22000A1215(01)

Partnerattiecību nolīgums

starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū

SATURA RĀDĪTĀJS

PREAMBULA 1. DAĻA: VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I sadaļa — Mērķi, principi un dalībnieki

1. nodaļa: Mērķi un principi

2. nodaļa: Partnerattiecību dalībnieki

II sadaļa — Politiskā dimensija

2. DAĻA: NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

3. DAĻA: SADARBĪBAS STRATĒĢIJAS

I sadaļa — Attīstības stratēģijas

1. nodaļa: Vispārējs ietvars

2. nodaļa: Atbalsta jomas

1. iedaļa: Ekonomikas attīstība

2. iedaļa: Sociāla un humāna attīstība

3. iedaļa: Reģionālā sadarbība un integrācija

4. iedaļa: Tematiskas un transversālas tēmas

II sadaļa — Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība

1. nodaļa: Mērķi un principi

2. nodaļa: Jauns tirdzniecības režīms

3. nodaļa: Sadarbība starptautiskos forumos

4. nodaļa: Tirdzniecība ar pakalpojumiem

5. nodaļa: Ar tirdzniecību saistītas jomas

6. nodaļa: Sadarbība citās jomās

4. DAĻA: SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS FINANSĒŠANĀ

I sadaļa — Vispārīgi noteikumi

1. nodaļa: Mērķi, principi, pamatnostādnes un atbilstība

2. nodaļa: Finansējuma darbības joma un veids

II sadaļa — Finansiālā sadarbība

1. nodaļa: Finanšu līdzekļi

2. nodaļa: Parāds un strukturālu pielāgojumu atbalsts

3. nodaļa: Atbalsts eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā

4. nodaļa: Atbalsts sektorpolitikām

5. nodaļa: Mikroprojekti un decentralizēta sadarbība

6. nodaļa: Humānā un neatliekamā palīdzība

7. nodaļa: Ieguldījumi un privātā sektora attīstības atbalsts

III sadaļa — Tehniskā sadarbība

IV sadaļa — Procedūras un vadības sistēmas

5. DAĻA: VISPĀRĪGI NOTEIKUMI VISMAZĀK ATTĪSTĪTĀM ĀKK VALSTĪM, ĀKK VALSTĪM, KAM IR TIKAI SAUSZEMES ROBEŽAS, UN ĀKK SALU VALSTĪM (LDLIC)

1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi

2. nodaļa: Vismazāk attīstītās ĀKK valstis

3. nodaļa: ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas

4. nodaļa: ĀKK salu valstis

6. DAĻA: NOBEIGUMA NOTEIKUMI

PREAMBULA

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no vienas puses, un Džordžtaunas Līgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu, no otras puses;

APSTIPRINOT savu apņemšanos strādāt kopā pie mērķu sasniegšanas – nabadzības izskaušanas, noturīgas attīstības un ĀKK valstu pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā;

AIZSTĀVOT savu apņēmību ar sadarbību dot nozīmīgu ieguldījumu ĀKK valstu ekonomikas, sociālajā un kultūras attīstībā un lielākā to iedzīvotāju labklājībā, palīdzot viņiem risināt globalizācijas problēmas un nostiprinot ĀKK un ES partnerattiecības, lai piešķirtu globalizācijas procesam stingrāku sociālu dimensiju;

NO JAUNA APSTIPRINOT savu vēlmi atjaunot īpašās attiecības un ieviest visaptverošu un integrētu pieeju nostiprinātām partnerattiecībām, pamatojoties uz politisku dialogu, sadarbību attīstības jomā, kā arī ekonomiskām un tirdzniecības attiecībām;

ATZĪSTOT, ka politiska vide, kas garantē mieru, drošību un stabilitāti, ievēro cilvēktiesības, demokrātiskus principus un tiesiskumu, kā arī laba vadīšana ir ilgtermiņa attīstības neatņemama sastāvdaļa; atzīstot, ka atbildība par šādas vides izveidi galvenokārt gulstas uz attiecīgajām valstīm;

ATZĪSTOT, ka pamatotas un noturīgas ekonomikas politikas ir attīstības priekšnosacījumi;

ATSAUCOTIES uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un atgādinot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Vīnes 1993. gada konvencijas par cilvēktiesībām secinājumus, Paktus par civilām un politiskām tiesībām un par ekonomiskām, sociālām un kultūras tiesībām, Konvenciju par bērna tiesībām, Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, Ženēvas 1949. gada konvencijas un citus starptautiskus tiesību aktus cilvēktiesību jomā, 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu, Ženēvas 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un Ņujorkas 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu;

UZSKATOT Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Āfrikas Cilvēktiesību hartu un Amerikas Cilvēktiesību konvenciju par pozitīviem reģionāliem ieguldījumiem cilvēktiesību ievērošanā Eiropas Savienībā un ĀKK valstīs;

ATGĀDINOT Librevillas un Santodomingo valsts vadītāju un ĀKK valdības deklarācijas augstākā līmeņa sanāksmēs 1997. un 1999. gadā;

UZSKATOT, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi un principi un ESAO Attīstības veicināšanas komitejas noteiktais mērķis līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo galējā nabadzībā, sniedz skaidru priekšstatu un tiem jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros;

PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību Rio, Vīnes, Kairas, Kopenhāgenas, Pekinas, Stambulas un Romas ANO konferencēs veiktajiem solījumiem un atzīstot nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, kas jāveic, lai sasniegtu mērķus un īstenotu rīcības programmas, kas ir sastādītas šajos forumos;

VĒLOTIES ievērot pamata darba tiesības, ņemot vērā Starptautiskās darba organizācijas attiecīgajās konvencijās noteiktos principus;

ATGĀDINOT saistības Pasaules tirdzniecības organizācijas struktūrā,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

1. DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I SADAĻA

MĒRĶI, PRINCIPI UN DALĪBNIEKI

1. NODAĻA

Mērķi un principi

1. pants

Partnerattiecību mērķi

Kopiena un tās dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, še turpmāk – "Puses", ar šo noslēdz Nolīgumu, lai veicinātu un paātrinātu ĀKK valstu ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību nolūkā sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi.

Partnerattiecības koncentrējas uz mērķi samazināt un eventuāli izskaust nabadzību atbilstīgi mērķiem – ĀKK valstu noturīga attīstība un integrācija pasaules ekonomikā.

Šie mērķi un Pušu starptautiskās saistības ietverti visās attīstības stratēģijās un tiem pievēršas ar integrētu pieeju, tajā pašā laikā ņemot vērā attīstības politiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus. Partnerattiecības sniedz saskaņotu atbalsta sistēmu katras ĀKK valsts pieņemtajām attīstības stratēģijām.

Stabila ekonomiska izaugsme, kas attīsta privāto sektoru, palielina nodarbinātību un uzlabo piekļūšanu ražošanas resursiem, ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Atbalstu sniedz indivīda tiesību ievērošanai un pamatvajadzību apmierināšanai, sociālās attīstības veicināšanai un attīstības rezultātu taisnīgas sadales nosacījumiem. Veicina un atbalsta reģionālus un apakšreģionālus integrācijas procesus, kas sekmē ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā tirdzniecības un privāto ieguldījumu ziņā. Dalībnieku spējas palielināšana attīstībā un iestāžu sistēmas uzlabošana, kas ir nepieciešama sociālai kohēzijai, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un tirgus ekonomikai, kā arī aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības izveidei, ir šīs pieejas neatņemama sastāvdaļa. Sistemātiski ņem vērā sieviešu stāvokli un dzimumu līdztiesības jautājumus visās jomās – politiskā, ekonomiskā un sociālā. Katrā partnerattiecību līmenī piemēro un integrē dabas resursu un vides noturīgas apsaimniekošanas principus.

2. pants

Pamatprincipi

ĀKK un EK sadarbību, kuras pamatā ir juridiski saistoša sistēma un kopīgu iestāžu esamība, īsteno, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

- partneru līdztiesība un attīstības stratēģiju piederība: partnerattiecību mērķu īstenošanas nolūkā ĀKK valstis nosaka attīstības stratēģijas savai ekonomikai un sabiedrībai pilnīgi suverēni un, pienācīgi ievērojot 9. pantā aprakstītos svarīgākos elementus; partnerattiecības veicina attiecīgo valstu un iedzīvotāju attīstības stratēģiju piederību,

- līdzdalība: papildus centrālai valdībai kā galvenajam partnerim partnerattiecības ir atvērtas dažāda veida citiem dalībniekiem, lai veicinātu visu sabiedrības slāņu, ieskaitot privātā sektora un pilsoniskas sabiedrības organizācijas, integrāciju politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves galvenajā virzienā,

- dialoga galvenā loma un savstarpēju saistību izpilde: Pušu saistības dialoga ietvaros ir galvenais partnerattiecībās un sadarbības attiecībās,

- diferencēšana un reģionalizācija: sadarbības pasākumi un prioritātes mainās atbilstīgi partnera attīstības līmenim, tā vajadzībām, tā darbības rezultātiem un tā ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Īpaši uzsver reģionālo mērogu. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām valstīm. Ņem vērā valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību.

3. pants

Šā Nolīguma mērķu sasniegšana

Puses, katra tādā mērā, kādā to skar šis Nolīgums, veic visus lietderīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā Nolīguma izrietošo saistību izpildi un sekmētu tā mērķu sasniegšanu. Tās atturas no pasākumiem, kas var apdraudēt šos mērķus.

2. NODAĻA

Partnerattiecību dalībnieki

4. pants

Vispārīga pieeja

ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu attīstības procesā. Šim nolūkam saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem nevalstiskus dalībniekus attiecīgā gadījumā:

- informē un iesaista apspriedēs par sadarbības politikām un stratēģijām, par sadarbības prioritātēm, īpaši tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai tos tieši ietekmē, un par politisko dialogu,

- tiem sniedz finanšu līdzekļus saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem, lai atbalstītu vietējos attīstības procesus,

- iesaista sadarbības projekta un programmu īstenošanā tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai kurās šiem dalībniekiem ir salīdzinoša priekšrocība,

- sniedz jaudu palielinošu atbalstu kritiskās jomās, lai pastiprinātu šo dalībnieku spējas, īpaši attiecībā uz organizāciju un pārstāvību, un sarunu mehānismu izveidi, ieskaitot saziņas kanālus un dialogu, un lai sekmētu stratēģiskas alianses.

5. pants

Informācija

Sadarbība atbalstīs darbību sniegt vairāk informācijas un radīt lielāku izpratni par ĀKK un ES partnerattiecību pamatiezīmēm. Sadarbība arī:

- veicinās partnerattiecības un veidos saiknes starp ĀKK un ES dalībniekiem,

- stiprinās sakaru dibināšanu un zināšanu un pieredzes apmaiņu starp dalībniekiem.

6. pants

Definīcijas

1. Sadarbības dalībnieki būs:

a) valsts (vietēji, nacionāli un reģionāli);

b) nevalstiski:

- privātais sektors,

- ekonomiskie un sociālie partneri, ieskaitot arodbiedrības organizācijas,

- pilsoniska sabiedrība visos tās veidos atbilstīgi nacionālajām iezīmēm.

2. Pušu nevalstisko dalībnieku atzīšana ir atkarīga no apmēra, kādā tie pievēršas iedzīvotāju vajadzībām, no to konkrētās kompetences un tā, vai tos organizē un pārvalda demokrātiski un pārredzami.

7. pants

Jaudas palielināšana

Pilsoniskas sabiedrības ieguldījumu attīstībā var palielināt, nostiprinot Kopienas organizācijas un bezpeļņas nevalstiskās organizācijas visās sadarbības jomās. Tam būs nepieciešama:

- šo organizāciju izveides un attīstības veicināšana un atbalstīšana,

- pasākumu izveidošana šo organizāciju iesaistīšanai attīstības stratēģiju un programmu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

II SADAĻA

POLITISKĀ DIMENSIJA

8. pants

Politiskais dialogs

1. Puses regulāri iesaistās visaptverošā, līdzsvarotā un dziļā politiskā dialogā, kas noved pie abu pušu saistībām.

2. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp dažādiem attiecību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. Dialogs veicina sarunas starp Pusēm starptautiskos forumos. Dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot neizpildes klauzulu.

3. Dialogs ietver visus šajā Nolīgumā noteiktos mērķus un nolūkus, kā arī kopējas, vispārējas, reģionālas vai apakšreģionālas nozīmes jautājumus. Ar dialogu Puses sekmē mieru, drošību un stabilitāti un veicina stabilu un demokrātisku politisko vidi. Tas ietver sadarbības stratēģijas, kā arī vispārējas un nozaru politikas, ieskaitot vidi, dzimumus, migrāciju un jautājumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu.

4. Dialogs, cita starpā, pievēršas konkrētiem politiskiem jautājumiem, par kuriem ir savstarpēja interese vai vispārēja nozīme šā Nolīguma mērķu sasniegšanai, piemēram, ieroču tirdzniecība, pārmērīgi militārie izdevumi, narkotikas un organizētā noziedzība vai etniskā, reliģiskā vai rasu diskriminācija. Dialogs ietver arī notikumu regulāru novērtēšanu saistībā ar cilvēktiesībām, demokrātiskiem principiem, tiesiskumu un labu vadīšanu.

5. Šajā dialogā nozīmīga loma ir plaši pamatotām politikām, lai veicinātu mieru un novērstu, pārvaldītu un atrisinātu vardarbīgus konfliktus, tāpat kā nepieciešamībai pilnīgi ievērot miera un demokrātiskas stabilitātes mērķi, definējot sadarbības prioritārās jomas.

6. Dialogs notiek elastīgi. Dialogs ir formāls vai neformāls pēc nepieciešamības un notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, ieskaitot reģionālo, apakšreģionālo vai nacionālo līmeni.

7. Reģionālas un apakšreģionālas organizācijas, kā arī pilsoniskas sabiedrības pārstāvji ir saistīti ar šo dialogu.

9. pants

Svarīgākie elementi un pamatelements

1. Sadarbība vērsta uz noturīgu attīstību, kas koncentrējas uz cilvēku, kas ir galvenais varonis un attīstības labumguvējs; tas ir saistīts ar visu cilvēktiesību ievērošanu un veicināšanu.

Visu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ieskaitot sociālo pamattiesību, demokrātijas ievērošanu, pamatojoties uz tiesiskumu un pārredzamu un atbildīgu vadīšanu, ir noturīgas attīstības neatņemama sastāvdaļa.

2. Puses atsaucas uz savām starptautiskajām saistībām un apņemšanos ievērot cilvēktiesības. Tās vairākkārt atkārto savu dziļo pievēršanos cilvēka cieņai un cilvēktiesībām, kas ir indivīdu un cilvēku likumīgie centieni. Cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas un savstarpēji saistītas. Puses apņemas veicināt un aizsargāt visas pamatbrīvības un cilvēktiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir civilas un politiskas, vai ekonomiskas, sociālas un kultūras. Šajā sakarā Puses no jauna apstiprina vīriešu un sieviešu līdztiesību.

Puses no jauna apstiprina, ka demokratizācija, attīstība un pamatbrīvību un cilvēktiesību aizsardzība ir savstarpēji saistīta un savstarpēji pastiprinoša. Demokrātiski principi ir vispāratzīti principi, kas ir pamatā valsts organizācijai, lai nodrošinātu tās varas leģitimitāti, tās rīcības likumību, kas atspoguļota tās konstitucionālajā, likumdošanas un reglamentējošajā sistēmā, un līdzdalības mehānismu esamībā. Pamatojoties uz vispāratzītiem principiem, katra valsts veido savu demokrātijas kultūru.

Valsts struktūru un dažādu varu prerogatīvas balsta uz tiesiskumu, kas īpaši ir saistīts ar iedarbīgiem un pieejamiem likumīgas atlīdzības līdzekļiem, neatkarīgu tiesību sistēmu, kas garantē vienlīdzību likuma priekšā, un izpildvaru, kas ir pilnīgi pakļauta likumam.

Cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošana, kas ir pamatā ĀKK un ES partnerattiecībām, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un veido šā Nolīguma svarīgākos elementus.

3. Politiskas un institucionālas vides sakarā, kas atbalsta cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, labu vadīšanu, ir pārredzama un atbildīga cilvēku, dabas, ekonomisko un finanšu resursu pārvaldība taisnīgas un noturīgas attīstības nolūkā. Tas ir saistīts ar skaidrām lēmumu pieņemšanas procedūrām valsts iestāžu līmenī, pārredzamām un atbildīgām iestādēm, likuma augstāko spēku un resursu sadali un jaudas palielināšanu, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus, kuru mērķis īpaši ir novērst un apkarot korupciju.

Laba vadīšana, kas ir pamatā ĀKK un ES partnerattiecībām, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un ir šā Nolīguma pamatelements. Puses vienojas, ka tikai nopietni korupcijas gadījumi, ieskaitot uzpirkšanu, kas noved pie šīs korupcijas, kā noteikts 97. pantā, ir šā elementa pārkāpums.

4. Partnerattiecības aktīvi atbalsta cilvēktiesību, demokratizācijas procesu veicināšanu, tiesiskuma nostiprināšanu un labu vadīšanu.

Šīs jomas būs nozīmīgs politiskā dialoga temats. Šā dialoga sakarā Puses īpašu nozīmi piešķir notiekošajām izmaiņām un panāktā progresa nepārtrauktībai. Šajā regulārajā novērtējumā ņem vērā katras valsts ekonomisko, sociālo un kultūrvēsturisko kontekstu.

Šīm jomām pievērsīsies arī atbalsts attīstības stratēģijām. Kopiena sniedz atbalstu politiskām, institucionālām un juridiskām reformām, kā arī valsts un privāto dalībnieku un pilsoniskas sabiedrības jaudas palielināšanai stratēģiju ietvaros, kuras kopīgi saskaņotas starp attiecīgo valsti un Kopienu.

10. pants

Citi politiskās vides elementi

1. Puses uzskata šādus elementus par tādiem, kas sekmē stabilas un demokrātiskas politiskās vides uzturēšanu un nostiprināšanu:

- noturīga un taisnīga attīstība, kas, cita starpā, ietver piekļūšanu ražošanas resursiem, svarīgiem pakalpojumiem un taisnīgumu,

- aktīvas un organizētas pilsoniskas sabiedrības un privātā sektora lielāka iesaistīšana.

2. Puses atzīst, ka tirgus ekonomikas principi, kurus atbalsta pārredzami konkurences noteikumi un pamatotas ekonomikas un sociālās politikas, veicina partnerattiecību mērķu sasniegšanu.

11. pants

Miera nostiprināšanas politikas, konfliktu novēršana un atrisināšana

1. Puses īsteno aktīvu, visaptverošu un integrētu miera nostiprināšanas un konfliktu novēršanas un atrisināšanas politiku partnerattiecību ietvaros. Šī politika pamatojas uz piederības principu. Tā īpaši pievēršas reģionālas, apakšreģionālas un nacionālas jaudas palielināšanai un vardarbīgu konfliktu novēršanai agrīnā stadijā, mērķtiecīgi risinot to pamatcēloņus, un ar visu pieejamo instrumentu piemērotu apvienojumu.

