32001R0468

Padomes Regula (EK) Nr. 468/2001

(2001. gada 6. marts),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz dažu Japānas izcelsmes elektronisko svaru importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. un 11. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Pārskatāmie pasākumi, kuros iesaistīta Japāna

(1) 1993. gada 1. aprīlī ar Regulu (EEK) Nr. 993/93 [2] Padome ieviesa galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz dažu elektronisko svaru importu, kuru izcelsme ir Japānā.

2. Spēkā esošie pasākumi, kuros iesaistītas citas valstis

(2) 1993. gada oktobrī ar Regulu (EEK) Nr. 2887/93 [3] Padome ieviesa galīgus antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu elektronisko svaru importu, kuru izcelsme ir Singapūrā. 1995. gadā pēc izmeklēšanas, kas apstiprināja, ka maksājumu absorbēšanas rezultātā ir palielinājusies dempinga starpība, minētos pasākumus grozīja ar Regulu (EK) Nr. 2937/95 [4]. Arī uz šiem pasākumiem attiecas pārskatīšana, ko sāka 1998 gada oktobrī [5].

(3) 1999. gada 16. septembrī Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [6], izsludinot antidempinga procedūras uzsākšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 5. pantu (še turpmāk – "pamatregula") attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes elektronisko svaru importu Kopienā. Minēto izmeklēšanu pabeidza 2000. gada novembrī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2605/2000 [7], ar ko ieviesa galīgus antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu elektronisko svaru importu, kuru izcelsme ir minētajās valstīs.

3. Pārskatīšanas lūgums

(4) Pēc paziņojuma publicēšanas par to antidempinga pasākumu gaidāmo izbeigšanu, kas ir spēkā attiecībā uz dažu elektronisko svaru importu, kuru izcelsme ir Japānā [8], Komisija saņēma lūgumu, datētu ar 1998. gada 23. janvāri, par pasākumu pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5) Lūgumu iesniedza to Kopienas ražotāju vārdā, kuru kopējais produkcijas apjoms veido lielāko daļu no attiecīgā ražojuma kopējās produkcijas Kopienā.

(6) Lūgumu pamatoja ar to, ka pasākumu izbeigšana var novest pie dempinga turpināšanās vai atkārtošanās, radot zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kad Komisija bija noteikusi, ka pietiek pierādījumu, lai sāktu pārskatīšanu, Komisija uzsāka izmeklēšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu [9]. 11. panta 3. punktā minētās izmeklēšanas sākšanu Komisija pamatoja ar lūgumā izteikto apgalvojumu, ka dempinga starpība kopš iepriekšējās izmeklēšanas ir ievērojami palielinājusies un ka tāpēc pasākumu izbeigšanās radīs lielāku dempingu un zaudējumus.

4. Izmeklēšana

(7) Komisija oficiāli informēja Kopienas ražotājus, kas atbalstīja pārskatīšanas lūgumu, ražotājus eksportētājus, importētājus un Eurocommerce (lietotāju organizācija, kas pārstāv dažādus mazus lietotājus Kopienā), par kuriem bija zināms, ka tie ir ieinteresēti. Oficiāli informēja arī eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

(8) Komisija nosūtīja anketas personām, par kurām bija zināms, ka tās ir ieinteresētas, un saņēma atbildes no trim Kopienas ražotājiem un diviem Japānas ražotājiem, no kuriem tikai viens izmeklēšanas laikā bija eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu. Komisija nosūtīja anketas arī importētājiem un lietotāju apvienībai. Atsaucās divi importētāji. No lietotāju apvienības vai atsevišķiem lietotājiem atbildes nesaņēma.

(9) Komisija ieguva un pārbaudīja visas ziņas, ko uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes veica šādu sabiedrību telpās.

Ražotāji eksportētāji

- Yamato Scale Co. Ltd, Akaši,

- Ishida Co. Ltd, Kioto.

Kopienas ražotāji, kas iesnieguši lūgumu

- Bizerba GmbH & Co. KG, Balingena (Balingen), Vācija,

- GEC Avery Limited, (General Electric Company, plc meitasuzņēmums), Birmingema (Birmingham), Apvienotā Karaliste,

- Testut/Lutrana SA, Betīna (Béthune), Francija.

Importētāji:

- Digi Nederland B.V., Purmerend, Nīderlande,

- Carrin and Co. NV, Antverpene, Beļģija.

(10) dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana attiecās uz laika posmu no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam (še turpmāk – "izmeklēšanas laika posms"). Kaitējuma turpinājuma un atkārtošanās pārbaude attiecās uz laikposmu no 1994. gada līdz izmeklēšanas laika beigām (še turpmāk – "analizētais laika posms").

(11) Sakarā ar izmeklēšanas sarežģītību un jo īpaši eiro ieviešanas ietekmi uz izmeklēšanu (skat. 34. apsvērumu), un secinājumu izdarīšanas grūtības, ņemot vērā sadarbības trūkumu, pašreizējā pārskata veikšana aizņēma vairāk nekā 12 mēnešus, kuru laikā tas parasti tiktu pabeigts, ievērojot pamatregulas 11. panta 5. punktu.

(12) Visas ieinteresētās personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt esošo pasākumu saglabāšanu. Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja aizstāvēt savas intereses. Personu piezīmes ņēma vērā, un vajadzības gadījumā secinājumos izdarīja izmaiņas.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(13) Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz ko attiecināja sākotnējo izmeklēšanu, t.i., mazumtirdzniecībā izmantojami elektroniskie svari (še turpmāk – "MIES"), kam ir svara digitālā skala, ir noteikta vienas vienības cena un maksājamā cena (ar iespēju izdrukāt šos datus vai bez tās) un ko apzīmē ar KN kodu ex84238150. MIES ir dažādi darbības un tehnoloģijas veidi. Šajā sakarā ražošanas nozare definē trīs MIES kategorijas: zemāko, vidējo un augstāko kategoriju. Tie ir vienkārši MIES bez izdrukas iekārtas, sarežģītāki modeļi ar programmēšanas taustiņiem un MIES, ko var integrēt datorizētās kontroles un vadības sistēmās.

