31999R1599

Padomes Regula (EK) Nr. 1599/1999

(1999. gada 12. jūlijs),

ar kuru piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieplēm, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, un izbeidz procedūru par tādu Korejas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 14. un 15. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 618/1999 [2] (še turpmāk – "pagaidu regula") piemēroja pagaidu kompensācijas maksājumus par tādu nerūsējošā tērauda stiepļu importu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk (še turpmāk – "rupjās nerūsējošā tērauda stieples" vai "attiecīgais ražojums"), kuru izcelsme ir Indijā vai Korejas Republikā (še turpmāk – "Koreja") un uz ko attiecas KN kods ex72230019.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc tam, kad bija nodoti atklātībā būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem pieņēma lēmumu piemērot pagaidu pasākumus par Indijas un Korejas izcelsmes rupjo nerūsējošā tērauda stiepļu importu (še turpmāk – "nodošana atklātībā"), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Personām, kas to pieprasīja, deva iespēju izteikt savu viedokli mutiski.

(3) Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem atzinumiem.

(4) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija paredzēts ieteikt:

i) galīgo kompensācijas maksājumu piemērošanu par importu no Indijas un galīgu to maksājumu iekasēšanu, kas nodrošināti ar pagaidu maksājumiem par šo importu, un

ii) procedūras izbeigšanu attiecībā uz importu no Korejas, pasākumus nepiemērojot.

Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās nodošanas atklātībā varēja iesniegt iebildumus.

(5) Personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja, un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu atzinumus.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(6) Attiecīgais ražojums ir rupjas nerūsējošā tērauda stieples, kuru niķeļa saturs ir 2,5 % no svara vai vairāk, izņemot tās, kuru niķeļa saturs ir no 28 % no svara vai vairāk, bet nepārsniedz 31 %, un kuru hroma saturs ir 20 % vai vairāk, bet nepārsniedz 22 %.

(7) Izmeklēšanas pagaidu posmā konstatēja, ka pašreizējā izmeklēšanā aplūkojamajām nerūsējošā tērauda stieplēm, t.i., stieplēm ar 1 mm vai lielāku diametru (rupjā stieple), un nerūsējošā tērauda stiepēm ar diametru, kas mazāks par 1 mm (smalkā stieple), ir atšķirīgi fiziskie raksturlielumi un izmantojums. Šo iemeslu dēļ izrādījās arī, ka rupjās un smalkās stieples nav savstarpēji aizstājamas vai arī to aizstāšanas iespējas ir ļoti mazas. Pagaidu regulā tomēr arī noteica, ka jautājumu par to, vai var precīzi nodalīt šos divus ražojumus, pētīs sīkāk līdz izmeklēšanas beigu posmam.

(8) Pamatojoties uz sīkāku informāciju, kas iegūta no ieinteresētajām personām, secina, ka rupjās stieples un smalkās stieples ir divi dažādi ražojumi, jo tām ir atšķirīgi fiziskie raksturlielumi un atšķirīgs izmantojums. Pirmkārt, atšķiras rupjo un smalko nerūsējošā tērauda stiepļu fiziskie raksturlielumi – stiepes izturība, granulārā struktūra un pārklājums. Otrkārt, attiecībā uz abu ražojumu atšķirīgo izmantojumu, konstatēja, ka rupjās stieples izmanto inženiertehnikā, kur nepieciešama īpaša izturība, piemēram, savienotājelementos, sienu stiprināšanā, kā metināšanas stieples u.c. Turpretim smalkās stieples parasti izmanto precīzijā, piemēram, sietos un filtros (stiepļu audums) ar mazām "acīm", lai filtrētu ļoti smalkas vai sīkas daļiņas (piemēram, putekļu filtri un ķīmiskie filtri), piemērojumiem medicīnā/ķirurģijā u.c.

(9) Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka smalkās un rupjās stieples ir divi dažādi ražojumi ar atšķirīgām īpašībām un izmantojumu, un no nerūsējošā tērauda stiepļu izmantotāju viedokļa tās nav savstarpēji aizstājamas.

(10) Tā kā neviena no attiecīgajām personām neizvirzīja argumentus attiecībā uz Komisijas pagaidu atzinumiem par attiecīgo ražojumu un apsvērumiem par līdzīgiem ražojumiem, ar šo apstiprina faktus un atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 7. līdz 12. apsvērumā.

D. SUBSĪDIJAS

I. INDIJA

1. Nodokļu norēķina shēma (passbook scheme – PBS) un piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (duty entitlement passbook scheme – DEPBS)

(11) Indijas valdība un deviņi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi novērtējusi pagaidu regulas 14. līdz 25. un 26. līdz 35. apsvērumā aprakstītās shēmas attiecībā uz subsīdijas apmēru un kompensējamā labuma apjomu. Jo īpaši, tie apgalvoja, ka Komisija nav pareizi novērtējusi materiālo labumu, ko gūst no tām shēmām, jo tikai pārmērīgu nodokļu atmaksu varēja uzskatīt par subsīdiju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 (še turpmāk – "pamatregula") 2. pantu.

(12) Lai noteiktu, vai PBS un DEPBS veido kompensējamas subsīdijas un ja tā, lai aprēķinātu labuma apjomu, Komisija izmantoja šādu metodi. Ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, Komisija secināja, ka minētās shēmas ietver Indijas valdības finansiālu ieguldījumu, jo valsts negūst ieņēmumus (t.i., ievedmuitu), ko iekasē citos gadījumos. Arī saņēmējs gūst materiālu labumu, jo ražotājiem eksportētājiem nav jāmaksā parastā ievedmuita.

(13) Tomēr 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā ir paredzēts izņēmums no šā vispārējā noteikuma, jo īpaši attiecībā uz nodokļu atmaksas sistēmu un nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu, kas atbilst stingrajiem noteikumiem, kas paredzēti I pielikuma i) daļā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas attiecībā uz aizvietojumu definīcija un noteikumi).

(14) Komisijas veiktajā analīzē konstatēja, ka ne PBS, ne DEPBS nav nodokļu atmaksas sistēma vai nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu. Minētajās sistēmās nav ietverts pienākums importēt tikai tās preces, ko patērē eksportētu preču ražošanā (pamatregulas II pielikums). Turklāt nav tādas pārbaudes sistēmas, lai pārliecinātos, vai importētās preces tiešām patērē ražošanas procesā. Tā nav arī nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu, jo importētajām precēm nav jābūt tādā pašā daudzumā un ar tādām pašām īpašībām, kā vietējās izcelsmes izejvielām, ko izmantoja eksportpreču ražošanā (pamatregulas III pielikums). Visbeidzot, ražotājiem eksportētājiem ir tiesības uz labumu no PBS un DEPBS neatkarīgi no tā, vai tie vispār importē izejvielas. Eksportētājs var gūt labumu, vienkārši eksportējot preces, un tam nav jāpierāda, ka izejvielas tiešām ir importētas; tādējādi, ražotājiem eksportētājiem, kuri visas izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, ko var izmantot par izejvielām, vienalga ir tiesības uz labumu no PBS un DEPBS. Tādējādi PBS un DEPBS neatbilst nevienam no noteikumiem, kas minēti I līdz III pielikumā. Tā kā šis 2. pantā sniegtās subsīdijas definīcijas izņēmums tāpēc nav piemērojams, kompensējamais labums ir atbrīvojums no kopējās ievedmuitas, kas parasti maksājama par importu.

(15) No minētā skaidri izriet, ka pārmērīgu atbrīvojumu no ievedmuitas izmanto pat pamatu labuma apjoma aprēķināšanā tikai tajos gadījumos, ja runa ir par pieļaujamām nodokļu atmaksas sistēmām un nodokļu atmaksas sistēmām attiecībā uz aizvietojumu. Tā kā ir konstatēts, ka PBS un DEPBS neietilpst nevienā no abām minētajām kategorijām, labums ir pilnīgs atbrīvojums no ievedmuitas, nevis kāds iespējams pārmērīgs atbrīvojums.

(16) Indijas valdība un deviņi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka secinājumi par šīm shēmām neatbilst pagaidu atzinumiem paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, jo antidempinga izmeklēšanā Komisija ir veikusi korekciju attiecībā uz ievedmuitu, kas saskaņā ar PBS un DEPBS nav samaksāta par importētajām izejvielām, kuras faktiski patērētas eksportēto ražojumu ražošanā.

(17) Tomēr, ievērojot antidempinga pamatregulas – Regulas (EK) Nr. 384/96 [3] 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, šo korekciju veica tikai tad, ja bija pierādīts, ka materiāli, par kuriem ir nomaksāta ievedmuita, faktiski ir iestrādāti attiecīgajos ražojumos, kas pārdoti vietējā tirgū, un ka ievedmuita nav iekasēta vai atmaksāta attiecībā uz ražojumiem, kas eksportēti uz Kopienu. Kaut arī šāda korekcija galu galā samazinās dempinga starpības, antisubsidēšanas izmeklēšanā tam nav būtiskas nozīmes, jo, pamatojoties uz pamatregulas noteikumiem, iepriekš minēto iemeslu dēļ PBS un DEPBS jau ir atzītas par kompensējamām shēmām. Kā paskaidrots iepriekš, ja konstatē šādas kompensējamas subsīdijas esamību, saņēmēja labums ir ievedmuitas pilns apmērs, ko ražotājs eksportētājs nenomaksā par visiem importa darījumiem. Šajā sakarā Komisijas uzdevums nav analizēt PBS un DEPBS, lai noteiktu, kuri produkti ir faktiski iestrādāti ražojumā un kuri nav. Turklāt jāuzsver, ka shēmas kompensējamības analīze un faktiski iestrādāto izejvielu korekcijas analīze ir pilnīgi atšķirīgas pēc mērķa, aprēķināšanas metodēm un juridiskā pamata. Minētās korekcijas izvērtēšanu antidempinga izmeklēšanā veic, lai koriģētu normālās vērtības. Shēmas kompensējamības pārbaudi antisubsidēšanas izmeklēšanā veic, lai noteiktu labumu, ko saskaņā ar to gūst eksportētājs. Turklāt, aprēķina metodes antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā ir atšķirīgas. Ja antidempinga gadījumā korekciju veic tikai par attiecīgo ražojumu eksportu uz Kopienu, tad antisubsidēšanas izmeklēšanā labumu nosaka attiecībā uz visu ražojumu eksportu uz visiem galamērķiem saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu un "Pamatnostādnēm subsīdijas apjoma aprēķināšanai kompensācijas maksājumu izmeklēšanā" (še turpmāk – "aprēķina pamatnostādnes") [4].

