] tādas urīnvielas importam, kuras izcelsme bija arī bijušajā Padomju Savienībā. Ar Regulu (EEK) Nr. 3339/87 [3] Padome pieņēma saistības attiecībā uz urīnvielas importu arī no bijušās Padomju Savienības. Ar Komisijas Lēmumu 89/143/EEK [4] šīs saistības apstiprināja. 1993. gada martā Komisija uzsāka pārbaudīt lēmumu, ar ko pieņēma saistības attiecībā uz tādas urīnvielas importu, kuras izcelsme, inter alia, bija bijušajā Padomju Savienībā [5]. Pēc minētās pārbaudes attiecībā uz urīnvielu, kuras izcelsme ir Krievijas Federācijā (še turpmāk "Krievijā"), ar Padomes Regulu (EK) Nr. 477/95 [6] noteica galīgo antidempinga maksājumu. Uzliktā maksājuma summa bija vienāda ar starpību starp EUR 115 par tonnu un tīrsvara Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms muitošanas, ja pēdējā cena bija zemāka.

2. Izpēte attiecībā uz citām valstīm

(2) 2000. gada oktobrī tika uzsākta antidempinga izmeklēšana attiecībā uz Baltkrievijas, Bulgārijas, Ēģiptes, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Lībijas, Polijas, Rumānijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importu [7]. Minētā izpēte pašlaik turpinās.

3. Pašreizējā izpēte

3.1. Atkārtotas pārbaudes pieprasījums

(3) Komisija 1999. gada septembrī publicēja paziņojumu par gaidāmo termiņa beigšanos spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz Krievijas izcelsmes urīnvielas importu [8]. Pēc tam Komisija saņēma pieprasījumu pārbaudīt šos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 [9] (še turpmāk "pamatregula") 11. panta 2. punktu. Minēto pieprasījumu 1999. gada 3. decembrī iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju asociācija (EFMA) to ražotāju labā, kas pārstāv lielāko daļu Kopienas urīnvielas (še turpmāk "attiecīgais ražojums") ražošanas nozares. Pieprasījuma pamatā bija tas, ka minēto pasākumu termiņa beigu dēļ attiecīgajā Kopienas ražošanas nozarē varētu turpināties vai atkārtoties dempinga gadījumi un to radīti zaudējumi.

3.2. Paziņojums par izpētes sākšanu

(4) Komisija, apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu izpēti, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu 2000. gada martā uzsāka izpēti [10].

3.3. Izpētes laika posms

(5) Izpētes laika posms, kurā pētīja dempinga un zaudējumu iespējamo turpināšanos vai atkārtošanos, bija noteikts no 1999. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim (še turpmāk "izpētes laika posms"). Laika posms, kurā pētīja tendences, kas ir būtiskas zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās novērtējumam (še turpmāk "pārskata laika posms"), bija noteikts no 1996. gada 1. janvāra līdz izpētes laika posma beigām.

3.4. Puses, uz ko attiecās izpēte

(6) Par pārbaudes uzsākšanu Komisija oficiāli informēja Kopienas ražotājus, kas bija iesnieguši pārbaudes pieprasījumu, Krievijas eksportējošos ražotājus, importētājus, attiecīgos lietotājus un to apvienības un attiecīgās eksportējošās valsts pārstāvjus. Komisija nosūtīja aptaujas anketas eksportējošiem ražotājiem, Kopienas ražotājiem, importētājiem, attiecīgajiem lietotājiem un to apvienībām un tiem, kuri paziņoja par savu ieinteresētību šajā jautājumā termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārbaudes sākšanu. Turklāt par to paziņoja un aptaujas anketu nosūtīja arī vienīgajam ražotājam Slovākijas Republikā, ko uzskatīja par piemērotu analogo valsti.

(7) Uz aptaujas anketu jautājumiem atbildēja vienpadsmit Kopienas ražotāji, viens analogās valsts ražotājs, viens importētājs, viena lietotāju apvienība un viens lietotājs. No attiecīgās eksportējošās valsts aptaujas anketas atbildes netika saņemtas.

3.5. Saņemtās informācijas pārbaude

(8) Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, ko tā uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos un Kopienas intereses šajā sakarā. Komisija arī deva iespēju tieši iesaistītajām pusēm izteikt viedokli rakstiski un pieprasīt noklausīšanos.

(9) Pārbaudes uz vietas tika veiktas šādās sabiedrībās.

Kopienas ražotāji:

Hydro Agri Brunsbüttel Vācijā,

Hydro Agri Italia SpA Itālijā,

Irish Fertilizer Industries Ltd. Īrijā;

analogās valsts ražotājs:

Duslo, a.s., Šalā, Slovākijā;

neiesaistītais importētājs:

Cargill B.V., Amsterdamā, Nīderlandē;

lietotājs/lietotāju apvienība:

Sadepan Chimica SRL, Viadānā, Itālijā,

Svenska Lantmännen, Stokholmā, Zviedrijā.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(10) Ražojums, uz ko attiecas šī procedūra, ir tas pats ražojums, uz ko attiecās iepriekšveiktā izpēte, t.i., urīnviela. To ražo galvenokārt no amonjaka, ko savukārt ražo no dabasgāzes. Attiecīgais ražojums var būt šķidra vai cieta viela. Cieto urīnvielu var izmantot lauksaimniecībā un rūpniecībā. Lauksaimniecībā izmantojamo urīnvielu var lietot kā mēslošanas līdzekli, izkliedējot to uz augsnes, vai kā dzīvnieku barības piedevu. Rūpniecībā izmantojamā urīnviela ir izejviela dažu līmju un plastmasu ražošanā. Šķidro urīnvielu var izmantot gan kā mēslošanas līdzekli, gan rūpnieciskiem nolūkiem. Visiem urīnvielas veidiem ir vienādas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos šajā pārbaudē var uzskatīt par vienu ražojumu.

