31999R1334

Padomes Regula (EK) Nr. 1334/1999

(1999. gada 21. jūnijs),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnija oksīda importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā ir šādi apsvērumi.

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

(1) Galīgi antidempinga maksājumi attiecībā uz kaustisku kalcinētu magnija oksīdu (turpmāk tekstā "kaustisks kalcinēts magnezīts") ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā tika ieviesti 1993. gada jūnijā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1473/93 [2]. Šie pasākumi ir mainīgs maksājums, t.n., ka šis maksājums tiek piemērots tiem ievedumiem, kas nesasniedz minimālo importa cenu, kas noteikta regulā, ko pārskata. Šī minimālā importa cena tika noteikta pēc aprēķinātās normālās vērtības.

2. Prasība veikt atkārtotu izmeklēšanu

(2) Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmo termiņu spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz kaustiska kalcinēta magnija oksīda ievedumiem ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā [3], 1998. gada martā Komisijai tika iesniegta prasība vēlreiz izmeklēt šos pasākumus saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 (turpmāk tekstā – "pamatregula").

(3) Prasību iesniedza Eurometaux, darbojoties Kopienas ražotāju vārdā, kuru kopējā attiecīgā ražojuma produkcija veido kopējo Kopienas šā ražojuma produkciju.

(4) Prasībā bija norādīts uz to, ka sakarā ar pasākumu izbeigšanu dempings varētu atsākties un līdz ar to kaitējums Kopienas ražošanas nozarei. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu atkārtotas izvērtēšanas sākšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāka izmeklēšanu, publicējot paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu [4].

3. Izmeklēšana

(5) Komisija oficiāli informēja Kopienas ražotājus, kas iesniedza sūdzību, attiecīgos eksportētājus un ražotājus eksportētājā valstī un importētājus, kā arī to pārstāvju apvienības, par kurām bija zināms, ka tās ir ieinteresētas, un eksportētājas valsts pārstāvjus. Komisija nosūtīja aptauju visām šīm personām, kā arī tām, kas pieteicās termiņā, kas bija noteikts paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu. Tika informēti arī ražotāji Indijā, kas tika izvēlēta kā analoga valsts, un viņiem nosūtīja aptauju. Komisija arī deva iespēju tieši iesaistītajām pusēm izteikt viedokli rakstiski un pieprasīt noklausīšanos.

(6) Visi Kopienas ražotāji atbildēja uz aptaujas jautājumiem. Atbildes tika saņemtas arī no trim Ķīnas eksportētājiem (Liaoning Metals & Minerals Import & Export Corp., Citic Trading Co. Ltd un Liaoning Foreign Trade Corp., še turpmāk "Ķīnas eksportētāji"), viena saistītā importētāja un viena saistītā tirgotāja. Saskaņā ar Statistikas biroja datiem sadarbības līmenis sasniedz vairāk nekā 87 % no kopējiem ievedumiem, kas veikti Ķīnas Tautas Republikā. Trīs neatkarīgi importētāji, Frank & Schulte Benelux no Nīderlandes, Timab Industries SA no Francijas un GBC Ltd no Apvienotās Karalistes, arī atbildēja uz jautājumiem aptaujā un izteica savu viedokli rakstiski. Nekāda atbilde netika saņemta no attiecīgā ražojuma izmantotājiem, izņemot Timab Industries, kas pati importēja attiecīgo ražojumu.

(7) Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, ko tā uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempingā un kaitējuma turpmākas piekopšanas vai atsākšanas iespējas un Kopienas intereses šajā sakarā. Pārbaudes veica šādu sabiedrību telpās:

a) kopienas ražotāji:

- Grecian Magnesite SA, Atēnas, Grieķija,

- Magnesitas Navarras, Pamplona, Spānija,

- Magnesitas de Rubián, Sarija (Lugo), Spānija,

- Styromag GmbH, Sv. St. Katharein an der Laming, Austrija;

b) ražotāji analogajā valstī:

- Tamil Nadu Magnesite Ltd, Salema, Indija;

c) neatkarīgi importētāji Kopienā:

- Frank & Schulte Benelux, Capelle a/d Ijssel, Nīderlande

- Timab Industries SA, Saint–Malo, Francija (arī attiecīgā ražojuma izmantotājs)

- GBC Ltd., Ewell (Surrey), Apvienotā Karaliste;

d) saistītie importētāji un tirgotāji:

- Citic Germany GmbH, Bad Homburg, Vācija

- Lutz Mineralien GmbH, Schifferstadt, Vācija.

(8) Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 1997. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 30. jūnijam (turpmāk tekstā – "izmeklēšanas periods"). Kopienas ražošanas nozares stāvokļa izvērtēšana aptvēra laika posmu no 1994. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk tekstā – "izvērtējuma periods").

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(9) Ražojums, uz ko attiecas šī process, ir magnija oksīda veids, proti, dabīgs kaustisks kalcinēts magnezīts, ko iegūst no dabīgi sastopama magnija karbonāta jeb magnezīta. Kaustiska kalcinēta magnezīta ražošanai, magnezīts ir jāiegūst, jādrupina, jāšķiro un tad jādedzina krāsnī 700 līdz 1000 °C temperatūrā Magnija oksīda (MgO) saturs ir atšķirīgs; tādējādi kvalitāte var būt atšķirīga. Galvenie piemaisījumi ir silīcija oksīds, dzelzs oksīds, alumīnija oksīds, kalcija oksīds un bora oksīds (SiO2, Fe2O3, Al2O3, CaO un B2O3). Kaustisku kalcinētu magnezītu izmanto galvenokārt lauksaimniecībā dzīvnieku barošanai vai kā mēslojumu, rūpnieciskām vajadzībām celtniecības nozarē (grīdas segumi un izolācijas plāksnes), kā arī celulozes, papīra un abrazīvu ražošanā.

(10) Turklāt kaustisks kalcinēts magnezīts nav ķīmiski viendabīgs. Tomēr nebija iespējas skaidri noteikt kategorijas, kas ļautu dažādus tipus uzskatīt par dažādiem ražojumiem. Robežu dažādu atšķirīgas kvalitātes tipu starpā neskaidru padara līdzīgais izmantojums, jo vieniem un tiem pašiem mērķiem tiek izmantots atšķirīgas kvalitātes magnezīts no dažādiem avotiem.

(11) Lai gan Kopienas tirgū pārdotā kaustiskā kalcinētā magnezīta ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā MgO saturs bija atšķirīgs, principā tas nenozīmē to, ka ir kādas būtiskas atšķirības attiecībā uz šā ražojuma fizikālajām pamatīpašībām, savstarpējo aizvietojamību, vērtējumu vai tirdzniecību. Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā arī šajā izmeklēšanā būtu jāuzskata, ka visu kvalitāšu kaustiskā kalcinētā magnezīta tipi ir viens un tas pats ražojums.

2. Līdzīgi ražojumi

(12) Tika konstatēts, ka fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un izmantojums kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, kas eksportēts uz Kopienu, un ražojumam, kas ražots un pārdots analogās valsts vietējā tirgū, principā sakrīt. Turklāt nekādu atšķirību nav starp attiecīgo ražojumu un to ražojumu, ko izgatavoja un Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražošanas nozare, kas iesniedza sūdzību. Šajā sakarā izmeklēšanā ir apstiprinājies iepriekšējā izmeklēšanā izdarītais secinājums, ka izmantotāji var izmantot gan importēto produktu, gan Kopienas produktu, neveicot izmaiņas ražošanas procesā.

