1.   EPN komiteju veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Kamerūnas Republikas pārstāvji, no otras puses, ministru vai vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2.   Atsauce uz “Līgumslēdzējām pusēm” reglamentā atbilst nolīguma 95. pantā sniegtajai definīcijai.

3.   EPN komiteju pārmaiņus 12 mēnešus vada Eiropas Savienības pārstāvis un Kamerūnas Republikas pārstāvis. Pirmā perioda pilnvaras sākas dienā, kad notiek EPN komitejas pirmā sanāksme, un beidzas nākamā gada 31. decembrī. Pirmais priekšsēdētājs ir Kamerūnas Republikas pārstāvis.

1.   Visās EPN komitejas sanāksmēs novērotāju lomā tiek aicināti piedalīties Centrālāfrikas valstu ekonomikas un monetārās kopienas (CEMAC) komisijas un Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas (CEEAC) ģenerālsekretariāta pārstāvji.

2.   Līgumslēdzējas puses var nolemt uzaicināt piedalīties EPN komitejas sanāksmēs novērotāju lomā pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjus, kā arī ekspertus vai jebkuras citas personas pēc savas izvēles.

3.   EPN komiteja var nolemt, ka tās sanāksmes daļas, kurās tiek izskatīti sensitīvi jautājumi un kurās tiek pieņemts EPN komitejas lēmums, ir novērotājiem slēgtas.

1.   EPN komiteja lēmumus un ieteikumus pieņem vienprātīgi.

2.   EPN komiteja var nolemt iesniegt jebkuru vispārēju jautājumu, kurš radies nolīguma jomā un kurā ir kopīgi ieinteresētas ĀKK valstis un Eiropas Savienība, izskatīšanai ĀKK un ES Ministru padomē, kas definēta 15. pantā Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk “Kotonū nolīgums”).

3.   Sanāksmju starplaikā EPN komiteja var pieņemt lēmumus vai ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru, ja abas Līgumslēdzējas puses par to vienojas. Rakstiskā procedūrā Līgumslēdzējas puses apmainās ar paziņojumiem.

4.   EPN komitejas lēmumu un ieteikumu nosaukumā ir “lēmums” vai “ieteikums”, kā arī kārtas numurs, pieņemšanas datums un norāde par saturu. Katrā lēmumā ir norādīta tā spēkā stāšanās diena.

5.   EPN komitejas pieņemtos lēmumus un ieteikumus apstiprina Eiropas Komisijas pārstāvis Eiropas Savienības vārdā un Kamerūnas Republikas pārstāvis.

6.   Lēmumus un ieteikumus nosūta Līgumslēdzējām pusēm kā EPN komitejas dokumentus.

1.   Visu EPN komitejai adresēto korespondenci adresē tās sekretariātam.

2.   Sekretariāts nodrošina, ka EPN komitejai adresētā sarakste tiek nodota komitejas priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā tiek pārsūtīta nolīguma 92. pantā norādītajam katras Līgumslēdzējas puses kontaktpunktam kā dokumenti, kas minēti šā reglamenta 10. pantā.

3.   EPN komitejas priekšsēdētāja saraksti sekretariāts nosūta katras Līgumslēdzējas puses kontaktpunktam un vajadzības gadījumā to pārsūta pārējiem EPN komitejas locekļiem kā dokumentus, kas minēti šā reglamenta 10. pantā.

1.   EPN komiteja tiekas regulāri, ne retāk kā reizi gadā, bet vajadzības gadījumā – ārkārtas sanāksmēs, ja Līgumslēdzējas puses par to vienojas.

2.   Līgumslēdzējas puses vienojas par EPN komitejas sanāksmju vietu un laiku.

3.   EPN komitejas sanāksmes sasauc tā Līgumslēdzēja puse, kura vada komiteju, pēc apspriešanās ar otru Līgumslēdzēju pusi.

4.   Uzaicinājumus uz sanāksmi dalībniekiem nosūta ne vēlāk kā 15 dienas pirms katras sanāksmes datuma.

1.   Katrai sanāksmei EPN komitejas sekretārs sagatavo provizorisku darba kārtību, pamatojoties uz Līgumslēdzēju pušu priekšlikumiem. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma EPN komitejas sekretariāts to nosūta Līgumslēdzēju pušu kontaktpunktiem.

2.   Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem sekretariāts ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma ir saņēmis lūgumu iekļaut tos darba kārtībā, tomēr jautājumus iekļauj provizoriskajā darba kārtībā vienīgi tad, ja sekretariāts ir saņēmis ar tiem saistītos dokumentus ne vēlāk kā provizoriskās darba kārtības nosūtīšanas dienā.

3.   Katras sanāksmes sākumā EPN komiteja pieņem darba kārtību. Provizoriskajā darba kārtībā neesošus jautājumus tajā var iekļaut, ja Līgumslēdzējas puses par to vienojas.

4.   EPN komitejas priekšsēdētājs ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu var pieaicināt ekspertus piedalīties EPN komitejas sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

5.   Ar Līgumslēdzēju pušu piekrišanu sekretariāts var saīsināt 1. un 2. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības saistībā ar konkrēto gadījumu.

1.   Katras sanāksmes beigās tiek izstrādāts secinājumu kopsavilkums, kuru paraksta EPN komitejas locekļi.

2.   Sekretariāts vēlākais viena mēneša laikā izstrādā katras sanāksmes protokola projektu.

3.   Protokolā parasti sniedz kopsavilkumu par katru darba kārtības jautājumu, vajadzības gadījumā norādot:

4.   Protokolā iekļauj arī to EPN komitejas locekļu sarakstu, kuri piedalījušies sanāksmē, kā arī viņus pavadošo delegāciju locekļu sarakstu un novērotāju sarakstu.

5.   Abas Līgumslēdzējas puses protokolu apstiprina rakstveidā divu mēnešu laikā no sanāksmes dienas. Pēc protokola apstiprināšanas sekretariāts to paraksta divos eksemplāros, un katra Līgumslēdzēja puse saņem šo autentisko dokumentu oriģinālu.

1.   Ja vien Līgumslēdzējas puses nenolemj citādi, EPN komitejas sanāksmes nav atklātas.

2.   Katra Līgumslēdzēja puse var lemt par EPN komitejas lēmumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

1.   EPN komitejas darba valodas ir Līgumslēdzējām pusēm kopīgās oficiālās valodas.

2.   EPN komiteja rīko sanāksmes un pieņem lēmumus un ieteikumus, izmantojot dokumentus un ieteikumus, kas iesniegti kādā no 1. punktā minētajām valodām.

1.   Katra Līgumslēdzēja puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos EPN komitejas sanāksmēs – tie ir gan personāla, ceļošanas un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Līgumslēdzēja puse, kas rīko sanāksmi.

3.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju mutvārdu tulkošanu un lēmumu un ieteikumu tulkošanu EPN komitejas darba valodās sedz tā Līgumslēdzēja puse, kas rīko sanāksmi. Izdevumus saistībā ar sanāksmju mutvārdu tulkošanu un lēmumu un ieteikumu tulkošanu citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās sedz Eiropas Savienība.