32000R2909

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2909/2000

(2000. gada 29. decembris)

par Eiropas Kopienu nefinanšu pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 1977. gada 21. decembra Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, EOTK, Euratom) Nr. 2673/1999[2], un jo īpaši tās 65. līdz 72. pantu,

ņemot vērā Komisijas Regulu (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93 (1993. gada 9. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātu īstenošanas kārtību dažiem 1977. gada 21. decembra Finanšu regulas noteikumiem[3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/716/EK[4], un jo īpaši tās 21. pantu,

pēc konsultēšanās ar grāmatvežiem Eiropas Parlamentā, Padomē, Tiesā, Revīzijas palātā, Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, Reģionu komitejā un Eiropas ombuda birojā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma saistībā ar konkrēto jautājumu

1. Šī regula attiecas uz grāmatvedības operācijām, kas saistītas ar materiāliem un nemateriāliem pamatlīdzekļiem, kuri ir daļa no Kopienām piederošā īpašuma.

2. Visi materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi, kas paredzēti Kopienu darbību ilgtermiņa atbalstam Finanšu regulas 65. panta izpratnē un Regulas (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93 130. panta izpratnē un kas uzskaitāmi pie inventāra, veido daļu no Kopienām piederošā īpašuma un ir iekļaujami Kopienu bilancē.

2. pants

Darbības joma attiecībā uz iestādēm

1. Šo regulu piemēro Kopienu visu iestāžu grāmatveži.

2. Kopienu iestādes ir tās iestādes, kas uzskaitītas Finanšu regulas 12. pantā.

II SADAĻA

BILANCES STRUKTŪRA

3. pants

Bilances struktūra

Pamatlīdzekļus, uz kuriem attiecas šī regula, iekļauj bilances aktīvu pusē pozīcijā "pamatlīdzekļi", tos iedalot šādi:

- nemateriālie pamatlīdzekļi,

- materiālie pamatlīdzekļi,

- zeme un ēkas,

- iekārtas, mehānismi un darbarīki,

- mēbeles un autoparks,

- datortehnika,

- finanšu noma un līdzīgas tiesības,

- pārējie materiālie pamatlīdzekļi,

- materiālie pamatlīdzekļi veidošanas procesā, avansa maksājumi un iemaksas kontā attiecībā uz materiāliem pamatlīdzekļiem.

III SADAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDIEM BILANCES POSTEŅIEM

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

4. pants

Finanšu noma un līdzīgas tiesības

1. Nomas klasificēšana pie pamatlīdzekļiem šīs regulas izpratnē balstās uz apmēru, kādā riski un priekšrocības, kas saistīti ar nomāto pamatlīdzekļu īpašumtiesībām, pienākas iznomātājam vai nomniekam, un tas drīzāk ir atkarīgs no darījuma būtības, nevis no līguma formas.

2. Nomu klasificē pie finanšu nomas vai līdzīgām tiesībām šīs regulas izpratnē, ja līdz ar nomu nomniekam nodod būtiskā apmērā riskus un priekšrocības, kas saistīti ar attiecīgo pamatlīdzekļu īpašumtiesībām.

3. Risks iekļauj iespējamus zaudējumus, ko varētu radīt jaudas neizmantošana, nolietošanās vai izmaiņas izmaksu lietderībā mainīga ekonomikas stāvokļa dēļ. Par priekšrocībām var uzskatīt prognozes attiecībā uz peļņu nesošām darbībām attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskās darbības laikā vai attiecībā uz ienākumiem no vērtības pieauguma vai no pārdošanas pēc atlikušās vērtības.

4. Pamatlīdzekļus, uz ko attiecas finanšu noma, ar kuru riski un priekšrocības, kas saistīti ar pamatlīdzekļu īpašumtiesībām, netiek nodoti nomniekam būtiskā apmērā, kā arī pamatlīdzekļus, uz ko attiecas noma, kura ir ilgāka par pieciem gadiem, uzrāda finanšu paziņojumu pielikumā nodaļā par ārpusbilances saistībām.

