Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R0680-20181201

    Consolidated text: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/680/2018-12-01

    02014R0680 — LV — 01.12.2018 — 009.001


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014

    (2014. gada 16. aprīlis),

    ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/79 (2014. gada 18. decembris),

      L 14

    1

    21.1.2015

    ►M2

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/227 (2015. gada 9. janvāris),

      L 48

    1

    20.2.2015

    ►M3

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1278 (2015. gada 9. jūlijs),

      L 205

    1

    31.7.2015

    ►M4

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/313 (2016. gada 1. marts),

      L 60

    5

    5.3.2016

    ►M5

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/322 (2016. gada 10. februāris),

      L 64

    1

    10.3.2016

    ►M6

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/428 (2016. gada 23. marts),

      L 83

    1

    31.3.2016

     M7

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1702 (2016. gada 18. augusts),

      L 263

    1

    29.9.2016

    ►M8

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1443 (2017. gada 29. jūnijs),

      L 213

    1

    17.8.2017

    ►M9

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2114 (2017. gada 9. novembris),

      L 321

    1

    6.12.2017

    ►M10

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1627 (2018. gada 9. oktobris),

      L 281

    1

    9.11.2018


    Labota ar:

     C1

    Kļūdu labojums, OV L 210, 7.8.2015, lpp 38 (2015/1278)

    ►C2

    Kļūdu labojums, OV L 095, 9.4.2016, lpp 17 (2016/322)

     C3

    Kļūdu labojums, OV L 239, 7.9.2016, lpp 4 (2016/313)




    ▼B

    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 680/2014

    (2014. gada 16. aprīlis),

    ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

    (Dokuments attiecas uz EEZ)



    1. NODAĻA

    PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    Šajā regulā ir noteiktas vienotas prasības saistībā ar uzraudzības pārskatu sniegšanu kompetentajām iestādēm par šādām jomām:

    a) 

    pašu kapitāla prasībām un finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu;

    b) 

    zaudējumiem no kredītiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. panta 4. punkta a) apakšpunktu;

    c) 

    lieliem riska darījumiem un citiem lielākiem riska darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu;

    d) 

    sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. pantu;

    e) 

    likviditātes seguma prasībām un neto stabila finansējuma prasībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu;

    ▼M1

    f) 

    aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu;

    ▼M4

    g) 

    papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

    ▼B



    2. NODAĻA

    PĀRSKATU ATSAUCES UN NOSŪTĪŠANAS DATUMI UN PĀRSKATU SNIEGŠANAS SLIEKŠŅI

    2. pants

    Pārskatu atsauces datumi

    1.  

    Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kāda tā ir šādos pārskatu atsauces datumos:

    a) 

    mēneša pārskati – katra mēneša pēdējā dienā;

    b) 

    ceturkšņa pārskati – 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

    c) 

    pusgada pārskati – 30. jūnijā un 31. decembrī;

    d) 

    gada pārskati – 31. decembrī.

    2.  
    Informāciju, kas, ievērojot V pielikumā iekļautās norādes, sniegta atbilstoši III pielikumā un IV pielikumā noteiktajām veidnēm un kas attiecas uz noteiktu periodu, sniedz kumulatīvi no pārskata gada pirmās dienas līdz atsauces datumam.
    3.  
    Ja iestādēm valsts tiesību aktos ir ļauts sniegt savu finanšu informāciju, balstoties uz to pārskata gada beigām, kas atšķiras no kalendārā gada, pārskatu atsauces datumus var attiecīgi pielāgot tā, lai finanšu informācija tiktu sniegta attiecīgi ik pēc trim, sešiem vai divpadsmit mēnešiem pēc to pārskata gada beigām.

    3. pants

    Pārskatu nosūtīšanas datumi

    1.  

    Iestādes sniedz kompetentajām iestādēm informāciju līdz darba dienas beigām šādos nosūtīšanas datumos:

    a) 

    mēneša pārskati – 15. kalendārajā dienā pēc pārskata atsauces datuma;

    b) 

    ceturkšņa pārskati – 12. maijā, 11. augustā, 11. novembrī un 11. februārī;

    c) 

    pusgada pārskati – 11. augustā un 11. februārī;

    d) 

    gada pārskati – 11. februārī.

    2.  
    Ja nosūtīšanas datums ir brīvdiena tās kompetentās iestādes dalībvalstī, kurai pārskats ir sniedzams, vai arī sestdiena vai svētdiena, datus sniedz nākamajā darbdienā.
    3.  
    Ja iestādes sniedz savu finanšu informāciju, izmantojot pielāgotus pārskatu atsauces datumus, kas balstīti uz to pārskata gada beigām, kā noteikts 2. panta 3. punktā, nosūtīšanas datumus arī var attiecīgi pielāgot, lai tiktu saglabāts tas pats nosūtīšanas periods no pielāgotā pārskatu atsauces datuma.
    4.  
    Iestādes var iesniegt nerevidētus datus. Ja revidētie dati atšķiras no iesniegtajiem nerevidētajiem datiem, pārskatītos revidētos datus iesniedz bez liekas kavēšanās. Nerevidēti dati ir dati, par kuriem nav sniegts ārēja revidenta atzinums, savukārt revidēti dati ir dati, kuru revīziju ir veicis ārējs revidents, sniedzot revīzijas atzinumu.
    5.  
    Citus labojumus iesniegtajos pārskatos arī iesniedz kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās.

    4. pants

    Pārskatu sniegšanas sliekšņi – iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji

    1.  
    Iestādes sāk sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas slieksni divos secīgos pārskatu atsauces datumos.
    2.  
    Par pirmajiem diviem pārskatu atsauces datumiem, kuros iestādēm ir jāizpilda šīs regulas prasības, iestādes sniedz informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, ja tās pārsniedz attiecīgos sliekšņus attiecīgajā pārskatu atsauces datumā.
    3.  
    Iestādes var pārtraukt sniegt informāciju, uz kuru attiecas sliekšņi, no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās nav pārsniegušas attiecīgos sliekšņus trijos secīgos pārskatu atsauces datumos.



    3. NODAĻA

    PĀRSKATU PAR PAŠU KAPITĀLU, PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM UN FINANŠU INFORMĀCIJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE



    1. IEDAĻA

    Pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte

    5. pants

    Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte iestādēm, izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

    Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, iestādes iesniedz visu informāciju, kas uzskaitīta a) un b) punktā.

    a) 

    Iestādes sniedz šādu informāciju reizi ceturksnī:

    1) 

    informāciju, kas attiecas uz pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā;

    2) 

    informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 7. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.2. punktā;

    3) 

    informāciju par kredītriska darījumiem un darījumu partneru kredītriska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 8. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.3. punktā;

    ▼M10

    4) 

    informāciju par riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu pa valstīm, kā arī apkopotu kopējā līmenī, kā norādīts I pielikuma 9. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.4. punktā. Attiecībā uz 9.1. un 9.2. veidnē precizēto informāciju, jo īpaši informāciju par riska darījumu ģeogrāfisko sadalījumu pa valstīm paziņo, ja sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts visās valstīs, kuras nav dalībvalstis, visās riska darījumu kategorijās, kas uzrādīti I pielikuma 4. veidnes 850. rindā, ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no kopējiem sākotnējiem riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts, kā uzrādīts I pielikuma 4. veidnes 860. rindā. Šajos nolūkos riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde. Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    ▼B

    5) 

    informāciju par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 10. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.5. punktā;

    6) 

    informāciju par norēķinu risku, kā noteikts I pielikuma 11. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.6. punktā;

    7) 

    informāciju par vērtspapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju, kā noteikts I pielikuma 12. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.7. punktā;

    8) 

    informāciju par vērstpapīrošanas riska darījumiem, kam piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, kā noteikts I pielikuma 13. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.8. punktā;

    9) 

    informāciju par pašu kapitāla prasībām un zaudējumiem, kas saistīti ar operacionālo risku, kā noteikts I pielikuma 16. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.1. punktā;

    10) 

    informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar tirgus risku, kā noteikts I pielikuma 18. līdz 24. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.1. līdz 5.7. punktā;

    11) 

    informāciju par pašu kapitāla prasībām, kas saistītas ar kredīta vērtības korekcijas risku, kā noteikts I pielikuma 25. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 5.8. punktā;

    ▼M10

    12) 

    informāciju par piesardzīgu novērtēšanu, kas noteikta I pielikuma 32. veidnē, saskaņā ar norādēm II pielikuma II daļas 6. punktā:

    i) 

    visas iestādes sniedz informāciju, kas noteikta I pielikuma 32.1. veidnē, saskaņā ar norādēm II pielikuma II daļas 6. punktā;

    ii) 

    papildus i) punktā minētajai ziņošanai iestādes, kas piemēro pamatpieeju saskaņā ar Regulu (ES) 2016/101, arī sniedz I pielikuma 32.2. veidnē precizēto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā;

    iii) 

    papildus i) un ii) punktā minētajām prasībām iestādes, kas piemēro pamatpieeju saskaņā ar Regulu (ES) 2016/101 un kuras pārsniedz minētās regulas 4. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, savā attiecīgajā ziņošanas līmenī arī sniedz I pielikuma 32.3. un 32.4. veidnē precizēto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 6. punktā;

    Šā panta a) punkta 12) apakšpunkta vajadzībām nepiemēro 4. pantā noteiktos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus.

    ▼B

    b) 

    Iestādes sniedz šādu informāciju reizi pusgadā:

    ▼M2

    1) 

    informāciju par visiem vērtspapīrošanas riska darījumiem, kā noteikts I pielikuma 14. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 3.9. punktā.

    Iestādes tiek atbrīvotas no šīs vērtspapīrošanas informācijas iesniegšanas, ja tās ir daļa no grupas tajā pašā valstī, kurā uz tām attiecas pašu kapitāla prasības;

    ▼M9

    2) 

    informāciju par būtiskiem zaudējumiem saistībā ar operacionālo risku šādā veidā:

    a) 

    iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

    b) 

    iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:

    i) 

    individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu vienā un tajā pašā dalībvalstī ir bijusi 1 % apmērā vai zemāka par to, ja bilances kopējie rādītāji ir balstīti uz gada beigu rādītājiem gadā, kas ir pirms tā gada, kurš ir pirms pārskatu atsauces datuma;

    ii) 

    iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 miljardus;

    iii) 

    iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz gan EUR 5 miljardus, gan 20 % no IKP dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību;

    iv) 

    iestāde tās aktīvu kopējās vērtības ziņā ir viena no trim lielākajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā dalībvalstī;

    v) 

    iestāde ir tādu meitasuzņēmumu mātesuzņēmums, kas paši ir kredītiestādes, kuras veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju, un ja ir ievēroti abi šie nosacījumi:

    — 
    iestādes konsolidēto kopējo aktīvu vērtība pārsniedz EUR 5 miljardus,
    — 
    vairāk nekā 20 % no iestādes konsolidētajiem kopējiem aktīviem, kā definēts III vai IV pielikuma 1.1. veidnē, ja piemērojams, vai iestādes konsolidētajām kopējām saistībām, kā definēts III vai IV pielikuma 1.2. veidnē, ja piemērojams, attiecas uz darbībām ar darījumu partneriem, kuri atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā mātesiestāde ir saņēmusi atļauju;
    c) 

    iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 3. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punktā minētajiem kritērijiem, sniedz turpmāk i) un ii) apakšpunktā norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā:

    i) 

    informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.01. veidnes 080. slejā, par šādām rindām:

    — 
    notikumu skaits (jauni notikumi) (910. rinda),
    — 
    bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) (920. rinda),
    — 
    to notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas (930. rinda),
    — 
    zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem (940. rinda),
    — 
    maksimālie vienreizējie zaudējumi (950. rinda),
    — 
    piecu lielāko zaudējumu summa (960. rinda),
    — 
    tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsumma (izņemot apdrošināšanu un citus riska pārvešanas mehānismus) (970. rinda),
    — 
    atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem (980. rinda);
    ii) 

    informāciju, kas precizēta I pielikuma 17.02. veidnē;

    d) 

    iestādes, kas minētas c) punktā, var sniegt pārskatu par visu I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē precizētās informācijas kopumu, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

    e) 

    iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas atbilst vismaz vienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, sniedz šo informāciju, kā noteikts I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

    f) 

    iestādes, kas pašu kapitāla prasības saistībā ar operacionālo risku aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 2. nodaļu un kas neatbilst nevienam no b) punkta ii) līdz v) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, var sniegt I pielikuma 17.01. un 17.02. veidnē norādīto informāciju, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 4.2. punktā;

    g) 

    piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    ▼M9

    3) 

    informāciju par riska darījumiem ar valsti šādā veidā:

    a) 

    iestādes I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes ►M10  II pielikuma II daļas 7. punktā ◄  , ja finanšu aktīvu apkopotā uzskaites vērtība no darījumu partnera sektora “Vispārējās valdības” ir lielāka par vai vienāda ar 1 % no kopējās uzskaites vērtības summas par “Parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem”. Lai noteiktu minētās uzskaites vērtības, iestādes piemēro definīcijas, kas izmantotas III pielikuma 4.1. līdz 4.4.1. veidnē vai IV pielikuma 4.1 līdz 4.4.1. un 4.6. līdz 4.10. veidnē, ja piemērojams;

    b) 

    iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, un ja vērtība, kura norādīta par riska darījumiem dalībvalstī ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kā definēts I pielikuma 33. veidnes 010. slejas 010. rindā, ir mazāka par 90 % no vērtības, kas norādīta par riska darījumiem dalībvalstī un ārpus dalībvalsts attiecībā uz to pašu datu punktu, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes ►M10  II pielikuma II daļas 7. punktā ◄ , un minēto informāciju apkopo kopējā līmenī un par katru atsevišķo valsti, ar kuru iestādei ir riska darījumi;

    c) 

    iestādes, kas atbilst a) apakšpunktā minētajam kritērijam, bet ne b) punktā minētajam kritērijam, pārskatu par I pielikuma 33. veidnē precizēto informāciju sniedz, ievērojot norādes ►M10  II pielikuma II daļas 7. punktā ◄ , un riska darījumus apkopo gan kopējā līmenī, gan dalībvalsts līmenī;

    d) 

    piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus.

    ▼B

    6. pants

    Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte, izņemot grupas, kas sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

    Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, dalībvalsts iestādes iesniedz:

    a) 

    informāciju, kas noteikta 5. pantā, – minētajā pantā noteiktajā regularitātē, taču konsolidēti;

    b) 

    informāciju, kas noteikta I pielikuma 6. veidnē, saskaņā ar norādēm II pielikuma II daļas 2. punktā attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, – divreiz gadā.

    7. pants

    Individuālu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

    1.  
    Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas minēta I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā.
    2.  
    Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, sniedz informāciju, kas noteikta šīs regulas 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, minētajos punktos noteiktajā regularitātē.

    8. pants

    Konsolidētu pārskatu par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām formāts un regularitāte grupām, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. un 96. pants

    1.  

    Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 95. pants, sniedz šādu informāciju konsolidēti:

    a) 

    informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām, kā noteikts I pielikuma 1. līdz 5. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 1. punktā, – reizi ceturksnī;

    b) 

    informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.

    2.  

    Lai sniegtu informāciju par pašu kapitālu un pašu kapitāla prasībām konsolidēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. pantu, tādu grupu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas gan 95., gan 96. pants, kā arī grupas, kuras sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 96. pants, iesniedz šādu informāciju konsolidēti:

    a) 

    informāciju, kas minēta 5. panta a) punktā un b) punkta 1) apakšpunktā, – minētajos punktos noteiktajā regularitātē;

    b) 

    informāciju attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas konsolidācijas tvērumā, kā noteikts I pielikuma 6. veidnē, ievērojot norādes II pielikuma II daļas 2. punktā, – reizi pusgadā.



    2. IEDAĻA

    Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte

    9. pants

    Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 1606/2002 4. pants, un citām kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002

    1.  
    Lai sniegtu konsolidētu finanšu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 2. punktu, iestādes, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta III pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.
    2.  

    Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz, ievērojot šādas specifikācijas:

    a) 

    informāciju, kas noteikta III pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;

    b) 

    informāciju, kas noteikta III pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;

    c) 

    informāciju, kas noteikta III pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;

    ▼M10

    d) 

    informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī, ja iestāde pārsniedz 5. panta a) punkta 4) apakšpunkta otrajā teikumā noteikto robežvērtību. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    ▼B

    e) 

    informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    f) 

    informāciju, kas noteikta III pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja neto ienākumi no maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts III pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    g) 

    informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.

    10. pants

    Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte kredītiestādēm, kas piemēro Regulu (EK) Nr. 1606/2002, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu

    Ja kompetentā iestāde ir paplašinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības, attiecinot tās uz dalībvalsts iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 3. punktu, iestādes iesniedz finanšu informāciju saskaņā ar 9. pantu.

    11. pants

    Konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas formāts un regularitāte iestādēm, kas piemēro valstu grāmatvedības regulējumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Direktīvu 86/635/EEK

    1.  
    Ja kompetentā iestāde ir attiecinājusi konsolidētas finanšu informācijas sniegšanas prasības uz iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 99. panta 6. punktu, iestādes iesniedz konsolidētu informāciju, kas noteikta IV pielikumā, ievērojot norādes V pielikumā, un konsolidētu informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot norādes IX pielikumā.
    2.  

    Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:

    a) 

    informāciju, kas noteikta IV pielikuma 1. daļā, – reizi ceturksnī;

    b) 

    informāciju, kas noteikta IV pielikuma 3. daļā, – reizi pusgadā;

    c) 

    informāciju, kas noteikta IV pielikuma 4. daļā, – reizi gadā;

    d) 

    informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 20. veidnē, – reizi ceturksnī 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā norādītajā veidā. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    e) 

    informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 21. veidnē, ja operatīvajā nomā izmantotie materiālie aktīvi ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no visiem materiālajiem aktīviem, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 1.1. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    f) 

    informāciju, kas noteikta IV pielikuma 2. daļas 22. veidnē, ja ienākumi no neto maksām un komisijām ir vienādi ar vai lielāki par 10 % no neto ienākumu no maksām un komisijām un neto procentu ienākumu summas, kā uzrādīts IV pielikuma 1. daļas 2. veidnē, – reizi ceturksnī. Piemēro 4. pantā minētos iekļaušanas un izslēgšanas kritērijus;

    g) 

    informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, par riska darījumiem, kuru riska darījumu vērtība ir lielāka par vai vienāda ar 300 miljoniem euro, bet mazāka par 10 % no iestādes atbilstošā kapitāla, – reizi ceturksnī.



    4. NODAĻA

    ĪPAŠU PĀRSKATU SNIEGŠANAS PIENĀKUMU PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KURI NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU, FORMĀTS UN REGULARITĀTE SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) Nr. 575/2013 101. PANTU

    12. pants

    1.  
    Iestādes reizi pusgadā konsolidēti sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
    2.  
    Iestādes reizi pusgadā individuāli sniedz informāciju, kas noteikta VI pielikumā, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.
    3.  
    Filiāles citās dalībvalstīs reizi pusgadā arī iesniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei informāciju, kas noteikta VI pielikumā un kas attiecas uz šo filiāli, ievērojot VII pielikumā iekļautās norādes.



    5. NODAĻA

    PĀRSKATU PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM INDIVIDUĀLAJĀ UN KONSOLIDĒTAJĀ LĪMENĪ FORMĀTS UN REGULARITĀTE

    13. pants

    1.  
    Lai sniegtu informāciju individuālajā un konsolidētajā līmenī par lieliem riska darījumiem ar klientiem un savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
    2.  
    Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par divdesmit lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 1. punktu, iestādes, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas, II sadaļas 3. nodaļa, reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.
    3.  
    Lai sniegtu informāciju konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī konsolidētajā līmenī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 394. panta 2. punktu, iestādes reizi ceturksnī sniedz informāciju, kas noteikta VIII pielikumā, ievērojot IX pielikumā iekļautās norādes.



    6. NODAĻA

    PĀRSKATU SNIEGŠANAS PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU FORMĀTS UN REGULARITĀTE

    14. pants

    1.  
    Lai sniegtu informāciju par sviras rādītāju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 430. panta 1. punktu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta X pielikumā, ievērojot XI pielikumā iekļautās norādes.

    ▼M6

    2.  
    Datu sniegšana pamatojas uz metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu sviras rādītāju kā ceturkšņa beigu sviras rādītāju.
    3.  

    Iestādēm jāsniedz XI pielikuma II daļas 14. punktā minētā informācija nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

    a) 

    atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 7. punktā, pārsniedz 1,5 %;

    b) 

    atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts XI pielikuma II daļas 7. punktā, pārsniedz 2,0 %.

    Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.

    4.  
    Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kā definēts XI pielikuma II daļas 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz informāciju, kas minēta XI pielikuma II daļas 14. punktā, neatkarīgi no tā, vai to atvasināto instrumentu īpatsvars atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

    Nepiemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus. Iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.

    5.  

    Iestādēm jāsniedz XI pielikuma II daļas 15. punktā minētā informācija nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

    a) 

    kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 10. punktā, pārsniedz EUR 300 miljonus;

    b) 

    kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts XI pielikuma II daļas 10. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.

    Piemēro 4. pantā paredzētos iekļaušanas kritērijus, izņemot attiecībā uz b) apakšpunktu, saistībā ar kuru iestādes sāk sniegt informāciju no nākamā pārskatu atsauces datuma, ja tās ir pārsniegušas attiecīgo piemērojamo slieksni kādā pārskatu atsauces datumā.

    ▼M6 —————

    ▼B



    7. NODAĻA

    INDIVIDUĀLU UN KONSOLIDĒTU PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI UN STABILU FINANSĒJUMU FORMĀTS UN REGULARITĀTE

    ▼C2

    15. pants

    Pārskatu par likviditātes seguma prasību formāts un regularitāte

    1.  

    Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par likviditātes seguma prasību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu, iestādes piemēro šādus noteikumus:

    a) 

    kredītiestādes reizi mēnesī sniedz informāciju, kas precizēta XXIV pielikumā, ievērojot XXV pielikumā iekļautās norādes;

    b) 

    visas pārējās iestādes, izņemot a) apakšpunktā precizētās, reizi mēnesī sniedz informāciju, kas precizēta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.

    2.  
    Informācijā, kas izklāstīta XII un XXIV pielikumā, ņem vērā informāciju, kura iesniegta par atsauces datumu, un informāciju par iestādes naudas plūsmām nākamo 30 kalendāro dienu laikā.

    ▼B

    16. pants

    Pārskatu par stabilu finansējumu formāts un regularitāte

    Lai sniegtu informāciju par stabilu finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu individuāli un konsolidēti, iestādes reizi ceturksnī iesniedz informāciju, kas noteikta XII pielikumā, ievērojot XIII pielikumā iekļautās norādes.

    ▼M1



    7.a NODAĻA

    FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM

    16.a pants

    Formāts un biežums, kādā individuāli un konsolidēti sniedz pārskatu par aktīvu apgrūtinājumiem

    1.  
    Lai individuāli un konsolidēti sniegtu informāciju par aktīvu apgrūtinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 100. pantu, iestādes šīs regulas XVI pielikumā norādīto informāciju iesniedz atbilstīgi šīs regulas XVII pielikumā minētajām norādēm.
    2.  

    Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz saskaņā ar šādām specifikācijām:

    (a) 

    informāciju, kas norādīta XVI pielikuma A, B un D daļā, iesniedz reizi ceturksnī;

    (b) 

    informāciju, kas norādīta XVI pielikumā C daļā, iesniedz reizi gadā;

    (c) 

    informāciju, kas norādīta XVI pielikuma E daļā iesniedz reizi pusgadā.

    3.  

    Iestādes nesniedz informāciju, kas norādīta XVI pielikuma B, C vai E daļā, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

    (a) 

    iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 10 apakšpunktu, nepārsniedz EUR 30 miljardus;

    (b) 

    iestādes aktīvu apgrūtinājumu līmenis, kas aprēķināts saskaņā ar XVII pielikuma 1.6. punkta 9. apakšpunktu, ir mazāks par 15 %.

    4.  
    Iestādes XVI pielikuma D daļā norādīto informāciju sniedz tikai tad, ja tās emitē obligācijas, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 1 ) 52. panta 4. punkta pirmajā daļā.;

    ▼M4



    7.b NODAĻA

    FORMĀTS UN BIEŽUMS, KĀDĀ INDIVIDUĀLI UN KONSOLIDĒTI SNIEDZ PĀRSKATU PAR PAPILDU LIKVIDITĀTES NOVĒRTĒŠANAS RĪKIEM

    16.b pants

    1.  

    Lai individuāli un konsolidēti sniegtu pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 3. punkta b) apakšpunktu, iestādes reizi mēnesī iesniedz visu turpmāk minēto informāciju:

    a) 

    XVIII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XIX pielikumā iekļautās norādes;

    b) 

    XX pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXI pielikumā iekļautās norādes;

    ▼M9

    c) 

    XXII pielikumā noteikto informāciju, ievērojot XXIII pielikumā iekļautās norādes.

    ▼M4

    2.  

    Atkāpjoties no 1. punkta, iestāde var reizi ceturksnī sniegt pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    ▼M9

    a) 

    iestāde nav daļa no kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu grupas ar filiālēm vai mātesiestādēm, kuras atrodas citās jurisdikcijās nekā iestādes inkorporācijas jurisdikcija;

    ▼M4

    b) 

    iestādes individuālās kopējās bilances attiecība pret visu iestāžu individuālo kopējo bilanču summu attiecīgajā dalībvalstī divus secīgus gadus pirms pārskata sniegšanas gada ir bijusi zemāka par 1 %;

    c) 

    iestādes aktīvu kopsumma, kas aprēķināta saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/635/EEK ( 2 ), nepārsniedz EUR 30 miljardus.

    Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā kopējās bilances dati, ko izmanto attiecības aprēķināšanai, ir balstīti uz gada beigu revidētajiem datiem par gadu pirms tā gada, kurš ir bijis pirms pārskata sniegšanas atsauces datuma.

    3.  
    Lai pildītu 1. un 2. punktā izklāstītos pienākumus, pirmais mēnesis, par kuru ir jāsniedz pārskats par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem, ir 2016. gada aprīlis.

    ▼B



    8. NODAĻA

    IT RISINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ IESTĀŽU DATU IESNIEGŠANU KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

    17. pants

    ▼M1

    1.  

    Iestādes iesniedz šajā regulā minēto informāciju datu apmaiņas formātos un atveidojumos, kurus noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot datu punktu definīcijas, kas iekļautas XIV pielikumā noteiktajā vienotajā datu punktu modelī, un XV pielikumā noteiktos validācijas noteikumus, kā arī šādas specifikācijas:

    (a) 

    informāciju, kas nav nepieciešama vai nav piemērojama, neiekļauj nosūtamajos datos;

    (b) 

    skaitliskas vērtības iesniedz kā faktus, ievērojot turpmāko:

    (i) 

    datu punktus ar datu tipu “monetārs” iesniedz, izmantojot minimuma precizitāti, kas izteikta tūkstošos;

    (ii) 

    datu punktus ar datu tipu “procenti” izsaka relatīvajās vienībās ar minimuma precizitāti, kas izteikta ar četriem cipariem aiz komata;

    (iii) 

    datu punktus ar datu tipu “vesels skaitlis” iesniedz bez cipariem aiz komata un ar precizitāti, kas izteikta vienos.

    ▼B

    2.  

    Datus, ko iesniedz iestādes, saista ar šādu informāciju:

    a) 

    pārskata atsauces datums un atsauces periods;

    b) 

    pārskata sniegšanas valūta;

    c) 

    grāmatvedības standarts;

    d) 

    pārskatu sniedzošās iestādes identifikators; un

    e) 

    piemērošanas līmenis – individuāli vai konsolidēti.



    9. NODAĻA

    PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    18. pants

    Pārejas periods

    Nosūtīšanas datums datiem, kuri ir jāsniedz reizi ceturksnī, saistībā ar atsauces datumu 2014. gada 31. marts attiecībā uz sniedzamo informāciju ir vēlākais 2014. gada 30. jūnijs.

    Periodā no 2014. gada 31. marta līdz 2014. gada 30. aprīlim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir 2014. gada 30. jūnijs.

    Periodā no 2014. gada 31. maija līdz 2014. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, mēneša pārskatu nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.

    ▼M1

    Attiecībā uz informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 16.a pantu, pirmais pārskata atsauces datums ir 2014. gada 31. decembris.

    ▼M2

    Neskarot 2. pantu, pirmais nosūtīšanas datums III pielikuma 18. un 19. veidnei ir 2014. gada 31. decembris. III pielikuma 6., 9.1., 20.4., 20.5. un 20.7. veidnes rindas un slejas, kas attiecas uz pārskatītiem darījumiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem, tiek aizpildītas attiecībā uz nosūtīšanas datumu – 2014. gada 31. decembri.

    ▼M4

    Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, attiecībā uz mēnešiem no 2016. gada aprīļa līdz 2016. gada oktobrim ieskaitot mēneša pārskatu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem nosūtīšanas datums ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.

    ▼M5

    Periodā no 2016. gada 10. septembra līdz 2017. gada 10. martam, atkāpjoties no 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta, LCR mēneša pārskatu nosūtīšanas datums kredītiestādēm ir trīsdesmitā kalendārā diena pēc pārskatu atsauces datuma.

    ▼B

    19. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

    Šīs regulas 9., 10. un 11. pantu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

    Šīs regulas 15. pantu piemēro no 2014. gada 1. marta.

    ▼M1

    Regulas 16.a pantu piemēro no 2014. gada 1. decembra.

    ▼B

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    ▼M10




    I PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM



    COREP VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes/veidņu grupas nosaukums

    Saīsinātais nosaukums

     

     

    KAPITĀLA PIETIEKAMĪBA

    CA

    1

    C 01.00

    PAŠU KAPITĀLS

    CA1.

    2

    C 02.00

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    CA2.

    3

    C 02.00

    KAPITĀLA RĀDĪTĀJI

    CA3.

    4

    C 04.00

    IZZIŅAS POSTEŅI:

    CA4.

     

     

    PĀREJAS NOTEIKUMI

    CA5.

    5,1

    C 05.01

    PĀREJAS NOTEIKUMI

    CA5.1.

    5,2

    C 05.02

    INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU

    CA5.2.

     

     

    GRUPAS MAKSĀTSPĒJA

    GS

    6,1

    C 06.01

    GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM — KOPĀ

    GS kopā

    6,2

    C 06.02

    GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM

    GS

     

     

    KREDĪTRISKS

    CR

    7

    C 07.00

    KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR SA

     

     

    KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR IRB

    8,1

    C 08.01

    KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR IRB 1

    8,2

    C 08.02

    KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem)

    CR IRB 2

     

     

    ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS

    CR GB

    9,1

    C 09.01

    9.1. tabula — Darījumu riska ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (SP riska darījumi)

    CR GB 1

    9,2

    C 09.02

    Tabula 9.2. — Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas (IRB riska darījumi)

    CR GB 2

    9,4

    C 09.04

    Tabula 9.4 — To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretciklisko rezervju normas aprēķināšanai

    CCB

     

     

    KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR EQU IRB

    10,1

    C 10.01

    KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR EQU IRB 1

    10,2

    C 10.02

    KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

    CR EQU IRB 2

    11

    C 11.00

    NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

    CR SETT

    12

    C 12.00

    KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR SEC SA

    13

    C 13.00

    KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM

    CR SEC IRB

    14

    C 14.00

    DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU

    CR SEC (detalizēta informācija)

     

     

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    OPR

    16

    C 16.00

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    OPR

     

     

    OPERACIONĀLAIS RISKS: ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI

     

    17,1

    C 17.01

    OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM

    OPR (detalizēta informācija) 1

    17,2

    C 17.02

    OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI

    OPR (detalizēta informācija) 2

     

     

    TIRGUS RISKS

    MKR

    18

    C 18.00

    TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS

    MKR SA TDI

    19

    C 19.00

    TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU

    MKR SA SEC

    20

    C 20.00

    TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU

    MKR SA CTP

    21

    C 21.00

    TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU

    MKR SA EQU

    22

    C 22.00

    TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU

    MKR SA FX

    23

    C 23.00

    TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM

    MKR SA COM

    24

    C 24.00

    TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI

    MKR IM

    25

    C 25.00

    KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS

    CVA

     

     

    PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA

    MKR

    32,1

    C 32.01

    PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

    PRUVAL 1

    32,2

    C 32.02

    PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATA PIEEJA

    PRUVAL 2

    32,3

    C 32.03

    PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKA PVK

    PRUVAL 3

    32,4

    C 32.04

    PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK

    PRUVAL 4

     

     

    VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI

    MKR

    33

    C 33.00

    VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM

    GOV



    C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

    Rindas

    ID

    Postenis

    Summa

    010

    1

    PAŠU KAPITĀLS

     

    015

    1.1.

    PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

     

    020

    1.1.1

    PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

     

    030

    1.1.1.1

    Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

     

    040

    1.1.1.1.1

    Apmaksāti kapitāla instrumenti

     

    045

    1.1.1.1.1*

    t.sk.: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

     

    050

    1.1.1.1.2*

    Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

     

    060

    1.1.1.1.3

    Akciju emisijas uzcenojums

     

    070

    1.1.1.1.4

    (–) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

     

    080

    1.1.1.1.4.1

    (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

     

    090

    1.1.1.1.4.2

    (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

     

    091

    1.1.1.1.4.3

    (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

     

    092

    1.1.1.1.5

    (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

     

    130

    1.1.1.2

    Nesadalītā peļņa

     

    140

    1.1.1.2.1

    Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

     

    150

    1.1.1.2.2

    Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

     

    160

    1.1.1.2.2.1

    Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

     

    170

    1.1.1.2.2.2

    (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

     

    180

    1.1.1.3

    Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

     

    200

    1.1.1.4

    Citas rezerves

     

    210

    1.1.1.5

    Rezerves vispārējiem banku riskiem

     

    220

    1.1.1.6

    Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

     

    230

    1.1.1.7

    Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

     

    240

    1.1.1.8

    Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

     

    250

    1.1.1.9

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

     

    260

    1.1.1.9.1

    (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

     

    270

    1.1.1.9.2

    Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

     

    280

    1.1.1.9.3

    Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

     

    285

    1.1.1.9.4

    Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

     

    290

    1.1.1.9.5

    (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

     

    300

    1.1.1.10

    (–) Nemateriālā vērtība

     

    310

    1.1.1.10.1

    (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

     

    320

    1.1.1.10.2

    (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

     

    330

    1.1.1.10.3

    Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

     

    340

    1.1.1.11

    (–) Citi nemateriālie aktīvi

     

    350

    1.1.1.11.1

    (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

     

    360

    1.1.1.11.2

    Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

     

    370

    1.1.1.12

    (–) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

     

    380

    1.1.1.13

    (–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

     

    390

    1.1.1.14

    (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

     

    400

    1.1.1.14.1

    (–) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

     

    410

    1.1.1.14.2

    Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

     

    420

    1.1.1.14.3

    Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

     

    430

    1.1.1.15

    (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

     

    440

    1.1.1.16

    (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

     

    450

    1.1.1.17

    (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

     

    460

    1.1.1.18

    (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

     

    470

    1.1.1.19

    (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

     

    471

    1.1.1.20

    (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

     

    472

    1.1.1.21

    (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

     

    480

    1.1.1.22

    (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    490

    1.1.1.23

    (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

    500

    1.1.1.24

    (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    510

    1.1.1.25

    (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

     

    520

    1.1.1.26

    Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

     

    524

    1.1.1.27

    (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

     

    529

    1.1.1.28

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

     

    530

    1.1.2

    PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

     

    540

    1.1.2.1

    Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

     

    550

    1.1.2.1.1

    Apmaksāti kapitāla instrumenti

     

    560

    1.1.2.1.2*

    Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

     

    570

    1.1.2.1.3

    Akciju emisijas uzcenojums

     

    580

    1.1.2.1.4

    (–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

     

    590

    1.1.2.1.4.1

    (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

     

    620

    1.1.2.1.4.2

    (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

     

    621

    1.1.2.1.4.3

    (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

     

    622

    1.1.2.1.5

    (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

     

    660

    1.1.2.2

    Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

     

    670

    1.1.2.3

    Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

     

    680

    1.1.2.4

    Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

     

    690

    1.1.2.5

    (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

     

    700

    1.1.2.6

    (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    710

    1.1.2.7

    (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    720

    1.1.2.8

    (–) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

     

    730

    1.1.2.9

    Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

     

    740

    1.1.2.10

    Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

     

    744

    1.1.2.11

    (–) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

     

    748

    1.1.2.12

    Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

     

    750

    1.2

    OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

     

    760

    1.2.1

    Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

     

    770

    1.2.1.1

    Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

     

    780

    1.2.1.2*

    Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

     

    790

    1.2.1.3

    Akciju emisijas uzcenojums

     

    800

    1.2.1.4

    (–) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

     

    810

    1.2.1.4.1

    (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

     

    840

    1.2.1.4.2

    (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

     

    841

    1.2.1.4.3

    (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

     

    842

    1.2.1.5

    (–) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

     

    880

    1.2.2

    Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

     

    890

    1.2.3

    Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

     

    900

    1.2.4

    Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

     

    910

    1.2.5

    IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

     

    920

    1.2.6

    SP. Vispārējās kredītriska korekcijas

     

    930

    1.2.7

    (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

     

    940

    1.2.8

    (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    950

    1.2.9

    (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    960

    1.2.10

    Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

     

    970

    1.2.11

    Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

     

    974

    1.2.12

    (–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

     

    978

    1.2.13

    Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi — citi

     



    C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

    Rindas

    Postenis

    Apzīmējums

    Summa

    010

    1

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

     

    020

    1*

    t.sk.: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

     

    030

    1**

    t.sk.: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

     

    040

    1.1.

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

     

    050

    1.1.1.

    Standartizētā pieeja (SP)

     

    060

    1.1.1.1.

    SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

     

    070

    1.1.1.1.01.

    Centrālās valdības vai centrālās bankas

     

    080

    1.1.1.1.02.

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

     

    090

    1.1.1.1.03.

    Publiskā sektora struktūras

     

    100

    1.1.1.1.04.

    Daudzpusējas attīstības bankas

     

    110

    1.1.1.1.05.

    Starptautiskās organizācijas

     

    120

    1.1.1.1.06.

    Iestādes

     

    130

    1.1.1.1.07.

    Komercsabiedrības

     

    140

    1.1.1.1.08.

    Privātpersonas vai MVU

     

    150

    1.1.1.1.09.

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

     

    160

    1.1.1.1.10.

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

     

    170

    1.1.1.1.11.

    Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

     

    180

    1.1.1.1.12.

    Segtās obligācijas

     

    190

    1.1.1.1.13.

    Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

     

    200

    1.1.1.1.14.

    Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

     

    210

    1.1.1.1.15.

    Pašu kapitāls

     

    211

    1.1.1.1.16.

    Citi posteņi

     

    220

    1.1.1.2.

    Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

     

    230

    1.1.1.2*

    t. sk.: atkārtota vērtspapīrošana

     

    240

    2.1.1.

    Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

     

    250

    1.1.2.1.

    IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

     

    260

    1.1.2.1.01.

    Centrālās valdības un centrālās bankas

     

    270

    1.1.2.1.02.

    Iestādes

     

    280

    1.1.2.1.03.

    Komercsabiedrības — MVU

     

    290

    1.1.2.1.04.

    Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

     

    300

    1.1.2.1.05.

    Komercsabiedrības — citi

     

    310

    1.1.2.2.

    IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes

     

    320

    1.1.2.2.01.

    Centrālās valdības un centrālās bankas

     

    330

    1.1.2.2.02.

    Iestādes

     

    340

    1.1.2.2.03.

    Komercsabiedrības — MVU

     

    350

    1.1.2.2.04.

    Komercsabiedrības — specializētā kreditēšana

     

    360

    1.1.2.2.05.

    Komercsabiedrības — citi

     

    370

    1.1.2.2.06.

    Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (MVU)

     

    380

    1.1.2.2.07.

    Privātpersonas vai MVU — nodrošināti ar nekustamo īpašumu (ne MVU)

     

    390

    1.1.2.2.08.

    Privātpersonas vai MVU — atbilstīgi, atjaunojami

     

    400

    1.1.2.2.09.

    Privātpersonas vai MVU — citi MVU

     

    410

    1.1.2.2.10.

    Privātpersonas vai MVU — citi, kas nav MVU

     

    420

    1.1.2.3.

    Kapitāla vērtspapīri — IRB

     

    430

    1.1.2.4.

    Vērtspapīrošanas pozīcijas – IRB

     

    440

    1.1.2.4*

    t.sk.: atkārtota vērtspapīrošana

     

    450

    1.1.2.5.

    Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

     

    460

    3.1.1.

    Riska darījumu vērtība iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

     

    490

    1.2.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

     

    500

    1.2.1.

    Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

     

    510

    2.2.1.

    Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

     

    520

    1.3.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

     

    530

    1.3.1.

    Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

     

    540

    1.3.1.1.

    Tirgoti parāda instrumenti

     

    550

    1.3.1.2.

    Pašu kapitāls

     

    555

    1.3.1.3.

    Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

     

    556

    1.3.1.3*

    Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos

     

    557

    1.3.1.3**

    Izziņas postenis: Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

     

    560

    1.3.1.4.

    Ārvalstu valūta

     

    570

    1.3.1.5.

    Preces

     

    580

    1.3.2.

    Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

     

    590

    1.4.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

     

    600

    1.4.1.

    OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

     

    610

    1.4.2.

    OpR standartizētā pieeja (STP) / alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

     

    620

    1.4.3.

    OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

     

    630

    1.5.

    PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

     

    640

    1.6.1.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

     

    650

    1.6.1.

    Attīstītā metode

     

    660

    1.6.2.

    Standartizētā metode

     

    670

    1.6.3.

    Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

     

    680

    1.7.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

     

    690

    1.8.

    CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

     

    710

    1.8.2.

    T.sk.: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

     

    720

    1.8.2.*

    t.sk.: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem

     

    730

    1.8.2.*

    t.sk.: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

     

    740

    1.8.2.*

    t.sk.: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

     

    750

    1.8.3.

    t.sk.: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

     

    760

    1.8.4.

    t.sk.: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu.

     

    770

    1.8.5.

    t.sk.: Riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam: vērtspapīrošanas pozīcijas (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums)

     

    780

    1.8.5.1.

    Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRBA)

     

    790

    1.8.5.1.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    800

    1.8.5.1.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    810

    1.8.5.2.

    Standartizētā pieeja (SEC-SA)

     

    820

    1.8.5.2.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    830

    1.8.5.2.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    840

    1.8.5.3.

    Uz ārējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA)

     

    850

    1.8.5.3.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    860

    1.8.5.3.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    870

    1.8.5.4.

    Iekšējā novērtējuma pieeja (INP)

     

    880

    1.8.5.4.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    890

    1.8.5.4.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    900

    1.8.5.5.

    Citi (RW = 1 250 %)

     

    910

    1.8.6.

    T.sk.: Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam: tirgoti parāda instrumenti – vērtspapīrošanas instrumentu specifiskais risks (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums)

     

    920

    1.8.6.1.

    Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRBA)

     

    930

    1.8.6.1.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    940

    1.8.6.1.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    950

    1.8.6.2.

    Standartizētā pieeja (SEC-SA)

     

    960

    1.8.6.2.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    970

    1.8.6.2.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    980

    1.8.6.3.

    Uz ārējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA)

     

    990

    1.8.6.3.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    1000

    1.8.6.3.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    1010

    1.8.6.4.

    Iekšējā novērtējuma pieeja (INP)

     

    1020

    1.8.6.4.1.

    Vērtspapīrošana, kurai nevar piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    1030

    1.8.6.4.2.

    VPS vērtspapīrošana, kurai var piemērot diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

     

    1040

    1.8.6.5.

    Citi (RW = 1 250 %)

     



    C 03.00 — KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

    Rindas

    ID

    Postenis

    Summa

    010

    1

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

     

    020

    2

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

     

    030

    3

    Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

     

    040

    4

    Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

     

    050

    5

    Kopējais kapitāla rādītājs

     

    060

    6

    Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/ deficīts (-)

     

    Izziņas posteņi: Kopējā UPNP kapitāla prasība (TSCR), Kopējā kapitāla prasība (OCR) un 2. pīlāra norādījumi (P2G)

    130

    13

    Kopējās UPNP kapitāla prasības (TSCR) koeficients

     

    140

    13*

    TSCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

     

    150

    13**

    TSCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

     

    160

    14

    Kopējās kapitāla prasības (OCR) koeficients

     

    170

    14*

    OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

     

    180

    14**

    OCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

     

    190

    15

    OCR un 2. pīlāra norādījumi (P2G)

     

    200

    15*

    OCR un P2G ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

     

    210

    15**

    OCR un P2G: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

     



    C 04.00 — IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

    Rinda

    ID

    Postenis

    Sleja

    Atliktā nodokļa aktīvi un saistības

    010

    010

    1

    Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

     

    020

    1.1

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

     

    030

    1.2

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

    040

    1.3

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

    050

    2

    Kopējās atliktā nodokļa saistības

     

    060

    2.1

    Atliktā nodokļa saistības, kas nav atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

     

    070

    2.2

    Atliktā nodokļa saistības, kas ir atskaitāmas no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

     

    080

    2.2.1

    Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

    090

    2.2.2

    Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

    093

    2 A

    Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu

     

    096

    2 B

    Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi

     

    097

    2 C

    Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi

     

    Kredītriska korekcijas un paredzamie zaudējumi

    100

    3

    IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

     

    110

    3.1

    Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

     

    120

    3.1.1

    Vispārējās kredītriska korekcijas

     

    130

    3.1.2

    Specifiskās kredītriska korekcijas

     

    131

    3.1.3

    Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

     

    140

    3.2

    Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

     

    145

    4

    IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības

     

    150

    4.1

    Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

     

    155

    4.2

    Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

     

    160

    5

    Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

     

    170

    6

    Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

     

    180

    7

    Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

     

    Sliekšņi pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitījumiem

    190

    8

    Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    200

    9

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

     

    210

    10

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

     

    225

    11.1

    Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

     

    226

    11.2

    Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

     

    Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    230

    12

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

     

    240

    12.1

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    250

    12.1.1

    Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    260

    12.1.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    270

    12.2

    Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    280

    12.2.1

    Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    290

    12.2.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    291

    12.3

    Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    292

    12.3.1

    Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    293

    12.3.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

     

    300

    13

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

     

    310

    13.1

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    320

    13.1.1

    Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    330

    13.1.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    340

    13.2

    Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    350

    13.2.1

    Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    360

    13.2.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    361

    13.3

    Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    362

    13.3.1

    Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    363

    13.3.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

     

    370

    14

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

     

    380

    14.1

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    390

    14.1.1

    Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    400

    14.1.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    410

    14.2

    Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    420

    14.2.1

    Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    430

    14.2.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    431

    14.3

    Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    432

    14.3.1

    Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    433

    14.3.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

     

    Ieguldījumi tādu finanšu sektora sabiedrību kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    440

    15

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

     

    450

    15.1

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    460

    15.1.1

    Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    470

    15.1.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    480

    15.2

    Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    490

    15.2.1

    Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    500

    15.2.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    501

    15.3

    Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    502

    15.3.1

    Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    503

    15.3.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

     

    510

    16

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

     

    520

    16.1

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    530

    16.1.1

    Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    540

    16.1.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    550

    16.2

    Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    560

    16.2.1

    Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    570

    16.2.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    571

    16.3

    Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    572

    16.3.1

    Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    573

    16.3.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

     

    580

    17

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

     

    590

    17.1

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    600

    17.1.1

    Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    610

    17.1.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    620

    17.2

    Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    630

    17.2.1

    Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    640

    17.2.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

     

    641

    17.3

    Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    642

    17.3.1

    Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    643

    17.3.2

    (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

     

    Kopējā riska darījumu vērtība līdzdalībām, ko neatskaita no attiecīgās kapitāla kategorijas:

    650

    18

    Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

     

    660

    19

    Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

     

    670

    20

    Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

     

    Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

    680

    21

    Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    690

    22

    Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    700

    23

    Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    710

    24

    Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    720

    25

    Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

    730

    26

    Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

    Kapitāla rezerves

    740

    27

    Apvienoto rezervju prasība

     

    750

     

    Kapitāla saglabāšanas rezerves

     

    760

     

    Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

     

    770

     

    Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

     

    780

     

    Sistēmiskā riska rezerves

     

    800

     

    Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

     

    810

     

    Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

     

    Otrā pīlāra prasības

    820

    28

    Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām

     

    Papildu informācija ieguldījumu brokeru sabiedrībām

    830

    29

    Sākotnējais kapitāls

     

    840

    30

    Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

     

    Papildu informācija, lai aprēķinātu pārskatu sniegšanas sliekšņus

    850

    31

    Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

     

    860

    32

    Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība

     

    “Bāzele I” minimums

    870

     

    Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

     

    880

     

    Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam

     

    890

     

    Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam

     

    900

     

    Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva

     

    910

     

    Kopējā kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu

     



    C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

     

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

    Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

    Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

    RSA ietvertās korekcijas

    Izziņas posteņi

    Piemērojamā procentuālā attiecība

    Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

    Kods

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010

    1

    KOPĒJĀS KOREKCIJAS

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1.

    INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS

    saite uz {CA1;r220}

    saite uz {CA1;r660}

    saite uz {CA1;r880}

     

     

     

    030

    1.1.1.

    Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.1.1.

    Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.1.2.

    Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

     

     

     

     

     

     

    060

    2.1.1.

    Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

    saite uz {CA5.2;r010;c060}

    saite uz {CA5.2;r020;c060}

    saite uz {CA5.2;r090;c060}

     

     

     

    070

    1.2.

    MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS UN EKVIVALENTI

    saite uz {CA1;r240}

    saite uz {CA1;r680}

    saite uz {CA1;r900}

     

     

     

    080

    1.2.1.

    Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

     

     

     

     

     

     

    090

    2.2.1.

    Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

     

     

     

     

     

     

    091

    1.2.3.

    Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

     

     

     

     

     

     

    092

    1.2.4.

    Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

     

     

     

     

     

     

    100

    1.3.

    CITAS PĀREJAS POSMA KOREKCIJAS

    saite uz {CA1;r520}

    saite uz {CA1;r730}

    saite uz {CA1;r960}

     

     

     

    110

    1.3.1.

    Nerealizētā peļņa un zaudējumi

     

     

     

     

     

     

    120

    1.3.1.1.

    Nerealizētā peļņa

     

     

     

     

     

     

    130

    1.3.1.2.

    Nerealizētie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

    133

    1.3.1.3.

    Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

     

     

     

     

     

     

    136

    1.3.1.4.

    Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

     

     

     

     

     

     

    138

    1.3.1.5.

    Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

     

     

     

     

     

     

    140

    1.3.2.

    Atskaitījumi

     

     

     

     

     

     

    150

    1.3.2.1.

    Kārtējā finanšu gada zaudējumi

     

     

     

     

     

     

    160

    1.3.2.2.

    Nemateriālie aktīvi

     

     

     

     

     

     

    170

    1.3.2.3.

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

     

     

     

     

     

    180

    1.3.2.4.

    IRB deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

     

     

     

     

     

     

    190

    1.3.2.5.

    Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

     

     

     

     

     

     

    194

    1.3.2.5*

    t. sk.: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — pozitīvs postenis

     

     

     

     

     

     

    198

    1.3.2.5**

    t. sk.: grozījumu ieviešana SGS Nr. 19 — negatīvs postenis

     

     

     

     

     

     

    200

    1.3.2.6.

    Pašu instrumenti

     

     

     

     

     

     

    210

    1.3.2.6.1.

    Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

     

     

     

     

     

     

    211

    1.3.2.6.1.**

    t. sk.: tiešas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    212

    1.3.2.6.1.**

    t. sk.: netiešas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    220

    1.3.2.6.2.

    Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

     

     

     

     

     

     

    221

    1.3.2.6.2.**

    t. sk.: tiešas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    222

    1.3.2.6.2.**

    t. sk.: netiešas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    230

    1.3.2.6.3.

    Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

     

     

     

     

     

     

    231

    1.3.2.6.3.*

    t. sk.: tiešas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    232

    1.3.2.6.3.*

    t. sk.: netiešas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    240

    1.3.2.7.

    Savstarpējas līdzdalības

     

     

     

     

     

     

    250

    1.3.2.7.1.

    Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

     

     

     

     

     

     

    260

    1.3.2.7.1.1.

    Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    270

    1.3.2.7.1.2.

    Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    280

    1.3.2.7.2.

    Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

     

     

     

     

     

     

    290

    1.3.2.7.2.1

    Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    300

    1.3.2.7.2.2.

    Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    310

    1.3.2.7.3.

    Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

     

     

     

     

     

     

    320

    1.3.2.7.3.1.

    Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    330

    1.3.2.7.3.2.

    Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    340

    1.3.2.8.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    350

    1.3.2.8.1.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    360

    1.3.2.8.2.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    370

    1.3.2.8.3.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

     

     

     

     

     

     

    380

    1.3.2.9.

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    385

    1.3.2.9a.

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

     

     

     

     

     

     

    390

    1.3.2.10.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    400

    1.3.2.10.1.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    410

    1.3.2.10.2.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    420

    1.3.2.10.3.

    Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

     

     

     

     

     

     

    425

    1.3.2.11.

    Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

     

     

     

     

     

     

    430

    1.3.3.

    Papildu filtri un atskaitījumi

     

     

     

     

     

     

    440

    1.4.3.

    Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem

     

     

     

     

     

     



    C 05.02 — INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA5.2.)

    2 —Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

    Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

    Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

    Piemērojamā procentuālā attiecība

    Robežvērtība

    (–) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    Kods

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010

    1.

    Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

     

     

     

     

     

    saite uz {CA5.1;r060;c010)

    020

    2.

    Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

     

     

     

     

     

    saite uz {CA5.1;r060;c020)

    030

    2.1.

    Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

     

     

     

     

     

     

    040

    2.2.

    Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

     

     

     

     

     

     

    050

    2.2.1.

    Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

     

     

     

     

     

     

    060

    2.2.2.

    Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

     

     

     

     

     

     

    070

    3.2.2.

    Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

     

     

     

     

     

     

    080

    2.3.

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     

    090

    3

    Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam, ievērojot 490. pantā noteikto ierobežojumu

     

     

     

     

     

    saite uz {CA5.1;r060;c030)

    100

    3.1.

    Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

     

     

     

     

     

     

    110

    3.2.

    Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

     

     

     

     

     

     

    120

    3.2.1.

    Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

     

     

     

     

     

     

    130

    3.2.2.

    Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

     

     

     

     

     

     

    140

    3.3.2.

    Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

     

     

     

     

     

     

    150

    3.3.

    Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     



    C 06.01 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM KOPĀ (GS kopā)

     

    INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

    KAPITĀLA REZERVES

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

     

    ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

     

    KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

     

    APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

     

    KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

    POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

     

    ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

    IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

    NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

    NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

    NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

    KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

    IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

    SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

    SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

    GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

    CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

    MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

    ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    400

    410

    420

    430

    440

    450

    470

    480

    010

    KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 06.02 — GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

    SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

    INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

    KAPITĀLA REZERVES

    NOSAUKUMS

    KODS

    LEI kods

    IESTĀDE VAI EKVIVALENTS: (JĀ/ NĒ)

    STRUKTŪRAS VEIDS

    DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

    VALSTS KODS

    LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

     

    PAŠU KAPITĀLS

     

     

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

     

    ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

     

    KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS

     

    APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA

     

    KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

    POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

     

    KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

     

     

    OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

     

    KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

    POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

     

    ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

    IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (–) / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

    NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

    NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

    NO KĀ: (–) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA / (+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

    KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

    IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

    SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

    SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

    GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

    CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

     

    PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

     

    PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

     

    MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

    ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

    NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

    SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

    NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

    NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS

    SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

    NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    010

    020

    025

    030

    035

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    400

    410

    420

    430

    440

    450

    470

    480

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 07.00 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

    SP riska darījumu kategorija

     

     

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    (-) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR SĀKOTNĒJO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU

    RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA. FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

    PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS SADALĪJUMS PA KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

     

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

     

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

    FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    RISKA DARĪJUMA SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJA

    (-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

    0%

    20%

    50%

    100%

    NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

    NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KO VEIC NORĪKOTA ĀKNI

    NO KĀ: AR KREDĪTNOVĒRTĒJUMU, KAS IEGŪTS NO CENTRĀLĀS VALDĪBAS

    (-) GARANTIJAS

    (-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    (-) FINANŠU NODROŠINĀJUMS: VIENKĀRŠĀ METODE

    (-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

     

    (-) NO KĀ: SVĀRSTĪBU UN TERMIŅA KOREKCIJAS

    010

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    215

    220

    230

    240

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

     

    015

    t. sk.: Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    t. sk.: MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    t. sk.: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    t. sk.: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku — mājokļa nekustamais īpašums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    t. sk.: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    t. sk.: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

    070

    Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    t. sk.: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    t. sk.: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM:

    140

    0%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    2%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    4%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    10%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    20%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    35%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    50%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    70%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    75%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    100%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    150%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    250%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    370%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    1250 %

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Citas riska pakāpes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    290

    Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 08.01 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

    IRB riska darījumu kategorija:

    Pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:

     

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

     

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

     

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

    KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

    IZZIŅAS POSTEŅI:

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

    (-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

    FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA:

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    PARĀDNIEKU SKAITS

    PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

     

    T.SK.: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    (-) GARANTIJAS

    (-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

    NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

    NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

    NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    GARANTIJAS

    KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

    CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

     

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

    CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

    DEBITORU PARĀDI

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    255

    260

    270

    280

    290

    300

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

     

     

     

    015

    t. sk.: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

    020

    Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Riska darījumi / darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM

    090

    RISKA PAKĀPE: 0 %

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    50%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    70%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    No kā: kategorijā Nr. 1

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    90%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    115%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    250%

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 08.02 — KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM — SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2)

    IRB riska darījumu kategorija:

    pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes:

    PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

     

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

     

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

    KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

    IZZIŅAS POSTEŅI:

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    (-) CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA.

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    PARĀDNIEKU SKAITS

    PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

     

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    (-) GARANTIJAS

    (-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ (+)

    NO KĀ.: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

    NO KĀ: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

    NO KĀ: RODAS NO DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKA

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    GARANTIJAS

    KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    IZMANTOTAS PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

    CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

     

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

    CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

    DEBITORU PARĀDI

    005

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    255

    260

    270

    280

    290

    300

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 09.01 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

    Valsts:

     

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

    Vispārējās kredītriska korekcijas

    Specifiskās kredītriska korekcijas

    Norakstītās summas

    Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

     

    Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

    010

    020

    040

    050

    055

    060

    070

    075

    080

    090

    010

    Centrālās valdības vai centrālās bankas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Publiskā sektora struktūras

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Daudzpusējas attīstības bankas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Starptautiskās organizācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Iestādes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Komercsabiedrības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    075

    t. sk.: MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Privātpersonas vai MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    085

    t. sk.: MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    095

    t. sk.: MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Citi riska darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Kopējie riska darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 09.02 — RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

    Valsts:

     

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

    Vispārējās kredītriska korekcijas

    Specifiskās kredītriska korekcijas

    Norakstījumi

    Kredītriska korekcijas / norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

    PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

     

    No kā: saistību neizpilde

     

    No kā: saistību neizpilde

     

    No kā: saistību neizpilde

    010

    030

    040

    050

    055

    060

    070

    080

    090

    100

    105

    110

    120

    125

    130

    010

    Centrālās valdības vai centrālās bankas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Iestādes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Komercsabiedrības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    042

    t.sk.: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    045

    t.sk.: specializētā kreditēšana (piemēro iedalījuma kritērijus)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    t.sk.: MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Privātpersonas vai MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Nodrošināti ar nekustamo īpašumu

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Nav MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Atbilstīgi atjaunojami

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Privātpersonas vai MVU — citi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Nav MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Pašu kapitāls

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Kopējie riska darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 09.04 – TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI

    Valsts:

     

    Summa

    Procenti

    Kvalitatīvā informācija

    010

    020

    030

    Attiecīgie kredītriska darījumi — kredītrisks

     

    010

    Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

     

     

     

    020

    Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

     

     

     

    Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks

     

    030

    Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

     

     

     

    040

    Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība (iekšējo modeļu vajadzībām)

     

     

     

    Attiecīgie kredītriska darījumi — vērtspapīrošana

     

    050

    Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

     

     

     

    060

    Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

     

     

     

    Pašu kapitāla prasības un svērumi

     

    070

    Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

     

     

     

    080

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks

     

     

     

    090

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks

     

     

     

    100

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

     

     

     

    110

    Pašu kapitāla prasību svērumi

     

     

     

    Pretciklisko kapitāla rezervju normas

     

    120

    Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

     

     

     

    130

    Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

     

     

     

    140

    Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

     

     

     

    2 % sliekšņa izmantošana

     

    150

    2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

     

     

     

    160

    2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

     

     

     



    C 10.01 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR EQU IRB 1)

     

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    IZZIŅAS POSTENIS:

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

    PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

    (-) GARANTIJAS

    (-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    010

    KOPĒJIE IRB KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

    020

    PD/LGD PIEEJA: KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

    070

    RISKA PAKĀPE: 190 %

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    290 %

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    370 %

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 10.02 — KREDĪTRISKS: KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI — IRB PIEEJAS KAPITĀLA PRASĪBĀM. KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU (CR EQU IRB 2)

    PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    IZZIŅAS POSTENIS:

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU APMĒRS

    PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

    (-) GARANTIJAS

    (-) KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    005

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 11.00 — NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

     

    DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

    DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    010

    020

    030

    040

    010

    Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

    020

    Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

     

     

     

     

    030

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

     

     

     

     

    040

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

     

     

     

     

    050

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

     

     

     

     

    060

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

     

     

     

     

    070

    Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

    080

    Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

     

     

     

     

    090

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

     

     

     

     

    100

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

     

     

     

     

    110

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

     

     

     

     

    120

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

     

     

     

     



    C 12.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA — STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC SA)

     

    KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    (-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

    PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

     

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

    RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    (-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    0%

    >0 % un <=20 %

    >20 % un <=50 %

    >50 % un <=100 %

    (-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

    PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

    AR REITINGU (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

    1 250 %

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    (-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    KKP 1

    KKP 2

    KKP 3

    KKP 4

    VISAS CITAS KKP

    BEZ REITINGA

     

    NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

    NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

    020

    NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

    030

    INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    BILANCES POSTEŅI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    BILANCES POSTEŅI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    BILANCES POSTEŅI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

    250

    KKP 1

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    KKP 2

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    KKP 3

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    KKP 4

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 13.00 — KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

     

    KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    (-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (Cvam)

    PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KREDĪTKOREKCIJAS PAKĀPĒM

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

     

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS

    (–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

    RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (Cva)

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    (-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (Ga)

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    0%

    >0 % un <=20 %

    >20 % un <=50 %

    >50 % un <=100 %

    (-) ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

    PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

    UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

    1 250 %

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    (-) NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    KKP 1 UN S/T KKP 1

    KKP 2

    KKP 3

    KKP 4 UN S/T KKP 2

    KKP 5

    KKP 6

    KKP 7 UN S/T KKP 3

    KKP 8

    KKP 9

    KKP 10

    KKP 11

    VISAS CITAS KKP

    BEZ REITINGA

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    400

    410

    420

    430

    440

    450

    460

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

    020

    NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

    030

    INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    BILANCES POSTEŅI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    B

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    C

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    D

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    B

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    C

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    D

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    BILANCES POSTEŅI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    B

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    C

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    D

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    B

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    C

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    D

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    BILANCES POSTEŅI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    B

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    C

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    D

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    B

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    C

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    D

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

    430

    KKP 1 UN S/T KKP 1

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    KKP 2

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    KKP 3

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    KKP 4 UN S/T KKP 2

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    KKP 5

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    KKP 6

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    KKP 7 UN S/T KKP 3

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    KKP 8

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    KKP 9

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    KKP 10

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    KKP 11

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    VISAS CITAS KKP UN BEZ REITINGA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 14.00 — DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC detalizēta informācija)

    RINDAS NUMURS

    IEKŠĒJAIS KODS

    VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS

    VĒRTSPAPĪROŠANAS INICIATORA IDENTIFIKATORS

    VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

    UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai vērtspapīrotie riska darījumi ir iekļauti bilancē vai izslēgti no bilances?

    MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: Vai uz vērtspapīrošanas pozīcijām attiecas pašu kapitāla prasības?

    VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

    VPS VĒRTSPAPĪROŠANA

    SAGLABĀŠANA

    IESTĀDES LOMA: (INICIATORS / SPONSORS / SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS / IEGULDĪTĀJS)

    PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

     

    VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

    VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS

    (-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    PIEEJA

    VPS VĒRTSPAPĪROŠANA, KURAI VAR PIEMĒROT DIFERENCĒTU PIEEJU ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLU

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS — TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

    PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

    SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ

    ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

    INICIĒŠANAS DATUMS

    VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ

    KOPĒJĀ VĒRTĪBA

    IESTĀDES DAĻA (%)

    VEIDS

    PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

    RISKA DARĪJUMU SKAITS

    VALSTS

    Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

    BILANCES POSTEŅI

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    TERMIŅŠ

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

    IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

    NETO POZĪCIJAS

    KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP)

    AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

    MEZANĪNA

    PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI

    AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

    MEZANĪNA

    PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI

    PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS

    JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ

    BILANCES POSTEŅI

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI

    PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML) / VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

    ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

    CITI (tostarp likviditātes iespējas, kas nav atbilstošas)

    PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

    AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

    MEZANĪNA

    PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI

    AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

    MEZANĪNA

    PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    GARĀS

    ĪSĀS

    SPECIFISKAIS RISKS

    005

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    075

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    400

    410

    420

    430

    440

    445

    446

    450

    460

    470

    480

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 16.00 — OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

    BANKU DARBĪBAS

    ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

    AIZDEVUMI UN AVANSI (ASP PIEMĒROŠANAS GADĪJUMĀ)

    PAŠU KAPITĀLS PRASĪBA

    Kopējā operacionālā riska darījumu vērtība

    AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

    3. GADS

    2. GADS

    IEPRIEKŠĒJAIS GADS

    3. GADS

    2. GADS

    IEPRIEKŠĒJAIS GADS

    NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

    (-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

    (-) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

    (–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    O71

    080

    090

    100

    110

    120

    010

    1.  BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA2

     

     

     

     

     

    020

    2.  BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP) / ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ (ASP) PIEEJA

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA2

     

     

     

     

     

     

    STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM (CF)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA (TS)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU (RBr)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI (PS)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    AĢENTŪRU PAKALPOJUMI (AS)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA (AM)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA (CB)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA (RB)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    3.  BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA2

     

     

     

     

     



    C 17.01 — OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR detalizēta informācija 1)

    ZAUDĒJUMU ATTIECINĀŠANA UZ DARBĪBAS JOMĀM

    NOTIKUMU VEIDI

    NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

    IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

    IEKŠĒJĀ KRĀPŠANA

    ĀRĒJĀ KRĀPŠANA

    DARBA ATTIECĪBU PRAKSE UN DARBA DROŠĪBA

    KLIENTI, PRODUKTI UN DARĪJUMU PRAKSE

    FIZISKO AKTĪVU ZAUDĒJUMI

    KOMERCDARBĪBAS PĀRRĀVUMI UN SISTĒMU KĻŪDAS

    IZPILDE, PIEGĀDE UN PROCESU VADĪBA

    ZEMĀKĀ

    AUGSTĀKĀ

    Rindas

     

    0010

    0020

    0030

    0040

    0050

    0060

    0070

    0080

    0090

    0100

    0010

    FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM [CF]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0020

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0030

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0040

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0050

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0060

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0070

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0080

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0110

    TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA [TS]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0120

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0130

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0140

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0150

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0160

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0170

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0180

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0210

    STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU [RBr]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0220

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0230

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0240

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0250

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0260

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0270

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0280

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0310

    KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA [CB]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0320

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0330

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0340

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0350

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0360

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0370

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0380

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0410

    PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA [RB]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0420

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0430

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0440

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0450

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0460

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0470

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0480

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0510

    MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI [PS]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0520

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0530

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0540

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0550

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0560

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0570

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0580

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0610

    AĢENTŪRU PAKALPOJUMI [AS]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0620

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0630

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0640

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0650

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0660

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0670

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0680

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0710

    AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA[AM]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0720

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0730

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0740

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0750

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0760

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0770

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0780

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0810

    KORPORATĪVIE POSTEŅI [CI]

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0820

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0830

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0840

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0850

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0860

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0870

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0880

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0910

    KOPĀ DARĪJUMDARBĪBAS VIRZIENI

    Notikumu skaits (jauni notikumi). No kā:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0911

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 10,000 un < 20.000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0912

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 20000 un < 100000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0913

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000  un < 1 000 000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0914

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 1,000.000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0920

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi). No kā:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0921

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 10,000 un < 20.000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0922

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 20 000  un < 100 000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0923

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 100 000  un < 1 000 000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0924

    saistīti ar zaudējumiem ≥ 1,000.000

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0930

    To notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas. No kā:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0935

    t. sk.: notikumu skaits ar pozitīvām zaudējumu korekcijām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0936

    t. sk.: notikumu skaits ar negatīvām zaudējumu korekcijām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0940

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0945

    t. sk.: pozitīvu zaudējumu korekciju vērtības (+)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0946

    t. sk.: negatīvu zaudējumu korekciju vērtības (-)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0950

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0960

    Piecu lielāko zaudējumu summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0970

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0980

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 17.02 — OPERACIONĀLAIS RISKS: LIELU ZAUDĒJUMU NOTIKUMI ??(OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 2)

     

    Notikuma ID

    Uzskaites datums

    Notikuma datums

    Atklāšanas datums

    Notikuma veids

    Bruto zaudējumi

    Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus

    BRUTO ZAUDĒJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM

    Juridiskās personas nosaukums

    Juridiskās personas ID

    Uzņēmējdarbības vienība

    Apraksts

    Finanšu pakalpojumi uzņēmumiem [CF]

    Tirdzniecība un pārdošana [TS]

    Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai mvu [RBr]

    Korporatīvo klientu apkalpošana [CB]

    Privātpersonas vai MVU banku nozare [RB]

    Maksājumi un norēķini [PS]

    Aģentūru pakalpojumi [AS]

    Aktīvu pārvaldīšana [AM]

    Korporatīvie posteņi [CI]

    Rindas

    0010

    0020

    0030

    0040

    0050

    0060

    0070

    0080

    0090

    0100

    0110

    0120

    0130

    0140

    0150

    0160

    0170

    0180

    0190

    0200

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

    Valūta:

     

    POZĪCIJAS

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    VISAS POZĪCIJAS

    NETO POZĪCIJAS

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    GARĀS

    ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    010

    TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA2

    011

    Vispārējais risks

     

     

     

     

     

     

     

    012

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

    013

    Citi aktīvi un saistības

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Termiņa metode

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1. zona

     

     

     

     

     

     

     

    040

    0 ≤ 1 mēnesi

     

     

     

     

     

     

     

    050

    > 1 ≤ 3 mēnešiem

     

     

     

     

     

     

     

    060

    > 3 ≤ 6 mēnešiem

     

     

     

     

     

     

     

    070

    > 6 ≤ 12 mēnešiem

     

     

     

     

     

     

     

    080

    2. zona

     

     

     

     

     

     

     

    090

    > 1 ≤ 2 (1,9 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    100

    > 2 ≤ 3 (> 1,9 ≤ 2,8 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    110

    > 3 ≤ 4 (> 2,8 ≤ 3,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    120

    3. zona

     

     

     

     

     

     

     

    130

    > 4 ≤ 5 (>3,6 ≤ 4,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    140

    > 5 ≤ 7 (> 4,3 ≤ 5,7 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    150

    > 7 ≤ 10 (> 5,7 ≤ 7,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    160

    > 10 ≤ 15 (> 7,3 ≤ 9,3 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    170

    > 15 ≤ 20 (> 9,3 ≤ 10,6 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    180

    > 20 (> 10,6 ≤ 12,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    190

    (> 12,0 ≤ 20,0 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    200

    (> 20 kuponam, kas mazāks par 3 %) gadiem

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Ilguma metode

     

     

     

     

     

     

     

    220

    1. zona

     

     

     

     

     

     

     

    230

    2. zona

     

     

     

     

     

     

     

    240

    3. zona

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Specifiskais risks

     

     

     

     

     

     

     

    251

    Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas pirmo kategoriju

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas otro kategoriju

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Ar atlikušo termiņu ≤ 6 mēnešiem

     

     

     

     

     

     

     

    290

    Ar atlikušo termiņu > 6 mēnešiem un ≤ 24 mēnešiem

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Ar atlikušo termiņu > 24 mēnešiem

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas trešo kategoriju

     

     

     

     

     

     

     

    320

    Parāda vērtspapīri saskaņā ar 1. tabulas ceturto kategoriju

     

     

     

     

     

     

     

    321

    N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ar reitingu

     

     

     

     

     

     

     

    325

    Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

     

     

     

     

     

     

     

    330

    Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Vienkāršotā metode

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

     

     

     

     

     

     

     

    380

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

     

     

     

     

     

     

     

    385

    Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Matricas scenārija pieeja

     

     

     

     

     

     

     



    C 19.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

     

    VISAS POZĪCIJAS

    (-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

    NETO POZĪCIJAS

    NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

    NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

    KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    RISKA PAKĀPES < 1 250  %

    1 250 %

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    RISKA PAKĀPES < 1 250  %

    1 250 %

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    GARĀS

    ĪSĀS

    (-) GARĀS

    (-) ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    7 — 10 %

    12 — 18 %

    20 — 35 %

    40 — 75 %

    100%

    150%

    200%

    225%

    250%

    300%

    350%

    425%

    500%

    650%

    750%

    850%

    AR REITINGU

    BEZ REITINGA

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    7 — 10 %

    12 — 18 %

    20 — 35 %

    40 — 75 %

    100%

    150%

    200%

    225%

    250%

    300%

    350%

    425%

    500%

    650%

    750%

    850%

    AR REITINGU

    BEZ REITINGA

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

    SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    400

    410

    420

    430

    440

    450

    460

    470

    480

    490

    500

    510

    520

    530

    540

    550

    560

    570

    580

    590

    600

    610

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar MKR SA TDI {325:060}

    020

    No kā: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM:

    120

    1.  Mājokļa hipotēka

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    2.  Komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    3.  Kredītkaršu parādi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    4.  Izpirkumnoma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    5.  Aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    6.  Patēriņa kredīti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    7.  Pircēju un pasūtītāju parādi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    8.  Citi aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    9.  Segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    10.  Citas saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 20.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

     

    VISAS POZĪCIJAS

    (-) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA

    NETO POZĪCIJAS

    NETO POZĪCIJU (GARO) SADALĪJUMS PĒC STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS UN IRB RISKA PAKĀPĒM

    NETO POZĪCIJU (ĪSO) SADALĪJUMS PĒC SP UN IRB RISKA PAKĀPĒM

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    RISKA PAKĀPES < 1 250  %

    1 250 %

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    RISKA PAKĀPES < 1 250  %

    1 250 %

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    GARĀS

    ĪSĀS

    (-) GARĀS

    (-) ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    7 — 10 %

    12 — 18 %

    20 — 35 %

    40 — 75 %

    100%

    250%

    350%

    425%

    650%

    Citi pasākumi

    AR REITINGU

    BEZ REITINGA

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    7 — 10 %

    12 — 18 %

    20 — 35 %

    40 — 75 %

    100%

    250%

    350%

    425%

    650%

    Citi pasākumi

    AR REITINGU

    BEZ REITINGA

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

     

    VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS

    SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

    370

    380

    390

    400

    410

    420

    430

    440

    450

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar MKR SA TDI {330:060}

     

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS:

    020

    INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    CITAS KTP POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    CITAS KTP POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    VĒRTSPAPĪROŠANA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    CITAS KTP POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI:

    110

    N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    CITAS KTP POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 21.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

    Valsts tirgus:

     

    POZĪCIJAS

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    VISAS POZĪCIJAS

    NETO POZĪCIJAS

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    GARĀS

    ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    010

    TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

    020

    Vispārējais risks

     

     

     

     

     

     

     

    021

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

    022

    Citi aktīvi un saistības

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Specifiskais risks

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Vienkāršotā metode

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

     

     

     

     

     

     

     

    125

    Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Matricas scenārija pieeja

     

     

     

     

     

     

     



    C 22.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

     

    VISAS POZĪCIJAS

    NETO POZĪCIJAS

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (tostarp nesakrītošo pozīciju valūtās, kurām piemēro sakrītošo pozīciju īpašo režīmu, pārdale)

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    GARĀS

    ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    SAKRĪTOŠĀS

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    010

    KOPĒJĀS POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

    020

    Cieši korelētas valūtas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    025

    t. sk.: pārskata sniegšanas valūta

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Visas citas valūtas (tostarp KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Zelts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Vienkāršotā metode

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    085

    Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Matricas scenārija pieeja

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO POZĪCIJU SADALĪJUMS (TOSTARP PĀRSKATA SNIEGŠANAS VALŪTĀ) PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

    100

    Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Ārpusbilances posteņi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Izziņas posteņi: VALŪTAS POZĪCIJAS

    130

    Euro

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Leks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Argentīnas peso

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Austrālijas dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Brazīlijas reāls

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Bulgārijas leva

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Kanādas dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Čehijas krona

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Dānijas krona

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Ēģiptes mārciņa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Sterliņu mārciņa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Forints

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Jēna

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Lietuvas lits

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Denārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    Meksikas peso

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Polijas zlots

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Rumānijas leja

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    Krievijas rublis

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    Serbijas dinārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Zviedrijas krona

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Šveices franks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Turcijas lira

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Grivna

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    ASV dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Islandes krona

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    Norvēģijas krona

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Hongkongas dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    Jaunais Taivānas dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Jaunzēlandes dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Singapūras dolārs

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    Dienvidkorejas vona

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    Juaņa renminbi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    Citi pasākumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    Horvātijas kuna

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 23.00 — TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

     

    VISAS POZĪCIJAS

    NETO POZĪCIJAS

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    GARĀS

    ĪSĀS

    GARĀS

    ĪSĀS

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    010

    KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

    020

    Dārgmetāli (izņemot zeltu)

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Parastie metāli

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Lauksaimniecības produkti (īslaicīgie)

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas

     

     

     

     

     

     

     

    060

    No kā: enerģijas produkti (nafta, gāze)

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Termiņu sadalījuma pieeja

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Paplašinātā termiņu sadalījuma pieeja

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vienkāršotā pieeja: visas pozīcijas

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem (riski, kas nav delta riski)

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Vienkāršotā metode

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz gamma risku

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Delta plus pieeja — papildu prasības attiecībā uz vega risku

     

     

     

     

     

     

     

    135

    Delta plus pieeja — iespēju līgumi un tirgū tirgotas garantijas, kuri nav nepārtraukti

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Matricas scenārija pieeja

     

     

     

     

     

     

     



    C 24.00 — TIRGUS RISKA IEKŠĒJIE MODEĻI (MKR IM)

     

    VaR

    VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

    INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

    VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    Pārsniegumu skaits Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās

    VaR reizināšanas koeficients (mc)

    SVaR reizināšanas koeficients (ms)

    PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO GARĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA MINIMUMU — SVĒRTĀS NETO ĪSĀS POZĪCIJAS PĒCMAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

    Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)

    REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

    PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaRt-1)

    12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

    PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

    MINIMUMS

    12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS

    PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    010

    KOPĒJĀS POZĪCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Šūna saistīta ar CA

     

     

     

     

     

     

    Izziņas posteņi: TIRGUS RISKA SADALĪJUMS

    020

    Tirgoti parāda instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    TPI — vispārējais risks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    TPI — specifiskais risks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Kapitāla vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Kapitāla vērtspapīri — vispārējais risks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Kapitāla vērtspapīri — specifiskais risks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Ārvalstu valūtas risks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Preču risks

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kopējā vērtība attiecībā uz vispārējo risku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Kopējā vērtība attiecībā uz specifisko risku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 25.00 — KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

     

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    VaR

    VaR SPRIEDZES APSTĀKĻOS

    PAŠU KAPITĀLS PRASĪBAS

    KOPĒJAIS RISKS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    IZZIŅAS POSTEŅI

    KREDĪTVĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKA IEROBEŽOŠANAS NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS

     

    t. sk.: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

    t. sk.: VFD

    REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

    IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)

    REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (ms) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

    PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (SVaRt-1)

    Darījumu partneru skaits

    t. sk.: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

    RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

    AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

    INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    010

    Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

     

     

     

     

     

     

     

     

    Saite uz {CA2;r640;c010}

     

     

     

     

     

    020

    Saskaņā ar attīstīto metodi

     

     

     

     

     

     

     

     

    Saite uz {CA2;r650;c010}

     

     

     

     

     

    030

    Saskaņā ar standartizēto metodi

     

     

     

     

     

     

     

     

    Saite uz {CA2;r660;c010}

     

     

     

     

     

    040

    Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

     

     

     

     

     

     

     

     

    Saite uz {CA2;r670;c010}

     

     

     

     

     



    C 32.01 - Piesardzīga vērtēšana: Aktīvu un saistību patiesās vērtības (PRUVAL 1)

     

    AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

     

    AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS, KURAS NAV IETVERTAS, JO TĀS DAĻĒJI IETEKMĒ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLU

    AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS, KAS IETVERTAS 4. PANTA 1. PUNKTA ROBEŽVĒRTĪBĀ

     

    NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

    PILNĪGI SAKRĪTOŠAS

    RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

    PRUDENCIĀLIE FILTRI

    CITI

    PIEZĪMES PAR CITIEM

    NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

    0010

    0020

    0030

    0040

    0050

    0060

    0070

    0080

    0090

    0010

    1

    KOPĒJO AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0020

    1.1

    KOPĒJO AKTĪVU PATIESĀS VĒRTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0030

    1.1.1.

    TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0040

    1.1.2.

    TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0050

    1.1.3.

    NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0060

    1.1.4.

    FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0070

    1.1.5.

    FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0080

    1.1.6.

    NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0090

    1.1.7.

    NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ CAUR PAŠU KAPITĀLU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0100

    1.1.8.

    CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0110

    1.1.9.

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0120

    1.1.10.

    PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROCENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0130

    1.1.11.

    IEGULDĪJUMI MEITASUZŅĒMUMOS, KOPUZŅĒMUMOS UN ASOCIĒTAJOS UZŅĒMUMOS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0140

    1.1.12.

    (-) DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS AKTĪVIEM, KURI NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0150

    1.2

    KOPĒJO SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0160

    1.2.1.

    TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTAS FINANŠU SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0170

    1.2.2.

    TIRDZNIECĪBAS FINANŠU SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0180

    1.2.3.

    FINANŠU SAISTĪBAS, KAS NOVĒRTĒTAS PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0190

    1.2.4.

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0200

    1.2.5.

    PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROCENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0210

    1.2.6.

    DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS SAISTĪBĀM, KURAS NOVĒRTĒTAS PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 32.02 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATA PIEEJA (PRUVAL 2)

     

    KATEGORIJAS LĪMENIS PVK

    KOPĀ PVK

    AUGŠUPĒJA NENOTEIKTĪBA

    AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

    QTD IEŅĒMUMI

    IPV STARPĪBA

    PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS

    1. DIENAS P&L

    APRAKSTA SKAIDROJUMS

    TIRGUS CENAS NENOTEIKTĪBA

     

    POZĪCIJAS SLĒGŠANAS IZMAKSAS

     

    MODEĻA RISKI

     

    KONCENTRĒTAS POZĪCIJAS

    TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVAS IZMAKSAS

    PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    AKTĪVU PATIESĀS VĒRTĪBAS

    SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

    TIRGUS CENAS NENO- TEIKTĪBA

    POZĪCIJAS SLĒGŠANAS IZMAKSAS

    MODEĻA RISKI

    KONCEN- TRĒTAS POZĪCIJAS

    NENOPELNĪTA PEĻŅA NO KREDĪTRISKA STARPĪBAS

    INVESTĒŠANAS UN FINANSĒŠANAS IZMAKSAS

    TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVAS IZMAKSAS

    PIRMS- TERMIŅA IZBEIGŠANA

    OPERACIONĀLIE RISKI

    NO KĀ: APRĒĶINĀTS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    NO KĀ: APRĒĶINĀTS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    NO KĀ: APRĒĶINĀTS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    0010

    0020

    0030

    0040

    0050

    0060

    0070

    0080

    0090

    0100

    0110

    0120

    0130

    0140

    0150

    0160

    0170

    0180

    0190

    0200

    0210

    0220

    0230

    0240

    0250

    0260

    0270

    0010

    1

    KOPĒJĀ PAMATA PIEEJA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0020

     

    NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0030

    1.1.

    9. LĪDZ 17. PANTĀ MINĒTIE PORTFEĻI - KOPĒJAIS KATEGORIJAS LĪMENIS PĒC DIVERSIFIKĀCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0040

    1.1.1.

    KOPĒJAIS KATEGORIJAS LĪMENIS PIRMS DIVERSIFIKĀCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0050

    1.1.1.

    NO KĀ: NENOPELNĪTA PEĻŅA NO KREDĪTRISKA STARPĪBAS PVK

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0060

    1.1.1.**

    NO KĀ: INVESTĒŠANAS UN FINANSĒŠANAS IZMAKSAS PVK

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0070

    1.1.1.***

    NO KĀ: PVK, KURU VĒRTĪBA IR NULLE SASKAŅĀ AR 9. PANTA 2. PUNKTU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0080

    1.1.1.****

    NO KĀ: PVK, KURU VĒRTĪBA IR NULLE SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTU UN 10. PANTA 3. PUNKTU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0090

    1.1.1.1.

    PROCENTU LIKMES

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0100

    1.1.1.2.

    ĀRVALSTU VALŪTA

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0110

    1.1.1.3.

    KREDĪTS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0120

    1.1.1.4.

    KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0130

    1.1.1.5.

    PRECES

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0140

    1.1.2.

    (-) IEGUVUMI NO DIVERSIFIKĀCIJAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0150

    1.1.2.1.

    (-) IEGUVUMI NO DIVERSIFIKĀCIJAS, KAS APRĒĶINĀTI, IZMANTOJOT 1. METODI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0160

    1.1.2.2.

    (-) IEGUVUMI NO DIVERSIFIKĀCIJAS, KAS APRĒĶINĀTI, IZMANTOJOT 2. METODI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0170

    1.1.2.2*

    IZZIŅAS POSTENIS: PVK PIRMS DIVERSIFIKĀCIJAS, KAS SAMAZINĀTAS PAR VAIRĀK NEKĀ 90 % SASKAŅĀ AR 2. METODI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0180

    1.2.

    PORTFEĻI, KURI APRĒĶINĀTI SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PIEEJU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0190

    1.2.1.

    100 % NO NETO NEREALIZĒTĀS PEĻŅAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0200

    2.2.1.

    10% NO NOSACĪTĀS VĒRTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    0210

    3.2.1.

    25 % NO SĀKUMA VĒRTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 32.03 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKU PVK (PRUVAL 3)

    VIETA

    MODELIS

    RISKA KATEGORIJA

    PRODUKTS

    NOTEIKTSPĒJA

    MODEĻA RISKA PVK

     

    KOPĒJĀS PVK, KAS APRĒĶINĀTAS SASKAŅĀ AR 2. METODI

    AKTĪVU UN SAISTĪBU PATIESĀS VĒRTĪBAS

    IPV STARPĪBA (IZNĀKUMU RĀDĪTĀJU PARBAUDE)

    IPV SEGUMS (IZNĀKUMU RĀDĪTĀJU PARBAUDE)

    PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS

    1. DIENAS P&L

    NO KĀ: IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    NO KĀ: APKOPOTS, IZMANTOJOT 2. METODI

    AKTĪVU PATIESĀ VĒRTĪBA

    SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA

    MODEĻA RISKI

    PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA

    0005

    0010

    0020

    0030

    0040

    0050

    0060

    0070

    0080

    0090

    0100

    0110

    0120

    0130

    0140

    0150

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 32.04 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK (PRUVAL 4)

    VIETA

    RISKA KATEGORIJA

    PAMATĀ ESOŠAIS

    PRODUKTS

    KONCEN- TRĒTU POZĪCIJU APMĒRS

    APMĒRA MĒRS

    TIRGUS VĒRTĪBA

    PIESARDZĪGAS IZSLĒGŠANAS PERIODS

    KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK

    KONCENTRĒTA POZĪCIJA PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJA

    IPV STARPĪBA

    0005

    0010

    0020

    0030

    0040

    0050

    0060

    0070

    0080

    0090

    0100

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 33.00 — VISPĀRĒJO VALDĪBU RISKA DARĪJUMI DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERU VALSTĪM (GOV)

    Valsts:

     

    Tiešie riska darījumi

    Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos

    Riska darījuma vērtība

    Riska darījumu riska svērtā vērtība

    Bilances riska darījumi

    Uzkrātais vērtības samazinājums

     

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

     

    Atvasinātie instrumenti

    Ārpusbilances riska darījumi

    Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība

    Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas)

    Neatvasināti finanšu aktīvi dalījumā pa uzskaites portfeļiem

    Īsās pozīcijas

     

    Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību

    Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību

    Nominālvērtība

    Uzkrājumi

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

    Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

    Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    Tirdzniecības finanšu aktīvi

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi

    no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Uzskaites vērtība

    Nosacītā summa

    Uzskaites vērtība

    Nosacītā summa

     

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    010

    Kopējie riska darījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKIEM, REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM UN RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM:

    020

    Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Standartizētā pieeja

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Centrālās valdības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Publiskā sektora struktūras

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Starptautiskās organizācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    075

    Citi riska darījumi ar vispārējām valdībām, kuriem piemēro standartizētu pieeju

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    IRB pieeja

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Centrālās valdības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [centrālās valdības]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Publiskā sektora struktūras [centrālās valdības]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Publiskā sektora struktūras [Iestādes]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Starptautiskās organizācijas [centrālās valdības]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    155

    Citi riska darījumi ar vispārējām valdībām, kuriem piemēro IRB pieeju

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Riska darījumi saskaņā ar tirgus riska regulējumu

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA:

    170

    [0 – 3 M.]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    [3 M. – 1 G.]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    [1 G. – 2 G.]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    [2 G. – 3 G.]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    [ 3 G.–5 G. [ :

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    [ 5 G.–10 G. [ :

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    [10 G - vairāk

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     




    II PIELIKUMS

    PĀRSKATI PAR PAŠU KAPITĀLU UN PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Saturs

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.

    STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

    1.1.

    STRUKTŪRA

    1.2.

    PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU

    1.3.

    PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM

    1.4.

    SAĪSINĀJUMI

    II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

    1.

    PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

    1.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    1.2.

    C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

    1.2.1.

    LPP. NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    1.3.

    C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

    1.3.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    1.4.

    C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

    1.4.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    1.5.

    C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

    1.5.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    1.6.

    PĀREJAS NOTEIKUMI UN INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

    1.6.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    1.6.2.

    C 05.01 – PĀREJAS NOTEIKUMI (CA5.1)

    1.6.2.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    1.6.3.

    C 05.02 – INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5.2)

    1.6.3.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    2.

    GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

    2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    2.2.

    DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

    2.3.

    INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

    2.4.

    C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS KOPĀ)

    2.5.

    C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

    3.

    KREDĪTRISKA VEIDNES

    3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.1.1.

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS EFEKTU

    3.1.2.

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKU

    3.2.

    C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTA PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

    3.2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.2.2.

    CR SA VEIDNES TVĒRUMS

    3.2.3.

    RISKA DARĪJUMU IEDALĪŠANA RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR STANDARTIZĒTO PIEEJU

    3.2.4.

    SKAIDROJUMI PAR DAŽU TĀDU KONKRĒTU RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU TVĒRUMU, KAS MINĒTAS KPR 112. PANTĀ

    3.2.4.1.

    RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “IESTĀDES”

    3.2.4.2.

    RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “SEGTĀS OBLIGĀCIJAS”

    3.2.4.3.

    RISKA DARĪJUMU KATEGORIJA “KOLEKTĪVO IEGULDĪJUMU UZŅĒMUMI”

    3.2.5.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.3.

    KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

    3.3.1.

    CR IRB VEIDNES TVĒRUMS

    3.3.2.

    CR IRB VEIDNES SADALĪJUMS

    3.3.3.

    C 08.01 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB 1)

    3.3.3.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.3.4.

    C 08.02 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM VAI PORTFEĻIEM (CR IRB 2 VEIDNE)

    3.4.

    KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU

    3.4.1.

    C 09.01 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: SP RISKA DARĪJUMI (CR GB 1)

    3.4.1.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.4.2.

    C 09.02 – RISKA DARĪJUMU ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS PĒC PARĀDNIEKA REZIDENCES VIETAS: IRB RISKA DARĪJUMI (CR GB 2)

    3.4.2.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.4.3.

    C 09.04 - TO KREDĪTRISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS, KURI IR NOZĪMĪGI PRETCIKLISKO REZERVJU APRĒĶINĀŠANAI PA VALSTĪM UN IESTĀDES SPECIFISKO PRETCISKLISKO REZERVJU (CCB) NORMAS APRĒĶINĀŠANAI

    3.4.3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.4.3.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.5.

    C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

    3.5.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.5.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM (PIEMĒRO GAN CR EQU IRB 1, GAN CR EQU IRB 2)

    3.6.

    C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

    3.6.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.6.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.7.

    C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

    3.7.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.7.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.8.

    C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

    3.8.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.8.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    3.9.

    C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

    3.9.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.9.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    4.

    OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

    4.1.

    C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

    4.1.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    4.1.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    4.2.

    OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

    4.2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    4.2.2.

    C 17.01: OPERACIONĀLAIS RISKS: PĒDĒJĀ GADA ZAUDĒJUMI UN ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀJUMI PĒC DARBĪBAS JOMĀM UN NOTIKUMU VEIDIEM (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA 1)

    4.2.2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    4.2.2.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    4.2.3.

    C 17.02: OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR LIELĀKO ZAUDĒJUMU NOTIKUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

    4.2.3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    4.2.3.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.

    TIRGUS RISKA VEIDNES

    5.1.

    C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

    5.1.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.1.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.2.

    C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

    5.2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.2.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.3.

    C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

    5.3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.3.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.4.

    C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

    5.4.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.4.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.5.

    C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

    5.5.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.5.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.6.

    C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

    5.6.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.6.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.7.

    C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)

    5.7.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.7.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    5.8.

    C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

    5.8.1.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    6.

    PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA (PRUVAL)

    6.1.

    C 32.01 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS (PRUVAL 1)

    6.1.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    6.1.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    6.2.

    C 32.02 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATPIEEJA (PRUVAL 2)

    6.2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    6.2.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    6.3.

    C 32.03 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKA PVK (PRUVAL 3)

    6.3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    6.3.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    6.4.

    C 32.04 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK (PRUVAL 4)

    6.4.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    6.4.2.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    7.

    C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)

    7.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    7.2.

    RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS

    7.3.

    NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

    1.1.   STRUKTŪRA

    1. Kopumā sistēmu veido pieci veidņu bloki:

    a) 

    kapitāla pietiekamība, pārskats par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, kopējā riska darījumu vērtība;

    b) 

    grupas maksātspēja, pārskats par visu to individuālo sabiedrību maksātspējas prasību izpildi, kuras iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības konsolidācijas tvērumā;

    c) 

    kredītrisks (tostarp darījuma partnera kredītrisks, atgūstamās vērtības samazinājuma risks un norēķinu risks);

    d) 

    tirgus risks (tostarp pozīcijas risks tirdzniecības portfelī, ārvalstu valūtas risks, preču risks un kredīta vērtības korekcijas (CVA) risks);

    e) 

    operacionālais risks.

    2. Attiecībā uz katru veidni ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem. Šajā īstenošanas tehnisko standartu daļā ir iekļauta detalizētāka informācija par vispārīgākiem pārskatu sniegšanas aspektiem attiecībā uz katru veidņu bloku, norādes par konkrētām pozīcijām, kā arī validācijas noteikumi.

    3. Iestādes atkarībā no pieejas, kas izmantota, lai noteiktu pašu kapitāla prasības, iesniedz tikai tās veidnes, kuras ir būtiskas.

    1.2.   PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ NUMERĀCIJU

    4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā izmanto apzīmējumu konvenciju, kas norādīta turpmākajā tabulā. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

    5. Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}.

    6. Ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, apzīmējumi neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

    7. Ja veidnēs ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda}

    8. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

    1.3.   PIEŅEMTĀ PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM

    9. Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai kapitāla prasības, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

    1.4.   SAĪSINĀJUMI

    9.a Šā pielikuma nolūkos uz Regulu (ES) Nr. 575/2013 atsaucas kā uz “KPR” un un uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES kā uz “KPD”.

    II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

    1.   PĀRSKATS PAR KAPITĀLA PIETIEKAMĪBU (CA)

    1.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    10.  CA veidnēs ietverta informācija par pirmā pīlāra skaitītājiem (pašu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, pirmā līmeņa pamata kapitāls), saucēju (pašu kapitāla prasības) un pārejas noteikumiem, un tā ir strukturēta piecās veidnēs:

    a) 

    CA1 veidnē ietverta iestāžu pašu kapitāla summa, kas sadalīta pa posteņiem, kuri vajadzīgi, lai iegūtu minēto summu. Iegūtajā pašu kapitāla summā ietverta katra kapitāla veida pārejas noteikumu kopējā ietekme;

    b) 

    CA2 veidnē sniegts kopsavilkums par kopējo riska darījumu vērtību, kā noteikts Kapitāla prasību regulas (KPR) 92. panta 3. punktā;

    c) 

    CA3 veidnē ietverti rādītāji, kuriem KPR noteikts minimālais līmenis, un daži citi saistītie dati;

    d) 

    CA4 veidnē ietverti izziņas posteņi, kas vajadzīgi CA1 posteņu aprēķināšanai, kā arī informācija par Kapitāla prasību direktīvas (KPD) kapitāla rezervēm;

    e) 

    CA5 veidnē ietverti dati, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pārejas noteikumu ietekmi attiecībā uz pašu kapitālu. CA5 pārstās pastāvēt, kad pārejas noteikumi zaudēs spēku.

    11. Veidnes piemēro visām pārskatus sniedzošajām sabiedrībām neatkarīgi no izmantotajiem grāmatvedības standartiem, tomēr daži posteņi skaitītājā ir specifiski sabiedrībām, kas piemēro SGS/SFPS veida vērtēšanas noteikumus. Parasti informācija saucējā ir saistīta ar galīgajiem rezultātiem, par kuriem sniegts pārskats attiecīgajās kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas veidnēs.

    12. Kopējo pašu kapitālu veido dažādi kapitāla veidi: pirmā līmeņa kapitāls, kas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa, un otrā līmeņa kapitāls.

    13. Pārejas noteikumus CA veidnēs piemēro šādi:

    a) 

    CA1 posteņos pārejas posma korekcijas parasti neņem vērā. Tas nozīmē, ka skaitļus CA1 posteņos aprēķina saskaņā ar nobeiguma noteikumiem (t. i., it kā nebūtu pārejas noteikumu), izņemot posteņus, kuros sniegts pārejas noteikumu ietekmes kopsavilkums. Katram kapitāla veidam (t. i., pirmā līmeņa pamata kapitālam, pirmā līmeņa papildu kapitālam un otrā līmeņa kapitālam) ir trīs dažādi posteņi, kuros iekļautas visas korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem;

    b) 

    pārejas noteikumi var ietekmēt arī pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla deficītu (t. i., pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla atskaitījuma pārsniegumu, kas reglamentēts attiecīgi KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 56. panta e) punktā), un tādējādi posteņi, kuros šis deficīts ietverts, var netieši atspoguļot pārejas noteikumu ietekmi;

    c) 

    veidni izmanto vienīgi, lai sniegtu pārskatu par pārejas noteikumiem.

    14. Otrā pīlāra prasības Savienībā var piemērot dažādi (KPD IV 104. panta 2. punkts ir jātransponē valsts regulējumā). KPR maksātspējas pārskatā iekļauj vienīgi otrā pīlāra prasību ietekmi uz maksātspējas koeficientu vai mērķa koeficientu. Detalizēti pārskati par otrā pīlāra prasībām neietilpst KPR 99. pantā.

    a) 

    CA1, CA2 vai CA5 veidnes ietver datus tikai saistībā ar pirmā pīlāra jautājumiem;

    b) 

    CA3 veidnē apkopotā veidā ietverta otrā pīlāra papildu prasību ietekme uz maksātspējas koeficientu. Viens bloks pievēršas summu ietekmei uz rādītājiem, savukārt otrs bloks pievēršas pašam rādītājam. Abiem rādītāju blokiem nav turpmākas saistības ar CA1, CA2 vai CA5 veidnēm;

    c) 

    veidnē ietverta viena šūna attiecībā uz papildu pašu kapitāla prasībām, kuras attiecas uz otro pīlāru. Minētā šūna nav caur validācijas noteikumiem saistīta ar CA3 veidnes kapitāla rādītājiem un atspoguļo KPD 104. panta 2. punktu, kurā skaidri minētas papildu pašu kapitāla prasības kā viena no iespējām otrā pīlāra lēmumiem.

    1.2.   C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)

    1.2.1.   lpp. Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    1.  Pašu kapitāls

    KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunkts un 72. pants

    Iestādes pašu kapitālu veido tās pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summa.

    015

    1.1.  Pirmā līmeņa kapitāls

    KPR 25. pants

    Pirmā līmeņa kapitālu veido pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla summa.

    020

    1.1.1.  Pirmā līmeņa pamata kapitāls

    KPR 50. pants

    030

    1.1.1.1.  Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā pirmā līmeņa pamata kapitālu

    KPR 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 27. līdz 30. pants, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

    040

    1.1.1.1.1.  Apmaksāti kapitāla instrumenti

    KPR 26. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 27. līdz 31. pants

    Ietver savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kapitāla instrumentus (KPR 27. un 29. pants).

    Neietver ar instrumentiem saistīto akciju emisijas uzcenojumu.

    Ietver kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

    045

    1.1.1.1.1.*  No kā: kapitāla instrumenti, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās

    KPR 31. pants

    Pirmā līmeņa pamata kapitālā iekļauj kapitāla instrumentus, uz ko parakstījušās valsts sektora iestādes ārkārtas situācijās, ja visi KPR 31. panta nosacījumi ir izpildīti.

    050

    1.1.1.1.2.*  Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

    KPR 28. panta 1. punkta b), l) un m) apakšpunkts

    Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

    Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

    060

    1.1.1.1.3.  Akciju emisijas uzcenojums

    KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts, 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

    Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

    070

    1.1.1.1.4.  (-) Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

    KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

    Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 42. panta izņēmumi.

    Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

    Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

    1.1.1.1.4. līdz 1.1.1.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības pirkt pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.1.1.5. postenī.

    080

    1.1.1.1.4.1.  (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

    KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

    1.1.1.1. postenī ietverti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

    Uzrādāmā summa ietver tādas līdzdalības tirdzniecības portfelī, kas aprēķinātas, pamatojoties uz neto garo pozīciju, kā minēts KPR 42. panta a) punktā.

    090

    1.1.1.1.4.2.  (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

    091

    1.1.1.1.4.3.  (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

    092

    1.1.1.1.5.  (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus

    KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 42. pants

    Atbilstoši KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktam atskaita “pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kurus iestādei ir jāiegādājas saskaņā ar esošu līgumsaistību faktiskām vai iespējamām saistībām”.

    130

    1.1.1.2.  Nesadalītā peļņa

    KPR 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 26. panta 2. punkts

    Nesadalītā peļņa ietver iepriekšējā gada nesadalīto peļņu, kā arī atbilstošo starpposma vai gada beigu peļņu.

    140

    1.1.1.2.1.  Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

    KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunktā nesadalītā peļņa ir definēta kā “peļņa un zaudējumi, kas izriet no peļņas vai zaudējumu galīgās piemērošanas saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem”.

    150

    1.1.1.2.2.  Atbilstošā peļņa vai zaudējumi

    KPR 4. panta 1. punkta 121. apakšpunkts, 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    KPR 26. panta 2. punkts ļauj ar kompetento iestāžu iepriekšēju piekrišanu starpposma vai gada beigu peļņu iekļaut kā nesadalīto peļņu, ja ir izpildīti daži nosacījumi.

    No otras puses, zaudējumus atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, kā norādīts KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

    160

    1.1.1.2.2.1.  Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    KPR 26. panta 2. punkts un 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Uzrādāmā summa ir grāmatvedības peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzradītā peļņa vai zaudējumi.

    170

    1.1.1.2.2.2.  (-) Starpposma vai gada beigu peļņas daļa, kas nav atbilstoša

    KPR 26. panta 2. punkts

    Šajā rindā neuzrāda nekādus skaitļus, ja atsauces periodā iestāde ir uzrādījusi zaudējumus. Tas tādēļ, ka zaudējumus pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    Ja iestāde uzrāda peļņu, tad uzrāda to daļu, kas nav uzskatāma par atbilstošu saskaņā ar KPR 26. panta 2. punktu (t. i., nerevidētā peļņa un paredzamās maksas vai dividendes).

    Jāņem vērā, ka peļņas gadījumā atskaitāmā summa ietver vismaz starpposma dividendes.

    180

    1.1.1.3.  Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi

    KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā, un to uzrāda pirms prudenciālo filtru piemērošanas. Uzrādāmo summu nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 13. panta 4. punktu.

    200

    1.1.1.4.  Citas rezerves

    KPR 4. panta 1. punkta 117. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    Citas rezerves KPR ir definētas kā “rezerves, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā, par kurām ir jāatklāj informācija saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, izņemot summas, kas jau ir ietvertas uzkrātajos citos visaptverošajos ienākumos vai nesadalītajā peļņā”.

    Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

    210

    1.1.1.5.  Rezerves vispārējiem banku riskiem

    KPR 4. panta 1. punkta 112. apakšpunkts un 26. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    Rezerves vispārējiem banku riskiem Direktīvas 86/635/EEK 38. pantā ir definētas kā “summas, ko kredītiestāde nolemj rezervēt, lai nodrošinātos pret īpašajiem riskiem, kas ir saistīti ar banku darbību”. Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

    Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

    220

    1.1.1.6.  KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

    KPR 483. panta 1. līdz 3. punkts un 484. līdz 487. pants

    Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā pirmā līmeņa pamata kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

    230

    1.1.1.7.  Mazākuma līdzdalības daļas, kas atzītas pirmā līmeņa pamata kapitālā

    KPR 4. panta 120. punkts un 84. pants

    Visu mazākuma līdzdalības daļu meitasuzņēmumos summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

    240

    1.1.1.8.  Pārējas posma korekcijas saistībā ar papildu mazākuma līdzdalības daļām

    KPR 479. un 480. pants

    Mazākuma līdzdalības daļu korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

    250

    1.1.1.9.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas saistībā ar prudenciālajiem filtriem

    KPR 32. līdz 35. pants

    260

    1.1.1.9.1.  (-) Pašu kapitāla pieaugums vērtspapīrotu aktīvu dēļ

    KPR 32. panta 1. punkts

    Uzrādāmā summa ir saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem vērtspapīroto aktīvu radīts iestādes pašu kapitāla pieaugums.

    Piemēram, šis postenis ietver nākotnes maržinālos ienākumus, kas iestādei radušies kā peļņa no pārdošanas, vai – iniciatoru gadījumā – neto peļņu, ko nodrošina tādu nākotnes ienākumu kapitalizācija, ko rada vērtspapīrotie aktīvi, kuri uzlabo vērtspapīrošanas pozīciju kredītkvalitāti.

    270

    1.1.1.9.2.  Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve

    KPR 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja naudas plūsmas riska ierobežošanas rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tā samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

    Uzrādāmajā summā neietver jebkādus nodokļus, kuri paredzami aprēķināšanas laikā.

    280

    1.1.1.9.3.  Kumulatīvā peļņa un zaudējumi no pašu kredītriska izmaiņām saistībās, kas vērtētas pēc patiesās vērtības

    KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi (t. i., ja tās samazina uzskaites kapitāla vērtspapīrus) un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

    Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

    285

    1.1.1.9.4.  Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

    KPR 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 33. panta 2. punkts

    Uzrādāmā summa var būt pozitīva vai negatīva. Tā ir pozitīva, ja pašu kredītriska izmaiņu rezultātā radušies zaudējumi, un otrādi. Tādējādi zīme ir pretēja tai, kas izmantota finanšu pārskatos.

    Šajā postenī neiekļauj nerevidēto peļņu.

    290

    1.1.1.9.5.  (-) Vērtības korekcijas saistībā ar piesardzīgas vērtēšanas prasībām

    KPR 34. un 105. pants

    Patiesās vērtības korekcijas riska darījumiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī, saistībā ar KPR 105. pantā noteiktiem stingrākiem standartiem attiecībā uz piesardzīgu vērtēšanu.

    300

    1.1.1.10.  (-) Nemateriālā vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. pants

    310

    1.1.1.10.1.  (-) Nemateriālā vērtība, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs

    KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Nemateriālā vērtība ir vērtība tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

    Šeit uzrādāmā summa ir tāda pati kā bilancē uzrādītā.

    320

    1.1.1.10.2.  (-) Nemateriālā vērtība, kas iekļauta būtisku ieguldījumu vērtējumā

    KPR 37. panta b) punkts un 43. pants

    330

    1.1.1.10.3.  Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar nemateriālo vērtību

    KPR 37. panta a) punkts

    Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos nemateriālā vērtība vai ja tiktu pārtraukta tās atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

    340

    1.1.1.11.  (-) Citi nemateriālie aktīvi

    KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 37. panta a) punkts

    Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

    350

    1.1.1.11.1.  (-) Citi nemateriālie aktīvi pirms atliktā nodokļa saistību atskaitīšanas

    KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Citi nemateriālie aktīvi ir nemateriālie aktīvi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, mīnus nemateriālā vērtība, arī saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu.

    Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta to nemateriālo aktīvu bilancē, kas nav nemateriālā vērtība.

    360

    1.1.1.11.2.  Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar citiem nemateriālajiem aktīviem

    KPR 37. panta a) punkts

    Atliktā nodokļa saistību summa, kas tiktu dzēsta, ja samazinātos to nemateriālo aktīvu vērtība, kas nav nemateriālā vērtība, vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

    370

    1.1.1.12.  (-) Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, atskaitot attiecīgas nodokļu saistības

    KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

    380

    1.1.1.13.  (–) IRB deficīts: summa, par kādu kredītriska korekcijas veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

    KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 40., 158. un 159. pants

    Uzrādāmo summu nesamazina atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, līmeņa paaugstināšanās vai cita papildu nodokļu ietekme, kas varētu rasties, ja uzkrājumi paaugstinātu paredzamo zaudējumu līmeni (KPR 40. pants).

    390

    1.1.1.14.  (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

    KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 41. pants

    400

    1.1.1.14.1.  (-) Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

    KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 36. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi “atkarībā no situācijas ir definēta pensiju fonda vai plāna aktīvi, ko aprēķina pēc tam, kad tie ir samazināti par tā paša fonda vai plāna saistību vērtību”.

    Šeit uzrādāmā summa atbilst summai, kas uzrādīta bilancē (ja tā uzrādīta atsevišķi).

    410

    1.1.1.14.2.  Atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem

    KPR 4. panta 1. punkta 108. un 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Atliktā nodokļa saistību summa, ko varētu dzēst, ja samazinātos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu vērtība vai ja tiktu pārtraukta to atzīšana saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības standartu.

    420

    1.1.1.14.3.  Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi, kurus iestāde var neierobežoti izmantot

    KPR 4. panta 1. punkta 109. apakšpunkts un 41. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Šajā postenī jebkādu summu uzrāda tikai tad, ja kompetentā iestāde ir iepriekš piekritusi, ka tiek samazināta definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmā summa.

    Šajā rindā ietvertajiem aktīviem piemēro riska pakāpi attiecībā uz kredītriska prasībām.

    430

    1.1.1.15.  (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

    KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 44. pants

    Līdzdalības finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 27. punktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, ja pastāv savstarpējas līdzdalības, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

    Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā ietver pirmā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

    440

    1.1.1.16.  (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu

    KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

    Uzrādāmo summu tieši ņem no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījums no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu”. Summa ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    450

    1.1.1.17.  (-) Tādas būtiskas līdzdalības ārpus finanšu sektora, kurām alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

    KPR 4. panta 1. punkta 36. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punkts un 89. līdz 91. pants

    Būtiskas līdzdalības ir definētas kā “tieša vai netieša līdzdalība sabiedrībā, kas ir vismaz 10 % no tās kapitāla vai balsstiesībām vai ļauj būtiski ietekmēt vadību minētajā sabiedrībā”.

    Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta i) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250  % riska pakāpi.

    460

    1.1.1.18.  (-) Vērtspapīrošanas pozīcijas, kam alternatīvi var piemērot 1 250  % riska pakāpi

    KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts, 243. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 258. pants un 266. panta 3. punkts redakcijā, kas ir piemērojama 2018. gada 31. decembrī, vai, attiecīgā gadījumā, KPR 244. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 245. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 253. panta 1. punkts un 268. panta 4. punkts.

    Šajā postenī uzrāda vērtspapīrošanas pozīcijas, kam piemēro 1 250  % riska pakāpi, bet kuras alternatīvi ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punkts).

    470

    1.1.1.19.  (-) Neapmaksātas piegādes, kam alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

    KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts un 379. panta 3. punkts

    Neapmaksātām piegādēm piemēro 1 250  % riska pakāpi pēc piecām dienām pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes izsūtīšanas līdz darījuma izbeigšanai saskaņā ar pašu kapitāla prasībām attiecībā uz norēķinu risku. Alternatīvi tās ļauts atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iii) punkts). Pēdējā gadījumā tās uzrāda šajā postenī.

    471

    1.1.1.20.  (-) Pozīcijas, kuras ir grozā, attiecībā uz ko iestāde atbilstīgi IRB pieejai nevar noteikt riska pakāpi, un kurām alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

    KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punkts un 153. panta 8. punkts

    Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta iv) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250  % riska pakāpi.

    472

    1.1.1.21.  (-) Tādi kapitāla vērtspapīru riska darījumi atbilstīgi iekšējo modeļu pieejai, kuriem alternatīvi var piemērot 1 250 % riska pakāpi

    KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punkts un 155. panta 4. punkts

    Saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta v) punktu to (izmantojot šo posteni) alternatīvi var atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla vai tai var piemērot 1 250  % riska pakāpi.

    480

    1.1.1.22.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts; 43. pants līdz 46. pants, 49. panta 2. un 3. punkts un 79. pants

    Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

    Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 2. un 3. punkts).

    490

    1.1.1.23.  (-) Atskaitāmi atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības (neņemot vērā to daļu no attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām, kas iedalīta atliktā nodokļa aktīvos, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punkta b) apakšpunktu), kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta a) apakšpunkta 10 % slieksni.

    500

    1.1.1.24.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts; 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts; 43. pants; 45. pants; 47. pants; 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts; 49. panta 1. līdz 3. punkts un 79. pants.

    Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta b) apakšpunkta 10 % slieksni.

    Sk. alternatīvas atskaitīšanai, ja tiek piemērota konsolidācija (49. panta 1., 2. un 3. punkts).

    510

    1.1.1.25.  (-) Summa, kas pārsniedz 17,65 % slieksni

    KPR 48. panta 1. punkts

    Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un no iestādes tiešas un netiešām līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas jāatskaita, piemērojot KPR 48. panta 1. punkta 17,65 % slieksni.

    520

    1.1.1.26.  Citas pārējas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu

    KPR 469. līdz 472. pants, 478. un 481. pants

    Korekcijas attiecībā uz atskaitījumiem pārejas noteikumu dēļ. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

    524

    1.1.1.27.  (-) Pirmā līmeņa pamata kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

    KPR 3. pants

    529

    1.1.1.28.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

    Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa pamata kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa pamata kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 020 līdz 524.

    Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

    530

    1.1.2.  PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    KPR 61. pants

    540

    1.1.2.1.  Kapitāla instrumenti, kas ir atbilstoši, lai tos kvalificētu kā pirmā līmeņa papildu kapitālu

    KPR 51. panta a) punkts, 52. līdz 54. pants, 56. panta a) punkts un 57. pants

    550

    1.1.2.1.1.  Apmaksāti kapitāla instrumenti

    KPR 51. panta a) punkts un 52. līdz 54. pants

    Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

    560

    1.1.2.1.2. (*)  Izziņas postenis: neatbilstoši kapitāla instrumenti

    KPR 52. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunkts

    Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

    Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

    570

    1.1.2.1.3.  Akciju emisijas uzcenojums

    KPR 51. panta b) punkts

    Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

    Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

    580

    1.1.2.1.4.  (–) Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

    KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) apakšpunkts un 57. pants

    Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 57. panta izņēmumi.

    Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

    Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

    1.1.2.1.4 līdz 1.1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.1.2.1.5. postenī.

    590

    1.1.2.1.4.1.  (-) Tiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

    1.1.2.1.1. postenī iekļauti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

    620

    1.1.2.1.4.2.  (-) Netiešas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

    KPR 52. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

    621

    1.1.2.1.4.3.  (-) Sintētiskas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 56. panta a) punkts un 57. pants

    622

    1.1.2.1.5.  (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus

    KPR 56. panta a) punkts un 57. pants

    Saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu atskaita “pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

    660

    1.1.2.2.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    KPR 483. panta 4. un 5. punkts, 484. līdz 487. pants, 489. un 491. pants

    Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla nosacījumus. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

    670

    1.1.2.3.  Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti pirmā līmeņa papildu kapitālā

    KPR 83., 85. un 86. pants

    Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pirmā līmeņa kapitāla summa, kas ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

    Ietver atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

    680

    1.1.2.4.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu pirmā līmeņa papildu kapitālā

    KPR 480. pants

    Korekcijas attiecībā uz atbilstīgo pirmā līmeņa kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

    690

    1.1.2.5.  (-) Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

    KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 56. panta b) punkts un 58. pants

    Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

    Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver pirmā līmeņa papildu pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

    700

    1.1.2.6.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta c) punkts; KPR 59., 60. un 79. pants

    Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    710

    1.1.2.7.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 56. panta d) punkts, 59. un 79. pants

    Iestādes līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums –, kas ir pilnībā atskaitītas.

    720

    1.1.2.8.  (-) Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu

    KPR 56. panta e) punkts

    Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA1 posteņa “Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)”.

    730

    1.1.2.9.  Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitālu

    KPR 474.,475., 478. un 481. pants

    Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

    740

    1.1.2.10.  Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla)

    KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts

    Pirmā līmeņa papildu kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no pirmā līmeņa papildu kapitāla ir lielāki nekā pirmā līmeņa papildu kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos pirmā līmeņa papildu kapitālam ir jābūt vienādam ar nulli un pirmā līmeņa papildu kapitāla atskaitījumu pārpalikums ir jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    Ar šo posteni tiek panākts, ka 1.1.2.1. līdz 1.1.2.12. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Tad, ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.1.16. postenis ir pretējs šim skaitlim.

    744

    1.1.2.11.  (-) Pirmā līmeņa papildu kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

    KPR 3. pants

    748

    1.1.2.12.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

    Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja pirmā līmeņa papildu kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā pirmā līmeņa papildu kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 530 līdz 744.

    Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

    750

    1.2.  OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    KPR 71. pants

    760

    1.2.1.  Kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas ir atbilstoši, lai tos klasificētu kā otrā līmeņa kapitālu

    KPR 62. panta a) punkts, 63. līdz 65. pants, 66. panta a) punkts un 67. pants

    770

    1.2.1.1.  Apmaksātie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

    KPR 62. panta a) punkts, 63. un 65. pants

    Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

    780

    1.2.1.2. (*)  Izziņas postenis: neatbilstošie kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi

    KPR 63. panta c), e) un f) punkts un 64. pants

    Šo apakšpunktu nosacījumi atspoguļo atšķirīgas kapitāla situācijas, kas ir atgriezeniskas, un tādējādi šeit uzrādītā summa var būt uzskatāma par atbilstošu nākamajos periodos.

    Uzrādāmā summa neietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar instrumentiem.

    790

    1.2.1.3.  Akciju emisijas uzcenojums

    KPR 62. panta b) punkts un 65. pants

    Akciju emisijas uzcenojums ir uzcenojums tādā nozīmē, kā definēts piemērojamā grāmatvedības standartā.

    Šajā postenī uzrādāmā summa ir daļa, kas saistīta ar “Apmaksātiem kapitāla instrumentiem”.

    800

    1.2.1.4.  (-) Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

    KPR 63. panta b) punkta i) apakšpunkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

    Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko pārskata sniegšanas datumā tur pārskata iesniedzēja iestāde vai grupa. Piemērojami KPR 67. panta izņēmumi.

    Šajā rindā neuzrāda tādas līdzdalības akcijās, kas iekļautas kā “Neatbilstoši kapitāla instrumenti”.

    Uzrādāmā summa ietver akciju emisijas uzcenojumu, kas saistīts ar pašu akcijām.

    1.2.1.4. postenis līdz 1.2.1.4.3. postenis neietver faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus atsevišķi uzrāda 1.2.1.5. postenī.

    810

    1.2.1.4.1.  (-) Tiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

    KPR 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

    1.2.1.1. postenī ietverti otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko tur konsolidētās grupas iestādes.

    840

    1.2.1.4.2.  (-) Netiešas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

    841

    1.2.1.4.3.  (-) Sintētiskas līdzdalības otrā līmeņa kapitāla instrumentos

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 63. panta b) punkts, 66. panta a) punkts un 67. pants

    842

    1.2.1.5.  (-) Faktiskās vai iespējamās saistības iegādāties pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus

    KPR 66. panta a) punkts un 67. pants

    Saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu atskaita “pašu otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko iestādei varētu nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā”.

    880

    1.2.2.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un subordinētiem aizdevumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    KPR 483. panta 6. un 7. punkts, 484., 486., 488., 490. un 491. pants

    Tādu kapitāla instrumentu summa, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus kā otrā līmeņa kapitālam. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

    890

    1.2.3.  Meitasuzņēmumu emitēti instrumenti, kuri ir atzīti otrā līmeņa kapitālā

    KPR 83., 87. un 88. pants

    Visa meitasuzņēmumu atbilstīgā pašu kapitāla summu kopsumma, kas iekļauta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

    Ietver atbilstīgu otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība (KPR 83. pants).

    900

    1.2.4.  Pārejas posma korekcijas saistībā ar meitasuzņēmumu emitētu instrumentu papildu atzīšanu otrā līmeņa kapitālā

    KPR 480. pants

    Korekcijas attiecībā uz atbilstīgu pašu kapitālu, kas saistībā ar pārejas noteikumiem ietverts konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā. Šo posteni tieši iegūst no CA5.

    910

    1.2.5.   IRB. Pārsniegums: summa, par kādu uzkrājumi pārsniedz atbilstošos paredzamos zaudējumus

    KPR 62. panta d) punkts

    Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, šis postenis ietver tādas pozitīvās summas, kuras iegūst salīdzinot uzkrājumus un paredzamos zaudējumus, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

    920

    1.2.6.  SP. Vispārējās kredītriska korekcijas

    KPR 62. panta c) punkts

    Iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, šis postenis ietver vispārējās kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas kā otrā līmeņa kapitāls.

    930

    1.2.7.  (-) Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

    KPR 4. panta 1. punkta 122. apakšpunkts, 66. panta b) punkts un 68. pants

    Līdzdalības – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās ir savstarpēja līdzdalība –, kas, pēc kompetentās iestādes domām, ir izveidotas, lai mākslīgi palielinātu iestādes pašu kapitālu.

    Uzrādāmo summu aprēķina, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, un tajā jāietver otrā un trešā līmeņa pašu kapitāla apdrošināšanas posteņus.

    940

    1.2.8.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta c) punkts; 68. līdz 70. pants un 79. pants

    Tā daļa no iestādes līdzdalībām – tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma –, kas jāatskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    950

    1.2.9.  (-) Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts, 66. panta d) punkts, 68., 69. un 79. pants

    Pilnībā atskaita iestādes līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību (kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 27. apakšpunktā) otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums.

    960

    1.2.10.  Citas pārejas posma korekcijas attiecībā uz otrā līmeņa kapitālu

    KPR 476. līdz 478. pants un 481. pants

    Korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādāmo summu tieši iegūst no CA5.

    970

    1.2.11.  Pārsniegums: summa, par kādu atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla posteņiem pārsniedz otrā līmeņa kapitālu (atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla)

    KPR 56. panta e) punkts

    Otrā līmeņa kapitāls nevar būt negatīvs, tomēr ir iespējams, ka atskaitījumi no otrā līmeņa kapitāla ir lielāki nekā otrā līmeņa kapitāls plus saistītais akciju emisijas uzcenojums. Šādos gadījumos otrā līmeņa kapitāls ir vienāds ar nulli, un otrā līmeņa atskaitījumu pārpalikumu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla.

    Ar šo posteni 1.2.1. līdz 1.2.13. posteņa summa nekad nav mazāka par nulli. Ja šis postenis uzrāda pozitīvu skaitli, 1.1.2.8. postenis ir pretējs šim skaitlim.

    974

    1.2.12.  (–) Otrā līmeņa kapitāla papildu atskaitījumi atbilstīgi KPR 3. pantam

    KPR 3. pants

    978

    1.2.13.  Otrā līmeņa kapitāla elementi vai atskaitījumi – citi

    Šī rinda ir ieviesta, lai nodrošinātu lielāku elastīgumu vienīgi pārskata sniegšanas nolūkos. To aizpilda tikai tajos retajos gadījumos, kad nav galīga lēmuma par konkrētu kapitāla posteņu/atskaitījumu uzrādīšanu pašreizējā CA1 veidnē. Līdz ar to šo rindu aizpilda tikai tad, ja otrā līmeņa kapitāla elementu – attiecīgā gadījumā otrā līmeņa kapitāla elementa atskaitījumu – nevar iedalīt kādā no rindām, kas apzīmētas no 750 līdz 974.

    Šo šūnu neizmanto, lai kapitāla posteņus/atskaitījumus, uz kuriem neattiecas KPR, iekļautu maksātspējas koeficientu aprēķinā (piemēram, tādu valsts kapitāla posteņu/atskaitījumu iekļaušana, uz kuriem neattiecas KPR darbības joma).

    1.3.   C 02.00 – PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (CA2)

    1.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    1.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 3. punkts, 95., 96. un 98. pants

    020

    1.  No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu)

    Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu un 98. pantu

    030

    1.  No kā: ieguldījumu brokeru sabiedrības (saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu)

    Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 96. panta 2. punktu un 97. pantu

    040

    1.1.  RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM, UN NEAPMAKSĀTĀS PIEGĀDES

    KPR 92. panta 3. punkta a) un f) apakšpunkts

    050

    1.1.1.  Standartizētā pieeja (SP)

    CR SA un SEC SA veidnes kopējo riska darījumu līmenī

    060

    1.1.1.1.  SP riska darījumu kategorijas, neskaitot vērtspapīrošanas pozīcijas

    CR SA veidne kopējo riska darījumu līmenī. SP riska darījumu kategorijas ir KPR 112. pantā minētās kategorijas, izņemot vērtspapīrošanas pozīcijas.

    070

    1.1.1.1.01.  Centrālās valdības vai centrālās bankas

    Sk. CR SA veidni

    080

    1.1.1.1.02.  Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

    Sk. CR SA veidni

    090

    1.1.1.1.03.  Publiskā sektora struktūras

    Sk. CR SA veidni

    100

    1.1.1.1.04.  Daudzpusējas attīstības bankas

    Sk. CR SA veidni

    110

    1.1.1.1.05.  Starptautiskās organizācijas

    Sk. CR SA veidni

    120

    1.1.1.1.06.  Iestādes

    Sk. CR SA veidni

    130

    1.1.1.1.07.  Komercsabiedrības

    Sk. CR SA veidni

    140

    1.1.1.1.08.  Privātpersonas vai MVU

    Sk. CR SA veidni

    150

    1.1.1.1.09.  Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

    Sk. CR SA veidni

    160

    1.1.1.1.10.  Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

    Sk. CR SA veidni

    170

    1.1.1.1.11.  Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

    Sk. CR SA veidni

    180

    1.1.1.1.12.  Segtās obligācijas

    Sk. CR SA veidni

    190

    1.1.1.1.13.  Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

    Sk. CR SA veidni

    200

    1.1.1.1.14.  Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

    Sk. CR SA veidni

    210

    1.1.1.1.15.  Kapitāls

    Sk. CR SA veidni

    211

    1.1.1.1.16.  Citi posteņi

    Sk. CR SA veidni

    220

    1.1.1.2.  Vērtspapīrošanas pozīcijas, SP

    CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

    230

    1.1.1.2.*  No kā: atkārtota vērtspapīrošana

    CR SEC SA veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

    240

    2.1.1.  Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRB)

    250

    1.1.2.1.   IRB pieeja gadījumos, ja neizmanto ne pašu aplēses attiecībā uz saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), ne korekcijas pakāpes

    CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

    260

    1.1.2.1.01.  Centrālās valdības un centrālās bankas

    Sk. CR IRB veidni

    270

    1.1.2.1.02.  Iestādes

    Sk. CR IRB veidni

    280

    1.1.2.1.03.  Komercsabiedrības – MVU

    Sk. CR IRB veidni

    290

    1.1.2.1.04.  Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

    Sk. CR IRB veidni

    300

    1.1.2.1.05.  Komercsabiedrības – citas

    Sk. CR IRB veidni

    310

    1.1.2.2.   IRB pieejas gadījumos, ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes

    CR IRB veidne kopējo riska darījumu līmenī (ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai korekcijas pakāpes)

    320

    1.1.2.2.01.  Centrālās valdības un centrālās bankas

    Sk. CR IRB veidni

    330

    1.1.2.2.02.  Iestādes

    Sk. CR IRB veidni

    340

    1.1.2.2.03.  Komercsabiedrības – MVU

    Sk. CR IRB veidni

    350

    1.1.2.2.04.  Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

    Sk. CR IRB veidni

    360

    1.1.2.2.05.  Komercsabiedrības – citas

    Sk. CR IRB veidni

    370

    1.1.2.2.06.  Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar MVU nekustamo īpašumu

    Sk. CR IRB veidni

    380

    1.1.2.2.07.  Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas nav MVU nekustamais īpašums

    Sk. CR IRB veidni

    390

    1.1.2.2.08.  Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

    Sk. CR IRB veidni

    400

    1.1.2.2.09.  Privātpersonas vai MVU – citi MVU

    Sk. CR IRB veidni

    410

    1.1.2.2.10.  Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU

    Sk. CR IRB veidni

    420

    1.1.2.3.  Kapitāla vērtspapīri – IRB

    Sk. CR EQU IRB veidni

    430

    1.1.2.4.  Vērtspapīrošanas pozīcijas, IRB

    CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

    440

    1.1.2.4.*  No kā: atkārtota vērtspapīrošana

    CR SEC IRB veidne kopējās vērtspapīrošanas veidu līmenī

    450

    1.1.2.5.  Citi aktīvi, kas nav kredītsaistības

    Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 156. pantu

    460

    1.1.3.  Riska darījumu vērtība iemaksām CDP saistību neizpildes fondā

    KPR 307. līdz 309. pants

    490

    1.2.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM

    KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    500

    1.2.1.  Norēķinu/piegādes risks netirdzniecības portfelī

    Sk. CR SETT veidni

    510

    1.2.2.  Norēķinu/piegādes risks tirdzniecības portfelī

    Sk. CR SETT veidni

    520

    1.3.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM

    KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkta i) un iii) punkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    530

    1.3.1.  Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar standartizēto pieeju (SP)

    540

    1.3.1.1.  Tirgoti parāda instrumenti

    MKR SA TDI veidne kopējo valūtu līmenī.

    550

    1.3.1.2.  Kapitāls

    MKR SA EQU veidne kopējo valstu tirgu līmenī.

    555

    1.3.1.3.  Īpaša pieeja pozīcijas riskam kolektīvu ieguldījumu uzņēmumos

    KPR 348. panta 1. punkts, 350. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 364. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR 384. panta 1. punktu vai nu nekavējoties, vai KPR 350. panta 3. punkta c) apakšpunktā definētā ierobežojuma rezultātā. KPR minētās pozīcijas nav skaidri iedalītas ne procentu likmju riskā, ne pašu kapitāla riskā.

    Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta pirmo teikumu, uzrādāmā summa ir 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas, kas reizināta ar 12,5.

    Ja piemēro īpašo pieeju saskaņā ar KPR 348. panta 1. punkta otro teikumu, uzrādāmā summa ir zemāka par 32 % no attiecīgā KIU riska darījuma neto pozīcijas un starpība starp 40 % no šīs neto pozīcijas un pašu kapitāla prasībām, kas izriet no ārvalstu valūtas riska, kurš saistīts ar šo KIU riska darījumu, un kas attiecīgi reizināta ar 12,5.

    556

    1.3.1.3.*  Izziņas postenis: kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi tirgotos parāda instrumentos

    Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai tādos instrumentos, uz kuriem attiecas procenta likmju risks.

    557

    1.3.1.3.**  Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kas iegulda vienīgi kapitāla vērtspapīru instrumentos vai jauktos instrumentos

    Kopējā riska darījumu vērtība pozīcijām KIU, ja KIU iegulda tikai vai nu instrumentos, uz kuriem attiecas kapitāla vērtspapīru risks, vai jauktos instrumentos, vai ja KIU komponentes nav zināmas.

    560

    1.3.1.4.  Ārvalstu valūta

    Sk. MKR SA FX veidni

    570

    1.3.1.5.  Preces

    Sk. MKR SA COM veidni

    580

    1.3.2.  Riska darījumu vērtība pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam saskaņā ar iekšējiem modeļiem (IM)

    Sk. MKR IM veidni

    590

    1.4.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)

    KPR 92. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    Ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu šis elements ir nulle.

    600

    1.4.1.   OpR pamatrādītāja pieeja (PRP)

    Sk. OPR veidni

    610

    1.4.2.   OpR standartizētā pieeja (SP)/alternatīvās standartizētās pieejas (ASP)

    Sk. OPR veidni

    620

    1.4.3.   OpR attīstītās mērīšanas pieejas (AMP)

    Sk. OPR veidni

    630

    1.5.  PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM

    KPR 95. panta 2. punkts, 96. panta 2. punkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Tikai ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar KPR 95. panta 2. punktu, 96. panta 2. punktu un 98. pantu. Sk. arī KPR 97. pantu.

    Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 96. pantu uzrāda 97. pantā minēto summu, reizinot to ar 12,5.

    Ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar KPR 95. pantu sniedz pārskatu:

    — ja KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā summa ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā, uzrādāmā summa ir vienāda ar nulli;

    — ja KPR 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vērtība ir lielāka par summu, kas minēta KPR 95. panta 2. punkta a) apakšpunktā, uzrādāmo summu iegūst, pēdējo summu atņemot no pirmās.

    640

    1.6.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAI

    KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts. Sk. CVA veidni.

    650

    1.6.1.  Attīstītā metode

    Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 383. pantam. Sk. CVA veidni.

    660

    1.6.2.  Standartizētā metode

    Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 384. pantam. Sk. CVA veidni.

    670

    1.6.3.  Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

    Pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas riskam atbilstoši KPR 385. pantam. Sk. CVA veidni.

    680

    1.7.  KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA, KAS SAISTĪTA AR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

    KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 395. līdz 401. pants

    690

    1.8.  CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    KPR 3., 458. un 459. pants un riska darījumu vērtības, ko nevar iedalīt vienā no posteņiem, kas apzīmēti no 1.1 līdz 1.7.

    Iestādes sniedz pārskatu par vērtībām, kas vajadzīgas, lai ievērotu šādas prasības:

    stingrākas prudenciālās prasības, ko Komisija noteikusi saskaņā ar KPR 458. un 459. pantu;

    papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu.

    Šim postenim nav saites uz sīkākas informācijas veidni.

    710

    1.8.2.  No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 458. pantu

    KPR 458. pants

    720

    1.8.2.*  No kā: prasības attiecībā uz lieliem riska darījumiem

    KPR 458. pants

    730

    1.8.2.**  No kā: saistībā ar modificētām riska pakāpēm, lai ņemtu vērā mājokļu un komerciālo īpašumu aktīvu “burbuļus”

    KPR 458. pants

    740

    1.8.2.***  No kā: saistībā ar finanšu sektora iekšējiem riska darījumiem

    KPR 458. pants

    750

    1.8.3.  No kā: stingrākas papildu prudenciālās prasības saskaņā ar 459. pantu

    KPR 459. pants

    760

    1.8.4.  No kā: papildu riska darījumu vērtība saistībā ar KPR 3. pantu.

    KPR 3. pants

    Ir jāuzrada papildu riska darījumu vērtība. Tā ietver tikai papildu vērtības (piemēram, ja riska darījuma vērtība ir 100 un ja riska pakāpe 20 % un iestāde, pamatojoties uz KPR 3. pantu, piemēro riska pakāpi 50 % apmērā, uzrādāmā vērtība ir 30).

    770 - 900

    1.8.5.  No kā: riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam: vērtspapīrošanas pozīcijas (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums)

    Iestādes 770.–900. rindā aizpilda informāciju par pārskata atsauces datumiem, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra.

    770.–900. rindā uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam attiecībā uz tām vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR noteikumiem.

    Uzrādītās vērtības atbilst kopējai riska darījumu riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu, ņemot vērā saskaņā ar KPR 247. panta 6. punktu noteikto kopējo riska pakāpi un KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļas 4. apakšiedaļā minētās maksimālās robežvērtības.

    770

    1.8.5.  No kā: riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam: vērtspapīrošanas pozīcijas (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums)

    KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts un Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļa.

    780

    1.8.5.1.  Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRB)

    KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. un 260. pants

    790

    1.8.5.1.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. pants

    800

    1.8.5.1.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. un 260. pants

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    810

    1.8.5.2.  Standartizētā pieeja (SEC-SA)

    KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261.pants, 262. pants, 269. pants.

    820

    1.8.5.2.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261.pants, 269. pants.

    830

    1.8.5.2.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 261.pants, 262. pants.

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    840

    1.8.5.3.  Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA)

    KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants un 264. pants.

    850

    1.8.5.3.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants.

    860

    1.8.5.3.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants un 264. pants.

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    870

    1.8.5.4.  Iekšējā novērtējuma pieeja (INP)

    KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants un 266. pants

    880

    1.8.5.4.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants un 266. pants

    890

    1.8.5.4.2.  VPS vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants un 266. pants

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    900

    1.8.5.5.  Cits (RS = 1 250  %)

    KPR 254. panta 7. punkts

    910 - 1040

    1.8.6.  No kā: kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam: tirgoti parāda instrumenti – vērtspapīrošanas instrumentu specifiskais risks (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums)

    Iestādes 910.–1040. rindā aizpilda informāciju par pārskata atsauces datumiem, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra.

    910.–1040. rindā iekļauj riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz tām vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī, kuru kopējo riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR noteikumiem. Taču šajā rindā neuzrāda vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar grozītās KPR 338. pantu piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeli; tās uzrāda MKR SA CTP veidnē.

    Uzrādītā vērtība atbilst kopējai riska darījuma vērtībai, kas ir rezultāts, kurš iegūts, saskaņā ar KPR 337. pantu aprēķinātās pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5. Uzrādītajā summā ņem vērā saskaņā ar KPR 337. panta 3. punktu piemērojamo kopējo riska pakāpi, kā arī saskaņā ar KPR 33. pantu noteikto pašu kapitāla prasības maksimālo robežvērtību attiecībā uz neto pozīciju.

    Atbilstīgi riska pakāpju noteikšanai saskaņā ar KPR 337. pantu pieeju, kura izmantota, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tādiem instrumentiem tirdzniecības portfelī, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, nosaka kā pieeju, kuru iestāde piemērotu pozīcijai piemērotu savā netirdzniecības portfelī.

    910

    1.8.6.  No kā: kopējā riska darījumu vērtība pozīcijas riskam: tirgoti parāda instrumenti – vērtspapīrošanas instrumentu specifiskais risks (pārskatītais vērtspapīrošanas regulējums)

    KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punkts, 254. panta 4. punkts, 335. pants, 337. pants.

    920

    1.8.6.1.  Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-IRB)

    KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. pants, 260. pants un 337. pants

    930

    1.8.6.1.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. un 337. pants

    940

    1.8.6.1.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 259. pants, 260. pants un 337. pants

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    950

    1.8.6.2.  Standartizētā pieeja (SEC-SA)

    KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261. pants, 262. pants, 269. pants un 337. pants.

    960

    1.8.6.2.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 254. panta 6. punkts, 261.pants, 269. pants, 337. pants.

    970

    1.8.6.2.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 261. pants, 262.pants, 337. pants.

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    980

    1.8.6.3.  Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (SEC-ERBA)

    KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants, 264. pants un 337. pants

    990

    1.8.6.3.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants un 337. pants.

    1000

    1.8.6.3.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 2. punkts, 3. punkts, 4. punkts, 263. pants, 264. pants un 337. pants

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    1010

    1.8.6.4.  Iekšējā novērtējuma pieeja (INP)

    KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants, 266. pants un 337. pants

    1020

    1.8.6.4.1.  Vērtspapīrošana, kas nav atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants, 266. pants un 337. pants

    1030

    1.8.6.4.2.  VPS vērtspapīrošana, kas ir atbilstīga, lai tai piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu

    KPR 254. panta 5. punkts, 265. pants, 266. pants un 337. pants

    Šajā rindā uzrāda gan VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan augstākas prioritātes pozīcijas MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu.

    1040

    1.8.6.5.  Cits (RS = 1 250  %)

    KPR 254. panta 7. punkts, 337. pants

    1.4.   C 03.00 – KAPITĀLA RĀDĪTĀJI UN KAPITĀLA LĪMEŅI (CA3)

    1.4.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Rindas

    010

    1.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs

    KPR 92. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

    020

    2.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

    Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa pamata kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību (4,5 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

    030

    3.  Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs

    KPR 92. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    Pirmā līmeņa kapitāla rādītājs ir iestādes pirmā līmeņa kapitāls, ko izsaka procentos no kopējo riska darījumu vērtības.

    040

    4.  Pirmā līmeņa kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

    Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pirmā līmeņa kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto prasību (6 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

    050

    5.  Kopējais kapitāla rādītājs

    KPR 92. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    Kopējais kapitāla rādītājs ir iestādes pašu kapitāls, ko izsaka procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

    060

    6.  Kopējā kapitāla pārpalikums (+)/deficīts (-)

    Šis postenis absolūtos skaitļos parāda pašu kapitāla pārpalikumu vai deficītu saistībā ar KPR 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību (8 %), t. i., neņemot vērā kapitāla rezerves un pārejas noteikumus attiecībā uz rādītāju.

    130

    13.  Kopējās SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītājs

    i) un ii) summa šādi:

    i)  kopējais kapitāla rādītājs (8 %), kā precizēts KPR 92. panta 1. punktā;

    ii)  papildu pašu kapitāla prasību (otrā pīlāra prasības) rādītājs, kas noteikts saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par kopējām procedūrām un metodoloģiju attiecībā uz uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu un stresa pārbaudēm (EBI SREP pamatnostādnes).

    Šis postenis atspoguļo kopējās SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītāju, ko iestādei paziņojusi kompetentā iestāde. TSCR ir definēts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā.

    Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par papildu pašu kapitāla prasībām, uzrāda tikai i) punktu.

    140

    13.*   TSCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

    i) un ii) summa šādi:

    i)  pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (4,5 %), kā precizēts KPR 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

    ii)  otrā pīlāra prasību rādītāja, kas minēts 130. rindas ii) punktā, daļa, kuru kompetentā iestāde pieprasījusi turēt pirmā līmeņa pamata kapitāla formā.

    Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par papildu pašu kapitāla prasībām, kas jātur pirmā līmeņa pamata kapitāla formā, uzrāda tikai i) punktu.

    150

    13.**   TSCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

    i) un ii) summa šādi:

    i)  pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (6 %), kā precizēts KPR 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

    ii)  otrā pīlāra prasību rādītāja, kas minēts 130. rindas ii) punktā, daļa, kuru kompetentā iestāde pieprasījusi turēt pirmā līmeņa kapitāla formā.

    Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par papildu pašu kapitāla prasībām, kas jātur pirmā līmeņa kapitāla formā, uzrāda tikai i) punktu.

    160

    14.  Vispārējās kapitāla prasības (OCR) rādītājs

    i) un ii) summa šādi:

    i)  TSCR rādītājs, kas minēts 130. rindā;

    ii)  tādā mērā, kādā juridiski piemērojams – apvienoto rezervju prasības rādītājs, kas minēts KPD 128. panta 6. punktā.