2. Darbība miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā īpaši ietver atbalstu politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras iespēju līdzsvarošanai starp visiem sabiedrības slāņiem, demokrātijas leģitimitātes un vadīšanas efektivitātes nostiprināšanai, efektīvu mehānismu izveidei grupas interešu samierināšanai, atšķirību samazināšanai starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu aktīvai un organizētai pilsoniskai sabiedrībai.

3. Attiecīgās darbības, cita starpā, ietver arī atbalstu starpniecībai, sarunām un samierināšanai, kopīgu, niecīgu dabas resursu efektīvai reģionālai pārvaldībai, bijušo kaujinieku demobilizācijai un reintegrācijai sabiedrībā, bērnu zaldātu problēmas risināšanai, kā arī piemērotai rīcībai, lai noteiktu atbildīgus ierobežojumus militāriem izdevumiem un ieroču tirdzniecībai, ieskaitot ar atbalstu saskaņotu standartu un rīcības kodeksu veicināšanai un piemērošanai. Šajā sakarā īpaša nozīme tiek piešķirta cīņai pret pretkājnieku mīnām, kā arī nelielu ieroču un vieglo ieroču pārmērīgas un nekontrolētas izplatības, nelikumīgas tirdzniecības un uzkrāšanas novēršanai.

4. Vardarbīga konflikta gadījumos Puses veiks visus piemērotos pasākumus, lai novērstu vardarbības pastiprināšanos, lai ierobežotu tās teritoriālo izplatību un lai veicinātu esošo strīdu mierīgu atrisināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi sadarbībai tiktu izlietoti saskaņā ar partnerattiecību principiem un mērķiem, un lai novērstu līdzekļu novirzīšanu kara mērķiem.

5. Pēckonflikta situācijās Puses veiks visus piemērotos pasākumus, lai veicinātu atgriešanos nevardarbīgā, stabilā un pašuzturošā stāvoklī. Puses nodrošina nepieciešamo saikņu izveidi starp ārkārtas pasākumiem, rehabilitāciju un sadarbību attīstības jomā.

12. pants

Kopienas politiku vienotība un to ietekme uz šā Nolīguma īstenošanu

Neierobežojot 96. pantu, ja Kopiena, izmantojot savas tiesības, plāno veikt pasākumu, kas varētu ietekmēt ĀKK valstu intereses, kas attiecas uz šā Nolīguma mērķiem, tā laikus informē minētās valstis par saviem nodomiem. Šim nolūkam Komisija savu priekšlikumu šiem pasākumiem vienlaicīgi paziņo ĀKK valstu sekretariātam. Vajadzības gadījumā informāciju var arī pieprasīt pēc ĀKK valstu iniciatīvas.

Pēc to pieprasījuma nekavējoties notiek apspriedes, lai varētu ņemt vērā to bažas par šo pasākumu ietekmi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

Pēc šīm apspriedēm ĀKK valstis bez tam var savas bažas nosūtīt rakstveidā Kopienai pēc iespējas ātrāk un iesniegt ierosinājumus grozījumiem, norādot veidu, kā pievērsties to bažām.

Ja Kopiena nepiekrīt ĀKK valstu iesniegumiem, tā informē tās pēc iespējas ātrāk, norādot savus iemeslus.

ĀKK valstīm iespēju robežās iepriekš sniedz arī pietiekamu informāciju par šo lēmumu stāšanos spēkā.

13. pants

Migrācija

1. Migrācijas jautājums ir visaptveroša dialoga temats ĀKK un ES partnerattiecību ietvaros.

Puses no jauna apstiprina savas esošās saistības un apņemšanos starptautiskajās tiesībās, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un likvidētu visu veidu diskrimināciju, īpaši pamatojoties uz izcelsmi, dzimumu, rasi, valodu un reliģiju.

2. Puses vienojas ievērot, ka partnerattiecības attiecībā uz migrāciju nozīmē taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas to teritorijās, integrācijas politiku, kuras mērķis ir piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kas pielīdzināmi to valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem, veicinot nediskrimināciju ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē un izveidojot pasākumus pret rasismu un ksenofobiju.

3. Katras dalībvalsts attieksme pret ĀKK valstu darba ņēmējiem, kuri ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, neietver diskrimināciju, pamatojoties uz valstspiederību, kas attiecas uz tās pašas valstspiederīgo darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu. Turklāt šajā sakarā katra ĀKK valsts izrāda līdzvērtīgu nediskriminējošu attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie.

4. Puses uzskata, ka stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzības samazināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, nodarbinātības radīšana un apmācības izveide, ilgtermiņā veicina migrantu plūsmu normalizēšanos.

Puses attīstības stratēģiju un nacionālās un reģionālās plānošanas ietvaros ņems vērā strukturālus ierobežojumus, kas saistīti ar migrantu plūsmām, lai atbalstītu to reģionu ekonomisko un sociālo attīstību, no kuriem nāk migranti, un samazinātu nabadzību.

Kopiena ar nacionālās un reģionālās sadarbības programmām atbalsta ĀKK valstspiederīgo apmācību viņu izcelsmes valstī, citā ĀKK valstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī. Kas attiecas uz apmācību dalībvalstī, Puses nodrošina, ka šī rīcība ir vērsta uz ĀKK valstspiederīgo profesionālo integrāciju viņu izcelsmes valstīs.

Puses izstrādā sadarbības programmas, lai veicinātu izglītības pieejamību ĀKK valstu studentiem, īpaši, izmantojot jaunas sakaru tehnoloģijas.

5. a) Politiskā dialoga ietvaros Ministru padome izskata jautājumus, kas rodas saistībā ar nelegālu imigrāciju, lai attiecīgā gadījumā noteiktu līdzekļus novēršanas politikai;

b) šajā sakarā Puses īpaši vienojas nodrošināt, ka tiek ievērotas indivīdu tiesības un cieņa jebkurā procesā, kas tiek uzsākts, lai nelegālie imigranti atgrieztos savās izcelsmes valstīs. Šajā sakarā attiecīgās institūcijas sniedz viņiem administratīvus atvieglojumus, kas nepieciešami viņu atgriešanai;

c) Puses turklāt vienojas, ka:

i) – katra Eiropas Savienības dalībvalsts piekrīt tās valstspiederīgo atgriešanai un atpakaļuzņemšanai, kuri nelegāli atrodas ĀKK valsts teritorijā, pēc šās valsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm;

katra ĀKK valsts piekrīt tās valstspiederīgo atgriešanai un atpakaļuzņemšanai, kuri nelegāli atrodas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, pēc šās dalībvalsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm.

Dalībvalstis un ĀKK valstis šim mērķim sniegs saviem valstspiederīgajiem atbilstīgus personu apliecinošus dokumentus.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm šīs daļas saistības piemēro tikai tām personām, kuras uzskatāmas par to valstspiederīgajiem Kopienas nolūkā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. deklarāciju. Attiecībā uz ĀKK valstīm šīs daļas saistības piemēro tikai tām personām, kuras uzskata par to valstspiederīgajiem saskaņā ar to attiecīgo tiesību sistēmu.

ii) pēc kādas Puses pieprasījuma ar ĀKK valstīm uzsāk sarunas, kuru mērķis ir labā ticībā un, pienācīgi ievērojot attiecīgās starptautisko tiesību normas, noslēgt divpusējus nolīgumus, kas reglamentē konkrētus pienākumus attiecībā uz to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu un atgriešanos. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu, šie nolīgumi ietver arī pasākumus trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai. Šie nolīgumi noteiks personu kategorijas, uz kurām attiecas šie pasākumi, kā arī viņu atpakaļuzņemšanas un atgriešanās kārtību.

ĀKK valstīm sniegs piemērotu palīdzību, lai īstenotu šos nolīgumus.

iii) šajā c) apakšpunktā termins "Puses" attiecas uz Kopienu, jebkuru tās dalībvalsti un jebkuru ĀKK valsti.

2. DAĻA

NOTEIKUMI PAR IESTĀDĒM

14. pants

Kopīgās iestādes

Šā Nolīguma iestādes ir Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja.

15. pants

Ministru padome

1. Ministru padomē ir, no vienas puses, Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Kopienu Komisijas locekļi un, no otras puses, katras ĀKK valsts valdības loceklis.

Ministru padomes prezidenta amatu secīgi ieņem Eiropas Savienības Padomes loceklis un ĀKK valsts valdības loceklis.

Padome parasti sanāk reizi gadā pēc prezidenta iniciatīvas un tad, kad tas šķiet nepieciešams, tādā veidā un ģeogrāfiskā sastāvā, kas ir piemērots apspriežamajiem jautājumiem.

2. Ministru padomes funkcijas ir:

a) vadīt politisko dialogu;

b) pieņemt politikas pamatnostādnes un pieņemt lēmumus, kas ir nepieciešami šā Nolīguma noteikumu īstenošanai, īpaši kas attiecas uz attīstības stratēģijām konkrētajās šajā Nolīgumā paredzētajās jomās vai jebkurā citā jomā, kas izrādās svarīga un kas attiecas uz procedūrām;

c) izskata un risina jebkuru jautājumu, kas var kavēt šā Nolīguma efektīvu īstenošanu vai ir šķērslis tā mērķu sasniegšanai;

d) nodrošina apspriežu mehānismu vienmērīgu darbību.

3. Ministru padome pieņem lēmumus ar Pušu kopēju piekrišanu. Ministru padomes process ir spēkā tikai tad, ja piedalās Eiropas Savienības Padomes locekļi, viens Komisijas loceklis un divas trešdaļas locekļu, kuri pārstāv ĀKK valstu valdības. Ministru padomes locekli, kurš nevar ierasties, var pārstāvēt. Pārstāvis izmanto visas šā locekļa tiesības.

Tā var pieņemt lēmumus, kas Pusēm ir saistoši, pamatrezolūcijas, ieteikumus un atzinumus. Tā izskata un ņem vērā rezolūcijas un ieteikumus, ko pieņēmusi Apvienotā parlamentārā asambleja.

Ministru padome vada pastāvīgu dialogu ar sociālo un ekonomisko partneru pārstāvjiem un citiem pilsoniskas sabiedrības dalībniekiem ĀKK un ES. Šim nolūkam līdzās sanāksmēm var organizēt apspriedes.

4. Ministru padome var deleģēt pilnvaras Vēstnieku komitejai.

5. Ministru padome pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

16. pants

Vēstnieku komiteja

1. Vēstnieku komitejā ir, no vienas puses, katras dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā un Komisijas pārstāvis un, no otras puses, katras ĀKK valsts misijas vadītājs Eiropas Savienībā.

Vēstnieku komitejas priekšsēdētāja amatu ieņem secīgi Kopienas izraudzīts dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis un ĀKK valstu izraudzīts misijas vadītājs, kurš pārstāv ĀKK valsti.

2. Komiteja palīdz Ministru padomei tās uzdevumu izpildē un pilda jebkuras pilnvaras, ko tai uzticējusi Padome. Šajā sakarā tā uzrauga šā Nolīguma īstenošanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanas progresu.

Vēstnieku komiteja sanāk regulāri, īpaši, lai sagatavotu Padomes sēdes un tad, kad tas izrādās nepieciešams.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

17. pants

Apvienotā parlamentārā asambleja

1. Apvienotajā parlamentārajā asamblejā ir vienāds skaits ES un ĀKK pārstāvju. Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļi ir, no vienas puses, Eiropas Parlamenta locekļi un, no otras puses, parlamenta locekļi vai, ja tā nav, – katras ĀKK valsts parlamenta izraudzīti pārstāvji. Parlamenta neesamības gadījumā attiecīgās ĀKK valsts pārstāvja piedalīšanās ir atkarīga no Apvienotās parlamentārās asamblejas iepriekšējā apstiprinājuma.

2. Apvienotās parlamentārās asamblejas kā saskaņošanas iestādes loma ir:

- veicināt demokrātiskus procesus ar dialogu un apspriedēm,

- veicināt lielāku izpratni starp Eiropas Savienības un ĀKK valstu cilvēkiem un palielināt sabiedrības informētību par attīstības jautājumiem,

- apspriest jautājumus par attīstību un ĀKK un ES partnerattiecībām,

- pieņemt rezolūcijas un sniegt ieteikumus Ministru padomei, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.

3. Apvienotā parlamentārā asambleja sanāk divreiz gadā plenārsēdē secīgi Eiropas Savienībā un kādā ĀKK valstī. Lai stiprinātu reģionālo integrāciju un sekmētu sadarbību starp valstu parlamentiem, ES un ĀKK parlamenta locekļu sanāksmes var organizēt reģionālā vai apakšreģionālā līmenī.

Apvienotā parlamentārā asambleja organizē regulāras tikšanās ar ĀKK un ES ekonomisko un sociālo partneru pārstāvjiem un citiem pilsoniskas sabiedrības dalībniekiem, lai uzzinātu viņu uzskatus par šā Nolīguma mērķus sasniegšanu.

4. Apvienotā parlamentārā asambleja pieņem savu reglamentu sešu mēnešu laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā.

3. DAĻA

SADARBĪBAS STRATĒĢIJAS

18. pants

Sadarbības stratēģijas pamatojas uz attīstības stratēģijām un ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, kas ir savstarpēji saistītas un papildinošas. Puses nodrošina, lai abās iepriekšminētajās jomās veiktie pasākumi būtu savstarpēji nostiprinoši.

I SADAĻA

ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS

1. NODAĻA

Vispārējs ietvars

19. pants

Principi un mērķi

1. ĀKK un EK sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības samazināšana un galu galā tās izskaušana; noturīga attīstība un ĀKK valstu pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā. Šajā sakarā sadarbības ietvars un orientācijas tiek pielāgotas katras ĀKK valsts atsevišķajiem apstākļiem, veicina ekonomisko un sociālo reformu vietējo piederību un privātā sektora un pilsoniskas sabiedrības dalībnieku integrāciju attīstības procesā.

2. Sadarbība atsaucas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenču secinājumiem un uz starptautiskā līmenī saskaņotiem mērķiem, nolūkiem un rīcības programmām un uz to kontroli kā attīstības principu pamatu. Sadarbība atsaucas arī uz starptautiskās sadarbības mērķiem attīstības jomā un īpašu nozīmi pievērš kvalitātes un kvantitātes progresa rādītāju izveidei.

3. Valdības un nevalstiski dalībnieki katrā ĀKK valstī uzsāk apspriedes par valsts attīstības stratēģijām un sabiedrības atbalstu tām.

20. pants

Pieeja

1. ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķus sasniedz ar integrētām stratēģijām, kas ietver ekonomiskus, sociālus, kultūras, vides un institucionālus elementus, kuriem jābūt ar vietēju piederību. Sadarbība tādējādi sniedz saskaņotu veicinošu atbalsta ietvaru ĀKK pašu attīstības stratēģijām, nodrošinot dažādo elementu papildināmību un mijiedarbību. Šajā sakarā un attīstības politiku un reformu struktūrā, kuras īsteno ĀKK valstis, ĀKK un EK sadarbības stratēģiju mērķis ir:

a) panākt strauju un stabilu darbavietas radošu ekonomisko izaugsmi, attīstīt privāto sektoru, palielināt nodarbinātību, uzlabot piekļūšanu produktīvai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem un veicināt reģionālo sadarbību un integrāciju;

b) veicināt cilvēku un sociālo attīstību, palīdzēt nodrošināt, ka tiek plaši un taisnīgi sadalīti izaugsmes rezultāti, un veicināt dzimumu līdztiesību;

c) veicināt sabiedrības kultūras vērtības un speciālu mijiedarbību ar ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem elementiem;

d) veicināt institucionālas reformas un attīstību, nostiprināt iestādes, kas ir nepieciešamas demokrātijas nostiprināšanai, labai vadīšanai un efektīvai un konkurētspējīgai tirgus ekonomikai, un palielināt jaudu attīstībai un partnerattiecībām, un

e) veicināt vides ilgtspējību, reģenerāciju un paraugprakses, un dabas resursu saglabāšanu.

2. Iesaistīšanā visās sadarbības jomās sistemātiski ņem vērā šādas tematiskas vai transversālas tēmas: dzimumu līdztiesības jautājumi, vides jautājumi un institucionāla attīstība un jaudas palielināšana. Šīm jomām pienākas arī Kopienas atbalsts.

3. Detalizētus tekstus par sadarbības mērķiem un stratēģijām attīstības jomā, īpaši sektorpolitikām un stratēģijām, iekļauj uzskaitījumā, kas paredz darbības pamatnostādnes konkrētās sadarbības jomās vai nozarēs. Šos tekstus Ministru padome var pārskatīt, pārbaudīt un/vai izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

2. NODAĻA

Atbalsta jomas

1. IEDAĻA

Ekonomikas attīstība

21. pants

Ieguldījumi un privātā sektora attīstība

1. Sadarbība atbalsta nepieciešamās ekonomiskās un institucionālās reformas un politikas nacionālā un/vai reģionālā līmenī, kuru mērķis ir radīt labvēlīgu vidi privātiem ieguldījumiem, un dinamiska, dzīvotspējīga un konkurētspējīga privātā sektora attīstību. Sadarbība turklāt atbalsta:

a) valsts un privātā sektora dialoga un sadarbības veicināšanu;

b) uzņēmējdarbības prasmju un uzņēmējdarbības kultūras attīstību;

c) privatizāciju un uzņēmumu reformu un

d) starpniecības un arbitrāžas sistēmu attīstību un modernizāciju.

2. Sadarbība atbalsta arī finanšu un nefinanšu pakalpojumu kvalitātes, pieejamības uzlabošanu privātiem uzņēmumiem formālajā un neformālajā nozarē:

a) mobilizējot iekšzemes un ārvalstu privāto ietaupījumu plūsmas privāto uzņēmumu finansēšanā, atbalstot politikas modernas finanšu nozares izveidei, ieskaitot kapitāla tirgu, finanšu iestādes un ilgtspējīgas mikrofinansēšanas operācijas;

b) attīstot un nostiprinot uzņēmējdarbības iestādes un starpniecības organizācijas, tirdzniecības palātas un vietējos pakalpojumu sniedzējus no privātā sektora, kas atbalsta un sniedz uzņēmumiem nefinanšu pakalpojumus, piemēram, profesionālus, tehniskus, vadības, apmācības un tirdzniecības atbalsta pakalpojumus, un

c) atbalstot iestādes, programmas, darbības un pasākumus, kas veicina attīstību un tehnoloģiju un zinātības (know–how) un paraugprakšu nodošanu par visiem uzņēmējdarbības vadības aspektiem.