(18) Indijas valdība un deviņi ražotāji eksportētāji turklāt apgalvo, ka Komisijai vajadzējis pārbaudīt, vai patiesi ir notikusi pārmērīga ievedmuitas atmaksa par izejvielām, kas patērētas ražošanas procesā.

(19) Kā jau paskaidrots 12. līdz 15. apsvērumā, II un III pielikumā ir izklāstīti noteikumi, kā noteikt, vai sistēma veido nodokļu atmaksu vai nodokļu atmaksu attiecībā uz aizvietojumu. Pārmērīga ievedmuitas atmaksa ir pamats labuma apjoma aprēķināšanai tikai tad, ja runa ir par nodokļu atmaksu vai nodokļu atmaksu attiecībā uz aizvietojumu. Šo iebildumu nevar pieņemt, jo pārmērīgas atmaksas jautājums rodas, vienīgi novērtējot pienācīgi izveidotas nodokļu atmaksas sistēmas/nodokļu atmaksas sistēmas attiecībā uz aizvietojumu, un ir noteikts, ka PBS un DEPBS nav šāda nodokļu atmaksas sistēma vai nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē.

(20) Indijas valdība un deviņi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija nav pārbaudījusi, vai Indijas valdība ir ieviesusi sistēmu vai procedūru, lai pārbaudītu, kuras izejvielas un kādā daudzumā ir patērētas eksportēto ražojumu ražošanas procesā. Indijas valdība apgalvo, ka standarta izejvielu/produkcijas normas veido pienācīgu pārbaudes sistēmu.

(21) Šis apgalvojums attiecas uz jautājumu par to, vai PBS un DEPBS var uzskatīt par nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu. Tā kā konstatēja, ka PBS un DEPBS nav nodokļu atmaksas sistēma vai nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas II un III pielikuma nozīmē, veikt turpmāku pārbaudi nav vajadzības. Pat ja PBS un DEPBS atbilstu II un III pielikuma kritērijiem, būtu jāsecina, ka trūkst pienācīgas pārbaudes sistēmas. Izejvielu/produkcijas normas ir iespējamo pozīciju saraksts, ko var patērēt ražošanas procesā, un to daudzumi. Tomēr izejvielu/produkcijas normas nav pārbaudes sistēma pamatregulas II pielikuma 5. punkta nozīmē. Minētajās normās nav paredzēta to izejvielu pārbaude, kas faktiski patērētas ražošanas procesā, tāpat nav paredzēta arī pārbaudes sistēma, vai minētās izejvielas patiešām ir importētas.

(22) Indijas valdības un deviņi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi noteikusi DEPBS licencē norādīto kompensāciju par kredīta apjoma vērtību, nevis par tīro vērtību pēc licences pārdošanas. Viens uzņēmums apgalvoja, ka tirdzniecības nodoklis, ko samaksāja pēc licences pārdošanas, būtu jāatskaita no kopējās subsīdijas summas.

(23) Saskaņā ar pašreizējiem DEPBS noteikumiem, uzņēmumam, kas iegādājies licences, ir divas iespējas: importēt jebkuru ražojumu (izņemot pozīcijas, kas iekļautas negatīvajā sarakstā ("negative list")), izmantojot atlaides, lai kompensētu piemērojamo ievedmuitu, vai nodot licenci trešai personai. Kā paskaidrots pagaidu regulas 34. apsvērumā, Komisija uzskata, ka "licences pārdošana par cenu, kas mazāka par nominālvērtību, ir tīri komerciāls lēmums, kas neietekmē no shēmas gūto labumu". Turklāt pamatregulas 7. pantā ir uzskaitīti tie elementi, ko var atskaitīt no subsīdijas apjoma. No subsīdijas apjoma var atskaitīt jebkuru maksu par pieteikumu vai ar pieteikumu izdevumus, kas jāmaksā, lai pretendētu uz subsīdiju vai saņemtu to. Mazāka labuma apjoma nodošanu, nekā faktiski piešķīra, un tirdzniecības nodokli nevar uzskatīt par pamatotiem atskaitījumiem pamatregulas 7. panta nozīmē, jo tādi elementi nav izmaksas, kas nepieciešamas, lai pretendētu uz subsīdiju vai saņemtu to.

(24) Indijas valdība un deviņi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija daļu labumu saskaņā ar minētajām shēmām kompensēja divreiz, jo ir notikusi pārklāšanās starp šo procedūru un izmeklēšanu attiecībā uz pulētiem nerūsējošā tērauda stieņiem.

(25) Komisija izmantoja tās pašas metodes, ko izmantoja attiecībā uz antibiotikām [5] un nerūsošā tērauda stieņiem [6]. Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. punktu, kompensējamās subsīdijas apjomu noteica, sadalot kopējās subsīdijas vērtību uz kopējo eksporta apjomu. Tā kā eksporta subsīdijas nebija saistītas ar attiecīgā ražojuma eksportu, bet gan ar visu uzņēmumu eksportu, Komisija uzskatīja par lietderīgu izmantot šo metodiku. Izmantojot šo metodiku, netika divreiz pieskaitīts labums, kam kompensācija jau bija noteikta izmeklēšanā attiecībā uz nerūsējošā tērauda stieņiem, jo subsīdijas bija sadalītas uz visu eksporta apjomu.

(26) Viens uzņēmums, Raajratna Metal Industries Ltd, apstrīd metodiku, ko Komisija izmantoja, aprēķinot labumu saskaņā ar Nodokļu norēķina shēmu un DEPB shēmu. Tas apgalvoja, ka jāņem vērā tikai tās atlaides, kas par attiecīgo ražojumu piešķirtas izmeklēšanas laikposmā. Uzņēmums norādīja, ka minētais apjoms jāsadala uz atbilstīgo attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu, lai aprēķinātu minēto labumu.

(27) Komisija uzskata, ka, ja tā pieņemtu šo norādījumu, tad rezultātā tiktu kompensēts potenciālais, nevis faktiskais labums, kas gūts izmeklēšanas laikposmā. Tā kā, līdz kredīts nav izmantots, par uzņēmumu nevar apgalvot, ka tas ir saņēmis subsīdiju, Komisija nolēma, ka vislabāk uzņēmuma patieso gūto labumu atspoguļo kopējā debetētā summa. Tāpēc šo argumentu noraida.

2. Eksporta veicināšanas shēma attiecībā uz ražošanas līdzekļiem (EPCGS)

(28) Trīs uzņēmumi iesniedza sūdzību par Eksporta veicināšanas sistēmu attiecībā uz ražošanas līdzekļiem (EPCGS), kas aprakstīta pagaidu regulas 36. līdz 39. apsvērumā. Tā attiecas uz labuma sadali par pamatlīdzekļu parasto amortizācijas laikposmu.

(29) Bija iebildumi par neatbilstību starp amortizācijas laikposmiem, kas minēti vēstulē par nodošanu atklātībā un pagaidu regulā. Komisija noteica vidējo no amortizācijas laikposmiem, ko izmantoja visi attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji, un ieguva vidējo amortizācijas laikposmu – divpadsmit gadi. Šo laikposmu izmantoja pagaidu atzinumā, un to apstiprinās noslēguma posmā. Subsīdijas apjomu, ievērojot EPCGS, sadalīja pa divpadsmit gadiem saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu.

(30) Viens uzņēmums iebilda, ka tā ražošanas līdzekļu amortizācijas ilgums ir divdesmit viens gads, un ka vidējā divpadsmit gadu amortizācijas laikposma vietā vajadzējis izmantot šo amortizācijas laikposmu.

(31) Kā paskaidrots iepriekš, Komisijas dienesti, sagatavojot pagaidu atzinumus, noteica ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas laikposmu nerūsējošā tērauda stiepļu nozarē, t.i., divpadsmit gadi, pamatojoties uz to vidējo laikposmu, ko izmantoja Indijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tas atbilst pamatregulas 7. panta 3. punkta prasībām, kurā teikts, ka gadījumā, ja subsīdiju var saistīt ar pamatlīdzekļu piesaisti, kompensējamās subsīdijas apmēru aprēķina, attiecinot subsīdiju uz to laikposmu, kas atspoguļo šādu līdzekļu parastu amortizāciju attiecīgajā nozarē. Ņemot vērā šo noteikumu, nav lietderīgi izmantot konkrēta uzņēmuma amortizācijas laikposmu. Tādēļ šo iebildumu noraida.

3. Ienākumu nodokļa atbrīvojuma sistēma

(32) Viens uzņēmums, Bhansali Ferromet Ltd, neiesniedza savas ienākumu nodokļa deklarācijas kopiju termiņā, ko bija noteikusi Komisija, un tāpēc ienākumu nodokļa atbrīvojuma nolūkā to uzskatīja par uzņēmumu, kas nesadarbojas. Pēc nodošanas atklātībā šis uzņēmums iesniedza savas ienākumu nodokļa deklarācijas kopiju, no kuras varēja konstatēt, ka nekāds labums saskaņā ar minēto sistēmu nav piešķirts. Tāpēc subsīdijas normu uzņēmumam Bhansali Bright Bars Pvt. Ltd samazināja līdz 18,5 %.

4. Saistītie uzņēmumi

(33) Isibars Ltd un Isinox Ltd iebilst, ka Komisijai tie nebija jāuzskata par saistītiem uzņēmumiem, jo tie ir atsevišķas juridiskas personas. Ja Komisija tos gribēja uzskatīt par saistītiem uzņēmumiem, tad tai bija jāpiemēro cita metodika, lai aprēķinātu atsevišķu subsīdijas normu.

(34) Pārbaudē konstatēja, ka Isibars un Isinox ir saistīti uzņēmumi, jo tiem ir kopīgi akcionāri un kopīga vadība. Komisija antidempinga izmeklēšanā un antisubsidēšanas izmeklēšanā divus saistītus uzņēmumus vienmēr ir uzskatījusi par vienu saimniecisku vienību, lai novērstu apiešanu. Tāpēc šo iebildumu nevar pieņemt. Attiecībā uz subsīdijas normas aprēķināšanu, Komisija izmantoja vidējā svērtā metodi kā atbilstīgāko pamatu subsīdijas normas noteikšanai.

5. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(35) Ņemot vērā galīgos atzinumus attiecībā uz dažādajām sistēmām, kā izklāstīts iepriekš, kompensējamo subsīdiju apjoms katram no izmeklēšanā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds:

| PBS | DEPBS | EPCGS | Ienākumu nodoklis | Kopā |

Bhansali Bright Bars | 4,1 % | 14,4 % | 0,0 % | 0,0 % | 18,5 % |

Devidayal | 0,0 % | 18,4 % | 0,0 % | 0,0 % | 18,4 % |

Indore Wire | 7,7 % | 10,7 % | 0,9 % | 0,0 % | 19,3 % |

Isibars/Isinox | 4,2 % | 7,8 % | 1,2 % | 0,0 % | 13,2 % |

Kei Industries | 0,0 % | 0,0 % | 0,0 % | 0,0 % | 0,0 % |

Macro Bars | 9,6 % | 12,6 % | 0,0 % | 3,2 % | 25,4 % |

Mukand Ltd | 7,5 % | 5,7 % | 0,0 % | 0,0 % | 13,2 % |

Raajratna | 23,3 % | 13,7 % | 0,0 % | 5,9 % | 42,9 % |

Triveni Shinton | 0,0 % | 0,0 % | 0,0 % | 0,0 % | 0,0 % |

Venus Wire | 19,8 % | 14,3 % | 0,0 % | 1,3 % | 35,4 % |

(36) Subsīdiju apjoms, kas galīgi noteikts Indijas uzņēmumiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, procentos no neto cenas ar piegādi līdz Kopienas robežai ir 48,8 %, kas atbilst lielākajam piešķīrumam attiecībā uz eksportētājiem, kuri sadarbojās, saskaņā ar katru no sistēmām.

II. KOREJA

1. Aizdevumu programmas

a) Etalona procentu likmes aprēķins

(37) Korejas valdība apgalvoja, ka attiecībā uz subsīdiju apjoma aprēķinu aizdevumu gadījumā drīzāk bija jāizmanto valdības izmaksu noteikšanas metode, nevis saņēmēja labuma noteikšanas metode, atsaucoties uz Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (Agreement on Subsidies and Countervailing Measures, ASCM) 19. panta 4. punktu, 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un pielikuma k) un l) punktu.

(38) Uzskata, ka noteikumi, uz kuriem atsaukusies Korejas valdība, nav piemērojami aizdevumu programmām, uz ko attiecas izmeklēšana. ASCM 19. panta 4. punktā ir noteikts, ka nevar iekasēt kompensācijas maksājuma daļu, kas pārsniedz konstatēto subsīdijas apjomu, kurš aprēķināts, pamatojoties uz piešķirto labumu. Šo noteikumu ievēroja, jo subsīdijas aprēķināšanai aizdevumu gadījumā izmantoja precīzi formulētus noteikumus, t.i., pamatregulas 5. pantu un 6. panta b) punktu, kuros ir ietverts ASCM 14. panta b) punkts. Šajos noteikumos ir skaidri norādīts, ka subsīdija jāaprēķina labuma izteiksmē, kas ir starpība starp summu, kuru aizdevuma saņēmējs uzņēmums samaksā, un summu, kuru uzņēmums būtu samaksājis par pielīdzināmu komerciālu aizdevumu. ASCM 19. panta 4. punktā nav prasības aprēķināt subsīdiju, pamatojoties uz valdības izmaksām. ASCM 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas uz pieņēmumu par būtisku kaitējumu dažos apstākļos, kas nav piemērojams kompensācijas maksājuma procedūrām. ASCM I pielikuma k) punktā, kas ir iestrādāts pamatregulas I pielikumā, ir paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz eksporta kredītiem, kas ir izņēmumi no vispārīgajiem subsīdiju aprēķina noteikumiem aizdevumu gadījumā. Pats 1. punkts nenosaka, ka valdības izmaksu aprēķina metode dominē pār precīzi formulētajiem noteikumiem, kuri izklāstīti pamatregulas 5. pantā un 6. panta b) punktā, jo īpaši tāpēc, ka minētais punkts jau ir ietverts eksporta subsīdiju piemēru sarakstā, ko pieņēma VVTT sarunu Tokijas kārtā – laikā, kad PTO noteikumos vēl nebija iestrādāta saņēmēja labuma noteikšanas metode.

(39) Turklāt Korejas valdība apgalvoja, ka salīdzinot procentus, ko maksā valdības aizdevumu programmā un procentus par komerciālu aizdevumu, būtu nepareizi pieņemts, ka procentu likmes par visiem aizdevumiem attiecīgajā ekonomikā ir vienādas.

(40) Komisija nepieņem, ka visi aizdevumi ir vienādi, bet izmanto aizdevumu etalonu, ko uzskata par salīdzināmu, pamatojoties uz aizdevuma atmaksas laikposmu, pamatsummu un aizdevuma mērķi, kā prasīts pamatregulas 6. panta b) punktā.

(41) Visbeidzot, Korejas valdība apgalvoja, ka attiecīgajai etalona procentu likmei jābūt tāda salīdzināma aizdevuma likmei, kas izsniegts vienlaikus ar konkrēto aizdevumu, un nav jāizmanto izmeklēšanas laikposmā dominējošās procentu likmes, jo izmeklēšanas laikposmā procentu likme finanšu krīzes dēļ bija nesamērīgi augsta.

(42) Izmeklēšanas laikā konstatēja, ka komerciālo aizdevumu procentu likmes, laika gaitā mainoties, atspoguļo tirgus apstākļus. Šādiem aizdevumiem izmeklēšanas laikposma būtu tādas pašas procentu likmes, neatkarīgi no tā, vai tie izsniegti vienlaikus ar valsts aizdevumu vai ne. Tādējādi Komisija neatkāpjas no parastās prakses, kas noteikta pamatregulā un aprēķina pamatnostādnēs. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

(43) Divi Korejas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisijas veiktais aizdevumu iedalījums piecās kategorijās atkarībā no pamatsummas ir patvaļīgs un neatbilst Korejas banku parastajai praksei, un ka attiecīgi procentu likmes noteikšana, pamatojoties uz aizdevuma apmēru, nav piemērota metode etalona procentu likmes noteikšanai. Viens Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, tā kā Korejas bankas aizdevuma summu neņem vērā kā faktoru, kas nosaka procentu likmi, Komisijai kā vienīgais etalons ir jāizmanto ražotāja faktiskā vidējā procentu likme par komerciāliem aizdevumiem. Divi Korejas ražotāji eksportētāji arī apgalvoja, ka Komisijai procentu likmes par komerciāliem aizdevumiem būtu jāizmanto kā etalona procentu likmes par EXIM–SM aizdevumiem.

(44) Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, uzskata, ka pamatregulas 6. panta b) punktā ir skaidri noteikts, ka etalons subsīdijas aprēķinam ir salīdzināms komerciāls aizdevums, ko uzņēmums varētu faktiski saņemt tirgū. Tāpēc, kā norādīts aprēķināšanas pamatnostādnēs, Kopienas prakse šajā jomā ir salīdzināt aizdevumus, kam ir līdzīga summa, mērķis un atmaksas laikposms. Komerciālajiem aizdevumiem (t.i., īstermiņa aizdevumiem darbībai), ko saņēmuši Korejas ražotāji eksportētāji, ir atšķirīgs mērķis (sk. pagaidu regulas 126. apsvērumu) un aizdevuma laikposms, nekā attiecīgajiem EXIM–SM aizdevumiem, un tāpēc tie nav salīdzināmi aizdevumi. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

(45) Abi Korejas ražotāji eksportētāji apgalvoja arī, ka Komisija ārkārtīgi augstas procentu likmes, kuras radās Korejas finanšu krīzes dēļ, izmantoja par etalonu subsīdijas aprēķināšanā par aizdevumiem, kas noslēgti pirms minētās krīzes.

(46) Pamatregulas 6. panta b) punktā ir noteikts, ka labumu aprēķina, salīdzinot valsts aizdevumu procentu likmes un salīdzināmu komerciālu aizdevumu procentu likmēm. Šajā nolūkā salīdzināja vidējās valsts aizdevumu procentu likmes un vidējās komerciālu aizdevumu procentu likmes izmeklēšanas laikposmā. Tāpēc minēto apgalvojumu noraida.

b) Zvejas tīklu ražošanas aizdevums (Fishing Net Production Loan, FNLP)

(47) Korejas valdība apgalvoja, ka, tā kā minētais aizdevums bija specifisks zvejas tīklu nozarei, tas nedeva labumu nerūsējošā tērauda stiepļu eksportētājiem, un tas arī nebija specifisks nerūsējošā tērauda ražošanas nozarei. Turklāt uzņēmums, kas ražo gan zvejas tīklus, gan nerūsējošā tērauda stieples, attiecīgos finanšu resursus un grāmatvedību pārvaldītu atsevišķi.

(48) Izmeklēšanā konstatēja, ka nerūsējošā tērauda stiepļu ražotāji eksportētāji saņēma šādu aizdevumu, kas ir kompensējams, jo, kā atzina Korejas valdība, tas ir specifisks zvejas tīklu ražošanas nozarei. Uzskata par nenozīmīgu to, ka attiecīgā sistēma nav specifiska nozarei, kura ražo attiecīgo ražojumu, ja vien pati programma ir specifiska un tās piedāvāto labumu var saistīt ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Tieši tā ir šajā gadījumā, jo subsidētais aizdevums samazināja ražotāja kopējās finansēšanas izmaksas, no kā gūst labumu arī attiecīgais ražojums. Neiesniedza pierādījumus, ka attiecīgo ražotāju eksportētāju finanšu resursi būtu pārvaldīti tā, lai aizdevuma piešķiršana neietekmētu uzņēmuma kopējās finansēšanas izmaksas. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

c) Mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšanas un veicināšanas fonda aizdevumi (SMEs start–up and promotion fund loans, SME–SPFL)

(49) Korejas valdība apgalvoja, ka C veida aizdevumi, kas piešķirti, saskaņā ar Pusan Metropolitan City Support Fund Establishment and Operation Bylaw, nebija atkarīgi no eksporta darbības rezultātiem, jo astoņi galvenie un divpadsmit papildu kritēriji, kas nosaka tiesības uz šiem aizdevumiem, ir objektīvi un neitrāli. Vienīgais ar eksportu saistītais elements ir tas, ka vairāk ņem vērā tos mazos un vidējos uzņēmumus, kuru eksporta preču pārdošanas apjomi veido vairāk nekā 20 % no to kopējā apgrozījuma. Sistēmas nolūks nav veicināt eksportu, bet gan izmantot eksporta daļu kā netiešu norādi uz tehnoloģiskās attīstības darbībām.