5. pants

Galvenos pamatlīdzekļus papildinoši pamatlīdzekļi

Tādu pamatlīdzekļu vērtību vai ekspluatācijas ilgumu, ko nevar atdalīt no citiem kustama vai nekustama īpašuma objektiem vai kas ir pastāvīgi saistīti ar tiem, pieskaita to galveno pamatlīdzekļu vērtībai vai ekspluatācijas ilgumam, ar ko tie ir saistīti.

6. pants

Pamatlīdzekļus veidojoši pamatlīdzekļi

Iekārtu vai tehnisku ierīču atsevišķas sastāvdaļas veido daļu no tādām iekārtām vai ierīcēm, ja tās var darbināt tikai kopā. Tādos gadījumos tās uzskata par vienu pamatlīdzekļu vienību.

2. nodaļa

Īpaši noteikumi

7. pants

Zeme un ēkas

1. Pozīcijā "zeme un ēkas" ietilpst īpašumtiesības un līdzīgas tiesības, kas definētas tās valsts tiesību aktos, kurā attiecīgie pamatlīdzekļi atrodas.

Par zemi tiek uzskatītas šādas platības:

- neierīkota zeme,

- ierīkota zeme,

- apbūvēta zeme.

2. Par ēkām tiek uzskatītas šādas ēkas:

- Kopienu iestādēm pilnībā piederošas ēkas,

- ēkas, kurām bez Kopienām ir citi līdzīpašnieki,

- aprīkojums 3. punkta izpratnē.

3. Par aprīkojumu uzskata kustama īpašuma vienības, kas pastāvīgi un neatdalāmi ir saistītas ar ēkām (kuras definētas 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā).

8. pants

Iekārtas, mehānismi un darbarīki

Par iekārtām un mehānismiem uzskata dažādas iekārtas, objektus, instrumentus un mehānismus, kas vajadzīgi zinātnisku, tehnisku vai administratīvu darbību veikšanai. Par darbarīkiem uzskata visus instrumentus un darbarīkus, kuru izmantošana kopā ar kādu iekārtu to specializē īpašam pielietojumam.

9. pants

Mēbeles un autoparks

Par mēbelēm uzskata kustamu īpašumu, piemēram, galdus, rakstāmgaldus, krēslus, skapjus.

Ar autoparku saprot jebkāda veida transportlīdzekļu bāzi.

10. pants

Datortehnika

Datortehnikā ietilpst īpašas ierīces, mehānismi un instrumenti, kuru darbināšanai vajadzīgas datorprogrammas un kuru uzdevums ir informācijas apstrāde.

11. pants

Materiāli pamatlīdzekļi veidošanas procesā

Kontu slēgšanas dienā nepabeigtus materiālus pamatlīdzekļus pieskaita materiāliem pamatlīdzekļiem veidošanas procesā. Pamatlīdzekļus uzskata par pabeigtiem tad, kad tos nodod ekspluatācijā.

12. pants

Nemateriāli pamatlīdzekļi

1. Identificējamus pamatlīdzekļus, kas ir nemonetāri pamatlīdzekļi bez fiziskas formas, uzskata par nemateriāliem pamatlīdzekļiem.

Lai tādus pamatlīdzekļus iekļautu bilances aktīvu pusē, tiem jābūt Kopienu iestāžu kontrolē un nākotnē jārada Kopienām saimniecisks labums.

2. Par nemateriāliem pamatlīdzekļiem uzskata datorprogrammas, kurām ir vietu licence vai kuras iegādātas saskaņā ar lielas summas līgumiem.

Datorprogrammas, kas izstrādātas Kopienu iestādēs, par nemateriāliem pamatlīdzekļiem neuzskata.