3. Sadarbība veicina uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot finanšu, garantiju mehānismus un tehnisko atbalstu, kura mērķis ir veicināt un atbalstīt dinamisku, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu radīšanu, nodibināšanu, paplašināšanos, diversifikāciju, rehabilitāciju, pārstrukturēšanu, modernizāciju vai privatizāciju visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī finanšu starpniekus, piemēram, attīstības finansēšanas un riska kapitāla iestādes, un izpirkumnomas uzņēmumus:

a) radot un/vai nostiprinot finanšu instrumentus ieguldījumu kapitāla veidā;

b) uzlabojot piekļūšanu būtiskiem ieguldījumiem, piemēram, uzņēmējdarbības informācijai un padomdevēja, konsultatīviem vai tehniskās palīdzības pakalpojumiem;

c) veicinot eksportu, īpaši, palielinot jaudu visās ar tirdzniecību saistītās jomās, un

d) veicinot starpuzņēmumu saiknes, tīklus un sadarbību, ieskaitot tās, kas saistītas ar tehnoloģijas un zinātības (know–how) nodošanu nacionālā, reģionālā, ĀKK un ES līmenī, un partnerattiecības ar privātiem ārvalstu ieguldītājiem, kas atbilst ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķiem un pamatnostādnēm.

4. Sadarbība atbalsta mikrouzņēmumu izveidi ar labāku piekļūšanu finanšu un nefinanšu pakalpojumiem; atbilstošu politiku un reglamentējošus noteikumus to attīstībai un sniedz apmācības un informācijas pakalpojumus par paraugpraksēm mikrofinansēšanā.

5. Atbalsts ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai ietver rīcību un pasākumus makro– , mezo– un mikroekonomikas līmenī.

22. pants

Makroekonomikas un strukturālas reformas un politikas

1. Sadarbība atbalsta ĀKK pasākumus, lai īstenotu:

a) makroekonomisko izaugsmi un stabilizāciju ar disciplinētām fiskālām un monetārām politikām, kuru rezultāts ir inflācijas samazināšana, un uzlabotu ārējās un fiskālās bilances, pastiprinot fiskālo disciplīnu, veicinot budžeta pārredzamību un efektivitāti, uzlabojot fiskālās politikas kvalitāti, taisnīgumu un sastāvu, un

b) struktūrpolitikas, kas paredzētas, lai nostiprinātu dažādo dalībnieku, īpaši privātā sektora, lomu un uzlabotu vidi uzņēmējdarbības, ieguldījumu un nodarbinātības palielināšanai, kā arī:

i) liberalizēt tirdzniecību un ārvalsts valūtas režīmus un norēķinu konta konvertējamību, ņemot vērā katras valsts konkrētos apstākļus;

ii) nostiprināt darba un produktu tirgus reformas;

iii) veicināt finanšu sistēmu reformas, kas palīdz attīstīt dzīvotspējīgu banku un nebanku sistēmu, kapitāla tirgus un finanšu pakalpojumus, ieskaitot mikrofinanses;

iv) uzlabot privāto un valsts pakalpojumu kvalitāti un

v) veicināt reģionālo sadarbību un makroekonomikas un monetāro politiku pakāpenisku integrāciju.

2. Makroekonomikas politiku un strukturālu pielāgojumu programmu izveide atspoguļo attiecīgo valstu sociāli politisko fonu un iestāžu jaudu, nodrošina pozitīvu ietekmi uz nabadzības samazināšanu un sociālo pakalpojumu pieejamību un pamatojas uz šādiem principiem:

a) ĀKK valstīm ir galvenā atbildība par risināmo problēmu analīzi, reformu izveidi un īstenošanu;

b) atbalsta programmas pielāgo atšķirīgai situācijai katrā ĀKK valstī un tās ir jutīgas pret šo valstu sociālajiem apstākļiem, kultūru un vidi;

c) tiek atzītas un ievērotas ĀKK valstu tiesības noteikt savu attīstības stratēģiju un prioritāšu virzienu un secību;

d) reformu gaita ir reālistiska un saderīga ar katras ĀKK valsts jaudu un resursiem un

e) iedzīvotāju saziņas un informēšanas nostiprināšana par ekonomiskām un sociālām reformām un politikām.

23. pants

Tautsaimniecības nozares attīstība

Sadarbība atbalsta noturīgas politikas un institucionālas reformas un ieguldījumus, kas ir nepieciešami taisnīgai piekļūšanai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem, īpaši:

a) apmācības sistēmu izstrāde, kas palīdz palielināt produktivitāti formālajā un neformālajā nozarē;

b) kapitāls, kredīts, zeme, īpaši attiecībā uz īpašuma tiesībām un lietošanu;

c) lauku stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot ietvaru līdzdalības decentralizētai plānošanai, resursu sadalei un pārvaldīšanai;

d) lauksaimnieciskās ražošanas stratēģijas, pārtikas drošības nacionālās un reģionālās politikas, ūdens resursu un zivsaimniecības, kā arī jūras resursu noturīga attīstība ĀKK valstu ekonomiskajās ekskluzīvajās zonās. Jebkurā zvejas nolīgumā, kas var tikt pārrunāts starp Kopienu un ĀKK valstīm, pienācīga uzmanība tiek pievērsta atbilstībai attīstības stratēģijām šajā jomā;

e) ekonomiskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un pakalpojumi, ieskaitot transporta, telekomunikāciju sistēmas, sakaru pakalpojumus un informācijas sabiedrības attīstību;

f) konkurētspējīgas rūpniecības, kalnrūpniecības un enerģētikas nozares attīstība, tajā pašā laikā veicinot privātā sektora iesaistīšanu un attīstību;

g) tirdzniecības attīstība, ieskaitot godīgas tirdzniecības veicināšanu;

h) uzņēmējdarbības, finanšu un banku darbības un citu pakalpojumu nozaru attīstība;

i) tūrisma attīstība un

j) zinātniskās, tehnoloģiskās un pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, ieskaitot jaunu tehnoloģiju pastiprināšanu, nodošanu un absorbciju;

k) jaudas nostiprināšana produktīvās jomās, īpaši valsts un privātajā sektorā.

24. pants

Tūrisms

Sadarbības mērķis būs tūrisma nozares noturīga attīstība ĀKK valstīs un apakšreģionos, atzīstot tās pieaugošo nozīmi pakalpojumu nozares izaugsmē ĀKK valstīs, un to globālās tirdzniecības, tās spējas veicināt citu ekonomiskas darbības nozaru un tās lomas paplašināšana, kas tai var būt nabadzības izskaušanā.

Sadarbības programmas un projekti atbalstīs ĀKK valstu pasākumus, lai izveidotu un uzlabotu valstu juridisko un iestāžu sistēmu un resursus noturīgu tūrisma politiku un programmu attīstīšanai un īstenošanai, kā arī, cita starpā, nozares, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurences uzlabošana, ieguldījumu atbalsts un veicināšana, produktu izstrāde, ieskaitot vietējās kultūras attīstīšanu ĀKK valstīs, un saikņu nostiprināšanu starp tūrisma nozari un citām ekonomiskas darbības nozarēm.

2. IEDAĻA

Sociāla un humāna attīstība

25. pants

Sociālās jomas attīstība

1. Sadarbība atbalsta ĀKK pasākumus, lai izstrādātu vispārīgas un sektorpolitikas un reformas, kas uzlabo pamata sociālās infrastruktūras un pakalpojumu segumu, kvalitāti un pieejamību un ievēro vietējās vajadzības un visneaizsargātāko un visnelabvēlīgāko konkrētas prasības, tādējādi samazinot šo pakalpojumu pieejamības nevienlīdzību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu valsts izdevumu pienācīgus līmeņus sociālajās jomās. Šajā sakarā sadarbības mērķis ir:

a) uzlabot izglītību un apmācību, un palielināt tehnisko nodrošinājumu un prasmes;

b) uzlabot veselības sistēmas un uzturu, likvidēt badu un nepietiekamu uzturu, nodrošināt pietiekamas pārtikas piegādi un drošību;

c) integrēt apdzīvotības jautājumus attīstības stratēģijās, lai uzlabotu reproduktīvo veselību, primāro veselības aprūpi, ģimenes plānošanu, un novērst sieviešu dzimumorgānu sakropļošanu;

d) sekmēt cīņu pret HIV/AIDS;

e) palielināt mājsaimniecības ūdens drošību un uzlabot droša ūdens un pienācīgas sanitārijas pieejamību;

f) uzlabot lētas un pienācīgas patversmes pieejamību visiem, atbalstot zemu izmaksu un zemu ienākumu mājokļu programmas un uzlabojot pilsētattīstību, un

g) veicināt līdzdalības metožu sekmēšanu sociālajā dialogā, kā arī ievērot sociālās pamattiesības.

2. Sadarbība atbalsta arī jaudas palielināšanu sociālajās jomās, piemēram, apmācību programmas sociālo politiku izstrādē un sociālo projektu un programmu modernā vadīšanā; politikas, kas veicina tehnoloģiju attīstību un pētniecību; vietējās kompetences palielināšana un partnerattiecību veicināšana, un apaļā galda sarunas nacionālā un/vai reģionālā līmenī.

3. Sadarbība veicina un atbalsta sociālās aizsardzības un nodrošināšanas politiku un sistēmu izveidi un īstenošanu, lai palielinātu sociālo kohēziju un sekmētu pašpalīdzību un sabiedrības solidaritāti. Atbalsts, cita starpā, ir vērsts uz pasākumu izstrādi, pamatojoties uz ekonomisko solidaritāti, īpaši, izveidojot sociālās attīstības fondus, kas pielāgoti vietējām vajadzībām un dalībniekiem.

26. pants

Jaunatnes problēmas

Sadarbība atbalsta arī saskaņotas un visaptverošas politikas izveidi, lai palielinātu jaunatnes potenciālu, lai to labāk integrētu sabiedrībā, lai sasniegtu pilnu potenciālu. Šajā sakarā sadarbība atbalsta politikas, pasākumus un darbības, kuru mērķis ir:

a) aizsargāt bērnu un jauniešu tiesības, īpaši meiteņu tiesības;

b) veicināt jaunatnes prasmes, enerģiju, inovāciju un potenciālu, lai palielinātu tās ekonomiskās, sociālās un kultūras iespējas un paplašinātu tās darba iespējas ražošanas nozarē;

c) palīdzēt sabiedriskām iestādēm, lai dotu iespēju bērniem attīstīt savu fizisko, psiholoģisko, sociālo un ekonomisko potenciālu, un

d) reintegrēt sabiedrībā bērnus pēckonflikta situācijās ar rehabilitācijas programmām.

27. pants

Kultūras attīstība

Sadarbības kultūras jomā mērķis ir:

a) integrēt kultūras dimensiju visos sadarbības līmeņos attīstības jomā;

b) atzīt, saglabāt un veicināt kultūras vērtības un identitāti, lai nodrošinātu starpkultūru dialogu;

c) atzīt, saglabāt un veicināt kultūras mantojuma vērtību; atbalstīt jaudas attīstīšanu šajā jomā, un

d) attīstīt kultūras nozares un palielināt tirgus pieejamības iespējas kultūras precēm un pakalpojumiem.

3. IEDAĻA

Reģionālā sadarbība un integrācija

28. pants

Vispārīga pieeja

Sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis sev ir noteikušas reģionālās un apakšreģionālās sadarbības un integrācijas sakarā, ieskaitot starpreģionu un ĀKK starpvalstu sadarbību. Reģionālā sadarbība var ietvert arī aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un attālākos reģionus. Šajā sakarā sadarbības atbalsta mērķis ir:

a) veicināt ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

b) paātrināt ekonomisko sadarbību un attīstību ĀKK valstu reģionos un starp tiem;

c) veicināt personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu, kapitāla, darbaspēka un tehnoloģiju brīvu apriti starp ĀKK valstīm;

d) paātrināt ĀKK valstu ekonomiku diversifikāciju un reģionālas un apakšreģionālas sadarbības politiku koordinēšanu un saskaņošanu, un

e) veicināt un paplašināt tirdzniecību starp ĀKK valstīm un tajās, kā arī ar trešām valstīm.

29. pants

Reģionālās ekonomikas integrācija

Sadarbība reģionālās ekonomikas integrācijas jomā atbalsta:

a) šādu jaudu attīstīšanu un nostiprināšanu:

i) reģionālas integrācijas iestādes un organizācijas, ko ĀKK valstis izveidojušas, lai veicinātu reģionālo sadarbību un integrāciju, un

ii) valstu valdības un parlamenti reģionālās integrācijas jautājumos;

b) vismazāk attīstīto ĀKK valstu līdzdalības veicināšanu reģionālo tirgu izveidē un labumu sadalē no tiem;

c) sektora reformas politiku īstenošanu reģionālā līmenī;

d) tirdzniecības un maksājumu liberalizāciju;

e) pārrobežu ārvalstu un iekšzemes ieguldījumu un citu reģionālu vai apakšreģionālu ekonomiskas integrācijas pasākumu veicināšanu, un

f) reģionālas integrācijas tīro pārejas izmaksu ietekmes uz budžeta ieņēmumiem un maksājumu bilanci ievērošanu.

30. pants

Reģionālā sadarbība

1. Sadarbība reģionālās sadarbības jomā atbalsta dažādas funkcionālas un tematiskas nozares, kas konkrēti risina izplatītas problēmas un izmanto apjomradītu ietaupījumu priekšrocības, tajā skaitā:

a) infrastruktūra, īpaši transports un komunikācija, kā arī to drošība un pakalpojumi, ieskaitot reģionālo iespēju attīstību informācijas un sakaru tehnoloģiju jomā;

b) vide; ūdens resursu apsaimniekošana un enerģija;

c) veselība, izglītība un apmācība;

d) pētniecība un tehnoloģiju attīstība;

e) reģionālie pasākumi sagatavotībai katastrofām un to samazināšanai, un

f) citas jomas, ieskaitot ieroču kontroli, rīcību pret narkotikām, organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu, uzpirkšanu un korupciju.

2. Sadarbība atbalsta arī sadarbības sistēmas un pasākumus starp ĀKK un tajās.

3. Sadarbība palīdz veicināt un attīstīt reģionālu politisku dialogu konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā; cilvēktiesību un demokratizācijas jomā; apmaiņas, sakaru dibināšanas jomā, un mobilitātes veicināšanā starp dažādiem attīstības dalībniekiem, īpaši pilsoniskā sabiedrībā.

4. IEDAĻA

Tematiskas un transversālas tēmas

31. pants

Dzimumu līdztiesības jautājumi

Sadarbība palīdz nostiprināt politikas un programmas, kas uzlabo, nodrošina un paplašina vīriešu un sieviešu vienādu līdzdalību visās politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves sfērās. Sadarbība palīdz uzlabot sieviešu piekļūšanu visiem resursiem, kas nepieciešami viņu pamattiesību pilnīgai izmantošanai. Konkrētāk sadarbība rada atbilstošu ietvaru, lai:

a) integrētu specifisku dzimumu pieeju un bažas katrā sadarbības līmenī attīstības jomā, ieskaitot makroekonomikas politikas, stratēģijas un darbību, un

b) veicinātu konkrētu pozitīvu pasākumu pieņemšanu sieviešu labā, piemēram:

i) līdzdalība valsts un vietējā politikā;

ii) atbalsts sieviešu organizācijām;

iii) piekļūšana pamata sociāliem pakalpojumiem, īpaši izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei un ģimenes plānošanai;

iv) piekļūšana ražošanas resursiem, īpaši zemei un kredītiem un darba tirgum, un

v) īpaši ņemot vērā sievietes ārkārtas palīdzības un rehabilitācijas operācijās.

32. pants

Vide un dabas resursi

1. Sadarbības mērķi vides aizsardzībā un dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā un apsaimniekošanā ir:

a) iesaistīt vides ilgtspējību visos sadarbības attīstības jomā aspektos un atbalsta programmās un projektos, kurus īsteno dažādie dalībnieki;

b) palielināt un/vai nostiprināt zinātnisko un tehnisko cilvēku un iestāžu jaudu vides apsaimniekošanai visiem vides dalībniekiem;

c) atbalstīt konkrētus pasākumus un režīmus, kuru mērķis ir risināt kritiskus ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumus un arī attiecībā uz pašreizējām un turpmākām reģionālām un starptautiskām saistībām par minerālvielām un dabas resursiem, piemēram:

i) tropu meži, ūdens resursi, piekrastes, jūras un zivsaimniecības resursi, savvaļas dzīvnieki, augsne, bioloģiskā dažādība;

ii) trauslu ekosistēmu aizsardzība (piem., koraļļu rifi);

iii) neizsīkstoši enerģijas avoti, īpaši saules enerģija un energoefektivitāte;

iv) noturīga lauku un pilsētu attīstība;

v) pārtuksnešošanās, sausums un atmežošana;

vi) novatorisku risinājumu izstrāde pilsētvides problēmām un

vii) ilgtspējīga tūrisma veicināšana;

d) ņemt vērā jautājumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu transportu un apglabāšanu.

2. Sadarbībā ņem vērā arī:

a) mazu ĀKK salu valstu neaizsargātību, īpaši pret klimata izmaiņu radītiem draudiem;

b) sausuma un pārtuksnešošanās problēmu pasliktināšanos, īpaši vismazāk attīstītās valstīs un valstīs, kam ir tikai sauszemes robežas, un

c) institucionālo attīstību un jaudas palielināšanu.

33. pants

Institucionālā attīstība un jaudas palielināšana

1. Sadarbībā pievērš sistemātisku uzmanību institucionāliem aspektiem un šajā sakarā atbalsta ĀKK valstu pūles izveidot un nostiprināt struktūras, iestādes un procedūras, kas palīdz:

a) veicināt un atbalstīt demokrātiju, cilvēka cieņu, sociālo taisnīgumu un plurālismu, pilnīgi respektējot dažādību sabiedrībās un starp tām;

b) veicināt un atbalstīt visu cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju un pilnīgu respektēšanu, ievērošanu un aizsardzību;

c) attīstīt un nostiprināt tiesiskumu un uzlabot tiesas pieejamību, tajā pašā laikā garantējot tiesu sistēmu profesionālismu un neatkarību, un

d) nodrošināt pārredzamu un atbildīgu vadīšanu un administrēšanu visās sabiedriskās iestādēs.

2. Puses strādā kopā cīņā pret uzpirkšanu un korupciju visās sabiedrībās.

3. Sadarbība atbalsta ĀKK valstu pūles, lai izveidotu savas sabiedriskās iestādes par pozitīvu spēku izaugsmei un attīstībai un panāktu būtiskus uzlabojumus valsts pakalpojumu efektivitātē, jo tie ietekmē parasto cilvēku dzīves. Šajā sakarā sadarbība palīdz valsts sektora reformai, racionalizācijai un modernizācijai. Sadarbība īpaši pievēršas:

a) valsts civildienesta reformai un modernizācijai;

b) juridiskām un tiesu reformām un tiesu sistēmas modernizācijai;

c) valsts finanšu vadības uzlabošanai un nostiprināšanai;

d) banku darbības un finanšu nozares reformu paātrināšanai;

e) valsts īpašuma pārvaldības uzlabošanai un valsts iepirkuma procedūras reformai, un

f) politiskai, administratīvai, ekonomiskai un finansiālai decentralizācijai.