(11) Uz attiecīgo ražojumu attiecas KN kodi 31021010 un 31021090. Viena importētāju apvienība prasīja, lai no pašreizējās pārbaudes izslēgtu urīnvielu, ko importē ar KN kodu 31021090, jo šāds imports nav veikts vairākus gadus.

(12) Attiecībā uz šo prasību ir jānorāda, ka, pat ja imports ar KN kodu 31021090 nav veikts vairākus gadus, tomēr ražojums, ko klasificē ar šo KN kodu, noteikti pieder pie vienotās to ražojumu kategorijas, kuri veido "attiecīgo ražojumu", un turklāt nevar izslēgt to, ka šādu importu neveiks nākotnē.

2. Līdzīgie ražojumi

(13) Izpēte liecina, ka ražojums, ko Kopienas ražotāji ražo un pārdod Kopienas tirgū, ir visādā ziņā līdzīgs urīnvielai, kuru ražo Krievijā un eksportē uz Kopienu. Tālab to uzskata par līdzīgu ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Turklāt konstatēja, ka urīnviela, ko eksportē no Krievijas uz Kopienu, un urīnviela, ko ražo un pārdod vietējā tirgū Slovākijā, kas kalpoja par analogo valsti, ir līdzīgas.

C. DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS VAI TURPINĀŠANĀS

(14) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu termiņa beigu dēļ būtu vērojama dempinga turpināšanās un/vai atkārtošanās.

(15) Izpētes laika posmā no Krievijas importēja 25000 tonnu urīnvielas (salīdzinājumā ar 117000 tonnām, ko importēja iepriekšējā izpētes laika posmā (1992. gadā), un 271000 tonnu 1986. gadā). Minētā daudzuma tirgus daļa bija 0,4 %.

1. Dempinga turpināšanās iespējamība

1.1. Analogā valsts

(16) Normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu noteica, ņemot vērā informāciju, kas iegūta trešā valstī ar tirgus ekonomiku, kurā ražo un pārdod attiecīgo ražojumu. Paziņojumā par izpētes sākšanu Komisija ieteica Slovākijas Republiku kā piemērotu analogo valsti tādēļ, ka to izmantoja kā analogu valsti pēdējā izpētē un ka ražošanas procesi un pieeja izejvielām Slovākijas Republikā ir salīdzināma ar attiecīgajiem apstākļiem Krievijā.

(17) Importētāju apvienība iebilda attiecībā uz izvēli noteikt Slovākijas Republiku par analogo valsti šādu iemeslu dēļ: Slovākijas Republikā neražo dabasgāzi, kā tas ir Krievijā. Tā kā gāze ir galvenā izejviela urīnvielas ražošanā, tas ir galvenais elements, kas veido gatavā ražojuma izmaksas. Turklāt tika apgalvots, ka Slovākijas Republika ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes un maksā par to ļoti augstu cenu. Tādēļ minētā apvienība apgalvoja, ka Slovākijas Republikas izmantošana par analogo valsti mākslīgi palielinātu normālo vērtību un tādējādi radītu mākslīgi augstu dempinga starpību.

(18) Otrkārt, importētāju apvienība apgalvoja, ka, ņemot vērā gāzes nozīmi urīnvielas ražošanā, par analogo valsti šajā gadījumā vajadzētu būt valstij, kas ražo gāzi. Importētāju apvienība kā alternatīvas analogās valstis ieteica Norvēģiju, Kanādu vai Saūda Arābiju.

(19) Attiecībā uz pirmo apgalvojumu būtu jānorāda, ka Krievijas gāzes cenas Krievijas tirgū ir būtiski pazeminātas un tās nenosaka tirgus konjunktūra. Turklāt netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka gāzes cenas Slovākijas tirgū būtu augstākas nekā gāzes cenas citās tirgus ekonomikas valstīs. Komisija arī neatklāja nekādas norādes uz to, ka tas tā ir, salīdzinot pārbaudes laika posmā gāzes cenas Slovākijā ar gāzes cenām citās tirgus ekonomikas valstīs. Tāpēc nevar piekrist tam, ka Slovākijas Republikas noteikšana par analogo valsti rada mākslīgu normālās cenas palielinājumu. Attiecībā uz otro apgalvojumu Komisija analizēja to, vai kāda no ieteiktajām valstīm ir piemērotāka. Norvēģija acīmredzami nebūtu piemērota tādēļ, ka tajā neražo urīnvielu. Saūda Arābiju neuzskatīja par piemērotu, jo tās likumdošana pieļauj mākslīgi zemas izejvielu cenas vietējai rūpniecībai, kas izmanto dabasgāzi, un paredz ieguldījumu veicināšanu valsts mēslošanas līdzekļu rūpniecībā. Kas attiecas uz Kanādu, no Kanādas urīnvielas ražošanas rūpniecības puses nebija nekādas atsaucības.