(14) Kaut arī MIES potenciālais lietojums var mainīties, MIES dažādo veidu fiziskās un tehniskās pamatīpašības ievērojami neatšķiras. Turklāt izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka minētās trīs kategorijas nav strikti norobežotas, un blakus kategorijās ietilpstoši modeļi bieži ir savstarpēji aizvietojami. Tāpēc atbilstīgi iepriekšējās izmeklēšanas rezultātiem izmeklēšanas nolūkā tie ir jāuzskata par vienu ražojumu.

2. Līdzīgi ražojumi

(15) Konstatēja, ka, neraugoties uz izmēra, kalpošanas laika, sprieguma vai dizaina atšķirībām, Japānā ražotajiem un pārdotajiem dažādajiem MIES piemīt tādas pašas tehniskās un fiziskās īpašības, kā MIES, ko no Japānas eksportē uz Kopienu, un tie attiecīgi ir jāuzskata par līdzīgiem ražojumiem.

Tāpat arī, izņemot sīkas tehniskas atšķirības, Kopienā ražotie MIES parasti visos aspektos līdzinās MIES, ko no Japānas eksportē uz Kopienu.

C. DEMPINGS UN DEMPINGA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Ievadpiezīmes

(16) Kā norādīts iepriekš, šī izmeklēšana apvieno nobeiguma pārskatu, ņemot vērā pamatregulas 11. panta 2. punktu, un starpposma pārskatu, ņemot vērā pamatregulas 11. panta 3. punktu, kas ir uzsākti, lai pārbaudītu pārskatīšanas lūgumā ietverto informāciju, kura liecina, ka ir palielinājies dempings, kas nodara zaudējumus. Komisija nolēma neveikt pamatregulas 11. panta 3. punktā paredzēto pārskatīšanu, jo ražotāju eksportētāju realizācijas apjomi Kopienas tirgū ir nelieli un trūkst pierādījumu par ilgstošām apstākļu izmaiņām. Tāpēc Komisijas secinājumu pamatā ir saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izdarītie secinājumi, kas attiecas uz iespējamību, ka dempings, kas rada zaudējumus, esošo pasākumu atcelšanas gadījumā turpināsies vai atkārtosies.

(17) Saskaņā ar Eurostat datiem, izmeklēšanas laika posmā Kopiena no Japānas importēja apmēram 995 MIES, salīdzinot ar 19000 MIES iepriekšējās izmeklēšanas laikā, ko izmantoja par pamatu pārskatāmajiem pasākumiem. Sadarbība šajā izmeklēšanā bija ļoti ierobežota (kopā – 35 uzņēmumi vai mazāk par 4 % no importa apjoma), jo daļēji sadarbojās tikai divi ražotāji Yamato Scales Co. Ltd un Ishida Co. Ltd, no kuriem otrais ražotājs izmeklēšanas laikā neko neeksportēja uz Kopienu. Savukārt iepriekšējā izmeklēšanā sadarbojās četri ražotāji eksportētāji.

2. Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība

(18) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu nobeiguma pārskata mērķis ir noteikt, vai pasākumu izbeigšanas dēļ varētu turpināties vai atkārtoties dempings, kas rada zaudējumus.

Dempinga turpināšanās iespējamība

(19) Aplūkojot jautājumu, vai dempings varētu turpināties, ja pasākumus atceltu, jāpārbauda, vai dempings šobrīd pastāv un vai šāds dempings varētu turpināties.

(20) Tikai divi ražotāji iesniedza piezīmes, atsaucoties uz paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Tie abi sadarbojās tikai daļēji. Viens no tiem izmeklēšanas laika posmā neko neeksportēja uz Kopienu un tāpēc nesniedza informāciju par eksporta cenām, savukārt otrs eksportēja, bet sniedza nepilnīgu informāciju par normālajām vērtībām. Pārējie trīs ražotāji, kas bija iesaistīti iepriekšējā izmeklēšanā, vispār atteicās sadarboties. Šādos apstākļos, lai noteiktu dempinga esamību, Komisijai par Japānas ražotājiem bija pieejams ļoti maz informācijas.

(21) Uzņēmums Yamato Scales Co. Ltd, kas daļēji sadarbojās, sniedza pilnīgu informāciju par savām eksporta cenām, bet nepilnīgu – par normālajām vērtībām, jo iesniegtie dati attiecās tikai uz vienu trešo daļu no vietējā tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma apjoma (pārējo pārdeva attiecīgajām izplatītājsabiedrībām). Uzņēmums arī nesniedza datus par realizācijas, vispārīgajām un administratīvajām izmaksām, kas tam bija radušās, pārdodot ražojumus vietējā tirgū. Šo eksporta cenu salīdzinājums ar nepilnīgajiem datiem par normālajām vērtībām liecināja, ka šā eksportētāja ražojumu pārdošana Kopienā ietver ievērojamu dempingu. Tāpat arī par ievērojamu dempingu liecināja attiecīgo eksporta cenu salīdzināšana ar šim ražotājam noteikto salikto normālo vērtību sākotnējā izmeklēšanā.