(50) Uzskata, ka, lai gan nosacījums par eksporta darbības rezultātiem ir tikai viens no vairākiem kritērijiem, tas tomēr padara minēto sistēmu atkarīgu no eksporta darbības rezultātiem un tāpēc specifisku. Tas ir skaidri norādīts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā, kurā teikts, ka par specifiskām uzskata subsīdijas, kuras juridiski vai faktiski ir atkarīgas no eksporta darbības rezultātiem kā vienīgais nosacījums vai viens no vairākiem nosacījumiem. Tā kā viens no kritērijiem, kas jāņem vērā piešķīrējai iestādei, ir obligātā eksporta minimuma sasniegšana kopējā apgrozījumā, šī prasība par atkarību no eksporta darbības rezultātiem ir izpildīta, jo uzņēmumi nebūtu varējuši iegūt labumu, nepārsniedzot zināmu eksporta preču pārdošanas apjomu. Tāpēc Korejas valdības apgalvojumu noraida.

d) Tehnoloģijas izstrādāšanas uzņēmuma aizdevums (Technology Development Business Loan, TDBL)/Zinātnes un tehnoloģijas veicināšanas fonds (Science and Technology Promotion Fund, STPF)

(51) Korejas valdība apgalvoja, ka minētās programmas paredz atbalstu zinātniskās izpētes pasākumiem saskaņā ar ASCM 8. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tāpēc tās ir tiesiski neapstrīdamas un nav kompensējamas. Turklāt tehnoloģijas izstrādāšana un zinātnes un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir objektīvi un neitrāli kritēriji ASCM 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un programmas ir vispārpieejamas visām ražošanas nozarēm, kuras iegulda līdzekļus tehnoloģijas izstrādāšanas projektos, un tāpēc nav specifiskas. Attiecībā uz STPF Korejas valdība turklāt apgalvoja, – tā kā Zinātnes un tehnoloģijas ministrija izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tā nevar pēc saviem ieskatiem izvēlēties prioritārus projektus, un Komisija nav iesniegusi pierādījumus, kas pamatotu tās secinājumu par to, ka šāda prakse ir bijusi.

(52) Apgalvojumu par abu programmu tiesisko neapstrīdamību noraida to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti 75. līdz 77. apsvērumā. Nav iesniegti pierādījumi, kas liktu apšaubīt pagaidu secinājumu, ka TDBL ir specifisks dažām ražošanas nozarēm, kuras iegulda dažos projektos, kā noteikusi Tirdzniecības un rūpniecības ministrija. Arī attiecībā uz STPF nav iesniegti dati par kritērijiem, ko izmantoja Zinātnes un tehnoloģijas ministrija. Izmeklēšanas laikā pārliecinājās, ka Zinātnes un tehnoloģijas ministrija tiešām reizēm pieņēma lēmumus par prioritāriem projektiem. To uzskata par pietiekamu pierādījumu, lai konstatētu, ka STPF faktiski ir specifisks pamatregulas 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc apgalvojumu par to, ka shēmas nav specifiskas, noraida.

e) Aizdevumi eksporta finansēšanai

(53) Viens Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā dažus pārbaudītus datus un, nosakot labumu no EXIM–SM aizdevumiem, pieļāvusi kļūdu aprēķinos.

(54) Uzskata, ka šis apgalvojums ir ņemams vērā. Attiecīgā uzņēmuma subsīdijas apjomā attiecīgi izdarīja atbilstīgas korekcijas.

(55) Korejas valdība apgalvoja, ka, tā kā EXIM–EK (pirmsnosūtīšana), EXIM–SM un EXIM–FIC aizdevumus piešķīra ar lielākām likmēm, nekā tās, ko EXIM faktiski samaksāja par fondiem, EXIM–EK, EXIM–SM un EXIM–FIC aizdevumi nav kompensējami. Turklāt apgalvo, ka ASCM 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta 5. zemsvītras piezīmē ir noteikts, ka I pielikumā minētie pasākumi, kas neveido eksporta subsīdijas, nav jāaizliedz saskaņā ar šo vai jebkuru citu ASCM noteikumu.

(56) Uzskata, ka minētie apgalvojumi attiecas tikai uz "eksporta kredītiem", kā noteikts pamatregulas I pielikuma k) punktā. Kā jau paskaidrots pagaidu regulas 129. un 130. apsvērumā, EXIM–EK (pirmsnosūtīšana), EXIM–SM un EXIM–FIC aizdevumus neuzskata par "eksporta kredītiem", un uz tiem neattiecas pamatregulas I pielikuma k) punkts. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

(57) Korejas valdība apgalvoja, ka ASCM 3. panta 1. punkta nozīmē EXIM–FIC nav atkarīgs ne no eksporta darbības rezultātiem, ne arī no tā, vai vietējās preces ir izmantotas vairāk par importētajām. Korejas valdība apgalvo arī, ka EXIM–FIC nav specifisks, jo EXIM–FIC ir pieejams daudzām ražošanas nozarēm, un tā kā ārvalstu ieguldījumu kritērijs ir objektīvs un neitrāls ASCM 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(58) Atbildot uz minētajiem apgalvojumiem, Komisija par EXIM–FIC aizdevumiem secināja, ka tie ir pieejami tikai uzņēmumiem, kuri iegulda līdzekļus ārvalstīs, un tāpēc tie ir specifiski pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo to pamatā nav neitrāli kritēriji, kā paskaidrots turpmāk 80. līdz 84. apsvērumā. Uzskatīja, ka EXIM–FIC nav atkarīgs ne no eksporta darbības rezultātiem, ne no tā, vai vietējās preces ir izmantotas vairāk par importētajām, ASCM 3. panta 1. punkta nozīmē.

2. Paušālsummu atmaksas sistēma

(59) Korejas valdība iebilda, ka tāda sistēma ir nodokļu atmaksas sistēma ASCM I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē, kā arī apgalvoja, ka neatmaksā ievedmuitas summu, kas pārsniedz to ievedmuitu, kas iekasēta par importētajām izejvielām, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā, ņemot vērā parasto piemaksu par atkritumiem.

(60) Atbildot uz šiem iebildumiem, uzskata, ka, tā kā nav pienākuma importēt izejvielas eksportētā ražojuma ražošanai, tad paušālsummu atmaksas sistēma nav ne nodokļu atmaksas sistēma, ne arī nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu ASCM I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Korejas paušālsummu atmaksas sistēma tiešām ietilpst vispārējā subsīdijas definīcijā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu, kurā ietverts ASCM 1. pants. Tā veido subsīdiju kā finansiāls ieguldījums, ko Korejas valdība veic dotāciju veidā, pamatojoties uz eksporta FOB vērtību, un dod tiešu labumu saņēmējam. Tā ir subsīdija, kas juridiski ir atkarīga no eksporta darbības rezultātiem, un tāpēc to uzskata par specifisku saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi nerodas jautājums par ievedmuitas pārmērīgu atmaksu, kā minēts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā, jo tas attiecas tikai uz nodokļu atmaksas sistēmu un nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu saskaņā ar pamatregulas I līdz III pielikumu. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

(61) Korejas valdība apgalvoja, ka, ievērojot ASCM II (II) pielikuma 2. punktu, ja nav sistēmas vai procedūras, kā noteikt pārmērīgas atmaksas esamību, un ja izmeklēšanas iestādes to uzskata par vajadzīgu, saskaņā ar II (II) pielikuma 1. punktu veic sīkāku pārbaudi. Korejas valdība apgalvoja, ka nav pamata secināt, ka Korejas paušālsummu atmaksas sistēma veido specifisku subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu, jo Komisija nav pārbaudījusi, vai tiešām ir notikusi ievedmuitas pārmērīga atmaksāšana par izejvielām, kas patērētas eksporta produkcijas ražošanā.

(62) Šo argumentu uzskata par nebūtisku, jo ASCM II (II) pielikuma 2. punkts attiecas uz nodokļu atmaksas sistēmu, un, kā paskaidrots iepriekš, attiecīgā programma tāda nav. Katrā ziņā, pat ja tā būtu nodokļu atmaksas shēma, pamatregulas II (II) pielikuma 5. punkts un III (II) pielikuma 3. punkts paredz, ka eksportētājvalsts valdībai ir jāveic šāda pārbaude, pamatojoties uz faktiskajiem darījumiem. Korejas valdība šādu pārbaudi nav veikusi. Tāpēc Komisija nepārbaudīja, vai faktiski ir notikusi pārmērīga tās ievedmuitas atmaksa, ko piemēro izejvielām, kuras patērē eksportētā ražojuma ražošanā.

(63) Viens Korejas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas iebildums par to, ka nav ieviesta sistēma vai procedūra, kā pārbaudīt, kādas izejvielas un kādā daudzumā ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanā, nav pamatots, jo nodokļus var atmaksāt tikai par tām izejvielām, kas ir faktiski izmantotas eksportēto preču ražošanā, un atmaksā tikai faktiski samaksāto ievedmuitu.

(64) Atbildot uz šiem apgalvojumiem, uzskata, ka saskaņā ar paušālsummu atmaksas sistēmu saņemto dotāciju summu aprēķina nevis saistībā ar izejvielām, kas faktiski patērētas ražošanas procesā, vai ar faktiski samaksāto ievedmuitu, bet gan kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz kopējo eksporta apjomu. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

(65) Viens Korejas ražotājs eksportētājs iebilda arī, ka nav guvis nekādu labumu no minētās sistēmas izmantošanas, un norādīja, ka tas samaksājis ievedmuitu par izejmateriāliem, kas izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā, eksportējis attiecīgo ražojumu, un ka nodokļu atmaksas summa ir mazāka par summu, kādu tas būtu saņēmis, ja izmantotu individuālo sistēmu. Korejas valdība iebilda arī, ka Korejas ražotājs eksportētājs, kurš izmantoja paušālsummas nodokļu atmaksas sistēmu, sniedza Komisijai pierādījumus, ka tā ievedmuitas atmaksa ir daudz mazāka par to, kādu uzlika par importētajām izejvielām, kuras patērēja eksportētā ražojuma ražošanā izmeklēšanas laikposmā.

(66) Atbildot uz šiem apgalvojumiem, uzskata, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ maksājumi saskaņā ar paušālsummu atmaksas sistēmu ir dotācijas, kuri pamatojas uz eksporta darbības rezultātiem, un tāpēc tie ir specifiski un kompensējami saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Turklāt nav būtiski, vai likumīgas nodokļu atmaksas sistēma ražotājam eksportētājam būtu izdevīgāka, jo tas izvēlējās gūt labumu saskaņā ar sistēmu, kas ir kompensējama subsīdija. Tāpēc minētos apgalvojumus noraida.