(20) Tādēļ izvēle noteikt Slovākijas Republiku par analogu valsti tika atbalstīta, ņemot vērā šādus apsvērumus: to izmantoja par analogo valsti iepriekš veiktajā izpētē; ražošanas procesi un pieeja izejmateriāliem Slovākijas Republikā ir salīdzināma ar attiecīgajiem apstākļiem Krievijā; dabasgāzes cenas Slovākijas Republikā ir konkurētspējīgas un nav augstākas par cenām citās tirgus ekonomikas valstīs; ar šo valsti varēja izveidot labu sadarbību. Vienīgais Slovākijas ražotājs piekrita sadarboties izpētē, un tika arī nolemts, ka šā ražotāja iekšzemes pārdošanas rādītāji ir reprezentatīvi salīdzinājumā ar Krievijas eksporta apjomu uz Kopienu.

(21) Ņemot vērā minētos apsvērumus, secināja, ka Slovākijas Republika ir pamatoti izvēlēta un piemērota analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību Krievijas izcelsmes urīnvielas ievedumiem.

1.2. Normālā vērtība

(22) Pirmkārt, pārbaudīja, vai sadarbībā iesaistītā Slovākijas ražotāja iekšzemes pārdošanas rādītāji ir reprezentatīvi, salīdzinot ar to importu Kopienā, uz ko attiecas izpēte. Šajā sakarā uzskatīja par pareizu izslēgt pārdošanu saistītām pusēm, jo tā nav veikta parastos tirdzniecības apstākļos. Pēc minēto pārdošanas darbību izslēgšanas noteica, ka sadarbībā iesaistītā Slovākijas ražotāja tiešās pārdošanas darbības ir pietiekami reprezentatīvas, jo tās veic pietiekamā apjomā, to samērojot ar reģistrēto vidējo eksportēto ražojumu apjomu, ko izpētes laika posmā Kopienā pārdevuši Krievijas eksportējošie ražotāji.

(23) Nolēma arī, ka šo tiešo pārdošanu neiesaistītiem pircējiem varētu uzskatīt par tādu, kas veikta parastos tirdzniecības apstākļos, salīdzinot vietējās cenas un ražošanas izmaksas.

(24) Tādēļ normālo vērtību noteica kā faktisko cenu vidējo svērto apjomu visas Slovākijas tirgū veiktās tiešās pārdošanas neiesaistītiem pircējiem.

1.3. Eksporta cena

(25) Tā kā eksportējošie ražotāji nesadarbojās, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu noteica, ņemot vērā pieejamos datus. Šajā gadījumā to noteica, atsaucoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja paziņoto vidējo importa cenu.

1.4. Salīdzinājums

(26) Tā kā urīnviela ir neiepakots ražojums, kura pārdošanas cenā lielu daļu veido transporta izmaksas, uzskatīja par pamatotu veikt salīdzinājumu, ņemot vērā ražotāja cenu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību, noteica atbilstošu atbrīvojumu pielāgojumu veidā. Jo īpaši veica normālās vērtības pielāgojumu attiecībā uz iesaiņošanas izmaksām un eksporta cenu pielāgoja atbilstīgi transporta izmaksām, kas radušās Krievijā, un kravu nogādes izmaksām no Krievijas uz Kopienu, ņemot vērā prasībā ietverto informāciju un citu pieejamo informāciju.

1.5. Dempinga starpība

(27) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību attiecīgajā analogajā valstī ar vidējo eksporta cenu par tonnu, pamatojot to ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja informāciju.

(28) Šis salīdzinājums parādīja būtiska dempinga esamību (vairāk nekā 35 % apjomā). Tādējādi dempinga līmenis ir augstāks nekā iepriekš veiktajā izpētē konstatētais līmenis (28,2 %).

1.6. Slēdziens

(29) Neviens no izpētē konstatētajiem faktiem neliecina par to, ka minētā līmeņa dempings varētu izzust vai samazināties, ja atceltu antidempinga pasākumus. Tādēļ secināja, ka šo pasākumu atcelšanas gadījumā imports no Krievijas par dempinga cenām, visticamāk, turpināsies. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto eksporta apjomu pārbaudes laika posmā, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt arī to, vai dempings turpināsies, palielinoties eksporta apjomam, ja esošos pasākumus atcels.

2. Dempinga atkārtošanās iespējamība

2.1. Situācijas analīze attiecīgajā valstī

(30) Kā norādīts iepriekš, tika konstatētas Kopienā ievesto ražojumu dempinga cenas. Tomēr importa apjoms izpētes posmā bija mazs (0,4 % no Kopienas patēriņa). Tādēļ pārbaudīja arī to, vai citi apstākļi varētu norādīt uz turpmākas importa dempinga atkārtošanās iespējamību, ja atceltu attiecīgos pasākumus.

2.1.1. Ražošanas jauda un tās izmantošana

(31) Negūstot atsaucību no Krievijas eksportētājiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu savā analīzē ņēma vērā informāciju, kas sniegta pārbaudes pieprasījumā, kā arī informāciju, kas iegūta neatkarīgā specializētā tirgus pētījumā, kuru iesniedzis prasītājs izpētes laikā.