4. Sadarbība palīdz arī atjaunot un/vai palielināt kritisko valsts sektora jaudu un atbalstīt iestādes, kas vajadzīgas, lai liktu pamatus tirgus ekonomikai, īpaši atbalstītu:

a) juridisku un reglamentējošu spēju attīstīšanu, kas vajadzīgas, lai tiktu galā ar tirgus ekonomikas darbību, ieskaitot konkurences politiku un patērētāju politiku;

b) jaudas uzlabošanu, lai analizētu, formulētu un īstenotu politikas, īpaši ekonomiskā, sociālā, vides, pētniecības, zinātnes un tehnoloģijas un novitātes jomā;

c) finanšu un monetāro iestāžu modernizāciju, nostiprināšanu un reformu un procedūru uzlabošanu;

d) jaudas palielināšanu vietējā un municipālā līmenī, kas ir vajadzīgs, lai īstenotu decentralizācijas politiku un palielinātu iedzīvotāju līdzdalību attīstības procesā, un

e) jaudas attīstīšanu citās svarīgās jomās, piemēram:

i) starptautiskas sarunas un

ii) ārējā atbalsta pārvaldīšana un koordinēšana.

5. Sadarbība aptver visas sadarbības jomas un nozares, lai veicinātu nevalstisku dalībnieku rašanos un to jaudu attīstīšanu, un nostiprinātu struktūras informācijai, dialogam un apspriedēm starp tiem un valsts iestādēm, ieskaitot reģionālā līmenī.

II SADAĻA

EKONOMISKĀ UN TIRDZNIECISKĀ SADARBĪBA

1. NODAĻA

Mērķi un principi

34. pants

Mērķi

1. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, pienācīgi ievērojot to politiskās izvēles un attīstības prioritātes, tādējādi veicinot noturīgu attīstību un dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā ĀKK valstīs.

2. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais mērķis ir dot iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai, lai ĀKK valstis aktīvi piedalītos daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Ņemot vērā ĀKK valstu pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju ĀKK valstīm pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakāpeniski pielāgoties starptautiskās tirdzniecības jauniem apstākļiem, tādējādi veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku.

3. Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis ir palielināt ĀKK valstu ražošanas, piegādes un tirdzniecības jaudu, kā arī to jaudu ieguldījumu piesaistīšanā. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm, nostiprināt ĀKK valstu tirdzniecības un ieguldījumu politiku un uzlabot ĀKK valstu jaudu risināt visus ar tirdzniecību saistītus jautājumus.

4. Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi ievērojot PTO noteikumus, ieskaitot īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus.

35. pants

Principi

1. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā balstās arī uz visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo ĀKK un EK konvenciju priekšrocības un sasniegumus, izmantojot visus pieejamos līdzekļus, lai sasniegtu iepriekš izklāstītos mērķus, pievēršoties piedāvājuma un pieprasījuma ierobežojumiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta tirdzniecības attīstības pasākumiem kā līdzeklim, lai palielinātu ĀKK valstu konkurētspēju. Tādēļ pienācīga nozīme tiek piešķirta tirdzniecības attīstībai ĀKK valstu attīstības stratēģijās, kuras atbalsta Kopiena.

2. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz ĀKK valstu reģionālas integrācijas pasākumiem, ievērojot to, ka reģionāla integrācija ir galvenais instruments ĀKK valstu integrācijai pasaules ekonomikā.

3. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbībā tiek ņemtas vērā dažādās ĀKK valstu un reģionu attīstības vajadzības un līmeņi. Šajā sakarā Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos nodrošināt īpašu un atšķirīgu attieksmi visām ĀKK valstīm un uzturēt īpašu attieksmi ĀKK vismazāk attīstītām valstīm un ņemt vērā mazu valstu, valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību.

2. NODAĻA

Jauns tirdzniecības režīms

36. pants

Kārtība

1. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses vienojas noslēgt jaunu, ar Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) saderīgu tirdzniecības režīmu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp tām un palielināt sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās.

2. Puses vienojas, ka jaunais tirdzniecības režīms tiek ieviests pakāpeniski, un tādēļ atzīst sagatavošanas posma nepieciešamību.

3. Lai veicinātu pāreju uz jauno tirdzniecības režīmu, tirdzniecības preferences, kuras nav savstarpējas un kuras piemēro saskaņā ar Ceturto ĀKK un EK konvenciju, sagatavošanas posma laikā uztur visām ĀKK valstīm saskaņā ar šā Nolīguma V pielikumā definētajiem nosacījumiem.

4. Šajā sakarā Puses no jauna apliecina preču protokolu nozīmi, kas pievienoti šā Nolīguma V pielikumam. Tās vienojas par nepieciešamību tos atjaunot jaunā tirdzniecības režīma sakarā, īpaši attiecībā uz to savietojamību ar PTO noteikumiem, lai nodrošinātu labumus no tiem, ievērojot Cukura protokola īpašo juridisko statusu.

37. pants

Procedūras

1. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumus pārrunā sagatavošanas posma laikā, kas beidzas vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim. Oficiālas sarunas par jauno tirdzniecības režīmu sāksies 2002. gada septembrī un jaunais tirdzniecības režīms stāsies spēkā līdz 2008. gada 1. janvārim, ja vien Puses nevienojas par agrākiem termiņiem.

2. Tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sarunas tiek sekmīgi pabeigtas sagatavošanas posma laikā. Šim nolūkam posmu līdz oficiālu sarunu sākumam par jauno tirdzniecības režīmu aktīvi izmanto, lai veiktu sākotnējos sagatavošanas darbus šīm sarunām.

3. Sagatavošanas posmu izmanto arī jaudas palielināšanai ĀKK valstu publiskajā un privātajā sektorā, ieskaitot pasākumus, lai palielinātu konkurētspēju, reģionālo organizāciju nostiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas pasākumu atbalstam, attiecīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās reformas palīdzību, kā arī infrastruktūras atjaunošanai un attīstīšanai un ieguldījumu veicināšanai.

4. Puses regulāri pārbaudīs sagatavošanas darbu un sarunu norisi un 2006. gadā veiks visām valstīm plānotā režīma formālu un visaptverošu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka sagatavošanas darbiem vai sarunām nav vajadzīgs papildu laiks.

5. Sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem notiks ar ĀKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām to veikt, līmenī, ko tās uzskata par piemērotu, un saskaņā ar procedūrām, par kurām ĀKK grupa vienojusies, ņemot vērā reģionālās integrācijas procesu ĀKK ietvaros.

6. 2004. gadā Kopiena novērtēs vismazāk attīstīto valstu situāciju, kas pēc apspriedēm ar Kopienu nolemj, ka tās nespēj noslēgt ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, un izskatīs visas alternatīvās iespējas, lai nodrošinātu šīm valstīm jaunu ietvaru tirdzniecībai, kas ir līdzvērtīgs to esošajai situācijai, un saskaņā ar PTO noteikumiem.

7. Sarunu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem mērķis ir īpaši izveidot grafiku šķēršļu pakāpeniskai likvidēšanai tirdzniecībai starp Pusēm saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija balstās uz acquis un tās mērķis ir uzlabot ĀKK valstu pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā ar izcelsmes noteikumu pārskatīšanu. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz ĀKK valstīm, un to spēju pielāgoties un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam. Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgākas, nosakot pietiekama pārejas laika ilgumu, gala produktu segumu, ņemot vērā jutīgus sektorus, un asimetrijas pakāpi grafika izteiksmē tarifu likvidēšanai, tajā pašā laikā saglabājot atbilstību tad dominējošiem PTO noteikumiem.

8. Puses cieši sadarbojas un sastrādājas PTO, lai aizsargātu panāktās vienošanās, īpaši attiecībā uz pieejamās elastības pakāpi.

9. Kopiena līdz 2000. gadam sāks procesu, kas līdz daudzpusējo tirdzniecības sarunu beigām un vēlākais 2005. gadā nodrošinās atbrīvojumu no muitas nodokļa būtībā visiem izstrādājumiem no visām vismazāk attīstītajām valstīm Ceturtās ĀKK un EK konvencijas esošo tirdzniecības noteikumu līmenī un kas vienkāršos un pārskatīs izcelsmes noteikumus, ieskaitot kumulācijas noteikumus, kas attiecas uz to eksportu.

38. pants

Apvienotā ministru komiteja tirdzniecības jautājumos

1. Izveido Apvienoto ĀKK un EK ministru komiteju tirdzniecības jautājumos.

2. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos pievērš īpašu uzmanību pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda plašāku liberalizācijas pasākumu ietekmi uz ĀKK un EK tirdzniecību un ĀKK ekonomiku attīstību. Tā sniedz nepieciešamos ieteikumus, lai saglabātu ĀKK un EK tirdzniecības režīma labumus.

3. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos sanāk vismaz vienreiz gadā. Tās reglamentu nosaka Ministru padome. Tajā ir ĀKK valstu un Kopienas pārstāvji.

3. NODAĻA

Sadarbība starptautiskos forumos

39. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses uzsver to aktīvas līdzdalības nozīmi PTO, kā arī citās attiecīgās starptautiskās organizācijās, kļūstot par šo organizāciju locekļiem un stingri ievērojot to darba kārtību un darbību.

2. Tās vienojas cieši sadarboties, nosakot un veicinot kopēju ieinteresētību starptautiskā ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbībā, īpaši PTO, ieskaitot līdzdalību darba kārtību noteikšanā un vadīšanā turpmākajās daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai uzlabotu ĀKK valstu izcelsmes preču un pakalpojumu piekļūšanu Kopienas un citiem tirgiem.

3. Tās vienojas arī par PTO noteikumu elastības nozīmi, lai ņemtu vērā ĀKK attīstības līmeni, kā arī grūtības saistību izpildē. Tās turklāt vienojas par tehniskās palīdzības nepieciešamību, lai ĀKK valstis varētu izpildīt savu apņemšanos.

4. Kopiena piekrīt palīdzēt ĀKK valstīm to centienos saskaņā ar šajā Nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, lai kļūtu par šo organizāciju aktīviem locekļiem, attīstot nepieciešamo jaudu, lai apspriestu, efektīvi piedalītos, uzraudzītu un īstenotu šos nolīgumus.

40. pants

Preces

1. Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt starptautisko preču tirgu labāku darbību un palielināt tirgus caurskatāmību.

2. Tās apstiprina savu gatavību paātrināt apspriedes starp tām starptautiskajos forumos un organizācijās, kas nodarbojas ar precēm.

3. Šim nolūkam pēc jebkuras Puses pieprasījuma notiek viedokļu apmaiņa:

- par esošo starptautisko nolīgumu vai specializēto starpvalstu darba grupu darbību, lai uzlabotu tās un padarītu tās efektīvākas atbilstīgi tirgus tendencēm,

- kad iecerēts noslēgt vai atjaunot starptautisku nolīgumu vai izveidot specializētu starpvalstu darba grupu.

Šo apmaiņu mērķis ir ņemt vērā katras puses attiecīgās intereses. Nepieciešamības gadījumā tās var notikt Ministru komitejas tirdzniecības jautājumos ietvaros.

4. NODAĻA

Tirdzniecība ar pakalpojumiem

41. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses uzsver pakalpojumu pieaugošo nozīmi starptautiskajā tirdzniecībā un to svarīgo ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā.

2. Tās no jauna apstiprina savas attiecīgās apņemšanās saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un uzsver nepieciešamību pēc īpašas un atšķirīgas attieksmes pret ĀKK pakalpojumu sniedzējiem.

3. Sarunu ietvaros tirdzniecības un pakalpojumu pakāpeniskai liberalizācijai, kā paredzēts GATS XIX pantā, Kopiena apņemas pienācīgi ievērot ĀKK valstu prioritātes EK grafika uzlabošanai, lai atbilstu to īpašajām interesēm.

4. Puses turklāt vienojas par mērķi saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem un pēc tam, kad tās ir ieguvušas zināmu pieredzi vislielākās labvēlības (MFN) režīma piemērošanā saskaņā ar GATS, paplašināt partnerattiecības, lai ietvertu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar GATS noteikumiem un īpaši tiem, kas attiecas uz jaunattīstības valstu līdzdalību liberalizācijas nolīgumos.

5. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus nostiprināt to jaudu pakalpojumu sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojumiem, kas saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finanšu, tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi palielinātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un apjomu.

42. pants

Jūras transports

1. Puses atzīst rentablu un efektīvu jūras transporta pakalpojumu nozīmi drošā un tīrā jūras vidē kā galveno transportēšanas veidu, kas veicina starptautisko tirdzniecību un tādējādi ir viens no spēkiem, kas virza ekonomikas attīstību un tirdzniecības attīstību.

2. Tās apņemas veicināt jūras transporta liberalizāciju un šim nolūkam efektīvi piemēro neierobežotas piekļūšanas principu starptautiskā jūras transporta tirgum nediskriminējošā un komerciālā veidā.

3. Katra Puse, cita starpā, piešķir režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, kas piešķirts tās pašas kuģiem, kuru izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, un kuģiem, kas reģistrēti jebkuras puses teritorijā, attiecībā uz piekļūšanu ostām, infrastruktūras izmantošanu un šo ostu jūras palīgdienestiem, kā arī attiecīgajām maksām un izdevumiem, muitas pakalpojumiem un enkurvietu, iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu.

4. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus izveidot un veicināt rentablus un efektīvus jūras transporta pakalpojumus ĀKK valstīs, lai palielinātu ĀKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos reisos.

43. pants

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrība

1. Puses atzīst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī aktīvas līdzdalības informācijas sabiedrībā nozīmīgo lomu kā priekšnosacījumu ĀKK valstu sekmīgai integrācijai pasaules ekonomikā.

2. Tādēļ tās no jauna apstiprina savas attiecīgās apņemšanās saskaņā ar esošiem daudzpusējiem nolīgumiem, īpaši GATS pievienoto protokolu par pamata telekomunikācijām, un aicina pievienoties tiem ĀKK valstis, kas vēl nav pievienojušās šiem nolīgumiem.

3. Bez tam tās vienojas pilnīgi un aktīvi piedalīties jebkurās turpmākās starptautiskās sarunās, kas varētu notikt šajā jomā.

4. Tādēļ Puses veiks pasākumus, kas ļaus ĀKK valstu iedzīvotājiem viegli piekļūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, cita starpā, ar šādiem pasākumiem:

- pieejamu reģeneratīvu energoresursu lietošanas attīstība un veicināšana,

- zemu izmaksu bezvadu tīklojumu attīstība un izvietošana.

5. Puses vienojas arī paātrināt sadarbību starp tām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas sabiedrībā. Šī sadarbība īpaši ir vērsta uz sakaru sistēmu lielāku papildināmību un saskaņošanu nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī un to pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.

5. NODAĻA

Ar tirdzniecību saistītas jomas

44. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Puses atzīst jaunu ar tirdzniecību saistītu jomu pieaugošo nozīmi, lai veicinātu ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā. Tādēļ tās vienojas nostiprināt savu sadarbību šajās jomās, izveidojot pilnīgu un koordinētu līdzdalību attiecīgajos starptautiskajos forumos un nolīgumos.

2. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus saskaņā ar šajā Nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un starp Pusēm saskaņotajām attīstības stratēģijām, lai nostiprinātu to spēju darboties visās ar tirdzniecību saistītās jomās, ieskaitot nepieciešamības gadījumā iestāžu sistēmas uzlabošanu un atbalstīšanu.

45. pants

Konkurences politika

1. Puses vienojas, ka efektīvu un pamatotu konkurences politiku ieviešanai un īstenošanai ir svarīga nozīme, lai uzlabotu un nodrošinātu ieguldījumiem labvēlīgu klimatu, ilgtspējīgu industrializācijas procesu un piekļūšanas tirgiem pārredzamību.

2. Lai nodrošinātu veselīgas konkurences izkropļojumu likvidēšanu un, pienācīgi ievērojot katras ĀKK valsts attīstības un ekonomisko vajadzību dažādos līmeņus, tās apņemas ieviest nacionālus vai reģionālus noteikumus un politikas, ieskaitot nolīgumu kontroli un noteiktos apstākļos nolīgumu aizliegšanu starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus un saskaņotu darbību starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļojumi. Puses turklāt vienojas aizliegt viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Kopienas kopējā tirgū vai ĀKK valstu teritorijā.

3. Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai formulētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā īpaši ietver palīdzību atbilstīga tiesiskā regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši atsaucoties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo situāciju.

46. pants

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

1. Neierobežojot Pušu nostājas daudzpusējās sarunās, Puses atzīst nepieciešamību nodrošināt piemērotu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību un citu tiesību līmeni, uz kurām attiecas tirdznieciskie intelektuālā īpašuma tiesību aspekti (TRIPS), ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, lai samazinātu divpusējās tirdzniecības izkropļojumus un traucējumus.

2. Šajā sakarā tās uzsver Nolīguma par tirdznieciskiem intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem (TRIPS), PTO Nolīguma un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) ievērošanas nozīmi.

3. Tās vienojas arī par nepieciešamību pievienoties visām attiecīgām starptautiskām konvencijām par intelektuālo, rūpniecisko un komerciālo īpašumu, kā minēts TRIPS nolīguma I daļā atbilstīgi to attīstības līmenim.

4. Kopiena, tās dalībvalstis un ĀKK valstis var apsvērt nolīgumu noslēgšanu, kuru mērķis ir aizsargāt preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izstrādājumiem, kuri īpaši interesē kādai no Pusēm.

5. Šajā Nolīgumā intelektuālais īpašums ir īpaši autortiesības, ieskaitot autortiesības uz datorprogrammām, un blakustiesības, ieskaitot mākslinieciskus dizainus, un rūpniecisko īpašumu, kas ietver funkcionālus modeļus, patenti, ieskaitot patentus biotehnoloģiskiem izgudrojumiem un augu šķirnēm vai citas efektīvas sui generis sistēmas, rūpnieciski dizaini, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ieskaitot izcelsmes apzīmējumus vai nosaukumus, preču vai pakalpojumu firmas zīmes, integrālshēmu topogrāfijas, kā arī datu bāzu juridiskā aizsardzība un aizsardzība pret negodīgu konkurenci, kā minēts Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas konfidenciālas informācijas aizsardzību attiecībā uz zinātību (know– how) 10.a) pantā.

6. Puses turklāt vienojas nostiprināt sadarbību šajā jomā. Pēc pieprasījuma un ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem sadarbība, cita starpā, paplašinās uz šādām jomām: normatīvo aktu sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un realizēšanai, tiesību subjektu šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un konkurentu šo tiesību pārkāpšanai, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide un nostiprināšana, ieskaitot atbalstu reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām, kas iesaistītas realizēšanā un aizsardzībā, ieskaitot personāla apmācību.