13. pants

Pārējie materiāli vai nemateriāli pamatlīdzekļi

Pie pārējiem materiāliem pamatlīdzekļiem pieskaita materiālus pamatlīdzekļus 7. līdz 11. panta izpratnē, kas nepieder pie iepriekšminētām kategorijām, piemēram, noņemamus plauktus, nodalošas sienas, noņemamas grīdas un griestus, elektroinstalācijas. Pie pārējiem nemateriāliem pamatlīdzekļiem pieskaita nemateriālus pamatlīdzekļus 12. panta izpratnē, kas nepieder pie iepriekšminētās kategorijas (datorprogrammām).

14. pants

Avansa maksājumi un iemaksas kontā par pamatlīdzekļu iegādi

Summas, ko samaksā pirms piegādātājs uzsāk pasūtījuma izpildi vai pēc tam, kad gūti pierādījumi par līguma vai pasūtījuma daļēju izpildi, uzskaita kā avansa maksājumus un iemaksas kontā.

IV SADAĻA

VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

15. pants

Vērtēšana

1. Pamatlīdzekļus vērtē pēc to iegādes cenas, izņemot Eiropas Kopienās ražotus pamatlīdzekļus, kurus vērtē pēc to ražošanas izmaksām, neierobežojot nākamos šā panta punktus.

2. Tādu pamatlīdzekļu iegādes cenu vai ražošanas izmaksas, kuru ekspluatācija ir laikā ierobežota, samazina atbilstīgi vērtības korekcijām, ko aprēķina tādējādi, lai attiecīgie pamatlīdzekļi tiktu amortizēti sistemātiski visā to ekspluatācijas laikā.

3. Pamatlīdzekļu vērtību koriģē neatkarīgi no tā, vai to ekspluatācija ir vai nav laikā ierobežota, lai gadījumos, kad ir paredzama to vērtības pastāvīga krišanās, bilances dienā tiem piešķirtu zemāko tā brīža vērtību.

Vērtēšanu pēc zemākās konkrētā brīža vērtības vairs nepiemēro, ja zaudē spēku vērtības koriģēšanas iemesli.

4. Pamatlīdzekļi jāpārvērtē tad, ja neatkarīgas pārbaudes iznākumā tiek secināts, ka to patiesā vērtība pārsniedz to uzskaites vērtību. Tādai vērtības palielināšanai jābūt pastāvīgai.

16. pants

Uzskaites vērtība

Pamatlīdzekļu uzskaites vērtība ir vienāda ar to iegādes cenu vai ražošanas izmaksām, kam pieskaita vai no kā atņem pārvērtēšanu, amortizāciju vai citas summas, kuras noraksta.

17. pants

Eiro izmantojums

1. Pamatlīdzekļus izsaka eiro.

2. Ja pirkšanas cenu maksā citā valūtā nekā eiro, tad to konvertē eiro pēc iegādes dienā piemērotā maiņas kursa.

3. Par iegādes dienu vai reģistrēšanas dienu uzskata to dienu, kurā attiecīgo pamatlīdzekļu īpašumtiesību risks tiek nodots Eiropas Kopienām, kas parasti atbilst pamatlīdzekļu apstiprinātai piegādei un rēķina saņemšanai; bilances dienā noregulē neatbilstības attiecībā uz rēķinu iesniegšanu, piegādi un īpašumtiesību nodošanu.

18. pants

Iegādes cena - pamatlīdzekļi, ko iegādājas par samaksu

1. Iegādes cenu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot neparedzētos izdevumus un iegādes izdevumus.

2. Pie neparedzētiem izdevumiem pieder transporta izdevumi par objekta nogādi tā sākotnējās uzstādīšanas vietā, kā arī izmaksas par objekta uzstādīšanu, montāžu un funkciju pārbaudi, ja vien tādas izmaksas neiekļauj atsevišķā rēķinā, pamatojoties uz noteiktu cenu. Pie neparedzētiem izdevumiem pieder arī izdevumi par pamatlīdzekļu uzlabošanu ar mērķi pagarināt to ekspluatācijas ilgumu un/vai uzlabot darbību.