(32) Saskaņā ar minētajiem avotiem Krievijas urīnvielas ražošanas jauda pēdējos gados ir aptuveni 5,3 miljoni tonnu gadā. Pēc tiem pašiem avotiem Krievijas faktiskā ražošana ir aptuveni 3,7 miljoni tonnu gadā. Tātad Krievijas ražotāji varētu papildus saražot 1,6 miljonus tonnu gadā, kas būtu 26,5 % no Kopienas patēriņa 1999. gadā.

2.1.2. Krievijas eksports uz Brazīliju, Meksiku un Turciju

(33) Attiecībā uz Krievijas pārdošanas apjomu palielināšanas iespēju trešo valstu tirgos Komisija atklāja, ka Krievija pašlaik jau eksportē urīnvielu uz trešām valstīm. 1999. gadā ir reģistrēts liels eksporta apjoms uz Brazīliju, Meksiku un Turciju, un nav norāžu, ka iekšzemes patēriņš šajās valstīs turpmākajos gados ievērojami palielināsies. Tādēļ šie tirgi, šķiet, pilnībā nespēs uzņemt papildu daudzumus, ko Krievijas ražotāji atbilstīgi ražošanas jaudai var saražot.

(34) Attiecībā uz eksporta cenām konstatēja, ka to Krievijas ražojumu cena, ko pārdod Brazīlijas, Meksikas un Turcijas tirgos, ir ievērojami zemāka par to ražojumu cenu līmeni, ko Krievija eksportē uz Kopienu.

(35) Šā iemesla dēļ Brazīlijā, Meksikā un Turcijā ir vēl lielāks importa dempings nekā Krievijas importam Kopienā.

(36) Ņemot vērā Krievijas ražotāju tuvumu Eiropas tirgum un augstāku iespējamo eksporta cenu līmeni tajā, ir iespējams, ka vismaz daļa no Krievijas eksporta uz Brazīliju, Meksiku un Turciju tiks novirzīta uz Kopienu, ja attiecīgos pasākumus atcels.

2.2. Slēdziens

(37) Lielā, pašreiz neizmantotā Krievijas ražošanas jauda, būtiskais Krievijas eksporta apjoms uz Brazīliju, Meksiku un Turciju un šā eksporta zemais cenu līmenis (zemāks par Krievijas eksportēto ražojumu cenām Kopienā, kam jau ir būtiska dempinga cenas un kas ir zemākas nekā Kopienas ražojumu cenas) norāda, ka pašreizējo antidempinga pasākumu termiņa beigšanās attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Krievijas var radīt eksporta dempinga turpināšanos būtiskā apjomā Kopienas tirgū.

(38) Neveicot attiecīgos pasākumus, Krievijas eksporta apjoms patiesi varētu viegli sasniegt iepriekšējā pārbaudes laika posmā reģistrēto līmeni (117000 tonnu) vai pat 1994. gada līmeni (300000 tonnu). Tas vēl jo vairāk ir iespējams, ņemot vērā Krievijas tuvumu Kopienas tirgum. Krievijas eksporta cenas Brazīlijā, Meksikā un Turcijā pārbaudes laika posmā var kalpot kā rādītājs iespējamā eksporta uz Kopienu cenām nākotnē. Tādēļ pastāv augsta dempinga līmeņa atkārtošanās iespējamība lielos apjomos.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES NOTEIKŠANA

(39) Izpēte liecina, ka izpētes posmā 11 Kopienas ražotāji, kas bija iesnieguši pieprasījumu, pārstāvēja vairāk nekā 85 % no Kopienas urīnvielas ražošanas nozares. Tādējādi tie veido attiecīgo Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

E. KOPIENAS TIRGUS STĀVOKĻA ANALĪZE

1. Patēriņš

(40) Šķietamo Kopienas urīnvielas patēriņu noteica, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, citu Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu, kā arī urīnvielas importu Kopienā no attiecīgās valsts un visām citām trešām valstīm. Nosakot Kopienas patēriņu, neņēma vērā produkciju specializētai izmantošanai, jo šo produkciju nepārdod brīvajā tirgū, bet tālāk pārstrādā dažādos gatavos ražojumos, kuros attiecīgais ražojums ir tikai viena no sastāvdaļām. Kopienas ražošanas nozare neimportēja un citādi neiepirka urīnvielu specializētai izmantošanai. Tādēļ tādas urīnvielas pārdošana, kas ražota nebrīvajam tirgum un tajā izmantota, nekonkurēja ar tādas urīnvielas pārdošanu, kas ražota brīvam tirgum un tajā pārdota, un tālab to nevarētu ietekmēt importa dempings.

(41) Pamatojoties uz to, patēriņš pārskata laika posmā vienmērīgi pieauga par 25,8 % – no aptuveni 4,8 miljoniem tonnu 1996. gadā līdz aptuveni 6 miljoniem tonnu izpētes laika posmā.

