21987A0720(01)

Starptautiskā Konvencija

par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu

(Briselē, 1983. gada 14. jūnijā)

PREAMBULA

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, kas ir puses šai konvencijai, kura izstrādāta Muitas sadarbības padomes aizgādībā,

VĒLOTIES veicināt starptautisko tirdzniecību,

VĒLOTIES veicināt statistikas apkopošanu, salīdzināšanu un analīzi, jo īpaši attiecībā uz starptautisko tirdzniecību,

VĒLOTIES samazināt izmaksas, kas rodas, atkārtoti aprakstot, klasificējot un reģistrējot preces, kad tās starptautiskās tirdzniecības gaitā pārvieto no vienas klasifikācijas sistēmas uz citu, un veicināt tirdzniecības dokumentu un datu pārraides standartizāciju,

UZSKATOT, ka tehnoloģiju un starptautiskās tirdzniecības veidu attīstības dēļ ir būtiski jāgroza 1950. gada 15. decembra Briseles Konvencija par nomenklatūru preču klasifikācijai muitas tarifos,

UZSKATOT arī, ka to sīkāko datu apjoms, kas muitas un statistikas nolūkā vajadzīgs valdībām un tirdzniecības interesēs, ir palielinājies tādā mērā, ka tas būtiski pārsniedz minētās konvencijas pielikumā pievienotajā nomenklatūrā paredzēto informāciju,

ŅEMOT VĒRĀ precīzu un salīdzināmu datu nozīmi starptautiskās tirdzniecības sarunās,

ŅEMOT VĒRĀ, ka harmonizēto sistēmu paredzēts izmantot dažādu pārvadājumu veidu kravas tarifu un transporta statistikas mērķiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka harmonizēto sistēmu paredzēts iespējami lielā mērā iekļaut komerciālo preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmās,

ŅEMOT VĒRĀ, ka harmonizētā sistēma ir paredzēta, lai veicinātu iespējami ciešu saikni starp ievesto preču un ārējās tirdzniecības statistiku, no vienas puses, un ražošanas statistiku, no otras puses,

UZSKATOT, ka ir jāsaglabā harmonizētās sistēmas un ANO Standartizētās starptautiskās tirdzniecības klasifikācijas cieša korelācija,

UZSKATOT, ka minētos mērķus vēlams sasniegt, izmantojot kombinētu tarifu un statistikas nomenklatūru, kas būtu piemērota lietošanai dažādiem ar starptautisko tirdzniecību saistītiem nolūkiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ir svarīgi nodrošināt to, ka harmonizēto sistēmu pastāvīgi modernizē atbilstīgi tehnoloģiju vai starptautiskās tirdzniecības attīstībai,

ŅEMOT VĒRĀ to, ko šajā jomā paveikusi Harmonizētās sistēmas komiteja, kuru izveidojusi Muitas sadarbības padome,

UZSKATOT, ka, tā kā minētā konvencija par nomenklatūru ir izrādījusies efektīvs instruments dažu minēto mērķu sasniegšanā, labākais veids vēlamo rezultātu sasniegšanai šajā sakarā ir noslēgt jaunu starptautisku konvenciju,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) "harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma", turpmāk "harmonizētā sistēma", ir nomenklatūra, kas ietver pozīcijas un apakšpozīcijas, to attiecīgos ciparu kodus, iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes, kā arī vispārīgos noteikumus harmonizētās sistēmas interpretācijai, un noteikta šīs konvencijas pielikumā;

b) "muitas tarifu nomenklatūra" ir nomenklatūra, kas noteikta saskaņā ar attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktiem nolūkā ievestajām precēm uzlikt muitas nodokli;

c) "statistikas nomenklatūras" ir preču nomenklatūras, ko līgumslēdzējas puses noteikušas, lai apkopotu ievesto preču un ārējās tirdzniecības statistikas datus;

d) "kombinētā tarifu un statistikas nomenklatūra" ir nomenklatūra, kurā apvienotas muitas tarifu un statistikas nomenklatūras un ko līgumslēdzēja puse ar likumu noteikusi attiecībā uz ievedamo preču deklarēšanu;

e) "Konvencija par Padomes izveidošanu" ir 1950. gada 15. decembra Briseles Konvencija par Muitas sadarbības padomes izveidošanu;

f) "Padome" ir Muitas sadarbības padome, kas minēta e) apakšpunktā;

g) "ģenerālsekretārs" ir Padomes ģenerālsekretārs;

h) "ratifikācija" ir ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. pants

Pielikums

Šīs konvencijas pielikums veido tās neatņemamu sastāvdaļu, un visas atsauces uz konvenciju ietver atsauci uz pielikumu.