(22) Turklāt viens Japānas ražotājs eksportētājs, kas izmeklēšanas laikā no Japānas eksportēja visvairāk, paziņojot par sadarbību, atzina, ka eksportē savus ražojumus uz Kopienu par dempinga cenām. Komisija arī iepazinās ar Eurostat datiem, un no šiem datiem iegūtā visu Japānas izcelsmes eksportēto ražojumu vidējā cena apstiprināja secinājumu, ka šī cena ir zemāka par jebkuru normālo vērtību, kas noteikta uzņēmumam, kurš daļēji sadarbojas.

(23) Ņemot vērā būtisko sadarbošanās trūkumu, iepriekš minēto informāciju uzskata par faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Kā jau minēts, tie apliecināja ievērojamas dempinga starpības esamību.

(24) Ņemot vērā Japānas nacionālās valūtas maiņas kursa svārstības kopš iepriekšējās izmeklēšanas, aplūkoja arī jenas vērtības krišanos attiecībā pret rēķinu valūtu, t.i., ASV dolāru, bet izrādījās, ka jenās izteiktās paaugstinātās eksporta cenas daļēji kompensē ASV dolāros izteikto eksporta cenu būtisks, reāls samazinājums (saskaņā ar Eurostat datiem) kopš sākotnējās izmeklēšanas. To apliecināja secinājumi par uzņēmumu, kurš daļēji sadarbojās – jenas vērtības krišanās nesamazināja dempinga starpību, ciktāl varēja saprast no saņemtās nepilnīgās informācijas. Turklāt bija nepārprotami redzams, ka jenas vērtības krišanās nevar būt ilgstoša.

(25) Papildus secinājumam par to, ka izmeklēšanas laikā ir vērojams ievērojams dempings, neiesniedza informāciju, ka liecinātu, ka pasākumu atcelšanas gadījumā dempings, visticamāk, neturpinātos. Komisijas rīcībā esošie pierādījumi tieši liek domāt, ka pasākumu atcelšanas gadījumā imports par dempinga cenām turpināsies. Jo īpaši būtu jāatzīmē, ka Kopienas tirgus piesaista eksportētājus, jo, kā teikts informācijā, ko sniedzis viens no uzņēmumiem, kurš daļēji sadarbojas, cenas tajā ir augstākas nekā citos trešo valstu tirgos (Taivāna, Malaizija), uz kuriem šis uzņēmums arī eksportē savus ražojumus.

(26) Turklāt būtu jāpiebilst, ka Japānā cenas pastāvīgi ir saglabājušās augstākas nekā citur, un šīs stāvoklis ir ildzis vairākus gadus. Turklāt uzskata, ka minētais stāvoklis tuvākajā laikā vai vidēja ilguma laika posmā, visticamāk, nemainīsies, un dempinga turpināšanās ir ļoti iespējama.

Dempinga atkārtošanās iespējamība

(27) Ņemot vērā viedokli, ka pasākumu dēļ ir ievērojami samazinājušies no Japānas uz Kopienu eksportētie daudzumi, aplūkoja jautājumu par pasākumu atcelšanas ietekmi uz lielākiem daudzumiem un dempinga cenām Kopienā, t.i., uz dempinga atkārtošanos.

(28) Ir norādes, kas liek pieņemt, ka gan uzņēmumi, kas daļēji sadarbojas, gan uzņēmumi, kas nesadarbojas, atsāks minēto importēšanu ievērojamos daudzumos. Pirmkārt, minēto pasākumu atcelšana padarīs Kopienu par pievilcīgu galamērķi Japānas eksportam, jo tur cenas, izrādās, ir nedaudz augstākas nekā dažos citos trešo valstu tirgos, kuros arī darbojas ražotāji eksportētāji. Tādējādi, ņemot vērā to, ka Japāna joprojām eksportē ievērojamus apjomus uz šiem citiem trešo valstu tirgiem, ļoti iespējams, ka vismaz daļa no šā eksporta tiks pārorientēta uz Kopienu. Otrkārt, Kopienas tirgus ir ļoti nozīmīgs, ņemot vērā tā lielumu, un nav domājams, ka minētie eksportētāji kavēsies izmantot priekšrocības, ko sniegs pasākumu atcelšana.

(29) Attiecībā uz cenu, ko piemēros, ja minētais imports atsāksies, nav iemesla uzskatīt, ka cenas atšķirsies no tām cenām, ko pieprasa šobrīd, kaut arī importa apjoms ir mazs. Turklāt zemākas cenas var būt priekšnoteikums būtiskai daudzumu palielināšanai. Dempinga atkārtošanos padara iespējamu arī fakts, ka saskaņā ar 25. apsvērumu Japāna eksportē ražojumus par dempinga cenām uz trešo valstu tirgiem, kuros nav spēkā pasākumi (Taivāna un Malaizija). Nav arī norāžu, ka samērā augstās cenas Japānā tuvākajā laikā varētu samazināties.

D. STĀVOKLIS KOPIENAS MIES TIRGŪ

1. Kopienas ražošanas nozares struktūra

(30) Kopš esošo antidempinga pasākumu ieviešanas 1993. gadā attiecībā uz MIES importu no Japānas, Kopienas ražošanas nozarē ir īstenota pārstrukturēšanas un konsolidācijas programma, lai saglabātu tās konkurētspēju. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā pavisam sadarbojās desmit uzņēmumi, bet pēc nozares pārstrukturēšanas izmeklēšanas laika posmā aktīvi darbojās tikai seši no šiem uzņēmumiem. Trīs no šiem uzņēmumiem sadarbojās pašreizējās izmeklēšanas laika posmā. Izmeklēšanas laikā bija skaidri redzams, ka citi Kopienas ražotāji veic līdzīgu pārstrukturēšanu.