47. pants

Standartizācija un sertifikācija

1. Puses vienojas ciešāk sadarboties standartizācijas, sertifikācijas un kvalitātes nodrošināšanas jomā, lai likvidētu nevajadzīgus tehniskos šķēršļus un samazinātu atšķirības starp tām šajās jomās, lai veicinātu tirdzniecību.

Šajā sakarā tās no jauna apstiprina savu apņemšanos saskaņā ar Nolīgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas pievienots PTO Nolīgumam (TBT Nolīgums).

2. Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā mērķis ir veicināt saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:

- pasākumus saskaņā ar TBT Nolīgumu, lai veicinātu starptautisku tehnisku noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru lielāku izmantošanu, ieskaitot specifiskus nozares pasākumus atbilstīgi ĀKK valstu ekonomikas attīstības līmenim,

- sadarbību kvalitātes vadības un nodrošināšanas jomā ĀKK valstīm nozīmīgās izvēlētās nozarēs,

- atbalstu jaudas palielināšanas pasākumiem ĀKK valstīs atbilstības novērtēšanas, metroloģijas un standartizācijas jomās,

- funkcionējošu saikņu izstrādi starp ĀKK un Eiropas standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas iestādēm.

3. Puses apņemas pienācīgi apsvērt savstarpēju atzīšanas nolīgumu pārrunāšanu savstarpējas ekonomiskas intereses nozarēs.

48. pants

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

1. Puses atzīst katras Puses tiesības pieņemt vai ieviest sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ievērojot prasību, ka šie pasākumi parasti nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpti tirdzniecības ierobežojumi. Šim nolūkam tās no jauna apstiprina savas apņemšanās saskaņā ar Nolīgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas pievienots PTO Nolīgumam (SPS Nolīgums), ņemot vērā savu attiecīgo attīstības līmeni.

2. Bez tam tās apņemas pastiprināt koordināciju, apspriedes un informāciju par iecerēto sanitāro un fitosanitāro pasākumu izziņošanu un piemērošanu saskaņā ar SPS Nolīgumu, kad šie pasākumi varētu ietekmēt kādas Puses intereses. Tās vienojas arī par iepriekšējām apspriedēm un koordināciju Codex Alimentarius, Starptautiskā epizootiju biroja un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai veicinātu savas vispārējās intereses.

3. Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, lai pastiprinātu ĀKK valstu publiskā un privātā sektora jaudu šajā nozarē.

49. pants

Tirdzniecība un vide

1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu noturīgu un pienācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un vienošanām šajā jomā un, pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās vienojas, ka ĀKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā.

2. Ievērojot Rio principus, un ar nolūku pastiprināt tirdzniecības un vides savstarpējo atbalstu, Puses vienojas pastiprināt savu sadarbību šajā jomā. Sadarbības mērķis īpaši ir saskaņotu nacionālu, reģionālu un starptautisku politiku izveide, ar vidi saistītu preču un pakalpojumu kvalitātes kontroles pastiprināšana, videi nekaitīgu ražošanas metožu uzlabošana attiecīgajās nozarēs.

50. pants

Tirdzniecības un darba standarti

1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos pret starptautiski atzītajiem pamata darba standartiem, kā definēts attiecīgajās Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijās, un īpaši biedrošanās brīvību un tiesības un koplīguma slēgšanu, piespiedu darba atcelšana, bērnu darba vissliktāko veidu likvidēšana un nediskriminēšana attiecībā uz nodarbinātību.

2. Tās vienojas veicināt sadarbību šajā jomā, īpaši šādās jomās:

- informācijas apmaiņa par attiecīgajiem tiesību aktiem un darba noteikumiem,

- valsts darba tiesību aktu formulēšana un esošo tiesību aktu nostiprināšana,

- izglītības un izpratnes veidošanas programmas,

- valsts tiesību aktu un darba noteikumu ievērošanas nodrošināšana.

3. Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot protekcionisma tirdzniecības nolūkā.

51. pants

Patērētāju politika un patērētāju veselības aizsardzība

1. Puses vienojas paātrināt savu sadarbību patērētāju politikas un patērētāju veselības aizsardzības jomā, pienācīgi ievērojot iekšzemes tiesību aktus, lai izvairītos no tirdzniecības šķēršļiem.

2. Sadarbības mērķis īpaši ir institucionālās un tehniskās jaudas uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide savstarpējai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas un pieredzes apmaiņa par produktu un produktu drošības pēcpārdošanas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana, kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju politiku un sistēmu savietojamības uzlabošana, tiesību aktu realizēšanas paziņošana un sadarbības veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī ir aizliegta.

52. pants

Nodokļu izņēmuma klauzula

1. Neierobežojot IV pielikuma 31. panta noteikumus, vislielākās labvēlības režīms, kas piešķirts saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem vai jebkuru vienošanos, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, neattiecas uz nodokļu priekšrocībām, ko Puses sniedz vai var sniegt turpmāk, pamatojoties uz nolīgumiem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas vai cita nodokļu režīma, vai iekšzemes nodokļu tiesību aktiem.

2. Neko šajā Nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, nevar uzskatīt par tādu, lai kavētu jebkura pasākuma pieņemšanu vai izpildi, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas saskaņā ar nolīgumu nodokļu noteikumiem, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas vai cita nodokļu režīma, vai iekšzemes nodokļu tiesību aktiem.

3. Neko šajā Nolīgumā vai vienošanās, kas pieņemta saskaņā ar šo Nolīgumu, neuzskata par tādu, lai kavētu Puses, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, noteikt nodokļu maksātājus, kuri nav tādā pašā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu vai attiecībā uz vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

6. NODAĻA

Sadarbība citās jomās

53. pants

Zvejas nolīgumi

1. Puses paziņo savu gatavību pārrunāt zvejas nolīgumus, kuru mērķis ir garantēt noturīgus un savstarpēji apmierinošus apstākļus zvejas darbībai ĀKK valstīs.

2. Noslēdzot vai īstenojot šos nolīgumus, ĀKK valstis nediskriminē Kopienu vai dalībvalstis, neierobežojot īpašu kārtību starp jaunattīstības valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, ieskaitot savstarpējas zvejas vienošanās, un Kopiena nediskriminē ĀKK valstis.

54. pants

Pārtikas drošība

1. Attiecībā uz pieejamiem lauksaimniecības produktiem Kopiena apņemas nodrošināt, ka eksporta kompensācijas var tālāk iepriekš noteikt visām ĀKK valstīm attiecībā uz produktu klāstu, kas sastādīts, ņemot vērā šo valstu noteiktās prasības pārtikai.

2. Iepriekšēju noteikšanu veic vienam gadam un piemēro katru gadu šā Nolīguma darbības laikā, saprotot, ka kompensācijas līmenis tiks noteikts atbilstīgi metodēm, kuras parasti izmanto Komisija.

3. Īpašus nolīgumus var noslēgt ar tām ĀKK valstīm, kuras to pieprasa savu pārtikas drošības politiku sakarā.

4. 3. punktā minētie īpašie nolīgumi neapdraud ražošanas un tirdzniecības plūsmas ĀKK reģionos.

4. DAĻA

SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS FINANSĒŠANĀ

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Mērķi, principi, pamatnostādnes un atbilstība

55. pants

Mērķi

Sadarbības mērķi attīstības finansēšanā ir, piešķirot pietiekamus finanšu līdzekļus un atbilstīgu tehnisko palīdzību, atbalstīt un veicināt ĀKK valstu centienus, lai sasniegtu šajā Nolīgumā izklāstītos mērķus, pamatojoties uz savstarpēju ieinteresētību, un savstarpējās atkarības garā.

56. pants

Principi

1. Sadarbību attīstības finansēšanā īsteno, atbilstīgi un pamatojoties uz attīstības mērķiem, stratēģijām un prioritātēm, kuras noteikušas ĀKK valstis gan nacionālā, gan reģionālā līmenī. Tiek ņemtas vērā to attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to konkrētais potenciāls. Bez tam sadarbība:

a) veicina vietējo piederību visos attīstības procesa līmeņos;

b) atspoguļo partnerattiecības, pamatojoties uz savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

c) uzsver resursu plūsmu prognozējamības un drošības nozīmi, kurus piešķir ar lielā mērā atvieglotiem noteikumiem un pastāvīgi;

d) ir elastīga un piemērota situācijai katrā ĀKK valstī, kā arī pielāgota attiecīgā projekta vai programmas konkrētajam veidam, un

e) nodrošina efektivitāti, koordināciju un konsekvenci.

2. Sadarbība nodrošina īpašu režīmu vismazāk attīstītām ĀKK valstīm un pienācīgi ņem vērā ĀKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un ĀKK salu valstu neaizsargātību. Bez tam tiek risinātas arī pēckonflikta valstu speciālās vajadzības.

57. pants

Pamatnostādnes

1. Darbību, ko finansē šā Nolīguma ietvaros, ĀKK valstis un Kopiena īsteno ciešā sadarbībā, atzīstot vienlīdzības koncepciju starp partneriem.

2. ĀKK valstis ir atbildīgas par:

a) mērķu un prioritāšu noteikšanu, uz kurām balstās indikatīvās programmas;

b) projektu un programmu izvēli;

c) projektu un programmu dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu;

d) līgumu sagatavošanu, pārrunāšanu un noslēgšanu;

e) projektu un programmu īstenošanu un vadību, un

f) projektu un programmu uzturēšanu.

3. Neierobežojot iepriekšminētos noteikumus, tiesīgi nevalstiski dalībnieki var arī būt atbildīgi par programmu un projektu ierosināšanu un īstenošanu jomās, kas uz tiem attiecas.

4. ĀKK valstis un Kopiena ir kopīgi atbildīgas par:

a) pamatnostādņu izveidi kopīgajās iestādēs sadarbībai attīstības finansēšanā;

b) indikatīvo programmu pieņemšanu;

c) projektu un programmu novērtēšanu;

d) nosacījumu vienlīdzības nodrošināšanu līdzdalībai konkursa uzaicinājumos un līgumos;

e) projektu un programmu seku un rezultātu uzraudzību un novērtēšanu un

f) projektu un programmu pienācīgas, ātras un efektīvas izpildes nodrošināšanu.

5. Kopiena ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu par finansējumu projektiem un programmām.

6. Ja vien šajā Nolīgumā nav noteikts citādi, visi lēmumi, kuriem nepieciešams kādas Puses apstiprinājums, tiek apstiprināti vai uzskatīti par apstiprinātiem 60 dienu laikā pēc paziņošanas otrai Pusei.

58. pants

Tiesības uz finansējumu

1. Šādām personām vai iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Nolīgumu:

a) ĀKK valstis;

b) reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurām pieder viena vai vairākas ĀKK valstis un kuras šīs valstis pilnvarojušas, un

c) kopīgas iestādes, ko izveidojušas ĀKK valstis un Kopiena, lai sasniegtu atsevišķus konkrētus mērķus.

2. Atkarībā no attiecīgās ĀKK valsts vai ĀKK valstu nolīguma tiesības uz finansiālo atbalstu ir arī:

a) nacionālām un/vai reģionālām publiskām vai daļēji publiskām ĀKK valstu aģentūrām, departamentiem vai vietējām iestādēm un īpaši to finanšu iestādēm un attīstības bankām;

b) ĀKK valstu uzņēmumiem, firmām un citām privātām organizācijām un privātām saimniecībām;

c) Kopienas dalībvalsts uzņēmumiem, lai tie papildus savam ieguldījumam varētu veikt produktīvus projektus ĀKK valsts teritorijā;

d) ĀKK vai Kopienas finanšu starpniekiem, kas sniedz, veicina un finansē privātus ieguldījumus ĀKK valstīs, un

e) decentralizētas sadarbības aģentiem un citiem nevalstiskiem dalībniekiem no ĀKK valstīm un no Kopienas.

2. NODAĻA

Finansējuma darbības joma un veids

59. pants

Attiecīgās ĀKK valsts vai valstu noteikto prioritāšu ietvaros gan nacionālā, gan reģionālā līmenī atbalstu var piešķirt projektiem, programmām un citiem darbības veidiem, kas veicina šajā Nolīgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

60. pants

Finansējuma darbības joma

Finansējuma darbības jomā, cita starpā, atkarībā no vajadzībām un darbības veidiem, kas tiek uzskatīti par vispiemērotākajiem, var ietilpt atbalsts:

a) pasākumiem, kas veicina ĀKK valstu parādu sloga un maksājumu bilances problēmu samazināšanu;

b) makroekonomikas un strukturālām reformām un politikām;

c) eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo seku samazināšanai;

d) sektorpolitikām un reformām;

e) institucionālai attīstībai un jaudas palielināšanai;

f) tehniskās sadarbības programmām un

g) humānai un neatliekamai palīdzībai, ieskaitot palīdzību bēgļiem un pārvietotām personām, īstermiņa rehabilitācijas pasākumiem un sagatavotībai katastrofām.

61. pants

Finansējuma veids

1. Finansējuma veids, cita starpā, ietver:

a) projektus un programmas;

b) kredītlīnijas, garantijas režīmus un kapitāla līdzdalību;

c) budžeta atbalstu tieši ĀKK valstīm, kuru valūtas ir konvertējamas un brīvi pārskaitāmas, vai netieši no darījuma partneru līdzekļiem, ko veido dažādi Kopienas instrumenti;

d) cilvēkresursus un materiālo bāzi, kas nepieciešama projektu un programmu efektīvai administrēšanai;

e) nozares un vispārējas importa atbalsta programmas, kuras var būt šādā veidā:

i) nozares importa programmas ar tiešu iepirkumu, ieskaitot ieguldījumu ražošanas sistēmā un piegāžu finansēšanu, lai uzlabotu sociālos pakalpojumus;

ii) nozares importa programmas ārvalsts valūtā, ko piešķir pa daļām nozares importa finansēšanai, un

iii) vispārējas importa programmas ārvalsts valūtā, ko piešķir pa daļām vispārējā importa finansēšanai, kas aptver plašu produktu klāstu.

2. Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja:

a) valsts izdevumu vadība ir pietiekami pārredzama, saprotama un efektīva;

b) ir labi definētas makroekonomikas politikas vai sektorpolitikas, kuras noteikusi pati valsts un kurām piekrituši tās galvenie līdzekļu devēji, un

c) valsts iepirkums ir atklāts un pārredzams.

3. Līdzīgu tiešu budžeta palīdzību piešķir pakāpeniski sektorpolitikām, aizstājot atsevišķus projektus.

4. Iepriekš noteiktos importa programmu vai budžeta atbalsta instrumentus var izmantot arī, lai atbalstītu tiesīgas ĀKK valstis, kas īsteno reformas, kuru mērķis ir reģionāla ekonomiskā liberalizācija, kas rada tīrās pārejas izmaksas.

5. Nolīguma ietvaros Eiropas Attīstības fondu (še turpmāk – "Fonds"), ieskaitot darījuma partneru līdzekļus, negaidītu atlikumu no iepriekšējā Fonda, Eiropas Investīciju bankas (še turpmāk – "Banka") pašu resursus un attiecīgā gadījumā resursus no Eiropas Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.

6. Saskaņā ar Nolīgumu piešķirtos līdzekļus var izmantot, lai segtu projektu un programmu gan vietējo, gan ārvalstu izdevumu kopējās izmaksas, ieskaitot atkārtotu izmaksu finansējumu.

II SADAĻA

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

1. NODAĻA

Finanšu līdzekļi

62. pants

Kopējā summa

1. Šajā Nolīgumā izklāstītajā nolūkā Kopienas finansiālās palīdzības kopējā summa un detalizēti finansējuma noteikumi noteikti šā Nolīguma pielikumos.

2. Ja kāda ĀKK valsts neratificē šo Nolīgumu vai denonsē to, Puses pielāgo I pielikumā izklāstītajā Finanšu protokolā noteiktās resursu summas. Finanšu līdzekļu pielāgošana ir spēkā arī pēc:

a) jaunu ĀKK valstu pievienošanās Nolīgumam, kuras nepiedalījās tā pārrunāšanā, un

b) Kopienas paplašināšanās.

63. pants

Finansējuma metodes

Finansējuma metodes katram projektam vai programmai nosaka kopīgi attiecīgā ĀKK valsts vai valstis un Kopiena, atsaucoties uz:

a) šo valstu attīstības līmeni, ģeogrāfisko novietojumu, kā arī ekonomiskiem un finansiāliem apstākļiem;

b) projekta vai programmas veidu, tās ekonomisko un finansiālo atdevi, kā arī tās sociālo un kultūras ietekmi, un

c) aizdevumu gadījumā – faktoriem, kas garantē to apkalpošanu.

64. pants

Turpmākas aizdevuma operācijas

1. Finansiālu palīdzību var padarīt pieejamu attiecīgajām ĀKK valstīm vai ar to starpniecību, vai atkarībā no šā Nolīguma noteikumiem ar tiesīgu finanšu iestāžu starpniecību vai tieši jebkuram citam tiesīgam saņēmējam. Ja finansiālu palīdzību piešķir finansējuma adresātam caur starpnieku vai tieši galīgajam saņēmējam privātajā sektorā:

a) noteikumus, ar kuriem starpnieks var padarīt pieejamu palīdzību finansējuma adresātam vai tieši galīgajam saņēmējam privātajā sektorā, nosaka finansēšanas līgumā vai aizdevuma līgumā, un

b) jebkuru finanšu labumu, kas uzkrājas starpniekam no turpmāka aizdevuma darījuma vai tiešu aizdevuma operāciju rezultātā galīgajam saņēmējam privātajā sektorā, izmanto attīstības mērķiem ar nosacījumiem, kas izklāstīti finansēšanas līgumā vai aizdevuma līgumā, ņemot vērā administratīvās izmaksas, valūtas maiņas un finanšu riskus un tehniskās palīdzības izmaksas, kas sniegta finansējuma adresātam.

2. Ja finansēšanu uzņemas ar turpmākas aizdevējiestādes starpniecību, kas atrodas un/vai darbojas ĀKK valstīs, šīs iestādes pienākums ir izvēlēties un novērtēt atsevišķus projektus un pārvaldīt tās rīcībā nodotos līdzekļus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā, un ar savstarpēju vienošanos starp Pusēm.

65. pants

Līdzfinansējums

1. Šajā Nolīgumā paredzētos finanšu līdzekļus pēc ĀKK valstu pieprasījuma var izmantot līdzfinansējumam, kuru uzņemas ar attīstības aģentūrām un iestādēm, Kopienas dalībvalstīm, ĀKK valstīm, trešām valstīm, starptautiskām vai privātām finanšu iestādēm, firmām vai eksporta kredīta aģentūrām.

2. Līdzfinansējuma iespēju īpaši apsver gadījumos, kad Kopienas līdzdalība veicinās citu finansējuma avotu līdzdalību un kad šis finansējums var novest pie attiecīgajai ĀKK valstij izdevīga finansējuma kopuma.