3. pants

Līgumslēdzēju pušu saistības

1. Ievērojot 4. pantā minētos izņēmumus:

a) līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt, ka, izņemot šā punkta c) apakšpunktā paredzēto, no dienas, kurā attiecībā uz tām stājas spēkā šī konvencija, to muitas tarifi un statistikas nomenklatūras ir saskaņā ar harmonizēto sistēmu. Tādējādi tās apņemas attiecībā uz saviem muitas tarifiem un statistikas nomenklatūrām:

i) izmantot visas harmonizētās sistēmas pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, un atbilstošos ciparu kodus;

ii) piemērot vispārīgos noteikumus harmonizētās sistēmas interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt harmonizētās sistēmas iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju jomu; un

iii) ievērot harmonizētās sistēmas ciparu secību;

b) līgumslēdzējas puses dara publiski pieejamu savu ievesto preču un ārējās tirdzniecības statistiku atbilstīgi harmonizētās sistēmas sešciparu kodiem vai, pēc attiecīgās līgumslēdzējas puses ierosmes, vēl sīkāku statistiku, ciktāl šo datu publicēšana nav aizliegta tādu ārkārtas iemeslu dēļ kā komercnoslēpums vai valsts drošība;

c) šā panta noteikumi neparedz, ka līgumslēdzējām pusēm jāizmanto harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas savā muitas tarifu nomenklatūrā, ja tās savā kombinētajā tarifu un statistikas nomenklatūrā pilda saistības, kas noteiktas a) apakšpunkta i), ii) un iii) daļā.

2. Pildot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās saistības, katra līgumslēdzēja puse drīkst veikt tādus teksta pielāgojumus, kādi var būt vajadzīgi, lai īstenotu harmonizēto sistēmu savos tiesību aktos.

3. Šā panta noteikumi nekavē līgumslēdzējas puses savos muitas tarifos vai statistikas nomenklatūrās paredzēt iedalījumu, ar ko preces klasificē sīkāk nekā harmonizētajā sistēmā, ja visus šādus iedalījumus pievieno un kodē līmenī, kas pārsniedz šīs konvencijas pielikumā norādīto sešciparu kodu.

4. pants

Daļēja piemērošana jaunattīstības valstīs

1. Ikviena jaunattīstības valsts, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, var atlikt uz vēlāku laiku dažu vai visu harmonizētās sistēmas apakšpozīciju piemērošanu uz tādu laika posmu, kāds var būt vajadzīgs, ņemot vērā savu starptautiskās tirdzniecības praksi vai administratīvos resursus.

2. Jaunattīstības valsts, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzēja puse un kas nolemj saskaņā ar šā panta noteikumiem harmonizēto sistēmu piemērot daļēji, piekrīt darīt visu iespējamo, lai pilnā mērā piemērotu harmonizētās sistēmas sešciparu kodus piecos gados no dienas, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti, vai tādā ilgākā laika posmā, ko tā var uzskatīt par vajadzīgu, ņemot vērā šā panta 1. punkta noteikumus.

3. Jaunattīstības valsts, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzēja puse un kas nolemj saskaņā ar šā panta noteikumiem harmonizēto sistēmu piemērot daļēji, jebkurā viena ievilkuma apakšpozīcijā piemēro vai nu visas, vai arī nevienu no divu ievilkumu apakšpozīcijām vai arī jebkurā pozīcijā piemēro vai nu visas, vai nevienu no viena ievilkuma apakšpozīcijām. Šādos daļējas piemērošanas gadījumos harmonizētās sistēmas koda nepiemērotās daļas sesto ciparu vai piekto un sesto ciparu aizstāj attiecīgi ar "0" vai "00".