2. Imports no attiecīgās valsts

2.1. Apjoms un tirgus daļa

(42) Būtu jānorāda, ka importa apjoms no Krievijas no 1990. līdz 1994. gadam joprojām bija būtisks, 1994. gadā sasniedzot 300000 tonnu. Šajā laikā bija spēkā antidempinga pasākumi saistību veidā. Ņemot vērā Eiropas Kopienu Statistikas biroja rādītājus, pēc tam, kad attiecīgo pasākumu veidu 1995. gadā pārveidoja par maksājumu, no 1995. līdz 1996. gadam bija vērojams būtisks importa samazinājums. Šā samazinājuma iemesls bija pasākumu veida maiņa. Pēc tam no 1996. līdz 1998. gadam importa apjoms nostabilizējās un pārbaudes laika posmā atkal būtiski samazinājās. Nevar izslēgt, ka šo samazināšanos veicināja būtiskais eksporta apjoma pieaugums uz Kopienu no citām trešām valstīm.

(43) Tirgus daļa, ko veidoja attiecīgās valsts imports Kopienā, samazinājās no 0,9 % 1996. gadā līdz 0,4 % izpētes laika posmā.

2.2. Cenas

(44) Vidējā CIF importa cena attiecīgajiem ievedumiem būtiski palielinājās pēc tam, kad 1995. gadā ieviesa antidempinga maksājumu, kura pamatā bija minimālā importa cena. Konstatēja, ka no 1998. gada ir notikusi importa cenu būtiska pazemināšanās. Tomēr no 1997. gada un vēl izteiktāk no 1998. gada Krievijas urīnvielas cenas bija vienas no augstākajām to cenu vidū, ko citu trešo valstu eksportējošie ražotāji prasīja par saviem ražojumiem Kopienā; tas daļēji izskaidro to, kādēļ Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa nepalielinājās.

(45) Importētāju apvienība apgalvoja, ka Komisijai cenu salīdzināšanas nolūkā būtu jāņem vērā Krievijas izcelsmes urīnvielas un Kopienas ražotās urīnvielas kvalitātes atšķirības. Šajā sakarā pašreizējie pasākumi ietver 10 % kvalitātes pielāgojumu. Turklāt sakarā ar minēto pasākumu beigu termiņu veiktās pārbaudes atšķirībā no dažām pagaidu pārbaudēm neprasa jaunus aprēķinus par zaudējumu apmēru, pamatojoties uz cenu salīdzinājumu.

3. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

3.1. Ražošana

(46) Kopējais Kopienas urīnvielas ražošanas apjoms pārdošanai Kopienas tirgū, t.i., neiekļaujot ražošanu specializētai izmantošanai, kas veido apmēram 25 % no kopējā ražošanas apjoma, no 1996. gada līdz izpētes laika posmam ir palielinājies par 7,5 %. No 1996. līdz 1997. gadam bija vērojams būtisks pieaugums, bet no 1998. gada līdz izpētes laika posmam ražošanas apjoms nedaudz samazinājās.

3.2. Jauda un tās izmantošana

(47) Jaudas izmantošanas līmenis 1996. un 1997. gadā bija samērā stabils, apmēram 86 % apjomā. Pēc tam tas samazinājās līdz 84,7 % 1998. gadā un līdz 82,5 % izpētes laika posmā.

(48) Tomēr amoniju, ko izmanto urīnvielas ražošanai, var izmantot arī citu mēslošanas līdzekļu ražošanai. Tādēļ urīnvielas ražošanas jaudas izmantošanas līmeni un tā izmaiņas ietekmē arī citu mēslošanas līdzekļu ražošanas attīstība.

3.3. Pārdošana Kopienā

(49) Kopienas ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms Kopienas tirgū palielinājās no aptuveni 3,2 miljoniem tonnu 1996. gadā līdz aptuveni 3,8 miljoniem tonnu pārbaudes laika posmā, tādējādi veidojot 17 % pieaugumu. Pārdošanas apjomu vislielākais pieaugums bija no 1997. līdz 1998. gadam.

3.4. Krājumi

(50) Krājumu līmeni neuzskata par piemērotu zaudējumu rādītāju pārdošanas sezonalitātes dēļ, jo specializētai izmantošanai paredzēto urīnvielu glabā kopā ar urīnvielu, ko pārdod brīvā tirgū, un urīnvielu daļēji glabā paši ražotāji un daļēji lauksaimnieku kooperatīvi.

3.5. Tirgus daļa

(51) Vispārējas tirgus paplašināšanās apstākļos un, neskatoties uz pārdošanas apjomu pieaugumu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa Kopienas tirgū samazinājās no aptuveni 67 % 1996. gadā līdz aptuveni 63 % izpētes laika posmā, tādējādi negūstot labumu no tirgus paplašināšanās.