    Šis postenis atspoguļo vispārējās kapitāla prasības (OCR) rādītāju, kas definēts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā.

    Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu.

    170

    14.*   OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

    i) un ii) summa šādi:

    i)  TSCR rādītājs, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas minēts 140. rindā;

    ii)  tādā mērā, kādā juridiski piemērojams – apvienoto rezervju prasības rādītājs, kas minēts KPD 128. panta 6. punktā.

    Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu.

    180.

    14.**   OCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

    i) un ii) summa šādi:

    i)  TSCR rādītājs, ko veido pirmā līmeņa kapitāls, kas minēts 150. rindā;

    ii)  tādā mērā, kādā juridiski piemērojams – apvienoto rezervju prasības rādītājs, kas minēts KPD 128. panta 6. punktā.

    Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu.

    190.

    15.  Vispārējās kapitāla prasības (OCR) un otrā pīlāra norādījumu rādītājs

    i) un ii) summa šādi:

    i)  OCR rādītājs, kas minēts 160. rindā;

    ii)  ja piemērojams, EBI SREP pamatnostādnēs definētie otrā pīlāra norādījumi. Otrā pīlāra norādījumus iekļauj tikai tad, ja kompetentā iestāde tos ir paziņojusi iestādei.

    Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par otrā pīlāra norādījumiem, uzrāda tikai i) punktu.

    200

    15.*   OCR un otrā pīlāra norādījumi: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

    i) un ii) summa šādi:

    i)  OCR rādītājs, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas minēts 170. rindā;

    ii)  ja piemērojams, otrā pīlāra norādījumu, kas minēti 190. rindas ii) punktā, daļa, kuru kompetentā iestāde pieprasījusi turēt pirmā līmeņa pamata kapitāla formā. Otrā pīlāra norādījumus iekļauj tikai tad, ja kompetentā iestāde tos ir paziņojusi iestādei.

    Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par otrā pīlāra norādījumiem, uzrāda tikai i) punktu.

    210

    15.**   OCR un otrā pīlāra norādījumi: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

    i) un ii) summa šādi:

    i)  OCR rādītājs, ko veido pirmā līmeņa kapitāls, kas minēts 180. rindā;

    ii)  ja piemērojams, otrā pīlāra norādījumu, kas minēti 190. rindas ii) punktā, daļa, kuru kompetentā iestāde pieprasījusi turēt pirmā līmeņa kapitāla formā. Otrā pīlāra norādījumus iekļauj tikai tad, ja kompetentā iestāde tos ir paziņojusi iestādei.

    Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi par otrā pīlāra norādījumiem, uzrāda tikai i) punktu.

    1.5.   C 04.00 – IZZIŅAS POSTEŅI (CA4)

    1.5.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Rindas

    010

    1.  Kopējie atliktā nodokļa aktīvi

    Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

    020

    1.1.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

    KPR 39. panta 2. punkts

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuriem līdz ar to ir piemērojama riska pakāpe.

    030

    1.2.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 38. pants

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, bet kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un uz kuriem līdz ar to neattiecas nekādi sliekšņi (t. i., tos pilnībā atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla).

    040

    1.3.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts; 38. pants un 48. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un kuru atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla līdz ar to piemēro KPR 48. panta sliekšņus 10 % un 17,65 % apmērā.

    050

    2.  Kopējās atliktā nodokļa saistības

    Šajā postenī uzrādītā summa ir vienāda ar summu, kas uzrādīta pēdējā pārbaudītajā/revidētajā grāmatvedības bilancē.

    060

    2.1.  Atliktā nodokļa aktīvi, kas nav atskaitāmi no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

    KPR 38. panta 3. un 4. punkts

    Atliktā nodokļa aktīvi, attiecībā uz kuriem nav ievēroti KPR 38. panta 3. un 4. punkta nosacījumi. Līdz ar to šajā postenī iekļauj atliktā nodokļa aktīvus, kas samazina attiecīgi CA1 1.1.1.10.3., 1.1.1.11.2. un 1.1.1.14.2. postenī uzrādītās nemateriālās vērtības, citu nemateriālo aktīvu vai definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitāmo apmēru.

    070

    2.2.  Atliktā nodokļa aktīvi, kas atskaitāmi no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē

    KPR 38. pants

    080

    2.2.1.  Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

    Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas netiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

    090

    2.2.2.  Atskaitāmas atliktā nodokļa saistības, kas saistītas ar atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 38. panta 3., 4. un 5. punkts

    Atliktā nodokļa saistības, kas var samazināt to atliktā nodokļa aktīvu summu, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē saskaņā ar KPR 38. panta 3. un 4. punktu, un kas tiek iedalītas atliktā nodokļa aktīvos, kuru realizācija ir atkarīga peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības saskaņā ar KPR 38. panta 5. punktu.

    093

    2.A  Nodokļu pārmaksa un nodokļu zaudējumu pārnese uz iepriekšēju periodu

    KPR 39. panta 1. punkts

    Nodokļu pārmaksas un nodokļu zaudējumu pārneses uz iepriekšēju periodu summa, ko neatskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 39. panta 1. punktu; uzrādītā summa ir summa pirms riska pakāpju piemērošanas.

    096

    2.B  Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 250 % riska pakāpi

    KPR 48. panta 4. punkts

    Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 48. panta 1. punktu, bet kam saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piemēro 250 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 470. panta ietekmi. Uzrādītā summa ir atliktā nodokļa aktīvu summa pirms riska pakāpes piemērošanas.

    097

    2.C  Atliktā nodokļa aktīvi, kam piemēro 0 % riska pakāpi

    KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 470. pants, 472. panta 5. punkts un 478. pants

    Atliktā nodokļa aktīvu summa, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, ko neatskaita saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 470. pantu, bet kam saskaņā ar KPR 472. panta 5. punktu piemēro 0 % riska pakāpi, ņemot vērā KPR 472. panta 5. punktu. Uzrādītā summa ir atliktā nodokļa aktīvu summa pirms riska pakāpes piemērošanas.

    100

    3.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav saistību neizpildes

    KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    110

    3.1.  Kopējās kredītriska korekcijas, papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu paredzamo zaudējumu summas aprēķinā

    KPR 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    120

    3.1.1.  Vispārējās kredītriska korekcijas

    KPR 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    130

    3.1.2.  Specifiskās kredītriska korekcijas

    KPR 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    131

    3.1.3.  Papildu vērtības korekcijas un citi pašu kapitāla samazinājumi

    KPR 34., 110. un 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    140

    3.2.  Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

    KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav saistību neizpildes.

    145

    4.   IRB pārsniegums (+) vai deficīts (-): summa, par kādu specifiskās kredītriska korekcijas pārsniedz vai veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības

    KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 62. panta d) punkts, 158. un 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    150

    4.1.  Specifiskās kredītriska korekcijas un pozīcijas, kurām piemēro līdzīgu procedūru

    KPR 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes.

    155

    4.2.  Kopējie paredzamie zaudējumi, kas ir atbilstoši

    KPR 158. panta 5., 6., un 10. punkts un 159. pants

    Šo posteni uzrāda tikai IRB iestādes. Uzrāda tikai paredzamos zaudējumus, kas saistīti ar riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības.

    160

    5.  Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādam uzkrājumu pārsniegumam, kas ir atbilstošs kā otrā līmeņa kapitāls

    KPR 62. panta d) punkts

    IRB iestādēm saskaņā ar KPR 62. panta d) punktu uzkrājumu pārsniegumam (pār paredzamajiem zaudējumiem), kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, ir noteikta maksimālā robežvērtība 0,6 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kuras aprēķinātas ar IRB pieeju.

    Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 0,6 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

    170

    6.  Kopējie bruto uzkrājumi, kas ir atbilstoši, lai tos iekļautu otrā līmeņa kapitālā

    KPR 62. panta c) punkts

    Šis postenis ietver vispārīgas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā, zem maksimālās robežvērtības.

    Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi.

    180

    7.  Riska darījumu riska svērtās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu maksimālo robežvērtību tādiem uzkrājumiem, kas ir atbilstoši kā otrā līmeņa kapitāls

    KPR 62. panta c) punkts

    Saskaņā ar KPR 62. panta c) punktu kredītriska korekcijām, kas atbilst iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, nosaka maksimālo robežvērtību 1,25 % apmērā no riska darījumu riska svērtajām vērtībām.

    Šajā postenī uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības (t. i., kas nav reizinātas ar 1,25 %), kas ir bāze maksimālās robežvērtības aprēķināšanai.

    190

    8.  Slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Šajā postenī ietverts slieksnis, līdz kuram neatskaita līdzdalības tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma. Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

    200

    9.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla 10 % slieksnis

    KPR 48. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

    Šis postenis ietver 10 % slieksni attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības.

    Summu iegūst, saskaitot visus posteņus, kas ir sliekšņa bāze, un reizinot iegūto summu ar 10 %.

    210

    10.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla 17,65 % slieksnis

    KPR 48. panta 1. punkts

    Šis postenis ietver tādu 17,65 % slieksni – attiecībā uz līdzdalībām tādās finanšu sektora sabiedrībās, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, un atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības –, kas piemērojams pēc 10 % sliekšņa.

    Slieksnis aprēķināts tā, lai divu posteņu atzītā summa nepārsniegtu 15 % no galīgā pirmā līmeņa pamata kapitāla, proti, pirmā līmeņa pamata kapitāla, kas aprēķināts pēc visiem atskaitījumiem, neiekļaujot korekcijas saistībā ar pārejas noteikumiem.

    225

    11.1.  Atbilstošs kapitāls būtisku līdzdalību ārpus finanšu sektora un lielo riska darījumu vajadzībām

    4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta a) punkts

    226

    11.2.  Atbilstošs kapitāls lielo riska darījumu vajadzībām

    4. panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkts

    230

    12.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

    KPR 44. līdz 46. pants un 49. pants

    240

    12.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 44.,45., 46. un 49. pants

    250

    12.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 44., 46. un 49. pants

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

    a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

    b)  summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

    c)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

    260

    12.2.1.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 45. pants

    KPR 45. pantā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    270

    12.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    280

    12.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

    Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

    290

    12.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

    KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    291

    12.3.1.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    292

    12.3.2.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    293

    12.3.3.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

    300

    13.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

    KPR 58. līdz 60. pants

    310

    13.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 58., 59. pants un 60. panta 2. punkts

    320

    13.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 58. pants un 60. panta 2. punkts

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

    a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

    b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

    330

    13.1.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 59. pants

    KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    340

    13.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    350

    13.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

    Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

    360

    13.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

    KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    361

    13.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    362

    13.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    363

    13.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

    370

    14.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, atskaitot īsās pozīcijas

    KPR 68. līdz 70. pants

    380

    14.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 68., 69. pants un 70. panta 2. punkts

    390

    14.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 68. pants un 70. panta 2. punkts

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma, izņemot:

    a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas; kā arī

    b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

    400

    14.2.1.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 69. pants

    KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    410

    14.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    420

    14.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

    Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

    430

    14.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

    KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    431

    14.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    432

    14.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    433

    14.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

    440

    15.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

    KPR 44.,45., 47. un 49. pants

    450

    15.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 44.,45., 47. un 49. pants

    460

    15.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 44.,45., 47. un 49. pants

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

    a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas;

    b)  summas, kas attiecas uz ieguldījumiem, kuriem tiek piemērota jebkura 49. panta alternatīva; kā arī

    c)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punktu.

    470

    15.2.1.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 45. pants

    KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    480

    15.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    490

    15.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

    Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

    500

    15.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 45. pants

    KPR 45. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    501

    15.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    502

    15.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 44. un 45. pants

    503

    15.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 45. pants

    510

    16.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

    KPR 58. un 59. pants

    520

    16.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 58. un 59. pants

    530

    16.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 58. pants

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

    a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (56. panta d) punkts); kā arī

    b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

    540

    16.2.1.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 59. pants

    KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    550

    16.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    560

    16.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

    Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

    570

    16.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 59. pants

    KPR 59. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    571

    16.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    572

    16.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 58. un 59. pants

    573

    16.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 59. pants

    580

    17.  Līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, atskaitot īsās pozīcijas

    KPR 68. un 69. pants

    590

    17.1.  Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 68. un 69. pants

    600

    17.1.1.  Bruto tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 68. pants

    Tiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums, izņemot:

    a)  sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas (66. panta d) punkts); kā arī

    b)  līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

    610

    17.2.1.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 69. pants

    KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    620

    17.2.  Netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    630

    17.2.1.  Bruto netiešas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    Uzrādāmā summa ir tādas netiešas līdzdalības finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu tirdzniecības portfelī, kas ir līdzdalības indeksa vērtspapīros. To iegūst, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentiem indeksos.

    Neiekļauj līdzdalības, ko pielīdzina savstarpējām līdzdalībām saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

    640

    17.2.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto tiešajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 114. apakšpunkts un 69. pants

    KPR 69. panta a) punktā atļautas izlīdzinošās īsās pozīcijas tajā pašā pamatā esošajā riska darījumā ar noteikumu, ka īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai ka tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads.

    641

    17.3.  Sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    642

    17.3.1.  Bruto sintētiskas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts, 68. un 69. pants

    643

    17.3.2.  (-) Atļautās izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz iepriekš iekļautajām bruto sintētiskajām līdzdalībām

    KPR 4. panta 1. punkta 126. apakšpunkts un 69. pants

    650

    18.  Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla

    KPR 46. panta 4. punkts, 48. panta 4. punkts un 49. panta 4. punkts

    660

    19.  Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, ko neatskaita no iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla

    KPR 60. panta 4. punkts

    670

    20.  Riska darījumu riska svērtās vērtības tām līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, ko neatskaita no iestādes otrā līmeņa kapitāla

    KPR 70. panta 4. punkts

    680

    21.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 79. pants

    Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

    Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 12.1. postenī.

    690

    22.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 79. pants

    Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

    Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 15.1. postenī.

    700

    23.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 79. pants

    Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

    Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 13.1. postenī.

    710

    24.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 79. pants

    Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no pirmā līmeņa papildu kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

    Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 16.1. postenī.

    720

    25.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 79. pants

    Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

    Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 14.1. postenī.

    730

    26.  Pagaidu nepiemērošana attiecībā uz līdzdalību tādos otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 79. pants

    Attiecībā uz līdzdalībām specifiskas finanšu sektora sabiedrības instrumentos kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem no otrā līmeņa kapitāla, ja kompetentā iestāde attiecībā uz šīm līdzdalībām atzīst, ka tās finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidotas, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību.

    Jāņem vērā, ka šos instrumentus uzrāda arī 17.1. postenī.

    740

    27.  Apvienoto rezervju prasība

    KPD 128. panta 6. punkts

    750

    Kapitāla saglabāšanas rezerves

    KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

    Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

    760

    Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

    KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

    Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

    Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

    770

    Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

    KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants, 135.–140. pants

    Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

    780

    Sistēmiskā riska rezerves

    KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants

    Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

    800

    Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

    KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

    Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

    810

    Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

    KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

    Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

    820

    28.  Pašu kapitāla prasības saistībā otrā pīlāra korekcijām

    KPD 104. panta 2. punkts

    Ja kompetentā iestāde nolemj, ka iestādei ir jāaprēķina papildu pašu kapitāla prasības otrā pīlāra iemeslu dēļ, šīs papildu pašu kapitāla prasības uzrāda šajā šūnā.

    830

    29.  Sākotnējais kapitāls

    KPD 12. pants, 28. līdz 31. pants un KPR 93. pants

    840

    30.  Pašu kapitāls, ko aprēķina, balstoties uz fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

    KPR 96. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 97. pants un 98. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    850

    31.  Sākotnējie riska darījumi ārpus dalībvalsts

    Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

    Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

    860

    32.  Kopējā sākotnējo riska darījumu vērtība

    Informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu CR GB veidnes pārskata sniegšanas slieksni saskaņā ar šīs regulas 5. panta a) punkta 4. apakšpunktu. Slieksni aprēķina, balstoties uz sākotnējā riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes.

    Riska darījumus uzskata par riska darījumiem dalībvalstī, ja tie ir riska darījumi ar darījumu partneriem, kas atrodas tajā dalībvalstī, kurā atrodas iestāde.

    870

    Korekcijas attiecībā uz kopējo pašu kapitālu

    KPR 500. panta 4. punkts

    Šajā pozīcijā uzrāda starpību starp 880. pozīcijā uzrādīto vērtību un kopējo pašu kapitālu saskaņā ar KPR.

    Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

    880

    Pašu kapitāls, kas ir pilnībā koriģēts atbilstoši “Bāzele I” minimumam

    KPR 500. panta 4. punkts

    Šajā pozīcijā ir uzrādāms kopējais pašu kapitāls saskaņā ar KPR, kas pielāgots, kā noteikts KPR 500. punkta 4. pantā (t. i., pilnībā pielāgots, lai atspoguļotu atšķirības pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 93/6/EEK un Direktīvu 2000/12/EK, jo šīs direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķinu saskaņā ar šo regulu; šīs atšķirības rada dažādās pieejas paredzamiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu).

    Ja piemēro SP alternatīvu (KPR 500. panta 2. punkts), šo rindu atstāj tukšu.

    890

    Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam

    KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktā (t. i., 80 % no kopējās minimālās pašu kapitāla vērtības, kas iestādei būtu jānodrošina saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā noteikts minētajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/12/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, pirms 2007. gada janvāra).

    900

    Pašu kapitāla prasības “Bāzele I” minimumam – SP alternatīva

    KPR 500. panta 2. un 3. punkts

    Šajā pozīcijā ir uzrādāma pašu kapitāla summa, kas jānodrošina, kā noteikts KPR 500. panta 2. punktā (t. i., 80 % no pašu kapitāla, kas iestādei jānodrošina saskaņā ar 92. pantu, aprēķinot darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu un Trešās daļas III sadaļas 2. vai 3. nodaļu, kā piemērojams, nevis KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu vai Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļu).

    910

    Kopējā pašu kapitāla deficīts attiecībā uz “Bāzele I” pašu kapitāla prasību minimumu vai SP alternatīvu

    KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 500. panta 2. punkts

    Šī rinda ir aizpildāma ar:

    — ja piemēro KPR 500. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 880. rinda < 890. rindu: starpību starp 890. rindu un 880. rindu

    — vai ja piemēro KPR 500. panta 2. punktu un 01.00. slejas 010. rinda < 04.00. slejas 900. rindu: starpību starp 04.00. slejas 900. rindu un 01.00. slejas 010. rindu

    1.6.   PĀREJAS NOTEIKUMI un INSTRUMENTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM PIEMĒROTAS TIESĪBAS SAGLABĀT IEPRIEKŠ SPĒKĀ ESOŠOS NOSACĪJUMUS: INSTRUMENTI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR VALSTS ATBALSTU (CA 5)

    1.6.1.   Vispārīgas piezīmes

    15.  CA5 sniegts kopsavilkums par pašu kapitāla elementu aprēķinu un atskaitījumiem, uz kuriem attiecas KPR 465. līdz 491. panta pārejas noteikumi.

    16.  CA5 ir šāda struktūra:

    a) 

    veidnē sniegts kopsavilkums par kopējām korekcijām, kas pārejas noteikumu piemērošanas rezultātā jāveic attiecībā uz pašu kapitāla dažādajiem komponentiem (kuri saskaņā ar nobeiguma noteikumiem uzrādīti CA1). Šīs tabulas elementus uzrāda kā “korekcijas” dažādajiem kapitāla komponentiem CA1, lai pašu kapitāla komponentos atspoguļotu pārejas noteikumu ietekmi;

    b) 

    5.2 veidnē sniegta sīkāka informācija par to, kā aprēķināt tos instrumentus, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu.

    17. Iestādes pirmajās četras slejās sniedz pārskatu par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla korekcijām, kā arī par summu, ko pielīdzina riska svērtajiem aktīviem. Turklāt iestādēm 050. slejā ir jāuzrāda piemērojamā procentuālā attiecība un 060. slejā – atbilstošā summa bez pārejas noteikumu atzīšanas.

    18. Iestādes elementus CA5 uzrāda tikai periodā, kad saskaņā ar KPR Desmito daļu piemēro pārejas noteikumus.

    19. Daži pārejas noteikumi paredz atskaitījumus no pirmā līmeņa kapitāla. Šādā gadījumā atskaitījuma vai atskaitījumu atlikušo summu piemēro pirmā līmeņa kapitālam, un ja nav pietiekama pirmā līmeņa papildu kapitāla, lai absorbētu šo summu, tad pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

    1.6.2.   C 05.01 – Pārejas Noteikumi (CA5.1)

    20. Iestādes 5.1. tabulā sniedz pārskatu par pārejas noteikumiem attiecībā uz pašu kapitāla komponentiem, kā noteikts KPR 465. līdz 491. pantā, salīdzinājumā ar KPR Otrās daļas II sadaļas nobeiguma noteikumu piemērošanu.

    21. Iestādes 020.–060. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Datus, kas uzrādāmi CA 5.1. tabulas 060. rindas 010. līdz 030. slejā, var iegūt no attiecīgajām CA 5.2. tabulas iedaļām.

    22. Iestādes 070. līdz 092. rindā sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ko emitējuši meitasuzņēmumi (saskaņā ar KPR 479. un 480. pantu).

    23. No 100. rindas iestādes sniedz informāciju, kas saistīta ar pārejas noteikumiem attiecībā uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, atskaitījumiem un papildu filtriem un atskaitījumiem.

    24. Var būt gadījumi, kad pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atskaitījumi pārsniedz iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu, pirmā līmeņa papildu kapitālu vai otrā līmeņa kapitālu. Šo ietekmi – ja tā izriet no pārejas noteikumiem – norāda CA1 veidnē, izmantojot attiecīgās šūnas. Tādējādi korekcijas CA5 veidnes slejās neietver nekādu plašāku ietekmi gadījumā, ja nav pieejams pietiekams kapitāls.

    1.6.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla korekcijas

    020

    Pirmā līmeņa papildu kapitāla korekcijas

    030

    Otrā līmeņa kapitāla korekcijas

    040

    RSA ietvertās korekcijas

    040. slejā ietvertas attiecīgās vērtības, ar ko KPR 92. panta 3. punktā minēto kopējo riska darījumu vērtību pielāgo saistībā ar pārejas noteikumiem. Uzrādītās vērtības uzskata par Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas vai Trešās daļas IV sadaļas piemērošanu saskaņā ar KPR 92. panta 4. punktu. Tas nozīmē, ka pārejas posma vērtības, kurām piemēro Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļas noteikumus, būtu jāuzrāda kā riska darījumu riska svērtās vērtības, savukārt pārejas posma vērtībām, kurām piemēro Trešās daļas IV sadaļu, būtu jāatspoguļo pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

    Tā kā 010.–030. slejai ir tieša saite uz CA1 veidni, kopējo riska darījumu vērtības korekcijām nav tiešas saites uz attiecīgajām kredītriska veidnēm. Ja ir korekcijas, kas izriet no pārejas noteikumiem attiecībā uz kopējo riska darījumu vērtību, šīs korekcijas tieši ietver CR SA, CR IRB, CR EQU IRB, MKR SA TDI, MKR SA EQU vai MKR IM. Papildus tam minēto ietekmi uzrāda CA 5.1. 040. slejā. Tādējādi minētās summas ir tikai izziņas posteņi.

    050

    Piemērojamā procentuālā attiecība

    060

    Atbilstošā summa bez pagaidu noteikumiem

    slejā ietverta katra instrumenta summa pirms pārejas noteikumu piemērošanas. Proti, bāzes summa, kas ir būtiska korekciju aprēķinam.



    Rindas

    010

    1.  Kopējās korekcijas

    Šajā rindā atspoguļota pārejas posma korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

    020

    1.1.  Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    KPR 483. līdz 491. pants

    Šajā rindā atspoguļota tādu instrumentu vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, attiecībā uz kuriem pārejas posmā piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

    030

    1.1.1.  Instrumenti, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus: instrumenti, kas uzskatāmi par valsts atbalstu

    KPR 483. pants

    040

    1.1.1.1.  Instrumenti, kas atzīstami par pašu kapitālu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK

    KPR 483. panta 1., 2., 4. un 6. punkts

    050

    1.1.1.2.  Instrumenti, kurus emitējušas iestādes, kas ir inkorporētas dalībvalstī, uz kuru attiecas ekonomikas korekciju programma

    KPR 483. panta 1., 3., 5., 7. un 8. punkts

    060

    2.1.1.  Instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu

    Uzrādāmās summas iegūst no CA 5.2. tabulas 060. slejas.

    070

    1.2.  Mazākuma līdzdalības daļas un ekvivalenti

    KPR 479. un 480. pants

    Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu ietekme uz mazākuma līdzdalības daļām, kas ir atbilstošas kā pirmā līmeņa pamata kapitāls; atbilstīgiem pirmā līmeņa kapitāla instrumentiem, kuri ir atbilstoši kā konsolidētais pirmā līmeņa papildu kapitāls; un atbilstīgu pašu kapitālu, kas ir atbilstošs kā konsolidētais otrā līmeņa kapitāls.

    080

    1.2.1.  Kapitāla instrumenti un posteņi, kas nav atzīstami par mazākuma līdzdalības daļām

    KPR 479. pants

    Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir tāda summa, kas uzskatāma par konsolidētajām rezervēm saskaņā ar iepriekšējo regulu.

    090

    1.2.2.  Mazākuma līdzdalības daļu pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

    KPR 84. un 480. pants

    Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

    091

    1.2.3.  Atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

    KPR 85. un 480. pants

    Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

    092

    1.2.4.  Atbilstīga otrā līmeņa kapitāla pārejas posma atzīšana konsolidētajā pašu kapitālā

    KPR 87. un 480. pants

    Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir atbilstošā summa bez pārejas noteikumu ietekmes.

    100

    1.3.  Citas pārejas posma korekcijas

    KPR 467. līdz 478. pants un 481. pants

    Šajā rindā atspoguļota pārejas posma atskaitījumu korekciju vispārējā ietekme uz dažāda veida kapitālu, nerealizēto peļņu un zaudējumiem, papildu filtriem un atskaitījumiem, kā arī riska svērtās vērtības, kas izriet no šīm korekcijām.

    110

    1.3.1.  Nerealizētā peļņa un zaudējumi

    KPR 467. un 468. pants

    Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz nerealizēto peļņu un zaudējumiem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības.

    120

    1.3.1.1.  Nerealizētā peļņa

    KPR 468. panta 1. punkts

    130

    1.3.1.2.  Nerealizētie zaudējumi

    KPR 467. panta 1. punkts

    133

    1.3.1.3.  Nerealizētā peļņa no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

    KPR 468. pants

    136

    1.3.1.4.  Nerealizētie zaudējumi no tādiem riska darījumiem ar centrālajām valdībām, kas klasificēti “pārdošanai pieejamo” kategorijā ES atzītajā 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā

    KPR 467. pants

    138

    1.3.1.5.  Patiesās vērtības peļņa un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska saistībā ar no atvasinātajiem instrumentiem izrietošām saistībām

    KPR 468. pants

    140

    1.3.2.  Atskaitījumi

    KPR 36. panta 1. punkts, 469. un 478. pants

    Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz atskaitījumiem.

    150

    1.3.2.1.  Kārtējā finanšu gada zaudējumi

    KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 3. punkts un 478. pants

    Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Gadījumi, kad sabiedrībām jāatskaita tikai būtiski zaudējumi:

    — ja kopējie starpposma neto zaudējumi ir bijuši “būtiski”, pilnu atlikušo summu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla, vai

    — ja visi kopējie starpposma neto zaudējumi nav bijuši “būtiski”, atlikušo summu neatskaita.

    160

    1.3.2.2.  Nemateriālie aktīvi

    KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 4. punkts un 478. pants

    Nosakot nemateriālo aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 37. panta noteikumus.

    Šīs rindas 060. slejā uzrādāmā summa ir sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    170

    1.3.2.3.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri neizriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 5. punkts un 478. pants

    Nosakot iepriekš minēto atliktā nodokļa aktīvu atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 38. panta noteikumus par atliktā nodokļa aktīvu atņemšanu no atliktā nodokļa saistībām.

    060. slejā uzrādāmā summa ir: kopsumma saskaņā ar KPR 469. panta 1. punktu.

    180

    1.3.2.4.   IRB. Deficīts: summa, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem

    KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 6. punkts un 478. pants

    Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo IRB deficītu – summu, par kādu uzkrājumi veido deficītu attiecībā pret paredzamajiem zaudējumiem –, iestādes ņem vērā KPR 40. panta noteikumus.

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

    190

    1.3.2.5.  Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvi

    KPR 33. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 7. punkts, 473. pants un 478. pants

    Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu summu, iestādes ņem vērā KPR 41. panta noteikumus.

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

    194

    1.3.2.5.*  No kā: 19. SGS grozījumu ieviešana – pozitīvs postenis

    KPR 473. pants

    198

    1.3.2.5.**  No kā: 19. SGS grozījumu ieviešana – negatīvs postenis

    KPR 473. pants

    200

    1.3.2.6.  Pašu instrumenti

    KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

    210

    1.3.2.6.1.  Pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti

    KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 8. punkts un 478. pants

    Nosakot iepriekš minēto atskaitāmo pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu summu, iestādes ņem vērā KPR 42. panta noteikumus.

    Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības, iestādes līdzdalības pašu pamata kapitāla instrumentos sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām.

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

    211

    1.3.2.6.1.**  No kā: tiešas līdzdalības

    KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta a) apakšpunkts

    060. slejā uzrādāmā summa ir: Tiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām.

    212

    1.3.2.6.1.*  No kā: netiešas līdzdalības

    KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 472. panta 8. punkta b) apakšpunkts

    060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām.

    220

    1.3.2.6.2.  Pašu pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti

    KPR 56. panta a) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 2. punkts un 478. pants

    Nosakot iepriekš minēto līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 57. panta noteikumus.

    Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 475. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pašu pirmā līmeņa papildu kapitālā.

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta a) punktu.

    221

    1.3.2.6.2.**  No kā: tiešas līdzdalības

    060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2 punkta a) apakšpunkts).

    222

    1.3.2.6.2.**  No kā: netiešas līdzdalības

    060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 474. panta b) punkts un 475. panta 2 punkta b) apakšpunkts).

    230

    1.3.2.6.3.  Pašu otrā līmeņa kapitāla instrumenti

    KPR 66. panta a) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 2. punkts un 478. pants

    Nosakot līdzdalību atskaitāmo summu, iestādes ņem vērā KPR 67. panta noteikumus.

    Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no instrumenta būtības (KPR 477. panta 2. punkts), iestādes iepriekš minētās līdzdalības sadala atkarībā no “tiešām” un “netiešām” līdzdalībām pašu otrā līmeņa kapitālā.

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta a) punktu.

    231

    No kā: tiešas līdzdalības

    060. slejā uzrādāmā summa ir: tiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2 punkta a) apakšpunkts).

    232

    No kā: netiešas līdzdalības

    060. slejā uzrādāmā summa ir: netiešo līdzdalību kopsumma, tai skaitā instrumenti, kurus iestādei varētu būt pienākums iegādāties saskaņā ar līgumsaistību esošām vai iespējamām saistībām (KPR 476. panta b) punkts un 477. panta 2 punkta b) apakšpunkts).

    240

    1.3.2.7.  Savstarpējas līdzdalības

    Ņemot vērā to, ka “atlikušajai summai” piemēro atšķirīgu procedūru atkarībā no tā, vai līdzdalība finanšu sektora iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālā, pirmā līmeņa papildu kapitālā vai otrā līmeņa kapitālā ir uzskatāma par būtisku (KPR 472. panta 9. punkts, 475. panta 3. punkts un 477. panta 3. punkts), iestādes savstarpējas līdzdalības sadala atkarībā no būtiskiem un nebūtiskiem ieguldījumiem.

    250

    1.3.2.7.1.  Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa pamata kapitālā

    KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

    260

    1.3.2.7.1.1.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    270

    1.3.2.7.1.2.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 36. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 9. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 469. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    280

    1.3.2.7.2.  Savstarpējas līdzdalības pirmā līmeņa papildu kapitālā

    KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta b) punktu.

    290

    1.3.2.7.2.1.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

    300

    1.3.2.7.2.2.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 56. panta b) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 475. panta 3. punktu.

    310

    1.3.2.7.3.  Savstarpējas līdzdalības otrā līmeņa kapitālā

    KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta b) punktu.

    320

    1.3.2.7.3.1.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

    330

    1.3.2.7.3.2.  Savstarpējas līdzdalības tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitālā, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 66. panta b) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: atlikusī summa saskaņā ar KPR 477. panta 3. punktu.

    340

    1.3.2.8.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    350

    1.3.2.8.1.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 10. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu.

    360

    1.3.2.8.2.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 56. panta c) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta c) punktu.

    370

    1.3.2.8.3.  Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei nav būtiska ieguldījuma

    KPR 66. panta c) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta c) punktu.

    380

    1.3.2.9.  Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, un tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 470. panta 2. un 3. punkts

    060. slejā uzrādāmā summa ir: KPR 470. panta 1. punkts

    385

    Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības

    KPR 469. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 478. pants un 472. panta 5. punkts

    Tā daļa no atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības, kas pārsniedz KPR 470. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto 10 % slieksni.

    390

    1.3.2.10.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pašu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    400

    1.3.2.10.1.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 469. panta 1. punkts, 472. panta 11. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

    410

    1.3.2.10.2.  Tādu finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 56. panta d) apakšpunkts, 474. pants, 475. panta 4. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 56. panta d) apakšpunktu.

    420

    1.3.2.10.2.  Tādu finanšu sektora sabiedrību otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kurās iestādei ir būtisks ieguldījums

    KPR 66. panta d) apakšpunkts, 476. pants, 477. panta 4. punkts un 478. pants

    060. slejā uzrādāmā summa ir: sākotnējais atskaitījums saskaņā ar KPR 66. panta d) apakšpunktu.

    425

    1.3.2.11.  Atbrīvojums attiecībā uz kapitāla līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās atskaitījumam no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem

    KPR 471. pants

    430

    1.3.3.  Papildu filtri un atskaitījumi

    KPR 481. pants

    Šajā rindā atspoguļota pārejas noteikumu vispārējā ietekme uz papildu filtriem un atskaitījumiem.

    Iestādes atbilstoši KPR 481. pantam 1.3.3. postenī sniedz informāciju par filtriem un atskaitījumiem, kas ir pieprasīti saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 57. un 66. panta un Direktīvas 2006/49/EK 13. un 16. panta valstu transponēšanas pasākumiem un kas nav pieprasīti saskaņā ar Otro daļu.

    440

    1.3.4.  Korekcijas saistībā ar 9. SFPS pārejas noteikumiem

    Iestādes informāciju par pārejas noteikumiem saistībā ar 9. SFPS uzrāda saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām.

    1.6.3.   C 05.02 – Instrumenti, Attiecībā Uz Kuriem Piemērotas Tiesības Saglabāt Iepriekš Spēkā Esošos Nosacījumus: Instrumenti, Kas Nav Uzskatāmi Par Valsts Atbalstu (Ca 5.2)

    25. Iestādes sniedz informāciju par tādu instrumentu pārejas noteikumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un kuri nav uzskatāmi par valsts atbalstu (KPR 484.–491. pants).

    1.6.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    Instrumentu summa plus attiecīgais akciju emisijas uzcenojums

    KPR 484. panta 3. līdz 5. punkts

    Instrumenti, kas ir atbilstoši katrai attiecīgajai rindai, tostarp to attiecīgais akciju emisijas uzcenojums.

    020

    Ierobežojuma aprēķināšanas bāze

    KPR 486. panta 2. līdz 4. punkts

    030

    Piemērojamā procentuālā attiecība

    KPR 486. panta 5. punkts

    040

    Ierobežojums

    KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

    050

    (-) Summa, kas pārsniedz ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    KPR 486. panta 2. līdz 5. punkts

    060

    Kopējā summa, attiecībā uz kuru piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    Uzrādāmā summa ir vienāda ar summām, kas uzrādītas CA 5.1. tabulas 060. rindas attiecīgajās slejās.



    Rindas

    010

    1.  Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) punktam

    KPR 484. panta 3. punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    020

    2.  Instrumenti, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta ca) punktam un 154. panta 8. un 9. punktam un kuriem piemēro 489. pantā noteikto ierobežojumu

    KPR 484. panta 4. punkts

    030

    2.1.  Kopējie instrumenti bez atsaukšanas iespējas vai dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

    KPR 484. panta 4. punkts un 489. pants

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    040

    2.2.  Tādi instrumenti ar atsaukšanas iespēju un dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    KPR 489. pants

    050

    2.2.1.  Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

    KPR 489. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    060

    2.2.2.  Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

    KPR 489. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    070

    2.2.3.  Instrumenti, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 52. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

    KPR 489. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    080

    2.3.  Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

    KPR 487. panta 1. punkts

    Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu nosacījumus.

    090

    3.  Posteņi, kuri atbilda Direktīvas 2006/48/EK 57. panta e), f), g) vai h) punktam un kuriem piemēro 490. pantā noteikto ierobežojumu

    KPR 484. panta 5. punkts

    100

    3.1.  Kopējie posteņi bez dzēšanu veicinošiem nosacījumiem

    KPR 490. pants

    110

    3.2.  Tādi posteņi ar dzēšanu veicinošiem nosacījumiem, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    KPR 490. pants

    120

    3.2.1.  Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri atbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

    KPR 490. panta 3. punkts un 491. panta a) punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    130

    3.2.2.  Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas īstenojama pēc pārskata sniegšanas datuma, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

    KPR 490. panta 5. punkts un 491. panta a) punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    140

    3.2.3.  Posteņi, kuriem ir atsaukšanas iespēja, kas bija īstenojama līdz 2011. gada 20. jūlijam vai šajā datumā, un kuri neatbilst KPR 63. panta nosacījumiem pēc efektīvā termiņa datuma

    KPR 490. panta 6. punkts un 491. panta c) punkts

    Uzrādāmā summa ietver attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus.

    150

    3.3.  Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegums

    KPR 487. panta 2. punkts

    Pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, ierobežojuma pārsniegumu drīkst pielīdzināt instrumentiem, attiecībā uz kuriem var piemērot tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos otrā līmeņa kapitāla instrumentu nosacījumus.

    2.   GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)

    2.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    26. C 06.01 un C 06.02 veidnes uzrāda, ja pašu kapitāla prasības aprēķina konsolidēti. Šai veidnei ir četras daļas, lai apkopotu dažādu informāciju par visām individuālām sabiedrībām (tostarp pārskatu sniedzošo iestādi), kas iekļautas konsolidācijas tvērumā:

    a) 

    sabiedrības, kas ietilpst konsolidācijas tvērumā;

    b) 

    detalizēta informācija par grupas maksātspēju;

    c) 

    informācija par individuālu sabiedrību devumu grupas maksātspējā;

    d) 

    informācija par kapitāla rezervēm.

    27. Iestādes, kam to nepiemēro saskaņā ar KPR 7. pantu, sniedz pārskatu tikai par 010. līdz 060. un 250. līdz 400. sleju.

    28. Uzrādītajos datos ņem vērā visus KPR pārejas noteikumus, kas ir piemērojami attiecīgajā pārskata sniegšanas datumā.

    2.2.   DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

    29. Šīs veidnes otrā daļa (detalizēta informācija par grupas maksātspēju) 070.–210. slejā ir izveidota, lai apkopotu informāciju par kredītiestādēm un citām regulētām finanšu iestādēm, kurām faktiski individuāli piemēro īpašas maksātspējas prasības. Tajā katrai no šīm pārskatu tvērumā iekļautajām sabiedrībām noteiktas pašu kapitāla prasības attiecībā uz katru riska kategoriju un pašu kapitāls maksātspējas nolūkos.

    30. Dalību proporcionālas konsolidācijas gadījumā dati, kas saistīti ar pašu kapitāla prasībām un pašu kapitālu, atspoguļo attiecīgās proporcionālās summas.

    2.3.   INFORMĀCIJA PAR INDIVIDUĀLU SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

    31. Šīs veidnes trešā daļa (informācija par visu KPR konsolidācijas tvērumā esošo sabiedrību – tostarp tādu, kurām individuāli nepiemēro īpašas maksātspējas prasības – devumu grupas maksātspējā) 250.–400. slejā ir izveidota, lai, pamatojoties uz nekavējoties pieejamiem vai viegli apstrādājamiem datiem, bez nepieciešamības solo līmenī vai subkonsolidēti rekonstruēt kapitāla rādītāju noteiktu, kuras sabiedrības grupas ietvaros rada riskus un no tirgus piesaista pašu kapitālu. Sabiedrības līmenī gan riska, gan pašu kapitāla dati ir devums grupas datos, bet ne solo līmeņa maksātspējas koeficienta elementi, un kā tādi tie nav salīdzināmi viens ar otru.

    32. Trešā daļa ietver arī mazākuma līdzdalības daļas, atbilstīga pirmā līmeņa papildu kapitāla un atbilstīga otrā līmeņa kapitāla apmēru, kas ir atbilstošs konsolidētajā pašu kapitālā.

    33. Tā kā šī trešā veidnes daļa attiecas uz dažāda veida “devumu”, šeit uzrādāmie dati attiecīgā gadījumā atšķiras no datiem, kas uzrādīti slejās, kuras attiecas uz detalizētu informāciju par grupas maksātspēju.

    34. Princips ir viendabīgi dzēst savstarpēji saistītus riska darījumus tajās pašās grupās gan attiecībā uz riskiem, gan attiecībā uz pašu kapitālu, lai segtu summas, kas uzrādītas konsolidētajā CA veidnē, pieskaitot summas, kas par katru sabiedrību uzrādītas “grupas maksātspējas” veidnē. Gadījumos, kad 1 % slieksnis nav pārsniegts, tieša saite uz CA veidni nav iespējama.

    35. Iestādes starp sabiedrībām nosaka vispiemērotāko sadalījuma metodi, lai ņemtu vērā iespējamo diversifikācijas ietekmi uz tirgus risku un operacionālo risku.

    36. Vienu konsolidētu grupu var iekļaut citā konsolidētā grupā. Tas nozīmē, ka pārskatu par katru apakšgrupā ietilpstošo sabiedrību atsevišķi sniedz visas grupas GS veidnē pat tad, ja uz pašu apakšgrupu attiecas ziņošanas prasības. Ja uz apakšgrupu attiecas pārskatu sniegšanas prasības, tad tā GS veidnē sniedz pārskatu par katru sabiedrību atsevišķi, lai gan šī informācija ir iekļauta augstākas konsolidētās grupas GS veidnē.

    37. Iestāde sniedz pārskatu par sabiedrības devuma datiem, ja tās devums kopējā riska darījumu vērtībā pārsniedz 1 % no grupas kopējās riska darījumu vērtības vai ja tās devums kopējā pašu kapitālā pārsniedz 1 % no grupas kopējā pašu kapitāla. Šo slieksni nepiemēro tādu meitasuzņēmumu vai apakšgrupu gadījumā, kas grupai nodrošina pašu kapitālu (mazākuma līdzdalības daļu vai pašu kapitālā iekļautu atbilstīgu pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu veidā).

    2.4.   C 06.01 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS KOPĀ)



    Slejas

    Norādes

    250.–400.

    SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

    Sk. norādes attiecībā uz C 06.02. veidni.

    410.–480.

    KAPITĀLA REZERVES

    Sk. norādes attiecībā uz C 06.02. veidni.



    Rindas

    Norādes

    010

    KOPĀ

    Rindā “Kopā” norāda visās veidnes C 06.02 rindās uzrādīto vērtību summu.

    2.5.   C 06.02 – GRUPAS MAKSĀTSPĒJA: INFORMĀCIJA PAR RADNIECĪGĀM SABIEDRĪBĀM (GS)



    Slejas

    Norādes

    010.–060.

    SABIEDRĪBAS, KAS IETILPST KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMĀ

    Šī veidne ir izveidota, lai attiecībā uz visām konsolidācijas tvērumā iekļautajām sabiedrībām apkopotu informāciju par katru sabiedrību atsevišķi saskaņā ar KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

    010

    NOSAUKUMS

    Konsolidācijas tvērumā iekļautās sabiedrības nosaukums.

    020

    KODS

    Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

    Konsolidācijas tvērumā iekļautajai sabiedrībai piešķirtais kods.

    Koda faktiskais sastāvs ir atkarīgs no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas.

    025

    LEI KODS

    LEI kods ir juridiskās personas identifikācijas kods, kas ir Finanšu stabilitātes padomē (FSP) ierosināts un G20 valstu apstiprināts atsauces kods, lai ieviestu finanšu darījumu pušu identifikāciju, kura būtu unikāla un visā pasaulē pielietota.

    Kamēr globālā LEI kodu sistēma nav sākusi pilnībā darboties, vietējā struktūrvienība, ko apstiprinājusi Regulatīvās uzraudzības komiteja (RUK, sīkāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org), darījumu partneriem piešķir pre-LEI kodus.

    Ja attiecīgam darījuma partnerim ir juridiskas personas identifikācijas kods (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri.

    030

    IESTĀDE VAI EKVIVALENTS (JĀ/NĒ)

    “JĀ” uzrāda gadījumā, ja sabiedrībai piemēro pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR un KPD vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem.

    “NĒ” uzrāda pārējos gadījumos.

    image Mazākuma līdzdalības daļa:

    KPR 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 82. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

    Attiecībā uz mazākuma līdzdalības daļām un meitasuzņēmumu emitētiem pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem – meitasuzņēmumi, kuru instrumenti var būt atbilstoši, ir iestādes vai uzņēmumi, kam saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro KPR prasības.

    035

    SABIEDRĪBAS VEIDS

    Sabiedrības veidu uzrāda, pamatojoties uz šādām kategorijām:

    a)  kredītiestāde

    (KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkts);

    b)  ieguldījumu brokeru sabiedrība

    (KPR 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts);

    c)  finanšu iestāde (cita)

    (KPR 4. panta 1. punkta 20., 21. un 26. apakšpunkts)

    Tādas finanšu iestādes KPR 4. panta 1. punkta 26. apakšpunkta nozīmē, kuras neietilpst nevienā no d), f) vai g) kategorijām;

    d)  (jaukta) finanšu pārvaldītājsabiedrība

    (KPR 4. panta 1. punkta 20. un 21. apakšpunkts);

    e)  palīgpakalpojumu sabiedrība

    (KPR 4. panta 1. punkta 18. apakšpunkts);

    f)  īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE)

    (KPR 4. panta 1. punkta 66. apakšpunkts);

    g)  segto obligāciju uzņēmums

    (sabiedrība, kas izveidota, lai emitētu segtās obligācijas vai turētu nodrošinājumu, ar ko nodrošina segtās obligācijas, ja tā nav iekļauta nevienā no iepriekš a), b) vai d) punktā minētajām kategorijām);

    h)  cita veida sabiedrība

    (sabiedrība, kas nav minēta a)–g) punktā).

    Ja sabiedrībai nepiemēro KPR un KPD, bet gan noteikumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzeles” noteikumiem, attiecīgo kategoriju nosaka labāko iespēju robežās.

    040

    DATU TVĒRUMS: SOLO PILNĪBĀ KONSOLIDĒTI (SP) VAI SOLO DAĻĒJI KONSOLIDĒTI (SD)

    “SP”uzrāda par individuāliem pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

    “SD”uzrāda par individuāliem daļēji konsolidētiem meitasuzņēmumiem.

    050

    VALSTS KODS

    Iestādes uzrāda no diviem burtiem sastāvošo valsts kodu saskaņā ar ISO 3166-2.

    060

    LĪDZDALĪBAS DAĻA (%)

    Šī procentuālā attiecība attiecas uz faktisko kapitāla daļu, kas mātesuzņēmumam pieder meitasuzņēmumos. Tieša meitasuzņēmuma pilnas konsolidācijas gadījumā faktiskā daļa ir, piemēram, 70 %. Saskaņā ar KPR 4. panta 16. punktu meitasuzņēmuma līdzdalības daļa meitasuzņēmumā, par ko jāsniedz pārskats, izriet no daļu reizinājuma skaits starp attiecīgajiem meitasuzņēmumiem.

    070.-240.

    INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBĀM, KAM PIEMĒRO PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU

    Detalizētas informācijas iedaļā (t. i., 070.–240. slejā) apkopota informācija vienīgi par tām sabiedrībām un apakšgrupām, kuras ir konsolidācijas tvērumā (KPR Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļa) un kurām faktiski piemēro maksātspējas prasības saskaņā ar KPR vai noteikumiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi “Bāzele” noteikumiem (t. i., sabiedrībām un apakšgrupām, kas 030. slejā norādījušās “JĀ”).

    Iekļauj informāciju par visām individuālām konsolidētās grupas iestādēm, kam piemēro pašu kapitāla prasības, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas.

    Šajā daļā uzrādītā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde darbojas (tāpēc šajā veidnē nav nepieciešams individuāli veikt dubultu aprēķinu saskaņā ar mātes iestādes noteikumiem). Gadījumos, kad vietējie maksātspējas noteikumi atšķiras no KPR un nav sniegts pielīdzināms sadalījums, informāciju, ja dati ir pieejami, sniedz attiecīgi detalizēti. Tādēļ šī daļa ir faktu veidne, kurā sniegts kopsavilkums par to, kādi aprēķini individuālām grupas iestādēm jāveic, ņemot vērā to, ka dažām no šīm iestādēm var tikt piemēroti atšķirīgi maksātspējas noteikumi.

    Pārskatu sniegšana par ieguldījumu brokeru sabiedrību fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem

    Saskaņā ar KPR 95., 96., 97. un 98. pantu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasības, kas saistītas ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, ietver kapitāla rādītāja aprēķinā.

    To daļu no kopējās riska darījumu vērtības, kas saistīta ar fiksētiem pieskaitāmiem izdevumiem, norāda šīs veidnes otrās daļas 100. slejā.

    070

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    Uzrāda 080. līdz 110. slejas summu.

    080

    KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

    Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu riska svērtās vērtības summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda CA2 veidnes 040. rindā “RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KREDĪTRISKAM, DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKAM UN ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKAM UN NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM”, vai līdzvērtīgas tām; un pašu kapitāla prasību summām, kas ir vienādas ar summām, kuras jāuzrāda 490. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKAM”.

    090

    POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

    Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla prasību summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA2 veidnes 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”, vai līdzvērtīga tām.

    100

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas ir vienāda ar summu, kura jāuzrāda CA2 veidnes 590. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA OPERACIONĀLAJAM RISKAM (OpR)”, vai līdzvērtīga tai.

    Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus, tostarp CA2 veidnes 630. rindu “PAPILDU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA SAISTĪBĀ AR FIKSĒTIEM PIESKAITĀMAJIEM IZDEVUMIEM”.

    110

    CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš. Tā ir CA2 veidnes 640., 680. un 690 rindas summu kopsumma.

    120.-240.

    DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR PAŠU KAPITĀLU SAISTĪBĀ AR GRUPAS MAKSĀTSPĒJU

    Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar vietējiem maksātspējas noteikumiem vietā, kur iestāde vai apakšgrupa darbojas.

    120

    PAŠU KAPITĀLS

    Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst pašu kapitāla summai, kas ir vienāda ar summām, kas jāuzrāda CA1 veidnes 010. rindā “PAŠU KAPITĀLS”, vai līdzvērtīga tām.

    130

    NO KĀ: ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS

    KPR 82. pants

    Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

    Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa, akciju emisijas uzcenojuma konti un citas rezerves), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

    Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

    140

    SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

    KPR 87. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    150

    KOPĒJAIS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    KPR 25. pants

    160

    NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    KPR 82. pants

    Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes.

    Iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā būtiskas līdzdalības ir instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

    Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

    170

    SAISTĪTI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA UN AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI

    KPR 85. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    180

    PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

    KPR 50. pants

    190

    NO KĀ: MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻA

    KPR 81. pants

    Šo sleju uzrāda tikai par pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, izņemot KPR 84. panta 3. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 84. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 84. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

    Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

    Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

    200

    SAISTĪTI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, ATTIECĪGĀ NESADALĪTĀ PEĻŅA, AKCIJU EMISIJAS UZCENOJUMA KONTI UN CITAS REZERVES

    KPR 84. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    210

    PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    KPR 61. pants

    220

    NO KĀ: ATBILSTĪGS PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    KPR 82. un 83. pants

    Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 85. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 85. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 85. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

    Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

    Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi. Tā ir atbilstošā summa pārskata sniegšanas datumā.

    230

    OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    KPR 71. pants

    240

    NO KĀ: ATBILSTĪGS OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLS

    KPR 82. un 83. pants

    Šī sleja ir paredzēta vienīgi pilnībā konsolidētiem meitasuzņēmumiem, par kuriem individuāli sniedz pārskatu un kuri ir iestādes, izņemot KPR 87. panta 2. punktā minētos meitasuzņēmumus. Vajadzības gadījumā visu KPR 87. pantā noteikto aprēķinu veikšanas nolūkā katram meitasuzņēmumam saskaņā ar KPR 87. panta 2. punktu pievēršas subkonsolidēti, bet citos gadījumos – solo līmenī.

    Attiecībā uz KPR un šo veidni iepriekš norādīto meitasuzņēmumu gadījumā mazākuma līdzdalības daļas ir otrā līmeņa kapitāla instrumenti (plus attiecīgā nesadalītā peļņa un akciju emisijas uzcenojuma konti), kas pieder personām, kuras nav KPR konsolidācijā ietverti uzņēmumi.

    Uzrādāmā summa ietver jebkādu pārejas noteikumu ietekmi, t. i., tai jābūt atbilstošajai summai pārskata sniegšanas datumā.

    250.–400.

    INFORMĀCIJA PAR SABIEDRĪBU DEVUMU GRUPAS MAKSĀTSPĒJĀ

    250.–290.

    DEVUMS SAISTĪBĀ AR RISKIEM

    Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

    250

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    Uzrāda 260. līdz 290. slejas summu.

    260

    KREDĪTRISKS; DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS; ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS, NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES UN NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS

    Uzrādāmā summa ir riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam saskaņā ar KPR, izņemot jebkādu summu, kas attiecas uz tādiem darījumiem ar citām sabiedrībām, kuri iekļauti grupas konsolidētā maksātspējas rādītāja aprēķinā.

    270

    POZĪCIJAS RISKS, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS UN PREČU RISKS

    Atbilstīgi KPR riska darījumu vērtības tirgus riskiem jāaprēķina katras sabiedrības līmeni. Sabiedrības sniedz pārskatu par devumu kopējā riska darījumu vērtībā attiecībā uz grupas pozīcijas risku, ārvalstu valūtas risku un preču risku. Šeit uzrādīto summu kopsumma atbilst summai, kas uzrādīta konsolidētā pārskata 520. rindā “KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA POZĪCIJAS RISKAM, ĀRVALSTU VALŪTAS RISKAM UN PREČU RISKAM”.

    280

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    AMP gadījumā uzrādītās riska darījumu vērtības operacionālajam riskam ietver diversifikācijas ietekmi.

    Šajā slejā iekļauj fiksētus pieskaitāmos izdevumus.

    290

    CITAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    Šajā slejā uzrādāmā summa atbilst riska darījumu vērtībai, kas nav īpaši minēta iepriekš.

    300.–400.

    DEVUMS PAŠU KAPITĀLĀ

    Ar šo veidnes daļu netiek paredzēts, ka iestādēm katras sabiedrības līmenī jāveic pilns kopējā kapitāla rādītāja aprēķins.

    300.–350. sleju uzrāda par tām konsolidētajām sabiedrībām, kuru devums pašu kapitālā ir mazākuma līdzdalības daļa, atbilstīgs pirmā līmeņa kapitāls un/vai atbilstīgs pašu kapitāls. Ievērojot slieksni, kas iepriekš noteikts II daļas 2.3. nodaļā, 360.–400. sleju uzrāda par visām konsolidētajām sabiedrībām, kuras sniedz devumu konsolidētajā pašu kapitālā.

    Neņem vērā pašu kapitālu, ko kādā sabiedrībā ienes pārējās sabiedrības, kas iekļautas pārskatu sniedzošās sabiedrības tvērumā; šajā slejā uzrāda tikai neto devumu grupas pašu kapitālā, proti, galvenokārt no trešām personām piesaistītu pašu kapitālu un uzkrātās rezerves.

    Šajās slejās uzrādāmā informācija ir saskaņā ar pārskatu sniedzošajai iestādei piemērojamajiem maksātspējas noteikumiem.

    300.–350.

    ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

    Summa, kas uzrādāma kā “ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ”, ir saskaņā ar KPR Otrās daļas II sadaļu iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

    300

    ATBILSTĪGS PAŠU KAPITĀLS, KAS IETVERTS KONSOLIDĒTAJĀ PAŠU KAPITĀLĀ

    KPR 87. pants

    310

    ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAŠU KAPITĀLĀ

    KPR 85. pants

    320

    MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻAS, KAS IETVERTAS KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLĀ

    KPR 84. pants

    Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalības daļu vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā.

    330

    ATBILSTĪGI PIRMĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLĀ

    KPR 86. pants

    Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pirmā līmeņa kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā pirmā līmeņa papildu kapitālā.

    340

    ATBILSTĪGI PAŠU KAPITĀLA INSTRUMENTI, KAS IETVERTI KONSOLIDĒTAJĀ OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLĀ

    KPR 88. pants

    Uzrādāmā summa ir meitasuzņēmuma atbilstīga pašu kapitāla vērtība, kas saskaņā ar KPR ietverta konsolidētajā otrā līmeņa kapitālā.

    350

    IZZIŅAS POSTENIS: NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA (-)/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

    360.–400.

    KONSOLIDĒTS PAŠU KAPITĀLS

    KPR 18. pants

    Summa, kas uzrādāma kā “KONSOLIDĒTAIS PAŠU KAPITĀLS”, ir no bilances iegūta summa, izņemot jebkādu kapitālu, ko ienesušas grupas citas sabiedrības.

    360

    KONSOLIDĒTS PAŠU KAPITĀLS

    370

    NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLS

    380

    NO KĀ: PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

    390

    NO KĀ: DEVUMS KONSOLIDĒTAJĀ REZULTĀTĀ

    Uzrāda katras sabiedrības devumu konsolidētajā rezultātā (peļņa vai zaudējums (–)). Tas ietver rezultātus, kas attiecināmi uz mazākuma līdzdalības daļām.

    400

    NO KĀ: (-) NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA/(+) NEGATĪVA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA

    Šeit uzrāda pārskatu sniedzošās sabiedrības nemateriālo vērtību vai negatīvu nemateriālo vērtību meitasuzņēmumā.

    410.–480.

    KAPITĀLA REZERVES

    Kapitāla rezervju pārskata sniegšanas struktūra GS veidnē atbilst CA4 veidnes vispārējai struktūrai, izmantojot tos pašus pārskata sniegšanas jēdzienus. Sniedzot pārskatu par kapitāla rezervēm GS veidnē, attiecīgās summas uzrāda saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro, lai noteiktu rezerves prasību grupas konsolidētajai situācijai. Tāpēc uzrādītās kapitāla rezervju summas atspoguļo katras sabiedrības devumu grupas kapitāla rezervēs. Uzrādītās summas ir balstītas uz KRD un KPR valstu transponēšanas pasākumiem, tostarp visiem tajās paredzētajiem pārejas noteikumiem.

    410

    APVIENOTO REZERVJU PRASĪBA

    KPD 128. panta 6. punkts

    420

    KAPITĀLA SAGLABĀŠANAS REZERVES

    KPD 128. panta 1. punkts un 129. pants

    Saskaņā ar 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam uzturēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā šūnā.

    430

    IESTĀDES SPECIFISKĀS PRETCIKLISKĀS KAPITĀLA REZERVES

    KPD 128. panta 2. punkts, 130. pants un135.–140. pants

    Šajā šūnā uzrāda pretciklisko rezervju konkrēto summu.

    440

    SAGLABĀŠANAS REZERVES SAISTĪBĀ AR DALĪBVALSTS LĪMENĪ KONSTATĒTO MAKROPRUDENCIĀLO VAI SISTĒMISKO RISKU

    KPR 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

    Šajā šūnā uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar KPR 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

    450

    SISTĒMISKĀ RISKA REZERVES

    KPD 128. panta 5. punkts, 133. un 134. pants

    Šajā šūnā uzrāda sistēmiskā riska rezervju konkrēto summu.

    470

    GLOBĀLAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

    KPD 128. panta 3. punkts un 131. pants

    Šajā šūnā uzrāda globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju konkrēto summu.

    480

    CITAS SISTĒMISKI NOZĪMĪGAS IESTĀDES REZERVES

    KPD 128. panta 4. punkts un 131. pants

    Šajā šūnā uzrāda citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezervju konkrēto summu.

    3.   KREDĪTRISKA VEIDNES

    3.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    38. Pastāv dažādi veidņu kopumi attiecībā uz standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Turklāt, ja tiek pārsniegts 5. panta a) punkta 4. apakšpunktā noteiktais attiecīgais slieksnis, iesniedz atsevišķas veidnes par kredītriskam pakļautu pozīciju ģeogrāfisko sadalījumu.

    3.1.1.   Pārskatu sniegšana par kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas efektu

    39. KPR 235. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību.

    40. KPR 236. pantā aprakstīta aprēķinu procedūra riska darījumam, kurš ir pilnībā aizsargāts ar nefondēto aizsardzību, pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

    41. Fondētā kredītaizsardzība ir reglamentēta KPR 196., 197. un 200. pantā.

    42. Tādus riska darījumus ar parādniekiem (tiešiem darījuma partneriem) un aizsardzības devējiem, kurus iedala vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā, uzrāda gan kā ienākošo, gan kā izejošo naudas plūsmu vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā.

    43. Riska darījuma veids nemainās nefondētas kredītaizsardzības ietekmē.

    44. Ja riska darījums ir nodrošināts ar nefondēto kredītaizsardzību, nodrošināto daļu norāda kā izejošo naudas plūsmu, piemēram, parādnieka riska darījumu kategorijā, un kā ienākošo naudas plūsmu aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Tomēr riska darījuma veids nemainās tāpēc, ka ir mainīta riska darījuma kategorija.

    45.  COREP pārskatu sniegšanas sistēmā aizstāšanas ietekme atspoguļo riska svēršanas procedūru, ko faktiski piemēro riska darījumu segtajai daļai. Tādējādi riska darījuma segtajai daļai piemēro riska pakāpi saskaņā ar SP un to uzrāda CR SA veidnē.

    3.1.2.   Pārskatu sniegšana par darījuma partnera kredītrisku

    46. Riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska pozīcijām, uzrāda CR SA vai CR IRB veidnē neatkarīgi no tā, vai tie ir bankas portfeļa vai tirdzniecības portfeļa posteņi.

    3.2.   C 07.00 – KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: STANDARTIZĒTA PIEEJA KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

    3.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    47.  CR SA veidnes sniedz vajadzīgo informāciju par to, kā saskaņā ar standartizēto pieeju aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Jo īpaši tās sniedz detalizētu informāciju par:

    a) 

    riska darījumu vērtību sadalījumu atkarībā no dažādiem riska darījumu veidiem, riska pakāpēm un riska darījumu kategorijām;

    b) 

    risku mazināšanai izmantotās kredītriska mazināšanas metodes apjomu un veidu.

    3.2.2.    CR SA veidnes tvērums

    48. Saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, katru SP riska darījumu iedala vienā no 16 SP riska darījumu kategorijām.

    49.  CR SA informācija tiek pieprasīta par riska darījumu kategorijām kopumā un par katru riska darījumu kategoriju individuāli, kā noteikts attiecībā uz standartizēto pieeju. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru riska darījumu kategoriju uzrāda atsevišķā dimensijā.

    50. Tomēr CR SA tvērumā neietilpst šādas pozīcijas:

    a) 

    riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 112. panta m) punktu iedalīti riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas atspoguļo vērtspapīrošanas pozīcijas” un par ko sniedz pārskatu CR SEC veidnēs;

    b) 

    riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla.

    51.  CR SA veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības:

    a) 

    kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu (Standartizētā pieeja), tostarp darījuma partnera kredītrisks banku portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

    b) 

    darījuma partnera kredītrisks tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu (Darījuma partnera kredītrisks);

    c) 

    norēķinu risks, kas rodas no neapmaksātām piegādēm saskaņā ar KPR 379. pantu, attiecībā uz visu veidu uzņēmējdarbību.

    52. Veidnes tvērumā ir visi riska darījumi, attiecībā uz kuriem pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu saistībā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. un 6. nodaļu. Arī iestādēm, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, šajā veidnē ir jāuzrāda savas tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās piemēro KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, lai aprēķinātu to pašu kapitāla prasības (KPR Trešās daļas II sadaļas 2. un 6. nodaļa un V sadaļa). Tāpēc veidnē sniegta ne tikai detalizēta informācija par riska darījuma veidu (piemēram, bilances/ārpusbilances posteņi), bet arī informācija par riska pakāpju piešķiršanu attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

    53. Papildus tam CR SA 290. līdz 320. rindā ietverti izziņas posteņi, lai apkopotu papildu informāciju par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, un riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

    54. Šos izziņas posteņus uzrāda tikai par šādām riska darījumu kategorijām:

    a) 

    centrālās valdības vai centrālās bankas (KPR 112. panta a) punkts);

    b) 

    reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes (KPR 112. panta b) punkts);

    c) 

    publiskā sektora struktūras (KPR 112. panta c) punkts);

    d) 

    iestādes (KPR 112. panta f) punkts);

    e) 

    komercsabiedrības (KPR 112. panta g) punkts);

    f) 

    privātpersonas vai MVU (KPR 112. panta h) punkts).

    55. Izziņas posteņu uzrādīšana neietekmē CR SA norādītās riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta a) līdz c) un f) līdz h) punktu vai riska darījumu kategorijām saskaņā ar KPR 112. panta i) un j) punktu.

    56. Izziņas posteņu rindas sniedz papildu informāciju par parādnieku struktūru riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Šajās rindās riska darījumus uzrāda, ja parādnieki tiktu uzrādīti CR SA riska darījumu kategorijās “Centrālā valdība vai centrālās bankas”, “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, “Publiskā sektora struktūras”, “Iestādes”, “Komercsabiedrības” un “Privātpersonas vai MVU”, ja minētie riska darījumi netiktu iedalīti riska darījumu kategorijās “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”. Tomēr uzrādītie dati ir tie paši, kurus izmantoja, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības riska darījumu kategorijām “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” vai “Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

    57. Piemēram, ja riska darījumu vērtību aprēķina atbilstoši KPR 127. pantam un vērtības korekcijas ir mazākas par 20 %, šo informāciju norāda CR SA veidnes 320. rindā kopā un riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”. Ja šis riska darījums pirms saistību neizpildes gadījuma iestāšanās ir bijis riska darījums ar kādu iestādi, informāciju uzrāda arī 320. rindā pie riska darījumu kategorijas “Iestādes”.

    3.2.3.   Riska darījumu iedalīšana riska darījumu kategorijās saskaņā ar standartizēto pieeju

    58. Lai nodrošinātu konsekventu riska darījumu klasifikāciju dažādās riska darījumu kategorijās, kā noteikts KPR 112. pantā, izmanto šādu secīgu pieeju:

    a) 

    pirmajā posmā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificē attiecīgajā (sākotnējā) riska darījumu kategorijā, kas norādīta KPR 112. pantā, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts;

    b) 

    otrajā posmā riska darījumus var pārdalīt citās riska darījumu kategorijās saistībā ar to, ka tiek piemērotas kredītriska mazināšanas (KRM) metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (piemēram, garantijas, kredītu atvasinātie instrumenti, finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode), izmantojot ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

    59. Turpmāk minētos kritērijus piemēro, lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm klasificētu dažādajās riska darījumu kategorijās (pirmais posms), neskarot turpmāko pārdali, ko KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi rada uz riska darījumu, vai procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts.

    60. Lai sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpes klasificētu pirmajā posmā, neņem vērā ar riska darījumu saistītās KRM metodes (jānorāda, ka tās ņem vērā tieši otrajā posmā), ja vien aizsardzības ietekme nav būtisks riska darījumu kategorijas definīcijas elements, kā tas ir KPR 112. panta i) punktā minētās riska darījumu kategorijas gadījumā (riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašumu hipotēku).

    61. KPR 112. pantā nav paredzēti riska darījumu kategoriju atdalīšanas kritēriji. Tas varētu nozīmēt, ka vienu riska darījumu varētu iedalīt dažādās riska darījumu kategorijās, ja novērtēšanas kritērijos nav paredzēta klasifikācijas prioritāšu noteikšana. Acīmredzamākie gadījumi ir novērojami starp tādiem riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām, kuriem ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums (KPR 112. panta n) punkts) un riska darījumiem ar iestādēm (KPR 112. panta f) punkts)/riska darījumiem ar komercsabiedrībām (KPR 112. panta g) punkts). Šajā gadījumā ir skaidrs, ka KPR netieši tiek noteikta prioritāte, jo vispirms tiek novērtēts, vai konkrētu riska darījumu var iedalīt īstermiņa riska darījumos ar iestādēm un komercsabiedrībām, un tikai pēc tam to pašu procesu veic attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm un komercsabiedrībām. Citādi ir acīmredzams, ka KPR 112. panta n) punktā minētajā riska darījumu kategorijā nekad neiedalīs nevienu riska darījumu. Minētais piemērs ir viens no acīmredzamākajiem, taču ne vienīgais. Jānorāda, ka kritēriji, ko izmanto, lai saskaņā ar standartizēto pieeju noteiktu riska darījumu kategorijas, ir atšķirīgi (institucionālā klasifikācija, riska darījumu termiņš, kavējuma statuss utt.), un tas ir atdalītās grupēšanas pamatā esošais iemesls.

    62. Lai pārskati būtu viendabīgi un salīdzināmi, ir jānorāda prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes iedalīšanu riska darījumu kategorijās, neskarot īpašo procedūru (riska pakāpi), ko katram konkrētajam riska darījumam piemēros riska darījumu kategorijā, kurā tas iedalīts. Prioritātes noteikšanas kritēriji, kas turpmāk norādīti lēmumu pieņemšanas shēmā, ir balstīti uz tādu KPR skaidri noteiktu nosacījumu novērtējumu, kas attiecas uz riska darījumu piemērotību noteiktām riska darījumu kategorijām, un attiecīgā gadījumā uz pārskatu sniedzošo iestāžu vai uzraudzības iestādes lēmumiem par konkrētu riska darījumu kategoriju piemērojamību. Tādējādi riska darījumu iedalīšanas procesa rezultāts pārskatu sniegšanas nolūkos būtu saskaņā ar KPR noteikumiem. Tas iestādēm attiecībā uz iedalīšanu neliedz piemērot citas iekšējās procedūras, kas arī var būt saskaņā ar visiem attiecīgajiem KPR noteikumiem un tās interpretācijām attiecīgajos forumos.

    63. Lēmumu pieņemšanas shēmā riska darījumu kategorijai novērtējumā piešķir prioritāti pār citām kategorijām (t. i., to novērtē vispirms, ja tajā var iedalīt riska darījumu, neskarot minētā novērtējuma rezultātu), ja citādi tajā, iespējams, netiktu iedalīti riska darījumi. Tas tā varētu būt gadījumā, kad prioritātes noteikšanas kritēriju neesamības dēļ viena riska darījumu kategorija ir citu kategoriju apakšgrupa. Tādējādi turpmāk norādītajā lēmumu pieņemšanas shēmā šādi grafiski attēlotie kritēriji darbotos secīgi.

    64. Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmāk minētajā lēmumu pieņemšanas shēmā novērtēšana tiktu veikta šādā secībā:

    1. 

    vērtspapīrošanas pozīcijas;

    2. 

    posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku;

    3. 

    Kapitāla vērtspapīru riska darījumi;

    4. 

    riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības;

    5. 

    riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā/riska darījumi segto obligāciju veidā (atdalītas riska darījumu kategorijas);

    6. 

    riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku;

    7. 

    citi posteņi;

    8. 

    riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums;

    9. 

    visas pārējās riska darījumu kategorijas (atdalītas riska darījumu kategorijas), kas ietver riska darījumus ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām; riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm; riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām; riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām; riska darījumi ar starptautiskām organizācijām; riska darījumi ar iestādēm; riska darījumi ar komercsabiedrībām un privātpersonām vai MVU.