4. Jaunattīstības valsts, kas nolemj saskaņā ar šā panta noteikumiem harmonizēto sistēmu piemērot daļēji, kļūstot par līgumslēdzēju pusi, paziņo ģenerālsekretāram par tām apakšpozīcijām, ko tā nepiemēros dienā, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti, kā arī tās apakšpozīcijas, ko tā piemēros vēlāk.

5. Jaunattīstības valsts, kas nolemj saskaņā ar šā panta noteikumiem harmonizēto sistēmu piemērot daļēji, kļūstot par līgumslēdzēju pusi, var paziņot ģenerālsekretāram, ka tā formāli apņemas piemērot pilnu sešciparu harmonizēto sistēmu trīs gados no dienas, kurā šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz minēto valsti.

6. Jaunattīstības valstis, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzējas puses un kas saskaņā ar šā panta noteikumiem harmonizēto sistēmu piemēro daļēji, atbrīvo no 3. pantā paredzētajām saistībām attiecībā uz apakšpozīcijām, ko tās nepiemēro.

5. pants

Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm

Attīstītās valstis, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzējas puses, sniedz jaunattīstības valstīm, kuras to pieprasa, tehnisko palīdzību saskaņā ar savstarpēji paredzētiem noteikumiem attiecībā uz, inter alia, personāla apmācību, harmonizētās sistēmas pārņemšanu minēto valstu esošajās nomenklatūrās un konsultācijām par attiecīgo valstu šādi pārņemto sistēmu atjaunināšanu atbilstīgi harmonizētās sistēmas grozījumiem vai par šīs konvencijas noteikumu piemērošanu.

6. pants

Harmonizētās sistēmas komiteja

1. Saskaņā ar šo konvenciju izveido komiteju, ko sauc par Harmonizētās sistēmas komiteju un ko veido visu līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

2. Tā parasti sanāk vismaz divreiz gadā.

3. Komitejas sanāksmes sasauc ģenerālsekretārs un, ja vien līgumslēdzējas puses nelemj citādi, sanāksmes notiek Padomes vadības mītnē.

4. Harmonizētās sistēmas komitejā katrai līgumslēdzējai pusei ir tiesības uz vienu balsi; neskatoties uz to, šīs konvencijas nolūkā un, neskarot citas nākotnes konvencijas, ja muitas vai ekonomikas savienība, kā arī viena vai vairākas to dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses, šādas līgumslēdzējas puses kopā realizē tikai vienu balsi. Līdzīgi, ja visas muitas vai ekonomikas savienības dalībvalstis, kas ir tiesīgas kļūt par līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar 11. panta b) apakšpunkta noteikumiem, kļūst par līgumslēdzējām pusēm, tās kopā realizē tikai vienu balsi.

5. Harmonizētās sistēmas komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus.

6. Tā nosaka savu reglamentu, pieņemot lēmumu ar ne mazāk kā divām trešdaļām tās locekļu balsu. Šādi noteiktu reglamentu apstiprina Padome.

7. Komiteja ielūdz kā novērotājus piedalīties savā darbā tādas starpvaldību vai citas starptautiskas organizācijas, kuras tā uzskata par piemērotām.

8. Komiteja pēc vajadzības izveido apakškomitejas vai darba grupas, ņemot vērā jo īpaši 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus, un nosaka šādu apakškomiteju vai darba grupu dalību, balsstiesības un reglamentu.