(13) Daži neatkarīgi importētāji aizrādīja, ka kaustiskais kalcinētais magnezīts no Ķīnas Tautas Republikas nav tāds pats kā Kopienas ražošanas nozares ražotais un pārdotais kaustiskais kalcinētais magnezīts. Viņi apgalvoja, ka tos nevar uzskatīt par līdzīgiem, jo izejviela (MGCO3) ir viegli pieejama Ķīnas Tautas Republikā, kur ir daudz atradņu, savukārt Kopienā tā ir jāiegūst no šaurām dzīslām. Turklāt Ķīnas magnezīta MgO saturs dabīgi ir augstāks.

(14) Pat ja ieguves metodes, magnezīta saturs atradnēs un ražošanas process pasaules līmenī dažādiem ražotājiem var būt atšķirīgs, šīs atšķirības būtiski neietekmē gala produktu, un ar tām nevar pamatot dažu neatkarīgo importētāju apgalvojumu, ka Ķīnas Tautas Republikā iegūtā kaustiskā kalcinētā magnezīta produkcija ir unikāla izmantoto metožu un procesu ziņā, kā arī magnezīta ķīmisko un fizikālo īpašību ziņā. To apstiprina fakts, ka Kopienas ražotājiem un Ķīnas eksportētājiem ir vairāki kopīgi klienti.

(15) Tādēļ uz Kopienu eksportētais ražojums, no vienas puses, un tas, ko ražojusi un Kopienas tirgū pārdevusi Kopienas ražošanas nozare, vai ražojums, kas izgatavots un pārdots analogās valsts vietējā tirgū, no otras puses, ir savstarpēji aizvietojami un uzskatāmi par vienu līdzīgu ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGS

1. Iepriekšējas piezīmes

(16) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēšanā pārbaudīja, vai ir pamatoti secināt, ka tad, ja pasākumi tiktu ieviesti, iespējams, dempings tiktu piekopts arī turpmāk vai tiktu atsākts.

2. Analoga valsts

(17) Lai noteiktu normālo vērtību, ņēma vērā faktu, ka šajā izmeklēšanā normālā vērtība ievedumiem no Ķīnas Tautas Republikas bija jāpamato ar datiem no tirgus ekonomikas ārpuskopienas valsts. Šajā sakarā paziņojumā par šīs atkārtotās izmeklēšanas sākšanu Turcija tika noteikta kā tirgus ekonomikas ārpuskopienas valsts, kas ir piemērota normālās vērtības noteikšanai. Tomēr vairāki importētāji aizrādīja, ka Turcija ir nepiemērota, jo tur izejvielas ir grūtāk pieejamas nekā Ķīnas Tautas Republikā. Tādējādi sakarā ar to, ka apstākļi Turcijas raktuvēs nav tikpat labvēlīgi kā Ķīnas Tautas Republikā, ieguves un darbības izmaksas Turcijā ir augstākas nekā Ķīnas raktuvēs. Viens no importētājiem kā alternatīvu ieteica Slovākiju, kur, pēc viņa domām, dabas apstākļi ir salīdzināmi ar apstākļiem Ķīnas Tautas Republikā. Citi ieteica, ka normālās vērtības būtu jānosaka pēc vietējām pārdošanas cenām, ko Vācijas tirgū piemēro kaļķakmenim un dolomītam, kuru iegūst un apstrādā līdzīgi kā kaustisko kalcinēto magnezītu Ķīnas Tautas Republikā, un kam ir līdzīgs pielietojums.

(18) Ņemot vērā importētāju piezīmes par Turcijas kā analogās valsts izvēli, sadarboties aicināti tika ne tikai ražotāji Turcijā, bet arī citās valstīs, kur, kā zināms, kaustisko kalcinēto magnezītu ražo pietiekamos daudzumos. Jo īpaši, sadarbības lūgumi tika adresēti trim zināmiem ražotājiem Turcijā, diviem Brazīlijā, vienam Slovākijā un diviem Indijā. No Brazīlijas atbilde netika saņemta, savukārt Slovākijas ražotājs apgalvoja, ka nevar sniegt prasīto informāciju attiecībā uz izmeklēšanas periodu. Vienīgi Turcijas kaustiskā kalcinētā magnezīta ražotājs, kurš vēlējās sadarboties, paziņoja vietējos pārdevumus, kuru apjomu nevarēja uzskatīt par reprezentatīvu saistībā ar Ķīnas izvedumiem uz Kopienu, savukārt otrs Turcijas ražotājs ražoja tikai atšķirīgu MgO tipu, proti, dedzināto magnezītu. Visbeidzot, viens Indijas ražotājs piekrita sniegt aptaujā prasīto informāciju.

(19) Attiecībā uz priekšlikumu izmantot kaļķakmens vai dolomīta vietējo pārdošanas cenu Vācijā, būtu jānorāda, ka kaļķakmeni vai dolomītu nevar uzskatīt par ražojumiem, kas ir līdzīgi kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, jo to ķīmiskās īpašības ir atšķirīgas.

(20) Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā pārdevumi vietējā tirgū Indijas ražotājam, kas sadarbojās, bija vairāk nekā 5 % kopējo Kopienas ievedumu no Ķīnas Tautas Republikas. Izrādījās, ka Indijas kaustiskā kalcinētā magnezīta tirgus ir konkurētspējīgs, jo tur savā starpā konkurē vismaz pieci kaustiskā kalcinētā magnezīta ražotāji. Magnezīts, izejviela kaustiskā kalcinētā magnezīta ražošanai, ir viegli pieejama lielos daudzumos vaļējās raktuvēs tuvu ražotnēm. Indijas ražotāja izmantotais ieguves un ražošanas process ir ļoti līdzīgs tam, ko izmanto Ķīnas ražotāji.

(21) Ķīnas eksportētāji aizrādīja, ka Turciju, lai gan tā nav pilnībā atbilstoša, būtu bijis jāpatur kā analogo valsti, jo Indijā noteiktajai normālajai vērtībai nebūtu nekādas saistības ar to, kas noteikta Turcijā iepriekšējā izmeklēšanā. Tomēr, kā minēts iepriekš, pārdevumi Turcijā ir pārāk niecīgi, lai būtu reprezentatīvi, un tādēļ nebija alternatīvas citas analogās valsts izvēlei.

(22) Ķīnas eksportētāji izvirzīja argumentu, ka Indijas ražotājs, kas sadarbojās, pilnīgi pieder valstij, un līdz ar to kaustiskā kalcinētā magnezīta cenas Indijā kontrolē valsts. Tā patiešām ir taisnība, ka attiecīgais uzņēmums pieder valstij. Tomēr tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, un tā pārdevumiem vietējā tirgū ir jākonkurē ar vairākiem uzņēmumiem, kuri nepieder Indijas valdībai. Netika konstatēts, ka tas, ka uzņēmums pieder valstij, radītu kādus izmaksu vai cenu izkropļojumus.

(23) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Indija ir piemērota analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību.

3. Normālā vērtība

(24) Vienīgajam kaustiskā kalcinētā magnezīta tipam, ko ražo un pārdod Indijā, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, ko maksājuši vai maksā neatkarīgi klienti vietējā tirgū par līdzīga ražojuma pārdevumiem, kas, kā konstatēts, veikti pietiekamos daudzumos un kā parastas tirdzniecības darbības. Citiem tipiem, ko neražo uzņēmums, kurš sadarbojās, normālā vērtība ir noteikta, piemērojot korekcijas koeficientu normālajai vērtībai, kura noteikta, pamatojoties uz tipu, ko ražo uzņēmums, kurš sadarbojās. Tā kā augstāks MgO saturs nozīmē augstākas kvalitātes tipu un līdz to arī augstāku cenu, tika atzīts, ka būtu saprātīgi korekcijas summu izteikt tieši proporcionāli MgO saturam dažādiem tipiem, ko eksportē no Ķīnas Tautas Republikas.