    65. Ja riska darījumi ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un tiek izmantota caurskatīšanas pieeja (KPR 132. panta 3. līdz 5. punkts), pamatā esošos individuālos riska darījumus ņem vērā un klasificē to attiecīgajā riska pakāpes rindiņā atbilstoši tiem piemērotajai procedūrai, bet visus individuālos riska darījumus klasificē riska darījumu kategorijā “Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā”.

    66. Attiecībā uz KPR 134. panta 6. punktā norādītajiem “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – ja tiem ir reitings, tos tieši klasificē kā vērtspapīrošanas pozīcijas. Ja tiem nav reitinga, tos ņem vērā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”. Pēdējā minētajā gadījumā līguma nominālvērtību uzrāda kā sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm rindiņā “Citas riska pakāpes” (izmantotā riska pakāpe ir tā, kas norādīta summā, kura noteikta saskaņā ar 134. panta 6. punktu).

    67. Otrajā posmā – tā rezultātā, ka tiek izmantotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi – riska darījumus pārdala aizsardzības sniedzēja riska darījumu kategorijā.

    LĒMUMU PIEŅEMŠANAS SHĒMA PAR TO, KĀ SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM IEDALĪT STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀS SASKAŅĀ AR KPR



    Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta m) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Vērtspapīrošanas pozīcijas

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta k) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku (sk. arī 128. pantu)

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta p) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Kapitāla vērtspapīru riska darījumi (sk. arī 133. pantu)

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta j) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta l) un o) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

    Riska darījumi segto obligāciju veidā (sk. arī 129. pantu)

    Šīs divas riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas (sk. iepriekš sniegtajās piezīmes par caurskatīšanas pieeju). Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta i) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku (sk. arī 124. pantu)

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta q) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Citi posteņi

    image

     

     

    Vai to var iedalīt 112. panta n) punkta riska darījumu kategorijā?

    image

    Riska darījumi ar iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

    image

     

     

    Turpmāk minētās riska darījumu kategorijas ir savstarpēji atdalītas. Tādēļ iedalīšana vienā no tām ir vienkārša.

    Riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām

    Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm

    Riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām

    Riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām

    Riska darījumi ar starptautiskām organizācijām

    Riska darījumi ar iestādēm

    Riska darījumi ar komercsabiedrībām

    Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU

    3.2.4.   Skaidrojumi par dažu tādu konkrētu riska darījumu kategoriju tvērumu, kas minētas KPR 112. pantā

    3.2.4.1.   Riska darījumu kategorija “Iestādes”

    68. Par grupas iekšējiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 113. panta 6. līdz 7. punktu pārskatu sniedz šādi:

    69. riska darījumus, kas atbilst KPR 113. panta 7. punkta prasībām, uzrāda tajās attiecīgajās riska darījumu kategorijās, kurās tos uzrādītu, ja tie nebūtu grupas iekšējie riska darījumi;

    70. saskaņā ar KPR 113. panta 6. un 7. punktu “iestāde, saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, var izlemt nepiemērot šā panta 1. punkta prasības saviem riska darījumiem ar darījuma partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.” Tas nozīmē, ka grupas iekšējie darījumu partneri ne vienmēr ir tikai iestādes, bet arī uzņēmumi, kas iedalīti citās riska darījumu kategorijās, piemēram, palīgpakalpojumu uzņēmumi vai uzņēmumi Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ grupas iekšējos riska darījumus uzrāda attiecīgajā riska darījumu kategorijā.

    3.2.4.2.   Riska darījumu kategorija “Segtās obligācijas”

    71. SP riska darījumus iedala riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas” šādi:

    72. obligācijām, kā noteikts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, jāatbilst KPR 129. panta 1. līdz 2. punkta prasībām, lai tās klasificētu riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”. Šo prasību izpilde ir jāpārbauda katrā konkrētā gadījumā. Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu obligācijas, kas emitētas līdz 2007. gada 31. decembrim, KPR 129. panta 6. punkta ietekmē iedala arī riska darījumu kategorijā “Segtās obligācijas”.

    3.2.4.3.   Riska darījumu kategorija “Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi”

    73. Ja tiek izmantota iespēja saskaņā ar KPR 132. panta 5. punktu, riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā uzrāda kā bilances posteņus saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu.

    3.2.5.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Riska darījuma vērtība saskaņā ar KPR 111. pantu, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, korekcijas pakāpes un kredītriska mazināšanas metožu ietekmi, ar šādiem nosacījumiem, kas izriet no KPR 111. panta 2. punkta.

    Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu vai KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu sākotnējā riska darījuma vērtība atbilst darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļā norādītajām metodēm.

    Uz riska darījumu vērtību nomas līgumiem attiecas KPR 134. panta 7. punkts.

    Attiecībā uz bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas noteikts KPR 219. pantā, riska darījumu vērtības uzrāda saskaņā ar saņemto naudas nodrošinājumu.

    Attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, fondētās kredītaizsardzības ietekmi, kas saskaņā ar KPR 220. panta 4. punktu izpaužas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu veidā, iekļauj 010. slejā. Tāpēc attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumiem, kas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu aptver repo darījumus, E*, kā aprēķināts saskaņā ar KPR 220. un 221. pantu, uzrāda CR SA veidnes 010. slejā

    030

    (-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas saistīti ar sākotnējo riska darījuma vērtību

    KPR 24. un 111. pants

    Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu.

    040

    Riska darījuma vērtība bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem

    010. un 030. slejas summa.

    050.–100.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “Riska darījuma aizstāšana saistībā ar KRM”.

    Ja nodrošinājums ietekmē riska darījuma vērtību (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

    Šeit uzrādāmie posteņi:

    — nodrošinājums, kas iekļauts saskaņā ar finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi;

    — atbilstoša nefondētā kredītaizsardzība.

    Sk. arī norādes 4.1.1. punktā.

    050.–060.

    Nefondētā kredītaizsardzība: koriģētās vērtības (Ga)

    KPR 235. pants

    KPR 239. panta 3. punktā noteikta nefondētās kredītaizsardzības koriģētā vērtība Ga.

    050

    Garantijas

    KPR 203. pants

    Nefondētā kredītaizsardzība, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā, atšķiras no kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

    060

    Kredītu atvasinātie instrumenti

    KPR 204. pants

    070.–080.

    Fondētā kredītaizsardzība

    Šīs slejas attiecas uz fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 4. panta 58. punktu un KPR 196., 197. un 200. pantu. Summās neietver savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumus (kas jau iekļauti sākotnējā riska darījuma vērtībā pirms korekcijas pakāpēm).

    Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

    070

    Finanšu nodrošinājums: vienkāršā metode

    KPR 222. panta 1. līdz 2. punkts

    080

    Cita fondētā kredītaizsardzība

    KPR 232. pants

    090.–100.

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    KPR 222. panta 3. punkts, 235. panta 1. līdz 2. punkts un 236. pants

    Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā ienākošo naudas plūsmu.

    Uzrāda arī vienā un tajā pašā riska darījumu kategorijā esošās ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

    Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

    110

    NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Riska darījumu vērtība, atskaitot vērtības korekcijas, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODĒM AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU.

    120.–140.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBU: FONDĒTA KREDĪTAIZSARDZĪBA, FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀ METODE

    KPR 223., 224., 225., 226., 227. un 228. pants Ietver arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

    Ar kredītrisku saistīto parādzīmju un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, kas rodas no atbilstošiem bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, saskaņā ar KPR 218. un 219. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

    Ar atbilstošu finanšu nodrošinājumu nodrošinātam riska darījumam piemērotās finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes nodrošinājuma ietekmi aprēķina saskaņā ar KPR 223., 224., 225, 226., 227. un 228. pantu.

    120

    Riska darījuma svārstīguma korekcija

    KPR 223. panta 2. līdz 3. punkts

    Uzrādāmo summu veido svārstīguma korekcijas ietekme uz riska darījumu (Eva-E) = E*He.

    130

    (–) Finanšu nodrošinājuma koriģētā vērtība (Cvam)

    KPR 239. panta 2. punkts

    Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu nodrošinājumu un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu.

    Uzrādāmā summa atbilst Cvam = C*(1-Hc-Hfx)*(t-t*)/(T-t*). C, Hc, Hfx, t, T un t* definīciju sk. KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. un 5. iedaļā.

    140

    (-) No kā: svārstīguma un termiņa korekcijas

    KPR 223. panta 1. punkts un 239. panta 2. punkts

    Uzrādāmā summa ir svārstīguma un termiņa korekciju kopējā ietekme (Cvam-C) = C* [(1-Hc-Hfx)*(t-t *)/(T-t*)-1], kur svārstīguma korekciju ietekme ir (Cva-C) = C*[(1-Hc-Hfx)-1] un termiņa korekciju ietekme ir (Cvam-Cva) = C*(1-Hc-Hfx)*[(t-t*)/(T-t*)-1].

    150

    Pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība (E*)

    KPR 220. panta 4. punkts, 223. panta 2. līdz 5. punkts un 228. panta 1. punkts

    160.–190.

    Ārpusbilances posteņu pilnībā koriģētās riska darījuma vērtības sadalījums pa korekcijas pakāpēm

    KPR 111. panta 1. punkts un 4. panta 56. punkts Sk. arī KPR 222. panta 3. punktu un 228. panta 1. punktu

    Uzrādītos datus pilnībā pielāgo riska darījumu vērtībām, pirms tiek piemērotas korekcijas pakāpes.

    200

    Riska darījuma vērtība

    KPR 111. pants un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļa.

    Riska darījuma vērtība pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi kredītriska mazināšanas līdzekļi un kredīta korekcijas pakāpes, kas jāpiešķir riska pakāpēm saskaņā ar KPR 113. pantu un Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

    210

    No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

    Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu – darījuma partnera kredītriska riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā norādītajām metodēm.

    215

    Riska darījumu riska svērtā vērtība pirms MVU atbalsta faktora

    KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, neņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

    220

    Riska darījumu riska svērtā vērtība pēc MVU atbalsta faktora

    KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts, ņemot vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 500. pantu.

    230

    No kā: ar kredītnovērtējumu, ko veic norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (“ĀKNI”)

    KPR 112. panta a) līdz d) punkts, f), g), l), n) o) un q) punkts

    240

    No kā: ar kredītnovērtējumu, kas iegūts no centrālās valdības

    KPR 112. panta b) līdz d) punkts, f), g), l) un o) punkts



    Rindas

    Norādes

    010

    Kopējie riska darījumi

    015

    No kā: riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

    KPR 127. pants

    Šajā rindā jāuzrāda tikai riska darījumu kategorijas “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

    Ja riska darījums ir uzskaitīts KPR 128. panta 2. punktā vai atbilst kritērijiem, kas noteikti KPR 128. panta 3. punktā vai 133. pantā, to iedala riska darījumu kategorijā “Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “Kapitāla vērtspapīru riska darījumi”. Līdz ar to netiek veikta cita iedalīšana, pat ja riska darījums ir tāds, kurā saistības netiek pildītas, saskaņā ar KPR 127. pantu.

    020

    No kā: MVU

    Šeit uzrāda visus riska darījumus ar MVU.

    030

    No kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

    Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

    040

    No kā: nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku – mājokļa nekustamais īpašums

    KPR 125. pants

    Uzrādīti tikai riska darījumu kategorijā “Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku”.

    050

    No kā: riska darījumi (pastāvīgi, daļēji izmantojot standartizēto pieeju)

    Riska darījumi, kam piemēro KPR 150. panta 1. punktu

    060

    No kā: riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju ar uzraudzības iestādes iepriekšēju atļauju veikt secīgu IRB izmantošanu

    Riska darījumi, kam piemēro KPR 148. panta 1. punktu

    070.–130.

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

    Pārskatu sniedzošās iestādes “bankas portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

    Pārskatu sniedzošās iestādes “tirdzniecības portfeļa” darījuma partnera kredītriska pozīcijas saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 299. panta 2. punktu iedala riska darījumos, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam. Arī iestādes, kas piemēro KPR 94. panta 1. punktu, savas “tirdzniecības portfeļa” pozīcijas, ievērojot turpmāk minētos kritērijus, sadala pa bilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, ārpusbilances riska darījumiem, kas pakļauti kredītriskam, un riska darījumiem, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam.

    070

    Bilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

    KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

    Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 090., 110. un 130. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

    Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

    Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

    080

    Ārpusbilances riska darījumi, kas pakļauti kredītriskam

    Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus.

    Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. un 060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

    Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 90. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

    090.–130.

    Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

    090

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: i) līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus; ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

    100

    No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

    KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CDP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

    Tirdzniecības riska darījumi ar CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

    110

    Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

    Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus.

    Ilgstošo norēķinu darījumi, kā noteikts KPR 272. panta 2. punktā.

    Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 130. rindā.

    120

    No kā: tiek veikta centrālā tīrvērte, izmantojot atbilstīgu centrālo darījuma partneri (QCCP)

    KPR 306. pants attiecībā uz atbilstīgiem CDP saskaņā ar KPR 4. panta 88. punktu saistībā ar KPR 301. panta 2. punktu.

    Tirdzniecības riska darījumi ar CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu.

    130

    No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

    Šajā rindā ietver riska darījumus, kurus dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita (kā noteikts KPR 272. panta 11. punktā) dēļ nevar iedalīt pie atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem vai vērtspapīru finansēšanas darījumiem.

    140.-280.

    RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM

    140

    0  %

    150

    2 %

    KPR 306. panta 1. punkts

    160

    4 %

    KPR 305. panta 3. punkts

    170

    10  %

    180

    20  %

    190

    35  %

    200

    50  %

    210

    70  %

    KPR 232. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    220

    75  %

    230

    100  %

    240

    150  %

    250

    250  %

    KPR 133. panta 2. punkts un 48. panta 4. punkts

    260

    370  %

    KPR 471. pants

    270

    1 250  %

    KPR 133. panta 2. punkts, 379. pants

    280

    Citas riska pakāpes

    Šī rinda nav pieejama attiecībā uz riska darījumu kategorijām “Valdība”, “Komercsabiedrības”, “Iestādes” un “Privātpersonas vai MVU”.

    Tādu riska darījumu uzrādīšanai, uz kuriem neattiecas veidnē uzskaitītās riska pakāpes.

    KPR 113. panta 1. līdz 5. punkts

    “N-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus bez reitinga saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 134. panta 6. punkts) uzrāda šajā rindā riska darījumu kategorijā “Citi posteņi”.

    Sk. arī KPR 124. panta 2. punktu un 152. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    290.-320.

    Izziņas posteņi

    Sk. arī paskaidrojumu par izziņas posteņu nolūku CR SA vispārīgajā sadaļā.

    290

    Riska darījumi, kas nodrošināti ar komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku

    KPR 112. panta i) punkts

    Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu saskaņā ar KPR 124. un 126. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

    300

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 100 % riska pakāpi

    KPR 112. panta j) apakšpunkts

    Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

    310

    Riska darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamā īpašuma hipotēku

    KPR 112. panta i) punkts

    Šis ir tikai izziņas postenis. Neatkarīgi no riska darījumu vērtības aprēķina riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 124. un 125. pantu, riska darījumus sadala un uzrāda šajā rindā, pamatojoties uz to, vai riska darījumi ir nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu.

    320

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības un kuriem piemēro 150 % riska pakāpi

    KPR 112. panta j) apakšpunkts

    Riska darījumu kategorijā “Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības” ietverti riska darījumi, ko iekļauj šajā riska darījumu kategorijā, ja tajos nebūtu saistību nepildīšanas.

    3.3.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: IRB PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR IRB)

    3.3.1.    CR IRB veidnes tvērums

    74.  CR IRB veidnes tvērumā ietvertas šādas pašu kapitāla prasības attiecībā uz:

    i. 

    kredītrisku banku portfelī, tostarp:

    — 
    darījuma partnera kredītrisku banku portfelī;
    — 
    nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazināšanās risku;
    ii. 

    darījuma partnera kredītrisku tirdzniecības portfelī;

    iii. 

    neapmaksātām piegādēm, kas izriet no visu veidu darījumdarbības.

    75. Šīs veidnes tvērums attiecas uz riska darījumiem, kuriem riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 151. līdz 157. pantu (IRB pieeja).

    76.  CR IRB veidne neattiecas uz šādiem datiem:

    i. 

    kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kurus uzrāda CR EQU IRB veidnē;

    ii. 

    vērtspapīrošanas pozīcijas, kuras uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB un/vai CR SEC (detalizēta informācija) veidnēs;

    iii. 

    “citi aktīvi, kas nav kredītsaistības” saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šai riska darījumu kategorijai riska pakāpe vienmēr ir jānosaka 100 % apmērā, izņemot skaidras naudas un līdzvērtīgu naudas posteņu gadījumā un ja riska darījums ir iznomāto aktīvu atlikusī vērtība saskaņā ar KPR 156. pantu. Riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz šo riska darījumu kategoriju tieši uzrāda CA veidnē;

    iv. 

    kredīta vērtības korekcijas risks, par ko sniedz pārskatu CVA riska veidnē;

    CR IRB veidnē nav vajadzīgs IRB riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa valstīm, kurās rezidē darījuma partneris. Šo sadalījumu uzrāda CR GB veidnē.

    77. Lai noskaidrotu, vai iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un/vai kredīta korekcijas pakāpes, par katru uzrādīto riska darījumu kategoriju sniedz šādu informāciju:

    “NĒ” = ja izmanto uzraudzības iestāžu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (IRB pamatpieeja);
    “JĀ” = ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD un kredīta korekcijas pakāpes (attīstītā IRB pieeja).

    Jebkurā gadījumā attiecībā uz privātpersonu vai MVU portfeļiem ir jāuzrāda “JĀ”.

    Ja iestāde izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz daļu no tās IRB riska darījumiem, un uzraudzības iestādes aplēses attiecībā uz LGD, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību attiecībā uz otru daļu no tās IRB riska darījumiem, jāuzrāda IRB pamatpieejas pozīciju CR IRB kopsumma un attīstītās IRB pieejas pozīciju CR IRB kopsumma.

    3.3.2.    CR IRB veidnes sadalījums

    78.  CR IRB sastāv no divām veidnēm. CR IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par IRB riska darījumiem un dažādajām metodēm, kā aprēķināt kopējo riska darījumu vērtību, kā arī kopējo riska darījumu sadalījums pa riska darījumu veidiem. CR IRB 2 sniegts to kopējo riska darījumu sadalījums, kas iedalīti parādnieku kategorijās vai portfeļos. CR IRB 1 un CR IRB 2 veidnēs atsevišķi uzrāda šādas riska darījumu kategorijas un apakškategorijas:

    1) 

    Kopā

    (Kopējā veidnē jāsniedz pārskats par IRB pamatpieeju un atsevišķi par attīstīto IRB pieeju);

    2) 

    Centrālās valdības vai centrālās bankas

    (KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts);

    3) 

    Iestādes

    (KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts);

    4.1) 

    Komercsabiedrības – MVU

    (KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts);

    4.2) 

    Komercsabiedrības – specializētā kreditēšana

    (KPR 147. panta 8. punkts);

    4.3) 

    Komercsabiedrības – citas

    (Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kas nav uzrādītas 4.1. un 4.2. punktā);

    5.1) 

    Privātpersonas vai MVU – ar nekustamo īpašumu nodrošināti, MVU

    (Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 154. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu);

    5.2) 

    Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nav MVU

    (Riska darījumi, kas atspoguļo 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un nav uzrādīti 5.1. punktā);

    5.3) 

    Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

    (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar KPR 154. panta 4. punktu)

    5.4) 

    Privātpersonas vai MVU – citi MVU

    (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, kas nav uzrādīti 5.1. un 5.3. punktā)

    5.5) 

    Privātpersonas vai MVU – citi, kas nav MVU

    (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts, kas nav uzrādīti 5.2. un 5.3. punktā)

    3.3.3.   C 08.01 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks, un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (CR IRB 1)

    3.3.3.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    Norādes

    010

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

    Parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD uzrāda, balstoties uz KPR 180. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, kopējie riska darījumi), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu vidēji svērtās PD aprēķināšanai.

    Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

    Uzraudzības iestādes paraugskalas izmantošana nav ne paredzēta, ne vēlama. Ja pārskata sniedzēja iestāde piemēro unikālu reitingu sistēmu vai arī tā var sniegt pārskatus atbilstoši iekšējai paraugskalai, tad izmanto šo skalu.

    Pretējā gadījumā dažādas reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai noteiktās PD uz augstāko. Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

    Ja iestādes vēlas uzrādīt no iekšējā kategoriju skaita atšķirīgu kategoriju skaitu, tās iepriekš sazinās ar savu kompetento iestādi.

    Lai noteiktu vidēji svērto PD, izmanto 110. slejā uzrādīto riska darījuma vērtību. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības (piemēram, attiecībā uz “Kopējiem riska darījumiem”). Riska darījumus, kuros nav izpildītas saistības, iedala pēdējā reitingu kategorijā(-s) ar PD 100 % apmērā.

    020

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Iestādes uzrāda riska darījuma vērtību pirms ir ņemtas vērā jebkādas vērtības korekcijas, uzkrājumi vai ietekme, ko rada kredītriska mazināšanas metodes vai kredīta korekcijas pakāpes.

    Sākotnējo riska darījuma vērtību uzrāda saskaņā ar KPR 24. pantu un 166. panta 1. un 2. punktu un 4. līdz 7. punktu.

    Ietekmi, kas rodas no KPR 166. panta 3. punkta (aizdevumu un noguldījumu bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaita ietekme), uzrāda atsevišķi kā fondēto kredītaizsardzību, un tādēļ tā nedrīkst samazināt sākotnējo riska darījuma vērtību.

    030

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    Sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpes sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

    040.-080.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    Tādas kredītriska mazināšanas metodes, kā definēts KPR 4. panta 57. punktā, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, izmantojot riska darījumu aizstāšanu, kā noteikts turpmāk “RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM”.

    040.-050.

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Nefondētā kredītaizsardzība: vērtības, kā noteikts KPR 4. panta 59. punktā.

    Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

    040

    GARANTIJAS:

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 236. pantā.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants, izņemot 3. punktu) – uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību.

    Ja neveic LGD korekciju – garantijas uzrāda 040. slejā. Ja veic LGD korekciju – garantijas summu uzrāda 150. slejā.

    Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā.

    050

    KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – norāda koriģēto vērtību (Ga), kā noteikts KPR 216. pantā.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD (KPR 183. pants) – uzrāda iekšējā modelēšanā izmantoto attiecīgo vērtību.

    Ja veic LGD korekciju – kredītu atvasināto instrumentu summu uzrāda 160. slejā.

    Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, nefondētās kredītaizsardzības summu uzrāda 220. slejā.

    060

    CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Ja nodrošinājums ietekmē riska darījumu (piemēram, ja to izmanto kredītriska mazināšanas metodēs ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu), tam nosaka maksimālo robežvērtību riska darījuma vērtības apmērā.

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – piemēro KPR 232. pantu.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda tos kredītriska mazināšanas līdzekļus, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem. Uzrāda iekšējā modelī izmantoto attiecīgo vērtību.

    Ja neveic LGD korekciju – summu uzrāda 060. slejā. Ja veic LGD korekciju – summu uzrāda 170. slejā.

    070.-080.

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    Izejošās naudas plūsmas atbilst sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no parādnieka kategorijas vai portfeļa – un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā. Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā parādnieka kategorijās vai portfeļos – ienākošo naudas plūsmu.

    Ņem vērā arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās vai portfeļos – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

    Ņem vērā riska darījumus, kas izriet no iespējamām citās veidnēs ienākošām un no citām veidnēm izejošām naudas plūsmām.

    090

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Attiecīgajā parādnieku kategorijā vai portfelī iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

    100.,120.

    No kā: ārpusbilances posteņi

    Sk. CR SA norādes

    110

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    Summu uzrāda saskaņā ar KPR 166. pantu un 230. panta 1. punkta otro teikumu.

    Attiecībā uz instrumentiem, kā noteikts I pielikumā, neatkarīgi no iestādes izvēlētās pieejas piemēro kredīta korekcijas pakāpes (KPR 166. panta 8. līdz 10. punkts).

    Attiecībā uz 040.–060. rindu (vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi un riska darījumi, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita) saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu riska darījumu vērtība ir tāda pati kā darījuma partnera kredītriska vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar metodēm, kuras izklāstītas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4., 5., 6. un 7. iedaļā. Šīs vērtības uzrāda šajā slejā, bet ne 130. slejā “No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska”.

    130

    No kā: rodas no darījuma partnera kredītriska

    Sk. CR SA norādes

    140

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    Riska darījuma vērtības sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

    150.-210.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS ŅEMTAS VĒRĀ LGD APLĒSĒS, ATSKAITOT DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU

    Šajās slejās neietver KRM metodes, kas aizstāšanas ietekmes piemērošanas rezultātā ietekmē LGD.

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 228. panta 2. punkts, 230. panta 1. un 2. punkts un 231. pants

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD:

    — attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, iestādēm un komercsabiedrībām: KPR 161. panta 3. punkts; attiecībā uz riska darījumiem – KPR 164. panta 2. punkts;

    — attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību – nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar KPR 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

    150

    GARANTIJAS

    Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

    160

    KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Sk. norādes attiecībā uz 050. sleju.

    170

    IZMANTO PAŠU APLĒSES ATTIECĪBĀ UZ LGD: CITA FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Attiecīgā vērtība, kas izmantota iestādes iekšējā modelēšanā.

    Tie kredītriska mazināšanas līdzekļi, kas atbilst KPR 212. panta kritērijiem.

    180

    ATBILSTOŠS FINANŠU NODROŠINĀJUMS

    Tirdzniecības portfeļa darījumiem ietver finanšu instrumentus un preces, kas ir atbilstošas tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar KPR 299. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktu, ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 193. panta 1. līdz 4. punkts un 194. panta 1. punkts Koriģētā vērtība (Cvam), kā norādīts KPR 223. panta 2. punktā.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: finanšu nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar KPR 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu. Uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

    190.-210.

    CITS ATBILSTOŠS NODROŠINĀJUMS

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: KPR 199. panta 1. līdz 8. punkts un 229. pants

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD: cits nodrošinājums, kas ņemts vērā LGD aplēsēs saskaņā ar KPR 181. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu.

    190

    NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 2. līdz 4. punktu. Ietver arī nekustamā īpašuma nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. pantu.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir aplēstā tirgus vērtība.

    200

    CITS LIETISKAIS NODROŠINĀJUMS

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 6. un 8. punktu. Ietver arī īpašuma, kas nav nekustamais īpašums, nomu (sk. KPR 199. panta 7. punktu). Sk. arī KPR 229. panta 3. punktu.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

    210

    DEBITORU PARĀDI

    Ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrāda vērtības saskaņā ar KPR 199. panta 5. punktu un 229. panta 2. punktu.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – uzrādāmā vērtība ir nodrošinājuma aplēstā tirgus vērtība.

    220

    KAM PIEMĒRO DIVKĀRŠĀS SAISTĪBU NEIZPILDES PROCEDŪRU: NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Garantijas un kredītu atvasinātie instrumenti, kas attiecas uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, un kas atspoguļo KPR 202. pantu un 217. panta 1. punktu. Sk. arī 040. sleju “Garantijas” un 050. sleju “Kredīta atvasinātie instrumenti”.

    230

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    Ņem vērā visu KRM metožu ietekmi uz LGD vērtībām, kā noteikts KPR Trešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

    Attiecībā uz riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, ņem vērā KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

    Riska darījuma vērtību, kā tā noteikta 110. slejā, izmanto riska darījumu svērtās vidējās vērtības aprēķināšanai.

    Ņem vērā visu ietekmi (tādējādi pārskatā ietver hipotēkām piemērojamo minimumu).

    Saskaņā ar KPR 228. panta 2. punktu iestādes, kas piemēro IRB pieeju, bet ne pašu aplēses attiecībā uz LGD, finanšu nodrošinājuma riska mazināšanas ietekmi atspoguļo E*, kas ir riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, un pēc tam LGD*.

    Riska darījumu svērtie vidējie LGD, kas saistīti ar katru “parādnieku kategorijas vai portfeļa”PD, izriet no minētajai kategorijai/portfelim noteiktajiem vidējiem prudenciālajiem LGD, kuri svērti ar attiecīgo 110. slejas darījuma vērtību.

    Ja izmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD – ņem vērā KPR 175. pantu un 181. panta 1. un 2. punktu.

    Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro divkāršās saistību neizpildes procedūru, uzrādāmie LGD atbilst tiem, kas izvēlēti saskaņā ar KPR 161. panta 4. punktu.

    Riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķinu iegūst no iekšējā reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

    Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

    Lielu regulētu finanšu sektora sabiedrību un neregulētu finanšu sabiedrību riska darījumus un attiecīgos LGD neietver 230. slejas aprēķinā; tos ietver tikai 240. slejas aprēķinā.

    240

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%) LIELĀM FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBĀM UN NEREGULĒTĀM FINANŠU SABIEDRĪBĀM

    Riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam piemēro lielāku korelāciju saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

    250

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTĀ VIDĒJĀ TERMIŅA VĒRTĪBA (DIENAS)

    Uzrādītā vērtība atspoguļo KPR 162. pantu. Riska darījuma vērtību (110. sleja) izmanto riska darījumu svērto vidējo rādītāju aprēķināšanai. Vidējo termiņu uzrāda dienās.

    Šos datus neuzrāda attiecībā uz riska darījumu vērtībām, kurās termiņš nav riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina elements. Tas nozīmē, ka šo sleju neaizpilda par riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU”.

    255

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām un MVU sk. KPR 154. panta 1. punktu.

    Neņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

    260

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

    Attiecībā uz centrālajām valdībām un centrālajām bankām, komercsabiedrībām un iestādēm sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu. Attiecībā uz privātpersonām un MVU sk. KPR 154. panta 1. punktu.

    Ņem vērā MVU atbalsta faktoru saskaņā ar KPR 501. pantu.

    270

    NO KĀ: LIELĀS FINANŠU SEKTORA SABIEDRĪBAS UN NEREGULĒTAS FINANŠU SABIEDRĪBAS

    Riska darījuma riska svērtās vērtības pēc MVU atbalsta faktora sadalījums attiecībā uz visiem riska darījumiem, kas noteikti saskaņā ar KPR 142. panta 4. un 5. punktu un kam ir augstāka korelācija saskaņā ar KPR 153. panta 2. punktu.

    280

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMAS APRĒĶINS

    Paredzamo zaudējumu definīciju sk. KPR 5. panta 3. punktā un aprēķinu sk. KPR 158. pantā. Uzrādāmais paredzamo zaudējumu apmērs ir balstīts uz iekšējo reitingu sistēmā faktiski izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

    290

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    Vērtības korekcijas, kā arī speciālie un vispārējie uzkrājumi saskaņā ar KPR 159. pantu. Vispārējos uzkrājumus uzrāda, summu proporcionāli iedalot saskaņā ar dažādo parādnieku kategoriju paredzamajiem zaudējumiem.

    300

    PARĀDNIEKU SKAITS

    KPR 172. panta 1. un 2. punkts.

    Attiecībā uz visām riska darījumu kategorijām, izņemot riska darījumu kategoriju “Privātpersonas vai MVU” un KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otrajā teikumā minētos gadījumus, iestāde uzrāda atsevišķi novērtēto juridisko personu/parādnieku skaitu, neatkarīgi no dažādo piešķirto aizdevumu vai riska darījumu skaita.

    Riska darījumu kategorijā “Privātpersonas vai MVU” vai gadījumā, ja atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedala dažādās parādnieku kategorijās saskaņā ar KPR 172. panta 1. punkta e) apakšpunkta otro teikumu citās riska darījumu kategorijās, iestāde uzrāda atsevišķi to riska darījumu skaitu, kas tika atsevišķi iedalīti noteiktā reitingu kategorijā vai portfelī. Ja piemēro KPR 172. panta 2. punktu, parādnieku var ņemt vērā vairāk nekā vienā kategorijā.

    Tā kā šajā slejā aplūkots reitingu sistēmu struktūras elements, tā attiecas uz tādām sākotnējām riska darījumu vērtībām pirms korekcijas pakāpes, kas iedalītas katrā parādnieku kategorijā vai portfelī, neņemot vērā KRM metožu ietekmi (jo īpaši pārdales ietekmi).



    Rindas

    Norādes

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    015

    No kā: riska darījumi, kam piemēro MVU atbalsta faktoru

    Šeit uzrāda tikai tādus riska darījumus, kas atbilst KPR 501. panta prasībām.

    020.-060.

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA DARĪJUMU VEIDIEM

    020

    Bilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

    KPR 24. pantā minētie aktīvi, kas nav iekļauti nevienā citā kategorijā.

    Riska darījumus, kas ir bilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040. -060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

    Neapmaksātas piegādes saskaņā ar KPR 379. panta 1. punktu (ja tās nav atskaitītas) nav uzskatāmas par bilances posteni, tomēr tās uzrāda šajā rindā.

    Ja tie nav uzrādīti 030. rindā, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

    030

    Ārpusbilances posteņi, kas pakļauti kredītriskam

    Ārpusbilances pozīcijas ietver KPR I pielikumā uzskaitītos posteņus.

    Riska darījumus, kas ir ārpusbilances posteņi un kas iekļauti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi, atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi vai izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita, uzrāda 040.-060. rindā, un tāpēc ne šajā rindā.

    Ja tos uzskata par ārpusbilances posteņiem, iekļauj riska darījumus, kas izriet no aktīviem, kuri iesniegti CDP saskaņā ar KPR 4. panta 91. punktu, un no saistību neizpildes fonda riska darījumiem saskaņā ar KPR 4. panta 89. punktu.

    040.-060.

    Riska darījumi/darījumi, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam

    040

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD), kā noteikts 17. punktā Bāzeles komitejas dokumentā “The Application of Basel II to Trading Activities and the Treatment of Double Default Effects”, ietver: līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un līgumus par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā noteikts KPR 4. panta 82. punktā, kā arī vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un ii) maržinālo aizdevumu darījumus, kā noteikts KPR 272. panta 3. punktā.

    Šajā rindā neuzrāda vērtspapīru finansēšanas darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

    050

    Atvasinātie instrumenti un ilgstošo norēķinu darījumi

    Atvasinātie instrumenti ietver KPR II pielikumā uzskaitītos līgumus. Šajā rindā neuzrāda atvasinātos instrumentus un ilgstošo norēķinu darījumus, kas ietverti dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitā un tāpēc uzrādīti 060. rindā.

    060

    No dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita

    Sk. CR SA norādes.

    070

    RISKA DARĪJUMI, KAS IEDALĪTI PARĀDNIEKU KATEGORIJĀS VAI PORTFEĻOS: KOPĀ

    Attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm un centrālajām valdībām un centrālajām bankām – sk. KPR 142. panta 1. punkta 6. apakšpunktu un 170. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

    Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU – sk. KPR 170. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kas rodas no nopirktajiem debitoru parādiem, – sk. KPR 166. panta 6. punktu.

    Riska darījumus attiecībā uz nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma risku neuzrāda, sadalot pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem, bet uzrāda 180. rindā.

    Ja iestāde izmanto daudzas kategorijas vai portfeļus, ar kompetentajām iestādēm var vienoties par mazāku skaitu kategoriju vai portfeļu.

    Neizmanto paraugskalu. Tā vietā iestādes pašas nosaka izmantojamo skalu.

    080

    SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJI: KOPĀ

    KPR 153. panta 5. punkts Šis attiecas tikai uz komercsabiedrību, iestāžu un centrālo valdību un centrālo banku riska darījumu kategorijām.

    090.-150.

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR SPECIALIZĒTĀS KREDITĒŠANAS IEDALĪJUMA KRITĒRIJIEM

    120

    No kā: kategorijā Nr. 1

    KPR 153. panta 5. punkta 1. tabula

    160

    ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA: NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

    KPR 193. panta 1. un 2. punkts, 194. panta 1. līdz 7. punkts un 230. panta 3. punkts

    170

    TĀDI RISKA DARĪJUMI NO NEAPMAKSĀTĀM PIEGĀDĒM, KUROS PIEMĒRO RISKA PAKĀPES SASKAŅĀ AR ALTERNATĪVO PROCEDŪRU VAI 100 % APMĒRĀ, UN CITI RISKA DARĪJUMI, UZ KURIEM ATTIECAS RISKA PAKĀPES

    Riska darījumi, kas rodas no neapmaksātām piegādēm un kam piemēro KPR 379. panta 2. punkta pirmās daļas pēdējā teikumā minēto alternatīvo procedūru vai riska pakāpi 100 % apmērā saskaņā ar KPR 379. panta 2. punkta pēdējo daļu. Šajā rindā uzrāda tādus nerevidētus “n-tā” saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus saskaņā ar KPR 153. panta 8. punktu un jebkādus citus riska darījumus, kam piemēro riska pakāpes, kuri nav iekļauti kādā citā rindā.

    180

    ATGŪSTAMĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMA RISKS: NOPIRKTIE DEBITORU PARĀDI KOPĀ

    Atgūstamās vērtības samazinājuma riska definīciju sk. KPR 4. panta 53. punktā. Attiecībā uz riska pakāpes aprēķināšanu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam sk. KPR 157. panta 1. punktu.

    Saskaņā ar KPR 166. panta 6. punktu nopirkto debitoru parādu riska darījumu vērtība ir nenomaksātā summa mīnus riska darījumu riska svērtās vērtības atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms kredītriska mazināšanas.

    3.3.4.   C 08.02 – Kredītrisks un darījuma partnera kredītrisks un neapmaksātas piegādes: IRB pieeja kapitāla prasībām (sadalījums pa parādnieku kategorijām vai portfeļiem (CR IRB 2 veidne)



    Sleja

    Norādes

    005

    Parādnieka kategorija (rindas identifikators)

    Šis ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai rindai konkrētā tabulas lapā. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

    010.-300.

    Norādes par katru no šīm slejām ir tādas pašas kā par atbilstīgajām numurētajām slejām CR IRB 1 tabulā.



    Rinda

    Norādes

    010.-001. – 010.-NNN.

    Šajās rindās uzrādītās vērtības ir jāsakārto no zemākas uz augstāku saskaņā ar parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Parādnieku, kas nepilda saistības, PD ir 100 %. Riska darījumus, kam piemēro alternatīvo procedūru attiecībā uz nekustamā īpašuma nodrošinājumu (pieejama tikai tad, ja neizmanto pašu aplēses attiecībā uz LGD) neiedala saskaņā ar parādnieka PD un neuzrāda šajā veidnē.

    3.4.   KREDĪTRISKS UN DARĪJUMA PARTNERA KREDĪTRISKS, UN NEAPMAKSĀTAS PIEGĀDES: INFORMĀCIJA AR ĢEOGRĀFISKO SADALĪJUMU

    79. Visas iestādes iesniedz informāciju, kas apkopota kopējā līmenī. Turklāt iestādes, kas atbilst šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā noteiktajam slieksnim, sniedz informāciju sadalījumā pēc valsts, kura ir dalībvalsts, kā arī pēc jebkuras citas valsts, kura nav dalībvalsts. Slieksni piemēro tikai 1. un 2. tabulai. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām attiecina uz ģeogrāfisko apgabalu “Citas valstis”.

    80. Termins “parādnieka rezidences vieta” attiecas uz parādnieka inkorporācijas valsti. Šo jēdzienu var piemērot, pamatojoties uz tiešo parādnieku un pamatojoties uz galīgo risku. Tādējādi KRM metodes ar aizstāšanas ietekmi var mainīt riska darījuma iedalījumu kādā valstī. Riska darījumus ar pārvalstiskām organizācijām neiedala pie iestādes rezidences valsts, bet gan pie ģeogrāfiskā apgabala “Citas valstis” neatkarīgi no riska darījuma kategorijas, kurā iedalīts riska darījums ar pārvalstiskām organizācijām.

    81. Datus par “sākotnējo riska darījuma vērtību pirms korekcijas pakāpēm” uzrāda, atsaucoties uz tiešā parādnieka rezidences vietu. Datus par “riska darījuma vērtību” un “riska darījumu riska svērtajām vērtībām” uzrāda par galīgā parādnieka rezidences vietas valsti.

    3.4.1.   C 09.01 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: SP riska darījumi (CR GB 1)

    3.4.1.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 010. slejā.

    020

    Riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības

    Sākotnējā riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpēm riska darījumiem, kas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, un riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības un kuri iedalīti riska darījumu kategorijās “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” un “kapitāla vērtspapīru riska darījumi”.

    Šis “izziņas postenis” sniedz papildu informāciju par riska darījumu, kuros nav izpildītas saistības, parādnieka struktūru. Riska darījumus, kas saskaņā ar KPR 112. panta j) punktu klasificēti kā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda gadījumos, kad parādniekus uzrādītu, ja minētie riska darījumi nebūt iedalīti riska darījumu kategorijā “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”.

    Šī informācija ir “izziņas postenis”, līdz ar to tas neietekmē riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu riska darījumu kategorijām “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, “riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku” vai “kapitāla vērtspapīru riska darījumi” saskaņā ar attiecīgi KPR 112. panta j), k) vai p) punktu.

    040

    Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

    To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

    050

    Vispārējās kredītriska korekcijas

    Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

    Šis postenis ietver vispārējas kredītriska korekcijas, kas ir atbilstošas iekļaušanai otrā līmeņa kapitālā, pirms KPR 62. panta c) punktā minētās maksimālās robežvērtības piemērošanas.

    Summu uzrāda, ņemot vērā nodokļu ietekmi.

    055

    Specifiskās kredītriska korekcijas

    Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

    060

    Norakstījumi

    Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

    070

    Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

    Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

    075

    Riska darījuma vērtība

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 200. slejā.

    080

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 215. slejā.

    090

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 220. slejā.



    Rindas

    010

    Centrālās valdības vai centrālās bankas

    KPR 112. panta a) punkts

    020

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

    KPR 112. panta b) punkts

    030

    Publiskā sektora struktūras

    KPR 112. panta c) punkts

    040

    Daudzpusējās attīstības bankas

    KPR 112. panta d) punkts

    050

    Starptautiskās organizācijas

    KPR 112. panta e) punkts

    060

    Iestādes

    KPR 112. panta f) punkts

    070

    Komercsabiedrības

    KPR 112. panta g) punkts

    075

    No kā: MVU

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

    080

    Privātpersonas vai MVU

    KPR 112. panta h) punkts

    085

    No kā: MVU

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

    090

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

    KPR 112. panta i) punkts

    095

    No kā: MVU

    Tāda pati definīcija, kā CR SA veidnes 020. rindā.

    100

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

    KPR 112. panta j) apakšpunkts

    110

    Posteņi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

    KPR 112. panta k) punkts

    120

    Segtās obligācijas

    KPR 112. panta l) punkts

    130

    Prasījumi pret iestādēm un komercsabiedrībām, kam ir noteikts īstermiņa kredītnovērtējums

    KPR 112. panta n) punkts

    140

    Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi (KIU)

    KPR 112. panta o) punkts

    150

    Kapitāla vērtspapīru riska darījumi

    KPR 112. panta p) punkts

    160

    Citi riska darījumi

    KPR 112. panta q) punkts

    170

    Kopējie riska darījumi

    3.4.2.   C 09.02 – Riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pēc parādnieka rezidences vietas: IRB riska darījumi (CR GB 2)

    3.4.2.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

     

    010

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 020. slejā.

    030

    No kā: saistību neizpilde

    Sākotnējā riska darījuma vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

    040

    Novērotās jaunās saistību neizpildes konkrētajā laika posmā

    To riska darījumu sākotnējo vērtību, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējā pārskata sniegšanas atsauces datuma ir pārvietojušies uz riska darījumu kategoriju “riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības”, uzrāda saistībā ar riska darījumu kategoriju, kurai parādnieks sākotnēji ir piederējis.

    050

    Vispārējās kredītriska korekcijas

    Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

    055

    Specifiskās kredītriska korekcijas

    Kredītriska korekcijas saskaņā ar KPR 110. pantu.

    060

    Norakstījumi

    Norakstījumi ietver gan tieši peļņā vai zaudējumos atzītu samazinātas vērtības finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumus [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta i) punkts], gan tādu summu samazinājumus, kas iekļautas vērtības korekcijas kontā pret samazinātās vērtības finanšu aktīviem [7. SFPS B5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts].

    070

    Kredītriska korekcijas/norakstījumi attiecībā uz novērotām jaunām saistību neizpildēm

    Kredītriska korekciju un norakstījumu summa attiecībā uz riska darījumiem, kas trīs mēnešu laika posmā kopš pēdējās datu iesniegšanas ir klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības”.

    080

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA/SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS VARBŪTĪBA (PD), KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI VAI PORTFELIM (%)

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 010. slejā.

    090

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 230. un 240. slejā: riska darījumu svērtie vidējie LGD (%) attiecas uz visiem riska darījumiem, tostarp riska darījumiem ar lielām finanšu sektora sabiedrībām un neregulētām finanšu sabiedrībām. Piemēro KPR 181. panta 1. punkta h) apakšpunkta noteikumus.

    Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

    100

    No kā: saistību neizpilde

    Riska darījumu vidējie LGD tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

    105

    Riska darījuma vērtība

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 110. slejā.

    110

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PIRMS MVU ATBALSTA FAKTORA

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 255. slejā.

    120

    No kā: saistību neizpilde

    Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kas klasificēti kā “riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības” saskaņā ar KPR 178. pantu.

    125

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA PĒC MVU ATBALSTA FAKTORA

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 260. slejā.

    130

    PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMAS APRĒĶINS

    Tāda pati definīcija, kā CR IRB veidnes 280. slejā.



    Rindas

     

    010

    Centrālās valdības vai centrālās bankas

    (KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

    020

    Iestādes

    (KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

    030

    Komercsabiedrības

    (Visas komercsabiedrības saskaņā ar 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu)

    042

    No kā: specializētā kreditēšana (izņemot SK, kam piemēro iedalījuma kritērijus)

    (KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts)

    Neuzrāda datus par specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kas minēti KPR 153. panta 5. punktā.

    045

    No kā: specializētā kreditēšana, kam piemēro iedalījuma kritērijus

    KPR 147. panta 8. punkta a) apakšpunkts un 153. panta 5. punkts

    050

    No kā: MVU

    (KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

    060

    Privātpersonas vai MVU

    Visi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu

    070

    Privātpersonas vai MVU – nodrošināti ar nekustamo īpašumu

    Riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

    080

    MVU

    Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

    090

    Nav MVU

    Tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu un kas ir nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

    100

    Privātpersonas vai MVU – atbilstīgi atjaunojami

    (KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunkts saistībā ar KPR 154. panta 4. punktu)

    110

    Privātpersonas vai MVU – citi

    Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas nav uzrādīti 070.–100. rindā.

    120

    MVU

    Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 3. punktu.

    130

    Nav MVU

    Tādi citi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

    140

    Kapitāls

    Kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas atspoguļo KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktu.

    150

    Kopējie riska darījumi

    3.4.3.   C 09.04 - To kredītriska darījumu sadalījums, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķināšanai pa valstīm un iestādes specifisko pretcisklisko rezervju (CCB) normas aprēķināšanai

    3.4.3.1.   Vispārīgas piezīmes

    82. Šīs tabulas mērķis ir saņemt vairāk informācijas par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju elementiem. Pieprasītā informācija attiecas uz pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II un IV sadaļu, un ģeogrāfisko atrašanās vietu attiecībā uz kredītriska darījumiem, vērtspapīrošanas darījumiem un tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuri ir nozīmīgi iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju (CCB) aprēķināšanai saskaņā ar KPD 140. pantu (attiecīgie kredītriska darījumi).

    83. Veidnē C 09.04 uzrāda informāciju attiecībā uz attiecīgo kredītriska darījumu kopsummu visās jurisdikcijās, kurās atrodas minētie riska darījumi, un atsevišķi par katru jurisdikciju, kurā atrodas attiecīgie kredītriska darījumi. Kopējos rādītājus, kā arī informāciju par katru jurisdikciju uzrāda atsevišķā dimensijā.

    84. Slieksnis, kas noteikts šīs regulas 5. panta a) punkta 4) apakšpunktā, neattiecas uz ziņošanu par šo sadalījumu.

    85. Lai noteiktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, riska darījumus iedala, atsaucoties uz parādnieka tiešās rezidences vietu, kā noteikts Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1152/2014 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par attiecīgo kredītriska darījumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju aprēķināšanai. Tādēļ KRM metodes nemaina riska darījuma iedalīšanu tā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, lai paziņotu šajā veidnē izklāstīto informāciju.

    3.4.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

     

    010

    Summa

    Attiecīgo kredītriska darījumu vērtība un ar to saistītas pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.

    020

    Procenti

    030

    Kvalitatīvā informācija

    Šo informāciju uzrāda tikai par iestādes rezidences valsti (jurisdikcija, kas atbilst tās piederības dalībvalstij) un visu valstu posteni “Kopā”.

    Iestādes uzrāda {y} vai {n} saskaņā ar norādēm attiecīgajai rindai.



    Rindas

     

    010.-020.

    Attiecīgie kredītriska darījumi – kredītrisks

    Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

    010

    Riska darījumu vērtība saskaņā ar standartizēto pieeju

    Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 111. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

    Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 050. rindā.

    020

    Riska darījumu vērtība saskaņā ar IRB pieeju

    Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 166. pantu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

    Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtību banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju izslēdz no šīs rindas un uzrāda 060. rindā.

    030.-040.

    Attiecīgie kredītriska darījumi – tirgus risks

    Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

    030

    Tirdzniecības portfeļa riska darījumu garo un īso pozīciju summa standartizētām pieejām

    Neto īso un garo pozīciju summa saskaņā ar KPR 327. pantu, kas izriet no attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu:

    — riska darījumi ar parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošana,

    — riska darījumi ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī,

    — riska darījumi ar korelācijas tirdzniecības portfeļiem,

    — riska darījumi ar kapitāla vērtspapīriem, un

    — riska darījumi ar KIU, ja kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar KPR 348. pantu.

    040

    Tirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtība saskaņā ar iekšējo modeļu pieejām

    Par attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. un 5. nodaļu, uzrāda šādu summu:

    — to neatvasināto instrumentu pozīciju patiesā vērtība, kuras veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, un kuras noteiktas saskaņā ar KPR 104. pantu;

    — to atvasināto instrumentu nominālā (nosacītā) vērtība, kuri veido attiecīgos kredītriska darījumus, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

    050.-060.

    Attiecīgie kredītriska darījumi – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

    Attiecīgie kredītriska darījumi, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

    050

    Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar standartizēto pieeju

    Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

    060

    Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu vērtība banku portfelī saskaņā ar IRB pieeju

    Riska darījumu vērtība, kas noteikta saskaņā ar KPR 246. pantu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

    070.-110.

    Pašu kapitāla prasības un svērumi

    070

    Kopējās pašu kapitāla prasības CCB

    080., 090. un 100. rindas summa

    080

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – kredītrisks

    Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļu un 6. nodaļu attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta a) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

    Pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām banku portfelī izslēdz no šīs rindas un uzrāda 100. rindā.

    Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 1. līdz 4. nodaļas un 6. nodaļas noteikumiem.

    090

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – tirgus risks

    Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu specifiskajam riskam vai saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu inkrementālajam saistību nepildīšanas un migrācijas riskam attiecīgajiem kredītriska darījumiem, kuri definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem saskaņā ar tirgus riska regulējumu citstarp ietver pašu kapitāla prasības vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu un pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas noteiktas saskaņā ar KPR 348. pantu.

    100

    Pašu kapitāla prasības attiecīgajiem kredītriska darījumiem – vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī

    Pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu attiecīgajiem kredītriska radījumiem, kas definēti saskaņā ar KPD 140. panta 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgajai valstij.

    Pašu kapitāla prasības ir 8 % no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas noteikumiem.

    110

    Pašu kapitāla prasību svērumi

    Pretciklisko rezervju normai piemēroto riska pakāpi katrā valstī aprēķina kā attiecību starp pašu kapitāla prasībām, ko nosaka šādi:

    1.  skaitītājs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz attiecīgajiem kredītriska darījumiem konkrētajā valstī [r070; š010 valsts lapa],

    2.  saucējs: kopējā pašu kapitāla prasības, kas attiecas uz visiem kredītriska darījumiem, kuri ir nozīmīgi pretciklisko rezervju aprēķinam saskaņā ar KPD 140. panta 4. punktu [r070; š010; “Kopā”].

    Informāciju par pašu kapitāla prasību riska pakāpēm neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

    120.-140.

    Pretciklisko rezervju normas

    120

    Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko noteikusi izraudzīta iestāde

    Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko attiecīgajai valstij noteikusi tās izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 136., 137., 138. un 139. pantu.

    Šo rindu atstāj tukšu, ja attiecīgajai valstij tās izraudzītā iestāde nav noteikusi pretciklisko rezervju normu.

    Neuzrāda tās pretickisko kapitāla rezervju normas, kuras bija noteikusi izraudzītā iestāde, bet kuras pārskata sniegšanas atsauces datumā attiecīgajā valstī vēl nav piemērojamas.

    Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, ko noteikusi izraudzītā iestāde, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

    130

    Pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko piemēro attiecīgās iestādes valstij

    Pretciklisko kapitāla rezervju norma, kas piemērojama attiecīgajai valstij un ko noteikusi iestādes rezidences valsts izraudzītā iestāde saskaņā ar KPD 137., 138., 139. pantu un 140. panta 1., 2. un 3. punktu. Neuzrāda pretciklisko kapitāla rezervju normas, kas vēl nav piemērojamas pārskata sniegšanas atsauces datumā.

    Informāciju par preticklisko kapitāla rezervju normu, kas piemērojama iestādes valstī, neuzrāda visu valstu postenim “Kopā”.

    140

    Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma

    Iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju norma, ko nosaka saskaņā ar KPD 140. panta 1. punktu.

    Iestāžu specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu aprēķina kā pretciklisko rezervju normu svērto vidējo rādītāju, kas piemērojamas jurisdikcijās, kurās iestāde veic attiecīgos kredītriska darījumus, vai ko piemēro 140. panta vajadzībām, pamatojoties uz 139. panta 2. vai 3. punktu. Attiecīgo pretciklisko rezervju normu uzrāda [r120; š020; valsts lapa], vai [r130; š020; valsts lapa], kā piemērojams.

    Katrā valstī pretciklisko rezervju normai piemērotā riska pakāpe ir pašu kapitāla prasību daļa no kopējā pašu kapitāla prasībām un to uzrāda [r110; š020; valsts lapa].

    Informāciju par iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju normu uzrāda tikai visu valstu postenim “Kopā”, nevis katrai valstij atsevišķi.

    150.–160.

    2 % sliekšņa izmantošana

    150

    2 % sliekšņa izmantošana vispārēja kredītriska darījumam

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu ārvalstu vispārējos kredītriska darījumus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 2 % no šīs iestādes kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem un tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem, var iedalīt iestāžu piederības dalībvalstij. Vispārējā kredītriska, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas kopējos darījumus aprēķina, izslēdzot vispārējā kredītriska darījumus, kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 2. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 2. panta 4. punktu.

    Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

    Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā.

    160

    2 % sliekšņa izmantošana tirdzniecības portfeļa darījumam

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1152/2014 3. panta 3. punktu iestādes tirdzniecības portfeļa riska darījumus var iedalīt pie savas piederības dalībvalsts, ja kopējie tirdzniecības portfeļa riska darījumi nepārsniedz 2 % no to kopējiem vispārējā kredītriska darījumiem, tirdzniecības portfeļa un vērtspapīrošanas riska darījumiem.

    Ja iestāde izmanto šo atkāpi, tā norāda “y” tabulā par jurisdikciju, kas atbilst tās piederības dalībvalstij, un visu valstu postenī “Kopā”.

    Ja iestāde neizmanto šo atkāpi, tā norāda “n” attiecīgajā šūnā.

    3.5.   C 10.01 UN C 10.02 – KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI ATBILSTOŠI UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTAJAI PIEEJAI (CR EQU IRB 1 UN CR EQU IRB 2)

    3.5.1.   Vispārīgas piezīmes

    86.  CR EQU IRB veidnē ir ietvertas divas veidnes. CR EQU IRB 1 sniegts vispārīgs pārskats par kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijas IRB riska darījumiem un dažādām kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanas metodēm. CR EQU IRB 2 sniegts kopējo parādnieku kategorijās iedalīto riska darījumu sadalījums saistībā ar PD/LGD pieeju. “CR EQU IRB” turpmākajās norādēs attiecīgā gadījumā attiecas gan uz “CR EQU IRB 1”, gan uz “CR EQU IRB 2”.

    87.  CR EQU IRB veidnē sniegta informācija par riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanu kredītriskam (KPR 92. panta 3. punkta a) apakšpunkts) saskaņā ar IRB metodi (KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa) attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas minēti KPR 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

    88. Saskaņā ar KPR 147. panta 6. punktu kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā iedala šādus riska darījumus:

    a) 

    ar parāda vērtspapīriem nesaistīti riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušo prasījumu pret emitenta aktīviem vai ienākumiem; vai

    b) 

    parāda vērtspapīru riska darījumi un citi vērtspapīri, partnerības līgumi, atvasinātie instrumenti vai citi instrumenti, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

    89.  CR EQU IRB veidnē uzrāda arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kam piemēro KPR 152. pantā minēto vienkāršo riska pakāpes pieejas procedūru.

    90. Saskaņā ar KPR 151. panta 1. punktu iestādes iesniedz CR EQU IRB veidni, ja tās piemēro vienu no trim KPR 155. pantā minētajām pieejām:

    — 
    vienkāršo riska pakāpes pieeju,
    — 
    PD/LGD pieeju vai
    — 
    iekšējo modeļu pieeju.

    Turklāt iestādes, kas piemēro IRB pieeju, CR EQU IRB veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērto vērtību tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana (piemēram, kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saskaņā ar KPR 48. panta 4. punktu piesaista riska pakāpi 250 % apmērā, attiecīgi riska pakāpi 370 % apmērā saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu)).

    91.  CR EQU IRB veidnē neuzrāda šādus kapitāla vērtspapīru prasījumus:

    — 
    kapitāla vērtspapīru riska darījumi tirdzniecības portfelī (gadījumā, ja iestādes nav atbrīvotas no pašu kapitāla aprēķināšanas prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 94. pantu);
    — 
    kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz kuriem attiecas standartizētās pieejas daļējā izmantošana (KPR 150. pants), tostarp:
    — 
    kapitāla vērtspapīru riska darījumi, attiecībā uz kuriem piemērotas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar KPR 495. panta 1. punktu,
    — 
    kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar standartizēto pieeju piešķir 0 % riska pakāpi, tostarp publiskā sektora sponsorētām sabiedrībām, kam var piemērot 0 % riska pakāpi (KPR 150. panta 1. punkta g) apakšpunkts),
    — 
    kapitāla vērtspapīru riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem (KPR 150. panta 1. punkta h) apakšpunkts),
    — 
    kapitāla vērtspapīru riska darījumi ar palīgpakalpojumu uzņēmumiem, kuru riska darījumu riska svērto vērtību var aprēķināt saskaņā ar “citu aktīvu, kas nav kredītsaistības” procedūru (saskaņā ar KPR 155. panta 1. punktu),
    — 
    kapitāla vērtspapīru prasījumi, kurus atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 46. un 48. pantu.

    3.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām (piemēro gan CR EQU IRB 1, gan CR EQU IRB 2)



    Slejas

    005

    PARĀDNIEKA KATEGORIJA (RINDAS IDENTIFIKATORS)

    Parādnieka kategorija ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

    010

    IEKŠĒJO REITINGU SISTĒMA

    PD, KAS NOTEIKTA PARĀDNIEKU KATEGORIJAI (%)

    Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, 010. slejā uzrāda saistību neizpildes varbūtību (PD), kas aprēķināta saskaņā ar KPR 165. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

    Uzrādāmā PD, kas noteikta parādnieku kategorijai vai portfelim, atbilst obligātajām prasībām, kuras noteiktas KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā. Attiecībā uz katru individuālo kategoriju vai portfeli uzrāda konkrētajai parādnieku kategorijai vai portfelim noteikto PD. Visus uzrādītos riska parametrus iegūst no iekšējā reitingu sistēmā izmantotajiem riska parametriem, ko apstiprinājusi attiecīgā kompetentā iestāde.

    Attiecībā uz datiem, kas atbilst parādnieku kategoriju vai portfeļu apkopojumam (piemēram, “kopējie riska darījumi”), uzrāda riska darījumu svērto vidējo PD, kas noteikta apkopojumā ietverto parādnieku kategorijām vai portfeļiem. Lai aprēķinātu riska darījuma svērto vidējo PD, jāņem vērā visi riska darījumi, tostarp riska darījumi, kuros nav izpildītas saistības. Lai aprēķinātu riska darījumu svērto vidējo PD, svēršanas nolūkos izmanto riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība (060. sleja).

    020

    SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Iestādes 020. slejā uzrāda sākotnējo riska darījuma vērtību (pirms korekcijas pakāpēm). Saskaņā ar KPR 167. panta noteikumiem riska darījumu vērtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir uzskaites vērtība, kas atliek pēc specifiskajām kredītriska korekcijām. Riska darījuma vērtība ārpusbilances kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ir to nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

    Iestādes 020. slejā ietver arī KPR I pielikumā minētos ārpusbilances posteņus, kas iedalīti kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā (piemēram, “daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”).

    Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju (kā minēts KPR 165. panta 1. punktā), ņem vērā arī KPR 155. panta 2. punktā minētos izlīdzināšanas noteikumus.

    030.-040.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    GARANTIJAS

    KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Neatkarīgi no pieejas, kas izvēlēta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, iestādes var atzīt nefondēto kredītaizsardzību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem (KPR 155. panta 2., 3. un 4. punkts). Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 030. un 040. slejā uzrāda nefondētās kredītaizsardzības summu garantiju (030. sleja) vai kredītu atvasināto instrumentu (040. sleja) veidā, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

    050

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    Iestādes 050. slejā uzrāda to daļu no sākotnējās riska darījuma vērtības pirms korekcijas pakāpēm, kurai piemēro nefondēto kredītaizsardzību, kas atzīta saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā noteiktajām metodēm.

    060

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju vai PD/LGD pieeju, 060. slejā uzrāda riska darījuma vērtību, ņemot vērā aizstāšanas ietekmi, kas izriet no nefondētās kredītaizsardzības (KPR 155. panta 2. un 3. punkts un 167. pants).

    Atgādinājumam – kapitāla vērtspapīru ārpusbilances riska darījumu gadījumā riska darījuma vērtība ir tā nominālvērtība pēc specifiskajām kredītriska korekcijām (KPR 167. pants).

    070

    RISKA DARĪJUMU SVĒRTIE VIDĒJIE LGD (%)

    Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju, CR EQU IRB 2 070. slejā uzrāda riska darījumu svērtos vidējos LGD, kas noteikti apkopojumā iekļautajām parādnieku kategorijām vai portfeļiem; tas pats attiecas uz CR EQU IRB veidnes 020. rindu. Riska darījuma vērtību, kurā ņemta vērā nefondētā kredītaizsardzība, izmanto riska darījumu svērto vidējo LGD aprēķināšanai. Iestādes ņem vērā KPR 165. panta 2. punkta noteikumus.

    080

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    Iestādes 080. slejā uzrāda riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 155. panta noteikumiem.

    Gadījumos, kad iestādēm, kas piemēro PD/LGD pieeju, nav pietiekamas informācijas, lai lietotu KPR 178. pantā sniegto saistību neizpildes definīciju, riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā riska pakāpēm piemēro koeficientu 1,5 (KPR 155. panta 3. punkts).

    Attiecībā uz riska pakāpes funkcijas ievadparametru M (termiņš) kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērotais termiņš ir pieci gadi (KPR 165. panta 3. punkts).

    090

    IZZIŅAS POSTENIS: PAREDZAMO ZAUDĒJUMU SUMMAS APRĒĶINS

    Iestādes 090. slejā uzrāda kapitāla vērtspapīru riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 158. panta 4., 7., 8. un 9. pantu.

    92. Saskaņā ar KPR 155. pantu iestādes dažādiem portfeļiem var piemērot dažādas pieejas (vienkāršo riska pakāpes pieeju, PD/LGD pieeju vai iekšējo modeļu pieeju), ja tās šīs dažādās pieejas izmanto iekšēji. Iestādes CR EQU IRB 1 veidnē uzrāda arī riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana).



    Rindas

    CR EQU IRB 1 – 020. rinda

    PD/LGD PIEEJA: KOPĀ

    Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 1 veidnes 020. rindā.

    CR EQU IRB 1; 050.–090. rinda

    VIENKĀRŠĀ RISKA PAKĀPES PIEEJA: KOPĀ

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA RISKA PAKĀPĒM SASKAŅĀ AR VIENKĀRŠO RISKA PAKĀPES PIEEJU

    Iestādes, kas piemēro vienkāršo riska pakāpes pieeju (KPR 155. panta 2. punkts), pieprasīto informāciju uzrāda 050.–090. rindā atbilstoši pamatā esošo riska darījumu iezīmēm.

    CR EQU IRB 1; 100. rinda

    IEKŠĒJO MODEĻU PIEEJA

    Iestādes, kas piemēro iekšējo modeļu pieeju (KPR 155. panta 4. punkts), prasīto informāciju uzrāda 100. rindā.

    CR EQU IRB 1; 110. rinda

    KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU RISKA DARĪJUMI, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

    Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, uzrāda riska darījumu riska svērtās vērtības tiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas piesaista fiksētas riska pakāpes procedūru (bet kam netiek skaidri piemērota vienkāršā riska pakāpes pieeja vai kredītriska standartizētās pieejas (pagaidu vai pastāvīga) daļēja izmantošana). Piemēram,

    — tādu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru pozīcijām finanšu sektora sabiedrībās, kam piemēro KPR 48. panta 4. punkta procedūru, kā arī

    — kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR 471. panta 2. punktu piemērota riska pakāpe 370 % apmērā,

    uzrāda 110. rindā.

    CR EQU IRB 2

    KOPĒJO RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA PARĀDNIEKU KATEGORIJĀM SASKAŅĀ AR PD/LGD PIEEJU

    Iestādes, kas piemēro PD/LGD pieeju (KPR 155. panta 3. punkts) pieprasīto informāciju uzrāda CR EQU IRB 2 veidnē.

    Ja iestādes, kas izmanto PD/LGD pieeju, piemēro unikālu reitingu sistēmu vai var sniegt pārskatu saskaņā ar iekšēju paraugskalu, tās CR EQU IRB 2 uzrāda reitinga kategorijas vai portfeļus, kas saistīti ar šo unikālo reitingu sistēmu/paraugskalu. Visos citos gadījumos dažādās reitingu sistēmas apvieno un sakārto saskaņā ar šādiem kritērijiem: dažādu reitingu sistēmu parādnieku kategorijas vai portfeļus apvieno un sakārto no zemākās katrai parādnieku kategorijai vai portfelim noteiktās PD uz augstāko.

    3.6.   C 11.00 – NORĒĶINU/PIEGĀDES RISKS (CR SETT)

    3.6.1.   Vispārīgas piezīmes

    93. Šajā veidnē pieprasīta informācija gan par tirdzniecības, gan netirdzniecības portfeļa darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, un to attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saistībā ar norēķinu risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu.

    94. Iestādes CR SETT veidnē uzrāda informāciju par norēķinu/piegādes risku saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm, kas turēti to tirdzniecības vai netirdzniecības portfelī.

    95. Saskaņā ar KPR 378. pantu repo darījumi, vērtspapīru vai preču aizdevumu darījumi un vērtspapīru vai preču aizņēmumu darījumi saistībā ar parāda instrumentiem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtām un precēm nav pakļauti norēķinu/piegādes riskam. Jāņem vērā, ka atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošu norēķinu darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, tomēr piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku, kā noteikts KPR 378. pantā.

    96. Attiecībā uz darījumiem, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini, iestādes aprēķina cenas atšķirību, kurai tās pakļautas. Tā ir atšķirība starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

    97. Iestādes šo starpību reizina ar attiecīgu KPR 378. panta 1. tabulā norādīto pakāpi, lai noteiktu attiecīgās pašu kapitāla prasības.

    98. Saskaņā ar 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu/piegādes risku reizina ar 12,5, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību.

    99. Jāņem vērā, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz neapmaksātām piegādēm, kā noteikts KPR 379. pantā, neietilpst CR SETT veidnes tvērumā; par tām sniedz pārskatu kredītriska veidnēs (CR SA, CR IRB).

    3.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    DARĪJUMI, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI UN KURI NOVĒRTĒTI NORĒĶINU CENĀ

    Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes šajā 010. slejā uzrāda darījumus, kuros pēc attiecīgā piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

    Visus darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini, uzrāda šajā 010. slejā neatkarīgi no tā, vai pēc attiecīgā norēķinu datuma tie ir ar peļņu vai zaudējumiem.

    020

    DARĪJUMU, KUROS NAV NOKĀRTOTI NORĒĶINI, RADĪTIE CENAS ATŠĶIRĪBAS RISKA DARĪJUMI

    Saskaņā ar KPR 378. pantu iestādes 020. slejā uzrāda cenas atšķirību starp konkrētā parāda instrumenta, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces līgto norēķinu cenu un tās pašreizējo tirgus vērtību, ja šāda atšķirība varētu iestādei radīt zaudējumu.

    Šajā 020. slejā norāda tikai darījumus, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri pēc attiecīgās norēķinu dienas ir ar zaudējumiem.

    030

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Iestādes 030. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 378. pantu.

    040

    KOPĒJĀ NORĒĶINU RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    Saskaņā ar KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunktu iestādes 030. slejā uzrādītās pašu kapitāla prasības reizina ar 12,5, lai iegūtu norēķinu riska darījuma vērtību.



    Rindas

    010

    Kopējie netirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

    Iestādes 010. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar netirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

    Iestādes 010./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

    Iestādes 010./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

    Iestādes 010./030. uzrāda apkopotās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

    020–060

    Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

    Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz netirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 020.–060. rindā minētajām kategorijām.

    Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

    070

    Kopējie tirdzniecības portfelī esošie darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini

    Iestādes 070. rindā uzrāda apkopoto informāciju saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīciju norēķinu/piegādes risku (saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktu un 378. pantu).

    Iestādes 070./010. uzrāda to darījumu kopsummu, kuros pēc piegādes datuma nav nokārtoti norēķini un kuri novērtēti attiecīgajās līgtajās norēķinu cenās.

    Iestādes 070./020. uzrāda apkopoto informāciju par darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini un kuri ir ar zaudējumiem, radītajiem cenas atšķirības riska darījumiem.

    Iestādes 070./030. uzrāda kopējās pašu kapitāla prasības, kas iegūtas summējot darījumu, kuros nav nokārtoti norēķini, pašu kapitāla prasības, reizinot 020. slejā uzrādīto “cenas atšķirību” ar atbilstīgo pakāpi, kuras pamatā ir darba dienu skaits pēc attiecīgās norēķinu dienas (KPR 1. panta 378. tabulā minētās kategorijas).

    080–120

    Darījumi, kuros nav nokārti norēķini līdz 4 dienām (pakāpe 0 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 5 līdz 15 dienām (pakāpe 8 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 16 līdz 30 dienām (pakāpe 50 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini no 31 līdz 45 dienām (pakāpe 75 %)

    Darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini 46 vai vairāk dienas (pakāpe 100 %)

    Iestādes uzrāda informāciju saistībā ar norēķinu/piegādes risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar KPR 378. panta 1. tabulas 080.–120. rindā minētajām kategorijām.

    Pašu kapitāla prasības norēķinu/piegādes riskam nav jāaprēķina attiecībā uz darījumiem, kuros mazāk kā piecu darba dienu laikā pēc attiecīgās norēķinu dienas nav nokārtoti norēķini.

    3.7.   C 12.00 – KREDĪTRISKS: VĒRTSPAPĪROŠANA – STANDARTIZĒTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SA)

    3.7.1.   Vispārīgas piezīmes

    100. Šajā veidnē pieprasīto informāciju iesniedz par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro standartizētās pieejas procedūru. Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanu, kuras riska darījumu riska svērto vērtību nosaka, pamatojoties uz pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 02.00 veidnē. Tāpat pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu piemēro 1 250  % riska pakāpi un kuras saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punktu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 01.00 veidnē.