3. Līdzfinansējums var būt kopīga vai paralēla finansējuma veidā. Katrā gadījumā priekšroka tiek dota risinājumam, kas ir piemērotāks no rentabilitātes viedokļa. Bez tam tiek veikti pasākumi, lai koordinētu un saskaņotu Kopienas un citu līdzfinansējuma iestāžu darbību, lai samazinātu procedūru skaitu, kas jāveic ĀKK valstīm, un padarītu šīs procedūras elastīgākas.

4. Jānostiprina un jāattīsta apspriežu un koordinācijas process ar citiem līdzekļu devējiem un līdzfinansētājiem, ja iespējams, izveidojot līdzfinansējuma pamatnolīgumus, un jāpārskata līdzfinansējuma politikas un procedūras, lai nodrošinātu efektivitāti un vislabākos iespējamos noteikumus.

2. NODAĻA

Parāds un strukturālu pielāgojumu atbalsts

66. pants

Atbalsts parāda atvieglojumam

1. Lai samazinātu ĀKK valstu parādu slogu un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot šajā Nolīgumā paredzētos līdzekļus, lai veicinātu parāda atvieglojuma pasākumus, kas apstiprināti starptautiskā līmenī ĀKK valstu labā. Bez tam katrā atsevišķā gadījumā to līdzekļu izlietojumu, kas nav nodoti iepriekšējo indikatīvo programmu ietvaros, paātrina ar šajā Nolīgumā paredzētajiem ātras izmaksāšanas instrumentiem. Bez tam Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā starptautiski saskaņotu parāda atvieglojuma pasākumu atbalstam var mobilizēt citus līdzekļus, kas nav EAF.

2. Pēc ĀKK valsts pieprasījuma Kopiena var piešķirt:

a) palīdzību parādsaistību izpētei un praktisku risinājumu meklēšanai, ieskaitot iekšējo parādu, parādu apkalpošanas grūtības un maksājumu bilances problēmas;

b) apmācību parādu pārvaldīšanā un starptautiskās finanšu sarunās, kā arī atbalstu mācību semināriem, kursiem un semināriem šajās jomās, un

c) palīdzību, lai izveidotu elastīgas parādu pārvaldīšanas metodes un instrumentus.

3. Lai veicinātu parāda apkalpošanu no Bankas pašu resursiem, speciālaizdevumiem un riska kapitāla, ĀKK valstis saskaņā ar vienošanām, kas katrā atsevišķā gadījumā jānoslēdz ar Komisiju, var izmantot šajā Nolīgumā minēto pieejamo ārvalsts valūtu šai apkalpošanai, kad pienāk parāda atmaksas termiņš un, nepārsniedzot summu, kas nepieciešama maksājumiem valsts valūtā.

4. Ņemot vērā starptautiskās parādu problēmas nopietnību un tās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, Puses paziņo par savu gatavību turpināt viedokļu apmaiņu starptautisku apspriežu sakarā par parāda vispārējo problēmu, un neierobežojot konkrētas apspriedes, kas notiek attiecīgajos forumos.

67. pants

Strukturālu pielāgojumu atbalsts

1. Nolīgums paredz atbalstu makroekonomikas un nozares reformām, kuras īsteno ĀKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski izturama. Atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā starp Kopienu un attiecīgo ĀKK valsti par reformas pasākumiem, kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī, un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. Ātra izmaksāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.

2. ĀKK valstis un Kopiena atzīst nepieciešamību veicināt reformas programmas reģionālā līmenī, kas nodrošina, ka, sagatavojot un izpildot valsts programmas, pienācīgi tiek ņemta vērā reģionālā darbība, kas ietekmē nacionālo attīstību. Šim nolūkam atbalsts strukturāliem pielāgojumiem cenšas arī:

a) no diagnostikas sākuma ietvert pasākumus, lai veicinātu reģionālu integrāciju un ņemtu vērā pārrobežu pielāgojuma sekas;

b) atbalstīt makroekonomikas politikas un sektorpolitikas saskaņošanu un koordināciju, ieskaitot nodokļu un muitas jomu, lai izpildītu reģionālas integrācijas un strukturālas reformas divējādo mērķi valsts līmenī, un

c) ievērot reģionālas integrācijas tīro pārejas izmaksu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem un maksājumu bilanci ar vispārējām importa programmām vai budžeta atbalstu.

3. ĀKK valstis, kas uzņemas vai iecer reformu makroekonomiskā vai nozares līmenī, ir tiesīgas uz strukturālu pielāgojumu palīdzību, ievērojot reģionālo kontekstu, to efektivitāti un iespējamo ietekmi uz attīstības ekonomisko, sociālo un politisko dimensiju un uz esošajām ekonomiskajām un sociālajām grūtībām.

4. ĀKK valstis, kas uzņemas reformu programmas, kuras atzīst un atbalsta vismaz galvenie daudzpusējie līdzekļu devēji, vai kuras tiek saskaņotas ar šiem līdzekļu devējiem, bet kuras tie ne vienmēr finansiāli atbalsta, tiek uzskatītas par tādām, kas automātiski ir izpildījušas pielāgojumu palīdzības prasības.

5. Strukturālu pielāgojumu atbalstu mobilizē elastīgi un nozares un vispārēja importa programmu vai budžeta atbalsta veidā.

6. Strukturālu pielāgojumu programmu sagatavošanu, novērtēšanu veic un lēmumu par finansējumu pieņem atbilstīgi noteikumiem par šā Nolīguma īstenošanas procedūrām, pienācīgi ņemot vērā strukturālu pielāgojumu programmu ātras izmaksāšanas iezīmi. Katrā atsevišķā gadījumā var būt pieļaujama ĀKK un EK izcelsmes importa ierobežotas daļas retrospektīva finansēšana.

7. Katras atbalsta programmas īstenošana nodrošina, ka ĀKK uzņēmēju tiesības piekļūt programmas līdzekļiem ir pēc iespējas plašākas un pārredzamākas un ka iepirkuma procedūras atbilst administratīvai un komercdarbības praksei attiecīgajā valstī, tajā pašā laikā nodrošinot vislabāko iespējamo cenas/kvalitātes attiecību ievestajām precēm un nepieciešamo atbilstību ar starptautiski panākto progresu strukturālā pielāgojuma atbalsta procedūru saskaņošanai.

3. NODAĻA

Atbalsts eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumā

68. pants

1. Puses atzīst, ka eksporta ieņēmumu nestabilitāte, īpaši lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarē, var nelabvēlīgi ietekmēt ĀKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību izpildi. Tādēļ tiek izveidota papildu atbalsta sistēma, lai samazinātu eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, tajā skaitā lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarē, finanšu dotācijas ietvaros ilgtermiņa attīstības atbalstam.

2. Atbalsta mērķis eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību gadījumos ir aizsargāt makroekonomikas un nozares reformas un politikas, kuras ir apdraudētas ieņēmumu samazināšanās rezultātā, un novērst eksporta ieņēmumu nestabilitātes nelabvēlīgo ietekmi, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības produktiem.

3. Tiek ņemta vērā ĀKK valstu ekonomiku ārkārtējā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm, sadalot līdzekļus pieteikuma gadā. Šajā sakarā vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, un ĀKK salu valstis saņem labvēlīgāku režīmu.

4. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar atbalsta mehānisma konkrēto kārtību, kā izklāstīts II pielikumā par Finansējuma noteikumiem.

5. Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas ĀKK valstīm, kuras cenšas aizsargāt sevi pret eksporta ieņēmumu svārstību risku.

4. NODAĻA

Atbalsts sektorpolitikām

69. pants

1. Sadarbība ar dažādiem Nolīgumā paredzētajiem instrumentiem un kārtību atbalsta:

a) sociālas un ekonomiskas sektorpolitikas un reformas;

b) pasākumus, lai veicinātu ražošanas nozares darbību un eksporta konkurētspēju;

c) pasākumus, lai paplašinātu sociālās jomas pakalpojumus, un

d) tematiskas un transversālas tēmas.

2. Šo atbalstu sniedz attiecīgi ar:

a) nozares programmām;

b) budžeta atbalstu;

c) ieguldījumiem;

d) rehabilitāciju;

e) apmācību;

f) tehnisko palīdzību un

g) institucionālu atbalstu.

5. NODAĻA

Mikroprojekti un decentralizēta sadarbība

70. pants

Lai reaģētu uz vietējo sabiedrību vajadzībām attiecībā uz attīstību un iedrošinātu visus decentralizētas sadarbības aģentus, kuri spēj veicināt ĀKK valstu autonomu attīstību, ierosināt un īstenot pasākumus, sadarbību, attiecīgo ĀKK valstu noteikumos un valsts tiesību aktos un indikatīvās programmas noteikumu noteiktajos ietvaros atbalsta šo attīstības darbību. Šajā sakarā sadarbība atbalsta:

a) mikroprojektus vietējā līmenī, kuriem ir ekonomiska un sociāla ietekme uz cilvēku dzīvi, kuri atbilst pierādītai un novērotai prioritārai vajadzībai un kuri ir veicami pēc vietējās sabiedrības iniciatīvas un ar tās aktīvu līdzdalību, kas gūst labumu no tiem, un

b) decentralizētu sadarbību, īpaši, ja šī darbība apvieno ĀKK valstu decentralizētu aģentu un to Kopienas darījuma partneru centienus un resursus. Šis sadarbības veids dod iespēju mobilizēt ĀKK valsts attīstībai decentralizētu aģentu spējas, novatoriskas darbības metodes un resursus.

71. pants

1. Mikroprojekti un decentralizētas sadarbības operācijas var atbalstīt no Nolīguma finanšu līdzekļiem. Projekti vai programmas šajā sadarbības veidā var būt vai var nebūt saistīti ar programmām indikatīvo programmu koncentrācijas nozarēs, bet var būt veids, kā vietējās sabiedrības vai decentralizētie aģenti sasniedz indikatīvās programmas konkrētos mērķus vai pasākumu rezultātus.

2. Ieguldījumus mikroprojektu un decentralizētas sadarbības finansēšanai veic Fonds, un tādā gadījumā ieguldījums parasti nepārsniegs katra projekta kopējo izmaksu trīs ceturtdaļas un nedrīkst pārsniegt indikatīvajā programmā noteikto ierobežojumu. Pārējo atlikumu sniedz:

a) attiecīgā vietējā sabiedrība mikroprojektu gadījumā (natūrā vai pakalpojumu vai naudas veidā un atbilstīgi tās ieguldījumu veikšanas spējai);

b) decentralizētas sadarbības aģenti ar nosacījumu, ka šo aģentu dotie finanšu, tehniskie, materiālie un citi līdzekļi parasti neveido mazāk par 25 % no projekta/programmas aplēstajām izmaksām, un

c) izņēmuma gadījumā attiecīgā ĀKK valsts finansiāla ieguldījuma veidā vai ar valsts iekārtu lietojumu vai pakalpojumu sniegšanu.

3. Mikroprojektu vai decentralizētas sadarbības ietvaros finansētiem projektiem un programmām piemērojamās procedūras ir noteiktas Nolīgumā, īpaši tās, kas minētas daudzgadu programmās.

6. NODAĻA

Humānā un neatliekamā palīdzība

72. pants

1. Humāno un neatliekamo palīdzību sniedz ĀKK valstu iedzīvotājiem, kuriem ir ārkārtēja rakstura nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kari un citi konflikti vai ārkārtas apstākļi ar līdzīgām sekām. Humāno un ārkārtas palīdzību uztur tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai pievērstos ārkārtas vajadzībām šo situāciju rezultātā.

2. Humāno un neatliekamo palīdzību piešķir vienīgi atbilstīgi katastrofās cietušo vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starptautisku tiesību aktu principiem cilvēktiesību jomā. Īpaši nav pieļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to aizsardzība, kā arī humānā personāla un iekārtu drošība.

3. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir:

a) aizsargāt cilvēku dzīvības krīzes situācijās un tūlīt pēc krīzēm, ko izraisījušas dabas katastrofas, konflikts vai karš;

b) veicināt humānās palīdzības finansēšanu un sniegšanu un tās paredzēto saņēmēju tiešu piekļūšanu tai ar visiem pieejamiem materiāli tehniskiem līdzekļiem;

c) veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai ietekmētās iedzīvotāju daļas varētu vēlreiz gūt labumu no sociāli ekonomiskās integrācijas minimuma un pēc iespējas ātrāk radītu apstākļus attīstības atsākšanai, pamatojoties uz attiecīgās ĀKK valsts noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem;

d) pievērsties vajadzībām, kas rodas cilvēku (bēgļu, pārvietoto personu un to, kas atgriežas) pārvietošanas rezultātā pēc dabas vai cilvēka radītām katastrofām, lai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu vajadzības (neatkarīgi no tā, kur viņas var atrasties) un veicinātu rīcību viņu brīvprātīgai repatriācijai un reintegrācijai izcelsmes valstī, un

e) palīdzēt ĀKK valstij izveidot katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismus, ieskaitot prognozēšanas un agrās brīdinājuma sistēmas, lai samazinātu katastrofu sekas.

4. Līdzīgu palīdzību, kā izklāstīts iepriekš, var sniegt ĀKK valstīm, kas uzņem bēgļus vai tos, kas atgriežas, lai apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā palīdzība.

5. Uzsverot palīdzības attīstības raksturu, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, pēc attiecīgās valsts pieprasījuma palīdzību izņēmuma gadījumā var izmantot kopā ar indikatīvo programmu.

6. Humānās un neatliekamās palīdzības operācijas veic pēc krīzes situācijas ietekmētās ĀKK valsts, Komisijas, starptautisku organizāciju, vietēju vai starptautisku nevalstisku organizāciju pieprasījuma. Šo palīdzību pārvalda un īsteno saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj operācijas, kas ir ātras, elastīgas un efektīvas. Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru rīcību, kas ir nepieciešama, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības, kurām nepieciešama neatliekamā palīdzība.

73. pants

1. Pēc tam neatliekamu rīcību, kuras mērķis ir fiziska un sociāla rehabilitācija, kas izriet dabas katastrofu vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgu ietekmi rezultātā, var veikt ar Kopienas palīdzību saskaņā ar šo Nolīgumu. Šai rīcībai, izmantojot efektīvus un elastīgus mehānismus, jāatvieglo pāreja no ārkārtējā posma uz attīstības posmu, jāveicina ietekmēto iedzīvotāju daļu sociāli ekonomiskā reintegrācija, pēc iespējas jālikvidē krīzes cēloņi un jānostiprina iestādes un vietēju un nacionālu dalībnieku loma noturīgas attīstības politikas formulēšanā attiecīgajai ĀKK valstij.

2. Īstermiņa neatliekamu rīcību finansē no Fonda tikai ārkārtas apstākļos, ja šo palīdzību nevar finansēt no Kopienas budžeta.

7. NODAĻA

Ieguldījumi un privātā sektora attīstības atbalsts

74. pants

Sadarbība finansiālas un tehniskas palīdzības veidā atbalsta politikas un stratēģijas ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai, kā izklāstīts šajā Nolīgumā.

75. pants

Ieguldījumu veicināšana

ĀKK valstis, Kopiena un tās dalībvalstis savu attiecīgo kompetenču ietvaros, atzīstot privāto ieguldījumu nozīmi sadarbības veicināšanā attīstības jomā un apliecinot nepieciešamību veikt pasākumus, lai veicinātu šos ieguldījumus:

a) īsteno pasākumus, lai veicinātu privāto ieguldītāju līdzdalību attīstības centienos, kas atbilst ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķiem un prioritātēm ar to attiecīgo valstu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

b) veic pasākumus un rīcību, kas palīdz radīt un uzturēt prognozējamu un drošu ieguldījumu klimatu, kā arī uzsāk sarunas par nolīgumiem, kas uzlabos šo klimatu;

c) veicina ES privāto sektoru veikt ieguldījumus un sniegt konkrētu palīdzību tās darījuma partneriem ĀKK valstīs savstarpējā uzņēmējdarbības sadarbībā un partnerattiecībās;

d) sekmē partnerattiecības un kopuzņēmumus, veicinot līdzfinansējumu;

e) sponsorē nozares ieguldījumu forumus, lai veicinātu partnerattiecības un ārējos ieguldījumus;

f) atbalsta ĀKK valstu centienus, lai piesaistītu finansējumu, īpaši uzsverot privāto finansējumu ieguldījumiem infrastruktūrā un ieņēmumus radošā infrastruktūrā, kas ir svarīga privātajam sektoram;

g) atbalsta iekšzemes ieguldījumu veicināšanas aģentūru un iestāžu jaudas palielināšanu, kas ir iesaistītas ārvalstu ieguldījumu veicināšanā un sekmēšanā;

h) izplata informāciju par ieguldījumu iespējām un uzņēmējdarbības apstākļiem ĀKK valstīs un

i) veicina nacionālā, reģionālā, kā arī ĀKK un ES privātā sektora dialogu, sadarbību un partnerattiecības, īpaši ar ĀKK un ES privātā sektora uzņēmējdarbības forumu. Atbalstu ĀKK un ES privātā sektora uzņēmējdarbības forumam sniedz, sasniedzot šādus mērķus:

i) veicināt dialogu ĀKK/ES privātajā sektorā un starp ĀKK/ES privāto sektoru un iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Nolīgumu;

ii) analizēt un periodiski sniegt attiecīgajām iestādēm informāciju par visu jautājumu diapazonu par attiecībām starp ĀKK un ES privātajiem sektoriem Nolīguma sakarā vai vispārīgāk par ekonomiskiem sakariem starp Kopienu un ĀKK valstīm, un

iii) analizēt un sniegt attiecīgajām iestādēm informāciju par konkrētām nozares rakstura problēmām, kas, cita starpā, attiecas uz ražošanas filiālēm vai produktu veidiem reģionālā vai apakšreģionālā līmenī.

76. pants

Ieguldījumu finansējums un atbalsts

1. Sadarbība sniedz ilgtermiņa finanšu līdzekļus, ieskaitot riska kapitālu, lai palīdzētu veicināt izaugsmi privātajā sektorā un palīdzētu mobilizēt iekšzemes un ārvalstu kapitālu šim mērķim. Šai nolūkā sadarbība īpaši sniedz:

a) dotācijas finansiālai un tehniskai palīdzībai, lai atbalstītu politikas reformas, cilvēkresursu attīstību, iestāžu jaudas palielināšanu un citas institucionāla atbalsta formas, kas saistīts ar konkrētiem ieguldījumiem, pasākumiem, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un nostiprinātu to privāto finanšu un nefinanšu starpnieku spējas, ieguldījumu veicināšanas un sekmēšanas un konkurētspējas palielināšanas darbību;

b) padomdevēja un konsultatīvus pakalpojumus, lai palīdzētu radīt labvēlīgu klimatu ieguldījumiem un informācijas bāzi, lai vadītu un veicinātu kapitāla plūsmu;

c) riska kapitālu kvazikapitāla vai kapitāla ieguldījumiem, garantijas iekšzemes un ārvalstu privāto ieguldījumu atbalstam un aizdevumus vai kredītlīnijas ar nosacījumiem, kas noteikti šā Nolīguma II pielikumā "Finansējuma noteikumi", un

d) aizdevumus no Bankas pašu resursiem.

2. Aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar tās statūtiem un noteikumiem, kas paredzēti šā Nolīguma II pielikumā.

77. pants

Ieguldījumu garantijas

1. Ieguldījumu garantijas ir arvien nozīmīgāks instruments attīstības finansējumam, jo tās veicina projekta risku samazināšanu un sekmē privātā kapitāla plūsmas. Tādēļ sadarbība nodrošina riska apdrošināšanas arvien lielāku pieejamību un izmantošanu kā riska samazināšanas mehānismu, lai palielinātu ieguldītāju ticību ĀKK valstīm.

2. Sadarbība piedāvā garantijas un palīdz ar garantijas fondiem, kas sedz riskus ierobežotiem ieguldījumiem. Sadarbība īpaši sniedz atbalstu:

a) pārapdrošināšanas sistēmām, lai segtu tiesīgu ieguldītāju ārvalstu tiešos ieguldījumus; pret juridiskām nenoteiktībām un lielākajiem riskiem – ekspropriāciju, valūtas pārskaitīšanas ierobežojumu, karu un pilsoņu nemieriem, kā arī līguma pārkāpumu. Ieguldītāji var apdrošināt projektus jebkuram četru veidu seguma apvienojumam;

b) garantijas programmām, lai segtu risku daļēju garantiju veidā parādu finansēšanai. Ir pieejama gan daļēja riska, gan daļēja kredīta garantija, un

c) nacionāliem un reģionāliem garantijas fondiem, kas īpaši ietver iekšzemes finanšu iestādes vai ieguldītājus, lai veicinātu finanšu nozares attīstību.

3. Sadarbība sniedz arī atbalstu jaudas palielināšanai, institucionālam atbalstam un līdzdalībai nacionālu un/vai reģionālu pasākumu pamata finansējumā, lai samazinātu komercriskus ieguldītājiem (cita starpā, garantijas fondiem, regulatīvām iestādēm, arbitrāžas mehānismiem un tiesu sistēmām, lai veicinātu ieguldījumu aizsardzību, uzlabojot eksporta kredītu sistēmas).

4. Sadarbība sniedz šo atbalstu, pamatojoties uz papildu un pievienoto vērtību attiecībā uz privātiem un/vai sabiedriskiem pasākumiem, un, ja iespējams, partnerattiecībās ar privātām vai citām sabiedriskām organizācijām. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ietvaros ĀKK un EK apņemsies veikt kopīgu izpēti par priekšlikumu izveidot ĀKK un EK Garantijas aģentūru, lai sniegtu un vadītu ieguldījumu garantijas programmas.

78. pants

Ieguldījumu aizsardzība

1. ĀKK valstis un Kopiena un tās dalībvalstis savu attiecīgo kompetenču ietvaros apstiprina nepieciešamību veicināt un aizsargāt jebkuras Puses ieguldījumus to attiecīgajās teritorijās, un šajā sakarā apstiprina ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības nolīgumu noslēgšanas nozīmi to savstarpējās interesēs, kas varētu arī veidot pamatu apdrošināšanas un garantijas sistēmām.

2. Lai veicinātu Eiropas ieguldījumus attīstības projektos, kuriem ir speciāla nozīme un kurus veicina ĀKK valstis, Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, var arī noslēgt nolīgumus par konkrētiem savstarpēji interesējošiem projektiem, kad Kopiena un Eiropas uzņēmumi veicina to finansējumu.

3. Puses arī vienojas ieviest ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, ievērojot Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences, vispārējos principus par ieguldījumu aizsardzību un veicināšanu, kas atbalstīs vislabākos rezultātus, kas saskaņoti kompetentajos starptautiskajos forumos vai divpusēji.

III SADAĻA

TEHNISKĀ SADARBĪBA

79. pants

1. Tehniskā sadarbība palīdz ĀKK valstīm nacionālu un reģionālu cilvēkresursu attīstībā, iestāžu noturīgā attīstībā, kas ir svarīgi sekmīgai attīstībai, ieskaitot, cita starpā, ĀKK konsultāciju firmu un organizāciju nostiprināšanu, kā arī apmaiņas, kurās iesaistīti konsultanti gan no ĀKK, gan ES firmām.

2. Bez tam tehniskā palīdzība ir rentabla un attiecas uz vajadzību, kurai tā ir paredzēta, un veicina arī zinātības (know– how) nodošanu, kā arī palielina nacionālās un reģionālās spējas. Tehniskā sadarbība veicina projektu un programmu mērķu sasniegšanu, ieskaitot centienus nostiprināt nacionālo un reģionālo kredītrīkotāju vadības spēju. Tehniskā palīdzība:

a) ir pieprasījuma virzīta un tādējādi tā tiek darīta pieejama tikai pēc attiecīgās ĀKK valsts vai valstu pieprasījuma un ir pielāgota saņēmēja vajadzībām;

b) papildina un atbalsta ĀKK centienus noteikt savas prasības;

c) tiek uzraudzīta un kontrolēta, lai garantētu efektivitāti;

d) veicina ĀKK ekspertu, konsultāciju firmu, kā arī izglītības un pētniecības iestāžu līdzdalību līgumos, ko finansē no Fonda un kas nosaka veidus, kā Fonda projektos nodarbināt kvalificētu nacionālu un reģionālu personālu;

e) veicina ĀKK nacionālo kadru nosūtīšanu par konsultantiem uz iestādi viņu pašu valstī vai kaimiņvalstī, vai uz reģionālu organizāciju;

f) vērsta uz nacionāla un reģionāla personāla ierobežojumu un potenciāla pārzināšanas attīstīšanu un ĀKK ekspertu, konsultantu un konsultāciju firmu reģistru izveidošanu, kas ir piemērotas nodarbināšanai projektos un programmās, ko finansē no Fonda;

g) atbalsta tehnisko palīdzību ĀKK iekšienē, lai veicinātu tehniskās palīdzības, vadības un profesionālās pieredzes apmaiņu starp ĀKK valstīm;

h) attīsta rīcības programmas ilgtermiņa iestāžu izveidei un personāla attīstībai kā neatņemamai projektu un programmu plānošanas sastāvdaļai, ievērojot nepieciešamās finanšu prasības;

i) atbalsta vienošanās, lai veicinātu ĀKK valstu jaudu palielināt pašu pieredzi, un

j) īpašu uzmanību pievērš ĀKK valstu spēju attīstīšanai projektu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā, kā arī budžeta vadībā.

3. Tehnisko palīdzību var sniegt visās sadarbības jomās un šā Nolīguma mandāta ierobežojumos. Ietverto darbību apjoms un veids būtu dažāds un tās tiktu pielāgotas, lai atbilstu ĀKK valstu vajadzībām.

4. Tehniskā sadarbība var būt konkrēta vai vispārīga rakstura. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja izveido pamatnostādnes tehniskās sadarbības īstenošanai.

80. pants

Lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no ĀKK valstīm, Kopiena palīdz ĀKK valstīm, kas to pieprasa, veicināt kvalificētu ĀKK valstspiederīgo atgriešanos, kuri dzīvo rūpnieciski attīstītās valstīs, ar atkārtotas amatā ievadīšanas atbilstīgiem stimuliem.

IV SADAĻA

PROCEDŪRAS UN VADĪBAS SISTĒMAS

81. pants

Procedūras

Vadības procedūras ir pārredzamas, viegli piemērojamas un dod iespēju decentralizēt uzdevumus un pienākumus nozarei. ĀKK un ES sadarbības īstenošana attīstības jomā ir pieejama nevalstiskiem dalībniekiem jomās, kas uz viņiem attiecas. Sīki izstrādāti procedūru noteikumi finansiālās un tehniskās sadarbības plānošanai, sagatavošanai, īstenošanai un vadībai ir paredzēti IV pielikumā par Īstenošanas un vadības procedūrām. Ministru padome var pārbaudīt, pārskatīt šos noteikumus un izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu.

82. pants

Izpildes aģenti

Finansiālās un tehniskās sadarbības īstenošanai saskaņā ar šo Nolīgumu izraugās izpildes aģentus. Sīki izstrādāti noteikumi izpildes aģentu pienākumiem ir paredzēti VI pielikumā par Īstenošanās un vadības procedūrām.

83. pants

ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja

1. Ministru padome vismaz vienreiz gadā pārbauda, vai tiek sasniegti sadarbības mērķi attīstības finansēšanā un pārbauda vispārīgas un konkrētās problēmas, kas rodas šīs sadarbības īstenošanas rezultātā. Šim nolūkam Ministru padomes ietvaros izveido ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteju, še turpmāk – "ĀKK un EK Komiteja".

2. ĀKK un EK Komiteja, cita starpā:

a) nodrošina sadarbības mērķu un principu kopējo sasniegšanu attīstības finansēšanā un izveido vispārīgas pamatnostādnes to efektīvai un savlaicīgai īstenošanai;

b) pārbauda problēmas, kas rodas no sadarbības pasākumu īstenošanas attīstības jomā un ierosina atbilstīgus pasākumus;

c) pārskata Nolīguma pielikumus, lai nodrošinātu to pastāvīgu svarīgumu, un iesaka piemērotus grozījumus apstiprināšanai Ministru padomē, un

d) pārbauda operācijas, kas izmantotas Nolīguma ietvaros, lai sasniegtu mērķus – veicināt privātā sektora attīstību un ieguldījumus, kā arī ieguldījumu mehānisma darbību.

3. ĀKK un EK Komitejā, kas sanāk katru ceturksni, pamatojoties uz paritāti, ir ĀKK valstu un Kopienas pārstāvji vai to pilnvarotie pārstāvji. Tā sanāk ministru līmenī, kad to pieprasa kāda no pusēm, un vismaz vienreiz gadā.

4. Ministru padome nosaka ĀKK un EK Komitejas reglamentu, īpaši pārstāvības nosacījumus un Komitejas locekļu skaitu, sīki izstrādātu kārtību tās apspriedēm un nosacījumus priekšsēdētaja amatam.

5. ĀKK un EK Komiteja var sasaukt ekspertu sanāksmes, lai izpētītu jebkuru problēmu un trūkumu cēloni, kas var kavēt sadarbības efektīvu īstenošanu attīstības jomā. Šie eksperti sniedz ieteikumus Komitejai par iespējamiem veidiem šo problēmu un trūkumu novēršanai.

5. DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI VISMAZĀK ATTĪSTĪTĀM ĀKK VALSTĪM, ĀKK VALSTĪM, KAM IR TIKAI SAUSZEMES ROBEŽAS, UN ĀKK SALU VALSTĪM (LDLIC)

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

84. pants

1. Lai LDLIC varētu pilnīgi izmantot Nolīguma piedāvātās iespējas, lai paātrinātu to attiecīgos attīstības tempus, sadarbība nodrošina īpašu režīmu vismazāk attīstītām ĀKK valstīm un pienācīgi ņem vērā ĀKK valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un ĀKK salu valstu neaizsargātību. Tajā ņem vērā arī valstu vajadzības pēckonflikta situācijās.

2. Neatkarīgi no īpašiem pasākumiem un noteikumiem vismazāk attīstītām valstīm, valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstīm dažādās Nolīguma nodaļās īpaša uzmanība tiek pievērsta attiecībā uz šīm grupām, kā arī valstīm pēckonflikta situācijās:

a) reģionālās sadarbības nostiprināšanai;

b) transporta un sakaru infrastruktūrai;

c) jūras resursu lietderīgai izmantošanai un saražoto produktu tirdzniecībai, un valstu gadījumā, kam ir tikai sauszemes robežas, – iekšzemes zivsaimniecībai;

d) strukturāliem pielāgojumiem, kad tiek ņemts vērā šo valstu attīstības līmenis un tāpat īstenošanas posmā – pielāgojumu sociālā dimensija, un

e) pārtikas stratēģiju un integrētu attīstības programmu īstenošanai.

2. NODAĻA

Vismazāk attīstītās ĀKK valstis

85. pants

1. Vismazāk attīstītajām ĀKK valstīm piešķir īpašu režīmu, lai tās varētu pārvarēt nopietnas ekonomiskas un sociālas grūtības, kas kavē to attīstību, lai paātrinātu to attiecīgos attīstības tempus.

2. Vismazāk attīstīto valstu saraksts ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja:

a) šim Nolīgumam pievienojas trešā valsts ar līdzīgu situāciju un

b) ĀKK valsts ekonomikas stāvoklis ievērojami un ilgstoši mainās tādā mērā, ka tā jāiekļauj vismazāk attīstītajā kategorijā vai tās iekļaušana šajā kategorijā vairs nav pamatota.

86. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz vismazāk attīstītajām ĀKK valstīm, iekļauti 2., 29., 32., 35., 37., 56., 68., 84., 85. pantā.

3. NODAĻA

ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas

87. pants

1. Izveido īpašus noteikumus un pasākumus, lai atbalstītu ĀKK valstis, kam ir tikai sauszemes robežas, to centienos pārvarēt ģeogrāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu paātrināt savus attiecīgos attīstības tempus.

2. ĀKK valstu saraksts, kam ir tikai sauszemes robežas, ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja Nolīgumam pievienojas trešā valsts līdzīgā situācijā.

88. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz ĀKK valstīm, kam ir tikai sauszemes robežas, iekļauti 2., 32., 35., 56., 68., 84., 87. pantā.

4. NODAĻA

ĀKK salu valstis

89. pants

1. Izveido īpašus noteikumus un pasākumus, lai atbalstītu ĀKK salu valstis to centienos pārvarēt dabas un ģeogrāfiskās grūtības un citus šķēršļus, kas kavē to attīstību, lai tās varētu paātrināt savus attiecīgos attīstības tempus.

2. ĀKK salu valstu saraksts ir dots VI pielikumā. Tajā var izdarīt grozījumus ar Ministru padomes lēmumu, ja Nolīgumam pievienojas trešā valsts līdzīgā situācijā.

90. pants

Noteikumi, kas pieņemti attiecībā uz ĀKK salu valstīm iekļauti 2., 32., 35., 56., 68., 84., 89. pantā.

6. DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

91. pants

Pretruna starp šo Nolīgumu un citiem līgumiem

Neviens nekāda veida līgums, konvencija, nolīgums vai vienošanās starp vienu vai vairākām Kopienas dalībvalstīm un vienu vai vairākām ĀKK valstīm nedrīkst kavēt šā Nolīguma īstenošanu.

92. pants

Teritoriālās piemērošanas ietvari

Atkarībā no īpašiem noteikumiem par attiecībām starp ĀKK valstīm un tajā paredzētajiem Francijas aizjūras departamentiem šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un saskaņā ar tajā līgumā noteiktajiem nosacījumiem, un, no otras puses, ĀKK valstu teritorijām.

93. pants

Ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Šo Nolīgumu ratificē vai apstiprina parakstītājas Puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem un procedūrām.

2. Šā Nolīguma ratifikācijas vai apstiprinājuma instrumentus nodod glabāšanā ĀKK valstu gadījumā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un Kopienas un dalībvalstu gadījumā ĀKK valstu Ģenerālsekretariātam. Sekretariāti nekavējoties par to paziņo parakstītājām valstīm un Kopienai.

3. Šis Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dalībvalstu un vismaz divu trešdaļu ĀKK valstu ratifikācijas instrumentu un Kopienas šā Nolīguma apstiprinājuma instrumenta nodošanas glabāšanā.

4. ĀKK parakstītāja valsts, kas nav izpildījusi 1. un 2. punktā izklāstītās procedūras līdz datumam, kurā šis Nolīgums stājas spēkā, kā noteikts 3. punktā, var to izdarīt tikai 12 mēnešu laikā pēc šā datuma, neierobežojot 6. punkta noteikumus.

Šīm valstīm šis Nolīgums kļūst piemērojams otrā mēneša pirmajā dienā pēc šo procedūru pabeigšanas. Šīs valstis atzīst jebkura pasākuma likumīgumu, kas veikts, lai īstenotu Nolīgumu pēc tā spēkā stāšanās datuma.

5. Kopīgo iestāžu reglaments, kuras izveido saskaņā ar šo Nolīgumu, paredz apstākļus, kādos 4. punktā minēto parakstītāju valstu pārstāvji var apmeklēt šīs iestādes kā novērotāji.

6. Ministru padome var nolemt piešķirt īpašu atbalstu ĀKK valstīm, kuras ir iepriekšējo ĀKK un EK konvenciju puse un kuras normāli izveidotu budžeta iestāžu neesamības gadījumā nevarēja parakstīt vai ratificēt šo Nolīgumu. Šis atbalsts var attiekties uz iestāžu izveidi un ekonomiskās un sociālās attīstības pasākumiem, īpaši ievērojot visneaizsargātākās iedzīvotāju daļas. Šajā sakarā šīs valstis varēs izmantot līdzekļus, kas paredzēti šā Nolīguma 4. daļā finansiālai un tehniskai sadarbībai.

Atkāpjoties no 4. punkta, attiecīgās valstis, kas ir Nolīguma parakstītājas, var pabeigt ratifikācijas procedūras divpadsmit mēnešu laikā pēc budžeta iestāžu atjaunošanas.

Attiecīgās valstis, kuras nav ne parakstījušas, ne ratificējušas Nolīgumu, var pievienoties tam ar pievienošanās procedūru, kas paredzēta 94. pantā.

94. pants

Pievienošanās

1. Jebkurš pieprasījums par pievienošanos šim Nolīgumam, ko veic neatkarīga valsts, kuras strukturālās iezīmes un ekonomiskā un sociālā situācija ir līdzīga ĀKK valstīm, iesniedzams Ministru padomei.

Ja Ministru padome šo pieprasījumu apstiprina, attiecīgā valsts pievienojas šim Nolīgumam, nododot pievienošanās aktu glabāšanai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas nosūta apliecinātu kopiju ĀKK Sekretariātam un paziņo par to dalībvalstīm. Ministru padome var noteikt grozījumu izdarīšanas pasākumus, kas varētu būt nepieciešami.

Attiecīgajai valstij ir tādas pašas tiesības un tādi paši pienākumi kā ĀKK valstīm. Tās pievienošanās nedrīkst pārkāpt ĀKK valstu priekšrocības, kuras ir šā Nolīguma parakstītājas, saskaņā ar noteikumiem par sadarbības finansējumu attīstības jomā. Ministru padome var noteikt nosacījumus un īpašu režīmu atsevišķas valsts pievienošanai īpašā protokolā, kas ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

2. Ministru padome tiek informēta par jebkuru pieprasījumu, kuru veic trešā valsts, lai kļūtu par ĀKK valstu ekonomiskā grupējuma locekli.