4. Eksporta cena

(25) Kaustiskā kalcinētā magnezīta izvedumi uz Kopienu, ko veica Ķīnas eksportētāji, kas sadarbojās, aptver apmēram 87 % attiecīgā ražojuma kopējo ievedumu no Ķīnas Tautas Republikas; šis rādītājs ir novērtējums, kas aprēķināts pēc atbildēm uz aptaujas jautājumiem un Statistikas biroja datiem attiecībā uz KN kodu 25199090 (TARIC kods: 10/80), ar kuru reģistrē attiecīgā ražojuma ievedumus.

(26) Diviem eksportētājiem, kas sadarbojās, kuru pārdevumi Kopienā tika veikti tikai neatkarīgiem importētājiem, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenu, ko faktiski maksājuši vai maksā par pārdoto eksporta ražojumu neatkarīgie importētāji.

(27) Attiecībā uz eksportētāju, kura pārdevumi Kopienā tika veikti vienīgi tā saistītajam importētājam, kurš savukārt attiecīgos ražojumus atkal pārdeva saistītam tirgotājam, eksporta cena tika noteikta, atņemot no cenas, ko maksājis pirmais neatkarīgais pircējs, visas izmaksas, ko importētājs un saistītais tirgotājs veicis laikā no ievešanas brīža līdz tālākpārdošanai, kā arī saprātīgu peļņas starpību, lai noteiktu ticamu eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Peļņas starpība tika aprēķināta pēc vidējās peļņas, ko guva neatkarīgie importētāji, kuri sadarbojās, t.i., 9 % no saistītā tirgotāja pārdevumu apgrozījuma.

5. Salīdzinājums

(28) Vidējā svērtā normālā vērtība katram tipam tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošā tipa kaustiskajam kalcinētajam magnezītam tirdzniecības posmā ražotājvalsts FOB osta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(29) Lai nodrošinātu pienācīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, ņēma vērā atšķirības faktoros, uz ko tika norādīts, ka tie ietekmē cenu salīdzināmību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Šajā sakarā korekcijas tika izdarītas attiecībā uz sauszemes un jūras pārvadājumiem, apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanu un iekraušanu, papildu izmaksām un kredīta izmaksām. Turklāt, tā kā ražotājiem Ķīnas Tautas Republikā ir vieglāka pieeja izejvielai, Komisija uzskatīja, ka ir vajadzīga papildu pielaide, kas paredzēta tam, lai ņemtu vērā zemo magnezīta rūdas ieguves izmaksu līmeni, ko izskaidro augstāks rūdas izguves rādītājs Ķīnas Tautas Republikā, salīdzinot ar rādītāju Indijā. Tādējādi pēc tam, kad tika konstatēts, ka rūdas izguves rādītājs Indijā ir līdzīgs tam, kas noteikts Turcijā, kas tika izmantota kā atsauces valsts iepriekšējā izmeklēšanā, sakarā ar to, ka ieinteresētās personas nebija sniegušas citus aizrādījumus, tika nolemts piemērot to pašu normālās vērtības pielāgojumu, kuru pieprasīja Ķīnas ražotāji iepriekšējā izmeklēšanā, t.i., Indijā konstatēto ieguves izmaksu samazinājumu par 20 %.

(30) Ķīnas eksportētāju prasība izdarīt pielāgojumu, kas paredzēts tam, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības līmenī, tika atzīta par pamatotu, tomēr precīzs aprēķins netika veikts, jo pārskatīšana tiek veikta, ņemot vērā attiecīgo pasākumu izbeigšanas termiņu, un dempinga starpība joprojām būtu ievērojama arī tad, ja tiktu veikts šāds pielāgojums.

6. Dempinga starpība

(31) Salīdzinot normālo vērtību un cenu eksportam uz Kopienu, tika konstatēts, ka dempings pastāv, un dempinga starpība ir vienāda ar šo divu summu starpību. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF Kopienas robežpiegādes cenas, ir būtiska.

D. IESPĒJAMĪBA, KA DEMPINGU VARĒTU ATSĀKT VAI TURPINĀT

(32) Papildus izmeklēšanai attiecībā uz dempinga pastāvēšanu izmeklēšanas periodā tika izvērtēta iespējamība, ka dempingu varētu turpināt gadījumā, ja atceltu spēkā esošos pasākumus. Pamatojoties uz eksportētāju sniegto informāciju, tika atzīts, ka Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta izvedumi, iespējams, arī turpmāk tiks veikti, izmantojot tādas pašas vai pat zemākas cenas, salīdzinot ar tām, kas noteiktas izmeklēšanas periodam. To pamato fakts, ka saskaņā ar ASV oficiālās statistikas datiem FOB cenas Ķīnas eksportam uz šo valsti, kas ir viens no galvenajiem Ķīnas Tautas Republikas kaustiskā kalcinētā magnezīta patērētājiem, izmeklēšanas periodā vidēji bija ievērojami zemāka par tām, ko izmantoja Ķīnas izvedumiem uz Kopienu.

(33) Ņemot vērā to, ka Ķīnas izcelsmes kaustiskā kalcinētā magnezīta izvedumi izmeklēšanas periodā veikti, izmantojot dempinga cenas, un ka saskaņā ar eksportētāju sniegto informāciju gaidāms, ka cenas Ķīnas eksportam uz Kopienu nedaudz pazemināsies, un ņemot vērā cenu politiku, ko Ķīna piemēro trešām valstīm, kur nav spēkā antidempinga pasākumi, tiek secināts, ka dempings, iespējams, turpināsies, ja atceltu spēkā esošos pasākumus.

(34) Turklāt gadījumā, ja atceltu turpmāk minēto eksporta licenču sistēmu, Ķīnas eksporta cenas, iespējams, kristos līdz apmēram EUR 75, un dempings līdz ar to pieaugtu.

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(35) Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu termins "Kopienas ražošanas nozare" aptver visus Kopienas līdzīgo produktu ražotājus vai tikai tos, kuru kopējā ražojumu izlaide veido būtisku daļu, kā noteikts pamatregulas 5. panta 4. punktā, kopējā šo ražojumu produkcijā Kopienā. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Kopienas ražotāji, kas iesniedza sūdzību, aptver visu Kopienas kaustiskā kalcinētā magnezīta produkciju. Tādējādi tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

F. KOPIENAS KAUSTISKĀ KALCINĒTĀ MAGNEZĪTA TIRGUS STĀVOKĻA ANALĪZE

(36) Vispirms jānorāda, ka vairums konkrēto datu attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari izvērtējuma periodā tika aprēķināti, pamatojoties uz rādītājiem, kas raksturo trīs Kopienas ražotājus – Grecian Magnesite, Magnesitas Navarras un Magnesitas de Rubiin. Ceturto Kopienas ražotāju, Styromag, izveidoja kā neatkarīgu uzņēmumu tikai 1996. gadā pēc tam, kad 1994. gadā bankrotēja uzņēmuma Magindag, kurš arī bija kaustiskā kalcinētā magnezīta ražotājs. Tā kā informācija par Styromag bija pieejama tikai no 1996. gada, un lai sniegtu viendabīgu priekšstatu par Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, Komisija uzskatīja, ka nebūtu pareizi vērā ņemt informāciju par Styromag, lai analizētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Informācija par Styromag tika ņemta vērā, lai noteiktu Kopienas kopējo patēriņu, kā arī lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā. Var arī apgalvot Būtu jānorāda arī, ka, Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīze būtu tāda pati arī tad, ja tiktu ekstrapolēti dati par Styromag attiecībā uz 1994. un 1995. gadu.