    100.a Šajā veidnē visas atsauces uz KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas pantiem ir atsauces uz KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

    100.b Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa vērtspapīrošanas jomā. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

    101.  CR SEC SA veidnē apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu, kas iekļauta banku portfelī, kā noteikts attiecīgi KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

    3.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    Iniciatoriestādēm pārskata sniegšanas datumā jāuzrāda visu vērtspapīrošanas darījumā iniciēto pašreizējo vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksāto summu neatkarīgi no tā, kas ir pozīciju turētājs. Līdz ar to uzrāda gan bilances vērtspapīrošanas riska darījumus (piemēram, obligācijas, subordinētos aizdevumus), gan ārpusbilances riska darījumus un atvasinātos instrumentus (piemēram, subordinēto kredītu līnijas, likviditātes līgumus, procentu likmju mijmaiņas darījumus, kredītriska mijmaiņas darījumus utt.), kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumos.

    Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, ja iniciators netur nekādas pozīcijas, tad iniciatoram minētā vērtspapīrošana nav jāņem vērā, sniedzot pārskatu CR SEC SA vai CR SEC IRB veidnēs. Šajā nolūkā iniciatora turētās vērtspapīrošanas pozīcijas ietver priekšlaicīgas amortizācijas uzkrājumus atjaunojamu riska darījumu, kas noteikti KPR 242. panta 12. punktā, vērtspapīrošanai.

    020.-040.

    SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Saskaņā ar KPR 249. un 250. panta noteikumiem attiecībā uz vērtspapīroto riska darījumu kredītaizsardzību uzskata, ka nepastāv termiņu nesakritības.

    020

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA )

    Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (C VA ) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

    030

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

    Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, šajā slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

    Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

    040

    KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

    Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

    Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

    050

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta a), c) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un jebkādas kredītriska korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

    Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīrošanas pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

    Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

    Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

    060

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

    070

    RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA BEZ VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

    Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. panta 1. un 2. punktu, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 040. sleju.

    080.-110.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    KPR 4. panta 57. punkts un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļa.

    Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

    Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

    080

    (-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA )

    Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 59. punktā un reglamentēta 235. pantā.

    Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

    090

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 58. punktā un reglamentēta 195., 197. un 200. pantā.

    Ar kredītrisku saistītās parādzīmes un bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu saskaņā ar KPR 218.–236. pantu pielīdzina naudas nodrošinājumam.

    Sk. CR SA norādes (Pārskatu sniegšana par KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi).

    100.-110.

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

    100

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    222. panta 3. punkts un 235. panta 1. un 2. punkts

    Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

    Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 090. sleju [(-) Izejošās naudas plūsmas kopā].

    110

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    Ja izmanto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, vērtspapīrošanas pozīcijas, kas ir parāda vērtspapīri un atbilstošs finanšu nodrošinājums saskaņā ar KPR 197. panta 1. punktu, šajā slejā uzrāda kā ienākošās naudas plūsmas.

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 100. sleju [(-) Ienākošās naudas plūsmas kopā].

    120

    NETO RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 110. sleju.

    130

    (-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM )

    Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 120. un 130. sleju.

    140

    PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

    Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 150. sleju.

    150.-180.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien KPR nav noteikts citādi.

    Sk. CR SA kopējās veidnes 160.–190. sleju.

    Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %,]0 %, 20 %],]20 %, 50 %] un]50 %, 100 %].

    190

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

    Šī informācija ir saistīta ar CR SA kopējās veidnes 200. sleju.

    200

    (-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

    KPR 258. pantā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

    210

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

    Riska darījuma vērtība mīnus no pašu kapitāla atskaitītā riska darījuma vērtība.

    220.-320.

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES, SADALĪJUMS ATKARĪBĀ NO RISKA PAKĀPĒM

    220.-260.

    AR REITINGU

    Pozīcijas ar reitingu definētas KPR 242. panta 8. punktā.

    Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz SP paredzēts KPR 251. pantā (1. tabulā).

    270

    1 250  % (BEZ REITINGA)

    Pozīcijas bez reitinga definētas KPR 242. panta 7. punktā.

    280

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts

    Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

    290

    CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: OTRĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMI UZ AKTĪVIEM BALSTĪTO KOMERCIĀLO VĒRTSPAPĪRU (ABKV) PROGRAMMĀ

    Riska darījuma vērtība, kam piemēro vērtspapīrošanas pozīciju procedūru otrās kārtas zaudējumu laidienā vai labākā laidienā ABKV programmā, kas noteikta KPR 254. pantā.

    Uz aktīviem balstītā komerciālo vērtspapīru (ABKV) programma definēta KPR 242. panta 9. punktā.

    300

    CAURSKATĪŠANA – NO KĀ: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

    310

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA (INP)

    KPR 109. panta 1. punkts un 259. panta 3. punkts Vērtspapīrošanas pozīciju riska darījuma vērtība saskaņā ar iekšējā novērtējuma pieeju.

    320

    INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

    330

    RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

    340

    NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

    Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā šajā slejā uzrādāmajā vērtībā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību.

    350

    KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

    KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda konkrētas KPR 405., 406. vai 409. pantā noteiktās prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu. Šādu papildu riska pakāpi var piemērot ne tikai ieguldītājām iestādēm, bet arī iniciatoriem, sponsoriem un sākotnējiem aizdevējiem.

    360

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

    Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250  %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 330. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

    370.-380.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (370. sleja)/pēc (380. sleja) KPR 252. pantā (tādu posteņu vērtspapīrošana, attiecībā uz kuriem šobrīd netiek pildītas saistības vai kuri saistīti ar īpaši augstu risku) vai KPR 256. panta 4. punktā (papildu pašu kapitāla prasības tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu) noteikto ierobežojumu piemērošanas.

    390

    IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO SP VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

    Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

    102.  CR SEC SA veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas darījumiem.

    103. Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.



    Rindas

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

    020

    NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

    030

    INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

    040.-060.

    BILANCES POSTEŅI

    KPR 246. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība pēc specifisko kredītriska korekciju piemērošanas.

    Bilances posteņi ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (050. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (060. rinda) darījumiem.

    070.-090.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, no kuras atņemta minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un kura reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

    Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu.

    Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

    Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

    Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti ir sadalīti pa vērtspapīrošanas (080. rinda) un atkārtotas vērtspapīrošanas (090. rinda) darījumiem kā norādīts KPR 251. panta 1. tabulā.

    100

    PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

    Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

    110

    IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

    Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

    120.-140.

    BILANCES POSTEŅI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

    150.-170.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

    180

    SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 14. punktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

    190.-210.

    BILANCES POSTEŅI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

    220.-240.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu un atkārtotu vērtspapīrošanu piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

    250.-290.

    NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

    Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas SP paredzētas KPR 251. panta 1. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

    Šīs rindas uzrāda tikai par 190., 210. līdz 270. sleju un 330. līdz 340. sleju.

    3.8.   C 13.00 KREDĪTRISKS – VĒRTSPAPĪROŠANA: UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTĀ PIEEJA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBĀM (CR SEC IRB)

    3.8.1.   Vispārīgas piezīmes

    104. Šajā veidnē pieprasīta informācija par visu vērtspapīrošanu, kurā atzīta būtiska riska pārvešana un kurā pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta vērtspapīrošanā, kurai piemēro uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju. Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanu, kuras riska darījumu riska svērtās vērtības nosaka, pamatojoties uz pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 02.00 veidnē. Tāpat pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu piemēro 1 250  % riska pakāpi un kuras saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punktu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 01.00 veidnē.

    104.a Šajā veidnē visas atsauces uz KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas pantiem ir atsauces uz KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

    105. Uzrādāmā informācija ir atkarīga no iestādes statusa attiecībā uz vērtspapīrošanu. Iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem piemēro īpašus pārskatu sniegšanas posteņus.

    106.  CR SEC IRB veidnei ir tāds pats tvērums kā CR SEC SA veidnei; tajā apkopo informāciju gan par tradicionālo, gan par sintētisko vērtspapīrošanu bankas portfelī.

    3.8.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    KOPĒJĀ INICIĒTO VĒRTSPAPĪROŠANAS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    Attiecībā uz kopējo bilances posteņu rindu šajā slejā uzrādāmā vērtība atbilst vērtspapīrošanas riska darījumu nesamaksātajai summai pārskata sniegšanas datumā.

    Sk. CR SEC SA 010. sleju.

    020.-040.

    SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA: VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KREDĪTAIZSARDZĪBA

    KPR 249. un 250. pants

    Termiņu nesakritību neņem vērā vērtspapīrošanas shēmā iesaistīto kredītriska mazināšanas metožu koriģētajā vērtībā.

    020

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA (CVA )

    Detalizēta procedūra attiecībā uz to, kā aprēķināt nodrošinājuma vērtību, kurai piemērota svārstīguma korekcija (CVA) un kuru paredzēts uzrādīt šajā slejā, ir noteikta KPR 223. panta 2. punktā.

    030

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ: NEFONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (G*)

    Ņemot vērā vispārējo noteikumu par “ienākošajām naudas plūsmām” un “izejošajām naudas plūsmām”, CR SEC IRB veidnes 030. slejā uzrādītās vērtības norāda kā “ienākošās naudas plūsmas” attiecīgajā kredītriska veidnē (CR SA vai CR IRB) un riska darījumu kategorijā, kas attiecas uz aizsardzības devēju (t. i., trešo personu, uz kuru ar nefondēto kredītaizsardzību tiek pārvests laidiens).

    Aprēķina procedūra kredītaizsardzības nominālvērtībai, kurai piemērota korekcija saistībā ar “ārvalstu valūtas risku” (G*), ir noteikta KPR 233. panta 3. punktā.

    040

    KREDĪTAIZSARDZĪBAS SAGLABĀTĀ VAI ATPIRKTĀ NOSACĪTĀ SUMMA

    Visus laidienus, kas ir saglabāti vai atpirkti, piemēram, paturētas pirmās kārtas zaudējumu pozīcijas, uzrāda to nominālajā summā.

    Aprēķinot kredītaizsardzības saglabāto vai atpirkto summu, neņem vērā uzraudzības iestādes diskontu ietekmi uz kredītaizsardzību.

    050

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Pārskatu sniedzošās iestādes turētās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR 246. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu un 2. punktu, nepiemērojot kredīta korekcijas pakāpes un bruto vērtības korekcijas un uzkrājumus. Savstarpējo prasījumu ieskaits ir būtisks tikai attiecībā uz vienai un tai pašai SSPE sniegtiem vairākiem atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem attiecas atbilstošs savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

    Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas jānorāda šajā slejā, attiecas tikai uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Vērtspapīroto pozīciju vērtības korekcijas neņem vērā.

    Priekšlaicīgas amortizācijas noteikumu gadījumā iestādei ir jānorāda “iniciatora līdzdalības daļas” summa, kā definēts KPR 256. panta 2. punktā.

    Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā pozīcijas, ko iniciators tur bilances posteņu un/vai ieguldītāja līdzdalības daļas veidā (priekšlaicīga amortizācija), ir 010.–040. slejas apkopojuma rezultāts.

    060.-090.

    KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS (KRM) METODES AR AIZSTĀŠANAS IETEKMI UZ RISKA DARĪJUMU

    Sk. KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktu un Trešās daļas II sadaļas 4. nodaļu.

    Šajā sleju blokā apkopo informāciju par kredītriska mazināšanas metodēm, kas samazina riska darījuma vai riska darījumu kredītrisku, aizstājot riska darījumus (kā turpmāk norādīts attiecībā uz ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām).

    060

    (-) NEFONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA: KORIĢĒTĀS VĒRTĪBAS (GA )

    Nefondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 59. apakšpunktā.

    KPR 236. pantā aprakstīta GA aprēķinu procedūra pilnas aizsardzības/daļējas aizsardzības – vienādas prioritātes gadījumā.

    Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 040. un 050. sleju.

    070

    (-) FONDĒTĀ KREDĪTAIZSARDZĪBA

    Fondētā kredītaizsardzība definēta KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā.

    Tā kā finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi nepiemēro, šajā slejā uzrāda tikai fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar KPR 200. pantu.

    Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 060. sleju.

    080.-090.

    RISKA DARĪJUMA AIZSTĀŠANA SAISTĪBĀ AR KRM

    Uzrāda arī vienās un tajās pašās riska darījumu kategorijās – un attiecīgā gadījumā parādnieku kategorijās – ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

    080

    (–) IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    KPR 236. pants

    Izejošās naudas plūsmas atbilst “Riska darījuma vērtības bez vērtības korekcijām un uzkrājumiem” segtajai daļai, ko atskaita no parādnieka riska darījumu kategorijas – un attiecīgā gadījumā no riska pakāpes vai parādnieka kategorijas –, un pēc tam iedala aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpē vai parādnieka kategorijā.

    Šo summu uzskata par aizsardzības devēja riska darījumu kategorijā – un attiecīgā gadījumā riska pakāpēs vai parādnieku kategorijās – ienākošo naudas plūsmu.

    Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 070. sleju.

    090

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 080. sleju.

    100

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PĒC KRM AIZSTĀŠANAS IETEKMES, PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Attiecīgajā riska pakāpē un riska darījumu kategorijā iedalītais riska darījums pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar “Kredītriska mazināšanas (KRM) metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu”.

    Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 090. sleju.

    110

    (-) KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES, KAS IETEKMĒ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBU: FONDĒTĀS KREDĪTAIZSARDZĪBAS FINANŠU NODROŠINĀJUMA PAPLAŠINĀTĀS METODES KORIĢĒTĀ VĒRTĪBA (CVAM)

    KPR 218. līdz 222. pants. Šajā postenī ietvertas arī ar kredītrisku saistītās parādzīmes (KPR 218. pants).

    120

    PILNĪBĀ KORIĢĒTĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA (E*)

    Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu, tāpēc – nepiemērojot KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās korekcijas pakāpes.

    130.-160.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅU PILNĪBĀ KORIĢĒTĀS RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS (E*) SADALĪJUMS SASKAŅĀ AR KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    KPR 246. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēts, ka ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība, kas reizināta ar korekcijas pakāpi. Šī korekcijas pakāpe ir 100 %, ja vien nav noteikts citādi.

    Šajā sakarā korekcijas pakāpe definēta KPR 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā.

    Pārskatu sniegšanas nolūkā pilnībā koriģētās riska darījumu vērtības (E*) uzrāda saskaņā ar šādiem četriem savstarpēji izslēdzošiem korekcijas pakāpju intervāliem: 0 %, (0 %, 20 %], (20 %, 50 %] un (50 %, 100 %].

    170

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA

    Vērtspapīrošanas pozīcijas saskaņā ar KPR 246. pantu.

    Šī informācija ir saistīta ar CR IRB veidnes 110. sleju.

    180

    (-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

    KPR 266. panta 3. punktā paredzēts, ka attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250  % riska pakāpi, iestādes var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska darījumu riska svērto vērtību aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

    190

    RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAM PIEMĒRO RISKA PAKĀPES

    200.-320.

    UZ REITINGIEM BALSTĪTĀ METODE (KREDĪTKVALITĀTES PAKĀPES)

    KPR 261. pants

    IRB vērtspapīrošanas pozīcijas ar iespējamo reitingu atbilstoši KPR 259. panta 2. punktam uzrāda kā pozīcijas ar reitingu.

    Riska darījumu vērtības, kam piemēro riska pakāpes, sadala atkarībā no kredītkvalitātes pakāpēm (KKP), kā attiecībā uz IRB pieeju paredzēts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

    330

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    Uzraudzības formulas metode (UFM), KPR 262. pants.

    Vērtspapīrošanas pozīcijas riska pakāpe ir lielāka par 7 % vai atbilst riska pakāpei, kas piemērojama saskaņā ar norādītajām formulām.

    340

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    Kredītriska mazināšanu vērtspapīrošanas pozīcijām var atzīt atbilstoši KPR 264. pantam. Šajā gadījumā, ja saņemta pilna aizsardzība, iestāde norāda pozīcijas “faktisko riska pakāpi” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 2. punktā (faktiskā riska pakāpe ir vienāda ar pozīcijas riska darījuma riska svērto vērtību, kas dalīta ar pozīcijas riska darījuma vērtību un reizināta ar 100).

    Pozīcijas daļējas aizsardzības gadījumā iestādei ir jāpiemēro uzraudzības formulas metode, izmantojot koriģēto “T” saskaņā ar to, kas noteikts KPR 264. panta 3. punktā.

    Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

    350

    CAURSKATĀMĪBAS PIEEJA

    Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa augstākā riska pakāpe).

    KPR 263. panta 2. un 3. punktā paredzēta izņēmuma procedūra gadījumos, kad Kirb nevar aprēķināt.

    Likviditātes iespēju neizmantoto summu uzrāda zem “Ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti”.

    Tikmēr, kamēr iniciatoram piemēro izņēmuma procedūru gadījumos, kad Kirb nav iespējams aprēķināt, 350. sleja būtu īstā sleja, kas jāizmanto, lai uzrādītu likviditātes iespējas riska darījuma vērtībai piemēroto riska pakāpes procedūru atbilstoši KPR 263. pantā noteiktajai procedūrai.

    Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 256. panta 5. punktu un 265. pantu.

    360

    CAURSKATĪŠANA: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    Norāda riska darījuma vērtības svērto vidējo riska pakāpi.

    370

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    KPR 259. panta 3 un 4. punktā attiecībā uz pozīcijām ABKV programmās paredzēta “Iekšējā novērtējuma pieeja” (INP).

    380

    INP: VIDĒJĀ RISKA PAKĀPE (%)

    Šajā slejā uzrāda svērtās vidējās riska pakāpes.

    390

    (–) RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS SAISTĪBĀ AR VĒRTĪBAS KOREKCIJĀM UN UZKRĀJUMIEM

    Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, ievēro KPR 266. panta 1. punktu (attiecas tikai uz iniciatoriem, ja riska darījums nav atskaitīts no pašu kapitāla) un 2. punktu.

    Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

    400

    RISKA DARĪJUMA RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA

    Kopējo riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu – pirms korekcijām saistībā ar termiņu nesakritību vai uzticamības pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, un izslēdzot jebkādu riska darījuma riska svērto vērtību, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citā veidnē.

    410

    RDRSV NO KĀ: SINTĒTISKĀ VĒRTSPAPĪROŠANA

    Attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu ar termiņu nesakritību šajā slejā uzrādāmajā summā neņem vērā nekādu termiņu nesakritību.

    420

    KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

    KPR 14. panta 2. punktā, 406. panta 2. punktā un 407. pantā paredzēts, ka gadījumos, kad iestāde nepilda noteiktas prasības, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes piemēro samērīgu papildu riska pakāpi ne mazāk kā 250 % apmērā no riska pakāpes (maksimālā vērtība – 1 250  %), ko piemēro attiecīgajām vērtspapīrošanas pozīcijām saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu.

    430

    RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS TERMIŅU NESAKRITĪBAS DĒĻ

    Ja uzrādāmā vērtība ir vienāda ar nulli, attiecībā uz termiņu nesakritību sintētiskajā vērtspapīrošanā iekļauj RW*- RW(SP), kā noteikts KPR 250. pantā, izņemot tādu laidienu gadījumā, kam piemēro riska pakāpi 1 250  %. Jāņem vērā, ka RW(SP) ietver ne tikai 400. slejā uzrādītās riska darījumu riska svērtās vērtības, bet arī riska darījumu riska svērtās vērtības, kas atbilst riska darījumiem, kuri ar izejošām naudas plūsmām pārdalīti citās veidnēs.

    440.-450.

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA: PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS/PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    Kopējā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas 3. iedaļu, pirms (440. sleja)/pēc (450. sleja) KPR 260. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas. Papildus jāņem vērā KPR 265. pants (papildu pašu kapitāla prasības atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem).

    460

    IZZIŅAS POSTENIS: RISKA DARĪJUMU RISKA SVĒRTĀ VĒRTĪBA, KAS ATBILST IZEJOŠAJĀM NAUDAS PLŪSMĀM NO IRB VĒRTSPAPĪROŠANAS DARĪJUMIEM UZ CITĀM RISKA DARĪJUMU KATEGORIJĀM

    Riska darījumu riska svērtā vērtība, kas izriet no riska darījumiem, kuri pārdalīti riska mazināšanas līdzekļu sniedzējam un tādēļ aprēķināti attiecīgajā veidnē un kuri ņemti vērā vērtspapīrošanas pozīciju maksimālās robežvērtības aprēķinā.

    107.  CR SEC IRB veidne ir sadalīta trīs galvenajos rindu blokos, kuros apkopo datus par iniciētiem/sponsorētiem/saglabātiem vai nopirktiem riska darījumiem, sadalot tos pa iniciatoru, ieguldītāju un sponsoru kategorijām. Katrā no tiem informācija ir sadalīta pa bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, kā arī vērtspapīrošanas un atkārtotās vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām.

    108. Pozīcijas, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijas bez reitinga (riska darījumi pārskata sniegšanas datumā) arī ir sadalītas atkarībā no sākuma brīdī piemērotajām kredītkvalitātes pakāpēm (pēdējais rindu bloks). Šo informāciju uzrāda iniciatori, sponsori, kā arī ieguldītāji.



    Rindas

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Kopējie riska darījumi attiecas uz nenokārtotu vērtspapīrošanas darījumu kopsummu. Šajā rindā sniedz kopsavilkumu par informāciju, ko iniciatori, sponsori un ieguldītāji uzrādījuši turpmākajās rindās.

    020

    NO KĀ: ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    Nenokārtotu atkārtotu vērtspapīrošanu kopējā summa saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 63. un 64. apakšpunkta definīcijām.

    030

    INICIATORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir iniciatora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā.

    040.-090.

    BILANCES POSTEŅI

    KPR 246. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka tām iestādēm, kas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās uzskaites vērtība, neņemot vērā jebkādas piemērotās kredītriska korekcijas.

    Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 050.–070. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 080.–090. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

    100.-150.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šajās rindās apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem un atvasināto instrumentu vērtspapīrošanas pozīcijām, kam vērtspapīrošanas ietvaros piemēro korekcijas pakāpi. Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtība ir tās nominālvērtība – atskaitot minētās vērtspapīrošanas pozīcijas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas –, reizināta ar 100 % korekcijas pakāpi, ja vien nav norādīts citādi.

    Ārpusbilances vērtspapīrošanas pozīcijas, kas izriet no KPR II pielikumā norādīta atvasināta instrumenta, nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu. Riska darījuma vērtību KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu darījuma partnera kredītriskam nosaka saskaņā ar KPR Trešās sadaļas II sadaļas 6. nodaļu.

    Likviditātes iespējām, kredītiespējām un parādus apkalpojošās sabiedrības naudas avansiem iestādes norāda neizmantoto summu.

    Procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem tās norāda riska darījuma vērtību (saskaņā ar KPR 246. panta 1. punktu), kā noteikts CR SA kopējā veidnē.

    Bilances posteņi ir sadalīti pēc vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (A-B-C) 110.-130. rindā un pēc atkārtotas vērtspapīrošanas riska pakāpju grupām (D-E) 140.-150. rindā, kā noteikts KPR 261. panta 1. punkta 4. tabulā.

    160

    PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA

    Šī rinda attiecas tikai uz iniciatoriem ar tādu atjaunojamu riska darījumu vērtspapīrošanu, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, kā minēts KPR 242. panta 13. un 14. punktā.

    170

    IEGULDĪTĀJS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, un priekšlaicīgu amortizāciju, attiecībā uz kurām iestādei ir ieguldītāja loma.

    Ieguldītājs KPR nav skaidri definēts. Tāpēc šajā kontekstā tas jāsaprot kā iestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīciju un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

    180.-230.

    BILANCES POSTEŅI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem.

    240.-290.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

    300

    SPONSORS: KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Šajā rindā sniedz kopsavilkuma informāciju par to vērtspapīrošanas pozīciju bilances un ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz kurām iestādei ir sponsora loma, kā noteikts KPR 4. panta 1. punkta 14) apakšpunktā. Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

    310.-360.

    BILANCES POSTEŅI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz bilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

    370.-420.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šeit attiecībā uz vērtspapīrošanu (A-B-C) un atkārtotu vērtspapīrošanu (D-E) piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā iniciatoriem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem.

    430.-540.

    NESAMAKSĀTO POZĪCIJU SADALĪJUMS ATBILSTĪGI KKP SĀKUMA BRĪDĪ

    Šajās rindās apkopo informāciju par nesamaksātajām pozīcijām, kurām piemēro uz reitingiem balstīto metodi, un pozīcijām bez reitinga (pārskata sniegšanas datumā) atbilstīgi kredītkvalitātes pakāpēm (kas IRB paredzētas KPR 261. panta 4. tabulā), kas piemērotas iniciēšanas datumā (sākuma brīdī). Ja šādas informācijas nav, uzrāda visagrāk pieejamos KKP ekvivalenta datus.

    Šīs rindas uzrāda tikai par 170., 190. līdz 320. sleju un 400. līdz 410. sleju.

    3.9.   C 14.00 – DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR VĒRTSPAPĪROŠANU (SEC DETAILS)

    3.9.1.   Vispārīgas piezīmes

    109. Šajā veidnē apkopo informāciju par katru darījumu (salīdzinājumā ar apkopotu informāciju, ko uzrāda CR SEC SA, CR SEC IRB, MKR SA SEC, MKR SA CTP, CA1 un CA2 veidnēs) attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kuros pārskatu sniedzošā iestāde ir iesaistīta. Norāda katra vērtspapīrošanas darījuma galvenās iezīmes, piemēram, pamatā esošā portfeļa iezīmes un pašu kapitāla prasības.

    110. Šajā veidnē jāuzrāda:

    a. 

    pārskatu sniedzošās iestādes iniciēta/sponsorēta vērtspapīrošana, ja iestāde vērtspapīrošanas darījumā tur vismaz vienu pozīciju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai ir bijis būtisks riska pārvedums vai nav, iestādes sniedz informāciju par visām to turētajām pozīcijām (vai nu bankas portfelī, vai arī tirdzniecības portfelī). Turētās pozīcijās ietver tās pozīcijas, kas saglabātas atbilstoši KPR 405. pantam;

    b. 

    vērtspapīrošana, ko pārskata gada laikā ( 3 ) pārskatu sniedzošā iestāde iniciējusi/sponsorējusi, ja iestāde netur nekādas pozīcijas;

    c. 

    vērtspapīrošana, kuras galīgais bāzes aktīvs ir finanšu saistības, ko sākotnēji emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde un (daļēji) iegādājusies vērtspapīrošanas sabiedrība. Šis bāzes aktīvs varētu būt, piemēram, segtās obligācijas vai citas saistības, un to kā tādu identificē 160. slejā;

    d. 

    vērtspapīrošanā turētas pozīcijas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde nav ne iniciators, ne ieguldītājs (t. i., ieguldītāji un sākotnējie aizdevēji).

    111. Šo veidni uzrāda konsolidētas grupas un atsevišķas iestādes ( 4 ), kas atrodas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības. Ja vērtspapīrošanā ir iesaistītas vairākas vienas konsolidētās grupas sabiedrības, informāciju norāda par katru sabiedrību.

    112. Tā kā KPR 406. panta 1. punktā ir noteikts, ka iestādēm, kas iegulda vērtspapīrošanas pozīcijās, ir jāiegūst daudz informācijas par šīm pozīcijām, lai ievērotu uzticamības pārbaudes prasības, pārskata tvērumā ierobežotā apmērā iekļauj arī ieguldītājus. Konkrēti, tās uzrāda 010.–040.slejā, 070.-110. slejā, 160. slejā, 190. slejā, 290.–400. slejā, 420.–470. slejā.

    113. Iestādes, kas ir sākotnējo aizdevēju lomā (nav arī iniciatoru vai sponsoru lomā tajā pašā vērtspapīrošanā), parasti sniedz pārskatu par veidni tādā pašā mērā kā ieguldītāji.

    3.9.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    005

    RINDAS NUMURS

    Šis rindas numurs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt.

    010

    IEKŠĒJAIS KODS

    Iekšējais (burtciparu) kods, ko iestāde izmanto, lai identificētu vērtspapīrošanu. Iekšējais kods ir saistīts ar vērtspapīrošanas identifikatoru.

    020

    VĒRTSPAPĪROŠANAS IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums)

    Vērtspapīrošanas juridiskajai reģistrācijai izmantotais kods vai, ja tāda nav, nosaukums, ar kādu vērtspapīrošana ir zināma tirgū. Ja ir pieejams starptautiskais vērtspapīru identifikācijas kods (ISIN) (t. i., publiskiem darījumiem), šajā slejā uzrāda zīmes, kas ir kopīgas visiem vērtspapīrošanas laidieniem.

    030

    INICIATORA IDENTIFIKATORS (kods/nosaukums)

    Kods, ko uzraudzības iestāde piešķir iniciatoram, vai, ja tāda nav, šajā slejā uzrāda pašas iestādes nosaukumu.

    Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, pārskatu sniedzošā sabiedrība norāda visu tās konsolidētās grupas sabiedrību, kas iesaistītas darījumā (kā iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs), identifikatoru. Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai kods nav pieejams vai nav zināms, uzrāda iestādes nosaukumu.

    040

    VĒRTSPAPĪROŠANAS VEIDS: (TRADICIONĀLĀ/SINTĒTISKĀ)

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    — “T” attiecībā uz tradicionālo,

    — “S” attiecībā uz sintētisko.

    “Tradicionālā vērtspapīrošana” un “sintētiskā vērtspapīrošana” ir definēta KPR 242. panta 10. un 11. punktā.

    050

    UZSKAITEI PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI VĒRTSPAPĪROTIE RISKA DARĪJUMI IR IEKĻAUTI BILANCĒ VAI IZSLĒGTI NO TĀS?

    Iniciatori, sponsori un sākotnējie aizdevēji uzrāda vienu no šādiem saīsinājumiem:

    — “K”, ja pilnībā atzīti,

    — “P”, ja daļēji atzīti,

    — “R”, ja pilnībā pārtraukta atzīšana,

    — “N”, ja nav nepiemērojams.

    Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par darījuma uzskaitei piemēroto procedūru.

    Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori uzrāda, ka vērtspapīrotie riska darījumi ir izslēgti no bilances.

    Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

    P” (daļēji izslēgti) uzrāda, ja vērtspapīrotos aktīvus atzīst bilancē pārskatu sniedzošās sabiedrības turpmākas iesaistīšanās mērā, kā noteikts 9. SFPS 3.2.16.–3.2.21. punktā.

    060

    MAKSĀTSPĒJAS KONTEKSTĀ PIEMĒROTĀ PROCEDŪRA: VAI UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJĀM ATTIECAS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS?

    Iniciatori uzrāda tikai šādus saīsinājumus:

    — “N” neattiecas pašu kapitāla prasības,

    — “B” banku portfelis,

    — “T” tirdzniecības portfelis,

    — “A” daļēji abos portfeļos.

    KPR 109., 243. un 244. pants

    Šajā slejā ir sniegts kopsavilkums par iniciatora vērtspapīrošanas shēmai maksātspējas kontekstā piemēroto procedūru. Tajā norādīts, vai pašu kapitāla prasības aprēķinātas saskaņā ar vērtspapīrošanas riska darījumiem vai vērtspapīrošanas pozīcijām (bankas portfelis/tirdzniecības portfelis).

    Ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīroti riska darījumi (nebūtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SA veidnē gadījumos, kad izmanto standartizēto pieeju, vai CR IRB veidnē, ja iestāde izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju.

    Pretējā gadījumā, ja pašu kapitāla prasību pamatā ir vērtspapīrošanas pozīcijas banku portfelī (būtisku riska pārvedumu gadījumā), pašu kapitāla prasību aprēķinu attiecībā uz kredītrisku uzrāda CR SEC SA veidnē vai CR SEC IRB veidnē. Saistībā ar vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī aprēķinu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku uzrāda MKR SA TDI (standartizēts vispārējs pozīcijas risks) un MKR SA SEC vai MKR SA CTP (standartizēts specifiskais pozīciju risks), vai MKR IM (iekšējie modeļi) veidnē.

    Saistību vērtspapīrošanas gadījumā iniciatori neuzrāda šo sleju.

    070

    VĒRTSPAPĪROŠANA VAI ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA?

    Saskaņā ar “vērtspapīrošanas” un “atkārtotas vērtspapīrošanas” definīcijām, kas noteiktas KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā un 62. līdz 64. apakšpunktā, pamatā esošā aktīva veidu uzrāda, izmantojot šādus saīsinājumus:

    — “S” attiecībā uz vērtspapīrošanu,

    — “R” attiecībā uz atkārtotu vērtspapīrošanu.

    075

    VPS VĒRTSPAPĪROŠANA

    Regulas (ES) 2017/2402 18. pants

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    Y – jā;

    N – Nē.

    080.-100.

    SAGLABĀŠANA

    KPR 404. līdz 410. pants.

    080

    PIEMĒROTAIS SAGLABĀŠANAS VEIDS

    Kā paredzēts KPR 405. pantā, par katru iniciēto vērtspapīrošanas shēmu uzrāda attiecīgo neto ekonomiskās līdzdalības daļas saglabāšanas veidu:

    A – vertikālais segments (vērtspapīrošanas pozīcijas): “saglabāšana vismaz 5 % apmērā no katra ieguldītājiem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības;”

    V – vertikālais segments (vērtspapīroti riska darījumi): vismaz 5 % no katra vērtspapīrotā riska darījuma kredītriska saglabāšana, ja tādējādi saglabātais kredītrisks attiecībā uz šādiem vērtspapīrotiem riska darījumiem vienmēr ir līdzvērtīgs vai pakārtots kredītriskam, kas ir vērtspapīrots attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem;

    B – atjaunojami riska darījumi: “gadījumā, ja atjaunojamu riska darījumu vērtspapīro, – iniciatora daļa ne mazāk kā 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”;

    C – bilances: “nejauši izvēlētu riska darījumu, kas ir vismaz 5 % no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības, saglabāšana, ja citādi šādi riska darījumi būtu vērtspapīroti vērtspapīrošanā, ar nosacījumu, ka potenciāli vērtspapīrojamo riska darījumu skaits vērtspapīrošanas sākumā nav mazāks par 100”;

    D – pirmās kārtas zaudējumi: “pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu tādu laidienu saglabāšana, kuriem ir līdzīga vai augstāka riska profils nekā ieguldītājiem pārvestajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru derīguma termiņš nebeidzas pirms ieguldītājiem pārvesto vai pārdoto laidienu termiņa, lai kopumā saglabāšana būtu vismaz 5 % apmērā no vērtspapīroto riska darījumu nominālvērtības”;

    E – atbrīvota. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 405. panta 3. punkta noteikumi.

    N – nepiemēro. Šo kodu uzrāda attiecībā uz vērtspapīrošanu, ko skar KPR 404. panta noteikumi.

    U – pārkāpj vai nav zināma. Šo kodu uzrāda, ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav zināms, kāda veida saglabāšanu piemēro, vai neatbilstības gadījumā.

    090

    SAGLABĀŠANAS % PĀRSKATA SNIEGŠANAS DATUMĀ

    Iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs saglabā būtisku vērtspapīrošanas neto ekonomiskās līdzdalības daļu, kas nav mazāka par 5 % (iniciēšanas datumā).

    Neatkarīgi no KPR 405. panta 1. punkta saglabāšanas mērīšanu iniciēšanas brīdī parasti var interpretēt kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmoreiz vērtspapīroti, bet ne kā brīdi, kad riska darījumi tika pirmo reiz radīti (piemēram, tas nav brīdis, kad tika izsniegti pamatā esošie aizdevumi). Saglabāšanas mērīšana iniciēšanas brīdī nozīmē to, ka brīdī, kad saglabāšana ir tikusi novērtēta un prasība ir bijusi izpildīta (piemēram, kad riska darījums pirmo reizi ticis vērtspapīrots), nepieciešamā saglabāšanas procentuālā attiecība ir 5 %; saglabātās procentuālās attiecības dinamiska pārmērīšana un pielāgošana visā darījuma pastāvēšanas laikā nav obligāta.

    Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

    100

    ATBILSTĪBA SAGLABĀŠANAS PRASĪBAI?

    KPR 405. panta 1. punkts

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    Y – JĀ;

    N – Nē.

    Šī sleja nav jāuzrāda, ja 080. slejā ir uzrādīts kods “E” (atbrīvota) vai “N” (nepiemēro) (Piemērotais saglabāšanas veids).

    110

    IESTĀDES LOMA: (INICIATORS/SPONSORS/SĀKOTNĒJAIS AIZDEVĒJS/IEGULDĪTĀJS)

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    — “O” attiecībā uz iniciatoru,

    — “S” attiecībā uz sponsoru,

    — “L” attiecībā uz sākotnējo aizdevēju,

    — “I” attiecībā uz ieguldītāju.

    Sk. definīcijas KPR 4. panta 1. punkta 13. apakšpunktā (iniciators) un 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā (sponsors). Par ieguldītājiem pieņem tās iestādes, kurām piemēro KPR 406. un 407. pantu.

    120.-130.

    PROGRAMMAS, KAS NAV ABKV PROGRAMMAS

    ABKV programmas (definētas KPR 242. panta 9. punktā) to īpašo iezīmju dēļ un tādēļ, ka tās ietver vairākas atsevišķas vērtspapīrošanas pozīcijas, ir atbrīvotas no uzrādīšanas 120. un 130. slejā.

    120

    INICIĒŠANAS DATUMS (mm/gggg)

    Vērtspapīrošanas iniciēšanas datuma mēnesi un gadu (t. i., portfeļa nošķiršanas vai noslēguma datumu) uzrāda saskaņā ar šādu formātu: “mm/gggg”.

    Katras vērtspapīrošanas shēmas iniciēšanas datums nevar mainīties starp pārskata sniegšanas datumiem. Tajā īpašajā gadījumā, kad vērtspapīrošanas shēmas ir nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, iniciēšanas datums ir vērtspapīru pirmās emisijas datums.

    Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

    130

    VĒRTSPAPĪROTU RISKA DARĪJUMU KOPĒJĀ VĒRTĪBA INICIĒŠANAS DATUMĀ

    Šajā slejā apkopota vērtspapīrotā portfeļa vērtība (saskaņā ar sākotnējiem riska darījumiem pirms korekcijas pakāpēm) iniciēšanas datumā.

    Tādu vērtspapīrošanas shēmu gadījumā, kuras nodrošinātas ar atvērta veida portfeļiem, uzrāda vērtību, kas attiecas uz vērtspapīru pirmās emisijas iniciēšanas datumu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Saistību vērtspapīrošanas gadījumā uzrāda tikai to summu, kuru emitējusi pārskatu sniedzošā sabiedrība.

    Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

    140.-220.

    VĒRTSPAPĪROTI RISKA DARĪJUMI

    140. līdz 220. slejā pārskatu sniedzošajai sabiedrībai pieprasīts uzrādīt informāciju par vairākām vērtspapīrotā portfeļa iezīmēm.

    140

    KOPĒJĀ VĒRTĪBA

    Iestādes uzrāda vērtspapīrotā portfeļa vērtību pārskata sniegšanas datumā, t. i., vērtspapīroto riska darījumu nesamaksāto summu. Tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā neiekļauj nekādus citus vērtspapīrošanas portfeļa aktīvus. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji (t. i., vērstpapīrošanas shēmas ar vairāk nekā vienu iniciatoru), uzrāda tikai to vērtību, kas atbilst pārskatu sniedzošās sabiedrības ieguldījumam vērtspapīrotajā portfelī. Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem (t. i., vērtspapīroto aktīvu portfeli nevar paplašināt pēc iniciēšanas datuma), vērtību pakāpeniski samazina.

    Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

    150

    IESTĀDES DAĻA (%)

    Uzrāda iestādes daļu (procentuālo attiecību ar divām zīmēm aiz komata) vērtspapīrotajā portfelī pārskata datumā. Šajā slejā uzrādāmā vērtība ir 100 %, izņemot vērtspapīrošanas shēmas, kurās iesaistīti vairāki pārdevēji. Šajā gadījumā pārskatu sniedzošā sabiedrība uzrāda tās pašreizējo ieguldījumu vērtspapīrotajā portfelī (relatīvi līdzvērtīgs 140. slejai).

    Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

    160

    VEIDS

    Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa aktīvu (“1” līdz “8”) vai saistību (“9” un “10”) veidu. Iestādei jāuzrāda viens no šiem ciparu kodiem:

    1 – mājokļa hipotēka;

    2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

    3 – kredītkaršu parādi;

    4 – noma;

    5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

    6 – patēriņa kredīti;

    7 – pircēju un pasūtītāju parādi;

    8 – citi aktīvi;

    9 – segtās obligācijas;

    10 – citas saistības.

    Ja vērtspapīroto riska darījumu portfelis ir iepriekš minēto veidu kombinācija, iestāde norāda vissvarīgāko veidu. Atkārtotas vērtspapīrošanas gadījumā iestāde atsaucas uz galīgo pamatā esošo aktīvu portfeli. “10.” veids (citas saistības) ietver valsts obligācijas un ar kredītrisku saistītās parādzīmes.

    Vērtspapīrošanas shēmām, kas nodrošinātas ar slēgta veida portfeļiem, veids nevar mainīties starp pārskata datumiem.

    170

    PIEMĒROTĀ PIEEJA (SP/IRB/JAUKTĀ)

    Šajā slejā apkopo informāciju par pieeju, kādu iestāde pārskata datumā piemēro vērtspapīrotajiem riska darījumiem.

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    — “S” attiecībā uz standartizēto pieeju,

    — “I” attiecībā uz pieeju, kas balstīta uz iekšējiem reitingiem;

    — “M” attiecībā uz abu pieeju kombināciju (SP/IRB).

    Ja saskaņā ar SP 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC SA veidnē.

    Ja saskaņā ar IRB 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda CR SEC IRB veidnē.

    Ja saskaņā ar SP un IRB kombināciju 050. slejā uzrādīts “P”, tad pašu kapitāla prasību aprēķinu uzrāda gan CR SEC SA, gan CR SEC IRB veidnē.

    Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Tomēr šī sleja neattiecas uz saistību vērtspapīrošanu. Sponsori šo sleju neuzrāda.

    180

    RISKA DARĪJUMU SKAITS

    KPR 261. panta 1. punkts

    Šī sleja ir obligāta tikai tām iestādēm, kas attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām izmanto IRB pieeju (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). Iestādes uzrāda riska darījumu faktisko skaitu.

    Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Ieguldītāji šo sleju neaizpilda.

    190

    VALSTS

    Uzrāda darījuma galīgā pamatā esošā aktīva izcelsmes valsts kodu (ISO 3166-1 alpha-2), t. i., vērtspapīrotu riska darījumu tiešā parādnieka valsti (caurskatīšana). Ja vērtspapīrošanas portfelis ietver dažādas valstis, iestāde norāda vissvarīgāko valsti. Ja neviena valsts nepārsniedz 20 % slieksni, pamatojoties uz aktīvu/saistību apmēru, tad uzrāda “Citas valstis”.

    200

    Riska darījumu svērtie vidējie saistību nepildīšanas zaudējumi (ELGD) (%)

    Riska darījumu svērtos vidējos saistību nepildīšanas zaudējumus (ELGD) uzrāda tikai tās iestādes, kas izmanto uzraudzības formulas metodi (un tāpēc 170. slejā uzrāda “I”). ELGD jāaprēķina tā, kā norādīts KPR 262. panta 1. punktā.

    Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā vai tad, ja pašu kapitāla prasības ir balstītas uz vērtspapīrotajiem riska darījumiem (aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā). Šo sleju neaizpilda, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas. Sponsori šo sleju neuzrāda.

    210

    (–) VĒRTĪBAS KOREKCIJAS UN UZKRĀJUMI

    Tādas vērtības korekcijas un tādi uzkrājumi (KPR 159. pants) saistībā ar kredītzaudējumiem, kas veikti saskaņā ar pārskatu sniedzošajai sabiedrībai piemēroto grāmatvedības standartu. Vērtības korekcijas ietver jebkuru summu, kas attiecībā uz finanšu aktīvu kredītzaudējumiem atzīta peļņā vai zaudējumos, kopš to sākotnējās atzīšanas bilancē (ieskaitot zaudējumus saistībā ar pēc patiesās vērtības novērtētu finanšu aktīvu kredītrisku, ko neatskaita no riska darījuma vērtības), plus diskontus riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības saskaņā ar KPR 166. panta 1. punktu. Uzkrājumi ietver kredītzaudējumu uzkrātās summas ārpusbilances posteņos.

    Šajā slejā apkopo informāciju par vērtības korekcijām un uzkrājumiem, ko piemēro vērtspapīrotiem riska darījumiem. Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā.

    Šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

    Sponsori šo sleju neuzrāda.

    220

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS PIRMS VĒRTSPAPĪROŠANAS (%)

    Šajā slejā apkopo informāciju par vērtspapīrotā portfeļa pašu kapitāla prasībām gadījumos, kad nav notikusi vērtspapīrošana, un par paredzamajiem zaudējumiem, kas saistīti ar šiem riskiem (Kirb ), kā kopējo vērtspapīroto riska darījumu procentuālo attiecību (ar divām zīmēm aiz komata) iniciēšanas datumā. Kirb ir definēts KPR 242. panta 4. punktā.

    Šo sleju neuzrāda saistību vērtspapīrošanas gadījumā. Aktīvu vērtspapīrošanas gadījumā šādu informāciju uzrāda pat tad, ja pārskatu sniedzošā sabiedrība vērtspapīrošanas darījumā netur nekādas pozīcijas.

    Sponsori šo sleju neuzrāda.

    230.-300.

    VĒRTSPAPĪROŠANAS STRUKTŪRA

    Šajos sešos sleju blokos apkopo informāciju par vērtspapīrošanas struktūru atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem, laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) un termiņa.

    Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kurā iesaistīti vairāki pārdevēji, par pirmās kārtas zaudējumu laidienu uzrāda tikai summu, kas atbilst pārskatu sniedzošajai iestādei vai ir attiecināma uz to.

    230.-250.

    BILANCES POSTEŅI

    Šajā sleju blokā apkopo informāciju par bilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

    230

    AUGSTĀKĀS PRIORITĀTES

    Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR: vērtspapīrošans pozīcija, kā noteikts KPR 242. panta 6. punktā.

    Attiecībā uz visām citām vērtspapīrošanas pozīcijām: šajā kategorijā iekļauj visus laidienus, kas neatbilst mezanīna vai pirmās kārtas zaudējumu laidienam saskaņā ar KPR redakciju, kura piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

    240

    MEZANĪNA

    Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR:

    — visas pozīcijas, kā noteikts KPR 242. panta 18. punktā;

    — visas pozīcijas, kurām nepiemēro KPR 242. panta 6. vai 17. punktu.

    Attiecībā uz visām citām vērtspapīrošanas pozīcijām: sk. KPR 243. panta 3. punktu (tradicionālā vērtspapīrošana) un 244. pants 3. punktu (sintētiskā vērtspapīrošana) redakcijā, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

    250

    PIRMĀS KĀRTAS ZAUDĒJUMU

    Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar KPR: vērtspapīrošans pozīcija, kā noteikts KPR 242. panta 17. punktā.

    Attiecībā uz visām citām vērtspapīrošanas pozīcijām: pirmās kārtas zaudējumu laidiens definēts KPR 242. panta 15. punktā redakcijā, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

    260.-280.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šajā sleju blokā apkopo informāciju par ārpusbilances posteņiem, kas sadalīti pa laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu).

    Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā bilances posteņiem.

    290

    PIRMAIS PAREDZAMAIS BEIGU DATUMS

    Iespējamais visas vērtspapīrošanas beigu datums, ņemot vērā tās līguma noteikumus un šobrīd paredzamos finanšu nosacījumus. Parasti, tas ir agrākais no šādiem datumiem:

    i)  datums, kad varētu īstenot dzēšanas iespēju (definēta KPR 242. panta 2. punktā), ņemot vērā pamatā esošā(-o) riska darījuma(-u) termiņu, kā arī to paredzamo priekšapmaksas likmi vai iespējamās pārskatīšanas darbības;

    ii)  datums, kurā iniciators var pirmo reiz izmantot jebkuru citu vērtspapīrošanas līguma noteikumos ietverto pirkšanas iespēju, kuras rezultātā vērtspapīrošana tiktu pilnībā izpirkta.

    Uzrāda pirmā paredzamā beigu datuma dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

    300

    JURIDISKI SAISTOŠS BEIGU TERMIŅŠ

    Datums, līdz kuram juridiski saistoši ir atmaksāt visas vērtspapīrošanas pamatsummas un procentus (pamatojoties uz darījuma dokumentāciju).

    Uzrāda juridiski saistošā beigu termiņa dienu, mēnesi un gadu. Uzrāda konkrētu datumu, ja šādi dati ir pieejami, pretējā gadījumā uzrāda attiecīgā mēneša pirmo dienu.

    310.-400.

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS: SĀKOTNĒJĀ RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA PIRMS KOREKCIJAS PAKĀPĒM

    Šajā sleju blokā apkopo informāciju par vērtspapīrošanas pozīcijām atkarībā no bilances/ārpusbilances posteņiem un laidieniem (augstākās prioritātes/mezanīna/pirmās kārtas zaudējumu) pārskata datumā.

    310.-330.

    BILANCES POSTEŅI

    Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā 230. līdz 250. slejā.

    340.-360.

    ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šeit attiecībā uz laidieniem piemēro tos pašus klasifikācijas kritērijus kā 260. līdz 280. slejā.

    370.-400.

    IZZIŅAS POSTEŅI: ĀRPUSBILANCES POSTEŅI UN ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šajā sleju blokā apkopo papildu informāciju par kopējiem ārpusbilances posteņiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas jau uzrādīti citā sadalījumā 340.–360. slejā).

    370

    TIEŠIE KREDĪTA AIZSTĀJĒJI (TKA)

    Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuras tur iniciators un kuras garantētas ar tiešajiem kredīta aizstājējiem (TKA).

    Saskaņā ar KPR I pielikumu par TKA uzskatāmi šādi pilna riska ārpusbilances posteņi:

    — garantijas, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes;

    — neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes.

    380

    PROCENTU LIKMJU MIJMAIŅAS LĪGUMI (PLML)/VALŪTAS MIJMAIŅAS LĪGUMI (VML)

    PLML apzīmē procentu likmju mijmaiņas līgumus, savukārt VML apzīmē valūtas likmes mijmaiņas līgumus. Šie atvasinātie instrumenti ir uzskaitīti KPR II pielikumā.

    390

    ATBILSTOŠAS LIKVIDITĀTES IESPĒJAS

    Likviditātes iespējām (LI), kas definētas KPR 242. panta 3. punktā, ir jāatbilst KPR 255. panta 1. punkta sešiem nosacījumiem, lai tās uzskatītu par atbilstošām (neatkarīgi no iestādes piemērotās metodes – SP vai IRB).

    400

    CITI (TOSTARP LIKVIDITĀTES IESPĒJAS, KAS NAV ATBILSTOŠAS)

    Šī sleja ir paredzēta pārējiem ārpusbilances posteņiem, piemēram, neatbilstošām LI (t. i., tādām LI, kas neatbilst KPR 255. panta 1. punkta nosacījumiem).

    410

    PRIEKŠLAICĪGA AMORTIZĀCIJA: PIEMĒROTĀ KOREKCIJAS PAKĀPE

    KPR 242. panta 12. punktā un 256. panta 5. punktā (SP), un 265. panta 1. punktā paredzēts korekcijas pakāpju kopums, kas piemērojams ieguldītāju līdzdalības daļas summai (lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību).

    Šī sleja attiecas uz vērtspapīrošanas shēmām ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumiem (t. i., uz atkārtotu vērtspapīrošanu).

    Saskaņā ar KPR 256. panta 6. punktu piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka atkarībā no aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa.

    Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda. Šī informācija ir saistīta ar CR SEC SA veidnes 100. rindu un CR SEC IRB veidnes 160. rindu.

    420

    (-) RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBA, KAS ATSKAITĪTA NO PAŠU KAPITĀLA

    Šī informācija ir cieši saistīta ar CR SEC SA veidnes 200. rindu un CR SEC IRB veidnes 180. rindu.

    Šajā slejā uzrāda negatīvu skaitli.

    430

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pirms maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., riska darījumu riska svērtā vērtība aprēķināta atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda nekādus datus.

    Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

    440

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    Šajā slejā apkopo informāciju par riska darījumu riska svērto vērtību pēc maksimālās robežvērtības, kas piemērojama vērtspapīrošanas pozīcijām (t. i., vērtspapīrošanas shēmām ar būtiska riska pārvedumu). Attiecībā uz vērtspapīrošanas shēmām bez būtiska riska pārveduma (t. i., pašu kapitāla prasības aprēķinātas atbilstoši vērtspapīrotajiem riska darījumiem) šajā slejā neuzrāda datus.

    Saistību vērtspapīrošanas gadījumā šo sleju neuzrāda.

    445

    PIEEJA

    Šajā slejā uzrāda pieeju, kas izmantota, lai noteiktu 440. slejā uzrādīto kopējo riska darījumu vērtību.

    Pieeja ir viena no šīm:

    attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī

    — Cita (sākotnējais vērtspapīrošanas regulējums)

    Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar KPR:

    — SEC-IRBA

    — SEC-SA

    — SEC-ERBA

    — INP

    — 1 250  % attiecībā uz pozīcijām, kurām nepiemēro nevieno no metodēm (KPR 254. panta 7. punkts)

    — Vairākas pieejas

    Atbilstīgi riska pakāpju noteikšanai saskaņā ar KPR 337. pantu pieeju tādiem instrumentiem tirdzniecības portfelī, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, nosaka kā pieeju, kuru iestāde piemērotu pozīcijai piemērotu savā netirdzniecības portfelī.

    “Vairākas pieejas” izmanto, ja iestāde vairākos veidos ir iesaistīta vērtsapīrošanas darījumā vai ir pakļauta tam un ja tā piemēro dažādas pieejas pašu kapitāla prasību aprēķinam dažādās tās lomās vai attiecībā uz dažādiem tās riska darījumiem.

    446

    VĒRTSPAPĪROŠANA, KAS IR ATBILSTĪGA, LAI TAI PIEMĒROTU DIFERENCIĒTU PIEEJU ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLU

    Pārskatu sniegšanas datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, –KPR 243. un 270. pants.

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    Y – jā;

    N – nē.

    “Jā” uzrāda gan par VPS vērtspapīrošanu, kas ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 243. pantu piemērotu diferencētu pieeju attiecībā uz kapitālu, gan par augstākas prioritātes pozīcijas (ne VPS) MVU vērtspapīrošanā, kura ir atbilstīga, lai tai saskaņā ar KPR 270. pantu piemērotu šādu pieeju.

    450.-510.

    VĒRTSPAPĪROŠANAS POZĪCIJAS – TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

    450

    IR KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ VAI NAV KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ?

    Uzrāda šādus saīsinājumus:

    C – korelācijas tirdzniecības portfelī (KTP);

    N – nav KTP.

    460.-470.

    NETO POZĪCIJAS – GARĀS/ĪSĀS

    Sk. attiecīgi MKR SA SEC vai MKR SA CTP 050./060. sleju.

    480

    KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS (SP) – SPECIFISKAIS RISKS

    Sk. attiecīgi MKR SA SEC 610. sleju vai MKR SA CTP 450. sleju.

    4.   OPERACIONĀLĀ RISKA VEIDNES

    4.1.   C 16.00 – OPERACIONĀLAIS RISKS (OPR)

    4.1.1.   Vispārīgas piezīmes

    114. Šajā veidnē sniedz informāciju par pašu kapitāla prasību aprēķināšanu operacionālajam riskam saskaņā ar KPR 312. līdz 324. pantu, izmantojot pamatrādītāja pieeju (PRP), standartizēto pieeju (SP), alternatīvo standartizēto pieeju (ASP) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP). Iestāde nevar vienlaicīgi solo līmenī piemērot SP un ASA pieeju attiecībā uz darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”.

    115. Iestādes, kas izmanto PRP, SP un/vai ASP, pašu kapitāla prasības aprēķina, pamatojoties uz finanšu gada beigu informāciju. Ja nav pieejami revidēti dati, iestādes var izmantot darījumu aplēses. Ja tiek izmantoti revidēti dati, iestādes uzrāda revidētos datus, kam būtu jāpaliek nemainīgiem. Novirzes no šā “nemainīguma” principa ir iespējams, ja, piemēram, šajā laikā rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, nesenas sabiedrību vai darbību iegādes vai atsavināšanas.

    116. Ja iestāde savai kompetentajai iestādei var pamatot, ka izņēmuma apstākļu, piemēram, sabiedrību vai darbību apvienošanās vai nodošanas dēļ, trīs gadu vidējās vērtības izmantošana attiecīgā rādītāja aprēķināšanai sniegtu neobjektīvu aplēsi pašu kapitāla prasībai attiecībā uz operacionālo risku, kompetentā iestāde var atļaut iestādēm grozīt aprēķinu tā, lai ņemtu vērā tādus notikumus. Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var arī pieprasīt iestādei grozīt aprēķinu. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgā rādītāja aprēķināšanai var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ar nosacījumu, ka tā sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

    117. Šīs veidnes slejās sniegta informācija par trijiem pēdējiem gadiem, par operacionālajam riskam pakļauto bankas darbību attiecīgo rādītāju un par aizdevumu un avansu summu (pēdējais minētais piemērojams tikai ASP gadījumā). Papildus uzrāda informāciju par pašu kapitāla prasību summu operacionālajam riskam. Ja piemērojams, ir detalizēti jānorāda, kura šās summas daļa ir saistībā ar sadales mehānismu. Attiecībā uz AMP pievieno izziņas posteņus, kas sniedz detalizētu informāciju par paredzamo zaudējumu, diversifikācijas un mazināšanas metožu ietekmi uz pašu kapitāla prasībām operacionālajam riskam.

    118. Informācija pa rindām ir izklāstīta atkarībā no operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķina metodēm, detalizētāk pievēršoties darbības jomām, uz kurām attiecas SP un ASP.

    119. Šo veidni iesniedz visas iestādes, uz kurām attiecas operacionālā riska pašu kapitāla prasības.

    4.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010.-030.

    ATTIECĪGAIS RĀDĪTĀJS

    Iestādes, kas izmanto attiecīgo rādītāju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku (PRP, SP un ASP) attiecīgo rādītāju par attiecīgajiem gadiem uzrāda 010. līdz 030. slejā. Turklāt dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā minēts KPR 314. pantā, iestādes informēšanas nolūkā uzrāda arī darbību, uz kurām attiecas AMP, attiecīgo rādītāju. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

    Turpmāk termins “attiecīgais rādītājs” attiecas uz “elementu summu” finanšu gada beigās, kā noteikts KPR 316. panta 1. punkta 1. tabulā.

    Ja iestādei “attiecīgā rādītāja” dati ir pieejami par mazāk nekā trim gadiem, attiecīgajās tabulas slejās pēc prioritātes iedala pieejamos vēsturiskos datus (revidētos datus). Ja, piemēram, ir pieejami vēsturiskie dati tikai par vienu gadu, tos uzrāda 030. slejā. Ja tas šķiet pamatoti, uz prognozēm balstītās aplēses ietver 020. slejā (aplēses par nākamo gadu) un 010. slejā (aplēse par gadu + 2).

    Turklāt, ja nav pieejami vēsturiskie dati par “attiecīgo rādītāju”, iestāde var izmantot uz darījumu prognozēm balstītas aplēses.

    040.-060.

    AIZDEVUMI UN AVANSI (PIEMĒROJOT ASP)

    Šīs slejas izmanto, lai uzrādītu darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana” aizdevumu un avansējumu summas, kā minēts KPR 319. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šīs summas izmanto, lai aprēķinātu alternatīvo attiecīgo rādītāju, no kura izriet pašu kapitāla prasības darbībām, uz kurām attiecas ASP (KPR 319. panta 1. punkta a) apakšpunkts).

    Attiecībā uz darbības jomu “Korporatīvo klientu apkalpošana” iekļauj arī netirdzniecības portfelī turētos vērtspapīrus.

    070

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA

    Pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar izmantoto pieeju atbilstoši KPR 312. līdz 324. pantam. Iegūto summu uzrāda 070. slejā.

    071

    KOPĒJĀ OPERACIONĀLĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkts 070. slejas pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

    080

    NO KĀ: SAISTĪBĀ AR SADALES MEHĀNISMU

    KPR 18. panta 1. punkts (attiecas uz metodoloģijas, ko izmanto operacionālā riska kapitāla sadalei starp dažādajām grupas sabiedrībām, iekļaušanu 312. panta 2. punktā minētajā pielietojumā un to, vai un kādu diversifikācijas ietekmi paredzēts ņemt vērā riska mērīšanas sistēmā, ko izmanto ES mātes kredītiestāde un tās meitasuzņēmumi vai kopīgi ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi).

    090.-120.

    AMP IZZIŅAS POSTEŅI, PAR KURIEM ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ JĀSNIEDZ PĀRSKATS

    090

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA PIRMS ATVIEGLOJUMIEM SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, DIVERSIFIKĀCIJU UN RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM

    090. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība ir 070. slejā uzrādītā pašu kapitāla prasība, bet aprēķināta, pirms ir ņemta vērā atvieglojumu ietekme saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, diversifikāciju un riska mazināšanas metodēm (sk. turpmāk).

    100

    (–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR PAREDZAMAJIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS NODROŠINĀTI AR IEKŠĒJĀS DARBĪBAS PRAKSĒM

    100. slejā uzrāda pašu kapitāla prasības atvieglojumus saistībā ar paredzamajiem zaudējumiem, kas nodrošināti ar iekšējās darbības praksēm (kā minēts KPR 322. panta 2. punkta a) punktā).

    110

    (–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBU ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR DIVERSIFIKĀCIJU

    Diversifikācijas ietekme 110. slejā ir starpība starp pašu kapitāla prasību summu, kas aprēķināta atsevišķi katrai operacionālā riska kategorijai (t. i., “pilnīgas atkarības” situācija), un diversificēto pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta, ņemot vērā korelācijas un atkarību (t. i., pieņemot mazāk nekā “pilnīgu atkarību” starp riska kategorijām). “Pilnīgas atkarības” situācija rodas “saistību neizpildes gadījumā”, tas ir, kad iestāde neizmanto tiešu korelāciju struktūru starp riska kategorijām, tādējādi AMP kapitālu aprēķina kā izvēlēto riska kategoriju individuālu operacionālā riska pasākumu summu. Šajā gadījumā starp riska kategorijām tiek pieņemta 100 % korelācija, un slejā uzrādāmā vērtība ir jānorāda kā nulle. Turpretim, ja iestāde aprēķina tiešas korelācijas struktūru starp riska kategorijām, tai šajā slejā ir jāiekļauj starpība starp AMP kapitālu, kas rodas no “saistību nepildīšanas gadījuma”, un to, kas iegūts pēc korelācijas struktūru starp riska kategorijām piemērošanas. Vērtība atspoguļo AMP modeļa “diversifikācijas spēju”, kas ir modeļa spēja aptvert būtisku operacionālā riska zaudējumu notikumus, kas nav vienlaicīgi. 110. slejā uzrāda summu, par kādu pieņemtā korelācijas struktūra samazina AMP kapitālu salīdzinājumā ar 100 % korelācijas pieņēmumu.

    120

    (–) PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS ATVIEGLOJUMI SAISTĪBĀ AR RISKA MAZINĀŠANAS METODĒM (APDROŠINĀŠANA UN CITI RISKA PĀRVEŠANAS MEHĀNISMI)

    120. slejā uzrāda apdrošināšanas un citu riska pārvešanas mehānismu ietekmi saskaņā ar KPR 323. panta 1. līdz 5. punktu.



    Rindas

    010

    BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS PAMATRĀDĪTĀJA PIEEJA (PRP)

    Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību attiecībā operacionālo risku, šajā rindā norāda summas, kas atbilst darbībām, uz kurām attiecas PRP (KPR 315. un 316. pants).

    020

    BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS STANDARTIZĒTĀ (SP)/ALTERNATĪVĀ STANDARTIZĒTĀ PIEEJA (ASP)

    Uzrāda pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar SP un ASP (KPR 317. līdz 319. pants).

    030.-100.

    SP

    SP izmantošanas gadījumā katra gada attiecīgo rādītāju iedala 030. līdz 100. rindā pa darbības jomām, kas noteiktas KPR 317. panta 2. tabulā. Darbības attiecina uz darbības jomām, ievērojot KPR 318. pantā izklāstītos principus.

    110.-120.

    ASP

    Iestādes, kas izmanto ASP (KPR 319. pants), attiecīgo rādītāju par konkrētajiem gadiem 030. līdz 050. rindā un 080. līdz 100. rindā atsevišķi uzrāda par katru darbības jomu, un 110. un 120. rindā – par darbības jomām “Korporatīvo klientu apkalpošana” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”.

    110. un 120. rindā uzrāda to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas ASP, izšķirot starp tām darbībām, kas atbilst darbības jomai “Korporatīvo klientu apkalpošana” un tām, kas atbilst darbības jomai “Privātpersonu vai MVU apkalpošana”(KPR 319. pants). Summas var būt rindās, kas atbilst “Korporatīvo klientu apkalpošanai” un “Privātpersonu vai MVU apkalpošanai” saskaņā ar SP (060. un 070. rinda), kā arī saskaņā ar ASP (110. un 120. rinda) (piemēram, ja uz meitasuzņēmumu attiecas SP, bet uz mātesuzņēmumu – ASP).

    130

    BANKU DARBĪBAS, UZ KURĀM ATTIECAS ATTĪSTĪTĀS MĒRĪŠANAS PIEEJA (AMP)

    Uzrāda attiecīgos datus par AMP iestādēm (KPR 312. panta 2. punkts un 321. līdz 323. pants).

    Dažādu pieeju kombinētās izmantošanas gadījumā, kā norādīts KPR 314. pantā, uzrāda informāciju par to darbību attiecīgo rādītāju, uz kurām attiecas AMP. Tas attiecas arī uz visām citām AMP bankām.

    4.2.   OPERACIONĀLAIS RISKS: DETALIZĒTA INFORMĀCIJA PAR ZAUDĒJUMIEM PĒDĒJĀ GADĀ (OPR DETALIZĒTA INFORMĀCIJA)

    4.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    120. Veidnē C 17.01 (OPR detalizēta informācija 1) atbilstoši notikumu veidiem un darījumu jomām apkopo informāciju par bruto zaudējumiem un zaudējumu atlīdzinājumiem, ko iestāde reģistrējusi pēdējā gadā. Veidnē C 17.02 (OPR detalizēta informācija 2) sniegta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā.

    121. Operacionālā riska zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un kam piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku (ar kredītrisku saistīti operacionālā riska robežnotikumi), neņem vērā ne C 17.01. veidnē, ne C 17.02. veidnē.

    122. Ja saskaņā ar KPR 314. pantu tiek kombinēti izmantotas dažādas pieejas, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, iestādes reģistrētos zaudējumus un atlīdzinājumus uzrāda C 17.01. un C 17.02. veidnē neatkarīgi no pieejas, kas izmantota pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

    123. “Bruto zaudējums” ir zaudējums, ko izraisījis operacionālā riska notikums vai notikuma veids, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, pirms jebkāda veida atlīdzinājumiem, neskarot “ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumus”, kā definēts turpmāk.

    124. “Atlīdzinājums” ir neatkarīgs notikums, kas ir saistīts ar sākotnējo operacionālā riska zaudējumu, kas ir nošķirts laikā, kurā līdzekļus vai saimniecisko ieguvumu ienākošās plūsmas ir saņemtas no pirmajām vai trešajām pusēm, piemēram, no apdrošinātājiem vai citām pusēm. Atlīdzinājumus iedala atlīdzinājumos no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un tiešajos atlīdzinājumos.

    125. “Ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumi” ir operacionālā riska notikumi, kas izraisa zaudējumus, kurus daļēji vai pilnībā atlīdzina piecu darbdienu laikā. Attiecībā uz ātri atlīdzinātu zaudējumu gadījumu bruto zaudējuma definīcijā ietver tikai to zaudējuma daļu, kas nav pilnībā atlīdzināta (t. i., zaudējums, no kura atņemta īsā laikposmā daļēji atlīdzināmā summa). Tā rezultātā notikumus, kas izraisa zaudējumus, kuri ir pilnībā atlīdzināti piecu darbdienu laikā, vispār neietver ne bruto zaudējuma definīcijā, ne detalizētas informācijas (OPR detalizēta informācija) veidnē.

    126. “Uzskaites datums” ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu. Šis datums loģiski seko “Notikuma datumam” (t. i., datumam, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās) un “Atklāšanas datumam (t. i., datumam, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu).

    127. Grupē zaudējumus, ko rada kopējs operacionālā riska notikums vai vairāki ar sākotnēju operacionālā riska notikumu, kurš izraisa notikumus vai zaudējumus (“avotnotikums”). Grupētos notikumus uztver un uzrāda kā vienu notikumu, un līdz ar to summē saistītās bruto zaudējumu vērtības, respektīvi, zaudējumu korekciju vērtības.

    128. Attiecīgā gada jūnijā uzrādītie dati ir pagaidu dati, turpretim galīgos datus uzrāda decembrī. Tādēļ jūnijā uzrādītajiem datiem ir sešu mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam), turpretim decembrī uzrādītajiem datiem ir divpadsmit mēnešu atsauces periods (t. i., no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Attiecībā uz datiem, kas uzrādīti gan no jūnija, gan no decembra, “iepriekšējā pārskata atsauces periodi” ir visi pārskata atsauces periodi līdz attiecīgajam mēnesim, ieskaitot periodu, kurš beidzas iepriekšējā kalendārā gada beigās.

    129. Lai pārbaudītu šīs reglas 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta i) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, iestādes izmanto jaunākos statistikas datus, kas pieejami EBI tīmekļa vietnē par uzraudzības informācijas atklāšanu, lai iegūtu “visu attiecīgās dalībvalsts iestāžu bilances kopējo vērtību summu”. Lai pārbaudītu 5. panta b) punkta 2. apakšpunkta b) punkta iii) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, izmanto bruto iekšzemes kopprodukta tirgus cenas, kuras definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 8.89. punktā (2010. gada EKS) un kuras Eurostat publicējis par iepriekšējo kalendāro gadu.

    4.2.2.   C 17.01: Operacionālais risks: pēdējā gada zaudējumi un zaudējumu atlīdzinājumi pēc darbības jomām un notikumu veidiem (OPR detalizēta informācija 1)

    4.2.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    130. C 17.01. veidnē informāciju norāda, zaudējumus un atgūtās summas, kas pārsniedz iekšminētos sliekšņus, sadalot pēc darbības jomām (kā noteikts KPR 317. panta 2. tabulā, iekļaujot papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) punktā) un pēc notikumu veidiem (kā noteikts KPR 324. pantā), ar iespēju, ka vienam noteikumam atbilstošos zaudējumus sadala starp vairākām darbības jomām.

    131. Slejās norāda dažādos notikumu veidus un kopējos rādītājus par katru darbības jomu, kā arī izziņas posteni, kurā parādīts zemākais iekšējais slieksnis, kas piemērots zaudējumu datu apkopošanā, par katru darbības jomu uzrādot zemāko un augstāko slieksni gadījumā, ja ir vairāk par vienu slieksni.

    132. Rindās norāda darbības jomas un katrā darbības jomā – informāciju par notikumu skaitu (jauni notikumi), bruto zaudējumu summu (jauni notikumi), to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālos vienreizējos zaudējumus, piecu lielāko zaudējumu summu un zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu (tiešie zaudējumu atlīdzinājumi, kā arī atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem).

    133. Attiecībā uz kopējām darbības jomām dati par notikumu skaitu un bruto zaudējumu apmēru ir jāuzrāda arī par konkrētiem intervāliem, balstoties uz noteiktiem sliekšņiem, proti, 10 000, 20 000, 100 000 un 1 000 000. Sliekšņi ir noteikti euro vērtībā un ir ietverti salīdzināšanas nolūkā attiecībā uz uzrādītajiem zaudējumiem starp iestādēm, tāpēc tie var nebūt saistīti ar minimālajiem zaudējumu sliekšņiem, ko izmanto datu apkopošanai par iekšējiem zaudējumiem, kas jāuzrāda veidnes citā iedaļā.