7. pants

Komitejas funkcijas

1. Harmonizētās sistēmas komitejai, ņemot vērā 8. panta noteikumus, ir šādas funkcijas:

a) ierosināt tādus šīs konvencijas grozījumus, kādi var būt vajadzīgi, ņemot vērā jo īpaši lietotāju vajadzības un tehnoloģijas vai starptautiskās tirdzniecības modeļu attīstību;

b) sagatavot paskaidrojumus, klasificēšanas ieteikumus vai citus padomus kā metodiskus līdzekļus harmonizētās sistēmas interpretācijai;

c) sagatavot ieteikumus, lai nodrošinātu harmonizētās sistēmas interpretācijas un piemērošanas vienveidību;

d) salīdzināt un izplatīt informāciju par harmonizētās sistēmas piemērošanu;

e) pēc savas ierosmes vai pēc pieprasījuma sniegt līgumslēdzējām pusēm, Padomes locekļiem un tādām starpvaldību vai citām starptautiskām organizācijām, ko Komiteja uzskata par piemērotām, informāciju vai konsultācijas par jautājumiem attiecībā uz preču klasifikāciju harmonizētajā sistēmā;

f) katrā Padomes sēdē sniegt ziņojumus par savu darbību, tajā skaitā ierosinātajiem grozījumiem, paskaidrojumiem, klasificēšanas ieteikumiem un citiem padomiem;

g) īstenot tādas citas pilnvaras un funkcijas attiecībā uz harmonizēto sistēmu, kādas Padome vai līgumslēdzējas puses var uzskatīt par vajadzīgām.

2. Harmonizētās sistēmas komitejas administratīvos lēmumus saistībā ar budžetu apstiprina Padome.

8. pants

Padomes loma

1. Padome izvērtē šīs konvencijas grozījumu priekšlikumus, ko sagatavojusi Harmonizētās sistēmas komiteja, un iesaka tos līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar 16. panta procedūru, ja vien kāds Padomes loceklis, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, nepieprasa, lai minētos priekšlikumus vai to daļu nosūta komitejai atkārtotai izvērtēšanai.

2. Paskaidrojumus, klasificēšanas ieteikumus, citus padomus par harmonizētās sistēmas interpretāciju un ieteikumus, lai nodrošinātu harmonizētās sistēmas interpretācijas un piemērošanas vienveidību, kas sagatavoti Harmonizētās sistēmas komitejas sēdē saskaņā ar 7. panta 1. punkta noteikumiem, uzskata par Padomes apstiprinātiem, ja ne vēlāk kā otrā mēneša beigās pēc mēneša, kurā attiecīgā sēde ir beigusies, neviena no šīs konvencijas līgumslēdzējām pusēm nav informējusi ģenerālsekretāru, ka tā pieprasa šāda jautājuma nosūtīšanu Padomei izskatīšanai.

3. Ja kādu jautājumu nosūta izskatīšanai Padomē saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem, Padome apstiprina šādus paskaidrojumus, klasificēšanas ieteikumus, citus padomus vai rekomendācijas, ja vien kāds no Padomes locekļiem, kas ir šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, nepieprasa, lai tos pilnā apjomā vai to daļu nosūta komitejai atkārtotai izvērtēšanai.

9. pants

Muitas nodokļu likmes

Līgumslēdzējas puses ar šo konvenciju neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz muitas nodokļu likmēm.

10. pants

Strīdu izšķiršana

1. Domstarpības līgumslēdzēju pušu starpā par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, ja vien iespējams, izšķir savstarpējās sarunās.

2. Domstarpības, ko neizdodas atrisināt sarunās, līgumslēdzējas puses, starp kurām ir domstarpības, nodod Harmonizētās sistēmas komitejai, kas tad domstarpības izskata un iesaka, kā tās izšķirt.

3. Ja Harmonizētās sistēmas komiteja nespēj domstarpības izšķirt, tā nodod lietu Padomei, kas sniedz ieteikumus saskaņā ar III panta e) punktu Konvencijā par Padomes izveidošanu.

4. Līgumslēdzējas puses, starp kurām ir domstarpības, var jau iepriekš vienoties, ka Komitejas vai Padomes ieteikumi tām ir saistoši.

11. pants

Tiesības kļūt par līgumslēdzēju pusi

Par šīs konvencijas līgumslēdzēju pusi ir tiesības kļūt:

a) Padomes dalībvalstīm;

b) muitas vai ekonomikas savienībām, kurām ir nodota kompetence slēgt līgumus attiecībā uz dažiem vai visiem šajā konvencijā reglamentētajiem jautājumiem; un

c) jebkurai citai valstij, kurai pēc Padomes norādījumiem ir šajā nolūkā adresēts ģenerālsekretāra uzaicinājums.