1. Patēriņš Kopienas tirgū

(37) Kopējo kaustiskā kalcinētā magnezīta patēriņu izmeklēšanas periodā aprēķināja, pamatojoties uz:

- Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienas tirgū,

- Ķīnas Tautas Republikas kaustiskā kalcinētā magnezīta imports Kopienā, un

- kaustiskā kalcinētā magnezīta imports Kopienā no citām ārpuskopienas valstīm.

(38) Pamatojoties uz šo, patēriņš pieauga no 328000 t 1994. gadā līdz 356000 t izmeklēšanas periodā; šis rādītājs ir tuvs iepriekšējā izmeklēšanas periodā konstatētajam (368000 t). Laiku no 1994. līdz 1996. gadam raksturoja nepārtraukts patēriņa pieaugums līdz pat 422000 t 1996. gadā. Patēriņu Kopienā veicināja tas, ka laika apstākļu ietekmē pieauga pieprasījums pēc zemākās kvalitātes kaustiskā kalcinētā magnezīta, ko izmanto galvenokārt lauksaimniecībā, kā arī vairāku jaunu rūpniecisko tirgu iespējamā attīstība. Pēc maksimuma sasniegšanas pieprasījums kritās par 18 % 1997. gadā, bet izmeklēšanas periodā nedaudz pieauga.

(39) Visbeidzot, būtu jānorāda, ka Kopienā patēriņš kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, kas izmantots abiem lietojumiem, ir sadalīts relatīvi vienmērīgi, t.i., apmēram 50 % patēriņa ir izmantojums lauksaimniecībā, savukārt otra puse attiecināma uz rūpnieciskiem lietojumiem.

2. Ievedumi no attiecīgās valsts

a) Ievedumu apjoms un ievedumu tirgus daļa un attiecīgo ievedumu tirgus daļa izvērtējuma periodā

(40) Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kaustiskā kalcinētā magnezīta ievedumu apjoms palielinājās no 86089 t 1994 gadā līdz 110592 t izmeklēšanas periodā, kas ir apmēram 28 % pieaugums izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas periodā ievestais apjoms ir tuvs tam, kas reģistrēts sākotnējās izmeklēšanas periodā (120000 t).

(41) No Ķīnas Tautas Republikas ievestā kaustiskā kalcinētā magnezīta daļa kopējā Kopienas ievedumu apjomā bija robežās no 77 % līdz 82 % izvērtējuma periodā. Tā sasniedza maksimālo līmeni 1996. gadā, kad pieprasījums bija visaugstākais. Tomēr jāatzīmē, ka iepriekšējās izmeklēšanas laikā ievedumi no Ķīnas Tautas Republikas sasniedza tikai 54 %.

(42) Kopienas tirgus daļa ievedumiem no Ķīnas Tautas Republikas pieauga no 26,3 % līdz 31 % laikā no 1994. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tas liecina par vispārēju pieaugumu par 4,7 procentu punktiem izvērtējuma periodā. 1996. gadā, kad pieprasījums bija ļoti augsts, Ķīnas tirgus daļa sasniedza 36,4 %. Iepriekšējās izmeklēšanas perioda laikā tirgus daļa ievedumiem no Ķīnas Tautas Republikas bija 32 %.

b) Pārmaiņas attiecīgo ievedumu cenās un eksportētāju cenu politika

i) Pārmaiņas attiecīgo ievedumu cenās

(43) Saskaņā ar Statistikas biroja datiem Ķīnas vidējās CIF pārdevumu cenas Kopienā ievērojami pieauga laikposmā no 1994. līdz 1995. gadam un pēc tam nepārtraukti samazinājās. Attiecīgo ievedumu vidējās pārdošanas cenas izvērtējuma periodā tādējādi pieauga par apmēram 14 %.

(44) Tika izvirzīts apgalvojums, ka Ķīnas eksporta licenču sistēma, kuru, iespējams, ieviesa pēc antidempinga maksājumu ieviešanas, būtu pakāpeniski ierobežojusi Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta piegādi Kopienai, tādējādi paaugstinot Ķīnas pārdošanas cenas Kopienā. Tomēr, kā minēts iepriekš, Ķīnas ievedumu apjoms pieauga par 28 % izvērtējuma periodā un, lai gan Ķīnas importa cenas Kopienā pieauga pēc pasākumu ieviešanas laikā no 1993. gada līdz 1995. gadam, kopš tā laika tās nepārtraukti samazinājās.

ii) Eksportētāju cenu politika

(45) Lai noteiktu eksportētāju cenu politiku saistībā ar Kopienas ražotāju cenu politiku, tika salīdzinātas eksportētāju cenas un Kopienas ražošanas nozares cenas izmeklēšanas periodā. Šajā nolūkā izmantoti tika Kopienas ražošanas nozares pārdevumi un pārdevumi, kurus Ķīnas eksportētāji, kas sadarbojās, bija veikuši neatkarīgiem importētājiem Kopienā, kā arī atkārtoti pārdevumi, kurus saistītie importētāji tajā pašā tirdzniecības posmā bija veikuši neatkarīgiem klientiem. Šīs analīzes nolūkā ražojumu iedalīja divās kategorijās atbilstīgi tā izmantojumam lauksaimniecībā un rūpniecības vajadzībām. Pamatojoties uz šo, pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozares ražotajam un pārdotajam kaustiskajam kalcinētajam magnezītam salīdzināja ar cenām Ķīnas kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, ko izmanto tam pašam mērķim.

(46) Jānorāda, ka Ķīnas eksportētāji, kas sadarbojās, ievērojamu daļu no to izvedumiem uz Kopienu pārdeva, izmantojot klientus, kas reģistrēti ārpus Kopienas, par FOB vērtību pie Ķīnas robežas. Tādēļ bija jāizdara korekcijas, lai cenas pielāgotu atbilstīgi CIF cenai uz Kopienas robežas, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza importētāji un eksportētāji, kas sadarbojās.

(47) Attiecīgo ievedumu vidējās svērtās CIF cenas salīdzināja ar Kopienas ražotāju cenām, veicot attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības piegādes noteikumos, tirgiem, kur abas puses bija īstenojušas pārdevumus, jo pietiekamu salīdzinājumu varēja izdarīt tikai šādos tirgos. Izmeklēšanā konstatēja, ka visumā vidējās pārdošanas cenas, ko Ķīnas eksportētāji izmantoja attiecībā uz abām kategorijām, bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Jo īpaši, tika konstatēts, ka vidējā starpība starp Ķīnas eksporta cenām un Kopienas ražošanas nozares cenām lielāka ir kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, ko izmanto rūpniecībā, nekā tam, ko izmanto lauksaimniecībā.

(48) Visbeidzot, izvērtējot atbildes uz jautājumiem aptaujā, ko bija snieguši importētāji, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka attiecībā uz lielu lauksaimniecībā izmantojamā kaustiskā kalcinētā magnezīta pārdevumu daļu CIF cenas, ko izmantoja eksportētāji, precīzi atbilst minimālajai cenai – 112 ECU par tonnu, tādējādi mudinot domāt, ka šīs cenas noteiktas pašreiz spēkā esošo antidempinga pasākumu ietekmē.

(49) Lai gan eksportētāju cenas neatspoguļo to, ka Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta tīrība ir augstāka nekā Kopienas ražošanas nozares ražotajam kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, Komisija neuzskatīja par vajadzīgu piemērot korekcijas koeficientu. Šādu korekciju bija pieprasījusi Kopienas ražošanas nozare.

3. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

a) Ražošana

(50) Salīdzinot stāvokli izvērtējuma perioda sākumā un beigās, kopējais kaustiskā kalcinētā magnezīta ražošanas apjoms ir bijis relatīvi stabils laikā no 1994. gada līdz izmeklēšanas periodam. Faktiski tas pieauga par 6 % no apmēram207000 t līdz apmēram 219000 t.

b) Ražošanas jauda

(51) Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda pieauga no 265000 t 1994. gadā līdz 280000 t izmeklēšanas periodā. Tas ir apmēram 6 % pieaugums izvērtējuma periodā.

c) Ražošanas jaudas izmantojums

(52) Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums 1994. gadā un izmeklēšanas periodā bija apmēram vienā un tajā pašā līmenī (78 %). Tomēr 1995. un 1996. gadā tas attiecīgi sasniedza 89 % un 88 %; to var skaidrot ar plānoto pārdevumu pieaugumu šajā periodā, kas jo īpaši 1996. gadā neīstenojās. Kopš tā laika Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums nepārtraukti samazinājās.

d) Pārdevumu apjoms

(53) Kopienas ražotāju kopējais pārdevumu apjoms pieauga no apmēram 209000 t 1994. gadā līdz gandrīz 211000 t izmeklēšanas periodā. Tas ievērojami pieauga laikā no 1994. līdz 1995. gadam, taču kopš tā laika tas nepārtraukti kritās.

e) Tirgus daļa

(54) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa Kopienas tirgū samazinājās no 63 % 1994. gadā līdz 58 % izmeklēšanas periodā. Tas ir piecu procentu punktu kritums izvērtējuma periodā. 1996. gadā, kad bija īpaši augsts pieprasījums, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa noslīdēja līdz 50 %. Lai gan nākamajā gadā Kopienas ražošanas nozare atguva zaudētos procentu punktus, kopš 1997. gada tās tirgus daļa piedzīvoja lejupslīdi.

f) Cenu attīstība

(55) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kopienas ražotāju vidējā kaustiskā kalcinētā magnezīta cena pieauga par 7 % laikā no 1994. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas sasniedza augstāko punktu 1996. gadā, kad pieprasījums bija ļoti augsto augsts. Tajā pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamā kaustiskā kalcinētā magnezīta cenas pieauga par 13 % izvērtējuma periodā, pārdošanas cenas kaustiskajam kalcinētajam magnezītam, ko izmanto rūpniecībā, palielinājās par 6 %. Tomēr, lai gan lauksaimniecībā izmantojamā kaustiskā kalcinētā magnezīta cenas bija relatīvi stabilas pēc maksimuma 1996. gadā, rūpniecībā izmantojamā kaustiskā kalcinētā magnezīta cenas kritās par 5 %.

g) Rentabilitāte

(56) Rentabilitātes analīzes nolūkā vērā tika ņemti pārdevumi dažiem blakusproduktiem, ko Kopienas ražošanas nozare bija ieguvusi kaustiskā kalcinētā magnezīta ražošanā; rezultāts bija īpaši ar kaustiskā kalcinētā magnezīta ražošanu saistīto izmaksu samazinājums un atbilstošās peļņas palielinājums. Tomēr Kopienas ražošanas nozare aizrādīja, ka šie pārdevumi bija tikai īslaicīgi, un var tūlīt izbeigties. Komisija uzskatīja, ka sakarā ar blakusproduktu pārdevumu nozīmi ilgākā laika posmā, gan vērtības, gan apjoma ziņā, tie ir jāņem vērā rentabilitātes analīzes nolūkiem; rezultāts bija augstāka peļņa no kaustiskā kalcinētā magnezīta pārdevumiem.

(57) Pamatojoties uz šo, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, kas izteikta procentos no tīrajiem pārdevumiem, izvērtējuma periodā pieauga no vidēji svērtā zaudējuma 4,0 % apmērā 1994. gadā līdz 5,2 % peļņai izmeklēšanas periodā. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte kopumā ir uzlabojusies par 9,2 procentu punktiem izvērtējuma periodā. Tomēr Kopienas ražošanas nozarē lēš, ka tās darbības uzturēšanai ir vajadzīga 10 % gada peļņas norma.

h) Nodarbinātība

(58) Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 6,7 % izvērtējuma periodā.

i) Krājumi

(59) Kopienas ražotāju gada beigu krājumi pieauga no 24788 t 1994. gadā līdz34240 t izmeklēšanas periodā, kas ir apmēram 38 % pieaugums izvērtējuma periodā. Gada beigu krājumi nepārtraukti pieauga laikā no 1994. gada līdz 1997. gadam, bet kritās izmeklēšanas periodā.

j) Ieguldījumi

(60) Kopienas ražošanas nozares kopējie ieguldījumi pieauga par apmēram 23 % laikā no 1994. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kopienas ražošanas nozare ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, jo īpaši 1995. un 1996. gadā. Ieguldījumus galvenokārt veica ražošanas procesa uzlabošanai un turpmākai racionalizācijai, tādējādi samazinot izmaksas. Daži Kopienas ražošanas nozares pārstāvji uzstādīja krāsnīs modernus filtrus, lai samazinātu vides piesārņojumu.

k) Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība

(61) Kopienas ražošanas nozares kaustiskā kalcinētā magnezīta izvedumi uz trešām valstīm ir relatīvi stabili. Gada izvedumu apjoms izvērtējuma periodā sasniedza 8000 t līdz 11000 t gadā.

l) Secinājums

(62) Pēc mainīga antidempinga maksājuma ieviešanas 1993. gadā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis izvērtējuma periodā ir uzlabojies. Tādi ekonomiskie faktori kā ražošana, ražošanas jauda, vidējās pārdošanas cenas par tonnu, rentabilitāte un ieguldījumi piedzīvoja pozitīvu attīstību. Gan ražošana, gan ražošanas jauda izvērtējuma periodā ir pieaugusi apmēram par 6 %, savukārt vidējās pārdošanas cenas tajā pašā laikposmā palielinājās par 7 %. Pēc piedzīvotajiem zaudējumiem divu gadu laikā kopš 1996. gada Kopienas ražošanas nozares pārdevumi atkal bija rentabli. Iespējams, to var skaidrot ar personāla samazināšanu un iepriekšējā gadā izdarītajiem ieguldījumiem, lai racionalizētu ražošanu. izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms un jaudas izmantojums sasniedza tādu pašu līmeni kā 1994. gadā. Tomēr iepriekš veiktā analīze liecina arī par to, ka tas neattiecas uz visiem rādītājiem un ka jo īpaši no 1996. gada ir vērojama lejupslīde.

(63) Faktiski pārmaiņas tādos rādītājos kā jaudas izmantošana, tirgus daļa, nodarbinātība un gada beigu krājumi nebija labvēlīgas. Kopienas ražošanas nozare šajā laikposmā piedzīvoja, ka tās tirgus daļa Kopienas tirgū samazinās par apmēram pieciem procentu punktiem. Kopienas ražošanas nozare izmeklēšanas periodā savu personālu samazināja par 6,7 %, salīdzinot ar 1994. gadu. Kopienas ražošanas nozares gada beigu krājumi laikā no 1994. gada līdz 1997. gadam nepārtraukti pieauga – vispārējais pieaugums izvērtējuma periodā sasniedza 38 %. Turklāt Kopienas ražošanas nozares jaudu izmantojums pastāvīgi kritās no 1995. gada, t.i., pat 1996. gadā, kad pieprasījums bija ļoti augsts, tas nepārsniedza 88 %.

(64) Izmeklēšanā tika konstatēts, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozares stāvoklis dažās jomās ir uzlabojies, daži ekonomiskie faktori neattīstījās tik labvēlīgi. Tas ir jāaplūko saistībā ar Ķīnas ievedumu zemajām cenām, kas bija tuvas minimālajai cenai un kas veicināja cenu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari. Tas neļāva Kopienas ražošanas nozarei pilnīgi atgūties no sekām, kas saistāmas ar iepriekš praktizētajām dempinga darbībām.