    4.2.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    0010.-0070.

    NOTIKUMU VEIDI

    Iestādes attiecīgajā 010. līdz 070. slejā uzrāda zaudējumus pēc notikumu veidiem, kā noteikts KPR 324. pantā.

    Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru notikuma veids nav noteikts, var uzrādīt tikai 080. slejā.

    0080

    NOTIKUMU VEIDI KOPĀ

    080. slejā attiecībā uz katru darbības jomu iestādes uzrāda kopējo “notikumu skaitu (jauni notikumi)”, kopējo “bruto zaudējumu summu (jauni notikumi)”, kopējo “to notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas”, kopējās “zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem”, “maksimālos vienreizējos zaudējumus”, “piecu lielāko zaudējumu summu”, kopējo “zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsummu” un kopējos “atlīdzinājumus no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem”.

    Ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā parādās zaudējumu gadījumu, bruto zaudējumu kopsummu, zaudējumu atlīdzinājumu kopsummu un 010. līdz 070. slejā uzrādīto “zaudējumu korekciju saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem” vienkāršs apkopojums.

    080. slejā uzrādītie “maksimālie vienreizējie zaudējumi” ir maksimālie vienreizējie zaudējumi darbības jomā, un tie ir identiski 010. līdz 070. slejā uzrādīto “maksimālo vienreizējo zaudējumu” maksimālajai vērtībai, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus.

    Kā piecu lielāko zaudējumu summu 080. slejā uzrāda piecu lielāko zaudējumu summu vienā darbības jomā.

    0090.-0100.

    IZZIŅAS POSTENIS: DATU APKOPOŠANĀ PIEMĒROTAIS SLIEKSNIS

    Iestādes 090. un 100. slejā uzrāda minimālos zaudējumu sliekšņus, ko tās saskaņā ar KPR 322. panta 3. punkta c) apakšpunkta pēdējo teikumu izmanto datu apkopošanā.

    Ja iestāde katrā darbības jomā izmanto tikai vienu slieksni, aizpilda tikai 090. sleju.

    Gadījumos, kad vienā un tajā pašā regulējošām prasībām atbilstošajā darbības jomā piemēro dažādus sliekšņus, norāda arī augstāko piemērojamo slieksni (100. sleja).



    Rindas

    0010.-0880.

    DARBĪBAS JOMAS: FINANŠU PAKALPOJUMI UZŅĒMUMIEM, TIRDZNIECĪBA UN PĀRDOŠANA, STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI PRIVĀTPERSONĀM VAI MVU, KORPORATĪVO KLIENTU APKALPOŠANA, PRIVĀTPERSONU VAI MVU APKALPOŠANA, MAKSĀJUMI UN NORĒĶINI, AĢENTŪRU PAKALPOJUMI, AKTĪVU PĀRVALDĪŠANA, KORPORATĪVIE POSTEŅI

    Par katru darbības jomu, kā norādīts KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā, tostarp papildu darbības jomu “Korporatīvie posteņi”, kā minēts KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā, un par katru notikuma veidu iestāde saskaņā ar iekšējiem sliekšņiem uzrāda šādu informāciju: notikumu skaits (jauni notikumi), bruto zaudējumu summa (jauni notikumi), to notikumu skaits, kam piemēro zaudējumu korekcijas, zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata periodiem, maksimālie vienreizējie zaudējumi, piecu lielāko zaudējumu summa, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma un kopējie atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem.

    Attiecībā uz zaudējumu notikumu, kas ietekmē vairāk nekā vienu darbības jomu, “bruto zaudējumu apmēru” sadala pa visām ietekmētajām darbības jomām.

    Iestādes, kas savu pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar ASP, zaudējumus, kuru darbības joma nav noteikta, var uzrādīt tikai 910.–980. rindā.

    0010, 0110, 0210, 0310, 0410, 0510, 0610, 0710, 0810

    Notikumu skaits (jauni notikumi)

    Notikumu skaits ir operacionālā riska notikumu skaits, kuru bruto zaudējumi tika uzskaitīti pārskata atsauces periodā.

    Notikumu skaits attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:

    i)  “pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai

    ii)  “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.

    “Jauni notikumi” neietver operacionālā riska notikumus, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, kas jau bija iekļauts iepriekšējos uzraudzības pārskatos.

    0020, 0120, 0220, 0320, 0420, 0520, 0620, 0720, 0820

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

    Bruto zaudējumu summa ir bruto zaudējumu summa, kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem (piemēram, tiešās izmaksas, uzkrājumi, norēķini). Visus pārskata atsauces periodā uzskaitītos zaudējumus saistībā ar atsevišķu notikumu summē un attiecībā uz minēto pārskata atsauces periodu uzskata par bruto zaudējumiem.

    Uzrādītā bruto zaudējumu summa attiecas uz “jauniem notikumiem”, kā noteikts iepriekšējā rindā. Attiecībā uz notikumiem, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un kas nebija iekļauti nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, kopējos zaudējumus, kuri uzkrāti līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), uzrāda kā bruto zaudējumus pārskata sniegšanas atsauces datumā.

    Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

    0030, 0130, 0230, 0330, 0430, 0530, 0630, 0730, 0830

    To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

    To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas, ir to operacionālā riska notikumu skaits, kas “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā un jau iekļauti iepriekšējos pārskatos, un attiecībā uz kuriem zaudējumu korekcijas izdarītas pašreizējā pārskata atsauces periodā.

    Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, minēto zaudējumu korekciju summu uzskaita kā vienu korekciju periodā.

    0040, 0140, 0240, 0340, 0440, 0540, 0640, 0740, 0840

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

    Zaudējumu korekcijas saistībā ar iepriekšējiem pārskata atsauces periodiem ir šādu elementu (pozitīvu vai negatīvu) summa:

    i)  bruto zaudējumu summas, kuras attiecas uz pārskata atsauces periodā veiktām pozitīvām zaudējumu korekcijām (piemēram, uzkrājumu palielinājums, saistīti zaudējumu notikumi, papildu norēķini) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos;

    ii)  bruto zaudējumu summas attiecībā uz negatīvām zaudējumu korekcijām, kas veiktas pārskata atsauces periodā (piemēram, saistībā ar uzkrājumu samazinājumu) attiecībā uz operacionālā riska notikumiem, kuri “pirmo reizi uzskaitīti” un uzrādīti iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

    Ja pārskata atsauces periodā attiecībā uz notikumu izdarīta vairāk nekā viena zaudējumu korekcija, visu minēto zaudējumu korekciju vērtības summē, ņemot vērā korekciju zīmi (pozitīva, negatīva). Šo summu uzskata par zaudējumu korekciju attiecībā uz minēto notikumu minētajā pārskata atsauces periodā.

    Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu.

    Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

    0050, 0150, 0250, 0350, 0450, 0550, 0650, 0750, 0850

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi ir lielākā no šīm summām:

    i)  lielākā bruto zaudējumu summa saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts pārskata atsauces periodā, un

    ii)  lielākā pozitīvā zaudējumu korekcijas summa (kā definēts iepriekš) saistībā ar kādu notikumu, kas pirmo reizi uzrādīts iepriekšējā pārskata atsauces periodā.

    Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

    0060, 0160, 0260, 0360, 0460, 0560, 0660, 0760, 0860

    Piecu lielāko zaudējumu summa

    Piecu lielāko zaudējumu summa ir to piecu lielāko summu kopsumma no:

    i)  bruto zaudējumu summām par notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti pārskata atsauces periodā, un

    ii)  pozitīvām zaudējumu korekciju summām (kā definēts iepriekš attiecībā uz 040., 140., ..., 840. rindu) saistībā ar notikumiem, kas pirmo reizi uzrādīti iepriekšējā pārskata atsauces periodā. Summa, kas ir atbilstīga, lai to kvalificētu kā vienu no piecām lielākajām, ir pati zaudējumu korekcijas summa, nevis zaudējumu kopsumma, kas saistīta ar attiecīgo notikumu pirms vai pēc zaudējumu korekcijas.

    Uzrādāmajās summās neņem vērā iegūtos atlīdzinājumus.

    0070, 0170, 0270, 0370, 0470, 0570, 0670, 0770, 0870

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

    Tiešie atlīdzinājumi ir visi iegūtie atlīdzinājumi, izņemot tos, kam piemēro KPR 323. pantu, kā uzrādīts turpmākajā rindā.

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir visu tiešo atlīdzinājumu un tiešo atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

    0080, 0180, 0280, 0380, 0480, 0580, 0680, 0780, 0880

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

    Atlīdzinājumi no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir atlīdzinājumi, kam piemēro KPR 323. pantu.

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir visu atlīdzinājumu no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem un šādu atlīdzinājumu korekciju summa, kas uzskaitīta pārskata atsauces periodā un kas attiecas uz operacionālā riska notikumiem, kuri uzskaitīti pirmo reizi pārskata atsauces periodā vai iepriekšējos pārskata atsauces periodos.

    0910.-0980.

    DARBĪBAS JOMAS KOPĀ

    Attiecībā uz katru notikuma veidu (010. līdz 080. sleja) uzrāda informāciju par kopējām darbības jomām (KPR 322. panta 3. punkta b), c) un e) apakšpunkts).

    0910.-0914.

    Notikumu skaits

    910. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kas pārsniedz iekšējo slieksni, pēc notikumu veidiem par darbības jomām kopā. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā notikumu skaita pēc darbības jomām apkopojums, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi.

    911.–914. rindā uzrāda to notikumu skaitu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:

    — kopējais notikumu skaits, kas uzrādīts 910. līdz 914. rindā, ir vienāds ar notikumu skaita horizontālo apkopojumu attiecīgajā rindā, pieņemot, ka šajos rādītājos notikumi ar ietekmi uz dažādām darbības jomām ir ņemti vērā kā viens notikums;

    — 080. slejā, 910. rindā norādītajai vērtībai nav noteikti jābūt vienādai ar 080. slejā ietverto notikumu skaita vertikālo apkopojumu, pieņemot, ka vienam notikumam vienlaicīgi var būt ietekme uz dažādām darbības jomām.

    0920.-0924.

    Bruto zaudējumu summa (jauni notikumi)

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 920. rindā uzrādītā bruto zaudējumu summa (jauni notikumi) ir jaunu notikumu bruto zaudējumu summu vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

    921.–924. rindā uzrāda to notikumu bruto zaudējumu summu, kuru bruto zaudējumu summa iekļaujas attiecīgajās rindās definētajos intervālos.

    0930, 0935, 0936

    To zaudējumu notikumu skaits, uz kuriem attiecas zaudējumu korekcijas

    930. rindā uzrāda to notikumu kopējo skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, kā definēts attiecībā uz 030., 130. .., 830. rindu. Šis rādītājs var būt zemāks, nekā to notikumu skaita, kam piemēro zaudējumu korekcijas, apkopojums pēc darbības jomām, jo notikumus ar vairākām ietekmēm (ietekmes dažādās darbības jomās) uzskata par vienu notikumu. Tas var būt augstāks, ja iestāde, kas tās pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar ASP, nevar katrā gadījumā identificēt darbības joma, kuras ietekmējuši zaudējumi.

    To zaudējumu notikumu skaitu, kam piemēro zaudējumu korekcijas, sadala pa tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas korekcijas, un tādu notikumu skaitu, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas negatīvas korekcijas (visas uzrādītas ar pozitīvu zīmi).

    0940, 0945, 0946

    Zaudējumu korekcijas, kuras attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem

    940. rindā uzrāda to zaudējumu korekciju kopsummu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem pa darījumu jomām (kā definēts attiecībā uz 040., 140. .., 840. rindu). Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, 940. rindā uzrādītā summa ir zaudējumu korekciju, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskatu periodiem, kuri uzrādīti par katru darījumu jomu, vienkāršs apkopojums.

    Zaudējumu korekciju summu sadala šādi: summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata atsauces periodā tika izdarītas pozitīvas zaudējumu korekcijas (945. rinda, uzrādīta kā pozitīvs rādītājs), un summa, kas saistīta ar notikumiem, attiecībā uz kuriem pārskata periodā tika izdarītas negatīvas zaudējumu korekcijas (946. rinda, uzrādīta kā negatīvs rādītājs). Ja negatīvas zaudējumu korekcijas dēļ koriģētā zaudējumu summa, kas attiecināma uz notikumu, ir zem iestādes iekšējā datu apkopošanas sliekšņa, iestāde zaudējumu kopsummu par minēto notikumu uzrāda apkopotā veidā līdz pēdējam brīdim, kad notikums tika uzrādīts ar decembra atsauces datumu (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas), ar negatīvu zīmi 946. rindā tā vietā, lai uzrādītu pašu negatīvās zaudējumu korekcijas summu.

    0950

    Maksimālie vienreizējie zaudējumi

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, maksimālie vienreizējie zaudējumi ir maksimālie zaudējumi, kas pārsniedz iekšējo slieksni, par katru notikuma veidu un visās darījumu jomās. Šie rādītāji var būt augstāki par visaugstāko vienreizējo zaudējumu, kas uzrādīts katrā darbības jomā, ja notikums ietekmē dažādas darījumu jomas;

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, attiecībā uz 080. sleju piemēro šādus nosacījumus:

    — maksimālie vienreizējie zaudējumi ir vienādi ar lielāko no šīs rindas 010.–070. slejā uzrādīto vērtību;

    — ja ir notikumi, kas ietekmē dažādas darījumu jomas, 950.r., 080.š. uzrādītā summa var būt lielāka par “Maksimālo vienreizējo zaudējumu” summu, kura citās 080. slejas rindās uzrādīta pa darījumu jomām.

    0960

    Piecu lielāko zaudējumu summa

    Uzrāda piecu lielāko bruto zaudējumu summu par katru notikuma veidu un visām darbības jomām. Šī summa var būt augstāka par visaugstāko piecu lielāko kopējo zaudējumu summu, kas uzrādīta katrā darbības jomā. Šo summu uzrāda neatkarīgi no zaudējumu skaita.

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, proti, ja iestāde ir identificējusi visu zaudējumu notikumu veidus, 080. slejā piecu lielāko zaudējumu summa ir piecu lielāko zaudējumu summa visā matricā, kas nozīmē, ka tā var arī nebūt vienāda ar 960. rindā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību vai ar 080. slejā norādīto “piecu lielāko zaudējumu summas” maksimālo vērtību.

    0970

    Zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, zaudējumu tiešo atlīdzinājumu kopsumma ir tiešo zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

    0980

    Atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem

    Ja iestāde visus tās zaudējumus ir iedalījusi vai nu kādā no KPR 317. panta 4. punkta 2. tabulā minētajām darījumu jomām, vai arī KPR 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā darījumu jomā “Korporatīvie posteņi”, atlīdzinājumu kopsumma no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem ir zaudējumu atlīdzinājumu kopsummas no apdrošināšanas un citiem riska pārvešanas mehānismiem vienkāršs apkopojums par katru darījumu jomu.

    4.2.3.   C 17.02: Operacionālais risks: detalizēta informācija par lielāko zaudējumu notikumiem pēdējā gadā (OPR detalizēta informācija)

    4.2.3.1.   Vispārīgas piezīmes

    134. C 17.02. veidnē sniedz informāciju par atsevišķiem zaudējumu notikumiem (viena rinda uz notikumu).

    135. Šajā veidnē uzrādītā informācija attiecas uz “jauniem notikumiem”, t. i., operacionālā riska notikumiem, kas:

    a) 

    “pirmo reizi uzskaitīti” pārskata atsauces periodā vai

    b) 

    “pirmo reizi uzskaitīti” iepriekšējā pārskata atsauces periodā, ja notikums nav bijis iekļauts nevienā iepriekšējā uzraudzības pārskatā, piemēram, tāpēc, ka tas kā operacionālais risks tika identificēts tikai pašreizējā pārskata atsauces periodā, vai tāpēc, ka minētajam notikumam piemērojamie uzkrātie zaudējumi (t. i., sākotnējie zaudējumi plus/mīnus visas iepriekšējos pārskata atsauces periodos izdarītās zaudējumu korekcijas) iekšējo datu apkopošanas slieksni ir pārsnieguši tikai pašreizējā pārskata sniegšanas periodā.

    136. Uzrāda tikai tādus notikumus, kas saistīti ar bruto zaudējumu summu, kura ir vienāda ar 100 000 EUR vai lielāka par to.

    1. Ņemot vērā minēto slieksni:

    a) 

    veidnē ietver lielāko notikumu par katru notikuma veidu, ja iestāde attiecībā uz zaudējumiem ir identificējusi notikumu veidus; un

    b) 

    veidnē ietver vismaz desmit lielākos atlikušos notikumus ar vai bez identificētiem notikumu veidiem, pa bruto zaudējumu summām;

    c) 

    notikumus pakārto, pamatojoties uz tiem piedēvētajiem zaudējumiem;

    d) 

    notikumu ņem vērā tikai vienu reizi.

    4.2.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    0010

    Notikuma ID

    Notikuma ID ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai.

    Ja ir pieejams iekšējs ID, iestādes norāda iekšējo ID. Pretējā gadījumā uzrādītajā ID ievērota numerācijas kārtība 1, 2, 3 utt.

    0020

    Uzskaites datums

    Uzskaites datums ir datums, kurā zaudējums vai rezerves/uzkrājumi tika pirmoreiz atzīti peļņas un zaudējumu aprēķinā pret operacionāla riska zaudējumu.

    0030

    Notikuma datums

    Notikuma datums ir datums, kad radās operacionālais risks vai kad tas pirmo reizi sākās.

    0040

    Atklāšanas datums

    Atklāšanas datums ir datums, kurā iestāde uzzināja par operacionālā riska notikumu.

    0050

    Notikuma veids

    Notikumu veidi, kā noteikts KPR 324. pantā.

    0060

    Bruto zaudējumi

    Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt.

    0070

    Bruto zaudējumi, atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus

    Bruto zaudējumi saistībā ar notikumu, kā definēts iepriekš C 17.01. veidnes 020., 120. rindā utt., atskaitot tiešos zaudējumu atlīdzinājumus, kas attiecas uz minēto zaudējumu notikumu.

    0080. - 0160.

    Bruto zaudējumi pēc darbības jomas

    Bruto zaudējumus, kā uzrādīts 060. slejā, iedala attiecīgajās darbības jomās, kā definēts KPR 317. pantā un 322. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

    0170

    Juridiskās personas nosaukums

    Juridiskās personas nosaukums, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 010. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

    0180

    Juridiskās personas ID

    Juridiskās personas LEI kods, kā uzrādīts C 06.02. veidnes 025. slejā, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

    0190

    Uzņēmējdarbības vienība

    Iestādes uzņēmuma vienība vai korporatīvā struktūra, ja ir radušies zaudējumi – vai zaudējumu lielākā daļa, ja ir ietekmētas vairākas sabiedrības.

    0200

    Apraksts

    Notikuma apraksts – ja nepieciešams, vispārīgā vai anonīmā veidā –, kas ietver vismaz informāciju par pašu notikumu un informāciju par notikuma izraisītājiem vai cēloņiem, ja tie ir zināmi.

    5.   TIRGUS RISKA VEIDNES

    137. Šīs norādes attiecas uz veidnēm, kurās uzrāda pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz ārvalstu valūtas risku (MKR SA FX), preču risku (MKR SA COM) procentu likmju risku (MKR SA TDI, MKR SA SEC, MKR SA CTP) un kapitāla vērtspapīru risku (MKR SA EQU). Papildus tam šajā daļā ir iekļautas norādes par pārskatu sniegšanu attiecībā uz pašu kapitāla prasību aprēķinu saskaņā ar iekšējo modeļu pieeju (MKR IM).

    138. Tirgotu parāda instrumentu vai kapitāla vērtspapīru (vai parāda vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu) pozīcijas risku sadala divos komponentos, lai aprēķinātu kapitālu, kas pret to vajadzīgs. Pirmais komponents ir tā konkrētā riska daļa – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas attiecīgajā instrumentā tā emitenta dēļ, vai, atvasināta instrumenta gadījumā, to pamatā esošā instrumenta emitenta dēļ. Otrais komponents ir pozīcijas vispārējais risks – risks, kura cēlonis ir cenu izmaiņas instrumentā procentu likmju līmeņa izmaiņu dēļ (ja tas ir tirgojams parāda dokuments vai parāda atvasinātais instruments), vai lielu kapitāla tirgus pārmaiņu dēļ (ja tas ir pašu kapitāls vai kapitāla vērtspapīru atvasinātais instruments), kas nav saistīts ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm. Konkrētiem instrumentiem piemērotās procedūras un savstarpējo prasījumu ieskaita procedūras ir atrodamas KPR 326.–333. pantā.

    5.1.   C 18.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ POZĪCIJAS RISKIEM TIRGOTAJOS PARĀDA INSTRUMENTOS (MKR SA TDI)

    5.1.1.   Vispārīgas piezīmes

    139. Šajā veidnē atspoguļo pozīcijas un saistītās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem tirgotiem parāda instrumentiem saskaņā ar standartizēto pieeju (KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts). Rindās ir ņemti vērā dažādie riski un saskaņā ar KPR pieejamās metodes. Specifiskais risks, kas saistīts ar riska darījumiem, kuri iekļauti MKR SA SEC un MKR SA CTP, ir jāuzrāda tikai MKR SA TDI kopējā veidnē. Šajās veidnēs uzrādītās pašu kapitāla prasības pārnes attiecīgi uz {325;060} šūnu (vērtspapīrošana) un {330;060} šūnu (CTP)..

    140. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par iepriekš noteiktu sarakstu ar šādām valūtām: EUR, ALL, BGN, CZK, DKK, EGP, GBP, HRK, HUF, ISK, JPY, LTL, MKD, NOK, PLN, RON, RUB, RSD, SEK, CHF, TRY, UAH, USD, un par vienu atsevišķu veidni ar visām citām valūtām.

    5.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010.-020.

    VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

    030.-040.

    NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

    050

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

    060

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

    070

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



    Rindas

    010.-350.

    TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ

    Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos tirdzniecības portfelī un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu uzrāda atkarībā no riska kategorijas, termiņa un izmantotās pieejas.

    011

    VISPĀRĒJAIS RISKS.

    012

    Atvasinātie instrumenti

    Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmes riska aprēķināšanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 328. līdz 331. pantu.

    013

    Citi aktīvi un saistības

    Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju procentu likmju riska aprēķinā.

    020.-200.

    TERMIŅA METODE

    Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro termiņa metodi saskaņā ar KPR 339. panta 1. līdz 8. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 339. panta 9. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā, un šīs zonas sadala pēc instrumentu termiņiem.

    210.-240.

    VISPĀRĒJAIS RISKS. ILGUMA METODE

    Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro ilguma metodi saskaņā ar KPR 340. panta 1. līdz 6. punktu, un to atbilstīgās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas KPR 340. panta 7. punktā. Pozīciju sadala 1., 2. un 3. zonā.

    250

    SPECIFISKAIS RISKS

    251., 325. un 330. rindā uzrādīto vērtību summa.

    Pozīcijas tirgotos parāda instrumentos, kam piemēro specifiskā riska kapitāla prasību, un to attiecīgā kapitāla prasība saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 335. pantu, 336. panta 1. līdz 3. punktu, 337. un 338. pantu. Jāņem vērā arī KPR 327. panta 1. punkta pēdējais teikums.

    251.-321.

    Pašu kapitāla prasība parāda instrumentiem, kas nav vērtspapīrošanas pozīcijas

    260. līdz 321. rindā uzrādīto vērtību summa.

    Ārēji nevērtētu n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pašu kapitāla prasība ir jāaprēķina, saskaitot atsauces sabiedrību riska pakāpes (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmā un otrā daļa – “caurskatīšana”). Ārēji novērtētus n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus (KPR 332. panta 1. punkta e) apakšpunkta trešā daļa) atsevišķi uzrāda 321. rindā.

    Tādu pozīciju uzrādīšana, kam piemēro KPR 336. panta 3. punktu.

    Pastāv īpaša procedūra attiecībā uz obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām saskaņā ar KPR 129. panta 3. punktu piemērotu 10 % riska pakāpi banku portfelī (segtās obligācijas). Īpašās pašu kapitāla prasības ir puse no 1. tabulas KPR 336. pantā otrās kategorijas procentu attiecības. Minētās pozīcijas ir jāiedala 280.–300. rindā atbilstoši atlikušajam laikam līdz beigu termiņam.

    Ja procentu likmju pozīciju vispārējo risku ierobežo ar kredītu atvasināto instrumentu, tad piemēro 346. un 347. pantu.

    325

    Pašu kapitāla prasība vērtspapīrošanas instrumentiem

    Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA SEC veidnes 610. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

    330

    Pašu kapitāla prasība korelācijas tirdzniecības portfelim

    Kopējā pašu kapitāla prasības, kas uzrādītas MKR SA CTP veidnes 450. slejā. Tās uzrāda tikai MKR SA TDI kopējā līmenī.

    350.-390.

    PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

    KPR 329. panta 3. punkts

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

    5.2.   C 19.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ VĒRTSPAPĪROŠANAS SPECIFISKO RISKU (MKR SA SEC)

    5.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    141. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām (visām/neto un garajām/īsajām) un saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanas/atkārtotās vērtspapīrošanas pozīcijas riska specifisko riska komponentu tirdzniecības portfelī (neatbilst korelācijas tirdzniecības portfelim) saskaņā ar standartizēto pieeju. Pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanu tirdzniecības portfelī, pašu kapitāla prasību specifiskam riskam, kuru nosaka, pamatojoties uz KPR, piemēram, ja pašu kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar pārskatīto vērtspapīrošanas regulējumu, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 02.00 veidnē. Tāpat pārskatu sniegšanas atsauces datumos, kas ir pēc 2019. gada 1. janvāra, vērtspapīrošanas pozīcijas, kurām saskaņā ar KPR piemēro 1 250  % riska pakāpi un kuras saskaņā ar KPR 36. panta 1. punkta k) apakšpunkta ii) punktu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla, neuzrāda šajā veidnē, bet gan tikai C 01.00 veidnē.

    141.a Šajā veidnē visas atsauces uz KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļas pantiem un KPR 337. pantu ir atsauces uz KPR redakciju, kas piemērojama 2018. gada 31. decembrī.

    142.  MKR SA SEC veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 337. pantu. Ja vērtspapīrošanas pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

    143. Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA1 460. rindā.

    5.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010.-020.

    VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar KPR 337. pantu (vērtspapīrošanas pozīcijas). Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

    030.-040.

    (–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 258. pants

    050.-060.

    NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

    070.-520.

    NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM

    KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula) Sadalījums jāveic atsevišķi garajām un īsajām pozīcijām.

    230.–240. un 460.–470.

    1 250  %

    KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

    250.-260. un 480.-490.

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

    Šīs slejas uzrāda, ja iestādes izmanto alternatīvu uzraudzības formulas metodi (UFM), ar ko nosaka pašu kapitāla prasības atkarībā no nodrošinājuma portfeļa iezīmēm un laidiena līgumiskajām īpašībām.

    270. un 500.

    CAURSKATĪŠANA

    SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

    IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

    280.–290. un 510.–520.

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    KPR 109. panta 1. punkta otrais teikums un 259. panta 3. un 4. punkts

    Šīs slejas uzrāda, ja iestāde izmanto iekšējā novērtējuma pieeju, lai noteiktu kapitāla prasības attiecībā uz likviditātes iespējām un kredītkvalitātes uzlabošanu, ko bankas (tostarp trešo personu bankas) attiecina uz ABKV konduītiem. INP, kā pamatā ir ĀKNI metodoloģijas, piemēro tikai riska darījumiem ar ABKV konduītiem, kuru iekšējais reitings ir ekvivalents ieguldījumu kategorijai sākuma brīdī.

    530.-540.

    KOPĒJĀ IETEKME (KOREKCIJA) SAISTĪBĀ AR UZTICAMĪBAS PĀRBAUDES NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU

    KPR 337. panta 3. punkts saistībā ar KPR 407. pantu KPR 14. panta 2. punkts

    550.-570.

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

    KPR 337. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu, kas iestādei ļauj noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējuma līmenī.

    580.-600.

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS UN SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU SUMMA

    KPR 337. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

    610

    KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu pārejas periodā līdz 2014. gada 31. decembrim iestāde summē atsevišķi savas svērtās neto garās pozīcijas (580. sleja) un savas svērtās neto īsās pozīcijas (590. sleja). Lielākā no šīm summām (pēc maksimālās robežvērtības) ir pašu kapitāla prasība. No 2015. gada saskaņā ar KPR 337. panta 4. punktu iestāde, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības, summē savas svērtās neto pozīcijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir garās vai īsas pozīcijas (600. sleja).



    Rindas

    010

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Nenokārtotu (tirdzniecības portfelī turētu) vērtspapīrošanas darījumu kopsumma, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora un/vai ieguldītāja un/vai sponsora lomā(-ās).

    040., 070. un

    100.

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    KPR 4. panta 61. un 62. punkts

    020., 050.,

    080. un 110.

    ATKĀRTOTA VĒRTSPAPĪROŠANA

    KPR 4. panta 63. punkts

    030.-050.

    INICIATORS

    KPR 4. panta 13. punkts

    060.-080.

    IEGULDĪTĀJS

    Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

    090.-110.

    SPONSORS

    KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

    120.-210.

    SVĒRTO NETO GARO UN ĪSO POZĪCIJU KOPSUMMAS SADALĪJUMS PĒC PAMATĀ ESOŠĀ AKTĪVA VEIDIEM

    KPR 337. panta 4. punkta pēdējais teikums

    Pamatā esošo aktīvu sadalījums atbilst “SEC detalizēta informācija” veidnē (slejā “Veids”) izmantotajai klasifikācijai:

    — 1 – mājokļa hipotēka;

    — 2 – komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka;

    — 3 – kredītkaršu parādi;

    — 4 – noma;

    — 5 – aizdevumi komercsabiedrībām vai MVU (ko uzskata par komercsabiedrībām);

    — 6 – patēriņa kredīti;

    — 7 – pircēju un pasūtītāju parādi;

    — 8 – citi aktīvi;

    — 9 – segtās obligācijas;

    — 10 – citas saistības.

    Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu, ja portfelī ir ietverti dažāda veida aktīvi, iestāde ņem vērā vissvarīgāko veidu.

    5.3.   C 20.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KORELĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS PORTFEĻA POZĪCIJU SPECIFISKO RISKU (MKR SA CTP)

    5.3.1.   Vispārīgas piezīmes

    144. Šajā veidnē pieprasīta informācija par KTP pozīcijām (kas ietver vērtspapīrošanu, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas, kas iekļautas saskaņā ar KPR 338. panta 3. punktu) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām saskaņā ar standartizēto pieeju.

    145.  MKR SA CTP veidnē ir noteiktas pašu kapitāla prasības tikai attiecībā uz korelācijas tirdzniecības portfeļa pozīciju specifisko risku saskaņā ar KPR 335. pantu saistībā ar 338. panta 2. un 3. punktu. Ja KTP pozīciju risks tirdzniecības portfelī ir ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro KPR 346. un 347. pantu. Visām tirdzniecības portfeļa KTP pozīcijām ir tikai viena veidne neatkarīgi no tā, vai iestāde izmanto standartizēto pieeju vai uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, lai noteiktu katras pozīcijas riska pakāpi saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 5. nodaļu. Pārskatu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz šo pozīciju vispārējo risku sniedz MKR SA TDI vai MKR IM veidnē.

    146. Šāda veidnes struktūra atdala vērtspapīrošanas pozīcijas, n-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus un citas KTP pozīcijas. Līdz ar to vērtspapīrošanas pozīcijas vienmēr uzrāda 030., 060. vai 090. rindā (atkarībā no iestādes lomas vērtspapīrošanā). N-tās saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus vienmēr uzrāda 110. rindā. “Citas KTP pozīcijas” nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti (sk. definīciju KPR 338. panta 3. punktā), bet tās ir tieši “saistītas” (riska ierobežošanas nolūkā) ar vienu no šīm divām pozīcijām. Tāpēc tās iedala vai nu pie “Vērtspapīrošana”, vai arī pie “N-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti”.

    147. Pozīcijas, kam piemēro 1 250 % riska pakāpi, var alternatīvi atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla (sk. KPR 243. panta 1. punkta, b) apakšpunktu, 244. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 258. pantu). Šādā gadījumā minētās pozīcijas ir jāuzrāda CA 1 460. rindā.

    5.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010.-020.

    VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts saistībā ar pozīcijām, kas iedalītas korelācijas tirdzniecības portfelī saskaņā ar KPR 338. panta 2. un 3. punktu. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, kas arī ir piemērojamas šīm bruto pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

    030.-040.

    (–) POZĪCIJAS, KAS ATSKAITĪTAS NO PAŠU KAPITĀLA (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 258. pants

    050.-060.

    NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 327. līdz 329. pants un 334. pants. Attiecībā uz atšķirību starp garajām un īsajām pozīcijām, sk. KPR 328. panta 2. punktu.

    070.-400.

    NETO POZĪCIJU SADALĪJUMS PĒC RISKA PAKĀPĒM (SP UN IRB)

    KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

    160. un 330.

    CITAS

    Citas riska pakāpes, kas nav tieši minētas iepriekšējās slejās.

    Attiecībā uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem – tikai tie instrumenti, kas nav ārēji novērtēti. Ārēji novērtēti n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti ir jāuzrāda MKR SA TDI veidnē (321. rindā) vai – ja tie iekļauti KTP – jāiedala attiecīgās riska pakāpes slejā.

    170.-180. un 360.-370.

    1 250  %

    KPR 251. pants (1. tabula) un 261. panta 1. punkts (4. tabula)

    190.–200. un 340.–350.

    UZRAUDZĪBAS FORMULAS METODE

    KPR 337. panta 2. punkts saistībā ar KPR 262. pantu

    210./380.

    CAURSKATĪŠANA

    SP: KPR 253., 254. pants un 256. panta 5. punkts. Caurskatīšanas slejās ietver visus riska darījumu bez reitinga gadījumus, kuros riska pakāpi iegūst no pamatā esošā riska darījumu portfeļa (portfeļa vidējā riska pakāpe, portfeļa augstākā riska pakāpe vai koncentrācijas koeficienta izmantošana).

    IRB: KPR 263. panta 2. un 3. punkts. Attiecībā uz priekšlaicīgu amortizāciju sk. KPR 265. panta 1. punktu un 256. panta 5. punktu.

    220.-230. un 390.-400.

    IEKŠĒJĀ NOVĒRTĒJUMA PIEEJA

    KPR 259. panta 3. un 4. punkts

    410.-420.

    PIRMS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

    KPR 338. pants, neņemot vērā KPR 335. pantu

    430.-440.

    PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS

    KPR 338. pants, ņemot vērā KPR 335. pantu

    450.

    KOPĒJĀS PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Pašu kapitāla prasību nosaka kā lielāko no i) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto garajām pozīcijām (430. sleja), vai ii) specifiskā riska prasības, kas būtu piemērojama tikai neto īsajām pozīcijām (440. sleja).



    Rindas

    010.

    KOPĒJIE RISKA DARĪJUMI

    Nenokārtotu (korelācijas tirdzniecības portfelī turētu) pozīciju kopējā summa, ko uzrāda iestāde, kura ir iniciatora, ieguldītāja vai sponsora lomā(-s).

    020.-040.

    INICIATORS

    KPR 4. panta 13. punkts

    050.-070.

    IEGULDĪTĀJS

    Kredītiestāde, kas vērtspapīrošanas darījumā tur vērtspapīrošanas pozīcijas un kas nav šā darījuma iniciators vai sponsors.

    080.-100.

    SPONSORS

    KPR 4. panta 14. punkts Ja sponsors vērtspapīro arī savus pašu aktīvus, tas iniciatora rindās norāda informāciju par saviem pašu vērtspapīrotajiem aktīviem.

    030., 060. un 090.

    VĒRTSPAPĪROŠANA

    Korelācijas tirdzniecības portfelī ir ietverta vērtspapīrošana, n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti un, iespējams, citas riska ierobežošanas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

    Vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātos instrumentus, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku, iekļauj rindā “Citas KTP pozīcijas”.

    110 .

    N-TĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS GADĪJUMA KREDĪTU ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Šeit uzrāda n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus, kuru risks ierobežots ar n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar KPR 347. pantu.

    Pozīcijas iniciators, ieguldītājs un sponsors nav attiecināms uz n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātajiem instrumentiem. Līdz ar to n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātos instrumentus nevar sadalīt tā kā vērtspapīrošanas pozīcijas.

    040., 070., 100. un 120.

    CITAS KTP POZĪCIJAS

    Pozīcijas:

    — vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nodrošina proporcionālas tiesības, kā arī pozīcijas, kuras ierobežo KTP pozīciju risku;

    — KTP pozīcijas, kuru risks saskaņā ar KPR 346. pantu ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem;

    — citas pozīcijas, kas atbilst KPR 338. panta 3. punktam;

    ir ietvertas.

    5.4.   C 21.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRU POZĪCIJAS RISKU (MKR SA EQU)

    5.4.1.   Vispārīgas piezīmes

    148. Šajā veidnē pieprasīta informācija par pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru pozīcijas risku tirdzniecības portfelī, kam piemērota standartizētās pieejas procedūra.

    149. Veidne ir jāaizpilda atsevišķi par posteni “Kopā”, kā arī par statisku, iepriekš noteiktu sarakstu ar šādiem tirgiem: Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Dānija, Ēģipte, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Albānija, Japāna, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Krievijas Federācija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina, ASV, eurozona, un par vienu atsevišķu veidni ar visiem citiem tirgiem. Šīs pārskatu sniegšanas nolūkā termins “tirgus” saprotams kā “valsts” (izņemot valstīm, kas ir eurozonas valstis, sk. Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 525/2014).

    5.4.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Ailes

    010 – 020

    VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 102. pants un 105. panta 1. punkts. Šīs ir bruto pozīcijas, kurām nav veikts savstarpējo prasījumu ieskaits pa instrumentiem, bet kuras neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, uz ko pieteikušies vai kam pakārtotu sākotnējo izvietošanu veic trešās puses (KPR 345. panta otrais teikums).

    030.-040.

    NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 327., 329., 332., 341. un 345. pants

    050

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība. Kapitāla prasība katram valsts tirgum ir jāaprēķina atsevišķi. Šajā slejā neietver pozīcijas biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumos saskaņā ar KPR 344. panta 4. punktu.

    060

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļu.

    070

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



    Rindas

    010.-130.

    TIRDZNIECĪBAS PORTFELĪ IEKĻAUTIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

    Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) punktu un Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

    020.-040.

    VISPĀRĒJAIS RISKS

    Vispārējam riskam pakļautas kapitāla vērtspapīru pozīcijas (KPR 343. pants) un to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļu.

    Abi sadalījumi (021/022, kā arī 030/040) ir saistīti ar visām visas pozīcijām, kuras pakļautas vispārējam riskam.

    021. un 022. rindā pieprasīta informācija par sadalījumu atkarībā no instrumentiem. Tikai sadalījumu 030. un 040. rindā izmanto kā pamatu pašu kapitāla prasību aprēķinam.

    021

    Atvasinātie instrumenti

    Atvasinātie instrumenti, kas iekļauti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā KPR 329. un 332. pantu.

    022

    Citi aktīvi un saistības

    Instrumenti, kas nav atvasinātie instrumenti un kas ietverti tirdzniecības portfeļa pozīciju kapitāla vērtspapīru riska aprēķinā.

    030

    Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju

    Plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksa nākotnes līgumi, kuriem piemēro īpašu pieeju, saskaņā ar KPR 344. panta 1. un 4. punktu. Minētās pozīcijas ir pakļautas tikai vispārējam riskam, un tās attiecīgi nav jāuzrāda 050. rindā.

    040

    Citi kapitāla vērtspapīri, kas nav plaši diversificētu biržā tirgotu akciju indeksu nākotnes līgumi

    Citas kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 343. pantu un 344. panta 3. punktu.

    050

    SPECIFISKAIS RISKS

    Kapitāla vērtspapīru pozīcijas, kas pakļautas specifiskajam riskam, un attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 342. pantu un 344. panta 4. punktu.

    090.-130.

    PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

    KPR 329. panta 2. un 3. punkts

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

    5.5.   C 22.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀ PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ ĀRVALSTU VALŪTAS RISKU (MKR SA FX)

    5.5.1.   Vispārīgas piezīmes

    150. Iestādes uzrāda informāciju par pozīcijām katrā valūtā (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz ārvalstu valūtu, kam piemērota standartizētā pieeja. Pozīciju aprēķina attiecībā uz katru valūtu (tostarp euro), zeltu un pozīcijām KIU.

    151. Šīs veidnes 100. līdz 480. rindu uzrāda pat tad, ja iestādēm netiek prasīts aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtas risku saskaņā ar KPR 351. pantu. Minētajos izziņas posteņos iekļauj visas pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, neatkarīgi no apmēra, kādā tās ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām. Veidnes izziņas posteņu 130. līdz 480. rindu aizpilda atsevišķi par visām Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

    5.5.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Ailes

    020.-030.

    VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    Bruto pozīcijas saistībā ar aktīviem, visām nākotnē saņemamajām summām un līdzīgiem posteņiem, kas minēti KPR 352. panta 1. punktā. Saskaņā ar 352. panta 2. punktu un kompetento iestāžu atļauju pozīcijas, ko iestāde uzņēmusies, lai ierobežotu valūtas kursa negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atbilstīgi 92. panta 1. punktam, un pozīcijas, kas saistītas ar posteņiem, kuri jau atskaitīti, aprēķinot pašu kapitālu, nav jāuzrāda.

    040.-050.

    NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    KPR 352. panta 3. un 4. punkta pirmais un otrais teikums un 353. pants.

    Neto pozīcijas aprēķina attiecībā uz katru valūtu, līdz ar to vienlaicīgi var pastāvēt garās un īsās pozīcijas.

    060.-080.

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    KPR 352. panta 4. punkta trešais teikums, 353. un 354. pants

    060.-070.

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (GARĀS UN ĪSĀS)

    Garās un īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtu aprēķina, no garo pozīciju kopsummas atskaitot īso pozīciju kopsummu.

    Garās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu garo neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

    Īsās neto pozīcijas attiecībā uz katru valūtā veiktu operāciju saskaita, lai iegūtu īso neto pozīciju attiecīgajā valūtā.

    Nesakrītošās pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, pieskaita pozīcijām, uz kurām attiecas kapitāla prasība citām valūtām (030. rinda) 060. vai 070. slejā atkarībā no tā, vai tās ir īsās vai garās pozīcijas.

    080

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA (SAKRĪTOŠĀS)

    Sakrītošās pozīcijas cieši korelētās valūtās

    090

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 3. nodaļu.

    100

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



    Rindas

    010

    KOPĒJĀS POZĪCIJAS

    Visas pozīcijas valūtās, kurās nesniedz pārskatus, un tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, ko ņem vērā KPR 354. panta vajadzībām, kā arī to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta i) punktu un 352. panta 2. un 4. punktu (konvertēšanai pārskata valūtā).

    020

    CIEŠI KORELĒTAS VALŪTAS

    Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kas minētas KPR 354. pantā.

    025

    Cieši korelētas valūtas t. sk.: pārskata sniegšanas valūta

    Tās pozīcijas pārskata sniegšanas valūtā, kuras veicina kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar KPR 354. pantu

    030

    VISAS CITAS VALŪTAS (tostarp tādas ārvalstu valūtas pozīcijas KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām)

    Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

    Pārskatu sniegšana par tādām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko saskaņā ar KPR 353. pantu pielīdzina atšķirīgām valūtām

    Attiecībā uz tām ārvalstu valūtas pozīcijām KIU, ko pielīdzina atšķirīgām valūtām, aprēķinātu kapitāla prasības, piemēro divas dažādas procedūras:

    1.  modificēto zelta metodi, ja KIU ieguldījuma virziens nav zināms (šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita iestādes kopējai neto ārvalstu valūtas pozīcijai);

    2.  ja KIU ieguldījuma virziens ir zināms, šīs ārvalstu valūtas pozīcijas KIU pieskaita kopējai atvērtajai ārvalstu valūtas pozīcijai (atkarībā no KIU virziena – garajai vai īsajai).

    Pārskatu par šīm ārvalstu valūtas pozīcijām KIU sniedz atbilstoši kapitāla prasību aprēķinam.

    040

    ZELTS

    Pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz valūtām, kam piemēro KPR 351. pantā un 352. panta 2. un 4. punktā minēto vispārējo procedūru.

    050.–090.

    PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

    KPR 352. panta 5. un 6. punkts

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

    100.-120.

    Kopējo pozīciju sadalījums (tostarp pārskata sniegšanas valūtā) pa riska darījumu veidiem

    Kopējās pozīcijas sadala atbilstoši to atvasinātajiem instrumentiem, citiem aktīviem un saistībām, un ārpusbilances posteņiem.

    100

    Citi aktīvi un saistības, kas nav ārpusbilances posteņi un atvasinātie instrumenti

    Šajā kategorijā ietver pozīcijās, kas nav ietvertas 110. un 120. rindā.

    110

    Ārpusbilances posteņi

    Tādi KPR 352. panta darbības jomā ietvertie posteņi neatkarīgi no denominācijas valūtas, kas ir ietverti KPR I pielikumā, izņemot posteņus, kuri ietverti kā vērtspapīru finansēšanas darījumi un ilgstošo norēķinu darījumi vai izrietoši no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita.

    120

    Atvasinātie instrumenti

    Pozīcijas, kas vērtētas saskaņā ar KPR 352. pantu.

    130.-480.

    IZZIŅAS POSTEŅI: VALŪTAS POZĪCIJAS

    Veidnes izziņas posteņus aizpilda atsevišķi par visām Eiropas Savienības dalībvalstu valūtām un šādām valūtām: USD, CHF, JPY, RUB, TRY, AUD, CAD, RSD, ALL, UAH, MKD, EGP, ARS, BRL, MXN, HKD, ICK, TWD, NZD, NOK, SGD, KRW, CNY un visām citām valūtām.

    5.6.   C 23.00 – TIRGUS RISKS: STANDARTIZĒTĀS PIEEJAS ATTIECĪBĀ UZ PRECĒM (MKR SA COM)

    5.6.1.   Vispārīgas piezīmes

    152. Šajā veidnē pieprasīta informācija par preču pozīcijām un attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, kam piemērota standartizētā pieeja.

    5.6.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Ailes

    010.-020.

    VISAS POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    Bruto garās/īsās pozīcijas, kas saskaņā ar KPR 357. panta 1. un 4. punktu ņemtas vērā attiecībā uz vienu un to pašu preci (sk. arī KPR 359. panta 1. punktu).

    030.-040.

    NETO POZĪCIJAS (GARĀS UN ĪSĀS)

    Kā noteikts KPR 357. panta 3. punktā.

    050

    POZĪCIJAS, UZ KURĀM ATTIECAS KAPITĀLA PRASĪBA

    Tās neto pozīcijas, uz kurām, ņemot vērā KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļā izklāstītās dažādās pieejas, attiecas kapitāla prasība.

    060

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    Kapitāla prasība attiecībā uz jebkādu attiecīgo pozīciju saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

    070

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.



    Rindas

    010

    KOPĒJĀS PREČU POZĪCIJAS

    Preču pozīcijas un to attiecīgās pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar KPR 92. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un KPR Trešās daļas IV sadaļas 4. nodaļu.

    020-060

    POZĪCIJAS PĒC PRECES KATEGORIJAS

    Pārskatu sniegšanas nolūkā preces ir sagrupētas četrās galvenajās preču grupās, kas minētās KPR 361. panta 2. tabulā.

    070

    TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

    Preču pozīcijas, kam piemēro termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 359. pantā.

    080

    PAPLAŠINĀTĀ TERMIŅU SADALĪJUMA PIEEJA

    Preču pozīcijas, kam piemēro paplašināto termiņu sadalījuma pieeju, kā minēts KPR 361. pantā.

    090

    VIENKĀRŠOTĀ PIEEJA

    Preču pozīcijas, kam piemēro vienkāršoto pieeju, kā minēts KPR 360. pantā.

    100-140

    PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IESPĒJAS LĪGUMIEM (RISKI, KAS NAV Delta RISKI)

    KPR 358. panta 4. punkts

    Papildu prasības attiecībā uz iespējas līgumiem, kas saistīti ar riskiem, kuri nav delta riski, uzrāda saskaņā ar šim aprēķinam izmantoto metodi.

    5.7.   C 24.00 – TIRGUS RISKA IEKŠĒJAIS MODELIS (MKR IM)

    5.7.1.   Vispārīgas piezīmes

    153. Šajā veidnē sniegts riskam pakļautās vērtības (VaR) un riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos (sVaR) datu sadalījums atkarībā no dažādiem tirgus riskiem (parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, preču) un cita informācija, kas ir būtiska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai.

    154. Parasti pārskatu sniegšana ir atkarīga no iestāžu modeļa struktūras; no tā, vai iestādes vispārējā un specifiskā riska datus uzrāda atsevišķi vai kopā. Tas pats attiecas uz VaR/VaR spriedzes apstākļos sadalīšanu riska kategorijās (procentu likmju risks, kapitāla vērtspapīru risks, preču risks un ārvalstu valūtas risks). Iestāde var atturēties no iepriekš minēto sadalījumu uzrādīšanas, ja tā pierāda, ka pārskatu sniegšana par šiem datiem būtu pārmērīgi apgrūtinoša.

    5.7.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Ailes

    030-040

    VaR

    Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas.

    030

    Reizināšanas koeficients (mc) x iepriekšējo 60 darba dienu VaR vidējais rādītājs (VaRavg)

    KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

    040

    Iepriekšējās dienas VaR (VaRt-1)

    KPR 364. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

    050-060

    VaR spriedzes apstākļos

    Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko ar noteiktu varbūtību konkrētā laika periodā radītu cenu izmaiņas un kas iegūti, ievades datiem izmantojot vēsturiskos datus par nepārtrauktu 12 mēnešu laika posmu, kurā iestādes portfelis bijis pakļauts ievērojamai finansiālai spriedzei.

    050

    Reizināšanas koeficients (ms) x iepriekšējo 60 darba dienu vidējais rādītājs (SVaRavg)

    KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 365. panta 1. punkts

    060

    Pēdējā pieejamā (SVaRt-1)

    KPR 364. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un 365. panta 1. punkts

    070-080

    INKREMENTĀLĀ SAISTĪBU NEPILDĪŠANAS UN MIGRĀCIJAS RISKA KAPITĀLA PRASĪBA

    Maksimālie iespējamie zaudējumi, ko radītu cenu izmaiņas, kas saistītas ar saistību nepildīšanas un migrācijas riskiem, kas aprēķināti atbilstīgi KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunktam saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu.

    070

    12 nedēļu vidējais rādītājs

    KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

    080

    Pēdējais rādītājs

    KPR 364. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts saistībā ar Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļas 4. iedaļu

    090-110

    VISU CENAS RISKU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP

    090

    MINIMUMS

    KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    = 8 % no kapitāla prasības, kas saskaņā ar KPR 338. panta 1. punktu tiktu aprēķināta attiecībā uz visām pozīcijām “visu cenas risku” kapitāla prasībā.

    100-110

    12 NEDĒĻU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS UN PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

    364. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    110

    PĒDĒJAIS RĀDĪTĀJS

    364. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    120

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KPR 364. pantā minētās kapitāla prasības attiecībā uz visiem riska faktoriem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi, kā arī inkrementālo saistību nepildīšanas un migrācijas risku, un visus cenas riskus attiecībā uz KTP, taču izņemot vērtspapīrošanas kapitāla prasību attiecībā uz vērtspapīrošanu un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus saskaņā ar 364. panta 2. punktu.

    130

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts. Aprēķina, pašu kapitāla prasības reizinot ar 12,5.

    140

    Pārsniegumu skaits iepriekšējās 250 darbdienās

    Minēts KPR 366. pantā

    Uzrāda pārsniegumu skaitu, pamatojoties uz kuriem ir noteikts saskaitāmais.

    150-160

    VaR reizināšanas koeficients (mc) un SVaR reizināšanas koeficients (ms)

    Kā minēts KPR 366. pantā

    170-180

    PIEŅEMTĀ PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ KTP MINIMUMU – SVĒRTĀS NETO GARĀS/ĪSĀS POZĪCIJAS PĒC MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS

    Uzrādītajās summās, kas saskaņā ar KPR 364. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir visu cenu risku kapitāla prasības minimuma aprēķina pamatā, ņem vērā KPR 335. pantu, kurā norādīts, ka iestāde var noteikt maksimālo robežvērtību produkta svērumam un neto pozīcijai maksimāli iespējamā ar saistību nepildīšanas risku saistītā zaudējumu līmenī.



    Rindas

    010

    KOPĒJĀS POZĪCIJAS

    Atbilst pozīcijas, ārvalstu valūtas un preču riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem riska faktoriem.

    Attiecībā uz 030. līdz 060. sleju (VaR un VaR spriedzes apstākļos) rādītāji kopsummas rindā nav vienādi ar rādītāju sadalījumu pēc attiecīgo riska komponentu VaR/VaR spriedzes apstākļos. Līdz ar to sadalījumi ir izziņas posteņi.

    020

    TIRGOTI PARĀDA INSTRUMENTI

    Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem ārvalstu valūtas riska faktoriem.

    030

    TPI – VISPĀRĒJAIS RISKS

    KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

    040

    TPI – SPECIFISKAIS RISKS

    KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

    050

    KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

    Atbilst pozīcijas riska daļai, kas minēta KPR 363. panta 1. punktā un saistīta ar KPR 367. panta 2. punktā precizētajiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem.

    060

    KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – VISPĀRĒJAIS RISKS

    KPR 362. pantā definētais vispārējais risks.

    070

    KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI – SPECIFISKAIS RISKS

    KPR 362. pantā definētais specifiskais risks.

    080

    ĀRVALSTU VALŪTAS RISKS

    KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

    090

    PREČU RISKS

    KPR 363. panta 1. punkts un 367. panta 2. punkts

    100

    KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO RISKU

    Tirgus risks, ko rada tirgotu parāda instrumentu, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas un preču vispārējās tirgus tendences. Visu riska faktoru vispārējā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

    110

    KOPĒJĀ VĒRTĪBA ATTIECĪBĀ UZ SPECIFISKO RISKU

    Tirgotu parāda instrumentu un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska komponents. Tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru un tirgotu parāda instrumentu specifiskā riska VaR (attiecīgā gadījumā ņemot vērā korelācijas ietekmi).

    5.8.   C 25.00 – KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJAS RISKS (CVA)

    5.8.1.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Ailes

    010

    Riska darījuma vērtība

    KPR 271. pants saistībā ar 382. pantu

    Kopējie riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, no visiem darījumiem, kam piemēro kredīta vērtības korekcijas prasību

    020

    No kā: ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

    KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 1. punktu

    Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

    030

    No kā: VFD

    KPR 271. pants saistībā ar KPR 382. panta 2. punktu

    Kopējā darījuma partnera kredītriska darījuma daļa, kas izriet tikai no VFD atvasinātajiem instrumentiem. Šo informāciju nepieprasa no iestādēm, kuras izmanto iekšējā modeļa metodi un kuru ārpusbiržas atvasinātie instrumenti un vērtspapīru finansēšanas darījumi (VFD) ir iekļauti vienā un tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā.

    040

    REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (VaRavg)

    KPR 383. pants saistībā ar 363. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    VaR aprēķins, kas balstīts uz tirgus riska iekšējiem modeļiem

    050

    IEPRIEKŠĒJĀS DIENAS (VaRt-1)

    Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

    060

    REIZINĀŠANAS KOEFICIENTS (mc) x IEPRIEKŠĒJO 60 DARBA DIENU VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS (SVaRavg)

    Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

    070

    PĒDĒJAIS PIEEJAMAIS (sVaRt-1)

    Sk. norādes attiecībā uz 040. sleju.

    080

    PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS

    KPR 92. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    Pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku aprēķina, izmantojot izraudzīto metodi.

    090

    KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

    KPR 92. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5.

     

    Izziņas posteņi

    100

    Darījumu partneru skaits

    KPR 382. pants

    Darījumu partneru skaits, kas ietverts kredīta vērtības korekcijas riska pašu kapitāla aprēķinā.

    Darījumu partneri ir parādnieku apakšgrupa. Tie pastāv tikai atvasināto instrumentu darījumu vai VFD gadījumā, kad tie ir vienkārši otra līgumslēdzēja puse.

    110

    No kā: kredītriska starpības noteikšanai izmantota aizstājējvērtība

    Darījumu partneru skaits, ja kredītriska starpība ir noteikta, izmantojot aizstājējvērtību, bet ne tieši novērotus tirgus datus.

    120

    RADUSIES KREDĪTA VĒRTĪBAS KOREKCIJA

    Grāmatvedības uzkrājumi saistībā ar atvasināto instrumentu darījumu partneru kredītspējas samazināšanos.

    130

    AR VIENU PARĀDNIEKU SAISTĪTIE KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

    KPR 386. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kopējās ar vienu parādnieku saistīto kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.

    140

    INDEKSA KREDĪTRISKA MIJMAIŅAS LĪGUMI

    KPR 386. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Kopējās indeksa kredītriska mijmaiņas līgumu nosacītās summas, ko izmanto kredīta vērtības korekcijas riska ierobežošanai.



    Rindas

    010

    Kopējais kredīta vērtības korekcijas risks

    Attiecīgi 020.–040. rindas summa

    020

    Saskaņā ar attīstīto metodi

    Attīstītā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 383. pantā.

    030

    Saskaņā ar standartizēto metodi

    Standartizētā kredīta vērtības korekcijas metode, kā noteikts KPR 384. pantā.

    040

    Balstīta uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (SRDVM)

    Summas, kam piemēro KPR 385. pantu.

    6.   PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA (PRUVAL)

    6.1.   C 32.01 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS (PRUVAL 1)

    6.1.1.   Vispārīgas piezīmes

    154.a Šo veidni aizpilda visas iestādes neatkarīgi no tā, vai tās ir pieņēmušas vienkāršoto pieeju attiecībā uz papildu vērtēšanas korekciju (PVK) noteikšanu. Tā ir domāta tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtās vērtības uzrādīšanai, kurus izmanto, lai noteiktu, vai ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2016/101 4. pantā minētie apstākļi par piesardzīgu vērtēšanu attiecībā uz vienkāršotās pieejas izmantošanu PVK noteikšanai.

    154.b Kas attiecas uz iestādēm, kuras izmanto vienkāršoto pieeju, šajā veidnē norāda kopējās PVK, kuras atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 34. un 105. pantu, kā noteikts 5. pantā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un uzrāda attiecīgi C 01.00 veidnes 290. rindā.

    6.1.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    0010

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS

    Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas norādīta finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, kā minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, pirms jebkādu atskaitījumu veikšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

    0020

    NO KĀ: tirdzniecības portfelis

    Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kā uzrādīts 010. slejā, kas atbilst tirdzniecības portfelī turētajām pozīcijām.

    0030.-0070.

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS, KAS IR IZSLĒGTI, JO PASTĀV DAĻĒJA IETEKME UZ PIRMĀ LĪMEŅA PAMATA KAPITĀLU

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0030

    Pilnībā sakrītoši

    Pilnīgi sakrītoši, izlīdzinoši pēc patiesās vērtības vērtēti aktīvi un saistības, kas izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0040

    Riska ierobežošanas uzskaite

    Attiecībā uz pozīcijām, kurām saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu piemēro riska ierobežošanas uzskaiti – tādu izslēgtu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtās vērtības proporcionālā attiecība pret attiecīgās vērtēšanas izmaiņu ietekmi uz pirmā līmeņa pamata kapitālu saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0050

    PRUDENCIĀLIE filtri

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, jo ir piemēroti KPR 467. un 468. pantā minētie pārejas posma filtri.

    0060

    Citas

    Visas citas pozīcijas, kas izslēgtas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, jo to uzskaites vērtības korekcijām ir tikai proporcionāla ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu.

    Šo rindu aizpilda tajos retajos gadījumos, kad elementus, kas izslēgti saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, nevar iedalīt šīs veidnes 0030., 0040. vai 0050. slejā.

    0070

    Piezīme par sleju “Citas”

    Norāda galvenos iemeslus, kādēļ 0060. slejā uzrādītās pozīcijas tikušas izslēgtas.

    0080

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI aktīvi un saistības, kas ir iekļauti 4. Panta 1. Punkta slieksnī

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir faktiski iekļauti sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0090

    NO KĀ: tirdzniecības portfelis

    Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kā uzrādīts 0080. slejā, kas atbilst tirdzniecības portfelī turētajām pozīcijām.



    Rindas

    0010 - 0210

    Šo kategoriju definīcijas atbilst FINREP 1.1. un 1.2. veidnes attiecīgo rindu definīcijām.

    0010

    1.  KOPĒJIE PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS

    Kopējie 20. līdz 210. rindā uzrādītie pēc patiesās vērtības vērtētie aktīvi un saistības.

    0020

    1.1.  KOPĒJIE PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTIE AKTĪVI

    Kopējie 0030. līdz 0140. rindā uzrādītie pēc patiesās vērtības vērtētie aktīvi.

    0030. līdz 0130. rindas attiecīgās šūnas uzrāda atbilstīgi šīs regulas III un IV pielikuma FINREP veidnei F 01.01 atkarībā no iestādes piemērojamajiem standartiem:

    — SFPS, kurus Savienība apstiprinājusi Regulā (ES) 1606/2002 (“ES SPFS”);

    — valsts grāmatvedības standarti, kas ir saderīgi ar ES SFPS (“ar SFPS saderīgi valsts VPGP”), vai

    — valsts VPGP, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EK, proti, Banku uzskaites direktīvu (FINREP“valsts VPGP, kas balstīti uz BUD”).

    0030

    1.1.1.  TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI

    9. SFPS A papildinājums

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 050. rindai.

    0040

    1.1.2.  TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI

    BUD 32.-33. pants; V pielikums, 1.17. daļa

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 091. rindai.

    0050

    1.1.3.  NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS.8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 096. rindai.

    0060

    1.1.4.  FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 100. rindai.

    0070

    1.1.5.  FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 141. rindai.

    0080

    1.1.6.  NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    BUD 36. panta 2. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 171. rindai.

    0090

    1.1.7.  NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ CAUR PAŠU KAPITĀLU

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 175. rindai.

    0100

    1.1.8.  CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI

    BUD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 234. rindai.

    0110

    1.1.9.  ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. un 8. punkts. 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 240. rindai.

    0120

    1.1.10.  PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROCENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI

    39. SGS 89.A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. un 6. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 250. rindai.

    0130

    1.1.11.  IEGULDĪJUMI MEITASUZŅĒMUMOS, KOPUZŅĒMUMOS UN SAISTĪTAJOS UZŅĒMUMOS

    1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa; BUD 4. panta 7.–8. punkts; Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 260. rindai.

    0140

    1.1.12.  (-) DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS AKTĪVIEM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ

    V pielikums, 1.22. daļa.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.01 veidnes 375. rindai.

    0150

    1.2.  KOPĒJĀS PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTĀS SAISTĪBAS

    Kopējās 0160. līdz 0210. rindā uzrādītās pēc patiesās vērtības vērtētās saistības.

    0150. līdz 0190. rindas attiecīgās šūnas uzrāda atbilstīgi šīs regulas III un IV pielikuma FINREP veidnei F 01.02 atkarībā no iestādes piemērojamajiem standartiem:

    — SFPS, kurus Savienība apstiprinājusi Regulā (ES) 1606/2002 (“ES SPFS”);

    — valsts grāmatvedības standarti, kas ir saderīgi ar ES SFPS (“ar SFPS saderīgi valsts VPGP”),

    — vai valsts VPGP, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EK, proti, Banku uzskaites direktīvu (FINREP“valsts VPGP, kas balstīti uz BUD”).

    0160

    1.2.1.  TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTAS FINANŠU SAISTĪBAS

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 010. rindai.

    0170

    1.2.2.  TIRDZNIECĪBAS FINANŠU SAISTĪBAS

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. un 6. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 061. rindai.

    0180

    1.2.3.  FINANŠU SAISTĪBAS, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 070. rindai.

    0190

    1.2.4.  ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 150. rindai.

    0200

    1.2.5.  PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS PORTFEĻA PROENTU LIKMES RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAI

    39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 160. rindai.

    0210

    1.2.6.  DISKONTI ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS SAISTĪBĀM, KURAS NOVĒRTĒTAS PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ

    V pielikums, 1.29. daļa.

    Šajā rindā uzrādītā informācija atbilst šīs regulas III un IV pielikuma F 01.02 veidnes 295. rindai.

    6.2.   C 32.02 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: PAMATPIEEJA (PRUVAL 2)

    6.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    154.c Šīs veidnes mērķis ir sniegt informāciju par kopējo PVK sastāvu, kuras atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 34. un 105. pantu, kā arī būtisku informāciju par tādu pozīciju uzskaites vērtēšanu, kuras paredzētas PVK noteikšanai.

    154.d Šo veidni aizpilda visas iestādes:

    a) 

    kurām ir jāizmanto pamatpieeja, jo tās vai nu individuāli, vai arī konsolidēti, kā noteikts 4. panta 3. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, pārsniedz slieksni, kas minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regula (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vai

    b) 

    kuras ir izvēlējušās piemērot pamatpieeju, neraugoties uz to, ka slieksnis nav pārsniegts.

    154.e Šajā veidnē jēdzienu “augšupvērsta nenoteiktība” definē šādi: kā noteikts 8. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, PVK aprēķina kā starpību starp patieso vērtību un piesardzīgu vērtēšanu, ko nosaka ar 90 % noteiktību, ka iestādes attiecīgajā punktā var izstāties no riska darījuma vai vēl labākā brīdī ticamu vērtību nosacītas virknes ietvaros. Augšupvērstā vērtība vai “augšupvērstā nenoteiktība” ir pretējais punkts ticamo vērtību sadalījumā, kurā iestādēm ir tikai 10 % pārliecinātas, ka tās var izstāties no pozīcijas attiecīgajā punktā vai vēl labākā brīdī. Augšupvērsto nenoteiktību aprēķina un apkopo tāpat kā kopējās PVK, bet aizstājot 10 % noteiktības līmeni ar 90 % līmeni, ko izmanto, nosakot kopējās PVK.

    6.2.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    0010 - 0100

    KATEGORIJU LĪMEŅA PVK

    Tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu, modeļa riska, koncentrētu pozīciju, turpmāko administratīvo izmaksu, priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas un operatīvā riska kategoriju līmeņa PVK aprēķina, kā aprakstīts attiecīgi 9. līdz 11. pantā un 14. līdz 17. pantā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    Attiecībā uz tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska kategorijām, kurām piemēro ar diversifikāciju saistītos ieguvumus, kā noteikts attiecīgi 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, kategoriju līmeņa PVK, ja vien nav norādīts citādi, uzrāda kā atsevišķo PVK tiešo summu pirms ar diversifikāciju saistītajiem ieguvumiem [jo ar diversifikāciju saistītos ieguvumus, kas aprēķināti, izmantojot 1. vai 2. metodi, kura norādīta Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu pielikumā, uzrāda veidnes 1.1.2., 1.1.2.1. un 1.1.2.2. postenī].

    Attiecībā uz tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska kategorijām summas, kas aprēķinātas, izmantojot uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kura definēta 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 6. punkta b) apakšpunktā un 11. panta 4. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, uzrāda atsevišķi 002., 0040. un 0060. slejā.

    0010

    TIRGUS CENAS NENOTEIKTĪBA

    KPR 105. panta 10. punkts

    Tirgus cenas nenoteiktības PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 9. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0020

    NO KĀ: APRĒĶINĀTAS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    Tirgus cenas nenoteiktības PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 9. panta 5. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0030

    POZĪCIJAS SLĒGŠANAS VAI LIKVIDĀCIJAS IZDEVUMI

    KPR 105. panta 10. punkts

    Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 10. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0040

    NO KĀ: APRĒĶINĀTAS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 10. panta 6. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0050

    MODEĻA RISKS

    KPR 105. panta 10. punkts

    Modeļa riska PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0060

    NO KĀ: APRĒĶINĀTAS, IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    Modeļa riska PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 11. panta 4. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0070

    KONCENTRĒTAS POZĪCIJAS

    KPR 105. panta 11. punkts

    Koncentrētu pozīciju PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 14. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0080

    TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

    KPR 105. panta 10. punkts

    Turpmāku administratīvo izmaksu PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 15. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0090

    PRIEŠLAICĪGA DARĪJUMA IZBEIGŠANA

    KPR 105. panta 10. punkts

    Priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 16. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0100

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    KPR 105. panta 10. punkts

    Operacionālā riska PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 17. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0110

    KOPĒJĀS PVK

    0010. rinda: kopējās PVK, kuras atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar KPR 34. un 105. pantu un uzrāda attiecīgi C 01.00 veidnes 290. rindā. Kopējās PVK ir 0030. un 0180. rindas summa.

    0020. rinda: kopējo PVK daļa, kas uzrādīta 0010. rindā un izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām (absolūtā vērtība).

    0030. līdz 0160. rinda: 0010., 0030., 0050. un 0070. līdz 0100. slejas summa.

    0180. līdz 0210. rinda: kopējās PVK, kuras izriet no portfeļiem saskaņā ar “alternatīvu pieeju”.

    0120

    AUGŠUPVĒRSTA NENOTEIKTĪBA

    8. panta 2. punkts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Augšupvērsto nenoteiktību aprēķina un apkopo tāpat kā kopējās PVK, kas aprēķinātas 0110. slejā, bet aizstājot 10 % noteiktības līmeni ar 90 % līmeni, ko izmanto, nosakot kopējās PVK.

    0130 -0140

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS

    Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst 0010. līdz 0130. rindā un 0180. rindā uzrādītajai PVK vērtībai. Dažās rindās, jo īpaši 0090. līdz 0130. rindā, minētās vērtības varētu būt nepieciešams noteikt aptuveni vai iedalīt, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu.

    0010. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 4. panta 1. punkta sliekšņa aprēķinā. Tas ietver tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūto vērtību, attiecībā uz kurām ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un kuras arī uzrāda atsevišķi 0070. un 0080. rindā.

    0010. rinda ir 0030. un 0180. rindas summa.

    0020. rinda: pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību kopējās absolūtās vērtības daļa, kas uzrādīta 0010. rindā un izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām (absolūtā vērtība).

    0030. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst portfeļiem saskaņā ar 9. līdz 17. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tas ietver tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūto vērtību, attiecībā uz kurām ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un kuras arī uzrāda atsevišķi 0070. un 0080. rindā. 0030. rinda ir 0090. un 0130. rindas summa.

    0050. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti nenopelnītās peļņas no kredītu likmju starpības PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem.

    0060. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti ieguldījuma un finansējuma izmaksu PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem.

    0070. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0080. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0090. līdz 0130. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas, kā norādīts turpmāk (sk. attiecīgās rindas norādes), iedalītas šādās riska kategorijās: procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīts, kapitāla vērtspapīri, preces. Tas ietver tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūto vērtību, attiecībā uz kurām ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un kuras arī uzrāda atsevišķi 0070. un 0080. rindā.

    0180. rinda: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, ka atbilst portfeļiem saskaņā ar alternatīvo pieeju.

    0130

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu absolūtā vērtība, kas atbilst dažādajām rindām, kā iepriekš skaidrots norādēs par 0130.–0140. sleju.

    0140

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTAS SAISTĪBAS

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu saistību absolūtā vērtība, kas atbilst dažādajām rindām, kā iepriekš skaidrots norādēs par 0130.–0140. sleju.

    0150

    CETURKŠŅA LĪDZŠINĒJIE IEŅĒMUMI

    Ceturkšņa līdzšinējie ienākumi kopš pēdējā pārskata sniegšanas datuma, kas piedēvēti pēc patiesās vērtības vērtētajiem aktīviem un saistībām, kuri atbilst dažādajām rindām, kā iepriekš skaidrots norādēs par 0130.–0140. sleju, attiecīgā gadījumā iedalīti vai noteikti aptuveni, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu.