12. pants

Procedūra kļūšanai par līgumslēdzēju pusi

1. Ikviena attiecīga valsts un muitas vai ekonomikas savienība var kļūt par šīs konvencijas līgumslēdzēju pusi:

a) to parakstot bez atrunas par ratifikāciju;

b) pēc konvencijas parakstīšanas deponējot ratifikācijas dokumentu, ja paredz atrunu par ratifikāciju; vai

c) pievienojoties tai pēc tam, kad beigusies konvencijas parakstīšana.

2. Šo konvenciju 11. pantā minētās valstis un muitas vai ekonomikas savienības var parakstīt līdz 1986. gada 31. decembrim Padomes vadības mītnē Briselē. Pēc minētās dienas tās konvencijai var pievienoties.

3. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus deponē ģenerālsekretāram.

13. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā 1. janvārī, kas ir vismaz 12 mēnešus, bet ne vairāk kā 24 mēnešus pēc dienas, kad vismaz 17 valstis vai muitas vai ekonomikas savienības, kuras minētas 11. pantā, ir to parakstījušas bez atrunas par ratifikāciju vai ir deponējušas ratifikācijas vai pieņemšanas dokumentus, bet ne agrāk kā 1987. gada 1. janvārī.

2. Attiecībā uz visām valstīm un muitas vai ekonomikas savienībām, kas šo konvenciju parakstījušas bez atrunas par ratifikāciju vai ir to ratificējušas vai tai pievienojušās pēc tam, kad ir sasniegts šā panta 1. punktā noteiktais obligātais parakstītāju valstu skaits, šī konvencija stājas spēkā 1. janvārī, kas ir vismaz 12 mēnešus, bet ne vairāk kā 24 mēnešus pēc dienas, kad tās parakstījušas konvenciju bez atrunas par ratifikāciju vai ir deponējušas ratifikācijas vai pieņemšanas dokumentus, ja vien tās nenosaka agrāku datumu. Tomēr stāšanās spēkā diena saskaņā ar šā punkta noteikumiem nav agrāk kā šā panta 1. punktā paredzētā spēkā stāšanās diena.

14. pants

Piemērošana pakļautajās teritorijās

1. Ikviena valsts, kļūstot par šīs konvencijas līgumslēdzēju pusi vai jebkurā laikā pēc tam, var paziņot, iesniedzot paziņojumu ģenerālsekretāram, ka šī konvencija attiecas uz visām vai daļu no teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga, norādot minētās teritorijas savā paziņojumā. Šāds paziņojums stājas spēkā 1. janvārī, kas ir vismaz 12 mēnešus, bet ne vairāk kā 24 mēnešus pēc dienas, kad ģenerālsekretārs to saņēmis, ja vien paziņojumā nav norādīts agrāks datums. Tomēr šo konvenciju šādām teritorijām nepiemēro, pirms tā nav stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto valsti.

2. Šī konvencija zaudē spēku attiecībā uz noteiktu teritoriju dienā, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse vairs nav atbildīga par minētās teritorijas starptautiskajām attiecībām, vai tādā agrākā dienā, par kādu ģenerālsekretāram paziņo saskaņā ar 15. panta procedūru.

15. pants

Denonsēšana

Šī konvencija ir noslēgta uz nenoteiktu laiku. Tomēr jebkura līgumslēdzēja puse var to denonsēt, un šāda denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis denonsēšanas dokumentu, ja vien tajā nav noteikts vēlāks datums.

16. pants

Grozījumu izdarīšanas procedūra

1. Padome var līgumslēdzējām pusēm ieteikt izdarīt šīs konvencijas grozījumus.

2. Jebkura līgumslēdzēja puse var paziņot ģenerālsekretāram par iebildumiem attiecībā uz šādiem ieteiktiem grozījumiem un var pēc tam atsaukt šādus iebildumus šā panta 3. punktā noteiktajā termiņā.