(65) Tika izvirzīts apgalvojums, ka Kopienas ražošanas nozare ir uzlabojusi savu stāvokli Kopienas tirgū, neraugoties uz nepārtrauktajiem ievedumiem no attiecīgās valsts. Šajā sakarā jānorāda, ka, lai gan antidempinga pasākumi ir palīdzējuši uzlabot Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, to ietekme, kā parādīts iepriekš, ir tikusi mazināta. Šo argumentu pamato tas, ka ievedumi no Ķīnas Tautas Republikas palielinājās par 28 % izvērtējuma periodā, to tirgus daļai pieaugot par 4,7 procentu punktiem šajā laikā.

4. No citām ārpuskopienas valstīm veikto ievedumu apjoms un cenas

a) Ievedumu apjoms

(66) Apjoms kaustiskā kalcinētā magnezīta ievedumiem no citām ārpuskopienas valstīm izvērtējuma periodā pieauga no apmēram 25000 tonnām 1994. gadā līdz apmēram 26000 tonnām izmeklēšanas periodā. Tas ir apmēram 4 % pieaugums. Sakarā ar to pašu iepriekš minēto augsto pieprasījumu pēc kaustiskā kalcinētā magnezīta 1996. gadā ievedumi no citām ārpuskopienas valstīm tajā gadā sasniedza maksimumu – vairāk nekā 33000 tonnas.

(67) Tirgus daļa ievedumiem no citām trešām valstīm laikā no 1994. gada līdz 1996. gadam bija 8 %, 1997. gadā tā samazinājās par vienu procentu punktu. Tādējādi šo valstu tirgus daļa ir bijusi relatīvi stabila izvērtējuma periodā.

b) No ārpuskopienas valstīm veikto ievedumu cenas

(68) Saskaņā ar Eurostat datiem vidējā cena ievedumiem no citām ārpuskopienas valstīm pieauga par 43 % izvērtējuma periodā.

5. Secinājums

(69) Salīdzinot ar iepriekšējo izmeklēšanu, Kopienas patēriņš bija relatīvi stabils. Tika izvirzīts apgalvojums, ka laikā no 1995. gada līdz 1996. gadam Kopienā strauji pieauga pieprasījums, pārsniedzot Kopienas ražošanas nozares jaudas, sakarā ar ko neizbēgami pieauga Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta ievedumi. Tomēr jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošanas rādītājs 1995. gadā bija apmēram 89 %, un kopš tā laika tas nepārtraukti kritās. Tādēļ var secināt, ka Kopienas patēriņam nebija ievērojamas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari izvērtējuma periodā.

(70) Turklāt šķiet, ka Ķīnas ievedumu apjoma pieaugumu drīzāk veicināja Ķīnas importa cenu lejupslīde no 1995. gada. Katrā ziņā pieprasījuma pieaugums līdz izmeklēšanas periodam nebija tik nozīmīgs, lai izskaidrotu Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta ievedumu un to tirgus daļas pieaugumu izmeklēšanas periodā.

(71) Kopienas ražošanas nozare pielika ievērojamas pūles, lai uzlabotu savu konkurētspēju attiecībā pret galvenajiem Ķīnas konkurentiem un konkurentiem no citām trešām valstīm. Šīs Par šīm pūlēm jo īpaši liecina ieguldījumu līmenis izvērtējuma periodā. No 1994. gada līdz 1997. gadam Kopienas ražošanas nozare ieguldīja ievērojamas summas, lai modernizētu un racionalizētu savas ražotnes. Tomēr sakarā ar to, ka dempinga ievedumi no Ķīnas Tautas Republikas turpinājās šīs pūles daļēji bijušas veltas. Kopienas ražošanas nozare palika apdraudētā stāvoklī.

G. IESPĒJAMĪBA, KA KAITNIECĪBA VARĒTU TIKT ATSĀKTA

1. Situācijas analīze attiecīgajā eksportētājā valstī

c) Ķīnas licenču sistēma

(72) 1994. gada aprīlī Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ministrija un Ķīnas Metālu, minerālu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības palāta ieviesa eksporta licenču sistēmu visiem atsevišķu minerālu izvedumiem; principā tā ir identiska eksporta kvotai sistēmai. Šī licenču sistēma aptver visus magnezītu tipus, kaustisko kalcinēto magnezītu ieskaitot. 1998. gadā licences maksa bija apmēram 37 ECU par tonnu kaustiskā kalcinētā magnezīta. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ievēro minimālo cenu 112 ECU par tonnu, faktiskā pārdošanas cena bez licences maksas būtu apmēram 75 ECU par tonnu.

(73) Turklāt, atsaucoties uz Eurometaux, Liaoning provincē, kur atrodas lielākā daļa ražotāju, 1995. gadā ieviesa vēl vienu vietējo nodokli, kurš 1997. gadā bija apmēram 15 ECU par tonnu. Tika izvirzīts apgalvojums, ka šī licenču sistēma nav pietiekama, lai mazinātu risku, ka varētu atjaunoties kaitējumu izraisošs dempings.

(74) Eurometaux aizrādīja, ka Ķīnas licenču sistēmu magnezītam drīz varētu atcelt, un raizējās, ka pēc tam Ķīnas magnezīta eksporta apjoms varētu pieaugt, un cenu līmenis varētu ievērojami pazemināties, ja spēkā esošos antidempinga pasākumus atceltu.

(75) Eksportētāji aizrādīja, ka licenču sistēma Ķīnas Tautas Republikas magnezīta izvedumus padarījusi stabilus un ticamus, no un ka nav iemesla pieļāvumam, ka sistēmu drīz varētu atcelt. Viņi vēl norādīja arī, ka antidempinga pasākumu pārtraukšanas un licenču sistēmas atcelšanas gadījumā eksportētāji noteikti nepazeminātu cenas tik stabilā tirgū, kāds eksistē Eiropas Kopienā, un pēkšņi neatteiktos no lielākas peļņas.

(76) Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus un iepriekš aprakstīto sistēmu, ko neatkarīgi pārvalda eksportētājas valsts iestādes, jānorāda, ka eksporta licenču sistēmas esamība vai atcelšana nevar ietekmēt Kopienas iestāžu lēmumu par antidempinga pasākumu atjaunošanu vai neatjaunošanu. Tomēr šīs sistēmas analīzē tika konstatēts, ka Ķīnas eksportētāji var pārdot kaustisko kalcinēto magnezītu par ļoti zemām cenām.

b) Ķīnas izvedumi uz trešām valstīm

(77) Komisija, pamatojoties uz ASV tirdzniecības statistiku, analizēja Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta izvedumus uz ASV. Šie ievedumi sasniedza 67 % no kopējiem magnezīta ievedumiem, kurus ASV bija veikusi 1997. gadā, un 63 % no tiem, kas bija veikti līdz 1998. gada augustam.

(78) Kopējais apjoms Ķīnas eksportam uz ASV pieauga no 72477 t 1994. gadā līdz 89440 t 1997. gadā; tas ir 23 % pieaugums. 1995. gadā Ķīnas eksports uz ASV sasniedza savu absolūto maksimumu (vairāk nekā 96000 t); tas ir apmēram tāds pats apjoms, kādā tika veikti Ķīnas izvedumi uz Kopienu, savukārt 1996. gadā bija vērojama lejupslīde.

(79) Lai gan CIF cenas pārdevumiem, ko Ķīna veikusi uz Savienotajām Valstīm laikā no 1994. gada līdz 1995. gadam no ļoti zema līmeņa pieauga par 80 %, kopš tā laika tās ir kritušās un palikušas ievērojami zem ES minimālās cenas – 112 ECU par tonnu, kas tika ieviestas 1993. gadā.