    0160

    NCP STARPĪBA

    Nekoriģētas starpības vērtību (“NCP starpība”) visu pozīciju un riska faktoru summa, kas aprēķināta tā mēneša beigās, kurš ir tuvāk pārskata sniegšanas datumam, izmantojot neatkarīgo cenu pārbaudes procesu, kas veikts saskaņā ar KPR 105. panta 8. punktu, attiecībā uz vislabākajiem pieejamajiem neatkarīgajiem datiem par attiecīgo pozīciju vai riska faktoru.

    Nekoriģētas starpības attiecas uz nekoriģētām starpībām starp tirdzniecības sistēmas ģenerētiem vērtējumiem un vērtējumiem, kas novērtēti ikmēneša NCP procesa laikā.

    NCP starpības aprēķinā neiekļauj iestādes portfeļos un reģistros koriģētas starpības summas attiecībā uz attiecīgā mēneša beigu datumu.

    0170 - 0250

    PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS

    Patiesās vērtības korekciju (reizēm sauktas arī par “rezervēm”), kuras potenciāli piemēro iestādes uzskaitē un kuras veic ārpus uzskaites vērtības ģenerēšanai izmantotā vērtēšanas modeļa (izņēmums – pirmās dienas peļņas un zaudējumu atlikšana), un kuras var identificēt kā tādas, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas nenoteiktības avotam kā attiecīgā PVK. Tās varētu atspoguļot riska faktorus, kas nav ietverti vērtēšanas metodē un kas ir riska prēmijas vai izstāšanās izmaksu formā, un atbilst patiesās vērtības definīcijai. Tomēr tirgus dalībniekiem tās būtu jāņem vērā, nosakot cenu. (13. SFPS 9. punkts un 13. SFPS 88. punkts)

    0170

    TIRGUS CENAS NENOTEIKTĪBA

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu riska prēmiju, kura rodas no tā, ka pastāv virkne novērotu cenu līdzvērtīgiem instrumentiem vai – attiecībā uz tirgus parametra ievaddatiem vērtēšanas modelī – instrumentiem, no kuriem ievaddati ir kalibrēti, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā tirgus cenas neskaidrības PVK.

    0180

    POZĪCIJAS SLĒGŠANAS VAI LIKVIDĀCIJAS IZDEVUMI

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai koriģētu faktu, ka pozīcijas līmeņa vērtējumi neatspoguļo izstāšanās cenu attiecībā uz pozīciju vai portfeli, jo īpaši, ja šādi vērtējumi ir kalibrēti līdz tirgus viduscenai, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK.

    0190

    MODEĻA RISKS

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu tirgus vai produktu faktorus, kas nav ietverti modelī, ko izmanto, lai aprēķinātu pozīcijas ikdienas vērtības un riskus (“vērtēšanas modelis”), vai lai atspoguļotu piemērotu piesardzības līmeni, ņemot vērā nenoteiktību, kas rodas no tā, ka pastāv virkne alternatīvu derīgu modeļu un modeļu kalibrāciju, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā modeļa riska PVK.

    0200

    KONCENTRĒTAS POZĪCIJAS

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu faktu, ka iestādes kopējā turētā pozīcija ir lielāka par normālo tirdzniecības apjomu vai lielāka par pozīciju izmēriem, uz kuriem pamatojas novērojami cenu piedāvājumi vai tirdzniecības darījumi, kurus izmanto, lai kalibrētu cenas vai ievaddatus, kurus izmanto vērtēšanas modelī, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā koncentrēto pozīciju PKV.

    0210

    NENOPELNĪTĀ PEĻŅA NO KREDĪTU LIKMJU STARPĪBAS

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai segtu sagaidāmos zaudējumus no darījuma partnera saistību neizpildes attiecībā uz atvasināto instrumentu pozīcijām (kopējā kredīta vērtības korekcija (CVA) iestādes līmenī).

    0220

    IEGULDĪŠANAS UN FINANSĒJUMA IZMAKSAS

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai kompensētu gadījumus, kad vērtēšanas modeļi pilnībā neatspoguļo finansēšanas izmaksas, kuras tirgus dalībnieki iekļautu izstāšanās cenā attiecībā uz pozīciju vai portfeli (kopējā finansējuma vērtēšanas korekcija iestādes līmenī, ka iestāde šādu korekciju aprēķina, vai alternatīvā gadījumā – līdzvērtīga korekcija).

    0230

    TURPMĀKAS ADMINISTRATĪVĀS IZMAKSAS

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu administratīvās izmaksas, kas radušās saistībā ar portfeli vai pozīciju, bet kas nav atspoguļotas vērtēšanas modelī vai cenās, kuras izmanto, lai kalibrētu attiecīgā modeļa ievddatus, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā turpmāko administratīvo izmaksu PVK.

    0240

    PRIEŠLAICĪGA DARĪJUMA IZBEIGŠANA

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu līgumisku vai ārpuslīgumisku priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas paredzamību, kas nav atspoguļota vērtēšanas modelī, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK.

    0250

    OPERACIONĀLAIS RISKS

    Iestādes patiesajai vērtībai piemērotā korekcija, lai atspoguļotu riska prēmiju, ko tirgus dalībnieki pieprasītu nolūkā kompensēt operacionālos riskus, kuri rodas no riska ierobežošanas, administrācijas un līgumu slēgšanas portfelī, un ko tādējādi var identificēt kā tādu, kas pievēršas tam pašam vērtēšanas neskaidrības avotam kā operacionālā riska PVK.

    0260

    PIRMĀS DIENAS PEĻŅA UN ZAUDĒJUMI

    Korekcijas, lai atspoguļotu gadījumus, kad vērtēšanas modelis un visas citas attiecīgās patiesās vērtības korekcijas, ko piemēro pozīcijai vai portfelim, neatspoguļo pirmās dienas atzīšanā samaksāto cenu vai saņemto cenu, proti, pirmās dienas peļņas un zaudējumu atlikšana (9. SFPS B5.1.2.A punkts).

    0270

    PASKAIDROJUMA APRAKSTS

    Apraksts par pozīcijām, kurām piemērota pieeja saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un iemesli tam, kāpēc nav bijis iespējams piemērot minētās regulas 9.–17. pantu.



    Rindas

    0010

    1.  KOPĒJĀ PAMATPIEEJA

    7. panta 2. punkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Katrai attiecīgajai PVK kategorijai, kas minēta 0010.–0110. slejā, kopējās PVK, kas aprēķinātas ar pamatpieeju, kura noteikta 3. nodaļā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, attiecībā uz pēc patiesās vērtības vērtētiem aktīviem un saistībām, kas iekļautas sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Tas ietver ar diversifikāciju saistītos ieguvumus (uzrādīti 0140. rindā), kā noteikts 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0020

    NO KĀ: TIRDZNIECĪBAS PORTFELIS

    7. panta 2. punkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Katrai attiecīgajai PVK kategorijai, kas minēta 0010. līdz 0110. slejā, kopējo PVK daļa, kas uzrādīta 0010. rindā un izriet no tirdzniecības portfeļa pozīcijām (absolūtā vērtība).

    0030

    1.1.  PORTFEĻI SASKAŅĀ AR 9.–17. PANTU. KOPĒJAIS KATEGORIJU LĪMENIS PĒC DIVERSIFIKĀCIJAS

    7. panta 2. punkta a) apakšpunkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Katrai attiecīgajai PVK kategorijai, kas minēta 0010.–0110. slejā, kopējās PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 9.–17. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, attiecībā uz pēc patiesās vērtības vērtētiem aktīviem un saistībām, kas iekļautas sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, izņemot pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kurām piemēro pieeju, kas aprakstīta 7. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    Tas ietver PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 12. un 13. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu un kas uzrādītas 0050. un 0060. rindā, un kas ir ietvertas tirgus cenas nenoteiktības PVK, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK un modeļa riska PVK, kā noteikts 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    Tas ietver ar diversifikāciju saistītos ieguvumus (uzrādīti 0140. rindā), kā noteikts 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    Tāpēc paredzams, ka 0030. rinda ir starpība starp 0040. un 0140. rindu.

    0040 - 0130

    1.1.1.  KOPĒJAIS KATEGORIJU LĪMENIS PIRMS DIVERSIFIKĀCIJAS

    Attiecībā uz 0090. līdz 0130. rindu iestādes savus pēc patiesās vērtības vērtētos aktīvus un saistības, kas iekļauti sliekšņa aprēķinā saskaņā ar 4. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu (tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa), iedala saskaņā ar šādām riska kategorijām: procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīts, kapitāla vērtspapīri, preces.

    Šajā nolūkā iestādes paļaujas uz savu iekšējo riska pārvaldības struktūru un pēc tam, kad, pamatojoties uz ekspertu viedokli, ir noteikts attiecinājums, iedala savas darījumu jomas vai tirdzniecības nodaļas vispiemērojamākajā riska kategorijā. PVK, patiesās vērtības korekcijas un citu nepieciešamo informāciju, kas atbilst iedalītajām darījumu jomām vai tirdzniecības nodaļām, tad iedala tajā pašā attiecīgajā riska kategorijā, lai attiecībā uz katru riska kategoriju rindas līmenī sniegtu konsekventu pārskatu par korekcijām, kas veiktas gan prudenciālos, gan uzskaites nolūkos, kā arī norādi par attiecīgo pozīciju izmēru (pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību ziņā). Ja PVK vai citas korekcijas aprēķina atšķirīgā apkopošanas līmenī, jo īpaši firmas līmenī, iestādes izstrādā PVK iedalījuma metodoloģiju attiecībā uz attiecīgajām pozīciju kopām. Iedalījuma metodoloģijas rezultātā 0040. rinda ir 0050.–0130. rindas summa 0010.–0100. slejā.

    Neatkarīgi no piemērotās pieejas uzrādītā informācija ir pēc iespējas konsekventa rindu līmenī, jo sniegtā informācija tiks salīdzināta šajā līmenī (PVK vērtības, augšupvērstā nenoteiktība, patiesās vērtības summas un potenciālās patiesās vērtības korekcijas).

    Sadalījums 0090. līdz 0130. rindā neietver PVK, kas aprēķinātas saskaņā ar 12. un 13. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu un kas uzrādītas 0050. un 0060. rindā, un kas ir ietvertas tirgus cenas nenoteiktības PVK, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK un modeļa riska PVK, kā noteikts 12. panta 2. punktā un 13. panta 2. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    Ar diversifikāciju saistītie ieguvumi tiek uzrādīti 0140. rindā, kā noteikts 9. panta 6. punktā, 10. panta 7. punktā un 11. panta 7. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, un līdz ar to tie nav iekļauti 0040. līdz 0130. rindā.

    0050

    NO KĀ: NENOPELNĪTĀS PEĻŅAS NO KREDĪTU LIKMJU STARPĪBAS PVK

    KPR 105. panta 10. punkts, 12. pants Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Kopējā PVK, kas aprēķināta par nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības (“PVK no CVA”), un tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK saskaņā ar 12. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0110. sleja: kopējo PVK norāda tikai informācijas nolūkos, jo tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK nozīmē to, ka tā – pēc tam, kad ņemti vērā ar diversifikāciju saistītie ieguvumi – ir iekļauta attiecīgajā kategoriju līmeņa PVK.

    0130. un 0140. sleja: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti nenopelnītās peļņas no kredītu likmju starpības PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem.

    0060

    NO KĀ: IEGULDĪJUMA UN FINANSĒJUMA IZMAKSTU PVK

    KPR 105. panta 10. punkts, 17. pants Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Kopējā PVK, kas aprēķināta par ieguldījumu un finansējuma izmaksām, un tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK saskaņā ar 13. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0110. sleja: kopējo PVK norāda tikai informācijas nolūkos, jo tās iedalījums starp tirgus cenas nenoteiktības, pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu un modeļa riska PVK nozīmē to, ka tā – pēc tam, kad ņemti vērā ar diversifikāciju saistītie ieguvumi – ir iekļauta attiecīgajā kategoriju līmeņa PVK.

    0130. un 0140. sleja: tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas ir iekļauti ieguldījuma un finansējuma izmaksu PVK aprēķināšanas tvērumā. Lai aprēķinātu šo PVK, pilnīgi sakrītošus, izlīdzinošus pēc patiesās vērtības vērtētus aktīvus un saistības, kas izslēgti no sliekšņa aprēķināšanas saskaņā ar 4. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, vairs nevar uzskatīt par pilnībā sakrītošiem, izlīdzinošiem.

    0070

    NO KĀ: PVK, ATTIECĪBĀ UZ KURU NOVĒRTĒTS, KA TAI IR NULLES VĒRTĪBA SASKAŅĀ AR 9. PANTA 2. PUNKTU

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 9. panta 2. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0080

    NO KĀ: PVK, ATTIECĪBĀ UZ KURU NOVĒRTĒTS, KA TAI IR NULLES VĒRTĪBA SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTU UN 10. PANTA 3. PUNKTU

    Tādu pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas atbilst vērtēšanas riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir novērtēts, ka PVK ir nulles vērtība saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 10. panta 3. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0090

    1.1.1.1.  PROCENTU LIKMES

    0100

    1.1.1.2.  ĀRVALSTU VALŪTAS

    0110

    1.1.1.3.  KREDĪTS

    0120

    1.1.1.4.  KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI

    0130

    1.1.1.5.  PRECES

    0140

    1.1.2.  (-) AR DIVERSIFIKĀCIJU SAISTĪTIE IEGUVUMI

    Kopējie ar diversifikāciju saistītie ieguvumi 0150. un 0160. rindas summa.

    0150

    1.1.2.1.  (-) Ar diversifikāciju saistītie ieguvumi, kas aprēķināti, izmantojot 1. Metodi

    Attiecībā uz tām PVK, kas apkopotas, izmantojot 1. metodi saskaņā ar 9. panta 6. punktu, 10. panta 7. punktu un 11. panta 7. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, starpība starp atsevišķu PVK summu un kopējām kategoriju līmeņu PVK pēc apkopošanas korekcijām.

    0160

    1.1.2.2.  (-) Ar diversifikāciju saistītie ieguvumi, kas aprēķināti, izmantojot 2. Metodi

    Attiecībā uz tām PVK, kas apkopotas, izmantojot 2. metodi saskaņā ar 9. panta 6. punktu, 10. panta 7. punktu un 11. panta 7. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, starpība starp atsevišķu PVK summu un kopējām kategoriju līmeņu PVK pēc apkopošanas korekcijām.

    0170

    1.1.2.2.*  Izziņas postenis: pirmsdiversifikācijas PVK, kas samazinātas par vairāk nekā 90 %, veicot diversifikāciju saskaņā ar 2. Metodi

    Saskaņā ar 2. metodi FV– PV summa visiem vērtēšanas riska darījumiem, kuru APVA < 10 % (FV – PV).

    0180

    1.2.  Portfeļi, kas aprēķināti saskaņā ar alternatīvo pieeju

    7. panta 2. punkta b) apakšpunkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Attiecībā uz portfeļiem, kam piemēro alternatīvo pieeju saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, kopējās PVK aprēķina kā 0190., 0200. un 0210. rindas summu.

    Attiecīgo bilances un citu konteksta informāciju sniedz 0130.-0260. slejā. 0270. slejā sniedz aprakstu par pozīcijām un iemeslus tam, kāpēc nav bijis iespējams piemērot 9.–17. pantu Deleģētajā regulā (ES).2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0190

    1.2.1.  Alternatīvā pieeja; 100 % nerealizētā peļņa

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts

    0200

    1.2.2.  Alternatīvā pieeja; 10 % nosacītā vērtība

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    0210

    1.2.3.  Alternatīvā pieeja; 25 % sākotnējā vērtība

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

    6.3.   C 32.03 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: MODEĻA RISKA PVK (PRUVAL 3)

    6.3.1.   Vispārīgas piezīmes

    154.f Šo veidni aizpilda tikai tās iestādes, kas savā līmenī pārsniedz slieksni, kurš minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Iestādes, kas ir daļa no grupas, kura pārsniedz slieksni konsolidētā līmenī, šo veidni uzrāda tikai tad, ja tās arī savā līmenī pārsniedz minēto slieksni.

    154.g Šo veidni izmanto, lai ziņotu sīku informāciju par 20 lielākajām atsevišķajām modeļa riska PVK tās PVK vērtības ziņā, kas palielina kopējo kategoriju līmeņa modeļa riska PVK, ko aprēķina saskaņā ar 11. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Šī informācija atbilst C 32.02. veidnes 0050. slejā uzrādītajai informācijai.

    154.h 20 lielākās atsevišķās modeļa riska PVK un attiecīgo produkta informāciju uzrāda dilstošā secībā, sākot ar lielāko atsevišķo modeļa riska PVK.

    154.i Produktus, kas atbilst šīm lielākajām atsevišķajām modeļa riska PVK, uzrāda, izmantojot produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    154.j Ja produkti ir pietiekami viendabīgi attiecībā uz vērtēšanas modeli un modeļa riska PVK, tos apvieno un uzrāda vienā līnijā, lai maksimāli palielinātu šīs veidnes segumu attiecībā uz iestādes kopējo kategoriju līmeņa modeļa riska PVK.

    6.3.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    0005

    RANGS

    Rangs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt., 1 piešķirot augstākajai atsevišķajai modeļa riska PVK, 2 piešķirot otrai augstākajai, utt.

    0010

    MODELIS

    Iekšējais modeļa (burtciparu) nosaukums, ko iestāde izmanto, lai identificētu modeli.

    0020

    RISKA KATEGORIJA

    Riska kategorija (procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīta, kapitāla vērtspapīru, preču), kas vispiemērotāk raksturo produktu vai produktu grupu, kas rada modeļa riska vērtēšanas korekciju.

    Iestādes norāda šādus kodus:

    IR – procentu likmes

    FX – ārvalstu valūtas,

    CR – kredīts;

    EQ – kapitāla vērtspapīri;

    CO – preces

    0030

    PRODUKTS

    Iekšējais produkta vai produktu grupas (burtciparu) nosaukums saskaņā ar produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, ko vērtē, izmantojot modeli.

    0040

    NOVĒROJAMĪBA

    Cenu novērojumu skaits attiecībā uz produktu vai produktu grupu pēdējos divpadsmit mēnešos, kas atbilst kādam no šiem kritērijiem:

    — cenas novērojums ir cena, par kādu iestāde ir veikusi darījumu;

    — tā ir pārbaudāma cena par faktisku darījumu starp trešām personām;

    — cenu iegūst no saistoša cenu piedāvājuma.

    Iestādes norāda vienu no šādām vērtībām: “nav”, “1-6”, “6-24”, “24-100”, “100+”.

    0050

    MODEĻA RISKA PVK

    11. panta 1. punkts Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu

    Atsevišķa modeļa riska PVK pirms ar diversifikāciju saistītajiem ieguvumiem, bet pēc portfeļa ieskaita, ja piemērojams.

    0060

    NO KĀ: IZMANTOJOT UZ EKSPERTU VIEDOKLI BALSTĪTU PIEEJU

    Vērtības 0050. slejā, kas aprēķinātas, izmantojot uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kā definēts 11. panta 4. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0070

    NO KĀ: APKOPOTAS, IZMANTOJOT 2. METODI

    Vērtības 0050. slejā, kas apkopotas, izmantojot 2. metodi, kura norādīta Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu pielikumā. Saskaņā ar pielikumu tas atbilst FV – PV.

    0080

    APKOPOTĀ PVK, KAS APRĒĶINĀTA SASKAŅĀ AR 2. METODI

    Atsevišķu modeļa riska PVK, kas apkopotas, izmantojot 2. metodi, kura noteikta Deleģētās regulas (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu pielikumā, pienesums kopējai kategoriju līmeņa PVK attiecībā uz modeļa risku, kā aprēķināts saskaņā ar 11. panta 7. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Saskaņā ar pielikumu tas atbilst APVA.

    0090 -0100

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI UN SAISTĪBAS

    Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu un saistību absolūtā vērtība, kas novērtēta, izmantojot 0010. slejā uzrādīto modeli, kā minēts finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo regulējumu.

    0090

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTI AKTĪVI

    Pēc patiesās vērtības vērtētu aktīvu absolūtā vērtība, kas novērtēta, izmantojot 0010. slejā uzrādīto modeli, kā minēts finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo regulējumu.

    0100

    PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS VĒRTĒTAS SAISTĪBAS

    Pēc patiesās vērtības vērtētu saistību absolūtā vērtība, kas novērtēta, izmantojot 0010. slejā uzrādīto modeli, kā minēts finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo regulējumu.

    0110

    NCP STARPĪBA (IZVADDATU TESTĒŠANA)

    Nekoriģētas starpības vērtību (“NCP starpība”) summa, kas aprēķināta tā mēneša beigās, kurš ir tuvāk pārskata sniegšanas datumam, izmantojot neatkarīgo cenu pārbaudes procesu, kas veikts saskaņā ar KPR 105. panta 8. punktu, attiecībā uz vislabākajiem pieejamajiem neatkarīgajiem datiem par attiecīgo produktu vai produktu grupu.

    Nekoriģētas starpības attiecas uz nekoriģētām starpībām starp tirdzniecības sistēmas ģenerētiem vērtējumiem un vērtējumiem, kas novērtēti ikmēneša NCP procesa laikā.

    NCP starpības aprēķinā neiekļauj iestādes portfeļos un reģistros koriģētas starpības summas attiecībā uz attiecīgā mēneša beigu datumu.

    Šeit iekļauj tikai rezultātus, kas ir kalibrēti no tādu instrumentu cenām, kuri tiktu attiecināti uz to pašu produktu (izvaddatu testēšana). Neiekļauj ievades testēšanas rezultātus no tirgus ievaddatiem, kas tiek testēti attiecībā pret līmeņiem, kuri kalibrēti no dažādiem produktiem.

    0120

    NCP SEGUMS (IZVADDATU TESTĒŠANA)

    To pozīciju procentuālā attiecība, kas attiecinātas uz modeli, kas svērts ar modeļa riska PVK, uz ko attiecas izvaddatu NCP testēšanas rezultāti, kas sniegti 0110. slejā.

    0130 - 0140

    PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJAS

    Patiesās vērtības korekcijas, kas definētas C 32.02. veidnes 0190. un 0240. slejā un kas ir piemērotas pozīcijām, kuras attiecinātas uz modeli 0010. slejā.

    0150

    PIRMĀS DIENAS PEĻŅA UN ZAUDĒJUMI

    Korekcijas, kas definētas C 32.02. veidnes 0260. slejā un kas ir piemērotas pozīcijām, kuras attiecinātas uz modeli 0010. slejā.

    6.4.   C 32.04 - PIESARDZĪGA VĒRTĒŠANA: KONCENTRĒTU POZĪCIJU PVK (PRUVAL 4)

    6.4.1.   Vispārīgas piezīmes

    154.k Šo veidni aizpilda tikai tās iestādes, kas savā līmenī pārsniedz slieksni, kurš minēts 4. panta 1. punktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Iestādes, kas ir daļa no grupas, kura pārsniedz slieksni konsolidētā līmenī, šo veidni uzrāda tikai tad, ja tās arī savā līmenī pārsniedz minēto slieksni.

    154.l Šo veidni izmanto, lai ziņotu sīku informāciju par 20 lielākajām atsevišķajām koncentrēto pozīciju PVK tās PVK vērtības ziņā, kas palielina kopējo kategoriju līmeņa koncentrēto pozīciju PVK, ko aprēķina saskaņā ar 14. pantu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu. Šī informācija atbilst C 32.02. veidnes 0070. slejā uzrādītajai informācijai.

    154.m 20 lielākās koncentrēto pozīciju PVK un attiecīgo produkta informāciju uzrāda dilstošā secībā, sākot ar lielāko atsevišķo koncentrēto pozīciju PVK.

    154.n Produktus, kas atbilst šīm lielākajām atsevišķajām koncentrēto pozīciju PVK, uzrāda, izmantojot produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    154.o Pozīcijas, kas ir pietiekami viendabīgas attiecībā uz PVK aprēķināšanas metodoloģiju, apkopo, ja tas ir iespējams, lai maksimāli palielinātu šīs veidnes segumu.

    6.4.2.   Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    0005

    RANGS

    Rangs ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai tabulas rindai. Tajā ievērota numerācijas kārība 1, 2, 3 utt., 1 piešķirot augstākajai koncentrēto pozīciju PVK, 2 piešķirot otrai augstākajai, utt.

    0010

    RISKA KATEGORIJA

    Riska kategorija (procentu likmes, ārvalstu valūtas, kredīta, kapitāla vērtspapīru, preču), kas vispiemērotāk raksturo pozīciju.

    Iestādes norāda šādus kodus:

    IR – procentu likmes;

    FX – ārvalstu valūtas;

    CR – kredīts;

    EQ – kapitāla vērtspapīri;

    CO – preces.

    0020

    PRODUKTS

    Iekšējais produkta vai produktu grupas nosaukums saskaņā ar produktu uzskaiti, kas pieprasīta 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0030

    PAMATĀ ESOŠIE AKTĪVI

    Pamatā esošā aktīva vai aktīvu iekšējais nosaukums atvasināto instrumentu gadījumā, vai instrumenta nosaukums neatvasināto instrumentu gadījumā.

    0040

    KONCENTRĒTO POZĪCIJU IZMĒRS

    Atsevišķas koncentrētas vērtēšanas pozīcijas izmērs, kas noteikts saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, izteikts mērvienībā, kas aprakstīta 0050. slejā.

    0050

    IZMĒRA MĒRĪJUMS

    Izmēra mērījuma mērvienība, ko iekšēji izmanto koncentrētas vērtēšanas pozīcijas identifikācijas ietvaros, lai aprēķinātu koncentrētā pozīcijas izmēru, kā minēts 0040. slejā.

    Obligāciju vai kapitāla vērtspapīru pozīciju gadījumā uzrāda mērvienību, kas izmantota iekšējā riska pārvaldībā, piemēram, “obligāciju skaits”, “akciju vai kapitāldaļu skaits” vai “tirgus vērtība”.

    Atvasināto instrumentu pozīciju gadījumā uzrāda mērvienību, kas izmantota iekšējā riska pārvaldībā, piemēram, “PV01; EUR par 1 bāzes punktu paralēlā ienesīguma līknes novirzē”.

    0060

    TIRGUS VĒRTĪBA

    Pozīcijas tirgus vērtība.

    0070

    PIESARDZĪGS IZSTĀŠANĀS PERIODS

    Piesardzīga izstāšanās perioda dienu skaits, kas aplēsts saskaņā ar 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu.

    0080

    KONCENTRĒTO POZĪCIJU PVK

    Koncentrēto pozīciju PVK summa, kas aprēķināta saskaņā ar 14. panta 1. punktu Deleģētajā regulā (ES) 2016/101 par piesardzīgu vērtēšanu, attiecībā uz attiecīgajām atsevišķām koncentrētām vērtēšanas pozīcijām.

    0090

    KONCENTRĒTO POZĪCIJU PATIESĀS VĒRTĪBAS KOREKCIJA

    Patiesās vērtības korekciju summa, kas veiktas, lai atspoguļotu faktu, ka iestādes kopējā turētā pozīcija ir lielāka par normālo tirdzniecības apjomu vai lielāka par pozīciju izmēriem, uz kuriem pamatojas novērojami cenu piedāvājumi vai tirdzniecības darījumi, kurus izmanto, lai kalibrētu cenas vai ievaddatus, kurus izmanto vērtēšanas modelī.

    Uzrādītā vērtība atbilst vērtībai, kas piemērota attiecīgajai atsevišķai koncentrētai vērtēšanas pozīcijai.

    0100

    NCP STARPĪBA

    Nekoriģētas starpības vērtību (“NCP starpība”) summa, kas aprēķināta tā mēneša beigās, kurš ir tuvāk pārskata sniegšanas datumam, izmantojot neatkarīgo cenu pārbaudes procesu, kas veikts saskaņā ar KPR 105. panta 8. punktu, attiecībā uz vislabākajiem pieejamajiem neatkarīgajiem datiem par attiecīgo atsevišķo koncentrēto vērtēšanas pozīciju.

    Nekoriģētas starpības attiecas uz nekoriģētām starpībām starp tirdzniecības sistēmas ģenerētiem vērtējumiem un vērtējumiem, kas novērtēti ikmēneša NCP procesa laikā.

    NCP starpības aprēķinā neiekļauj iestādes portfeļos un reģistros koriģētas starpības summas attiecībā uz attiecīgā mēneša beigu datumu.

    7.   C 33.00 – RISKA DARĪJUMI AR VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM (GOV)

    7.1.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    155. C 33.00 veidnes nolūkos informācija aptver visus riska darījumus ar “Vispārējām valdībām”, kā definēts V pielikuma 42. punkta b) apakšpunktā.

    156. Riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” saskaņā ar KPR 112. un 147. pantu ir ietverti dažādās riska darījumu kategorijās, kā precizēts norādēs par C 07.00., C 08.01. un C 08.02. veidnes aizpildīšanu.

    157. V pielikuma Trešās daļas 2. tabulu (Standartizētā pieeja) un 3. tabulu (IRB pieeja) ņem vērā, lai riska darījumu kategorijas, kas izmantotas, lai saskaņā ar KPR aprēķinātu kapitāla prasības, attiecinātu uz darījuma partnera sektoru “Vispārējās valdības”.

    158. Informāciju sniedz par apkopoto riska darījumu kopsummu (proti, visu to valstu summu, kurās bankai ir riska darījumi ar valsti) un par katru valsti, pamatojoties uz darījuma partnera rezidences vietu un atsaucoties uz tiešo aizņēmēju.

    159. Riska darījumus iedala riska darījumu kategorijās vai jurisdikcijās, neņemot vērā kredītriska mazināšanas metodes un jo īpaši aizstāšanas ietekmi. Tomēr, aprēķinot riska darījumu vērtības un riska darījumu riska svērtās vērtības attiecībā uz katru riska darījumu kategoriju un katru jurisdikciju, tiek ietverta riska mazināšanas metožu, tostarp aizstāšanas ietekmes, sastopamība.

    160. Uzrādot informāciju par riska darījumiem ar “Vispārējām valdībām” dalījumā pa tiešā darījuma partnera rezidences vietas jurisdikcijām, kas nav pārskatu sniedzošās iestādes vietējā jurisdikcija, piemēro šīs regulas 5. panta b) punkta 3. apakšpunkta sliekšņus.

    7.2.   RISKA DARĪJUMU AR “VISPĀRĒJĀM VALDĪBĀM” VEIDNES TVĒRUMS

    161.  GOV veidnes tvērumā ir bilances, ārpusbilances un atvasināto instrumentu tiešie riska darījumi ar “Vispārējām valdībām” banku portfelī un tirdzniecības portfelī. Turklāt tiek pieprasīts arī izziņas postenis par netiešiem riska darījumiem kredītu atvasināto instrumentu veidā, kurus pārdod vispārējās valdības riska darījumos.

    162. Riska darījums ir tiešs riska darījums, ja tiešais darījuma partneris ir struktūra, uz kuru attiecas “Vispārējās valdības” definīcija.

    163. Veidne ir sadalīta divās daļās. Pirmās pamatā ir riska darījumu sadalījums pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām, savukārt otrās pamatā ir sadalījums pēc atlikušā termiņa.

    7.3.   NORĀDES ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTĀM POZĪCIJĀM



    Slejas

    Norādes

    010-260

    TIEŠIE RISKA DARĪJUMI

    010-140

    BILANCES RISKA DARĪJUMI

    010

    Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā bruto uzskaites vērtība

    Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā bruto uzskaites vērtība, kā noteikts saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 34. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā.

    Piesardzīgas vērtēšanas korekcijas nesamazina tirdzniecības un netirdzniecības riska darījumu, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, bruto uzskaites vērtību.

    020

    Neatvasinātu finanšu aktīvu kopējā uzskaites vērtība (atskaitot īsās pozīcijas)

    Neatvasinātu finanšu aktīvu, kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 27. punktu, attiecībā uz visiem uzskaites portfeļiem, kuriem piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas balstīti uz Direktīvu 86/635/EEK, un kuri definēti V pielikuma Pirmās daļas 15. līdz 22. punktā un uzskaitīti 030. līdz 120. slejā, atskaitot īsās pozīcijas.

    Ja iestādei ir īsā pozīcija uz to pašu atlikušo termiņu un to pašu tiešo darījuma partneri, kas denominēta tajā pašā valūtā, īsās pozīcijas uzskaites vērtībai veic savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tiešās pozīcijas uzskaites vērtību. Neto summu uzskata par nulli, ja tā ir negatīva.

    Jāuzrāda 030. līdz 120. slejas summa, atņemot 130. sleju. Ja minētā summa ir mazāka par nulli, uzrādāmā summa ir nulle.

    030-120

    NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI PA UZSKAITES PORTFEĻIEM

    Neatvasinātu finanšu aktīvu (kā definēts iepriekš), kas ir riska darījumi ar vispārējām valdībām, apkopotā uzskaites vērtība dalījumā pa uzskaites portfeļiem atbilstīgi piemērojamajam grāmatvedības regulējumam.

    030

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    7. SFPS.8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

    040

    Tirdzniecības finanšu aktīvi

    Direktīvas 86/635/EEK 32.-33. pants; V pielikums, 1.16. daļa; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    050

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS.8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; SFPS 4.1.4. punkts

    060

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts un Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta 6) punkts

    070

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Direktīvas 86/635/EEK 36. panta 2. punkts; Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    080

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos

    7. SFPS 8. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

    090

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts

    Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    100

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts; V pielikums, 1.15. daļa

    110

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    Direktīvas 86/635/EEK 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 8. panta 2. punkts; V pielikums, 1.16. daļa

    Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    120

    Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    Direktīvas 86/635/EEK 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.16. daļa

    Iestādes uzrāda tikai saskaņā ar valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    130

    Īsās pozīcijas

    Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) punktā, ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts 1. punktā.

    Īsās pozīcijas rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kuri iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumu vai aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, un ja tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība.

    Uzskaites vērtība ir īso pozīciju patiesā vērtība.

    Īsās pozīcijas ir jāuzrāda pēc atlikušā termiņa grupām, kā definēts 170. līdz 230. rindā, un pēc tiešajiem darījumu partneriem. Īsās pozīcijas tad izmanto, lai veiktu savstarpējo prasījumu ieskaitu ar tāda paša atlikušā termiņa pozīcijām un tiešo darījuma partneri, lai aprēķinātu vērtības 030. līdz 120. slejā.

    140

    No kā: īsās pozīcijas no pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti vai kā tirdzniecības finanšu aktīvi

    Īso pozīciju uzskaites vērtība, kā definēts 9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunktā, kuras rodas, ja iestāde pārdod vērtspapīrus, kas iegūti caur pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumiem, kuros tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, un kuras ietvertas tirdzniecības nolūkā turētu vai tirdzniecības finanšu aktīvu uzskaites portfeļos (030. vai 040. sleja).

    Īsās pozīcijas, kas rodas, ja pārdotie vērtspapīri ir bijuši aizņemti vērtspapīru aizdevuma darījumā, neiekļauj šajā slejā.

    150

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. līdz 120. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 70. un 71. punkts]

    160

    Uzkrātais vērtības samazinājums – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Apkopotais uzkrātais vērtības samazinājums saistībā ar neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas uzrādīti 080. un 090. slejā.

    170

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

    Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060., 070., 080. un 090. slejā. [V pielikuma Otrās daļas 69. punkts]

    180

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, no finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 050., 060. un 070. slejā.

    190

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā – no kā: no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu citos visaptverošajos ienākumos, vai no netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Apkopotās patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā saistībā ar pozīcijām, par kurām informācija sniegta 080. un 090. slejā.

    200-230

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Tiešās atvasināto instrumentu pozīcijas jāuzrāda 200. līdz 230. slejā.

    Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.

    200-210

    Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību

    Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK.

    Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts).

    200

    Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

    Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu aktīvus.

    Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

    210

    Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: nosacītā summa

    Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri pārskata sniegšanas atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība pārskata sniegšanas atsauces datumā iestādei ir pozitīva.

    220-230

    Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību

    Visi atvasinātie instrumenti, kuru darījuma partneri ir vispārējā valdība un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās, vai tur tirdzniecības nolūkā vai iekļauj tirdzniecības portfelī, kam piemēro SFPS vai valsts vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK.

    Šeit uzrāda ekonomikas riska ierobežošanas nolūkā turētus atvasinātos instrumentus, ja tie ir iekļauti tirdzniecībā vai tiek turēti tirdzniecības uzskaites portfeļos (V pielikuma Otrās daļas 120., 124., 125. un 137. līdz 140. punkts).

    220

    Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

    Uzskaites vērtība atvasinātajiem instrumentiem, kurus pārskata sniegšanas atsauces datumā uzskaita kā finanšu saistības.

    Saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK šajā slejā uzrādāmie atvasinātie instrumenti ietver atvasinātos instrumentus, kas novērtēti iegādes vērtībā vai zemāko izmaksu vai tirgus vērtībā un ietverti tirdzniecības portfelī vai noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

    230

    Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: nosacītā summa

    Saskaņā ar SFPS un valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK nosacītā summa, kas definēta V pielikuma Otrās daļas 133. līdz 135. punktā, visiem atvasināto instrumentu līgumiem, kuri atsauces datumā ir noslēgti, bet kuros vēl nav veikts norēķins, un kuros darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, ja tās patiesā vērtība iestādei ir negatīva.

    240-260

    ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

    240

    Nominālvērtība

    Ja ārpusbilances posteņa tiešais darījuma partneris ir vispārējā valdība, kā definēts iepriekš 1. punktā, – nominālā vērtība saistībām un finanšu garantijām, kuras neuzskata par atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar SFPS vai valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK (V pielikuma Otrās daļas 102.–119. punkts).

    Saskaņā ar V pielikuma Pirmās daļas 43. un 44. punktu vispārējā valdība ir tiešais darījuma partneris: sniegtā finanšu garantijā, ja tā ir garantētā parāda instrumenta tiešais darījuma partneris, un b) sniegtās aizdevumu un citās apņemšanās, ja tā ir darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatu sniedzošā iestāde.

    250

    Uzkrājumi

    Direktīvas 86/635/EEK 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants; SFPF 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts, d) apakšpunkta ii) punkts, 9.5.5.20. punkts, 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa

    SFPS, V pielikums, 2.11. daļa Uzkrājumi no visiem ārpusbilances riska darījumiem, neatkarīgi no tā, kā tie tiek novērtēti, izņemot tos, kas saskaņā ar 9.

    SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar SFPS sniegtas aizdevumu apņemšanās vērtības samazinājumu uzrāda 150. slejā, ja iestāde nevar atsevišķi identificēt paredzamos kredītzaudējumus saistībā ar parāda instrumenta izmantoto un neizmantoto summu. Ja kombinētie paredzamie kredītzaudējumi par minēto finanšu instrumentu pārsniedz instrumenta aizdevumu komponenta bruto uzskaites vērtību, paredzamo kredītzaudējumu atlikumu uzrāda kā uzkrājumus 250. slejā.

    260

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā

    Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, kas saskaņā ar 9. SFPS novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā (V pielikuma Otrās daļas 110. punkts).

    270-280

    Izziņas postenis: kredītu atvasinātie instrumenti, kas pārdoti vispārējo valdību riska darījumos

    Ir jāuzrāda kredītu atvasinātie instrumenti, kas neatbilst tādu finanšu garantiju definīcijai, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir parakstījusi ar darījumu partneriem, kas nav vispārējās valdības, un kuru atsauces riska darījums ir vispārējā valdība.

    Minētās slejas neuzrāda par riska darījumiem, kas sadalīti pa riska veidiem, regulatīvajām pieejām un riska darījumu kategorijām (020. līdz 160. rinda).

    Sadaļā uzrādītie riska darījumi nav jāņem vērā riska darījuma vērtības un riska svērtās vērtības aprēķinā (290. un 300. sleja), kuras pamatā ir tikai tiešie riska darījumi.

    270

    Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

    Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir pozitīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas.

    Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu aktīvi.

    Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir pozitīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita.

    280

    Atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību: uzskaites vērtība

    Apkopotā uzskaites vērtība kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kuri pārdoti uzrādītos riska darījumos ar vispārējo valdību un kuru patiesā vērtība iestādei pārskata sniegšanas datumā ir negatīva, neņemot vērā piesardzīgas vērtēšanas korekcijas.

    Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro SFPS, šajā slejā uzrādāmā summa ir to atvasināto instrumentu uzskaites vērtība, kas pārskata sniegšanas datumā ir finanšu saistības.

    Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kam piemēro vispārpieņemtos grāmatvedības principus atbilstīgi Direktīvai 86/635/EEK, šajā slejā uzrādāmā summa ir tādu atvasināto instrumentu patiesā vērtība, kuru patiesā vērība pārskaita atsauces datumā ir negatīva, neatkarīgi no tā, kā tos uzskaita.

    290

    Riska darījuma vērtība

    Riska darījuma vērtība riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu.

    Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 111. pantu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 166. pantu un 230. panta 1. punktu.

    Attiecībā uz tādu atvasināto instrumentu uzrādīšanu, kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, skatīt norādes par rindu sadalījumu.

    300

    Riska darījumu riska svērtā vērtība

    Riska darījumu riska svērtā vērtība tiem riska darījumiem, kam piemēro kredītriska regulējumu.

    Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro standartizēto pieeju (SP): sk. KPR 113. panta 1. līdz 5. punktu. Attiecībā uz riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju: sk. KPR 153. panta 1. un 3. punktu.

    Lai uzrādītu tiešos riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR 271. panta darbības joma un kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, sk. norādes par rindu sadalījumu.



    Rindas

    Norādes

    RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PA REGULATĪVAJĀM PIEEJĀM

    010

    Kopējie riska darījumi

    Apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kā definēts 1. punktā.

    020-155

    Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu

    Tādi apkopotie riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu. Riska darījumi, kam piemēro kredītriska regulējumu, ietver tādus riska darījumus no netirdzniecības portfeļa, kam piemēro kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku.

    Tiešie riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 271. panta darbības joma un kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 155.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda): riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumus, kuri izriet no šo tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās.

    030

    Standartizētā pieeja (SP)

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku.

    040

    Centrālās valdības

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 114. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    050

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 115. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    060

    Publiskā sektora struktūras

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 116. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Publiskā sektora struktūras”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    070

    Starptautiskās organizācijas

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskās organizācijas. Šie riska darījumi saskaņā ar KPR 112. un 118. pantu tiek iedalīti pie riska kategorijas “Starptautiskās organizācijas”, kā precizēts norādēs par C 07.00 veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    075

    Citi vispārējās valdības riska darījumi, kam piemēro standartizēto pieeju

    Vispārējās valdības riska darījumi, kas nav iekļauti iepriekš 040. līdz 070. rindā un kas ir iedalīti SP riska darījumu kategorijā saskaņā ar KPR 112. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības.

    080

    IRB pieeja

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kam piemēro riska svērumu saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, tostarp tādi riska darījumi no netirdzniecības portfeļa, kuru riska svērums saskaņā ar minēto nodaļu attiecas uz darījuma partnera risku.

    090

    Centrālās valdības

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir centrālās valdības un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    100

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Centrālās valdības un centrālās bankas]

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    110

    Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes [Iestādes]

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    120

    Publiskā sektora struktūras [Centrālās valdības un centrālās bankas]

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    130

    Publiskā sektora struktūras [Iestādes]

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir publiskā sektora struktūras atbilstīgi KPR 4. panta 8. punktam un saskaņā ar KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Iestādes”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    140

    Starptautiskās organizācijas [Centrālās valdības un centrālās bankas]

    Riska darījumi ar vispārējām valdībām, kas ir starptautiskas organizācijas un saskaņā ar KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir iedalītas pie riska kategorijas “Centrālās valdības vai centrālās bankas”, kā precizēts norādēs par C 08.01. un C 08.02. veidni, izņemot precizējumus par riska darījumu ar vispārējām valdībām pārdalīšanu uz citām riska darījumu kategorijām tādēļ, ka piemērotas kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu (tos nepiemēro).

    155

    Citi vispārējās valdības riska darījumi, kam piemēro IRB pieeju

    Vispārējās valdības riska darījumi, kas nav iekļauti iepriekš 090. līdz 140. rindā un kas ir iedalīti IRB riska darījumu kategorijā saskaņā ar KPR 147. pantu, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības.

    160

    Riska darījumi, kas pakļauti tirgus riskam

    Tirgus riska darījumi aptver pozīcijas, attiecībā uz kurām pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar KPR Trešās daļas IV sadaļu.

    Tiešie riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 271. panta darbības joma un kam piemēro gan darījuma partnera kredītriska, gan tirgus riska kapitāla prasības, uzrāda gan kredītriskam veltītajās rindās (020. līdz 155.), gan tirgus riskam veltītajās rindās (160. rinda): riska darījumus, kas izriet no darījuma partnera kredītriska, uzrāda kredītriska rindās, savukārt riska darījumus, kuri izriet no tirgus riska, uzrāda tirgus riska rindās.

    170-230

    RISKA DARĪJUMU SADALĪJUMS PĒC ATLIKUŠĀ TERMIŅA

    Atlikušo termiņu aprēķina kā dienas starp līgumā noteikto termiņa datumu un pārskata sniegšanas atsauces datumu visām pozīcijām.

    Riska darījumus ar vispārējām valdībām sadala pa atlikušajiem termiņiem un iedala grupās šādi:

    — [0 - 3M [: mazāk nekā 90 dienas

    — [3M - 1G[: 90 dienas vai vairāk un mazāk nekā 365 dienas

    — [1G - 2G [: 365 dienas vai vairāk un mazāk nekā 730 dienas

    — [2G – 3G [: 730 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 095 dienas

    — [3G – 5G [: 1 095 dienas vai vairāk un mazāk nekā 1 825 dienas

    — [5G – 10G [: 1 825 dienas vai vairāk un mazāk nekā 3 650 dienas

    — [10G – vairāk: 3650 dienas vai vairāk

    ▼M8




    III PIELIKUMS

    FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR SFPS



    FINREP VEIDNES SFPS MĒRĶIEM

    VEIDNES NUMURS

    VEIDNES KODS

    VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

     

     

    1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

    Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

    1.1.

    F 01.01

    Bilance – aktīvi

    1.2.

    F 01.02

    Bilance – saistības

    1.3.

    F 01.03

    Bilance – pašu kapitāls

    2.

    F 02.00

    Peļņas vai zaudējumu aprēķins

    3.

    F 03.00

    Apvienoto ienākumu pārskats

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

    4.1.

    F 04.01

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    4.2.1.

    F 04.02.1

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    4.2.2.

    F 04.02.2

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    4.3.1.

    F 04.03.1

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    4.4.1.

    F 04.04.1

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem — finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    4.5.

    F 04.05

    Subordinētie finanšu aktīvi

    5.1.

    F 05.01

    Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

    6.1.

    F 06.01

    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem

     

    F 07.00

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

    7.1.

    F 07.01

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

    Finanšu saistību sadalījums

    8.1.

    F 08.01

    Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

    8.2.

    F 08.02

    Subordinētās finanšu saistības

    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.1.1.

    F 09.01.1

    Ārpusbilances riska darījumi — sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.2.

    F 09.02

    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    10.

    F 10.00

    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    Riska ierobežošanas uzskaite

    11.1.

    F 11.01

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

    11.3.

    F 11.03

    Neatvasinātie riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

    11.4.

    F 11.04

    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās

    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

    12.1.

    F 12.01

    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

    12.2.

    F 12.02

    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)

    Saņemtais nodrošinājums un garantijas

    13.1.

    F 13.01

    Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā

    13.2.

    F 13.02

    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

    13.3.

    F 13.03

    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

    14.

    F 14.00

    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

    15.

    F 15.00

    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    16.1.

    F 16.01

    Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

    16.2.

    F 16.02

    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

    16.3.

    F 16.03

    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem

    16.4.

    F 16.04

    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem

    16.4.1.

    F 16.04.1

    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

    16.5.

    F 16.05

    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

    16.6.

    F 16.06

    Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

    16.7.

    F 16.07

    Vērtības samazinājums nefinanšu aktīviem

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

    17.1.

    F 17.01

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi

    17.2.

    F 17.02

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    17.3.

    F 17.03

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības

    18.

    F 18.00

    Ieņēmumus nesoši un nenesoši riska darījumi

    19.

    F 19.00

    Pārskatītie riska darījumi

     

     

    2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

    Ģeogrāfiskais sadalījums

    20.1.

    F 20.01

    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

    20.2.

    F 20.02

    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

    20.3.

    F 20.03

    Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

    20.4.

    F 20.04

    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    20.5.

    F 20.05

    Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    20.6.

    F 20.06

    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    20.7.1.

    F 20.07.1

    Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    21.

    F 21.00

    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi

    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

    22.1.

    F 22.01

    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem

    22.2.

    F 22.02

    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

     

     

    3. DAĻA [IK PUSGADU]

    Ārpusbilances riska darījumi — līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

    30.1.

    F 30.01

    Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

    30.2.

    F 30.02

    Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

    Saistītās personas

    31.1.

    F 31.01

    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi

    31.2.

    F 31.02

    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

     

     

    4. DAĻA [IK GADU]

    Grupas struktūra

    40.1.

    F 40.1

    Grupas struktūra – pa sabiedrībām

    40.2.

    F 40.02

    Grupas struktūra – pa instrumentiem

    Patiesā vērtība

    41.1.

    F 41.01

    Patiesās vērtības hierarhija – finanšu instrumenti amortizētajās izmaksās

    41.2.

    F 41.02

    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums

    42.

    F 42.00

    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm

    43.

    F 43.00

    Uzkrājumi

    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

    44.1.

    F 44.01

    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

    44.2.

    F 44.02

    Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās

    44.3.

    F 44.03

    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    45.1.

    F 45.01

    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

    45.2.

    F 45.02

    Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu, kas netiek turēti pārdošanai, un ieguldījumu meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos atzīšanas pārtraukšanas

    45.3.

    F 45.03

    Citi darbības ienākumi un izdevumi

    46.

    F 46.00

    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

    1.    Bilance [Finanšu stāvokļa pārskats]

    1.1.    Aktīvi



     

    Atsauces

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    010

    010

    Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

    1. SGS 54. i)

     

     

    020

    Skaidra nauda

    V pielikums, 2. daļa 1.

     

     

    030

    Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

    V pielikums, 2. daļa 2.

     

     

    040

    Citi pieprasījuma noguldījumi

    V pielikums, 2. daļa 3.

    5

     

    050

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

    060

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums

    10

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

    4

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

    4

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

    4

     

    096

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4.

    4

     

    097

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

    4

     

    098

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

    4

     

    099

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

    4

     

    100

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

    4

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

    4

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

    4

     

    141

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

    4

     

    142

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

    4

     

    143

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

    4

     

    144

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

    4

     

    181

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

    4

     

    182

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

    4

     

    183

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

    4

     

    240

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

    11

     

    250

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8.

     

     

    260

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4.

    40

     

    270

    Materiālie aktīvi

     

     

     

    280

    Pamatlīdzekļi

    16,6. SGS; 1. SGS 54. a)

    21., 42.

     

    290

    Ieguldījumu īpašums

    40. SGS 5.; 1. SGS 54. b)

    21., 42.

     

    300

    Nemateriālie aktīvi

    1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

     

     

    310

    Nemateriālā vērtība

    3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts

     

     

    320

    Citi nemateriālie aktīvi

    38. SGS 8., 118.

    21., 42.

     

    330

    Nodokļu aktīvi

    1. SGS 54. n)–o)

     

     

    340

    Pārskata perioda nodokļu aktīvi

    1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

     

     

    350

    Atliktā nodokļa aktīvi

    1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts

     

     

    360

    Citi aktīvi

    V pielikums, 2. daļa 5.

     

     

    370

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 7.

     

     

    380

    KOPĒJIE AKTĪVI

    1. SGS 9. a), 6. ĪN

     

     

    1.2.    Saistības



     

    Atsauces

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    010

    010

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

    8

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a)

    10

     

    030

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7. b)

    8

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

    8

     

    050

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

    8

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

    8

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

    8

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

    8

     

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

    8

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

    8

     

    110

    Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

    8

     

    120

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

    8

     

    130

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

    8

     

    140

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

    8

     

    150

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

    11

     

    160

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8.

     

     

    170

    Uzkrājumi

    37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

    43

     

    180

    Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

    19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 9.

    43

     

    190

    Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

    19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 10.

    43

     

    200

    Pārstrukturēšana

    37. SGS 71., 84. a)

    43

     

    210

    Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

    37. SGS, C papildinājums, 6. un 10. piemērs

    43

     

    220

    Sniegtās apņemšanās un garantijas

    9. SFPS 4.2.1. c), d), 9.5.5., 9.B2.5.; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2. daļa 11.

    9 12 43

     

    230

    Citi uzkrājumi

    37. SGS 14.

    43

     

    240

    Nodokļu saistības

    1. SGS 54. n)–o)

     

     

    250

    Pārskata perioda nodokļu saistības

    1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

     

     

    260

    Atliktā nodokļa saistības

    1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts

     

     

    270

    Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

    32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12.

     

     

    280

    Citas saistības

    V pielikums, 2. daļa 13.

     

     

    290

    Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14.

     

     

    300

    KOPĒJĀS SAISTĪBAS

    1. SGS 9. b); 6. ĪN

     

     

    1.3.    Pašu kapitāls



     

    Atsauces

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Uzskaites vērtība

    010

    010

    Kapitāls

    1. SGS 54. r), BPD 22. pants

    46

     

    020

    Samaksātais pamatkapitāls

    1. SGS 78. e)

     

     

    030

    Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 14.

     

     

    040

    Akciju emisijas uzcenojums

    1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts

    46

     

    050

    Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 18.-19.

    46

     

    060

    Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents

    32. SGS 28.-29.; V pielikums, 2. daļa 18.

     

     

    070

    Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti

    V pielikums, 2. daļa 19.

     

     

    080

    Cits pašu kapitāls

    2. SFPS 10.; V pielikums, 2. daļa 20.

     

     

    090

    Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

    KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

    46

     

    095

    Posteņi, kas netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem

    1. SGS 82.A a)

     

     

    100

    Materiālie aktīvi

    16. SGS. 39.-41.

     

     

    110

    Nemateriālie aktīvi

    38. SGS. 85.-87.

     

     

    120

    Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

    1. SGS 7., 6. ĪN; 19. SGS 120. c)

     

     

    122

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    5. SFPS 38., ĪN 12. piemērs

     

     

    124

    Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

     

     

    320

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

    1. SGS 7. d); 9. SFPS 5.7.5., B5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 21.

     

     

    330

    Kapitāla vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīciju riska ierobežošanas neefektivitāte

    1. SGS 7. e); 9. SFPS 5.7.5; 6.5.3.; 7. SFPS 24.C; V pielikums, 2. daļa 22.

     

     

    340

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [pret risku nodrošināts postenis]

    9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. b); V pielikums, 2. daļa 22.

     

     

    350

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [riska ierobežošanas instruments]

    1. SGS 7. e); 9. SFPS 5.7.5; 6.5.8. a); V pielikums, 2. daļa 57.

     

     

    360

    Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā

    1. SGS 7. f); 9. SFPS 5.7.7., V pielikums, 2. daļa 23.

     

     

    128

    Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

    1. SGS 82.A a) ii)

     

     

    130

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija [efektīvā daļa]

    9 SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.B b) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) i) iv), 24.E a); V pielikums, 2. daļa 24.

     

     

    140

    Pārrēķins ārvalstu valūtā

    21. SGS 52. b); 21. SGS 32., 38.–49.

     

     

    150

    Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]

    1. SGS 7. e); 7. SFPS 24.B b) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E; 9. SFPS 6.5.11. b); V pielikums, 2. daļa 25.

     

     

    155

    Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

    1. SGS 7. da); 9. SFPS 4.1.2.A; 5.7.10.; V pielikums, 2. daļa 26.

     

     

    165

    Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

    1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) V pielikums, 2. daļa 60.

     

     

    170

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    5. SFPS 38., ĪN 12. piemērs

     

     

    180

    Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

     

     

    190

    Nesadalītā peļņa

    KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

     

     

    200

    Pārvērtēšanas rezerves

    1. SFPS 30., D5.–D8.; V pielikums, 2. daļa 28.

     

     

    210

    Citas rezerves

    1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

     

     

    220

    Rezerves vai akumulētie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes

    28. SGS 11.; V pielikums, 2. daļa 29.

     

     

    230

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 29.

     

     

    240

    (–) Pašu akcijas

    1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2. daļa 30.

    46

     

    250

    Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    1. SGS 81.B b) ii)

    2

     

    260

    (–) Starpperioda dividendes

    32. SGS 35.

     

     

    270

    Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

    1. SGS 54. q)

     

     

    280

    Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

    KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

    46

     

    290

    Citi posteņi

     

    46

     

    300

    KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS

    1. SGS 9. c), 6. ĪN

    46

     

    310

    KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS UN KOPĒJĀS SAISTĪBAS

    1. SGS, 6. ĪN

     

     

    2.    Peļņas vai zaudējumu aprēķins



     

    Atsauces

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Pārskata periods

    010

    010

    Procentu ienākumi

    1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

    16

     

    020

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 33., 34.

     

     

    025

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i), B5. e), 9. SFPS 5.7.1.

     

     

    030

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i), B5. e)

     

     

    041

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 20. b); 9. SFPS 5.7.10.–11.; 9. SFPS 4.1.2.A

     

     

    051

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 20. b); 9. SFPS 4.1.2.; 9. SFPS 5.7.2.

     

     

    070

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

    9. SFPS, A papildinājums; B6.6.16.; V pielikums, 2. daļa 35.

     

     

    080

    Citi aktīvi

    V pielikums, 2. daļa 36.

     

     

    085

    Procentu ienākumi no saistībām

    5. SFPS 5.7.1., V pielikums, 2. daļa 37.

     

     

    090

    (Procentu izdevumi)

    1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

    16

     

    100

    (Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības)

    7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 33., 34.

     

     

    110

    (Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

    7. SFPS 20. a) i), B5. e)

     

     

    120

    (Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās)

    7. SFPS 20. b); 9. SFPS 5.7.2.

     

     

    130

    (Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

    39. SGS 9.; V pielikums, 2. daļa 35.

     

     

    140

    (Citas saistības)

    V pielikums, 2. daļa 38.

     

     

    145

    (Procentu izdevumi par aktīviem)

    9. SFPS 5.7.1., V pielikums, 2. daļa 39.

     

     

    150

    (Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

    2. SFPIK 11.

     

     

    160

    Dividenžu ienākumi

    V pielikums, 2. daļa 40.

    31

     

    170

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    7. SFPS 20. a) i), B5. e); V pielikums, 2. daļa 40.

     

     

    175

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i), B5. e), 9. SFPS 5.7.1.A; V pielikums, 2. daļa 40.

     

     

    191

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 7.20. a) ii); 9. SFPS 4.1.2.A; 9. SFPS 5.7.1.A; V pielikums, 2. daļa 41.

     

     

    192

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc metodes, kura nav pašu kapitāla metode

    V pielikums, 2. daļa 42.

     

     

    200

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    7. SFPS 20. c)

    22

     

    210

    (Maksu un komisijas naudas izdevumi)

    7. SFPS 20. c)

    22

     

    220

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    V pielikums, 2. daļa 45.

    16

     

    231

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    9. SFPS 9.4.12.A; 9. SFPS 5.7.10.–11.

     

     

    241

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 20. a) v); 9. SFPS 4.1.2.; 9. SFPS 5.7.2.

     

     

    260

    Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 20. a) v); 9. SFPS 5.7.2.

     

     

    270

    Citi

     

     

     

    280

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 43., 46.

    16

     

    287

    Peļņa vai (-) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 46.

     

     

    290

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 44.

    16., 45.

     

    300

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

    V pielikums, 2. daļa 47.

    16

     

    310

    Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

    21. SGS 28., 52. a)

     

     

    330

    Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, neto

    1. SGS 34.; V pielikums, 2. daļa 48.

    45

     

    340

    Citi darbības ienākumi

    V pielikums, 2. daļa 314.-316.

    45

     

    350

    (Citi darbības izdevumi)

    V pielikums, 2. daļa 314.-316.

    45

     

    355

    KOPĒJIE NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

     

     

     

    360

    (Administratīvie izdevumi)

     

     

     

    370

    (Personāla izdevumi)

    19. SGS 7.; 1. SGS 102., 6. ĪN

    44

     

    380

    (Citi administratīvie izdevumi)

     

     

     

    390

    (Amortizācija)

    1. SGS 102., 104.

     

     

    400

    (Pamatlīdzekļi)

    1. SGS 104.; 16. SGS 73. e) vii)

     

     

    410

    (Ieguldījumu īpašumi)

    1. SGS 104.; 40. SGS 79. d) iv)

     

     

    420

    (Citi nemateriālie aktīvi)

    1. SGS 104.; 38. SGS 118. e) vi)

     

     

    425

    Modifikāciju radītā peļņa vai (-) zaudējumi, neto

    9. SFPS 5.4.3., 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 49.

     

     

    426

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 35.J

     

     

    427

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 35.J

     

     

    430

    (Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

    37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g)

    9 12 43

     

    440

    (Sniegtās apņemšanās un garantijas)

    9. SFPS 4.2.1. c), d), 9.B2.5.; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2. daļa 50.

     

     

    450

    (Citi uzkrājumi)

     

     

     

    460

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

    7. SFPS 20. a) viii); 9. SFPS 5.4.4.; V pielikums, 2. daļa 51., 53.

    12

     

    481

    (Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos)

    9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.2., 5.5.8.

    12

     

    491

    (Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās)

    9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.8.

    12

     

    510

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

    28. SGS. 40.–43.

    16

     

    520

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

    36. SGS 126. a), b)

    16

     

    530

    (Pamatlīdzekļi)

    16. SGS 73. e) v)–vi)

     

     

    540

    (Ieguldījumu īpašumi)

    40. SGS 79. d) v)

     

     

    550

    (Nemateriālā vērtība)

    3. SFPS B papildinājums 67. d) v); 36. SGS 124.

     

     

    560

    (Citi nemateriālie aktīvi)

    38. SGS 118. e) iv), v)

     

     

    570

    (Citi)

    36. SGS 126. a), b)

     

     

    580

    Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

     

     

    590

    Peļņas vai (-) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes

    V pielikums, 2. daļa 54.

     

     

    600

    Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

    5. SFPS 37.; V pielikums, 2. daļa 55.

     

     

    610

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM, PIRMS NODOKĻIEM

    1. SGS 102., 6. ĪN; 5. SFPS 33. A

     

     

    620

    (Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

    1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

     

     

    630

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM PĒC NODOKĻIEM

    1 SGS, 6. ĪN

     

     

    640

    Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem

    1. SGS 82. ea); 5. SFPS 33. a), 5.33. A; V pielikums, 2. daļa 56.

     

     

    650

    Peļņa vai (-) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem

    5. SFPS 33. b) i)

     

     

    660

    (Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām darbībām)

    5. SFPS 33. b) ii), iv)

     

     

    670

    GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

    1. SGS 81.A a)

     

     

    680

    Attiecināma/-i uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

    1. SGS 81.B b) i)

     

     

    690

    Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    1. SGS 81.B b) ii)

     

     

    3.    Apvienoto ienākumu pārskats



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    010

    010

    Gada peļņa vai (-) zaudējumi

    1. SGS 7., 6. ĪN

     

    020

    Pārējie apvienotie ienākumi

    1. SGS 7., 6. ĪN

     

    030

    Posteņi, kas netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem

    1. SGS 82.A a) i)

     

    040

    Materiālie aktīvi

    1. SGS 7., 6. ĪN; 16. SGS. 39.-40.

     

    050

    Nemateriālie aktīvi

    1. SGS 7.; 38. SGS. 85.-86.

     

    060

    Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi par definētu pabalstu pensiju plāniem

    1. SGS 7., 6. ĪN; 19. SGS120. c)

     

    070

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

    5. SFPS 38.

     

    080

    Sabiedrību citu atzīto ienākumu un izdevumu daļa, kas uzskatīta pēc pašu kapitāla metodes

    1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

     

    081

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

    1. SGS 7. d)

     

    083

    Peļņa vai (-) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, neto

    9. SFPS 5.7.5., 6.5.3.; 7. SFPS 24.C; V pielikums, 2. daļa 57.

     

    084

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [pret risku nodrošināts postenis]

    9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. b); V pielikums, 2. daļa 57.

     

    085

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas [riska ierobežošanas instruments]

    9. SFPS 5.7.5., 6.5.8. a); V pielikums, 2. daļa 57.

     

    086

    Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā

    1. SGS 7. f)

     

    090

    Ienākumu nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti

    1. SGS 92. b); V pielikums, 2. daļa 66.

     

    100

    Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

    1. SGS 82.A a) ii)

     

    110

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija [efektīvā daļa]

    9. SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.C b) i) iv), 24.E a); V pielikums, 2. daļa 58.

     

    120

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.13. a); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a); V pielikums, 2. daļa 58.

     

    130

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7., 92.-95.; 21. SGS 48.-49.; 9. SFPS 6.5.14.; V pielikums, 2. daļa 59.

     

    140

    Cita pārklasificēšana

    V pielikums, 2. daļa 65.

     

    150

    Pārrēķins ārvalstu valūtā

    1. SGS 7., 6. ĪN; 21. SGS 52. b)

     

    160

    Pārrēķina radītā peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    21. SGS 32., 38.-47.

     

    170

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7., 92.-95.; 21. SGS 48.-49.

     

    180

    Cita pārklasificēšana

    V pielikums, 2. daļa 65.

     

    190

    Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

    1. SGS 7., 6. ĪN; 39. SGS 95. a)–96. 9. SFPS 6.5.11. b); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a);

     

    200

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    1. SGS 7. e), 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. a) b) d); 7. SFPS 24.C b) i); 24.E a)

     

    210

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7., 92.–95., 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. d) ii) iii); 7. SFPS 24.C b) iv), 24.E a) V pielikums, 2. daļa 59.

     

    220

    Pārvests uz pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

    1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.11. d) i)

     

    230

    Cita pārklasificēšana

    V pielikums, 2. daļa 65.

     

    231

    Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

    1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.C E b) c); V pielikums, 2. daļa 60.

     

    232

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c)

     

    233

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. g) h); 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16.; 7. SFPS 24.E b) c) V pielikums, 2. daļa 61.

     

    234

    Cita pārklasificēšana

    V pielikums, 2. daļa 65.

     

    241

    Parāda instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    1. SGS 7. da), 6. ĪN; 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 6.5.4.; V pielikums, 2. daļa 62.–63.

     

    251

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    7. SFPS 7.20. a) ii); 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 5.6.4.

     

    261

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7., 1. SGS 92.–95., 1. SGS, 6. ĪN; 9. SFPS 5.6.7.; V pielikums, 2. daļa 64.

     

    270

    Cita pārklasificēšana

    5. SFPS. ĪN 12. piemērs; 9. SFPS 5.6.5.; V pielikums, 2. daļa 64.–65.

     

    280

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

    5. SFPS 38.

     

    290

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    5. SFPS 38.

     

    300

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7., 92.-95.; 5. SFPS 38.

     

    310

    Cita pārklasificēšana

    5. SFPS. ĪN 12. piemērs

     

    320

    Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS, 6. ĪN; 28. SGS10.

     

    330

    Ienākumi, kuri attiecas uz posteņiem, ko var pārklasificēt uz peļņu vai (-) zaudējumiem

    1. SGS 91. b), 6. ĪN; V pielikums, 2. daļa 66.

     

    340

    Gada kopējie apvienotie ienākumi

    1. SGS 7., 81.A a), 6. ĪN

     

    350

    Attiecināmi uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

    1. SGS 83. b) i), 6. ĪN;

     

    360

    Attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    1. SGS 83. b) ii), 6. ĪN;

     

    4.    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

    4.1.    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    010

    005

    Atvasinātie instrumenti

     

     

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11., V pielikums, 1. daļa 44.b)

     

    030

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

    040

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

    050

    Tostarp nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

    080

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

    140

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

    190

    TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI

    9. SFPS, A papildinājums

     

    4.2.1.    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    V pielikums, 1. daļa 27.

    V pielikums, 2. daļa 69.

    010

    020

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11., V pielikums, 1. daļa 44.b)

     

     

    020

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    030

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    040

    Tostarp nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    050

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

    060

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    070

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    080

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    090

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    100

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    110

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

    120

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    130

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    140

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    150

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    160

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    170

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    180

    NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, OBLIGĀTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻNĀS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4.

     

     

    4.2.2.    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    V pielikums, 1. daļa 27.

    V pielikums, 2. daļa 69.

    010

    020

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    080

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    140

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    190

    FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

    4.3.1.    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 34.b)

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    V pielikums, 2. daļa 70. b), 71.

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

     

    Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku

    V pielikums, 1. daļa 27.

    9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.M a)

    9. SFPS B5.5.22.–24.; V pielikums, 2. daļa 75.

    9. SFPS 5.5.3., 7. SFPS 35.M b) i)

    9. SFPS 5.5.1., 7.35.M b) ii)

    9. SFPS 5.5.5.; 7.SFPS 35.H a), 7. SFPS 16.A

    9.SFPS 5.5.3.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) i), 7. SFPS 16.A

    9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) ii), 7. SFPS 16.A

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

    010

    015

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.; V pielikums, 1. daļa 44. b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Tostarp nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    FINANŠU AKTĪVI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS

    7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Tostarp nopirkti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

    9. SFPS 5.5.13.; 7. SFPS 35.M c); V pielikums, 2. daļa 77.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    4.4.1.    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 34.b)

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    V pielikums, 2. daļa 70.a), 71.

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

     

    Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku

    V pielikums, 1. daļa 27.

    9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.M a)

    9. SFPS B5.5.22.–24.; V pielikums, 2. daļa 75.

    9. SFPS 5.5.3., 7. SFPS 35.M b) i)

    9. SFPS 5.5.1., 7.35.M b) ii)

    9. SFPS 5.5.5.; 7. SFPS 35.H a)

    9.SFPS 5.5.3.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) i)

    5. SFPS 5.1.; 9. SFPS 5.5.15.; 7. SFPS 35.H b) ii)

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9.; V pielikums, 2. daļa 72.–74.

    010

    015

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    FINANŠU AKTĪVI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS

    7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Tostarp nopirkti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

    9. SFPS 5.13. un 7. SFPS 35.M c); V pielikums, 2. daļa 77.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    4.5.    Subordinētie finanšu aktīvi



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    010

    010

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    030

    SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

    V pielikums, 2. daļa 78., 100.

     

    5.    Netirdzniecības aizdevumu un avansu iedalījums pa produktiem

    5.1.    Aizdevumi un avansi, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, un tirdzniecības aktīvi, dalījumā pa produktiem



     

     

    Atsauces

    Bruto uzskaites vērtība

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Centrālās bankas

    Vispārējā valdība

    Kredītiestādes

    Citas finanšu sabiedrības

    Nefinanšu sabiedrības

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 34.

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

    005

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    Dalījumā pa produktiem

    010

    Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

    V pielikums, 2. daļa 85.a)

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kredītkartes parāds

    V pielikums, 2. daļa 85.b)

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Pircēju un pasūtītāju parādi

    V pielikums, 2. daļa 85.c)

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Finanšu noma

    V pielikums, 2. daļa 85.d)

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 85.e)

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citi termiņaizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 85.f)

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Avansi, kas nav aizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 85.g)

     

     

     

     

     

     

     

    080

    AIZDEVUMI UN AVANSI

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

    Pēc nodrošinājuma

    090

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Tostarp citi nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 86.b), 87.

     

     

     

     

     

     

     

    Pēc nolūka

    110

    Tostarp patēriņa kredīts

    V pielikums, 2. daļa 88.a)

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2. daļa 88.b)

     

     

     

     

     

     

     

    Pēc subordinācijas

    130

    Tostarp projektu finansēšanas kredīti

    V pielikums, 2. daļa 89. KPR 147. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

    6.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem

    6.1.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem



     

    Atsauces

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e), 2. daļa 91.

     

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    Bruto uzskaites vērtība

    Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 1. daļa 34.

    V pielikums, 2. daļa 93.

    V pielikums, 2. daļa 213.-232.

    V pielikums, 2. daļa 70.–71.

    V pielikums, 2. daļa 69.

    010

    011

    012

    021

    022

    010

    A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    020

    B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    030

    C  Apstrādes rūpniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    040

    D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    050

    E  Ūdens apgāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    060

    F  Būvniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    070

    G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    080

    H  Transports un uzglabāšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    090

    I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    100

    J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    105

    K  Finanšu un apdrošināšanas darbības

    NACE regula, V pielikums, 2. daļa 92.