3. Visus ieteiktos grozījumus uzskata par pieņemtiem sešus mēnešus pēc to paziņošanas ģenerālsekretāram, ja vien minētā laikposma beigās nav neizskatītu iebildumu.

4. Pieņemtie grozījumi attiecībā uz visām līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā vienā no šādām dienām:

a) ja par ieteikto grozījumu ir paziņots līdz 1. aprīlim, stāšanās spēkā datums ir 1. janvāris otrajā gadā pēc šādas paziņošanas datuma,

vai

b) ja par ieteikto grozījumu ir paziņots 1. aprīlī vai pēc tam, stāšanās spēkā datums ir 1. janvāris trešajā gadā pēc šādas paziņošanas datuma.

5. Visas līgumslēdzējas puses nodrošina savu statistikas nomenklatūru un muitas tarifu nomenklatūras vai, kā paredzēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kombinētās tarifu un statistikas nomenklatūras atbilstību grozītajai harmonizētajai sistēmai dienā, kas noteikta šā panta 4. punktā.

6. Uzskata, ka visas valstis un muitas vai ekonomikas savienības, kas parakstījušas šo konvenciju bez atrunas par ratifikāciju vai kas to ratificējušas vai tai pievienojušās, ir pieņēmušas visus tās grozījumus, kuri dienā, kad tās kļūst par līgumslēdzējām pusēm, ir stājušies spēkā vai ir pieņemti saskaņā ar šā panta 3. punkta noteikumiem.

17. pants

Līgumslēdzēju pušu tiesības attiecībā uz harmonizēto sistēmu

Visos jautājumos, kas skar harmonizēto sistēmu, 6. panta 4. punkts, 8. pants un 16. panta 2. punkts piešķir līgumslēdzējām pusēm tiesības:

a) attiecībā uz visām harmonizētās sistēmas daļām, ko attiecīgā līgumslēdzēja puse piemēro saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem; vai

b) līdz dienai, kad šī konvencija stājas spēkā attiecībā uzkonkrēto valsti saskaņā ar 13. panta noteikumiem, attiecībā uz visām harmonizētās sistēmas daļām, ko minētajai valstij ir jāpiemēro attiecīgajā dienā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem; vai

c) attiecībā uz visām harmonizētās sistēmas daļām, ja attiecīgā valsts formāli ir apņēmusies piemērot pilnu sešciparu harmonizēto sistēmu trīs gados, kā minēts 4. panta 5. punktā, un līdz šā termiņa beigām.

18. pants

Atrunas

Nekādas atrunas attiecībā uz šo konvenciju nav pieļaujamas.

19. pants

Ģenerālsekretāra paziņojumi

Ģenerālsekretārs līgumslēdzējām pusēm, citām parakstītājām valstīm, tām Padomes dalībvalstīm, kas nav šīs konvencijas līgumslēdzējas puses, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram paziņo par:

a) saskaņā ar 4. pantu sniegtiem paziņojumiem;

b) 12. pantā minēto šīs konvencijas parakstīšanu, ratificēšanu un pievienošanos;

c) dienu, kad šī konvencija stājas spēkā saskaņā ar 13. pantu;

d) saskaņā ar 14. pantu sniegtajiem paziņojumiem;

e) denonsēšanu saskaņā ar 15. pantu;

f) konvencijas grozījumiem, kas ieteikti saskaņā ar 16. pantu;

g) iebildumiem attiecībā uz ieteiktajiem grozījumiem saskaņā ar 16. pantu un attiecīgā gadījumā to atsaukšanu; un

h) saskaņā ar 16. pantu pieņemtiem grozījumiem un to stāšanās spēkā dienu.

20. pants

Reģistrācija Apvienoto Nāciju Organizācijā

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. panta noteikumiem šo konvenciju pēc Padomes ģenerālsekretāra lūguma reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija noslēgta Briselē, tūkstoš deviņi simti astoņdesmit trešā gada četrpadsmitajā jūnijā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski un tos deponē Padomes ģenerālsekretāram, kas nosūta apstiprinātas kopijas visām šīs konvencijas 11. pantā minētajām valstīm un muitas vai ekonomikas savienībām.

--------------------------------------------------