(80) Salīdzinot visu kaustiskā kalcinētā magnezīta tipu cenas pēc Statistikas biroja datiem, tika konstatēts, ka Ķīnas vidējā pārdošanas cena Kopienas tirgū ir apmēram par vienu trešdaļu augstāka nekā vidējā pārdošanas cena ASV tirgū. Tāpēc, šķiet, ka nav pamata domāt, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, Ķīnas cenas nekristos līdz līmenim, kas tāds pats, kāds konstatēts ASV, jo īpaši ievērojot to, ka importa cenas Kopienā ir daļēji ļoti tuvas, ja ne vienādas ar minimālo cenu, t.i., izrādās, ka tās ir šajā līmenī tikai tādēļ, ka pastāv minimālā cena.

c) Ražošana, jaudas, jaudas izmantošana un krājumi

(81) Komisija nosūtīja aptaujas astoņiem Ķīnas ražotājiem un tirdzniecības uzņēmumiem, inter alia, lai konstatētu ražošanas līmeni, ražošanas jaudas, jaudu izmantošanu un krājumus. Tomēr Komisija nevarēja konstatēt Ķīnas ražotāju ražošanas līmeņus, nedz arī precīzi izvērtēt to jaudas, jaudu izmantojuma līmeni un krājumus, jo trīs no četriem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ir vienkāršas izplatītājsabiedrības, un tikai viens uzņēmums pats ražo kaustisko kalcinēto magnezītu. Citi ražotāji nesadarbojās. Tā kā tāpēc Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta ražošanas reprezentatīva analīze nebija iespējama un tā kā nekāda oficiāla statistika nav pieejama, Komisijai saskaņā ar pamatregulas 18. pantu bija jāizmanto pieejamā informācija.

(82) Tādēļ tika nolemts, ka jāizmanto informācija atkārtotas izvērtēšanas pieprasījumā, ko iesniedza Kopienas rūpniecības nozare, un tirgus pētījumu informācija. Saskaņā ar šiem avotiem var lēst, ka ražošanas apjoms pēdējos gados ir bijis apmēram 600000 t gadā, no kurām tikai200000 t ir paredzētas Ķīnas vietējam tirgum.

(83) Tāpat informāciju pieprasījumā attiecībā uz no atkārtotu izvērtēšanu vajadzēja izmantot, lai noteiktu ražošanas jaudas, jaudu izmantošanas līmeni un krājumus. Šādējādi noteiktas, Ķīnas ražotāju ražošanas jaudas sasniedz vairāk nekā 700000 t gadā. Attiecībā uz jaudu izmantojuma līmeni konstatēts, ka Ķīnas ražotāji lielā mērā neizmanto savas ražošanas jaudas. Ķīnas kaustiskā kalcinētā magnezīta krājumi sasniedz apmēram 500000 t.

2. Secinājums attiecībā uz iespēju, ka kaitniecisko dempingu varētu atsākt

(84) Cenas izvedumiem, ko Ķīna veica uz citu nozīmīgu kaustiskā kalcinētā magnezīta tirgu – ASV, valsti, attiecībā uz ko arī piemēro eksporta licenču sistēmu, laikā no 1994. gada līdz 1998. gada vidum bija ļoti zemas. Lai gan laikā no 1994. gada līdz 1997. gadam šīs cenas no ļoti zema līmeņa pieauga apmēram par 70 %, tās joprojām palika ievērojami zemākas nekā ES minimālā cena, ko ieviesa 1993. gadā, un cena, ko Ķīna faktiski izmantoja izvedumiem uz Kopienu.

(85) Turklāt tas, kāda ir Ķīnas licenču sistēma, kuras atcelšana vien ļautu Ķīnas CIF pārdošanas cenām nokristies apmēram par EUR 37 par tonnu, milzīgās izejvielu rezerves un lielās neizmantotās Ķīnas ražošanas jaudas liecina par to, ka pastāv liels risks, ka Ķīnas eksportētāji varētu atsākt kaitnieciskos ievedumus. Tādēļ tika secināts, ka kaitniecisko dempingu var atsākt, un tāpēc ir jāsaglabā spēkā esošie pasākumi.

H. KOPIENAS INTERESES

1. Ievads

(86) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika noteikts, vai spēkā esošo antidempinga maksājumu piemērošanas termiņa pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Lai noteiktu Kopienas intereses, novērtēja dažādo iesaistīto personu intereses, tas ir, Kopienas ražošanas nozares, importētāju un tirgotāju, kā arī attiecīgā ražojuma izmantotāju intereses. Lai novērtētu to, kādas sekas varētu būt pasākumu termiņa pagarinājumam, Komisija lūdza visas še iepriekš minētās ieinteresētās personas sniegt ziņas.

(87) Jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika atzīts, ka aizsardzības pasākumu ieviešana nebūtu pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt būtu jānorāda, ka pašreizējā izpēte ir atkārtota izpēte, kas analizē situāciju, kurā antidempinga pasākumi jau ir spēkā. Tādējādi pašreizējās izmeklēšanas laiks un veids pieļauj, ka izvērtētas tiek visas tās negatīvās sekas, kuras ieviestajiem antidempinga pasākumiem ir attiecībā uz attiecīgajām personām.

(88) Komisija aptauju nosūtīja 24 importētājiem, no kuriem pilnīgi sadarbojās trīs nesaistīti importētāji un viens saistītais importētājs. Turklāt tā nosūtīja aptauju divām izmantotāju organizācijām, CECIF un Emfema. Tomēr tās neatbildēja uz jautājumiem aptaujā.

(89) Pamatojoties uz šo, tika pārbaudīts, vai, neskatoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un kaitnieciska dempinga turpināšanu vai atsākšanu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas pamatotu secinājumu, ka nav Kopienas interesēs paturēt pasākumus šajā konkrētajā gadījumā.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(90) Izmeklēšanas rezultāti ļauj secināt, ka, nepagarinot pasākumu termiņu, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis arī turpmāk paliks nedrošs vai pat pasliktināsies.

(91) Kopienas ražošanas nozare visu laiku ir cietusi no dempinga kaustiskā kalcinētā magnezīta ievedumiem no Ķīnas Tautas Republikas par zemām cenām. Pašreiz pārskatāmo antidempinga pasākumu mērķis, t.i., atjaunot godīgu konkurenci Kopienas tirgū starp Kopienas ražotājiem un to eksportējošiem konkurentiem ārpuskopienas valstīs, nav pilnīgi sasniegts, kā tas parādīts še iepriekš.

(92) Pēdējos gados Kopienas ražošanas nozare ir pielikusi ievērojamas pūles, lai uzlabotu savu produktivitāti, pazeminātu savas ražošanas izmaksas un nostiprinātu savu konkurētspēju šajā tirgū, kas ir jūtīgs uz pārmaiņām cenās. Tika veikti racionalizācijas un ieguldījumu pasākumi, un izvērtējuma periodā samazinājās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas. Turklāt viens Kopienas ražotājs Grieķijā, kurš piedalījās iepriekšējā izmeklēšanā, bankrotēja, jaunā Austrijas uzņēmuma Styromag mātes uzņēmums Magindag arī bankrotēja 1994. gadā, un Styromag nācās pilnīgi pārstrukturēt. Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt kādu peļņu izvērtējuma periodā.

(93) Ievērojot to, kādas ekonomiskās grūtības bija jāpiedzīvo Kopienas ražošanas nozarei, jo īpaši to, ka tā nevarēja atgūties no kaitējuma, ko bija izraisījuši dempinga ievedumi, Komisijas dienesti atzina, ka bez iejaukšanās Kopienas ražošanas nozares stāvoklis arī turpmāk varētu pasliktināties, ņemot vērā zaudējumus, kurus tā bija cietusi ilgākā laika posmā. Tas varētu izraisīt jūtamu darbinieku skaita samazinājumu. Šīs izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare ir dzīvotspējīga, taču joprojām tās stāvoklis ir nedrošs, un ka ir ļoti iespējams, nepagarinot termiņu antidempinga pasākumiem, lai novērstu dempinga ievedumu sekas, Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktināsies. Līdz ar to apdraudēta varētu būt kā Kopienas ražošanas nozares pastāvēšana, tā daudzu darbavietu pastāvēšana.