3. Ministru padome tiek informēta par jebkuru pieprasījumu, kuru veic trešā valsts, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Sarunu laikā starp Savienību un pieprasījuma iesniedzēju valsti Kopiena sniedz ĀKK valstīm jebkuru būtisku informāciju un tās, savukārt, paziņo Komisijai savas bažas, lai tā var pilnīgi ņemt tās vērā. Komisija paziņo ĀKK Sekretariātam par jebkuru pievienošanos Eiropas Savienībai.

Jebkura Eiropas Savienības jaunā dalībvalsts kļūst par šā Nolīguma Pusi no tās pievienošanās datuma ar klauzulu par to pievienošanās aktā. Ja pievienošanās aktā Savienībai nav paredzēta šāda dalībvalsts automātiska pievienošanās šim Nolīgumam, attiecīgā dalībvalsts pievienojas, nododot glabāšanā pievienošanās aktu Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas nosūta apliecinātu kopiju ĀKK Sekretariātam un paziņo par to dalībvalstīm.

Puses izskata jaunu dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo Nolīgumu. Ministru padome var lemt par pārejas posma vai grozījumu izdarīšanas pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami.

95. pants

Nolīguma ilgums un pārskatīšanas klauzula

1. Šo Nolīgumu ar šo noslēdz uz divdesmit gadu periodu, kas sākas 2000. gada 1. martā.

2. Finanšu protokoli noteikti katram piecu gadu periodam.

3. Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu grozījumus Nolīgumā. Tomēr tas neattiecas uz noteikumiem par ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību, kurai ir paredzēta īpaša pārskatīšanas procedūra. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi mēneši laika, kurā pieprasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kas bija sākotnējā pieprasījuma priekšmets.

Desmit mēnešus pirms šī piecu gadu perioda beigām Puses uzsāk sarunas, lai izskatītu jebkurus iespējamos noteikumu grozījumus, kas bija paziņojuma priekšmets.

93. pants attiecas arī uz izdarītajiem grozījumiem.

Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami attiecībā uz noteikumiem, kuros izdarīti grozījumi, kamēr tie stājas spēkā.

4. Astoņpadsmit mēnešus pirms Nolīguma kopējā perioda beigām Puses uzsāk sarunas, lai izskatītu, kuri noteikumi pēc tam reglamentēs viņu attiecības.

Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.

96. pants

Pamatelementi: apspriežu procedūra un atbilstoši pasākumi, kas attiecas uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu

1. Šā panta nozīmē termins "Puse" attiecas uz Kopienu un Eiropas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un katru ĀKK valsti, no otras puses.

2. a) Ja, neskatoties uz politisko dialogu, kas regulāri notiek starp Pusēm, kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi pienākumu, kas izriet no cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanas, kas minēts 9. panta 2. punktā, tā, izņemot īpaši steidzamos gadījumos, sniedz otrai Pusei un Ministru padomei būtisku informāciju, kas nepieciešama situācijas pamatīgai pārbaudei, lai meklētu Pusēm pieņemamu risinājumu. Šim nolūkam tā uzaicina otru Pusi organizēt apspriedes, kas pievēršas pasākumiem, kurus attiecīgā puse veikusi vai kuri tai jāveic, lai uzlabotu situāciju.

Apspriedes veic līmenī un veidā, kas tiek uzskatīts par vispiemērotāko risinājuma atrašanai.

Apspriedes sākas ne vēlāk kā 15 dienas pēc uzaicinājuma un turpinās ar savstarpēju vienošanos noteiktu laika periodu atkarībā no pārkāpuma veida un smaguma. Jebkurā gadījumā apspriedes turpinās ne ilgāk kā 60 dienas.

Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma, ja apspriede tiek noraidīta, vai īpašas steidzamības gadījumos var veikt atbilstošus pasākumus. Šos pasākumus atceļ, tiklīdz vairs nepastāv iemesli to veikšanai;

b) termins "īpašas steidzamības gadījumi" attiecas uz kāda no 9. panta 2. punktā minētā pamatelementa īpaši nopietnu un smagu pārkāpumu izņēmuma gadījumiem, kuri prasa tūlītēju rīcību.

Puse, kas izmanto īpašas steidzamības procedūru, par to informē atsevišķi otru Pusi un Ministru padomi, ja vien tai ir laiks to darīt;

c) "Atbilstoši pasākumi", kas minēti šajā pantā, ir pasākumi, ko veic saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un kas ir samērīgi ar pārkāpumu. Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma piemērošanu. Apturēšana tiek saprasta kā pasākums ļaunākajā gadījumā.

Ja pasākumi tiek veikti īpašas steidzamības gadījumos, par tiem nekavējoties ziņo otrai Pusei un Ministru padomei. Pēc attiecīgās Puses pieprasījuma tad var sasaukt apspriedes, lai pamatīgi pārbaudītu situāciju un, ja iespējams, atrastu risinājumus. Šīs apspriedes veic atbilstīgi pasākumiem, kas izklāstīti a) punkta otrajā un trešajā daļā.

97. pants

Saskaņošanas procedūra un atbilstoši pasākumi attiecībā uz korupciju

1. Puses uzskata, ka tad, kad Kopiena ir nozīmīgs partneris finansiālā atbalsta ziņā ekonomikas un sektorpolitikām un programmām, nopietni korupcijas gadījumi jāapspriež starp Pusēm.

2. Tādos gadījumos jebkura Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriedes. Šīs apspriedes sākas ne vēlāk kā 21 dienu pēc uzaicinājuma un turpinās ne ilgāk kā 60 dienas.

3. Ja apspriedes nenoved pie abām Pusēm pieņemama risinājuma vai ja apspriedes tiek noraidītas, Puses veic atbilstošos pasākumus. Visos gadījumos, kad ir notikuši nopietni korupcijas gadījumi, Puses pienākums galvenokārt ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai nekavējoties uzlabotu šo situāciju. Jebkuras Puses veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar situācijas nopietnību. Izvēloties šos pasākumus, priekšroka jādod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma piemērošanu. Apturēšana tiek saprasta kā pasākums ļaunākajā gadījumā.

4. Šā panta nozīmē termins "Puse" attiecas uz Kopienu un Eiropas Savienības dalībvalstīm, no vienas puses, un katru ĀKK valsti, no otras puses.

98. pants

Strīdu atrisināšana

1. Jebkurš strīds, kas rodas no šā Nolīguma interpretācijas vai piemērošanas starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai Kopienu, no vienas puses, un vienu vai vairākām ĀKK valstīm, no otras puses, tiek iesniegts Ministru padomei.

Starp Ministru padomes sanāksmēm šos strīdus iesniedz Vēstnieku komitejai.

2. a) Ja Ministru padomei neizdodas izšķirt strīdu, jebkura Puse var pieprasīt strīda izšķiršanu šķīrējtiesā. Šim nolūkam katra Puse ieceļ šķīrējtiesnesi trīsdesmit dienu laikā pēc pieprasījuma par šķīrējtiesu. Ja tas netiek izdarīts, jebkura Puse var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram iecelt otro šķīrējtiesnesi;

b) abi šķīrējtiesneši, savukārt, trīsdesmit dienu laikā ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Ja tas netiek izdarīts, jebkura Puse var lūgt Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram iecelt trešo šķīrējtiesnesi;

c) ja vien šķīrējtiesneši nelemj citādi, piemērotajai procedūrai jābūt tādai, kā noteikts Pastāvīgās šķīrējtiesas fakultatīvajā šķīrējtiesas nolikumā starptautiskām organizācijām un valstīm. Šķīrējtiesnešu lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu trīs mēnešu laikā;

d) katras strīdā iesaistītās Puses pienākums ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šķīrējtiesnešu lēmumu;

e) lai piemērotu šo procedūru, Kopienu un dalībvalstis uzskata par vienu strīdā iesaistīto Pusi.

99. pants

Denonsēšanas klauzula

Šo Nolīgumu var denonsēt Kopiena un tās dalībvalstis attiecībā uz katru ĀKK valsti un katra ĀKK valsts attiecībā uz Kopienu un tās dalībvalstīm ar paziņojumu sešus mēnešus iepriekš.

100. pants

Tekstu statuss

Šim Nolīgumam pievienotie protokoli un pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa. II, III, IV un VI pielikumu Ministru padome var pārskatīt, pārbaudīt un/vai izdarīt tajos grozījumus, pamatojoties uz ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejas ieteikumu. Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāliešu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienādi autentiskiem, nodod glabāšanai Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvā, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājas valsts valdībai.

Hecho en Cotonú, el veintitrés de junio del año dos mil.

Udfærdiget i Cotonou den treogtyvende juni to tusind.

Geschehen zu Cotonou am dreiundzwanzigsten Juni zweitausend.

Έγινε στην Κοτονού, στις είκοσι τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες.

Done at Cotonou on the twenty-third day of June in the year two thousand.

Fait à Cotonou, le vingt-trois juin deux mille.

Fatto a Cotonou, addì ventitré giugno duemila.

Gedaan te Cotonou, de drieëntwintigste juni tweeduizend.

Feito em Cotonu, em vinte e três de Junho de dois mil.

Tehty Cotonoussa kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhatta.

Som skedde i Cotonou den tjugotredje juni tjugohundra.

Pour Sa Majesté le Roi des BelgesVoor Zijne Majesteit de Koning der BelgenFür Seine Majestät den König der BelgierCette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brusselse Hoofdstedelijke Gewest.Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

For Hendes Majestæt Danmarks Dronning

Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland

Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας

Por Su Majestad el Rey de España

Pour le Président de la République française

Thar ceann Uachtarán na hÉireannFor the President of Ireland

Per il Presidente della Repubblica italiana

Pour Son Altesse Royale le Grand– Duc de Luxembourg

Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden

Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich

Pelo Presidente da República Portuguesa

Suomen Tasavallan Presidentin puolestaFör Republiken Finlands President

På svenska regeringens vägnar

For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour le Président de la République d'Angola

For Her Majesty the Queen of Antigua and Barbuda

For the Head of State of the Commonwealth of the Bahamas

For the Head of State of Barbados

For the Government of Belize

Pour le Président de la République du Bénin

For the President of the Republic of Botswana

Pour le Président du Burkina Faso

Pour le Président de la République du Burundi

Pour le Président de la République du Cameroun

Pour le Président de la République du Cap– Vert

Pour le Président de la République Centrafricaine

Pour le Président de la République Fédérale Islamique des Comores

Pour le Président de la République démocratique du Congo

Pour le Président de la République du Congo

For the Government of the Cook Islands

Pour le Président de la République de Côte d'Ivoire

Pour le Président de la République de Djibouti

For the Government of the Commonwealth of Dominica

For the President of the Dominican Republic

For the President of the State of Eritrea

For the President of the Federal Republic of Ethiopia

For the President of the Sovereign Democratic Republic of Fiji

Pour le Président de la République gabonaise

For the President and Head of State of the Republic of the Gambia

For the President of the Republic of Ghana

For Her Majesty the Queen of Grenada

Pour le Président de la République de Guinée

Pour le Président de la République de Guinée– Bissau

Pour le Président de la République de Guinée équatoriale

For the President of the Republic of Guyana

Pour le Président de la République d'Haïti

For the Head of State of Jamaica

For the President of the Republic of Kenya

For the President of the Republic of Kiribati

For His Majesty the King of the Kingdom of Lesotho

For the President of the Republic of Liberia

Pour le Président de la République de Madagascar

For the President of the Republic of Malawi

Pour le Président de la République du Mali

For the Government of the Republic of the Marshall Islands

Pour le Président de la République Islamique de Mauritanie

For the President of the Republic of Mauritius

For the Government of the Federated States of Micronesia

Pour le Président de la République du Mozambique

For the President of the Republic of Namibia

For the Government of the Republic of Nauru

Pour le Président de la République du Niger

For the President of the Federal Republic of Nigeria

For the Government of Niue

For the Government of the Republic of Palau

For Her Majesty the Queen of the Independent State of Papua New Guinea

Pour le Président de la République Rwandaise

For Her Majesty the Queen of Saint Kitts and Nevis

For Her Majesty the Queen of Saint Lucia

For Her Majesty the Queen of Saint Vincent and the Grenadines

For the Head of State of the Independent State of Samoa

Pour le Président de la République démocratique de São Tomé et Príncipe

Pour le Président de la République du Sénégal

Pour le Président de la République des Seychelles

For the President of the Republic of Sierra Leone

For Her Majesty the Queen of the Solomon Islands

For the President of the Republic of South Africa

For the President of the Republic of the Sudan

For the President of the Republic of Suriname

For His Majesty the King of the Kingdom of Swaziland

For the President of the United Republic of Tanzania

Pour le Président de la République du Tchad

Pour le Président de la République togolaise

For His Majesty King Taufa'ahau Tupou IV of Tonga

For the President of the Republic of Trinidad and Tobago

For Her Majesty the Queen of Tuvalu

For the President of the Republic of Uganda

For the Government of the Republic of Vanuatu

For the President of the Republic of Zambia

For the Government of the Republic of Zimbabwe

--------------------------------------------------

NOLĪGUMA PIELIKUMI

SATURA RĀDĪTĀJS

I PIELIKUMS: FINANŠU PROTOKOLS | 67 |

II PIELIKUMS: FINANSĒJUMA NOTEIKUMI | 69 |

1. nodaļa: Ieguldījumu finansējums | 69 |

2. nodaļa: Speciālās darbības | 71 |

3. nodaļa. Finansējums eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstībām | 71 |

4. nodaļa: Citi noteikumi | 72 |

5. nodaļa: Ieguldījumu aizsardzības nolīgumi | 73 |

III PIELIKUMS: IESTĀŽU ATBALSTS — CDE UN CTA | 74 |

IV PIELIKUMS: ĪSTENOŠANAS UN VADĪBAS PROCEDŪRAS | 76 |

1. nodaļa: Plānošana (nacionāla) | 76 |

2. nodaļa: Plānošana un sagatavošana (reģionāla) | 78 |

3. nodaļa: Projektu īstenošana | 80 |

4. nodaļa: Konkurence un atvieglojumi | 82 |

5. nodaļa: Uzraudzība un vērtēšana | 86 |

6. nodaļa: Vadība un izpildes aģenti | 86 |

V PIELIKUMS: TIRDZNIECĪBAS REŽĪMS, KAS PIEMĒROJAMS 37. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ SAGATAVOŠANAS POSMA LAIKĀ | 90 |

1. nodaļa: Vispārīgs tirdzniecības režīms | 90 |

2. nodaļa: Īpaša vienošanās par cukuru un liellopu gaļu | 92 |

3. nodaļa: Nobeiguma noteikumi | 93 |

1. PROTOKOLS PAR JĒDZIENA "NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI" DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM | 94 |

I sadaļa — Vispārīgi noteikumi | 95 |

II sadaļa — Jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājumi" definīcija | 96 |

III sadaļa — Teritoriālas prasības | 99 |

IV sadaļa — Izcelsmes apliecinājums | 100 |

V sadaļa — Administratīvās sadarbības režīms | 105 |

VI sadaļa — Seūta un Meliļa | 108 |

VII sadaļa — Nobeiguma noteikumi | 108 |

1. protokola I pielikums — Ievada piezīmes sarakstam II pielikumā | 109 |

1.protokola II pielikums — Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas jāveic nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu | 115 |

1. protokola III pielikums — Aizjūras zemes un teritorijas | 187 |

1. protokola IV pielikums — Pārvadājumu sertifikāta veidlapa | 188 |

1. protokola V pielikums — Faktūrrēķina deklarācija | 193 |

1. protokola VI A pielikums — Piegādātāja deklarācija izstrādājumiem, kuriem ir preferenciālas izcelsmes statuss | 195 |

1. protokola VI B pielikums — Piegādātāja deklarācija izstrādājumiem, kuriem nav preferenciālas izcelsmes statusa | 196 |

1. protokola VII pielikums — Informācijas sertifikāts | 197 |

1. protokola VIII pielikums — Atkāpes piemērošanas veidlapa | 200 |

1.protokola IX pielikums — Saraksts attiecībā uz apstrādi vai pārstrādi, kas piešķir ĀKK izcelsmes raksturu izstrādājumam, kas iegūts, veicot tekstilmateriālu apstrādi vai pārstrādi, kuru izcelsme ir šā Protokola 6. panta 11. punktā minētajās jaunattīstības valstīs | 202 |

1.protokola X pielikums — Tekstilizstrādājumi, kas izslēgti no kumulācijas procedūras atsevišķās jaunattīstības valstīs, kuras minētas šā Protokola 6. panta 11. punktā | 208 |

1.protokola XI pielikums — Izstrādājumi, kuriem piemēro 6. panta 3. punktā minētos kumulācijas noteikumus Dienvidāfrikā pēc 3 gadiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas | 209 |

1.protokola XII pielikums — Izstrādājumi, kuriem piemēro 6. panta 3. punktā minētos kumulācijas noteikumus Dienvidāfrikā pēc 6 gadiem no Nolīguma par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un Dienvidāfrikas Republiku provizoriskas piemērošanas | 233 |

1. protokola XIII pielikums — Izstrādājumi, kuriem nav piemērojams 6. panta 3. punkts | 243 |

1. protokola XIV pielikums — Zvejniecības produkti, kuriem uz laiku nav piemērojams 6. panta 3. punkts | 260 |

1. protokola XV pielikums — Kopīgā deklarācija par kumulāciju | 264 |

2. PROTOKOLS PAR 9. PANTA ĪSTENOŠANU | 265 |

3. PROTOKOLS, KURĀ IR 3. PROTOKOLA TEKSTS PAR ĀKK CUKURU | 266 |

3. protokola pielikums — Deklarācijas par 3. protokolu | 268 |

3. protokola pielikums — Vēstuļu apmaiņa | 269 |

4. PROTOKOLS PAR LIELLOPU GAĻU | 274 |

5. PROTOKOLS. OTRAIS PROTOKOLS PAR BANĀNIEM | 275 |

VI PIELIKUMS: LDLIC SARAKSTS | 276 |

PROTOKOLI | 278 |

1. PROTOKOLS PAR KOPĪGO IESTĀŽU SAIMNIECISKAJIEM IZDEVUMIEM | 279 |

2. PROTOKOLS PAR PRIVILĒĢIJĀM UN NEAIZSKARAMĪBU | 280 |

1. nodaļa: Personas, kuras piedalās Nolīguma darbā | 280 |

2. nodaļa: ĀKK Ministru padomes īpašums, līdzekļi un aktīvi | 280 |

3. nodaļa: Oficiāli paziņojumi | 281 |

4. nodaļa: ĀKK valstu Sekretariāta darbinieki | 281 |

5. nodaļa: Komisijas delegācijas ĀKK valstīs | 281 |

6. nodaļa: Vispārīgi noteikumi | 282 |

3. PROTOKOLS PAR DIENVIDĀFRIKU | 283 |

--------------------------------------------------