3.6. Cenas

(52) Vidējā Kopienas ražojumu pārdošanas cena no 1996. gada līdz izpētes laika posmam katru gadu pazeminājās, sasniedzot vispārēju gandrīz 40 % pazeminājumu no 1996. gada līdz izpētes laika posmam, atbilstīgi cenu attīstības tendencei tirgū. Faktori, kas šo tendenci ietekmēja, iespējams, bija imports no citām trešām valstīm Kopienas tirgū un konstatētais dempings attiecībā uz citiem mēslošanas līdzekļiem, piemēram, amonija nitrātu un urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumiem; šo faktoru ietekmē pazeminājās visu slāpekļa mēslošanas līdzekļu cenas. Turklāt būtu jānorāda, ka 1997. gada aprīlī Ķīnas Tautas Republika ieviesa urīnvielas importa aizliegumu. Ķīnas tirgus ir apmēram četras reizes lielāks par Kopienas tirgu un to pirms šā lēmuma pieņemšanas galvenokārt apgādāja imports. Tādēļ šis importa aizliegums ietekmēja urīnvielas cenas Kopienā, jo daudzas trešās valstis piegādāja lielu daļu savas eksporta produkcijas Ķīnas Tautas Republikai. Arī enerģijas cenu samazināšanās varēja ietekmēt pārdošanas cenas, jo dabasgāze ir galvenais izejmateriāls urīnvielas ražošanai.

3.7. Rentabilitāte un ieguldījumu atdeve

(53) Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, to izsakot tīrsvara pārdošanas vērtības procentos, no 1996. gada līdz izpētes laika posmam būtiski samazinājās. Šī tendence jāvērtē, ņemot vērā cenu attīstību, kam bija līdzīga tendence. 1998. gadā rentabilitāte kļuva negatīva un izpētes laika posmā zaudējumu apmērs būtiski palielinājās.

(54) Šai rentabilitātes samazināšanās tendencei pārskata laika posmā sekoja ieguldījumu atdeve. Šī negatīvā tendence ir vēl vairāk izteikta rentabilitātes samazināšanās un ieguldījumu palielināšanās kopējās ietekmes dēļ.

3.8. Naudas plūsma

(55) Naudas plūsma, ko radīja Kopienā ražotās urīnvielas pārdošana, ļoti precīzi atbilda rentabilitātes tendencei.

3.9. Spēja piesaistīt kapitālu

(56) Uzņēmējsabiedrības, kas ražo urīnvielu, veido vienu no lielākajām grupām. Nav saņemtas ziņas par grūtībām.

3.10. Nodarbinātība, produktivitāte un algas

(57) Darbinieku skaits samazinājās no 1638 darbiniekiem 1996. gadā līdz 1469 darbiniekiem izpētes laika posmā, veidojot aptuveni 10 % samazinājuma. Produktivitāte pārskata laika posmā pakāpeniski palielinājās. Algas 1997. gadā samazinājās, bet vēlāk atbilda produktivitātes attīstības tendencei.

3.11. Ieguldījumi

(58) Kopienas ražošanas nozarē no 1996. gada līdz izpētes laika posmam veica būtiskus ieguldījumus. Būtu jāpiebilst, ka daļēji ir iekļauti arī ieguldījumi amonija rūpnīcās, kas ir ieguldījumi pirms ražošanas procesa. Ieguldījumi lielākoties bija saistīti ar tiešiem ieguldījumiem urīnvielas uzņēmumos un mehānismos, kā arī amonija ražošanas procesos.

4. Imports no trešām valstīm

(59) Ņemot vērā Eiropas Kopienu Statistikas biroja datus, urīnvielas importa apjoms no trešām valstīm, izņemot Krieviju, no 1996. gada līdz izpētes laika posmam palielinājās par aptuveni 665000 tonnu, t.i., no 1,187 miljoniem tonnu līdz 1,852 miljoniem tonnu.

(60) Šķiet, ka šis pieaugums būtu jāvērtē, ņemot vērā urīnvielas importa aizliegumu Ķīnas Tautas Republikā 1997. gada aprīlī, kura dēļ dažas valstis pārorientēja eksportu uz citām valstīm. Šīs citas trešās valstis no 1996. gada līdz izpētes laika posmam savu tirgus daļu Kopienā palielināja par 6 procentu punktiem. Atbilstošās vidējās CIF importa cenas, ņemot vērā Statistikas biroja datus, no 1996. gada līdz izpētes laika posmam būtiski samazinājās.

5. Slēdziens

(61) Pieaugot patēriņam Kopienas tirgū, 1996. gadā, t.i., tieši pēc maksājuma ieviešanas 1995. gadā, Krievijas tirgus daļa jau bija mazāka par 1 %. Šo ievedumu vidējās cenas atbilstīgi muitā deklarētajām cenām samazinājās un izpētes laika posmā bija zemākas par minimālo importa cenu, kas ir ECU 115 par tonnu. Krievijas imports nevarēja iegūt tirgus daļas arī tādēļ, ka Kopienas tirgū palielinājās citu trešo valstu klātbūtne un to cenas bija zemākas, nekā Krievijas ražojumu cenas no 1997. gada.

(62) Gaidītā situācijas uzlabošanās Kopienas ražošanas nozarē nenotika galvenokārt tādēļ, ka tirgū palielinājās citu trešo valstu piegādātāju klātbūtne. Pieaugot ražošanas un pārdošanas apjomiem, citi ekonomiskie rādītāji, t.i., ražošanas jaudas izmantošana, tirgus daļas, cenas, rentabilitāte, ieguldījumu atdeve, naudas plūsma un nodarbinātība, būtiski pasliktinājās. Kopienas ražošanas nozares krasā pārdošanas cenu pazemināšanās īpaši negatīvi ietekmēja tās rentabilitāti. Šis stāvoklis būtu jāvērtē, ņemot vērā to, ka Kopienas tirgū palielinājās citu trešo valstu klātbūtne, kuras pēc pasākumu ieviešanas ieguva būtiskas tirgus daļas. Jāpiebilst, ka 2000. gada oktobrī ir uzsākta antidempinga izmeklēšana attiecībā uz tādas urīnvielas importu, kuras izcelsme ir citās trešās valstīs (Baltkrievijā, Bulgārijā, Ēģiptē, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Lībijā, Polijā, Rumānijā un Ukrainā). Tādēļ Kopienas ražošanas nozare joprojām ir sarežģītā situācijā.