(31) Kopienas ražotāji, kas sadarbojas, izmeklēšanas laikā nodrošināja 41 % no Kopienas kopējās produkcijas un tādējādi veidoja lielāko daļu no Kopienas produkcijas, ievērojot pamatregulas 4. panta 1. punktu. Še turpmāk minētos ražotājus dēvē par "Kopienas ražošanas nozari". Vēl divi lieli uzņēmumi atbalstīja pārskatīšanas lūgumu, bet izmeklēšanas laikā nesadarbojās pilnībā. Līdz ar to lūguma atbalstītāju skaits krietni pārsniedza 50 % no Kopienas ražotājiem.

(32) Būtu jānorāda, ka, aprēķinot iepriekš minēto Kopienas ražotāju pārstāvniecību saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu, Kopienas kopējās produkcijas definīcijā neiekļāva Kopienas uzņēmumus, kas saistīti ar ražotājiem eksportētājiem valstīs, kuras nodarbojas ar dempingu.

2. MIES patēriņš Kopienas tirgū

(33) Patēriņu Kopienā aprēķināja, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares iesniegtos pārbaudītos datus par pārdošanu, pārskatīšanas lūgumā minētos skaitļus (attiecībā uz to Kopienas ražotāju realizācijas apjomu, kuri nesadarbojas) un no

Eurostat

iegūtos importa apjomu rādītājus. Analizētajā laika posmā patēriņš bija šāds.

MIES patēriņš Kopienā

(vienības) |

1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

174448 | 161682 | 172314 | 177391 | 184990 |

(34) Patēriņa palielināšanās 1997. gadā un izmeklēšanas laika posmā galvenokārt bija saistīta ar vienreizēju pieprasījuma pieaugumu mazumtirgotāju vidū sakarā ar eiro ieviešanu ("eiro ieviešanas ietekme"). Sākot no 1997. gada, mazumtirgotāji iegādājās jaunus, darbam ar eiro piemērotus modeļus, gaidot eiro ieviešanu. Tā kā mazumtirgotāji tādējādi sāka nomainīt vecos MIES, Kopienas tirgū palielinājās pieprasījums un pieauga pārdošanas apjoms. Šis stāvokļa uzlabojums būs īslaicīgs un prognozē, ka pārdošanas apjomi līdz 2000. gadam samazināsies līdz parastajam apjomam, sākot no 2001. gada nokritīsies zemāk par parasto apjomu, bet līdz 2004. gadam atgriezīsies parastajā apjomā.

3. Attiecīgais imports

Importa apjoms

(35) Ņemot vērā

Eurostat

informāciju (izmantojot

TARIC

kodu

8423815010

), analizētajā laika posmā no Japānas importētajā MIES apjomā notika šādas izmaiņas.

Importa apjoms

(vienības) |

| 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

Imports no Japānas | 1320 | 474 | 954 | 1606 | 995 |

Tirgus daļa | 0,8 % | 0,3 % | 0,6 % | 0,9 % | 0,5 % |

Ražotāju eksportētāju cenu izmaiņas

(36) Attiecībā uz importa cenām uzskatīja, ka vispiemērotāk ir izmantot informāciju, ko sniedzis vienīgais ražotājs, kas sadarbojas un kas eksportēja uz Kopienas tirgu izmeklēšanas laikā. Ņemot vērā ražojuma īpašības, par reprezentatīvu uzskatīja ražotāja eksportētāja cenu izmaiņu izpēti izmeklēšanas laika posmā, salīdzinot viņa eksporta cenas ar līdzīgu modeļu cenām, ko pārdod Kopienas ražošanas nozare. Kaut arī uzskatīja, ka attiecīgie modeļi nodrošina atbilstošu salīdzinājumu, šā ražotāja eksportētāja pārdotās eksporta produkcijas zemais apjoms neizbēgami apgrūtina precīzu secinājumu izdarīšanu. Ņemot vērā pieejamo darījumu ierobežoto skaitu, tomēr bija norādes, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs pārdeva savu produkciju par ļoti zemām cenām, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozares cenām. Tāpat arī bija skaidri redzams, ka šo modeļu cenu samazinājums analizētajā laika posmā aptuveni atspoguļojās Kopienas ražošanas nozares pieprasīto cenu samazinājumā (norādīts 42. apsvērumā).

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(37) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu novērtējumā par dempinga importa ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kas ietekmē nozares stāvokli. Tomēr daži faktori turpmāk nav sīki aplūkoti, jo ir konstatēts, ka šajā izmeklēšanā tie būtiski neietekmē Kopienas ražošanas nozari. Visbeidzot jāpiebilst, ka nevienu no šiem faktoriem nevar uzskatīt par pilnīgi drošu norādi.

Ražošana, tirgus ietilpības izmantošana un krājumi

(38) Visu MIES ražošana samazinājās no 1994. gada līdz 1996. gadam, bet pēc tam palielinājās atbilstīgi eiro ieviešanas ietekmei, kā paskaidrots 34. apsvērumā. Analizētajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares tirgus ietilpības izmantošanas rādītājs pieauga par 6 %.

Kopienas ražošanas nozare – ražošana un ietilpība

Indekss: 1994 = 100 | 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

Visu saražoto MIES apjoms | 74829 | 70862 | 69926 | 77057 | 75915 |

Ietilpība (visi MIES) | 105446 | 106770 | 100338 | 99888 | 100625 |

Tirgus ietilpības izmantošanas rādītājs (visi MIES) | 71 % | 66 % | 70 % | 77 % | 75 % |

Uzskatīja, ka krājumu apjoms būtiski neietekmē stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, jo Kopienas ražošanas nozare izmanto sistēmu "ražošana pēc pasūtījuma", un krājumu faktiski nav.