3. Iegādes izdevumi ietver arhitektu atalgojumus par ēku vai to daļu projektēšanu un aprīkošanu.

4. Pirkšanas cenā netiek ieskaitīti šādi izdevumi:

a) PVN un nodokļi, ko valsts iestādes var atlīdzināt atbilstīgi Protokolam par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās vai līdzīgiem nolīgumiem (Vīnes konvencija, biroju nolīgumi);

b) transporta izmaksas, kas rodas pēc tam, kad objekts jau nogādāts tā sākotnējās uzstādīšanas vietā;

c) apkopes un apkalpošanas izmaksas, īpašnieka maiņas nodokļi, profesionāli honorāri, kas nav arhitektu honorāri, juridiskās izmaksas, garantijas izmaksas, garantijas pagarināšanas izmaksas;

d) procentu maksājumi par aizņēmumiem, kas ņemti iegādes finansēšanai.

19. pants

Pamatlīdzekļi, ko iegādājas par brīvu

1. Pamatlīdzekļus, ko iegādājas par brīvu, vērtē pēc to tirgus vērtības. Mākslas darbus vērtē pēc to apdrošinātās vērtības vai aptuvenās vērtības, vai, ja mākslas darbi nav apdrošināti vai nav noteikta to aptuvenā vērtība, pēc simboliskas vērtības.

2. Pamatlīdzekļu tirgus vērtība ir cena, kādu par tiem būtu gatavs maksāt pircējs, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo pamatlīdzekļu stāvokli un izvietojumu un pieņemot, ka tos varēs turpināt izmantot.

3. Ja kādu pamatlīdzekļu tirgus vērtība nav nosakāma, tad par to ņem līdzīgu pamatlīdzekļu vērtību inventārsarakstā.

20. pants

Ražošanas izmaksas

1. Pamatlīdzekļus, ko ražo Eiropas Kopienas, vērtē pēc to ražošanas izmaksām.

2. Ražošanas izmaksas aprēķina, izmantoto izejvielu un palīgmateriālu iegādes cenai pieskaitot izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo pamatlīdzekļu ražošanu.

3. Ražošanas izmaksās pamatoti proporcionāli var ieskaitīt arī izmaksas, kas ar attiecīgā produkta ražošanu saistītas tikai netieši, bet tikai tad, ja izmaksas radušās attiecīgajā ražošanas laikposmā.

2. nodaļa

Īpaši noteikumi

21. pants

Finanšu noma

1. Pamatlīdzekļus, uz kuriem attiecas finanšu noma, vērtē nomas spēkā stāšanās dienā pēc zemākās no šādām divām vērtībām:

- pēc pamatlīdzekļu tirgus vērtības,

- pēc minimālo paredzēto nomas maksājumu diskontētās vērtības.

2. Minimālie paredzētie nomas maksājumi ir tā kopējā summa (to skaitā īres maksājumi un vajadzības gadījumā izmaksas, kas rodas, izmantojot iegādes iespēju), kas attiecīgajai Kopienu iestādei jāsamaksā nomas laikā, neskaitot vadības atalgojumu un nodokļus.

3. Diskontētā vērtība maksājumiem, kas minēti 2. punktā, aprēķināma pēc procentu likmes, kas ir līgumā minētā diskonta likme. Ja diskonta likme līgumā nav skaidri minēta, to jāaprēķina, nomas gadījumā atzīstot par klusējot pieņemtu.

22. pants

Datorprogrammas

1. Iegādes cena datorprogrammām, uz ko attiecas vietu licences, saskaņā ar kurām Kopienas iestādēm jāmaksā noteikta maksa neatkarīgi no lietotāju skaita, ir atlīdzība, ko maksā par attiecīgo tiesību iegūšanu.

2. Iegādes cena datorprogrammām, ko iegādājas, slēdzot lielu summu līgumus, saskaņā ar kuriem Kopienu iestādēm jāmaksā par katru lietotāju, ir to cenu kopsumma, ko maksā par katru lietotāju.