F. JAUNU ZAUDĒJUMU IESPĒJAMĪBA

(63) Attiecībā uz ietekmi, ko uz Kopienas ražošanas nozari var atstāt spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanās, saskaņā ar 37. un 38. apsvērumā apkopotajiem datiem apsvēra šādus faktorus.

(64) Ir skaidras norādes par to, ka imports no Krievijas par dempinga cenām turpināsies. Turklāt ir iespējams, ka importa apjoms būtiski palielināsies, ņemot vērā to, ka Krievijas eksportējošiem ražotājiem ir iespēja palielināt savu ražošanas un eksporta apjomu lielās neizmantotās ražošanas jaudas dēļ. Arī iekšzemes patēriņš Krievijā tuvākajā nākotnē, šķiet, paliks relatīvi zemā līmenī.

(65) Ņemot vērā Krievijas eksportētāju eksporta cenu politiku trešo valstu tirgos, t.i., Brazīlijā, Turcijā un Meksikā, iespējams, ka Krievijas eksportējošie ražotāji uzsāks agresīvu cenu politiku Kopienā, lai atgūtu zaudētās tirgus daļas. Kā konstatēts agrākās procedūrās attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem, pat mazi apjomi par zemu cenu var radīt būtiskus traucējumus un zaudējumus attiecīgo preču tirgū.

(66) Kopienas ražošanas nozare joprojām ir sarežģītā situācijā, jo īpaši ņemot vērā tās rentabilitāti, kas ievērojami palielinājās tieši pēc attiecīgo pasākumu ieviešanas, bet pēc tam atkal būtiski samazinājās. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares nedrošo stāvokli, iespējamais Krievijas importa apjoms un cenas pēc attiecīgo pasākumu atcelšanas Kopienas ražošanas nozari apdraudēs vēl vairāk. Visdrīzāk tiem būs nozīmīga ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

(67) Ņemot vērā iepriekš teikto, secina, ka, atceļot attiecīgos pasākumus, Krievijas urīnvielas importa radītie zaudējumi, visdrīzāk, turpinās rasties.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Ievads

(68) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai esošo antidempinga pasākumu termiņa pagarināšana būtu pretrunā ar Kopienas interesēm kopumā. Kopienas interešu noteikšanas pamatā bija visu dažādo iesaistīto pušu, tas ir, Kopienas rūpniecības nozares, importētāju un tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju, interešu izvērtējums. Lai izvērtētu antidempinga pasākumu turpināšanas vai neturpināšanas iespējamo ietekmi, Komisija pieprasīja informāciju no visām iepriekš minētajām ieinteresētajām personām.

(69) Būtu jāatgādina, ka iepriekš veiktajā izpētē atzina, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā ar Kopienas interesēm. Turklāt būtu jānorāda, ka pašreizējā izpēte ir atkārtota izpēte, kas analizē situāciju, kurā antidempinga pasākumi jau ir bijuši spēkā. Tādēļ pašreizējā izpētē ņēma vērā nevēlamu negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām laika posmā pēc attiecīgo pasākumu ieviešanas.

(70) Komisija nosūtīja aptaujas anketas 44 importētājiem, vienai importētāju apvienībai, piecām lietotāju apvienībām un vienam attiecīgā ražojuma lietotājam un saņēma atbildes no viena importētāja, viena lietotāja, vienas lietotāju apvienības un no importētāju apvienības.

(71) Pamatojoties uz šo informāciju, pārbaudīja, vai, neskatoties uz slēdzieniem par dempingu, Kopienas ražošanas nozares stāvokli un jaunu dempinga radītu zaudējumu rašanās iespējamību, pastāv būtiski iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu turpināšana neatbilst Kopienas interesēm.

2. Kopienas ražošanas nozare

(72) Uzskata, ka, nesaglabājot iepriekš veiktās izpētes laikā ieviestos antidempinga pasākumus, jauni dempinga radīti zaudējumi turpināsies un Kopienas ražošanas nozares stāvoklis, kas pārskata laika posmā pasliktinājās, pasliktināsies vēl vairāk.

(73) Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka ir strukturāli dzīvotspējīga ražošanas nozare, kas var pielāgoties tirgus mainīgajiem apstākļiem. Par to jo īpaši liecina nozares 1997. gadā gūtā peļņa un ieguldījumi ražošanas jaudas attīstībā. Šo centienu veiksme ir ļoti atkarīga no godīgas konkurences Kopienas tirgū. Šajā sakarā būtu jāpiebilst, ka 2000. gada oktobrī tika uzsākta antidempinga izmeklēšana attiecībā uz Baltkrievijas, Bulgārijas, Ēģiptes, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Lībijas, Polijas, Rumānijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importu. No otras puses, pasliktināšanās nodarbinātības, rentabilitātes un pārdošanas cenu jomā bija tāda, ka Kopienas ražošanas nozare nesen būtiski samazināja slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas jaudu.