Pārdošanas apjoms

(39) Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū pārdoto MIES vienību kopējais apjoms samazinājās no 1994. gada līdz 1996. gadam, bet pēc tam palielinājās atbilstīgi eiro ieviešanas ietekmei, kā paskaidrots 34. apsvērumā.

Pārdotās vienības

| 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms | 58245 | 54307 | 53485 | 57794 | 58002 |

Tirdzniecības apgrozījums

(40) Kopienas ražošanas nozares MIES kopējais tirdzniecības apgrozījums Kopienas tirgū samazinājās no 1994. gada līdz 1997. gadam, bet pēc tam palielinājās atbilstīgi eiro ieviešanas ietekmei, kā paskaidrots 38. apsvērumā.

Tirdzniecības apgrozījums (ECU)

(1000 ECU) |

| 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms | 87445 | 80679 | 77066 | 74079 | 77902 |

Tirgus daļa un izaugsme

(41) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 33,4 % 1994. gadā līdz 31,4 % izmeklēšanas laika posmā. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt pilnīgu labumu no tirgus izaugsmes.

Cenu attīstība

(42) MIES cenu analīzi Kopienā veica, atsaucoties uz visu Kopienas ražošanas nozares pārdoto modeļu pārdošanas cenām. Vidējo svērto cenu attīstība, pārdodot ražojumus nesaistītiem klientiem analizētajā laika posmā, bija šāda.

MIES cenu attīstība

(ECU/vienība) |

| 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

Visi MIES | 1576 | 1562 | 1508 | 1321 | 1404 |

Indekss | 100 | 99 | 96 | 84 | 89 |

Visu veidu modeļu pārdošanas cenas no 1994. gada līdz izmeklēšanas laika posmam samazinājās par 11 %. Šis vispārējais vidējo cenu samazinājums attiecās uz visiem MIES modeļiem.

Rentabilitāte

(43) Kā liecina turpmāk ietvertā tabula, tīrais apgrozījums visā laika posmā ir nesis peļņu, bet analizētā laika posma sākumā tā bija ievērojami zemāka par to līmeni, kāds vajadzīgs, lai nozare būtu dzīvotspējīga. Rādītāju uzlabošanos 1997. gadā un izmeklēšanas laika posmā noteica divi faktori: iepriekšminētā eiro ieviešanas ietekme, kas īslaicīgi palielināja pārdošanas apjomu un mazākā mērā – nozarē veiktā plašā pārstrukturēšana, kā paskaidrots 30. apsvērumā.

Peļņa (ienākums no tīrā apgrozījuma) Kopienā

| 1994 | 1995 | 1996 | 1997 | Izmeklēšanas laika posms |

Kopienas ražošanas nozare | 2,2 % | 3,1 % | 1,6 % | 4,9 % | 9,6 % |

Citi ar darbību saistīti faktori

(44) Naudas plūsmu, spēju piesaistīt kapitālu (vai investīcijas) un peļņu no investīcijām sīki neanalizēja, jo šāda analīze attiektos uz uzņēmuma stāvokli kopumā. Uzņēmumu pārējie komercdarbības veidi veido vairāk nekā 50 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma un tāpēc vispārēja analīze, iespējams, nebūtu reprezentatīva attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, ņemot vērā no attiecīgajām valstīm importēto ražojumu apjomu un cenas.

Produktivitāte, nodarbinātība un algas

(45) Tabulā redzams, ka analizētajā laika posmā nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 29 %.

Produktivitāte uz vienu darbinieku

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Saražoto vienību skaits | 74829 | 70862 | 69926 | 77057 | 75915 |

Darbinieku skaits | 1370 | 1305 | 1208 | 1063 | 978 |

Produktivitāte | 55 | 54 | 58 | 72 | 78 |

(46) Analizētajā laika posmā produktivitāte uz vienu darbinieku palielinājās par 42 %.

(47) Algas sīki neanalizēja, ņemot vērā citu komercdarbības veidu nozīmi uzņēmuma vispārējā darbībā. Šāda analīze attiektos uz uzņēmuma stāvokli kopumā un, iespējams, nebūtu reprezentatīva attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

Secinājumi par Kopienas ražošanas nozares stāvokli

(48) Kopienas ražošanas nozarē ir īstenota plaša pārstrukturēšanas programma un ir uzlabotas ražošanas un izplatīšanas metodes. Tomēr tajā joprojām ir spiediens cenu jomā, kā rezultātā ir samazinājusies peļņa, zaudēta tirgus daļa un samazinājusies nodarbinātība. Analizētā laika posma beigās rentabilitāte uzlabojās, bet, kā minēts 34. apsvērumā, to galvenokārt izraisīja vienreizējas eiro ieviešanas ietekme, un paredzams, ka peļņa drīz vien atkal būs tāda, kāda bija raksturīga analīzes laika posma lielākajā daļā. Tādējādi uzskata, ka Kopienas ražošanas nozare vēl nav pilnībā izkļuvusi no negatīvā stāvokļa, kādu konstatēja iepriekšējā izmeklēšanā.

E. ZAUDĒJUMU TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Japānas ražotāju eksportētāju stāvokļa analīze

(49) Japānas izcelsmes importa attīstība ir aprakstīta 35. apsvērumā. Japānas ražotāji eksportētāji turpina pārdot savus ražojumus Kopienas tirgū, un Kopienas ražošanas nozare sūdzējās, ka tā vietā, lai pārdotu pilnu modeļu klāstu, dažu dalībvalstu tirgū viņi ir koncentrējuši atsevišķu modeļu pārdošanu. Komisija izskatīja šo sūdzību, un importētāju iesniegtie pārdošanas rādītāji skaidri apliecināja, ka importētie ražojumi patiešām ir koncentrēti dažos tirgos, kuros eksportētāji uzskata sevi par konkurētspējīgiem – galvenokārt zemo cenu dēļ, un tiem nevajag plašus realizācijas un izplatīšanas tīklus, kādi nepieciešami Kopienas ražošanas nozarei.