(94) Turklāt nepārtrauktie pārstrukturēšanas pasākumi, ko veic Kopienas ražošanas nozare, liecina, ka tā nav gatava pamest šo ražošanas segmentu. Antidempinga pasākumu saglabāšana tādējādi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

3. Importētāju un tirgotāju intereses

(95) No vienas puses, daži importētāji un ražotāji ir pret spēkā esošo antidempinga pasākumu termiņa pagarināšanu, apgalvojot, ka fiksēta minimālā cena izkropļo starptautisko tirdzniecību un mākslīgi palielina attiecīgā ražojuma importa cenu. Viņi iebilda, ka Kopienas ražošanas nozare izvērtējuma periodā pastāvīgi pazemināja savas cenas, savukārt Ķīnas ražotāji nevarēja konkurēt ar Kopienas ražošanas nozari, jo tos ierobežoja minimālā cena. Jāatzīmē, ka importētāji tomēr nevarēja sniegt nekādus pierādījumus šim argumentam. Gluži otrādi, izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozares cenas izvērtējuma periodā ir pieaugušas apmēram par 7 %, un Ķīnas tirgus daļa Kopienā izvērtējuma periodā palielinājās apmēram par 5 %.

(96) No otras puses, daži citi importētāji un viens izmantotājs importētājs aizrādīja, ka antidempinga pasākumi ir zināmā mērā stabilizējuši kaustiskā kalcinētā magnezīta cenu Kopienas tirgū. Turklāt minimālā cena ir ļāvusi Kopienas ražošanas nozarei turpināt ražošanu un līdz ar to saglabājusi konkurenci Ķīnas un Kopienas ražotāju starpā.

(97) Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu ieviešana negatīvi nav ietekmējusi attiecīgā ražojuma importētāju izmaksas. Tādējādi pasākumu termiņa pagarinājums nepasliktinās viņu stāvokli nākotnē.

4. Izmantotāju intereses

(98) Neviens no Kopienas izmantotājiem neatbildēja uz jautājumiem aptaujā, ko Komisijas dienesti izsūtīja pašreizējā izmeklēšanā, nedz arī sniedza pierādījumus par spēkā esošo pasākumu ietekmi uz to ražošanas izmaksām. Tā kā nebija pamatotas izmantotāju iesniegtas informācijas par spēkā esošo pasākumu ietekmi uz ražošanas izmaksu struktūru, turpmāku analīzi neveica. Tomēr, tā kā izmantotāji neatbildēja, var uzskatīt, ka antidempinga pasākumiem nebija negatīvas ietekmes uz to izmaksu stāvokli.

(99) Katrā ziņā Kopienas tirgus nav bijis slēgts ievedumiem sakarā ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, bet drīzāk, pateicoties tiem, tika izskausta negodīga tirdzniecības prakse un novērstas sekas, ko rada dempinga ievedumi. Šajā konkrētajā gadījumā, šķiet, ka spēkā esošie pasākumi neliedza attiecīgās valsts ievedumiem piekļuvi Kopienas tirgum. Kā minēts iepriekš, ievedumu apjoms no Ķīnas Tautas Republikas izvērtējuma periodā ievērojami palielinājās – par 28 %.

(100) Turklāt tika konstatēts, ka, ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir ievērojama tirgus daļa, ka tā ir dzīvotspējīga un ir ieguldījusi ievērojamas summas, lai uzlabotu savu konkurētspēju, un ņemot vērā citus piegādātājus ārpus Kopienas, risks, ka vispārējais piedāvājums varētu būt nepietiekams, ir ļoti zems.

(101) Sakarā ar to, ka pasākumi jau ir spēkā noteiktu laiku un tiks saglabāti tādā pašā līmenī, var secināt, ka to termiņa pagarinājumam nevajadzētu pasliktināt izmantotāju stāvokli.

5. Sekas attiecībā uz konkurenci Kopienas tirgū

(102) Attiecībā uz konkurences apstākļiem Kopienas tirgū, turpmāk piedāvātie pasākumi neliegtu eksportētājiem, kas pakļauti atkārtotajam izvērtējumam, piekļuvi Kopienas tirgum; tādējādi tie ļautu saglabāt šo eksportētāju klātbūtni šajā tirgū. Jāatceras, ka importētāji un izmantotāji vienmēr ir bijuši ieguvēji, ja šajā tirgū bijuši vairāki konkurenti. Kopienas ražošanas nozare, pat pilnīgi izmantojot savas ražošanas jaudas, varētu apmierināt tikai apmēram 80 % no Kopienas tirgus pieprasījuma. Tādēļ vienmēr būs vajadzīgi ievedumi no trešām valstīm. Tādējādi pat tad, ja saglabātu pašreizējos antidempinga pasākumus, attiecīgās valsts eksportētāji varētu turpināt eksportu uz Kopienu par cenām, kas nerada kaitējumu.

6. Secinājums attiecībā uz Kopienas interesēm

(103) Pamatojoties uz pieejamo informāciju, un pēc visu iesaistīto personu interešu izvērtēšanas Komisijas dienesti vispirms secinājuši, ka saglabājot antidempinga pasākumus, kaustiskā kalcinētā magnezīta cenai Kopienas tirgū vajadzētu stabilizēties, un spēkā esošie pasākumi to darbības laikā, šķiet, nav negatīvi ietekmējuši izmantotāju un importētāju ekonomisko stāvokli. Tomēr tika atzīts arī, ka gadījumā, ja Kopienas ražošanas nozare netiktu pietiekami aizsargāta pret dempinga ievedumiem, ne tikai vēl vairāk padziļinātos tās grūtības, bet būtu apdraudēta tās pastāvēšana. Cenu priekšrocības izmantotājiem antidempinga pasākumu nepiemērošanas gadījumā nav līdzvērtīgas priekšrocībām, kas tiek gūtas, likvidējot tirgus traucējumus, ko rada dempinga ievedumi.

I. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(104) Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt esošo pasākumu saglabāšanu. Tika noteikts termiņš, kurā darīt zināmus savus apsvērumus par nosūtīto informāciju. Personu piezīmes ņēma vērā, un vajadzības gadījumā secinājumos izdarīja izmaiņas.

(105) Saskaņā ar šeit iepriekš teikto atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam būtu jāpagarina termiņš Regulas (EK) Nr. 1473/93 antidempinga pasākumiem ar mainīgu likmi, kas pēc minimālās importa cenas 112 ECU par tonnu noteikta attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kaustiskā kalcinētā magnezīta ievedumiem, un jāizsaka tie eiro, jaunajā Eiropas valūtā. Tādējādi jaunā minimālā cena sasniedz 112 eiro par tonnu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek ieviests galīgs antidempinga maksājums magnija oksīda importam ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, uz ko attiecas KN kodsex25199090 (Taric kods 25199090*10).

2. Maksājuma summa ir vienāda ar starpību starp EUR 112 par tonnu un tīro Kopienas brīvas robežpiegādes cenu pirms muitošanas, ja pēdējā minētā cena ir zemāka.

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par nodokļiem un citu muitas praksi.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1999. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Verheugen

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[2] OV L 145, 17.6.1993., 1. lpp.

[3] OV C 383, 17.12.1997., 9. lpp.

[4] OV C 190, 18.6.1998., 4. lpp.

--------------------------------------------------