3. Nodokļu programmas

a) Ražojošās rūpniecības ierobežojuma nespecifiskums

(67) Pagaidu secinājumos Komisija noteica, ka daži Tax Exemption and Reduction Control Law (TERCL) panti ir kompensējami, jo tie ir specifiski saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, tādēļ, ka attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem, to skaitā ražojošās rūpniecības uzņēmumiem. Šie panti ir:

- 7. pants (Īpašs samazinājums un atbrīvojums no nodokļiem mazajiem un vidējiem ražojošās rūpniecības uzņēmumiem u.c.),

- 8. pants (Rezerve tehnoloģijas izstrādāšanai),

- 9. pants (Nodokļu atlaide par tehnoloģijas un darbaspēka attīstības izmaksām),

- 25. pants (Nodokļu atlaide par ieguldījumiem iekārtās, lai palielinātu produktivitāti),

- 27. pants (Pagaidu ieguldījuma nodokļu atlaide).

(68) Korejas valdība apgalvoja, ka, tā kā minēto pantu noteikumi praksē ir pieejami ļoti daudzām un dažādām ražošanas nozarēm/uzņēmumiem, tie nav specifiski ASCM 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē un attiecīgi nav kompensējami (minētie ASCM apakšpunkti ir iestrādāti pamatregulas 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā). Jo īpaši Korejas valdība uzsvēra, ka "ražojošās rūpniecības" jēdziens ir ļoti plaši definēts un faktiski ietver vairākus desmitus tūkstošu apakškategoriju uzņēmumu.

(69) Specifiskuma pamatprincips ir tāds, ka subsīdijai, kas deformē resursu sadalījumu ekonomikā, dodot priekšroku dažiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro kompensācijas pasākumi, ja šī subsīdija nodara kaitējumu. Ja ir ierobežotas tiesības pretendēt uz subsīdijām, pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kuri nav neitrāli, paredz, ka resursu sadalījums būs deformēts. Uz šī principa pamatojas ASCM 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts un pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam, kurā ir paredzēts, ka subsīdija ir specifiska, ja piešķīrēja iestāde vai tiesību akti, saskaņā ar kuriem piešķīrēja iestāde darbojas, skaidri ierobežo pieeju subsīdijai, attiecinot to tikai uz dažiem uzņēmumiem. Šajā gadījumā uzskata, ka, lai gan "ražojošās rūpniecības" jēdziens var būt ļoti plaši definēts, minēto TERCL pantu noteikumi, nenoliedzami, ir paredzēti arī tam, lai tikai dažiem uzņēmumiem dotu iespēju gūt labumu, padarot tiesības uz šo labumu atkarīgas no citiem kritērijiem, kas nav neitrāli, piemēram, ieguldījumiem dažos augstās tehnoloģijas ražojumu veidos vai ārvalstu ieguldījumiem.

(70) Korejas valdība apgalvoja, ka minētie kritēriji ir neitrāli, jo visiem uzņēmumiem ir vienādas iespējas saņemt subsīdijas. Piemēram, apgalvo, ka subsīdija uzņēmumiem, kuri iegulda ārvalstīs, nav specifiska, jo visi uzņēmumi var ieguldīt ārvalstīs. Tomēr saskaņā ar šo apgalvojumu subsīdija, kas attiecas tikai uz uzņēmumiem tekstilnozarē, nav specifiska, jo visi uzņēmumi "var" paplašināt darbības profilu, uzsākot darbību tekstilrūpniecībā. Lai specifiskuma jēdzienam saskaņā ar ASCM būtu kāda jēga, tam jāattiecas uz gadījumiem, kad valsts paredz subsīdijām tādus nosacījumus, par kuriem tā jau iepriekš zina, ka tie ievērojami samazinās to uzņēmumu sarakstu, kuriem ir tiesības pieteikties; tādu subsīdiju mērķis ir dot priekšroku dažiem uzņēmumiem. Šā apsvēruma dēļ Korejas valdības izmantotie kritēriji, nosakot saņēmējus, nav "neitrāli", kā paskaidrots turpmāk, tie nav piemērojami horizontāli, kā prasīts pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tāpēc konstatēja, ka subsīdijas saskaņā ar minētajiem TERCL pantiem ir specifiskas; sīkāki apsvērumi ir doti turpmāk attiecībā uz individuālajām shēmām.

b) Procedūras kļūme

(71) Korejas valdība apgalvoja, ka, tā kā sūdzības iesniedzējs šīs procedūras nav izteicis nekādus pieņēmumus par nodokļu noteikumiem, kas ietverti dažos TERCL pantos, tie nav jāiekļauj šajā procedūrā izdarāmajos secinājumos. Attiecīgie panti ir:

- 5. pants (Īpaša nodokļu atlaide mazajiem un vidējiem uzņēmumiem),

- 7. pants (Īpašs samazinājums un atbrīvojums no nodokļiem mazajiem un vidējiem ražojošās rūpniecības uzņēmumiem u.c.),

- 27. pants (Pagaidu ieguldījuma nodokļu atlaide).

(72) Jo īpaši, Korejas valdība apgalvo, ka:

i) ASCM 11. pantā (pamatregulas 10. pantā) ir uzskaitīti dati, kas jāietver sūdzībā, to skaitā pierādījumi par subsīdiju esamību un attiecīgo subsīdiju apjomu un raksturu;

ii) ASCM 12. panta 1. punktā (pamatregulas 11. pantā) ir noteikts, ka kompensācijas maksājumu izmeklēšanā ieinteresētajiem dalībniekiem un visām ieinteresētajām personām paziņo informāciju, ko pieprasa iestādes;

iii) ASCM VI pielikuma 7. punktā (pamatregulas 26. panta 3. punktā) ir noteikts, ka parasti pirms (pārbaudes) apmeklējuma attiecīgos uzņēmumus brīdina par to, kādu informāciju vispār pārbaudīs, kā arī jebkuru papildinformāciju, kas jāsniedz.

(73) Korejas valdība apgalvo, ka minētie ASCM noteikumi nav ņemti vērā, un secinājumos ir iekļautas programmas, kuras nebija ietvertas sūdzībā, un turklāt, ne Korejas valdībai, ne arī dažiem ražotājiem eksportētājiem nebija iespējas sevi pienācīgi aizstāvēt.

(74) Atbildot uz Korejas valdības apgalvojumiem, uzskata, ka nevar gaidīt, ka sūdzības iesniedzēji, iesniedzot sūdzību, vissīkākajās detaļās pārzinās kādas trešās valsts iespējamās subsīdiju programmas. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija izteicis lielu skaitu pieņēmumu par nodokļu subsīdijām, ko piešķir saskaņā ar TERCL. Tad izmeklēšanā konstatēja citas nodokļu subsīdijas, ko piešķir saskaņā ar dažiem TERCL noteikumiem un kas nebija īpaši minētas sūdzībā, bet kam ir ļoti līdzīga ietekme tai, kāda ir iespējamām shēmām. Ņemot vērā minēto subsīdiju raksturu, un jo īpaši to, ka tās piešķirtas saskaņā ar TERCL vispārīgajiem noteikumiem (par to sūdzības iesniedzējs ir izdarījis lielu skaitu subsīdiju pieņēmumu), secina, ka Komisijai ir tiesības tās izmeklēt un vajadzības gadījumā ieteikt kompensācijas pasākumu.

c) TERCL 8. pants (Rezerve tehnoloģijas izstrādāšanai)

(75) Papildus apgalvojumam par šā panta noteikumu nespecifiskumu, Korejas valdība arī apgalvoja, ka šis pants ir neapstrīdama pētniecības un attīstības subsīdija ASCM 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē (šis ASCM punkts ir iestrādāts pamatregulas 4. panta 2. punktā).

(76) Norāda, ka tad, ja pētniecības un attīstības subsīdijas, kas atbilst ASCM 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta prasībām, dara zināmas PTO saskaņā ar minētās vienošanās 8. panta 3. punktu, pret tādām subsīdijām pat nevar sākt izmeklēšanu. Attiecībā uz TERCL 8. pantu norāda, ka Koreja par šo noteikumu nav paziņojusi PTO saskaņā ar ASCM 8. panta 3. punktu. Komisijai attiecīgi bija tiesības uzsākt šā TERCL noteikuma izmeklēšanu. Attiecībā uz Korejas valdības apgalvojumu, ka minētais noteikums ir tiesiski neapstrīdams, un attiecīgi aizsargāts pret kompensācijas pasākumiem, Korejas valdībai ir jāpierāda, ka minētie noteikumi ir tiesiski neapstrīdami. Komisija tai deva iespēju sniegt pierādījumus izmeklēšanas sākumā, bet Korejas valdība to neizdarīja. Šajos apstākļos kompensācijas pasākumus var piemērot labumam, ko gūst saskaņā ar šo pantu.

(77) Attiecībā uz Korejas valdības apgalvojumiem par shēmas nespecifiskumu atzīst, ka shēma nav neitrāla, jo tā ir atšķirīga parastajos uzņēmumos un uzņēmumos ar augstu tehnoloģisko intensitāti. Uzņēmumi ar augstu tehnoloģisko intensitāti saņem lielāku labumu. Šāda atšķirība liecina, ka kritēriji nav neitrāli, un tie izslēdz lielu skaitu uzņēmumu, kuriem šāda tehnoloģijas izstrādāšana nav vajadzīga. Šo iemeslu un šīs regulas 67. līdz 70. apsvērumā izklāstīto apsvērumu dēļ uzskata, ka TERCL 8. pants ir specifisks un tāpēc kompensējams.

d) TERCL 9. pants (Nodokļu atlaide par tehnoloģijas un darbaspēka attīstības izmaksām)

(78) Papildus vispārīgajam apgalvojumam par šā panta noteikumu nespecifiskumu, Korejas valdība apgalvoja arī, ka tehnoloģija un darbaspēka attīstība ir objektīvs un neitrāls kritērijs ASCM 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Uzskata, ka minētais kritērijs nav neitrāls ne minētā ASCM panta nozīmē, ne pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatregulas 3. pantā ir paredzēts, ka objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem jābūt neitrāliem, kā arī ekonomiskiem un horizontāli piemērojamiem. Tā TERCL panta noteikumus neuzskata par horizontāliem, jo ir skaidrs, ka uzņēmumi dažās rūpniecības nozarēs būs vairāk tehnoloģiski orientēti nekā uzņēmumi citās nozarēs, un tāpēc tiem būs vairāk iespēju izmantot šo noteikumu. Ieviešot minēto TERCL noteikumu, Korejas valdība ir piešķīrusi neproporcionālu labumu uzņēmumiem dažās rūpniecības nozarēs.