(50) Importētāji, kas sadarbojas, paziņoja, ka Japānas izcelsmes eksporta apjomu samazināšanās ir saistīta ar ražošanas pārvietošanu uz citām valstīm un apgalvoja, ka sakarā ar šīs pārvietošanas ilgtermiņa raksturu MIES produkcijas apjoma palielināšanās Japānā un no tā izrietošais eksporta apjoma pieaugums uz Kopienu nākotnē nav paredzams. Šajā sakarā būtu jāpiebilst, ka agrākā antidempinga izmeklēšana saistībā ar attiecīgo ražojumu liecina, ka ražošana ir mobila un to var samērā viegli pārvietot uz valstīm, kurās nav attiecīgu pasākumu. Izmeklēšanā ir atklājies, ka šo procesu atvieglo tas, ka agrāk, pārceļot ražošanu no Japānas uz citām Dienvidaustrumāzijas valstīm, ievērojamu daļu sastāvdaļu (galvenokārt elektroniskās sastāvdaļas) turpināja ražot Japānā un no turienes piegādāt. Tādēļ Komisija neuzskata par iespējamu izslēgt varbūtību, ka Japānas eksports uz Kopienu ātri sasniegtu iepriekšējo apjomu, ja pretēji to importētāju lūgumam, kas sadarbojas, atļautu izbeigt pasākumus attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu. Ņemot vērā šajā izmeklēšanā izdarīto secinājumu, ka dempings turpinās, ir paredzams, ka tas būs imports par dempinga cenām.

(51) Papildus iepriekšminētajam punktam par salīdzinoši vieglo ražošanas pārvietošanu, rādītāji, kas iegūti no ražotāja eksportētāja, kas daļēji sadarbojas, liecina, ka esošās Japānas ražotnes izmeklēšanas laika posmā tirgus ietilpību izmantoja tikai par 50 %. Tas liecina, ka ražošana un eksports neapšaubāmi var palielināties, ja atļautu izbeigt pasākumus, jo nav citu lielu tirgu, kas varētu uzņemt papildu produkcijas apjomu.

(52) Būtu jāpiebilst, ka minētais ražotājs eksportētājs pārdod savus ražojumus par zemām cenām arī citos tirgos (piemēram, Malaizijā un Taivānā). Veicot tirdzniecību Kopienas tirgum līdzīgā apjomā, pārdošanas cenas Malaizijā un Taivānā bija aptuveni par 30 % zemākas nekā tāda paša modeļa cenas (CIF, neieskaitot antidempinga maksājumus) Kopienas tirgū. Tas nepārprotami liecina par to, ka Kopienas tirgus Japānas ražotājiem eksportētājiem liktos ļoti pievilcīgs, ja nebūtu antidempinga pasākumu.

(53) Turklāt ir skaidrs, ka Kopienas importa cenas, ko izmeklēšanas laikā pētīja attiecībā uz nelielu darījumu skaitu, ir zemas, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, bet, ņemot vērā nelielo apjomu, tās nevarētu ievērojami ietekmēt Kopienas ražošanas nozares cenas, liekot tām samazināties. Ja atļautu izbeigt pasākumus, palielinātos eksportētāju un importētāju cenu elastība. Ražotāji eksportētāji varētu gūt labumu no lielākām eksporta cenām, bet cenu palielināšana būtu ierobežota, lai patērētāji nezaudētu interesi par ražojumiem. Antidempinga maksājumu nepiemērošanas gadījumā importa cenas tomēr varētu samazināties, tādējādi ietekmējot Kopienas ražošanas nozares cenas.

2. Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīze

(54) Prognozē, ka Kopienas MIES tirgus vidēji ilgā laika posmā būs pietiekami stabils sakarā ar to, ka pēc MIES ir ražojumi, pēc kuriem ir samērā pastāvīgs pieprasījums. Izmeklēšanas laika posmā Kopienas ražošanas nozarē palielinājās pārdošanas apjoms, ko izraisīja eiro ieviešanas ietekme, bet, kā paskaidrots 34. apsvērumā, tā nebūs ilglaicīga parādība, un ir paredzams, ka nākotnē tai sekos zaudējumi. Vidēji ilgā laika posmā pārdošanas apjoms pakāpeniski, bet lēnām samazināsies. Tāpēc Kopienas ražošanas nozarē nav paredzama pārdošanas apjoma palielināšanās vidēji ilgā laika posmā vai tālākā nākotnē; savukārt ir paredzams, ka tās tirgus daļa turpinās samazināties sakarā ar spiedienu, ko rada imports ar izcelsmi trešās valstīs. Stāvoklis ievērojami pasliktinātos, ja atļautu izbeigt pasākumus attiecībā uz importu ar izcelsmi Japānā, jo tādā gadījumā var sagaidīt importa apjoma ievērojamu palielināšanos, Japānai pilnīgāk izmantojot tirgus ietilpību vai pārceļot atpakaļ uz Japānu ražošanu no valstīm, uz kurām tā pārvietoja ražošanu pēc antidempinga maksājumu ieviešanas.