3. Importētāji

(74) No 44 importētājiem, kuri saņēma aptaujas anketas, atbildēja tikai viens. Šis importētājs bija principiāli pret attiecīgo pasākumu turpināšanu. Tomēr, ņemot vērā nelielo urīnvielas nozīmi šā importētāja uzņēmējdarbībā, tika secināts, ka pasākumu turpināšana šo importētāju būtiski neietekmēs.

(75) Ņemot vērā mazo atsaucību un faktu, ka importētāji parasti strādā ar dažādiem mēslošanas līdzekļiem, no kuriem urīnviela ir tikai viens veids, kā arī to, ka urīnviela bija pieejama no vairākiem citiem avotiem, uz ko pašreiz neattiecas antidempinga pasākumi, secināja, ka pasākumu turpināšanas iespējamā negatīvā ietekme uz importētājiem nav būtisks iemesls, lai pasākumus neturpinātu.

4. Lietotāji

(76) Attiecīgā ražojuma lietotāji galvenokārt ir lauksaimnieki un uzņēmējsabiedrības, kas ražo līmes un plastmasas. Komisija nosūtīja aptaujas anketas vairākām Eiropas un atsevišķu valstu lietotāju apvienībām. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja viena lietotāju apvienība, kas pārstāv 11 lauksaimnieku kooperatīvus, un viens lietotājs. Tie abi bija principiāli pret pasākumu turpināšanu. Tomēr neviens no tiem izpētes laika posmā neizmantoja Krievijas izcelsmes urīnvielu. Minētās lietotāju apvienības biedri pārskata laika posmā iepirka ļoti mazus daudzumus citas izcelsmes urīnvielas. Atsevišķajam lietotājam nav bijis problēmu ar urīnvielas iegādi no citām trešām valstīm, kamēr bija spēkā attiecīgie pasākumi.

(77) Jānorāda, ka, kā jau konstatēts iepriekš veiktajā izpētē, mēslošanas līdzekļi veido tikai mazu daļu no kopējām lauksaimnieku ražošanas izmaksām. Ņemot vērā iepriekš minēto un mazo atsaucību, secināja, ka pašreiz spēkā esošajiem pasākumiem nav bijusi būtiska negatīva ietekme uz urīnvielas lietotājiem. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka neviens no lietotājiem neapgalvoja, ka no brīža, kad ieviesa pašreizējos pasākumus, ir notikusi vispārēja urīnvielas cenu paaugstināšanās un/vai viņu darbības rentabilitātes samazināšanās. Ņemot vērā minēto un mazo atsaucību, secināja, ka pasākumu turpināšanas iespējama negatīva ietekme uz lietotājiem nav būtisks iemesls, lai pasākumus neturpinātu.

5. Slēdziens

(78) Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka nav ar Kopienas interesēm saistītu būtisku iemeslu, lai attiecīgos pasākumus neturpinātu.

H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(79) Informēja visas ieinteresētās puses par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija pamatā ieteikumam saglabāt esošo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes urīnvielas importu. Informētajām pusēm arī deva laiku, lai tās pēc šā paziņojuma varētu sniegt savus komentārus. Netika saņemti tādi komentāri, kuru dēļ iepriekš minētie slēdzieni būtu jāmaina.

(80) Ņemot vērā minēto un kā paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā, pašreiz spēkā esošie antidempinga pasākumi attiecībā uz Krievijas izcelsmes urīnvielu būtu jāturpina.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādas urīnvielas importam, uz kuru attiecas KN kodi 31021010 un 31021090 un kuras izcelsme ir Krievijā.

2. Antidempinga galīgā maksājuma summa ir starpība starp minimālo importa cenu, kas ir EUR 115 par tonnu, un Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenu pirms muitošanas visos gadījumos, kad pēdējā ir mazāka par minimālo importa cenu.

3. Gadījumos, kad preces ir guvušas bojājumus pirms laišanas brīvā apgrozībā un tādēļ faktiski samaksāto vai maksājamo cenu sadala muitas vērtības noteikšanas nolūkā saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 [11] 145. pantu, iepriekš minēto minimālo importa cenu procentuāli samazina atbilstīgi faktiski samaksātās vai maksājamās cenas sadalījumam. Tad maksājamā summa ir vienāda ar starpību starp samazināto minimālo importa cenu un samazināto Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenu pirms muitošanas.

4. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 7. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Ringholm

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.).

[2] OV L 121, 9.5.1987., 11. lpp.

[3] OV L 317, 7.11.1987., 1. lpp.

[4] OV L 52, 24.2.1989., 37. lpp.

[5] OV C 87, 27.3.1993., 7. lpp.

[6] OV L 49, 4.3.1995., 1. lpp.

[7] OV C 301, 21.10.2000., 2. lpp.

[8] OV C 252, 3.9.1999., 2. lpp.

[9] OV C 62, 4.3.2000., 19. lpp.

[10] OV C 62, 4.3.2000., 19. lpp.

[11] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2787/2000 (OV L 330, 27.12.2000., 1. lpp.).

--------------------------------------------------