(79) Uzskata, ka tā shēma ir specifiska, jo tā attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem (sk. 67. līdz 70. apsvērumu), un tāpēc ir kompensējama. Shēma ir specifiska arī saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un tāpēc ir kompensējama.

e) TERCL 23. pants (Rezerve par ārvalstu ieguldījumu zaudējumiem)

(80) Korejas valdība norādīja, ka šā panta noteikumi kopš 1998. gada 1. janvāra vairs nav spēkā. Korejas valdība arī apgalvoja, ka, tā panta noteikumi ir pieejami daudzām un dažādām rūpniecības nozarēm, un ka ārvalstu ieguldījumu kritērijs ir objektīvs un neitrāls ASCM 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(81) Šā noteikuma īpatnība ir nodokļu atlikšana, ko pēc divu gadu labvēlības laikposma iekļauj atpakaļ uzņēmuma nodokļu bāzē vienādās daļās trijos gados. Attiecīgi, par nodokļiem, kas atlikti pēdējā gadā, kad varēja pretendēt uz šādu atlikšanu (1997. taksācijas gads), labumu turpināja gūt izmeklēšanas laikposmā (no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 31. martam), un uzņēmumi, kuri izmantoja šo noteikumu par nodokļiem, šo labumu turpinās gūt vairākus gadus pēc tam.

(82) Attiecībā uz Korejas valdības apgalvojumu, ka šā panta noteikumi ir pieejami daudzām un dažādām rūpniecības nozarēm, norāda, ka pagaidu atzinumos Komisija konstatēja, ka tā panta noteikumi attiecas tikai uz tiem Korejas uzņēmumiem, kuri iegulda ārvalstīs. Nav iesniegta jauna informācija, kas liecinātu, ka tas tā nav. Līdzīgi minētajam Korejas valdības apgalvojumam par ražojošās rūpniecības ierobežojuma nespecifiskumu (sk. 67. līdz 70. apsvērumu), nevar noliegt, ka TERCL 23. panta noteikumi ierobežo no tā gūto labumu un attiecina to tikai uz dažiem uzņēmumiem. Šis noteikums tāpēc ir specifisks saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un tāpēc kompensējams.

(83) Korejas valdība arī apgalvoja, ka ārvalstu ieguldījuma kritērijs ir objektīvs un neitrāls ASCM 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Uzskata, ka minētais kritērijs nav neitrāls ne ASCM panta nozīmē, ne arī pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatregulas 3. pantā ir paredzēts, ka objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem jābūt neitrāliem, kā arī ekonomiskiem un horizontāli piemērojamiem. Tā TERCL panta noteikumus neuzskata par objektīviem, jo jau iepriekš ir zināms, ka uzņēmumiem, kuri neiegulda ārvalstīs, nebūs tiesību uz minēto labumu. Minētais kritērijs līdz ar to nav ne neitrāls, ne horizontāli piemērojams. Ieviešot minēto TERCL noteikumu, Korejas valdība ir piešķīrusi labumu ierobežotam uzņēmumu skaitam kuriem ir ieguldījumi ārvalstīs.

(84) Tāpēc uzskata, ka šis TERCL noteikums ir specifisks saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu, un tāpēc ir kompensējams.

f) TERCL 25. pants (Nodokļu atlaide par ieguldījumiem iekārtās, lai palielinātu produktivitāti)

(85) Papildus apgalvojumam par šā panta noteikumu nespecifiskumu, Korejas valdība norādīja, ka noteikumu par labvēlīgāku režīmu vietējām iekārtām salīdzinājumā ar importētajām iekārtām, kas bija ietverts šajā pantā, svītroja 1996. gada beigās, pirms izmeklēšanas laikposma. Savos pagaidu atzinumos Komisija patiešām norādīja, ka panta noteikumu, kas attiecas uz dažādām likmēm, kuras ir spēkā attiecībā uz importētām (3 % atlaide) un vietējās izcelsmes (10 % atlaide) iekārtām, svītroja 1996. gada beigās. Tomēr, tā kā uzņēmumi, kas pirms 1996. gada beigām uzsāka ieguldījumu projektus, kuri turpinās pēc minētā datuma, var izvēlēties gūt labumu no likmēm, kas bija spēkā pirms minētā datuma, tad tie turpināja gūt labumu arī izmeklēšanas laikposmā.

(86) Attiecībā uz dažādajām likmēm, kas bija spēkā attiecībā uz importētajām un vietējās izcelsmes iekārtām pirms 1996. gada beigām, jau ir konstatēts, ka shēma ir specifiska saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz vispārējo apgalvojumu par nespecifiskumu, uzskata, ka šī shēma ir specifiska, jo attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem (sk. 67. līdz 70. apsvērumu), un tāpēc ir kompensējama. Ir iepriekš zināms, ka dažiem uzņēmumiem būs vairāk iespēju gūt labumu no nodokļu priekšrocībām par produktivitātes uzlabošanu, tikai tāpēc, ka tie darbojas konkrētā nozarē. Tāpēc dažām nozarēm ieguvums no šīs shēmas nenovēršami būs lielāks nekā citām.

g) TERCL 27. pants (Pagaidu ieguldījuma nodokļu atlaide)

(87) Papildus apgalvojumam par šā panta noteikumu nespecifiskumu, Korejas valdība norādīja, ka noteikumu par labvēlīgāku režīmu vietējām iekārtām salīdzinājumā ar importētajām iekārtām, kas bija ietverts šajā pantā, svītroja 1996. gada beigās. Pagaidu atzinumos Komisija uzskatīja, ka labums, ko gūst saskaņā ar to pantu, ir jākompensē, jo attiecībā uz ieguldījumu projektiem, kas uzsākti pirms 1996. gada beigām, uzņēmumi var izvēlēties gūt labumu no atšķirīgajām likmēm, kas ir spēkā attiecībā uz importētajām (3 % atlaide) un vietējās izcelsmes (10 % atlaide) iekārtām. Labumu attiecīgi turpināja gūt izmeklēšanas laikposmā.

(88) Uzskata, ka šī shēma ir specifiska, jo attiecas tikai uz dažiem uzņēmumiem (sk. 67. līdz 70. apsvērumu), un tāpēc ir kompensējama. Attiecībā uz dažādajām likmēm, kas bija spēkā pirms 1996. gada beigām, shēma ir specifiska saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz vispārīgo apgalvojumu par nespecifiskumu, kā tas ir 25. panta gadījumā, šī shēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri iegulda līdzekļus produktivitātes uzlabošanas iekārtās. Ņemot vērā šā nosacījuma raksturu, dažiem uzņēmumiem nenovēršami būs lielākas iespējas gūt labumu nekā citiem.

4. Kompensējamo subsīdiju apjoms

(89) Ņemot vērā galīgos atzinumus attiecībā uz dažādajām shēmām, kā izklāstīts iepriekš, kompensējamo subsīdiju apjoms katram no izmeklēšanā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir šāds.

| Aizdevumi (eksports) | Aizdevumi (pārējie) | Nodokļi (eksports) | Nodokļi (pārējie) | Nodokļu atmaksa | Kopējā subsīdija |

Korea Welding | 0,47 | 0,06 | 0,34 | 0,08 | 0 | 0,95 |

Shine Metal Products | 1,63 | 0 | 0 | 0 | 1,09 | 2,72 |

Dae Sung Rope Mfg Co.,Ltd | 0,09 | 0,15 | 0,06 | 0,55 | 0 | 0,85 |

Korea Sangsa Co. Ltd/Myung Jin Co., Ltd | 0,17 | 0 | 0,15 | 0,25 | 0 | 0,57 |

Kowel Special Steel Wire Co. | 0,88 | 0 | 0 | 0,03 | 0 | 0,91 |

SeAH Metal Products Co., Ltd | 2,31 | 0,18 | 0,02 | 0 | 0 | 2,51 |

(90) Vidējā svērtā valsts subsīdijas norma visiem ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana un kuri pārstāv visu Korejas izcelsmes eksportu uz Kopienu, izteikta kā procentuālā daļa no CIF cenas uz Kopienas robežas, ir minimāla, tas ir, mazāk par 1 %. Šajos apstākļos subsīdijas norma Korejai jāuzskata par nenozīmīgu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 3. punktu.

E) KAITĒJUMS

1. Iepriekšēja piezīme

(91) Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem par Koreju, t.i., to, ka šīs valsts subsīdijas norma ir mazāka par minimālo robežvērtību, Korejas izcelsmes rupjo nerūsējošā tērauda stiepļu importu vairs neuzskata par subsidētu importu. Tāpēc, pretēji atzinumiem, kas izklāstīti pagaidu regulā, kaitējuma novērtēšanā ņems vērā tikai Indijas izcelsmes importu, kā noteikts turpmāk.

2. Kopienas ražošanas nozare

(92) Tā kā neviena no ieinteresētajām personām nav iesniegusi jaunus pierādījumus vai sīkāk pamatotus iebildumus, apstiprina faktus un atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 207. un 208. apsvērumā, t.i., ka Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību un pārstāv vairāk nekā 65 % Kopienas kopējās rupjo nerūsējošā tērauda stiepļu ražošanas, veido Kopienas ražošanas nozari, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu.

3. Konkurences aspekti

(93) Piezīmēs pēc nodošanas atklātībā Indijas ražotāji eksportētāji vēlreiz uzsvēra apgalvojumu, ka visi Kopienas ražošanas nozares iesniegtie dati pašreizējā izmeklēšanā ir mākslīgi palielināti vienotas "sakausējuma uzcenojuma" sistēmas piemērošanas dēļ, un ka līdz ar to antisubsidēšanas procedūrā nav iespējams precīzi novērtēt kaitējumu. Tomēr, tā kā neviena ieinteresētā persona nav iesniegusi jaunus argumentus, un ir pieņemts galīgs lēmums noraidīt sūdzību lietā IV/E–1/36 930 par pulētiem nerūsējošā tērauda stieņiem, kuri ietilpst vienā ražojumu kategorijā ar nerūsējošā tērauda stieplēm, ar šo apstiprina atzinumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 209. līdz 216. apsvērumā.

4. Kopienas patēriņš

(94) Pēc nodošanas atklātībā dažas ieinteresētās personas iebilda, ka metodes, ko izmantoja Kopienas patēriņa noteikšanas nolūkā, nav bijušas atbilstīgas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas ražotāju, kas nesadarbojās, pārdošanas apjomiem un trešo valstu importu.

(95) Attiecībā uz to jāatgādina, ka sīki un pārbaudīti dati ir pieejami tikai Kopienas ražošanas nozarei un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās attiecīgajā valstī. Tāpēc saskaņā ar Kopienas iestāžu pastāvīgo praksi, izmantoja informāciju, kas pieejama Komisijai, un jo īpaši neatkarīgiem statistikas avotiem. Neviena ieinteresētā persona neiesniedza informāciju, kas liecinātu, ka šajos apstākļos Kopienas iestāžu izmantotā pieeja būtu nepieņemama un nepamatota.