(55) No 1994. gada līdz izmeklēšanas laika posmam pārdošanas cenas vidēji samazinājās par 10,9 %, un ir paredzams, ka šī tendence turpināsies, Kopienas ražošanas nozarei mēģinot saglabāt savu tirgus daļu. Pašreizējā tendence pārvietot mazumtirdzniecību no mazajiem veikaliem uz lielajiem lielveikalu tīkliem arī samazina cenas, jo lielveikalu tīkliem ir iespējas prasīt samazināt cenas. Lielveikalu tīkli vienojas par MIES iepirkuma gada līgumiem tieši ar ražotājiem. Izmeklēšanas laikā kļuva skaidrs, ka šie lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi izmanto Japānas ražotāju eksportētāju piedāvājumus par zemām cenām, lai izdarītu lielāku spiedienu uz cenām, liekot tās samazināt. Paturot prātā paredzamo Kopienas tirgus pievilcības palielināšanos, var gaidīt, ka, izmantojot piedāvājumus par zemām cenām, cenas ievērojami samazināsies, un tādēļ ir iespējama zaudējumu atkārtošanās.

3. Secinājums par zaudējumu atkārtošanos

(56) Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, secina, ka pasākumu izbeigšana attiecībā uz minēto importu varētu izraisīt zaudējumu atkārtošanos pamatregulas 11. panta 2. punkta nozīmē. Izdarot šo secinājumu, Komisija ir ņēmusi vērā arī faktu, ka Japānas ražotāji eksportētāji varētu ietekmēt Kopienas tirgu daudz ievērojamāk, nekā to varētu secināt pēc viņu tirgus daļas, ko noteica izmeklēšanas laika posmā. Ja antidempinga pasākumus atcels, ļoti iespējams, ka dempings turpināsies attiecībā uz daudz lielākiem importa apjomiem. Šo secinājumu apstiprina arī neizmantotais ražošanas ietilpības līmenis, kas pieejams Japānā, relatīvi vieglā ražotņu pārvietošana no vienas valsts uz otru un 52. apsvērumā minētais secinājums par to, ka Kopienas tirgus nezaudē savu pievilcību Japānas ražotājiem.

(57) Pasākumu izbeigšana tāpēc pasliktinātu Kopienas ražošanas nozares stāvokli, rezultātā apdraudot Kopienas MIES ražošanas dzīvotspēju.

F. KOPIENAS INTERESES

1. Vispārīgi apsvērumi

(58) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pētīja, vai antidempinga maksājumu spēkā esamības termiņa pagarināšana kopumā būtu pretrunā Kopienas interesēm. Lai noteiktu Kopienas intereses, novērtēja visu dažādo iesaistīto personu intereses, tas ir, Kopienas ražošanas nozares, importētāju un tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma lietotāju intereses. Komisija pieprasīja informāciju no visām ieinteresētajām personām, kas minētas iepriekš, lai novērtētu pasākumu turpināšanas iespējamo ietekmi.

(59) Būtu jāatceras, ka iepriekšējā izmeklēšanā neuzskatīja, ka pasākumu pieņemšana ir pretrunā ar Kopienas interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir pārskats, kas analizē situāciju, kādā darbojas antidempinga pasākumi. Līdz ar to pašreizējās izmeklēšanas laiks un raksturs ir ļāvis novērtēt jebkuru negatīvu ietekmi, ko uz attiecīgajām personām atstāj ieviestie antidempinga pasākumi.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(60) Ņemot vērā ilgstošo nestabilo ekonomisko stāvokli Kopienas ražošanas nozarē un jo īpaši neatbilstīgo rentabilitāti (analizētā laika posma sākumā un attiecībā uz izredzēm vidēji ilgā laika posmā), nodarbinātību un tirgus daļu, Komisija uzskata, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis varētu pasliktināties, ja nebūtu pasākumu pret dempingu, kas rada zaudējumus. Iepriekšējā pārskata izmeklēšanā, kas attiecās uz Japānas izcelsmes MIES, ņemot vērā dažiem ražotājiem nodarīto zaudējumu apmēru tajā laikā, paredzēja, ka daži Kopienas ražotāji varētu pārtraukt MIES ražošanu un varētu samazināties nodarbinātība. Kaut arī 1993. gadā pasākumus saglabāja, nodarbinātība samazinājās sakarā ar konsolidācijas procesu, kurā notika uzņēmumu apvienošanās un pievienošana.

(61) Kopienas ražošanas nozares turpmāka sarukšana vai tās stāvokļa pasliktināšanās negatīvi ietekmētu nodarbinātību un investīcijas pašā nozarē, kas negatīvi ietekmētu gan nozares piegādātājus, gan saistītās ražošanas jomas Kopienas ražošanas nozarē. MIES un daudzu citu ražojumu izgatavošanas tehnoloģijas patiešām ir saistītas. Kā piemēru var minēt cita veida elektroniskos svarus (piemēram, ražošanā izmantojamie svari) un mazumtirdzniecībā izmantojamās iekārtas (piemēram, griešanas ierīces). Jebkurš tehnoloģiju zinātības zaudējums attiecībā uz MIES ražojumiem nozīmēs vispārēju konkurētspējas zaudējumu attiecīgajās saistītajās jomās.

(62) Turklāt izmeklēšana ir parādījusi, ka Kopienas ražošanas nozare ir darījusi visu iespējamo, lai izturētu Japānas un citu valstu radīto konkurenci. Šādi pasākumi ir, piemēram,

a) virzība uz lielāku konsolidāciju (mazāk uzņēmumu);

b) lieko ražotņu slēgšana;

c) moderno ražošanas metožu plašāka izmantošana (piemēram, ražošana pēc pasūtījuma, plašāka mehanizācija un datorizācija);

d) produktivitātes uzlabošanās;

e) izmaksu samazināšana, slēdzot līgumus par dažu sastāvdaļu ražošanu, un

f) investēšana jaunu modeļu izstrādē.