3. Saskaņā ar 12. pantu, lai iegūtu iegādes cenu, pirkšanas cenai tiek pieskaiti šādi izdevumi:

a) ar iegādi tieši vai netieši saistīti neparedzēti izdevumi, kas radušies saistībā ar programmu pielāgošanu ekspluatācijai;

b) izdevumus, kas rodas saistībā ar jau ekspluatētu programmu uzlabošanu, pieskaita, ja tādu izdevumu rezultātā tiek pagarināts attiecīgo programmu ekspluatācijas ilgums vai uzlabota to darbība.

4. Iegādes izmaksās netiek ieskaitītas šādas izmaksas:

a) datu ievadīšanas izmaksas, kas rodas pēc tam, kad programmas jau nodotas ekspluatācijā;

b) apkalpošanas izmaksas.

23. pants

Avansa maksājumi un iemaksas kontā

Avansa maksājumus un iemaksas kontā vērtē pēc to nominālvērtības.

24. pants

Zeme un ēkas

Nav vajadzīgs vērtēt zemi vai ēkas, kas tiek nodotas saskaņā ar iepriekš izpildāmiem nosacījumiem.

3. nodaļa

Pamatlīdzekļu aizstāšana ar citiem pamatlīdzekļiem un to uzlabošana

25. pants

Aizstāšana

Ja jaunus pamatlīdzekļus iegādājas, tos pilnībā iemainot pret vecajiem, vai ja jaunus aktīvus iegādājas, tos daļēji iemainot pret vecajiem un daļēji par samaksu, tad vecos pamatlīdzekļus no bilances izņem, bet jaunos tajā iekļauj pēc tirgus vērtības, ko nosaka saskaņā ar 19. pantu.

26. pants

Uzlabojumi

Uzlabojot bilancē iekļautus pamatlīdzekļus, palielinās to uzskaites vērtība. Uzlabojumus vērtē saskaņā ar šīs sadaļas 1. un 2. nodaļu.

4. nodaļa

Amortizācija

27. pants

Definīcija

1. Ar amortizāciju saprot grāmatvedības novērtējumu pamatlīdzekļu vērtības ilgstošai un parasti neatgriezeniskai krišanai, ko rada, piemēram, pamatlīdzekļu lietojums laikā vai tehnoloģiju attīstība. Amortizācija izpaužas tādējādi, ka attiecīgo pamatlīdzekļu vērtību vienmērīgi sadala to paredzamajā ekspluatācijas laikā atbilstīgi iepriekš sastādītam grafikam.

2. Amortizācija sākas gadā, kad attiecīgos pamatlīdzekļus nodod ekspluatācijā, un to aprēķina pa veseliem gadiem neatkarīgi no tā, tieši kurā brīdī šā gada laikā to dara.

3. Ja kādu pamatlīdzekļu faktiskais ekspluatācijas ilgums pārsniedz amortizācijas laikposmu, tad tādus pamatlīdzekļus amortizācijas beigās saglabā bilancē, to amortizāciju pielīdzinot 100 % no to uzskaites vērtības.

28. pants

Amortizējami pamatlīdzekļi

1. Amortizē visus bilancē iekļautus pamatlīdzekļus, izņemot zemi, pamatlīdzekļus veidošanas procesā, avansa maksājumus un iemaksas kontā, kas definētas 14. pantā, un mākslas darbus, kas minēti 19. pantā. Šī amortizācija ir īpaša konkrētajiem pamatlīdzekļiem, uz kuriem tā attiecas.

2. Pamatlīdzekļiem ar līdzīgām tehniskām vai juridiskām iezīmēm var piemērot kopēju amortizāciju.

29. pants

Amortizācijas noteikumi un metode

1. Komisijas grāmatvedis atbild par to, lai tiktu izstrādāti amortizācijas noteikumi un likmes, kā arī ieviesti pārējie kritēriji vai kārtība, kādā piemērojami principi, saskaņā ar kuriem amortizējami Kopienu iestādēm piešķirti pamatlīdzekļi.