(96) Tāpēc apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 217. un 218. apsvērumā.

5. Subsidētā importa apjoms un tirgus daļa

(97) Indijas izcelsmes importa apjomi mainījās šādi: 952 tonnas 1994. gadā, 4513 tonnas 1995. gadā, 6951 tonna 1996. gadā, 8719 tonnas 1997. gadā un 9166 tonnas izmeklēšanas laikposmā. Tātad importa apjomi attiecīgajā laikposmā vienmērīgi un ievērojami palielinājās, t.i., par apmēram 850 %.

(98) Indijas izcelsmes subsidētā importa tirgus daļa pastāvīgi palielinājās no 1,4 % 1994. gadā līdz 5,6 % 1995. gadā, 9,9 % 1996. gadā un 11,1 % 1997. gadā, izmeklēšanas laikposmā paliekot 11,1 % apjomā.

6. Subsidētā importa cenas

a) Cenu attīstība

(99) Indijas izcelsmes importa vidējās pārdošanas cenas par kilogramu (ECU) palielinājās no 1994. līdz 1995. gadam (no 1,88 līdz 2,44), bet turpmāk pakāpeniski samazinājās (2,32 1996. gadā, 2,10 1997. gadā un 2,05 izmeklēšanas laikposmā).

b) Cenu samazinājums

(100) Attiecībā uz metodi, ko izmantoja cenu samazinājuma starpības aprēķināšanā, dažas ieinteresētās personas apstrīdēja metodi, ko Komisija izmantoja pagaidu posmā. Tās apgalvoja, ka minētās starpības ir pārāk lielas, jo pozitīvās summas neatņēma no negatīvajām summām, par kādām ražotāju eksportētāju cenas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(101) Jānorāda, ka saskaņā ar metodi, kas aprakstīta pagaidu regulas 226. un 227. apsvērumā un ko izmanto cenu samazinājuma starpības aprēķināšanā, subsidētā importa vidējās svērtās pārdošanas cenas atsevišķiem modeļiem salīdzināja ar vidējām pārdošanas neto pārdošanas cenām par katru Kopienas ražošanas nozares modeli Kopienas tirgū. Tāpēc šī metode ļāva par katru darījumu ņemt vērā summu, par kuru kāda konkrēta modeļa ražotāju eksportētāju cena pārsniedza Kopienas ražošanas nozares cenu.

(102) Tāpēc apstiprina secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz vispārējo piemēroto metodoloģiju, kura izklāstīta pagaidu regulas 226. līdz 227. apsvērumā.

(103) Tā kā citu piezīmju nav, ar šo apstiprina Indijas izcelsmes importa faktiskās cenu samazinājuma starpības, kas noteiktas pagaidu regulas 228. apsvērumā.

7. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(104) Tā kā neviena ieinteresētā persona neiesniedza iebildumus attiecībā uz pagaidu atzinumiem par ekonomiskajiem rādītājiem, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 229. līdz 238. apsvērumā.

(105) Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji neauj secināt, ka šai nozarei nodarīts būtisks kaitējums. Ieinteresētās personas tiešām iebilda, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis attiecīgajā laikposmā saglabājās samērā stabils, un ražošanas, pārdošanas apjomu un ieguldījumu ziņā pat uzlabojās. Savukārt rentabilitātes samazināšanās tendenci varētu izskaidrot ar Kopienas ražošanas nozares lēmumu uzsākt tādu ražojumu ražošanu, kuriem ir lielākas ražošanas izmaksas.

(106) Kā izklāstīts pagaidu regulas 237. un 238. apsvērumā, atgādina, ka secinājums par būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarē bija pamatots ar faktu, ka Kopienas ražošanas nozare, saskārusies ar subsidēto importu, vairs nevarēja pielāgoties tirgus izaugsmei, tā arī neatguva savu stāvokli tirgū, un spēja tikai saglabāt savu pārdošanas apjomu stabilitāti uz rentabilitātes rēķina, kas saistībā ar samazinātajām pārdošanas cenām ievērojami pasliktinājās. Tiešām, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 1994. gada līdz izmeklēšanas laikposmam palielinājās tikai par 5 %, kamēr Kopienas tirgus tajā pašā laikposmā palielinājās par 20 %. Turklāt nelielais ražošanas un ieguldījumu palielinājums radās tikai tādēļ, ka Kopienas ražošanas nozare centās saglabāt savu tirgus daļu. Tādējādi rentabilitātes negatīvo tendenci nevar izskaidrot tikai ar to, ka Kopienas ražošanas nozare sāka ražot arī dažus tādus modeļus, ar kuriem subsidētais imports konkurēja mazāk.

(107) Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, kā izklāstīts pagaidu regulas 237. un 238. apsvērumā.

F) CĒLOŅSAKARĪBA

(108) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 6. un 7. punktu Komisijas dienesti pārbaudīja, vai Indijas izcelsmes imports ir nodarījis būtisku kaitējumu. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, izņemot subsidēto importu, kas vienlaikus varēja nodarīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šo faktoru nodarītos zaudējumus nesaista ar subsidēto importu.

a) Subsidētā importa ietekme

(109) Ievērojamais subsidētā importa pārdošanas apjomu pieaugums (aptuveni 850 %) un tirgus daļas pieaugums (no 1,4 līdz 11,1 %) no 1994. gada līdz izmeklēšanas laikposmam, kā arī konstatētais ievērojamais cenu samazinājums notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos – tā zaudēja tirgus daļu, samazinājās cenas un rentabilitāte.

(110) Vienlaikus ar vispārēju tirgus samazināšanos 1996. gadā, kas notika pēc ievērojamā pieauguma 1995. gadā, Kopienas ražošanas nozari negatīvi ietekmēja nepārtrauktais subsidētā importa pieaugums. Tiešām, Indijas izcelsmes imports minētajā gadā pieauga ļoti strauji.

(111) No 1997. gada tirgus pieauguma tendenci galvenokārt izmantoja subsidētais imports. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi nepielāgojās tirgus augšupejošajai tendencei, un pārdošanas cenas iepriekšējo līmeni neatguva. Tieši otrādi, Kopienas ražošanas nozarē notika cenu pieauguma apturēšana un ievērojama cenu samazināšanās, uz ko norāda konstatētais cenu samazinājums. Šī situācija atspoguļojas rentabilitātes lejupslīdē un nodarbinātības samazinājumā.

(112) Saskaroties ar Indijas izcelsmes importu par zemām cenām, Kopienas ražošanas nozarei bija iespēja vai nu saglabāt cenas, riskējot zaudēt pārdošanas apjomus, vai pielāgoties subsidētā importa zemajām cenām neatkarīgi no ietekmes uz rentabilitāti. Abas stratēģijas negatīvi ietekmēja rentabilitāti vai nu tieši (zemākas cenas) vai netieši (augstās cenas noveda pie mazākiem pārdošanas apjomiem, kā rezultātā palielinājās ražošanas izmaksas par tonnu). No 1996. gada visi Kopienas ražotāji ievērojami samazināja pārdošanas cenas, kas atkal negatīvi ietekmēja rentabilitāti, kaut arī tie centās uzsākt darbību dažās tirgus nišās, lai izvairītos no vēl lielākas subsidētā importa ietekmes. Tas skaidri norāda uz tirgus straujo reakciju uz cenu izmaiņām, kā arī uz lielo ietekmi, kāda ir Indijas ražotāju eksportētāju veiktajam cenu samazinājumam.

b) Citu faktoru ietekme

(113) Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu Komisijas dienesti pārbaudīja, vai, izņemot subsidēto importu no Indijas, Kopienas ražošanas nozares stāvokli ietekmējuši arī citi faktori, jo īpaši tie Kopienas ražotāji, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, un imports no citām trešām valstīm.

i) Citi Kopienas ražotāji

(114) Pēc pagaidu regulas pieņemšanas dažas ieinteresētās personas apšaubīja, vai kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei nodarījis subsidētais imports. Jo īpaši apgalvoja, ka kaitējumu bija nodarījuši citi faktori, proti, citi Kopienas ražotāji. Šajā sakarā tās apgalvoja, ka, ņemot vērā vājo sadarbību no Kopienas ražotāju puses, to Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu ietekmes novērtējums, kuri nesadarbojās, nebija pilnībā ticams.

(115) Jāatgādina, ka sīki un pārbaudīti dati ir pieejami tikai Kopienas ražošanas nozarei. Ņemot vērā labo sadarbību no Kopienas ražošanas nozares puses, nodrošinot reprezentatīvus secinājumus, kā arī Kopienas nerūsējošā tērauda stiepļu tirgus pārredzamību un straujo reakciju uz cenu izmaiņām, var secināt, ka citi Kopienas ražotāji, iespējams, ir pielāgojušies līdzīgai tendencei, kādu konstatēja Kopienas ražošanas nozarē, jo īpaši attiecībā uz cenām. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza informāciju, kas liktu domāt, ka ražotāji, kuri neiesniedza sūdzību, darbojas labvēlīgākos apstākļos.

ii) Imports no trešām valstīm

(116) Importam no trešām valstīm ir šādas tirgus daļas:

(% no apjoma) |

| 1994. g. | 1995. g. | 1996. g. | 1997. g. | Izmeklēšanas laikposms |

Koreja | 0,4 | 0,6 | 1,0 | 1,1 | 1,5 |

Šveice | 6,6 | 6,3 | 5,5 | 6,7 | 6,9 |

Citas valstis | 1,4 | 2,8 | 2,5 | 1,7 | 2,2 |

Pārējais imports kopā | 8,4 | 9,7 | 9,0 | 9,6 | 10,6 |

(117) Trešo valstu izcelsmes rupjo nerūsējošā tērauda stiepļu tirgus daļa no 1994. gada līdz izmeklēšanas laikposmam palielinājās tikai par 2,2 procentu punktiem, kamēr Indijas izcelsmes subsidētā importa tirgus daļa tajā pašā laikposmā palielinājās par 9,7 procentu punktiem. Attiecībā uz cenām izmeklēšanas gaitā nekonstatēja norādes ne par kādu Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu samazinājumu.

Koreja

(118) Korejas izcelsmes importu izvērtēja saistībā ar šo izmeklēšanu un secināja, ka vidējā svērtā valsts subsīdijas norma ir mazāka par minimālo robežvērtību. Pamatojoties uz šo importa attīstību, kas izklāstīta iepriekš, secina, ka tā pieaugošā tendence ir mazāk izteikta nekā Indijas izcelsmes importam, bet tomēr nav nenozīmīga.