(63) Tādējādi Kopienas ražotāji ir apliecinājuši gribu un apņēmību saglabāt konkurētspēju Kopienas tirgū un spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz antidempinga pasākumu radītā aizsardzība pret negodīgu tirdzniecību.

3. Importētāju intereses

(64) Komisija ir ņēmusi vērā importētāju intereses Kopienā un saņēmusi aizpildītas anketas no diviem uzņēmumiem (tie ir minēti 9. apsvērumā), kas izmeklēšanas laika posmā importēja attiecīgo ražojumu no Japānas. Importētāji uzskatīja, ka pasākumi būtu jāatceļ, jo tie traucē importētājiem pārdot augstas kvalitātes ražojumu, ko pārdošanā nepiedāvā Kopienas ražošanas nozare. Komisija tomēr uzskatīja, ka importētais modelis līdzinās dažiem augstākās klases modeļiem, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, ka tie tieši konkurē savā starpā un ka tāpēc tie ir līdzīgi ražojumi.

(65) Attiecībā uz importētāju apgrozījumu un rentabilitāti, ir redzams, ka pasākumu atcelšana ļaus importētājiem samazināt savas tālākpārdošanas cenas un palielināt peļņas normu. Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par dempingu un zaudējumiem, rentabilitātes pieaugumu izraisīs tikai un vienīgi dempinga turpināšanās.

4. Lietotāju intereses

(66) Komisija sadarbojās ar iestādi, kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu, to skaitā attiecīgā ražojuma daudzo lietotāju intereses (lielveikali), lai noteiktu, vai ietekme uz lietotājiem ir būtiska.

(67) Minētā iestāde neoficiāli informēja Komisiju, ka no mazumtirdzniecības lietotāju puses nav atbildes. Citas ieinteresētās puses tā arī nepieteicās. Neapšaubāmi, ka nevēlēšanās sadarboties ir saistīta ar to, ka MIES veido pavisam nelielu daļu no lietotāju kopējām izmaksām. Var pieņemt, ka pasākumu saglabāšanas ietekme tirgū ar spēcīgu konkurenci ir nenozīmīga.

5. Secinājums

(68) Lietotāju un importētāju vājā sadarbība patiešām apgrūtina secinājumu izdarīšanu par ietekmi šajās jomās. Tomēr secināja, ka ietekme būs nenozīmīga, jo īpaši mazumtirdzniecībā, kur MIES veido ļoti mazu daļu izmaksu.

(69) Tomēr būtu jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozarei, kas pielikusi lielas pūles savas konkurētspējas saglabāšanā, var atkārtoti nodarīt būtiskus zaudējumus. Kopienas ražošanas nozare gūst īslaicīgu labumu no eiro ieviešanas. Ja pasākumus tomēr izbeigs, ņemot vērā eiro ieviešanas ietekmes mazināšanos, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nākotnē pasliktināsies un apdraudēs Kopienas ražošanas nozares dzīvotspēju kopumā.

(70) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka šajos apstākļos nav neviena ar Kopienas interesēm saistīta iemesla, kura dēļ nevajadzētu saglabāt antidempinga pasākumus.

G. GALĪGIE PASĀKUMI

(71) Jāatceras, ka pašreizējo pārskatīšanu uzsāka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu. Kā paskaidrots 16. apsvērumā, Komisija nolēma neveikt 11. panta 3. punktā paredzēto pārskatīšanu. Tāpēc Komisijas secinājumu pamatā ir saskaņā ar 11. panta 2. punktu izdarītie secinājumi, kas attiecas uz iespējamību, ka esošo pasākumu atcelšanas gadījumā turpināsies vai atkārtosies dempings, kas rada zaudējumus.

(72) Tādējādi esošie antidempinga maksājumi būtu jāsaglabā.

Yamato Scale Co. Ltd, Akaši | 15,3 % |

Tokyo Electric Co. Ltd, Tokija | 22,5 % |

Teraoka Seiko Co. Ltd, Tokija | 22,6 % |

Ishida Co. Ltd, Kioto | 31,6 % |

Visi pārējie uzņēmumi | 31,6 % |

(73) Regulas 11. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ attiecībā uz izmeklēšanas ilgumu, uzskata par atbilstīgu ierobežot pasākumu termiņu uz četriem gadiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz mazumtirdzniecībā izmantojamu tādu elektronisko svaru importu, kuru pašreizējais KN kods ir ex84238150 (TARIC kods 8423815010) un kuru izcelsme ir Japānā.

2. Maksājumu aprēķina, ņemot vērā ražojuma Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenu pirms maksājuma veikšanas, un tas ir

31,6 % (

TARIC

papildu kods

8697

), paredzot izņēmumu mazumtirdzniecībā izmantojamiem elektroniskajiem svariem, ko ražojuši turpmāk minētie uzņēmumi, kuriem piemēro šādas likmes.

Yamato Scale Co. Ltd, Akaši (TARIC papildu kods 8696) | 15,3 % |

Tokyo Electric Co. Ltd, Tokija (TARIC papildu kods 8694) | 22,5 % |

Teraoka Seiko Co. Ltd, Tokija (TARIC papildu kods 8695) | 22,6 % |

3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Antidempinga maksājumus ievieš uz četriem gadiem, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 6. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

I. Thalén

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.).

[2] OV L 104, 29.4.1993., 4. lpp.

[3] OV L 263, 22.10.1993., 1. lpp.

[4] OV L 307, 20.12.1995., 30. lpp.

[5] OV C 324, 22.10.1998., 4. lpp.

[6] OV C 262, 16.9.1999., 8. lpp.

[7] OV L 301, 30.11.2000., 42. lpp.

[8] OV C 329, 31.10.1997., 6. lpp.

[9] OV C 128, 25.4.1998., 11. lpp.

--------------------------------------------------