2. Piemēro lineāras amortizācijas metodi, izņemot vienīgi Komisijas grāmatveža noteiktus gadījumus.

30. pants

Amortizācijas likmes

1. Piemēro I pielikumā dotās amortizācijas likmes, ņemot vērā vēlākas korekcijas, ko saskaņā ar 29. panta 1. punktu nosaka Komisijas grāmatvedis.

2. Dažām tādu pamatlīdzekļu kategorijām (to skaitā ēkām), kas nodotas trešās valstīs izvietotu delegāciju rīcībā, Komisijas grāmatvedis var noteikt īpašas likmes.

31. pants

Pārvērtētu pamatlīdzekļu amortizācija

Ja kādus pamatlīdzekļus pārvērtē 15. panta izpratnē, tad pārvērtēto pamatlīdzekļu amortizēšana turpinās visu atlikušo ekspluatācijas laiku, pamatojoties uz pārvērtēto vērtību.

32. pants

Aizstājoši pamatlīdzekļi un uzlabojumi

1. Ja kādus pamatlīdzekļus aizstāj ar citiem, tad amortizācijas aprēķinā ņem vērā jauno pamatlīdzekļu vērtību, ko nosaka saskaņā ar 25. pantu, kā arī dienu, kurā jaunos pamatlīdzekļus nodod ekspluatācijā.

2. Uzlabotu pamatlīdzekļu amortizēšana turpinās visu atlikušo ekspluatācijas laiku, pienācīgi ņemot vērā jauno vērtību.

5. nodaļa

Zaudējums vai izlietošana

33. pants

Zaudējums vai izlietošana

Ja kādi pamatlīdzekļi vairs neveido daļu no Kopienām piederoša īpašuma tādēļ, ka tie tikuši pārdoti, tos daļējā apmaiņā pieņēmušas trešās personas, tie izmesti, izlietoti bez maksas, iznīcināti, nozaudēti, nozagti vai citu iemeslu dēļ, tad tādu pamatlīdzekļu uzkrāto amortizāciju bilancē vairs neiekļauj.

V SADAĻA

REĢISTRĒŠANA KONTOS

34. pants

Iegāde

1. Pamatlīdzekļus, ko iegādājas par samaksu, iekļauj bilances aktīvu pusē pozīcijā "pamatlīdzekļi" par tādu summu, kāda atbilst iegādes cenai. Bilances līdzsvarošanai samazina summu, kas reģistrēta pozīcijā "nauda bankā".

2. Ja kādus pamatlīdzekļus iegādājas par brīvu, tad to tirgus vērtību debetē pozīcijā "pamatlīdzekļi" un kreditē pozīcijā "pašu kapitāls".

3. Preces, kas ražotas Kopienās, debetē bilances aktīvu puses pozīcijā "pamatlīdzekļi" pēc ražošanas izmaksām. Tās kreditē ienākumu un izdevumu kontā "koriģēšanas iznākums - pamatlīdzekļu ražošana".

35. pants

Finanšu noma

Tādu pamatlīdzekļu vērtību, uz kuriem attiecas finanšu noma, ko aprēķina saskaņā ar 21. pantu, attiecībā uz samaksātām summām kontos aktīvu pusē uzrāda pozīcijā "pamatlīdzekļi", un pasīvu daļā - pozīcijā "kapitāls", bet attiecībā uz nesamaksātām summām pozīcijās "summas, kas maksājamas pēc viena gada" un "summas, kas maksājamas gada laikā".

36. pants

Vērtību koriģēšana

1. Bilances sastādīšanas vajadzībām vērtību korekcijas 15. panta izpratnē, ko veic pēc amortizācijas, pārvērtēšanas vai summu norakstīšanas, iekļauj tieši pamatlīdzekļos.

2. Kontu plānā iekļauj kontus, kuros amortizācija, norakstītas summas un pārvērtēšana uzrādīta atsevišķi.

3. Amortizācijas summu un norakstītas summas debetē peļņas un zaudējumu aprēķinā "koriģēšanas rezultāti - amortizācija/norakstītas summas".