(119) Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, secina, ka imports no trešām valstīm, iespējams, ir veicinājis kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, bet tas tomēr nav pietiekams, lai pārtrauktu cēloņsakarību, kas konstatēta starp Indijas subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu, jo īpaši, ņemot vērā šo trešo valstu tirgus daļas attīstību attiecīgajā laikposmā.

iii) Citi

(120) Ieinteresētās personas neiesniedza nekādus jaunus apgalvojumus par to, vai ir citi faktori, kas varētu būt nodarījuši kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, jo īpaši, pieprasījuma samazināšanās vai patēriņa modeļu izmaiņas, tehnoloģijas attīstība un Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti un rentabilitāte. Tāpēc apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 247. līdz 250. apsvērumā.

c) Secinājumi par cēloņsakarību

(121) Tādējādi citi faktori, izņemot Indijas izcelsmes subsidēto importu, kaut arī ir nodarījuši kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tomēr nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp Indijas izcelsmes subsidēto importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(122) Ņemot vērā iepriekš minēto, secina, ka Indijas izcelsmes subsidētais imports, aplūkojot atsevišķi, ir bijis Kopienas ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis.

G) KOPIENAS INTERESES

(123) Pēc pagaidu regulas pieņemšanas izmantotāji iesniedza piezīmes attiecībā uz nodokļu iespējamo ietekmi.

(124) Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari un citiem Kopienas ražotājiem, tā kā nav iesniegti citi dati par nodokļu ietekmi uz to stāvokli, ar šo apstiprina secinājumu, ka pasākumu piemērošana ļaus Kopienas ražošanas nozarei atgūt apmierinošu rentabilitātes normu, kā arī saglabāt un turpmāk attīstīt tās darbības Kopienā, nodrošinot gan nodarbinātību, gan ieguldījumus.

(125) Tā kā nav nekādas reakcijas no nesaistīto importētāju un piegādātāju puses, apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 257. līdz 261. apsvērumā.

(126) Attiecībā uz izmantotājiem daži uzņēmumi apgalvoja, ka pasākumiem būtu tieša ietekme uz viņu ekonomisko stāvokli, jo rezultātā palielinātos tiem vajadzīgo izejvielu cenas. Tomēr tie apgalvoja arī, ka varētu saņemt piegādes no citām valstīm, nevis no attiecīgās valsts. Turklāt, ņemot vērā maksājumu vispārējo zemo līmeni, jebkura cenu palielinājuma ietekme būtu neliela.

(127) Citi izmantotāji uzsvēra Kopienas ražošanas nozares ražojumu kvalitāti un uzticamību, tāpēc uzskatot, ka pasākumu piemērošana viņu pašu stāvokli neietekmētu.

(128) Tāpēc apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 252. līdz 268. apsvērumā, jo nav pārliecinošu iemeslu kompensācijas maksājumus nepiemērot.

H) GALĪGĀ RĪCĪBA

1. Koreja

(129) Ņemot vērā minēto secinājumu, ka vidējā svērtā valsts subsīdijas norma Korejas izcelsmes importam ir minimāla, šī procedūra ir jāizbeidz saskaņā ar pamatregulas 14. panta 3. punktu.

2. Indija

(130) Pamatojoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, apsvēra, kāds galīgo kompensācijas pasākumu veids un apmērs būtu jānosaka, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, ko izraisa subsīdijas, kuras nodara kaitējumu, un lai atjaunotu efektīvas konkurences apstākļus Kopienas rupjo nerūsējošā tērauda stiepļu tirgū.

(131) Tādējādi, kā paskaidrots pagaidu regulas 271. apsvērumā, cenas, kas nenodara kaitējumu, bija aprēķinātas tā, lai tās ietvertu Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas un nodrošinātu pietiekamu peļņu no pārdošanas.

(132) Salīdzinot cenas, kas nenodara kaitējumu, ar ražotāju eksporta cenām, ieguva kaitējuma apmēru, kas, visos gadījumos, izņemot vienu ražotāju eksportētāju, bija vienāda vai lielāka par subsīdiju apmēriem, ko konstatēja ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(133) Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu nodokļa likmei ir jāatbilst subsīdijas apmēram, ja vien kaitējuma apmērs nav mazāks. Tādējādi Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nosaka šādas maksājuma likmes:

Uzņēmums | Ierosinātais kompensācijas maksājums % |

Bhansali Bright Bars Pvt Ltd | 18,5 |

Devidayal Ltd, Mumba | 18,4 |

Indore Wire Ltd, Indore | 19,3 |

Isibars/Isinox Ltd, Mumbai | 13,2 |

Kei Industries Ltd, Delhi | 0 |

Macro Bars and Wires Pvt Ltd, Mumbai | 25,4 |

Mukand Ltd, Mumbai | 13,2 |

Raajratna Metal Industries Ltd, Mumbai | 28,6 |

Triveni Shinton, Mumbai | 0 |

Venus Wire, Indore | 35,4 |

(134) Lai neatbalstītu nesadarbošanos, uzskatīja par lietderīgu noteikt maksājuma likmi uzņēmumiem, kas nesadarbojās, lielākajā apmērā, kas noteikts par individuālajām subsīdiju programmām uzņēmumiem, kuri sadarbojās, t.i., uzņēmumiem, kuri atrodas Indijā un nesadarbojās; šī likme ir 48,8 %.

(135) Individuālās maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs antisubsidēšanas izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli. Tādējādi šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tādiem importētiem ražojumiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojušas minētās konkrētās juridiskās personas. Ražojumi, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā saistītas juridiskās personas, nevar gūt labumu no minētajām likmēm, un uz tām attiecas atlikusī maksājuma likme.

(136) Jebkurš pieprasījums par minēto individuālo maksājuma likmju piemērošanu (piem., pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas) jāadresē Komisijai kopā ar visu būtisko informāciju, jo īpaši norādot visas ar šo nosaukuma maiņu saistītās izmaiņas uzņēmuma darbībā, kas attiecas uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksportu.

J) PAGAIDU MAKSĀJUMU IEKASĒŠANA

(137) Ņemot vērā kompensējamo subsīdiju apjomu, kas konstatēts attiecībā uz Indijas ražotājiem eksportētājiem, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma smagumu, uzskata par vajadzīgu piemēroto galīgo maksājumu apmērā galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu kompensācijas maksājumiem par Indijas izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 618/1999, ja vien pagaidu maksājuma likmes nav zemākas; ja tās ir zemākas, tad noteicošās ir pagaidu maksājuma likmes.

(138) Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu kompensācijas maksājumiem par Korejas izcelsmes importu, ir jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo kompensācijas maksājumu par tādu nerūsējošā tērauda stiepļu importu, kam diametrs ir 1 mm vai vairāk, kam niķeļa saturs ir 2,5 % vai vairāk, izņemot stieples, kuru niķeļa saturs ir no 28 līdz 31 svara %, un kam hroma saturs ir no 20 līdz 22 svara %, un uz ko attiecas KN kods ex72230019 (TARIC kods 7223001990) un kam izcelsme ir Indijā.

2. Galīgā kompensācijas maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda.

Ražotājs | | Maksājuma likme (%) | TARIC papildu kods |

—Bhansali Bright Bars Pvt Ltd, C–8/3, T.T.C. Industrial Area, Village – Pawne Opposite P.I.L., Thane – Belapur Road, Navi Mumbai 400705 | 18,5 | A009 |

—Devidayal Industries Ltd, Gupta Mills Estate, Reary Road, Mumbai 400 010 | 18,4 | A010 |

—Indore Wire Company Ltd, NearFort, Indore 452 006 (M.P.) | 19,3 | A004 |

—Isinox Steels Ltd Indiasteel Complex, Railway Gate No 4, Antop Hill, Wadala, Mumbai 400 037 | 13,2 | A002 |

—Isibars Ltd Indiasteel Complex, Railway Gate No 4, Antop Hill, Wadala, Mumbai 400 037 | 13,2 | A011 |

—Mukand Ltd, L.B.S. Marg, Kurla, Mumbai 400 070 | 13,2 | A003 |

—Raajratna Metal Industries Ltd, 909, Sakar – III, Nr. Income Tax, Ahmedabad 380 014 | 28,6 | A005 |

—Venus Wire Industries Ltd, Block No 19, Raghuvanshi Mill Compound, Senapati Bapat Marg, Lower Parel, Mumbai 400 013 | 35,4 | A006 |

—Macro Bars and Wires Pvt. Ltd, 702 Bombay Market Building Taredo Road, Mumbai 400 032 | 25,4 | A008 |

—Kei Industries Ltd, D–90, Okhla Industrial Area Phase–1, New Delhi, India | 0 | A020 |

—Triveni Shinton International Ltd., Kanti Mansion, 6 Murai Mohalla Indore, 400 001, (M.P.) | 0 | A012 |

— Visi pārējie uzņēmumi | 48,8 | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4. Individuālās nodokļu likmes (atšķirībā no valsts vienotā nodokļa, ko piemēro "pārējiem"), kas precizētas šajā regulā, piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojusi(–šas) minētā(–s) konkrētā(–s) juridiskā(–s) persona(–s). Ražojumi, ko ražojis uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti minēts regulas rezolutīvajā daļā, nevar gūt labumu no minētajiem maksājumiem.

Jebkurš pieprasījums par minēto individuālo maksājuma likmju piemērošanu (piem., pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas) jāadresē Komisijai kopā ar visu būtisko informāciju, jo īpaši norādot visas ar šo nosaukuma maiņu saistītās izmaiņas uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksportu. Komisija vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju izdara attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no individuālām maksājumu likmēm.

2. pants

1. Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu kompensācijas maksājumiem, kuri piemēroti par Indijas izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 618/1999, iekasē saskaņā ar galīgi piemēroto maksājuma likmi. Atmaksā iemaksāto summu daļas, kas pārsniedz galīgās kompensācijas maksājumu likmes.

2. Noteikumus, kas minēti 1. panta 4. punktā, piemēro arī, galīgi iekasējot tās summas, ko nodrošina ar pagaidu kompensācijas maksājumiem.

3. pants

Izbeidz procedūru attiecībā uz tādu nerūsējošā tērauda stiepļu importu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk un kuru izcelsme ir Korejā. Atmaksā summas, kas provizoriski nodrošinātas ar pagaidu kompensācijas maksājumiem par Korejas izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 618/1999.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. Niinistö

[1] OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.

[2] OV L 79, 24.3.1999., 25. lpp.

[3] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[4] OV C 394, 17.12.1998., 6. lpp.

[5] OV L 273, 9.10.1998., 4. lpp.

[6] OV L 202, 18.7.1998., 44. lpp.

--------------------------------------------------