4. Pārvērtēšanas summu kreditē pasīvu kontā "pārvērtēšanas rezerve".

37. pants

Zaudējums vai izlietošana

Ja kādi pamatlīdzekļi vairs neveido daļu no Kopienām piederoša īpašuma kāda 33. pantā minēta iemesla dēļ, tad (pozitīvo vai negatīvo) starpību starp to uzskaites vērtību un summu, ko iegūst tādus pamatlīdzekļu zaudējot vai izlietojot, reģistrē ienākumu un izdevumu kontā "koriģēšanas rezultāti - pamatlīdzekļu ekspluatācijas pārtraukšana".

VI SADAĻA

PĀRVALDĪBAS SISTĒMAS

38. pants

Pārvaldības sistēmas

Sistēmas, ko izmanto Kopienām piederošu pamatlīdzekļu pārvaldīšanai, spēj sniegt visus datus, kas vajadzīgi pamatlīdzekļu identificēšanai. Sistēmām jābūt tādām, lai periodiski varētu veikt inventarizāciju grāmatvedības ierakstu pārbaudīšanai un aprēķināt amortizāciju.

VII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI UN ATKĀPES

39. pants

Pielāgošana

Komisija šo regulu drīkst pielāgot, ja tas automātiski izriet no grozījumiem Finanšu regulā vai Regulā (Euratom, EOTK, EK) Nr. 3418/93.

40. pants

Atbilstība

Iestāžu grāmatveži nodrošina to, ka iestāžu iekšējie reglamenti attiecībā uz inventāra pārvaldību atbilst šai regulai.

41. pants

Atcelšana

Tiek atceltas visas regulas, kas ir pretrunā šīs regulas noteikumiem, jo īpaši, 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 10., 27., 28., 29., 55., 56. un 57. pants Regulā par Eiropas Kopienu īpašuma inventāru un pārvaldību, kas pieņemta 1997. gada 22. janvārī rakstiskā procedūrā.

42. pants

Atkāpes

Atkāpjoties no 18. panta, ēkas, kas iegādātas pirms 1981. gada, kontos reģistrē, izmantojot 1981. gada janvāra EUR maiņas kursu.

43. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 29. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Michaele Schreyer

PIELIKUMS

Amortizācijas likmju tabula

Pamatlīdzekļu veids Lineārās amortizācijas likmes (%)

Datorprogrammas 25

Datortehnika 25

Iekārtas, mehānismi un darbarīki

Virtuves - Kafejnīcas - Bērnudārzi

Maza izmēra elektrotehnika 25

Kases aparāti 25

Liela izmēra virtuves tehnika 12,50

Mēbeles, kas īpaši paredzētas virtuvēm un kafejnīcām 12,50

Mēbeles, kas īpaši paredzētas bērnudārziem 25

Sakaru un audiovizuālās iekārtas

Tālruņa aparāti un faksa mašīnas 25

Austiņas, mikrofoni 25

Video kameras 25

Video magnetofoni 25

Kasešu magnetofoni un diktofoni 25

Projektori 25

Fotoiekārtas 25

Projicēšanas ekrāni 25

Televizori un radio aparāti, monitori (izņemot datoru monitorus) 25

Tehniskās iekārtas

Drukāšanas, pasta, drošības, celtniecības darbarīki 12,50

Mēraparāti vai laboratorijas aparāti 25

Pārējās iekārtas, mašīnas un darbarīki 12,50

Noņemami plaukti, nodalošas sienas, noņemamas grīdas, noņemami griesti un elektroinstalācijas 25

Autoparks 25

Kustams īpašums 10

Nekustams īpašums 4

Zeme Neattiecas

[1] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp.

[2] OV L 326, 18.12.1999., 1. lpp.

[3] OV L 315, 16.12.1993., 1. lpp.-

[4] OV L 290, 17.11.2000., 52. lpp.