     

     

     

     

     

    110

    L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

    NACE regula

     

     

     

     

     

    120

    M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    130

    N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    140

    O  Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    150

    P  Izglītība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    160

    Q  Veselība un sociālā aprūpe

    NACE regula

     

     

     

     

     

    170

    R  Māksla, izklaide un atpūta

    NACE regula

     

     

     

     

     

    180

    S  Citi pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    190

    AIZDEVUMI UN AVANSI

    V pielikums, 1. daļa 32., 2. daļa 90.

     

     

     

     

     

    7.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

    7.1.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    9. SFPS 5.5.11.;B5.5.37.; 7. SFPS B8.I, V pielikums, 2. daļa 96.

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 94.-95.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Aizdevumi un avansi, dalījumā pa produktiem, pēc nodrošinājuma un pēc subordinācijas

     

    200

    Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

    V pielikums, 2. daļa 85.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Kredītkartes parāds

    V pielikums, 2. daļa 85.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Pircēju un pasūtītāju parādi

    V pielikums, 2. daļa 85.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Finanšu noma

    V pielikums, 2. daļa 85.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 85.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Citi termiņaizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 85.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Avansi, kas nav aizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 85.g)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Tostarp citi nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2. daļa 86.b), 87.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    Tostarp patēriņa kredīts

    V pielikums, 2. daļa 88.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2. daļa 88.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Tostarp projektu finansēšanas kredīti

    V pielikums, 2. daļa 89. KPR 147. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    8.    Finanšu saistību sadalījums

    8.1.    Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem



     

    Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

    Turēti tirdzniecības nolūkā

    Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Amortizētās izmaksas

    Riska ierobežošanas uzskaite

    7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS A papildinājums, 9. SFPS BA.6-BA.7, 9. SFPS 6.7.

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2., 9. SFPS 4.3.5.

    7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

    7. SFPS 24.A a); 9. SFPS 6.

    KPR 33. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 33. panta 1. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2. daļa 101.

    010

    020

    030

    037

    040

    010

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS BA.7. a)

     

     

     

     

     

    020

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7.b)

     

     

     

     

     

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

    040

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

    050

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

     

     

    060

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a), 44.c)

     

     

     

     

     

    070

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    080

    Termiņnoguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    090

    Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

     

     

     

     

     

    100

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    110

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b), 44.c)

     

     

     

     

     

    120

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    130

    Termiņnoguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    140

    Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

     

     

     

     

     

    150

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    160

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.c)

     

     

     

     

     

    170

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    180

    Termiņnoguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    190

    Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

     

     

     

     

     

    200

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    210

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.c)

     

     

     

     

     

    220

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    230

    Termiņnoguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    240

    Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

     

     

     

     

     

    250

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    260

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e), 44.c)

     

     

     

     

     

    270

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    280

    Termiņnoguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    290

    Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

     

     

     

     

     

    300

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    310

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f), 44.c)

     

     

     

     

     

    320

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 1. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    330

    Termiņnoguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    340

    Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.3.; V pielikums, 2. daļa 97.

     

     

     

     

     

    350

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    ECB/2013/33 4. pielikums, 2. daļa 9.2.

     

     

     

     

     

    360

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37., 2. daļa 98.

     

     

     

     

     

    370

    Noguldījumu sertifikāti

    V pielikums, 2. daļa 98.a)

     

     

     

     

     

    380

    Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts

     

     

     

     

     

    390

    Segtās obligācijas

    KPR 129. pants

     

     

     

     

     

    400

    Hibrīdlīgumi

    V pielikums, 2. daļa 98.d)

     

     

     

     

     

    410

    Citi emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 2. daļa 98.e)

     

     

     

     

     

    420

    Konvertējami saliktie finanšu instrumenti

    32. SGS, AG 31.

     

     

     

     

     

    430

    Nekonvertējami

     

     

     

     

     

     

    440

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

     

     

     

    450

    FINANŠU SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

    8.2.    Subordinētās finanšu saistības



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2., 9. SFPS 4.3.5.

    7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

    010

    020

    010

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

    020

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

    030

    SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS

    V pielikums, 2. daļa 99.-100.

     

     

    9.    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.1.1.    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

    Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju nominālā summa saskaņā ar 9. SFPS vērtības samazinājumu

    V pielikums, 2. daļa 107.–108., 118.

    Ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju uzkrājumi saskaņā ar 9. SFPS vērtības samazinājumu

    V pielikums, 2. daļa 106.–109.

    Citas saskaņā ar 37. SGS novērtētas apņemšanās un saskaņā ar 4. SFPS novērtētas finanšu garantijas

    Pēc patiesās vērtības novērtētas apņemšanās un finanšu garantijas

    Instrumenti, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Instrumenti, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Instrumenti, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Instrumenti, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Nominālvērtība

    Uzkrājumi

    Nominālvērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu apņemšanos rezultātā

    9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M

    9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M

    9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.M

    9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H a)

    9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H b) i)

    9. SFPS 2.1. e), g), 9. SFPS 4.2. c), 9. SFPS 5.5., 9. SFPS B2.5.; 7. SFPS 35.H b) ii)

    37. SGS, 9. SFPS 2.1. e), 9. SFPS B2.5.; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 111, 118.

    37. SGS, 9. SFPS 2.1. e), 9. SFPS B2.5.; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 106., 111.

    9. SFPS 2.3. a), 9.B2.5.; V pielikums, 2. daļa 110., 118.

    V pielikums, 2. daļa 69.

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    100

    110

    120

    130

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    021

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 117.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Sniegtās finanšu garantijas

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    101

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 117.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 117.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    9.2.    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

    Atsauces

    Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    Nominālvērtība

    7. SFPS 36. b); V pielikums, 2. daļa 119.

    V pielikums, 2. daļa 119.

    010

    020

    010

    Saņemtās aizdevumu apņemšanās

    9. SFPS 2.1. g), BCZ2.2.; V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 113.

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    030

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    070

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    080

    Saņemtās finanšu garantijas

    9. SFPS 2.1. e), B2.5., BC2.17., 8. SFPS, A papildinājums; 4. SFPS A pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 114.

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    100

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    120

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    140

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    150

    Citas saņemtās apņemšanās

    V pielikums, 1. daļa 44.h), 2. daļa 102.-103., 115.

     

     

    160

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    170

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    180

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    190

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    200

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    210

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    10.    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas



    Dalījumā pa riska veidiem / pa produktiem vai pa tirgus veidiem

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Nosacītā summa

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un tirdzniecības finanšu aktīvi

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības un tirdzniecības finanšu saistības

    Tirdzniecība kopā

    Tostarp pārdots

    V pielikums, 2. daļa 120., 131.

    9. SFPS BA.7. a); V pielikums, 2. daļa 120., 131.

    V pielikums, 2. daļa 133.-135.

    V pielikums, 2. daļa 133.-135.

    010

    020

    030

    040

    010

    Procentu likme

    V pielikums, 2. daļa 129.a)

     

     

     

     

    020

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2. daļa 137.-139.

     

     

     

     

    030

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    040

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    050

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    060

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    070

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 129.b)

     

     

     

     

    080

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2. daļa 137.-139.

     

     

     

     

    090

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    100

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    110

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    120

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    130

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2. daļa 129.c)

     

     

     

     

    140

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2. daļa 137.-139.

     

     

     

     

    150

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    160

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    170

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    180

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 1. daļa 136.

     

     

     

     

    190

    Kredīts

    V pielikums, 2. daļa 129.d)

     

     

     

     

    195

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu

    9. SFPS 6.7.1.; V pielikums, 2. daļa 140.

     

     

     

     

    201

    Tostarp citas ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2. daļa 137.-140.

     

     

     

     

    210

    Kredītriska mijmaiņas darījums

     

     

     

     

     

    220

    Kredītriska starpības iespējas līgums

     

     

     

     

     

    230

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums

     

     

     

     

     

    240

    Citi

     

     

     

     

     

    250

    Preces

    V pielikums, 2. daļa 129.e)

     

     

     

     

    260

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2. daļa 137.-139.

     

     

     

     

    270

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 129.f)

     

     

     

     

    280

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2. daļa 137.-139.

     

     

     

     

    290

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

     

     

    300

    Tostarp ārpusbiržas - kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.e), 2. daļa 141. a), 142.

     

     

     

     

    310

    Tostarp ārpusbiržas - citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.e), 2. daļa 141.b)

     

     

     

     

    320

    Tostarp ārpusbiržas - pārējās

    V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 141. c)

     

     

     

     

    11.    Riska ierobežošanas uzskaite

    11.1.    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



    Dalījumā pa produktiem vai pa tirgus veidiem

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Nosacītā summa

    aktīvi

    saistības

    Kopā riska ierobežošana

    Tostarp pārdots

    7. SFPS 24.A; V pielikums, 2. daļa 120., 131.

    7. SFPS 24.A; V pielikums, 2. daļa 120., 131.

    V pielikums, 2. daļa 133.-135.

    V pielikums, 2. daļa 133.-135.

    010

    020

    030

    040

    010

    Procentu likme

    V pielikums, 2. daļa 129.a)

     

     

     

     

    020

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    030

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    040

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    050

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    060

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 129.b)

     

     

     

     

    070

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    080

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    090

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    100

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    110

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2. daļa 129.c)

     

     

     

     

    120

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    130

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    140

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    150

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    160

    Kredīts

    V pielikums, 2. daļa 129.d)

     

     

     

     

    170

    Kredītriska mijmaiņas darījums

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    180

    Kredītriska starpības iespējas līgums

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    190

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    200

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    210

    Preces

    V pielikums, 2. daļa 129.e)

     

     

     

     

    220

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 129.f)

     

     

     

     

    230

    PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJAS

    7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. a); 9. SFPS 6.5.2. a)

     

     

     

     

    240

    Procentu likme

    V pielikums, 2. daļa 129.a)

     

     

     

     

    250

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    260

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    270

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    280

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    290

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 129.b)

     

     

     

     

    300

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    310

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    320

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    330

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    340

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2. daļa 129.c)

     

     

     

     

    350

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    360

    Ārpusbiržas cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    370

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    380

    Organizēta tirgus cits

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    390

    Kredīts

    V pielikums, 2. daļa 129.d)

     

     

     

     

    400

    Kredītriska mijmaiņas darījums

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    410

    Kredītriska starpības iespējas līgums

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    420

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    430

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 136.

     

     

     

     

    440

    Preces

    V pielikums, 2. daļa 129.e)

     

     

     

     

    450

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 129.f)

     

     

     

     

    460

    NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

    7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. b); 9. SFPS 6.5.2. b)

     

     

     

     

    470

    ĀRVALSTU OPERĀCIJĀS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANAS POZĪCIJA

    7. SFPS 24.A; 39. SGS 86. c); 9. SFPS 6.5.2. c)

     

     

     

     

    480

    PORTFEĻA PRET RISKU NODROŠINĀTO POSTEŅU PATIESĀS VĒRTĪBAS IZMAIŅAS

    39. SGA 71., 81.A, 89.A, AG 114.-132.

     

     

     

     

    490

    PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

    39. SGS 71.

     

     

     

     

    500

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZKAITE

    7. SFPS 24.A; 39. SGS 9.; 9. SFPS 6.1.

     

     

     

     

    510

    Tostarp ārpusbiržas - kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c), 44.e), 2. daļa 141. a), 142.

     

     

     

     

    520

    Tostarp ārpusbiržas - citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d), 44.e), 2. daļa 141.b)

     

     

     

     

    530

    Tostarp ārpusbiržas - pārējās

    V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 141. c)

     

     

     

     

    11.3.    Neatvasinātie riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcija

    Naudas plūsmas riska ierobežošana

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcija

    V pielikums, 2. daļa 145.

    V pielikums, 2. daļa 145.

    V pielikums, 2. daļa 145.

    010

    020

    030

    010

    Neatvasinātie finanšu aktīvi

    7. SFPS 24.A; 9. SFPS 9.6.1.; 9. SFPS 6.2.2.

     

     

     

    020

    Tostarp Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

     

    030

    Tostarp Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.4.; 7. SFPS 8. a) ii)

     

     

     

    040

    Tostarp Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.5.; 7. SFPS 8. a) i)

     

     

     

    050

    Neatvasinātās finanšu saistības

    7. SFPS 24.A; 9. SFPS 9.6.1.; 9. SFPS 6.2.2.

     

     

     

    060

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.2.1. 9. SFPS 6.2.2.

     

     

     

    080

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    9. SFPS 4.2.1. 9. SFPS 6.2.2.

     

     

     

    F11.4.    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās



     

    Atsauces

    Mikrolīmeņa riska ierobežošana

    Mikrolīmeņa riska ierobežošana – neto pozīcijas riska ierobežošana

    Riska ierobežošanas korekcija mikrolīmeņa riska ierobežošanai

    Makrolīmeņa riska ierobežošana

    Uzskaites vērtība

    Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi un saistības (pirms savstarpējā ieskaita)

    Riska ierobežošanas korekcijas, kas iekļautas aktīvu/saistību uzskaites vērtībā

    Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai

    Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi

    7. SFPS 24.B a), V pielikums, 2. daļa 146., 147.

    9. SFPS 6.6.1.; 9. SFPS 6.6.6.; V pielikums, 2. daļa 147.151.

    7. SFPS 24.B a) ii); V pielikums, 2. daļa 148., 149.

    7. SFPS 24.B a) v); V pielikums, 2. daļa 148., 150.

    9. SFPS 6.1.3.; 9. SFPS 6.6.1.; V pielikums, 2. daļa 152.

    010

    020

    030

    040

    050

     

    AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

    010

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    9. SFPS 4.1.2.A; 7. SFPS 8. h); V pielikums, 2. daļa 146., 151.

     

     

     

     

     

    020

    Procentu likme

    V pielikums, 2. daļa 129.a)

     

     

     

     

     

    030

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 129.b)

     

     

     

     

     

    040

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2. daļa 129.c)

     

     

     

     

     

    050

    Kredīts

    V pielikums, 2. daļa 129.d)

     

     

     

     

     

    060

    Preces

    V pielikums, 2. daļa 129.e)

     

     

     

     

     

    070

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 129.f)

     

     

     

     

     

    080

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās

    9. SFPS 4.1.2.A; 7. SFPS 8. f); V pielikums, 2. daļa 146., 151.

     

     

     

     

     

    090

    Procentu likme

    V pielikums, 2. daļa 129.a)

     

     

     

     

     

    100

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 129.b)

     

     

     

     

     

    110

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2. daļa 129.c)

     

     

     

     

     

    120

    Kredīts

    V pielikums, 2. daļa 129.d)

     

     

     

     

     

    130

    Preces

    V pielikums, 2. daļa 129.e)

     

     

     

     

     

    140

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 129.f)

     

     

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

    150

    Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

    9. SFPS 4.2.1. 7. SFPS 8. g); V pielikums, 2. daļa 146., 151.

     

     

     

     

     

    160

    Procentu likme

    V pielikums, 2. daļa 129.a)

     

     

     

     

     

    170

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 129.b)

     

     

     

     

     

    180

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2. daļa 129.c)

     

     

     

     

     

    190

    Kredīts

    V pielikums, 2. daļa 129.d)

     

     

     

     

     

    200

    Preces

    V pielikums, 2. daļa 129.e)

     

     

     

     

     

    210

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 129.f)

     

     

     

     

     

    12.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

    12.1.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem



     

    Atsauces

    Sākuma bilance

    Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi

    Samazinājumi atzīšanas pārtraukšanas dēļ

    Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)

    Izmaiņas korekciju dēļ bez atzīšanas pārtraukšanas (neto)

    Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)

    Samazinājums uzkrājumu kontā norakstījumu dēļ

    Citas korekcijas

    Beigu bilance

    Iepriekš norakstītu summu, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atgūšana

    Summas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 35.I; V pielikums, 2. daļa 159., 164.b)

    7. SFPS 35.I; V pielikums, 2. daļa 160., 164.b)

    7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 161.-162.

    7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.J; 9. SFPS 5.5.12., B5.5.25., B5.5.27.; V pielikums, 2. daļa 164.c)

    7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 163.

    7. SFPS 35.I; 9. SFPS 5.4.4., 7. SFPS 35.L; V pielikums, 2. daļa 72., 74., 164. a), 165.

    7. SFPS 35.I; 7. SFPS 35.B b); V pielikums, 2. daļa 166.

     

     

    9. SFPS 5.4.4.; V pielikums, 2. daļa 165.

    010

    020

    030

    040

    050

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    010

    Tādu finanšu aktīvu atskaitījumi, kuru kredītrisks nav būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    9. SFPS 5.5.5.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Tādu parāda instrumentu atskaitījumi, kuru kredītrisks ir būtiski pieaudzis kopš sākotnējās atzīšanas, bet kuru kredītvērtība nav samazināta (2. pakāpe)

    9.SFPS 5.5.3.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 213.-232.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Atskaitījumi par parāda instrumentiem ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    9. SFPS 5.5.1., 9.; A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    Tostarp kolektīvi novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    Tostarp individuāli novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1.–B5.5.6.; V pielikums, 2. daļa 158.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    Kopējie uzkrājumi parāda instrumentiem

    7. SFPS B8.E

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (1. posms)

    9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (2. posms)

    9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.3., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 117.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    560

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (3. posms)

    9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.1., B2.5.; V pielikums, 2. daļa 157.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570

    Kopējie sniegto apņemšanos un finanšu garantiju uzkrājumi

    7. SFPS B8.E; V pielikums, 2. daļa 157.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    12.2.    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)



     

    Atsauces

    Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

    V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 167., 170.

    Pārvedumi starp 1. pakāpi un 2. pakāpi

    Pārvedumi starp 2. pakāpi un 3. pakāpi

    Pārvedumi starp 1. pakāpi un 3. pakāpi

    uz 2. pakāpi no 1. pakāpes

    uz 1. pakāpi no 2. pakāpes

    uz 3. pakāpi no 2. pakāpes

    uz 2. pakāpi no 3. pakāpes

    uz 3. pakāpi no 1. pakāpes

    uz 1. pakāpi no 3. pakāpes

    V pielikums, 2. daļa 168.-169.

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

    130

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

    140

    Kopā parāda instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas

    9. SFPS 2.1.|g); 2.3. c); 5.5.1., 5.5.3., 5.5.5.

     

     

     

     

     

     

    13.    Saņemtais nodrošinājums un garantijas

    13.1.    Nodrošinājuma un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā



    Garantijas un nodrošinājums

    Atsauces

    Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    V pielikums, 2. daļa 171.-172., 174.

    aizdevumi, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

    Citi nodrošināti aizdevumi

    Saņemtās finanšu garantijas

    Mājokļa

    Komerciāls

    Naudas [emitētie parāda instrumenti]

    Pārējie

    7. SFPS 36. b)

    V pielikums, 2. daļa 173.a)

    V pielikums, 2. daļa 173.a)

    V pielikums, 2. daļa 173.b)

    V pielikums, 2. daļa 173.b)

    V pielikums, 2. daļa 173.c)

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

    020

    Tostarp Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

    030

    Tostarp Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

    040

    Tostarp Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

    050

    Tostarp aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2. daļa 88.b)

     

     

     

     

     

    13.2.    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 2. daļa 175.

    010

    010

    Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

    7. SFPS 38. a)

     

    020

    Pamatlīdzekļi

    7. SFPS 38. a)

     

    030

    Ieguldījumu īpašums

    7. SFPS 38. a)

     

    040

    Kapitāla vērtspapīri un parāda instrumenti

    7. SFPS 38. a)

     

    050

    Citi

    7. SFPS 38. a)

     

    060

    Kopā

     

     

    13.3.    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    010

    010

    Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

    7. SFPS 38. a); V pielikums, 2. daļa 176.

     

    14.    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti



     

    Atsauces

    Patiesās vērtības hierarhija

    13. SFPS 93. b)

    Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā

    V pielikums, 2. daļa 178.

    Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem

    V pielikums, 2. daļa 179.

    1. līmenis

    2. līmenis

    3. līmenis

    2. līmenis

    3. līmenis

    1. līmenis

    2. līmenis

    3. līmenis

    13. SFPS 76.

    13. SFPS 81.

    13. SFPS 86.

    13. SFPS 81.

    13. SFPS 86., 93. f)

    13. SFPS 76.

    13. SFPS 81.

    13. SFPS 86.

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    010

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.,

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

    056

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.4.; 7. SFPS 8. a) ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

    057

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

     

     

     

    058

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

    059

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

    101

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

     

     

     

     

     

     

     

     

    102

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

     

     

     

    103

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

    104

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

     

     

     

     

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS BA.7. a)

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7. b)

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

     

     

     

     

     

     

     

     

    15.    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības



     

    Atsauces

    Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

    Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

    Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

    Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina vajadzībām

    Pārvestie aktīvi

    Attiecīgās saistības

    V ĪTS, 2. daļa 181.

    Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

    Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

    Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

    Uzskaites vērtība

    Tostarp vērtspapīrošanas

    Tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Uzskaites vērtība

    Tostarp vērtspapīrošanas

    Tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    7. SFPS 42.D e), V pielikums, 1. daļa 27.

    7. SFPS 42.D e); KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunkts

    7. SFPS 42.D e); V pielikums, 2. daļa 183.-184.

    7. SFPS 42.D e)

    7. SFPS 42.D e)

    7. SFPS 42.D e); V pielikums, 2. daļa 183.-184.

     

    7. SFPS 42.D f)

    7. SFPS 42.D f); V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 181.

     

    KPR 109. pants; V pielikums, 2. daļa 182.

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    010

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    045

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.4.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    046

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    047

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    048

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    091

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    092

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    093

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    094

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    131

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    132

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    133

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    16.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    16.1.    Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    Ienākumi

    Izdevumi

    V pielikums, 2. daļa 187., 189.

    V pielikums, 2. daļa 188., 190.

    010

    020

    010

    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

    9. SFPS, A papildinājums, BA.1., .BA.6.; V pielikums, 2. daļa 193.

     

     

    015

    Tostarp procentu ienākumi no atvasinātajiem instrumentiem ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijās

    V pielikums, 2. daļa 193.

     

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    040

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    060

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    070

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    080

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    100

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    120

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    140

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    150

    Citi aktīvi

    V pielikums, 2. daļa 5.

     

     

    160

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

    170

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

    180

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

    190

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

    200

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

    210

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

    220

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

    230

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

    240

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 32.-34., 2. daļa 90.

     

     

    250

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

    V pielikums, 2. daļa 192.

     

     

    260

    Citas saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

    270

    PROCENTI

    1. SGS 97.

     

     

    280

    Tostarp procentu ienākumi no finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību

    9. SFPS 5.4.1.; B5.4.7.; V pielikums, 2. daļa 194.

     

     

    16.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    V pielikums, 2. daļa 195.-196.

    010

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    030

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

    050

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

    070

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    V pielikums, 2. daļa 45.

     

    16.3.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    V pielikums, 2. daļa 197.-198.

    010

    010

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums, BA.1., .BA.7.a)

     

    015

    Tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu

    9. SFPS 6.7.1.; 7. SFPS 9. d); V pielikums, 2. daļa 199.

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    050

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7. b)

     

    060

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

    070

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

    080

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

    090

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

    9. SFPS, A papildinājums, BA.6.; 7. SFPS 20. a) i)

     

    095

    Tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

    9. SFPS 5.6.2.; V pielikums, 2. daļa 199.

     

    16.4.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām dalījumā pa risku veidiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    010

    010

    Procentu likmes instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

    V pielikums, 2. daļa 200.a)

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

    V pielikums, 2. daļa 200.b)

     

    030

    Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu

    V pielikums, 2. daļa 200.c)

     

    040

    Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

    V pielikums, 2. daļa 200.d)

     

    050

    Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm

    V pielikums, 2. daļa 200.e)

     

    060

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 200.f)

     

    070

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

    7. SFPS 7.20. a) i)

     

    16.4.1.    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    V pielikums, 2. daļa 201.

    010

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    090

    PEĻŅA VAI (-) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZADĒJUMU APRĒĶINĀ, NETO

    7. SFPS 7.20. a) i)

     

    100

    Tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

    9. SFPS 6.5.2.; V pielikums, 2. daļa 202.

     

    16.5.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

    V pielikums, 2. daļa 203.

    V pielikums, 2. daļa 203.

    010

    020

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

    030

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

    050

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

    070

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS 7.20. a) i)

     

     

    071

    Tostarp peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neto

    7. SFPS 9.6.; 7.SFPS 24.G b); V pielikums, 2. daļa 204.

     

     

    072

    Tostarp peļņa vai (–) zaudējumi pēc finanšu aktīvu un saistību, kas riska ierobežošanas nolūkos novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, novērtēšanas, neto

    9. SFPS 9.6.7.; 7. SFPS 20. a) i); V pielikums, 2. daļa 204.

     

     

    16.6.    Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    V pielikums, 2. daļa 205.

    010

    010

    Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp pārtraukšana]

    7. SFPS 24.A c); 7. SFPS 24.C b) vi)

     

    020

    Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

    9. SFPS 6.3.7.; 6.5.8.; B6.4.1.; 7. SFPS 24.B a) iv); 7. SFPS 24.C b) vi) V pielikums, 2. daļa 206.

     

    030

    Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

    7. SFPS 24.C b) ii); 7. SFPS 24.C b) vi)

     

    040

    Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

    7. SFPS 24.C b) ii); 7. SFPS 24.C b) vi)

     

    050

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES

     

     

    16.7.    Vērtības samazinājums nefinanšu aktīviem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    Palielinājumi

    Apvērses

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    V pielikums, 2. daļa 208.

    V pielikums, 2. daļa 208.

     

    010

    020

    040

    060

    Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    28. SGS. 40.–43.

     

     

     

    070

    Meitasuzņēmumi

    10. SFPS A papildinājums

     

     

     

    080

    Kopuzņēmumi

    28. SGS 3.

     

     

     

    090

    Asociētie uzņēmumi

    28. SGS 3.

     

     

     

    100

    Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

    36. SGS 126. a), b)

     

     

     

    110

    Pamatlīdzekļi

    16. SGS 73. e) v)–vi)

     

     

     

    120

    Ieguldījumu īpašumi

    40. SGS 79. d) v)

     

     

     

    130

    Nemateriālā vērtība

    36. SGS 10.b; 36. SGS 88.–99., 124.; 3. SFPS B papildinājums 67. d) v)

     

     

     

    140

    Citi nemateriālie aktīvi

    38. SGS 118. e) iv), v)

     

     

     

    145

    Citi

    36. SGS 126. a), b)

     

     

     

    150

    KOPĀ

     

     

     

     

    17.    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

    17.1.    Aktīvi



     

    Atsauces

    Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

    V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 209.

    010

    010

    Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

    1. SGS 54. i)

     

    020

    Skaidra nauda

    V pielikums, 2. daļa 1.

     

    030

    Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

    V pielikums, 2. daļa 2.

     

    040

    Citi pieprasījuma noguldījumi

    V pielikums, 2. daļa 3.

     

    050

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    7. SFPS 8.a)ii);9 SFPS, A papildinājums

     

    060

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    096

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.4.

     

    097

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

    098

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    099

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    100

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    141

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

     

    142

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

    143

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    144

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    181

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

     

    182

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

    183

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

    240

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

     

    250

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8.

     

    260

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4., 210.

     

    270

    Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

    4. SFPS, 20. ĪN b)–c); V pielikums, 2. daļa 211.

     

    280

    Materiālie aktīvi

     

     

    290

    Nemateriālie aktīvi

    1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

     

    300

    Nemateriālā vērtība

    3. SFPS B67. d); KPR 4. panta 1. punkta 113. apakšpunkts

     

    310

    Citi nemateriālie aktīvi

    38. SGS 8., 118.

     

    320

    Nodokļu aktīvi

    1. SGS 54. n)–o)

     

    330

    Pārskata perioda nodokļu aktīvi

    1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

     

    340

    Atliktā nodokļa aktīvi

    1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 106. apakšpunkts

     

    350

    Citi aktīvi

    V pielikums, 2. daļa 5.

     

    360

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 6.

     

    370

    KOPĒJIE AKTĪVI

    1. SGS 9. a), 6. ĪN

     

    17.2.    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

    Atsauces

    Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [nominālvērtība]

    V pielikums, 2. daļa 118., 209.

    010

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116.

     

    020

    Sniegtās finanšu garantijas

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116.

     

    030

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116.

     

    040

    ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

     

     

    17.3.    Saistības un pašu kapitāls



     

    Atsauces

    Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

    V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 209.

    010

    010

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a)

     

    030

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7. b)

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

    050

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

    110

    Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

     

    120

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

    130

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

    140

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

    150

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

     

    160

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8.

     

    170

    Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem

    4. SFPS, 20. ĪN a); V pielikums, 2. daļa 212.

     

    180

    Uzkrājumi

    37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

     

    190

    Nodokļu saistības

    1. SGS 54. n)–o)

     

    200

    Pārskata perioda nodokļu saistības

    1. SGS 54. n); 12. SGS 5.

     

    210

    Atliktā nodokļa saistības

    1. SGS 54. o); 12. SGS 5.; KPR 4. panta 1. punkta 108. apakšpunkts

     

    220

    Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

    32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12.

     

    230

    Citas saistības

    V pielikums, 2. daļa 13.

     

    240

    Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14.

     

    250

    SAISTĪBAS

    1. SGS 9. b); 6. ĪN

     

    260

    Kapitāls

    1. SGS 54. r), BPD 22. pants

     

    270

    Akciju emisijas uzcenojums

    1. SGS 78. e); KPR 4. panta 1. punkta 124. apakšpunkts

     

    280

    Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

    V pielikums, 2. daļa 18.-19.

     

    290

    Cits pašu kapitāls

    2. SFPS 10.; V pielikums, 2. daļa 20.

     

    300

    Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

    KPR 4. panta 1. punkta 100. apakšpunkts

     

    310

    Nesadalītā peļņa

    KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

     

    320

    Pārvērtēšanas rezerves

    1. SFPS 33., D5.-D8.

     

    330

    Citas rezerves

    1. SGS 54.; 1. SGS 78. e)

     

    340

    (–) Pašu akcijas

    1. SGS 79. a) vi); 32. SGS 33.–34., AG 14., AG 36.; V pielikums, 2. daļa 28.

     

    350

    Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    10. SFPS B94.

     

    360

    (–) Starpperioda dividendes

    32. SGS 35.

     

    370

    Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

    1. SGS 54. q); 10. SFPS 22., B94.

     

    380

    KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS

    1. SGS 9. c), 6. ĪN

     

    390

    KOPĒJAIS PAŠU KAPITĀLS UN KOPĒJĀS SAISTĪBAS

    1. SGS, 6. ĪN

     

    18.    Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem



     

    Atsauces

    Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

    Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    V pielikums, 2. daļa 119.

     

    Ieņēmumus nesoši

    Ieņēmumus nenesoši

     

    Ieņēmumus nesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

     

    Termiņš nav kavēts vai kavēts <= 30 dienas

    Kavēts > 30 dienas <= 90 dienas

     

    Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai kavēts <= 90 dienas

    Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

    Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

    Kavēts > 1 gads <= 5 gadi

    Kavēts > 5 gadi

    Tostarp ar saistību neizpildi

    Tostarp ar samazinātu vērtību

     

    Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai kavēts <= 90 dienas

    Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

    Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

    Kavēts > 1 gads <= 5 gadi

    Kavēts > 5 gadi

    Nodrošinājums, kas saņemts par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

    Finanšu garantijas, kas saņemtas par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

    010

    020

    030

    055

    060

    070

    080

    090

    100

    105

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    195

    200

    210

    V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 221.

    V pielikums, 2. daļa 213.-216., 223.-239.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.

    V pielikums, 2. daļa 213.-216., 223.-239.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

    V pielikums, 2. daļa 222., 235.-236.

    KPR 178. pants; V pielikums, 2. daļa 228.b)

    9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS, A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 238.a)

    V pielikums, 2. daļa 238

    V pielikums, 2. daļa 238

    V pielikums, 2. daļa 238

    V pielikums, 2. daļa 236., 238.

    V pielikums, 2. daļa 236., 238.

    V pielikums, 2. daļa 236., 238.

    V pielikums, 2. daļa 236., 238.

    V pielikums, 2. daļa 236., 238.

    V pielikums, 2. daļa 239

    V pielikums, 2. daļa 239

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Tostarp patēriņa kredīts

    V pielikums, 2. daļa 88.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    IEGĀDES IZMAKSĀS VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 233.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    182

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    183

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    184

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    185

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    186

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    191

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    192

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    193

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    194

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    195

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    196

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    197

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    201

    VERTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2. daļa 233.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    211

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    212

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    213

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    214

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    215

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    216

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    221

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    222

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    223

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    224

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    225

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    226

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    227

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    231

    VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI NOVĒRTĒTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2. daļa 233. c), 234.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330.

    PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NETIEK TURĒTI TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ VAI KAS NAV TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 217.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    335

    PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 220.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116., 224.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Sniegtās finanšu garantijas

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116., 225.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420.

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116., 224.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

    V pielikums, 2. daļa 217.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    19.    Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem



     

    Atsauces

    Riska darījumu ar pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

    Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    V pielikums, 2. daļa 119.

     

    Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

     

    Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums, vērtības samazinājuma uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

     

    Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

    Refinansēšana

    Tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi pārbaudes periodā, kas pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem

     

    Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

    Refinansēšana

    Tostarp ar saistību neizpildi

    Tostarp ar samazinātu vērtību

    Tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas

     

    Instrumenti ar grozījumiem to noteikumos

    Refinansēšana

    nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

    Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 118., 240.-245., 251.-258.

    V pielikums, 2. daļa 256., 259.-262.

    V pielikums, 2. daļa 241.a), 266.

    V pielikums, 2. daļa 241.b), 265.-266.

    V pielikums, 2. daļa 256.b), 261.

    V pielikums, 2. daļa 259.-263.

    V pielikums, 2. daļa 241.a), 266.

    V pielikums, 2. daļa 241.b), 265.-266.

    KPR 178. pants; V pielikums, 2. daļa 264.b)

    9. SFPS 5.5.1.; 9. SFPS, A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 264.a)

    V pielikums, 2. daļa 231., 252.a), 263.

    V pielikums, 2. daļa 267

    V pielikums, 2. daļa 207

    V pielikums, 2. daļa 207

    V pielikums, 2. daļa 241.a), 267.

    V pielikums, 2. daļa 241.b), 267.

    V pielikums, 2. daļa 268

    V pielikums, 2. daļa 268

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Tostarp patēriņa kredīts

    V pielikums, 2. daļa 88.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    IEGĀDES IZMAKSĀS VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 249.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    182

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    183

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    184

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    185

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    186

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    191

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    192

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    193

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    194

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    195

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    196

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    197

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    201

    VERTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2. daļa 249.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    211

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    212

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    213

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    214

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    215

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    216

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    221

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    222

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    223

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    224

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    225

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    226

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    227

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    231

    VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI NOVĒRTĒTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2. daļa 249.c)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NETIEK TURĒTI TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ VAI KAS NAV TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 246.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    335

    PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2. daļa 247.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116., 246.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    20.    Ģeogrāfiskais sadalījums

    20.1.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām Uzskaites vērtība



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Darbības attiecīgajā valstī

    Darbības ārpus attiecīgās valsts

    V pielikums, 2. daļa 270.

    V pielikums, 2. daļa 270.

    010

    020

    010

    Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

    1. SGS 54. i)

     

     

    020

    Skaidra nauda

    V pielikums, 2. daļa 1.

     

     

    030

    Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

    V pielikums, 2. daļa 2.

     

     

    040

    Citi pieprasījuma noguldījumi

    V pielikums, 2. daļa 3.

     

     

    050

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

    060

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums

     

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

    096

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, obligāti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) ii); 9. SFPS 4.1.4.

     

     

    097

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

    098

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

    099

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

    100

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

    141

    Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    7. SFPS 8. h); 9. SFPS 4.1.2.A

     

     

    142

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

    143

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

    144

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

    181

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

     

     

    182

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

    183

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

    240

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 22.

     

     

    250

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    39. SGS 89.A a); 9. SFPS 6.5.8.

     

     

    260

    Materiālie aktīvi

     

     

     

    270

    Nemateriālie aktīvi

    1. SGS 54. c); KPR 4. panta 1. punkta 115. apakšpunkts

     

     

    280

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS 54. e); V pielikums, 1. daļa 21., 2. daļa 4.

     

     

    290

    Nodokļu aktīvi

    1. SGS 54. n)–o)

     

     

    300

    Citi aktīvi

    V pielikums, 2. daļa 5.

     

     

    310

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    1. SGS 54. j); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 7.

     

     

    320

    AKTĪVI

    1. SGS 9. a), 6. ĪN

     

     

    20.2.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām Uzskaites vērtība



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Darbības attiecīgajā valstī

    Darbības ārpus attiecīgās valsts

    V pielikums, 2. daļa 270.

    V pielikums, 2. daļa 270.

    010

    020

    010

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    7. SFPS 8. e) ii); 9. SFPS BA.6.

     

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS, A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1.a); 9. SFPS BA.7. a)

     

     

    030

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7. b)

     

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

    050

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

     

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

    110

    Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

     

     

    120

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

    130

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

    140

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

    150

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    9. SFPS 6.2.1.; V pielikums, 1. daļa 26.

     

     

    160

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    39. SGS 89.A b), 9. SFPS 6.5.8.

     

     

    170

    Uzkrājumi

    37. SGS 10.; 1. SGS, 54. l)

     

     

    180

    Nodokļu saistības

    1. SGS 54. n)–o)

     

     

    190

    Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

    32. SGS IE 33.; 2. SFPIK; V pielikums, 2. daļa 12.

     

     

    200

    Citas saistības

    V pielikums, 2. daļa 13.

     

     

    210

    Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

    1. SGS 54. p); 5. SFPS 38., V pielikums, 2. daļa 14.

     

     

    220

    SAISTĪBAS

    1. SGS 9. b); 6. ĪN

     

     

    20.3.    Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    Darbības attiecīgajā valstī

    Darbības ārpus attiecīgās valsts

    V pielikums, 2. daļa 270.

    V pielikums, 2. daļa 270.

    010

    020

    010

    Procentu ienākumi

    1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

     

     

    020

    (Procentu izdevumi)

    1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

     

     

    030

    (Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

    2. SFPIK 11.

     

     

    040

    Dividenžu ienākumi

    V pielikums, 2. daļa 40.

     

     

    050

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    7. SFPS 20. c)

     

     

    060

    (Maksu un komisijas naudas izdevumi)

    7. SFPS 20. c)

     

     

    070

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    V pielikums, 2. daļa 45.

     

     

    080

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 43., 46.

     

     

    083

    Peļņa vai (-) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 5.7.1.

     

     

    090

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 5.7.1.; V pielikums, 2. daļa 44.

     

     

    100

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

    V pielikums, 2. daļa 47.-48.

     

     

    110

    Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

    21. SGS 28., 52. a)

     

     

    130

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas

    1. SGS 34.

     

     

    140

    Citi darbības ienākumi

    V pielikums, 2. daļa 314.-316.

     

     

    150

    (Citi darbības izdevumi)

    V pielikums, 2. daļa 314.-316.

     

     

    155

    KOPĒJIE NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

     

     

     

    160

    (Administratīvie izdevumi)

     

     

     

    170

    (Amortizācija)

    1. SGS 102., 104.

     

     

    171

    Modifikāciju radītā peļņa vai (-) zaudējumi, neto

    9. SFPS 5.4.3., 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 49.

     

     

    180

    (Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

    37. SGS 59., 84.; 1. SGS 98. b), f), g)

     

     

    190

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

    7. SFPS 20. a) viii); V pielikums, 2. daļa 51., 53.

     

     

    200

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos)

    28. SGS. 40.–43.

     

     

    210

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

    36. SGS 126. a), b)

     

     

    220

    Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    3. SFPS B papildinājums 64. n) i)

     

     

    230

    Peļņas vai (–) zaudējumu daļa no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    V pielikums, 2. daļa 54.

     

     

    240

    Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības

    5. SFPS 37.; V pielikums, 2. daļa 55.

     

     

    250

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM, PIRMS NODOKĻIEM

    1. SGS 102., 6. ĪN; 5. SFPS 33. A

     

     

    260

    (Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām)

    1. SGS 82. d); 12. SGS 77.

     

     

    270

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM DARBĪBĀM PĒC NODOKĻIEM

    1 SGS, 6. ĪN

     

     

    280

    Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem

    1. SGS 82. ea); 5. SFPS 33. a), 5.33. A; V pielikums, 2. daļa 56.

     

     

    290

    GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

    1. SGS 81.A a)

     

     

    20.4.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

    Atsauces

    Bruto uzskaites vērtība

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

     

    Tostarp tirdzniecības nolūkā turēti un tirdzniecības finanšu aktīvi

    Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi

    Tostarp parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 271., 275.

    V pielikums, 1. daļa 15.a), 2. daļa 273.

    V pielikums, 2. daļa 273.

    V pielikums, 2. daļa 275.

    V pielikums, 2. daļa 275.

    V pielikums, 2. daļa 274.

    V pielikums, 2. daļa 274.

    010

    011

    012

    022

    025

    031

    040

    010

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 2. daļa 272.

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Tostarp nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31., 44.b)

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32., 44.a)

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Tostarp mazie un vidējie uzņēmumi

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Tostarp aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2. daļa 86.a), 87.

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Tostarp patēriņa kredīts

    V pielikums, 2. daļa 88.a)

     

     

     

     

     

     

     

    20.5.    Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

    Atsauces

    Nominālvērtība

    Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām

     

    Tostarp parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 118., 271.

    V pielikums, 2. daļa 240.-258.

    V pielikums, 2. daļa 275.

    V pielikums, 2. daļa 276.

    010

    022

    025

    030

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 113., 116.

     

     

     

     

    020

    Sniegtās finanšu garantijas

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.f), 2. daļa 102.-105., 114., 116.

     

     

     

     

    030

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1. daļa 44.g), 2. daļa 102.-105., 115., 116.

     

     

     

     

    20.6.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27., 2. daļa 271.

    010

    010

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 1. daļa 44.e), 2. daļa 272.

     

    020

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

    030

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

    040

    Īsās pozīcijas

    9. SFPS BA7. b); V pielikums, 1. daļa40.d)

     

    050

    Tostarp kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

    060

    Tostarp citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

    070

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1. daļa 42.a)

     

    090

    Vispārējā valdība

    V pielikums, 1. daļa 42.b)

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1. daļa 42.c)

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.d)

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1. daļa 42.e)

     

    130

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1. daļa 42.f)

     

    20.7.1.    Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas netiek turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

    Atsauces

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 2. daļa 271., 277.

    Bruto uzskaites vērtība

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

     

    Tostarp vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 1. daļa 34., 2. daļa 275.

    V pielikums, 2. daļa 273.

    V pielikums, 2. daļa 275.

    V pielikums, 2. daļa 274.

    V pielikums, 2. daļa 274.

    010

    011

    012

    021

    022

    010

    A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    020

    B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    030

    C  Apstrādes rūpniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    040

    D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    050

    E  Ūdens apgāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    060

    F  Būvniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    070

    G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    080

    H  Transports un uzglabāšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    090

    I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    100

    J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    105

    K  Finanšu un apdrošināšanas darbības

    NACE regula

     

     

     

     

     

    110

    L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

    NACE regula

     

     

     

     

     

    120

    M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    130

    N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    140

    O  Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    150

    P  Izglītība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    160

    Q  Veselība un sociālā aprūpe

    NACE regula

     

     

     

     

     

    170

    R  Māksla, izklaide un atpūta

    NACE regula

     

     

     

     

     

    180

    S  Citi pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    190

    AIZDEVUMI UN AVANSI

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

    21.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 2. daļa 278.-279.

    010

    010

    Pamatlīdzekļi

    16,6. SGS; 1. SGS 54. a)

     

    020

    Pārvērtēšanas modelis

    17. SFPS 49.; 16. SGS 31., 73.a) d)

     

    030

    Izmaksu modelis

    17. SFPS 49.; 16. SGS 30., 73.a) d)

     

    040

    Ieguldījumu īpašums

    40. SGS, 5. ĪN; 1. SGS 54. b)

     

    050

    Patiesās vērtības modelis

    17. SFPS 49.; 40. SGS 33.-55., 76.

     

    060

    Izmaksu modelis

    17. SFPS 49.; 40. SGS 56.79. c)

     

    070

    Citi nemateriālie aktīvi

    38. SGS 8., 118.

     

    080

    Pārvērtēšanas modelis

    17. SFPS 49.; 38. SGS 75.-87., 124.a) ii)

     

    090

    Izmaksu modelis

    17. SFPS 49.; 38. SGS 74.

     

    22.    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

    22.1.    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    V pielikums, 2. daļa 280.

    7. SFPS 20. c)

    010

    010

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    V pielikums, 2. daļa 281.-283.

     

    020

    Vērtspapīri

     

     

    030

    Emisijas

    V pielikums, 2. daļa 284.a)

     

    040

    Pārveduma rīkojumi

    V pielikums, 2. daļa 284.b)

     

    050

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 284.c)

     

    060

    Tīrvērte un norēķini

    V pielikums, 2. daļa 284.d)

     

    070

    Aktīvu pārvaldība

    V pielikums, 2. daļa 284.e); 285.a)

     

    080

    Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

    V pielikums, 2. daļa 284.e); 285. b)

     

    090

    Kolektīvie ieguldījumi

     

     

    100

    Citi

     

     

    110

    Centrālie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

    V pielikums, 2. daļa 284.e); 285.c)

     

    120

    Fiduciārie darījumi

    V pielikums, 2. daļa 284.e); 285.d)

     

    130

    Maksājumu pakalpojumi

    V pielikums, 2. daļa 284.e), 285.e)

     

    140

    Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

    V pielikums, 2. daļa 285.f)

     

    150

    Kolektīvie ieguldījumi

     

     

    160

    Apdrošināšanas produkti

     

     

    170

    Citi

     

     

    180

    Strukturētā finansējuma produkti

    V pielikums, 2. daļa 284.f)

     

    190

    Aizdevumu pakalpojumu darbības

    V pielikums, 2. daļa 284.g)

     

    200

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    9. SFPS 4.2.1. c) ii); V pielikums, 2. daļa 284.h)

     

    210

    Sniegtās finanšu garantijas

    9. SFPS 4.2.1. c) ii); V pielikums, 2. daļa 284.h)

     

    220

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 284.j)

     

    230

    (Maksu un komisijas naudas izdevumi)

    V pielikums, 2. daļa 113.-115.

     

    240

    (Tīrvērte un norēķini)

    V pielikums, 2. daļa 284.d)

     

    250

    (Turētājbankas pakalpojumi)

    V pielikums, 2. daļa 285.b)

     

    260

    (Aizdevumu pakalpojumu darbības)

    V pielikums, 2. daļa 284.g)

     

    270

    (Saņemtās aizdevumu apņemšanās)

    V pielikums, 2. daļa 284.i)

     

    280

    (Saņemtās finanšu garantijas)

    V pielikums, 2. daļa 284.i)

     

    290

    (Citi)

    V pielikums, 2. daļa 284.j)

     

    22.2.    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi



     

    Atsauces

    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

    V pielikums, 2. daļa 285.g)

    010

    010

    Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

    V pielikums, 2. daļa 285.a)

     

    020

    Kolektīvie ieguldījumi

     

     

    030

    Pensiju fondi

     

     

    040

    Diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi

     

     

    050

    Citi ieguldījumu instrumenti

     

     

    060

    Turētājbankas aktīvi [pa klientu veidiem]

    V pielikums, 2. daļa 285.b)

     

    070

    Kolektīvie ieguldījumi

     

     

    080

    Citi

     

     

    090

    Tostarp uzticēti citām sabiedrībām

     

     

    100

    Centrālie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

    V pielikums, 2. daļa 285.c)

     

    110

    Fiduciārie darījumi

    V pielikums, 2. daļa 285.d)

     

    120

    Maksājumu pakalpojumi

    V pielikums, 2. daļa 285.e)

     

    130

    Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

    V pielikums, 2. daļa 285.f)

     

    140

    Kolektīvie ieguldījumi

     

     

    150

    Apdrošināšanas produkti

     

     

    160

    Citi

     

     

    30.    Ārpusbilances riska darījumi — Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

    30.1.    Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās



     

    Atsauces

    Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

    Tostarp izmantotais likviditātes atbalsts

    Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

    Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

    Pārskatus sniedzošās iestādes norādīto ārpusbilances riska darījumu nominālvērtība

    Tostarp sniegto aizdevumu apņemšanos nominālvērtība

    Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

    12. SFPS 29. a)

    12. SFPS 29. a); V pielikums, 2. daļa 286.

     

    12. SFPS 29. a)

    12. SFPS B26. e)

     

    12. SFPS B26. b); V pielikums, 2. daļa 287.

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    080

    010

    Kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

    30.2.    Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem



    Pa darbības veidiem

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    Īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrības

    Aktīvu pārvaldība

    Citas darbības

    KPR 4. panta 1. punkta 66. apakšpunkts

    V pielikums, 2. daļa 285.a)

     

    12. SFPS 24., B6. a)

    010

    020

    030

    010

    Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

    12. SFPS 29. a), b)

     

     

     

    021

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 213.-239.

     

     

     

    030

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 272.

     

     

     

    040

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

    050

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

    060

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

    070

    Atlasīts pašu kapitāls un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

    12. SFPS 29. a), b)

     

     

     

    080

    Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

    090

    Atvasinātie instrumenti

    9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2. daļa 272.

     

     

     

    100

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

    110

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

     

     

    Nominālvērtība

    120

    Pārskatus sniedzošās iestādes norādītie ārpusbilances riska darījumi

    12. SFPS B26. e); KPR I pielikums; V pielikums, 2. daļa 102.-105., 113.-115., 118.

     

     

     

    131

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 117.

     

     

     

    31.    Saistītās personas

    31.1.    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi



     

    Atsauces

    V pielikums, 2. daļa 288.-291.

    Nesamaksātie atlikumi

    Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

    Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

    Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

    Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

    Citas saistītās personas

    24. SGS 19. a), b)

    24. SGS 19. c); V pielikums, 2. daļa 289.

    24. SGS 19. d), e); V pielikums, 2. daļa 289.

    24. SGS 19. f)

    24. SGS 19. g)

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Atlasīti finanšu aktīvi

    24. SGS 18. b)

     

     

     

     

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    32. SGS 11.

     

     

     

     

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

     

    050

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2. daļa 213.-239.

     

     

     

     

     

    060

    Atlasītas finanšu saistības

    24. SGS 18. b)

     

     

     

     

     

    070

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

     

     

    080

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

     

     

     

    090

    Sniegto aizdevumu apņemšanos, finanšu garantiju un citu apņemšanos nominālā summa

    24. SGS 18. b); KPR I pielikums; V pielikums, 2. daļa 102.-105., 113.-115., 118.

     

     

     

     

     

    100

    Tostarp ieņēmumus nenesoši

    24. SGS 18. b); V pielikums, 2. daļa 117.

     

     

     

     

     

    110

    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    24. SGS 18. b); V pielikums, 2. daļa 290.

     

     

     

     

     

    120

    Atvasināto instrumentu nosacītā summa

    V pielikums, 2. daļa 133.-135.

     

     

     

     

     

    131

    Patiesās vērtības uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    24. SGS 24.1.c); V pielikums, 2. daļa 69.-71., 291.

     

     

     

     

     

    132

    Ieņēmumus nenesošu ārpusbilances riska darījumu uzkrājumi

    V pielikums, 2. daļa 11., 106., 291.

     

     

     

     

     

    31.2.    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi



     

    Atsauces

    V pielikums, 2. daļa 288.-289., 292.-293.

    Pārskata periods

    Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

    Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

    Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

    Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

    Citas saistītās personas

    24. SGS 19. a), b)

    24. SGS 19. c)

    24. SGS 19. d), e)

    24. SGS 19. f)

    24. SGS 19. g)

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Procentu ienākumi

    24. SGS 18. a); V pielikums, 2. daļa 31.

     

     

     

     

     

    020

    Procentu izdevumi

    24. SGS 18. a); 1. SGS 97.; V pielikums, 2. daļa 31.

     

     

     

     

     

    030

    Dividenžu ienākumi

    24. SGS 18. a); V pielikums, 2. daļa 40.

     

     

     

     

     

    040

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

     

     

     

     

     

    050

    Maksu un komisijas naudas izdevumi

    24. SGS 18. a); 7. SFPS 20. c)

     

     

     

     

     

    060

    Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    24. SGS 18. a)

     

     

     

     

     

    070

    Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt aktīvus, kas nav nefinanšu aktīvi

    24. SGS 18. a); V pielikums, 2. daļa 292.

     

     

     

     

     

    080

    Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

    24. SGS 18. d); V pielikums, 2. daļa 293.

     

     

     

     

     

    090

    Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

    V pielikums, 2. daļa 50., 293.

     

     

     

     

     

    40.    Grupas struktūra

    40.1.    Grupas struktūra – pa sabiedrībām



    LEI kods

    Sabiedrības kods

    Sabiedrības nosaukums

    Ieraksta datums

    Ieguldījumu saņēmēja akciju kapitāls

    Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

    Ieguldījumu saņēmēja aktīvi kopā

    Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (-) zaudējumi

    Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta

    Ieguldījumu saņēmēja nozare

    NACE kods

    Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

    Balsstiesības [%]

    Grupas struktūra [attiecības]

    Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]

    Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

    Uzskaites vērtība

    Iegādes izmaksas

    Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

    To ieguldījumu patiesā vērtība, kuriem ir publicētas cenu kotācijas

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.a)

    V pielikums, 2. daļa 294-295., 296.b)

    12. SFPS 12.a), 21.a) i); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.c)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.d)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.e)

    12. SFPS B12. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.f)

    12. SFPS B12. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.f)

    12. SFPS B12. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.f)

    12. SFPS 12.b), 21.a) iii); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.g)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.h)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.i)

    12. SFPS 21. a) iv); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.j)

    12. SFPS 21. a) iv); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.k)

    12. SFPS 10. a) i); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.l)

    12. SFPS 21. b); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.m)

    KPR 18. pants; V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.n)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.o)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.p)

    V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.q)

    12. SGS 21. b) iii); V pielikums, 2. daļa 294.-295., 296.r)

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    095

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    40.2.    Grupas struktūra – pa instrumentiem



    Vērtspapīra kods

    Sabiedrības kods

    Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

    Pārvaldītājsabiedrības kods

    Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

    Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

    Uzskaites vērtība

    Iegādes izmaksas

    V pielikums, 2. daļa 297.a)

    V pielikums, 2. daļa 296.b), 297.c)

    V pielikums, 2. daļa 297.b)

    V pielikums, 2. daļa 297.b)

     

    V pielikums, 2. daļa 296.j), 297.c)

    V pielikums, 2. daļa 296.o), 297.c)

    V pielikums, 2. daļa 296.p), 297.c)

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

     

     

     

     

     

     

     

     

    41.    Patiesā vērtība

    41.1.    Patiesās vērtības hierarhija – finanšu instrumenti amortizētajās izmaksās



     

    Atsauces

    V pielikums, 2. daļa 298.

    Patiesā vērtība

    7. SFPS 25.–26.

    Patiesās vērtības hierarhija

    13. SFPS 97., 93. b)

    1. līmenis

    13. SFPS 76.

    2. līmenis

    13. SFPS 81.

    3. līmenis

    13. SFPS 86.

    AKTĪVI

    010

    020

    030

    040

    015

    Finanšu aktīvi amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. f); 9. SFPS 4.1.2.

     

     

     

     

    016

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

    017

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās

    7. SFPS 8. g); 9. SFPS 4.2.1.

     

     

     

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

     

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

     

     

    41.2.    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums



     

    Atsauces

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Uzskaites neatbilstības

    Pārvaldīti patiesajā vērtībā

    Hibrīdlīgumi

    Kredītriska pārvaldība

    9. SFPS B4.1.29.

    9. SFPS B4.1.33.

    9. SFPS 4.3.6.; 9. SFPS 4.3.7.; V pielikums, 2. daļa 300.

    9. SFPS 9.6.7.; 7. SFPS 8. a) e); V pielikums, 2. daļa 301.

    AKTĪVI

    010

    020

    030

    040

    010

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

     

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 31.

     

     

     

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1. daļa 32.

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

    050

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 8. e) i); 9. SFPS 4.2.2.

     

     

     

     

    060

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2. daļa 9.; V pielikums, 1. daļa 36.

     

     

     

     

    070

    Emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1. daļa 37.

     

     

     

     

    080

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1. daļa 38.–41.

     

     

     

     

    42.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm



     

    Atsauces

    V pielikums, 2. daļa 302.

    Uzskaites vērtība

    010

    010

    Pamatlīdzekļi

    16,6. SGS; 16. SGS 29.; 1. SGS 54. a)

     

    020

    Pārvērtēšanas modelis

    16. SGS 31., 73.a) d)

     

    030

    Izmaksu modelis

    16. SGS 30., 73.a) d)

     

    040

    Ieguldījumu īpašums

    40. SGS 5., 30.; 1. SGS 54. b)

     

    050

    Patiesās vērtības modelis

    40. SGS 33.-55., 76.

     

    060

    Izmaksu modelis

    40. SGS 56., 79. c)

     

    070

    Citi nemateriālie aktīvi

    38. SGS 8., 118., 122.; V pielikums, 2. daļa 303.

     

    080

    Pārvērtēšanas modelis

    38. SGS 75.-87., 124.a) ii)

     

    090

    Izmaksu modelis

    38. SGS 74.

     

    43.    Uzkrājumi



     

    Atsauces valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1. daļa 27.

    Pensijas un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

    Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

    Pārstrukturēšana

    Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

    Citas saskaņā ar 37. SGS novērtētas sniegtās apņemšanās un garantijas un saskaņā ar 4. SFPS novērtētas garantijas

    Citi uzkrājumi

    19. SGS 63.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 9.

    19. SGS 153.; 1. SGS 78. d); V pielikums, 2. daļa 10.

    37. SGS 70.–83.

    37. SGS 14.

    37. SGS; 4. SFPS; V pielikums, 2. daļa 304.-305.

    37. SGS 14.

    010

    020

    030

    040

    055

    060

    010

    Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

    37. SGS 84. a)

     

     

     

     

     

     

    020

    Palielinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

    37. SGS 84. b)

     

     

     

     

     

     

    030

    (–) Izmantotās summas

    37. SGS 84. c)

     

     

     

     

     

     

    040

    (–) Attiecīgajā periodā neizmantotās apvērstās summas

    37. SGS 84. d)

     

     

     

     

     

     

    050

    Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes izmaiņu ietekme

    37. SGS 84. e)

     

     

     

     

     

     

    060

    Citas izmaiņas

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

    37. SGS 84. a)

     

     

     

     

     

     

    44.    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

    44.1.    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti



     

    Atsauces

    Summa

    V pielikums, 2. daļa 306.-307.

    010

    010

    Definētu pabalstu plānu aktīvu patiesā vērtība

    19. SGS 140.a)i), 142.

     

    020

    Tostarp iestādes emitēti finanšu instrumenti

    19. SGS 143.

     

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    19. SGS 142. b)

     

    040

    Parāda instrumenti

    19. SGS 142. c)

     

    050

    Nekustamais īpašums

    19. SGS 142. d)

     

    060

    Citi definētu pabalstu plānu aktīvi

     

     

    070

    Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

    19. SGS 140. a) ii);

     

    080

    Aktīvu griestu ietekme

    19. SGS 140. a) iii)

     

    090

    Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

    19. SGS 63.; V pielikums, 2. daļa 308.

     

    100

    Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

    19. SGS 63., 1.78. d); V pielikums, 2. daļa 9.

     

    110

    Izziņas postenis: par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

    19. SGS 140. b)

     

    44.2.    Izmaiņas definēto pabalstu saistībās



     

    Atsauces

    Definēto pabalstu saistībās

    V pielikums, 2. daļa 306., 309.

    010

    010

    Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

    19. SGS 140. a) ii);

     

    020

    Kārtējās izdienas izmaksas

    19. SGS 141. a)

     

    030

    Procentu izmaksas

    19. SGS 141. b)

     

    040

    Veiktās iemaksas

    19. SGS 141. f)

     

    050

    Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

    19. SGS 141. c) ii)

     

    060

    Aktuārā peļņa vai (-) zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

    19. SGS 141. c) iii)

     

    070

    Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

    19. SGS 141. e)

     

    080

    Samaksātie pabalsti

    19. SGS 141. g)

     

    090

    Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

    19. SGS 141. d)

     

    100

    Palielinājums vai (–) samazinājums, izmantojot uzņēmējdarbības apvienošanas un atsavināšanas

    19. SGS 141.h)

     

    110

    Palielinājums vai (–) samazinājums

     

     

    120

    Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

    19. SGS 140. a) ii); V pielikums, 2. daļa 310.

     

    44.3.    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    010

    010

    Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi

    V pielikums, 2. daļa 311.a)

     

    020

    Uz akcijām balstīti maksājumi

    2. SFPS 44.; V pielikums, 2. daļa 311.b)

     

    45.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    45.1.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

     

    V pielikums, 2. daļa 312.

    010

    020

    010

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 4.1.5.

     

     

    020

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    7. SFPS 20. a) i); 9. SFPS 4.2.2.

     

     

    030

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    7. SFPS 7.20. a) i)

     

     

    45.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus



     

    Atsauces

    Pārskata periods

    V pielikums, 2. daļa 313.

    010

    020

    Ieguldījumu īpašums

    40. SGS 69.; 1. SGS 34. a), 98. d)

     

    030

    Nemateriālie aktīvi

    38. SGS. 113.–115.A; 1. SGS 34. a)

     

    040

    Citi aktīvi

    1. SGS 34. a)

     

    050

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

    1. SGS 34.

     

    45.3.    Citi darbības ienākumi un izdevumi



     

    Atsauces

    Ienākumi

    Izdevumi

    010

    020

    010

    Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

    40. SGS 76. d); V pielikums, 2. daļa 314.

     

     

    020

    Ieguldījumu īpašums

    40. SGS 75. f); V pielikums, 2. daļa 314.

     

     

    030

    Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus

    17. SGS 50., 51., 56. b); V pielikums, 2. daļa 315.

     

     

    040

    Citi

    V pielikums, 2. daļa 316.

     

     

    050

    CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

    V pielikums, 2. daļa 314.-316.

     

     

    46.    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats



    Pašu kapitāla izmaiņu avoti

    Atsauces

    Kapitāls

    Akciju emisijas uzcenojums

    Emitēti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

    Cits pašu kapitāls

    Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

    Nesadalītā peļņa

    Pārvērtēšanas rezerves

    Citas rezerves

    Pašu akcijas (–)

    Peļņa vai (-) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    Starpperioda dividendes (–)

    Mazākuma līdzdalība

    Kopā

    Pārējie uzkrātie apvienotie ienākumi

    Citi posteņi

    1. SGS 106., 54.r)

    1. SGS 106., 78.e)

    1. SGS 106., V pielikums, 2. daļa

    1. SGS 106.; V pielikums, 2. daļa 20.

    1. SGS 106.

    KPR 4. panta 1. punkta 123. apakšpunkts

    1. SFPS 30., D5.–D8.

    1. SGS 106., 54. c)

    1. SGS 106.; 32. SGS 34., 33.; V pielikums, 2. daļa 30.

    1. SGS 106. a)

    1. SGS 106.; 32. SGS 35.

    1. SGS 54.q), 106. a)

    1. SGS 54.q), 106. a)

    1. SGS 9., 6. ĪN

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    010

    Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kļūdu korekciju ietekme

    1. SGS 106. b); 8. SGS 42.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

    1. SGS 106. b); 1. SGS, 6. ĪN; 8. SGS 22.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Sākuma bilance [pārskata periods]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Parasto akciju emisija

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Priekšrocību akciju emisija

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Parāda pārvēršana pašu kapitālā

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kapitāla samazināšana

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Dividendes

    1. SGS 106.d), iii); 32. SGS 35.; 1. SGS, 6. ĪN

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Pašu akciju iegāde

    1. SGS 106.d), iii); 32. SGS 33.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

    1. SGS 106.d), iii); 32. SGS 33.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

    1. SGS 106.d), iii); V pielikums, 2. daļa 318.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

    1. SGS 106.d), ii)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Uz akcijām balstīti maksājumi

    1. SGS 106.d), iii); 2. SFPS 10.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Cits kapitāla palielinājums vai (–) samazinājums

    1. SGS 106. d)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Gada kopējie apvienotie ienākumi

    1. SGS 106.d), i)-ii); 1. SGS 81.A c); 1. SGS, 6. ĪN

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Beigu bilance [pārskata periods]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     




    IV PIELIKUMS

    FINANŠU INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA SASKAŅĀ AR VALSTS UZSKAITES SISTĒMĀM



    FINREP VEIDNES VPGP

    VEIDNES NUMURS

    VEIDNES KODS

    VEIDNES VAI VEIDŅU GRUPAS NOSAUKUMS

     

     

    1. DAĻA [BIEŽUMS – IK CETURKSNI]

     

     

    Bilance [finanšu stāvokļa pārskats]

    1.1.

    F 01.01

    Bilance – aktīvi

    1.2.

    F 01.02

    Bilance – saistības

    1.3.

    F 01.03

    Bilance – pašu kapitāls

    2

    F 02.00

    Peļņas vai zaudējumu aprēķins

    3

    F 03.00

    Apvienoto ienākumu pārskats

     

     

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

    4.1

    F 04.01

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    4.2.1.

    F 04.02.1

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    4.2.2.

    F 04.02.2

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    4.3.1.

    F 04.03.1

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    4.4.1.

    F 04.04.1

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    4.5

    F 04.05

    Subordinētie finanšu aktīvi

    4.6

    F 04.06

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – tirdzniecības finanšu aktīvi

    4.7

    F 04.07

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    4.8

    F 04.08

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    4.9

    F 04.09

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    4.10.

    F 04.10

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem – citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    5.1

    F 05.01

    Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem

    6.1

    F 06.01

    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem

     

    F 07.00

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

    7.1

    F 07.01

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

    7.2

    F 07.02

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš saskaņā ar valsts VPGP

     

     

    Finanšu saistību sadalījums

    8.1

    F 08.01

    Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem

    8.2

    F 08.02

    Subordinētās finanšu saistības

     

     

    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.1

    F 09.01

    Ārpusbilances riska darījumi saskaņā ar valsts VPGP – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.1.1.

    F 09.01.1

    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.2

    F 09.02

    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    10

    F 10.00

    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

     

     

    Riska ierobežošanas uzskaite

    11.1

    F 11.01

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

    11.2

    F 11.02

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa risku veidiem

    11.3

    F 11.03

    Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem

    11.3.1.

    F 11.03.1

    Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa uzskaites portfeļiem

    11.4

    F 11.04

    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās

     

     

    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

    12

    F 12.00

    Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP

    12.1

    F 12.01

    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

    12.2

    F 12.02

    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)

     

     

    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas

    13.1

    F 13.01

    Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā

    13.2

    F 13.02

    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]

    13.3

    F 13.03

    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]

    14

    F 14.00

    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti

    15

    F 15.00

    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības

     

     

    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    16.1

    F 16.01

    Procentu ienākumi un izdevumi pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

    16.2

    F 16.02

    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

    16.3

    F 16.03

    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem

    16.4

    F 16.04

    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa risku veidiem

    16.4.1.

    F 16.04.1

    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

    16.5

    F 16.05

    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem

    16.6

    F 16.06

    Risku ierobežošanas uzskaites peļņa vai zaudējumi

    16.7

    F 16.07

    Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums

     

     

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

    17.1

    F 17.01

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – aktīvi

    17.2

    F 17.02

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    17.3

    F 17.03

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – saistības

    18

    F 18.00

    Ieņēmumus nesoši un nenesoši riska darījumi

    19

    F 19.00

    Pārskatītie riska darījumi

     

     

    2. DAĻA [IK CETURKSNI AR ROBEŽVĒRTĪBU; BIEŽUMS – IK CETURKSNI VAI PĀRSKATU NESNIEDZ]

     

     

    Ģeogrāfiskais sadalījums

    20.1

    F 20.01

    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

    20.2

    F 20.02

    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

    20.3

    F 20.03

    Galveno peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām

    20.4

    F 20.04

    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    20.5

    F 20.05

    Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    20.6

    F 20.06

    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    20.7.1.

    F 20.07.1

    Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām

    21

    F 21.00

    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi

     

     

    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

    22.1

    F 22.01

    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem

    22.2

    F 22.02

    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi

     

     

    3. DAĻA [IK PUSGADU]

     

     

    Ārpusbilances darbības – līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

    30.1

    F 30.01

    Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

    30.2

    F 30.02

    Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem

     

     

    Saistītās personas

    31.1

    F 31.01

    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi

    31.2

    F 31.02

    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi

     

     

    4. DAĻA [IK GADU]

     

     

    Grupas struktūra

    40.1

    F 40.1

    Grupas struktūra – pa sabiedrībām

    40.2

    F 40.02

    Grupas struktūra – pa instrumentiem

     

     

    Patiesā vērtība

    41.1

    F 41.01

    Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti

    41.2

    F 41.02

    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums

    42

    F 42.00

    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm

    43

    F 43.00

    Uzkrājumi

     

     

    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

    44.1

    F 44.01

    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti

    44.2

    F 44.02

    Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās

    44.3

    F 44.03

    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]

     

     

    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    45.1

    F 45.01

    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem

    45.2

    F 45.02

    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus, kas netiek turēti pārdošanai, un no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    45.3

    F 45.03

    Citi darbības ienākumi un izdevumi

    46

    F 46.00

    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

    KRĀSU KODS VEIDNĒS:



     

    Daļas pārskatu sniedzējiem atbilstīgi valsts VPGP

     

    Šūna nav jāiesniedz pārskatus sniedzošām iestādēm, uz kurām attiecas attiecīgā uzskaites sistēma

    1.    Bilance [finanšu stāvokļa pārskats]

    1.1.    Aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    010

    010

    Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

    BPD 4. pants. Aktīvi (1. punkts)

    1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

     

     

    020

    Skaidra nauda

    V pielikums, 2.1. daļa

    V pielikums, 2.1. daļa

     

     

    030

    Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

    BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2. daļa

    V pielikums, 2.2. daļa

     

     

    040

    Citi pieprasījuma noguldījumi

    V pielikums, 2.3. daļa

    V pielikums, 2.3. daļa

    5

     

    050

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9. punkts

    9. SFPS A papildinājums

     

     

    060

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums

    9. SFPS A papildinājums

    10

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

    4

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.24., 26. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

    4

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.24., 27. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

    4

     

    091

    Tirdzniecības finanšu aktīvi

    BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

     

     

     

    092

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.17., 27. daļa

     

    10

     

    093

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

    4

     

    094

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    4

     

    095

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    4

     

    096

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

    4

     

    097

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

    4

     

    098

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

    4

     

    099

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

    4

     

    100

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

    4

     

    110

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts, ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    4

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

    4

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

    4

     

    141

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

    4

     

    142

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

    4

     

    143

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

    4

     

    144

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

    4

     

    171

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 36. panta 2. punkts

     

    4

     

    172

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

    4

     

    173

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    4

     

    174

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

    4

     

    175

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

     

    4

     

    176

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

    4

     

    177

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    4

     

    178

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

    4

     

    181

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

    4

     

    182

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

    4

     

    183

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

    4

     

    231

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

     

    4

     

    390

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

    4

     

    232

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    4

     

    233

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    4

     

    234

    Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

     

    4

     

    235

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

    4

     

    236

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    4

     

    237

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    4

     

    240

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

    11

     

    250

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts

    39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts

     

     

    260

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 4. pants. Aktīvi (7.–8. punkts); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

    1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

    40

     

    270

    Materiālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (10. punkts)

     

     

     

    280

    Pamatlīdzekļi

     

    16. SGS 6. punkts; 1. SGS 54. punkta a) apakšpunkts

    21, 42

     

    290

    Ieguldījumu īpašums

     

    40. SGS 5. punkts; 1. SGS 54. punkta b) apakšpunkts

    21, 42

     

    300

    Nemateriālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 115. punkts

    1. SGS 54. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1., 115. punkts

     

     

    310

    Nemateriālā vērtība

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 113. punkts

    3. SFPS B67. punkta d) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 113. punkts

     

     

    320

    Citi nemateriālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts)

    38. SGS 8., 118. punkts

    21, 42

     

    330

    Nodokļu aktīvi

     

    1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

     

     

    340

    Pārskata perioda nodokļu aktīvi

     

    1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

     

     

    350

    Atliktā nodokļa aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

    1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

     

     

    360

    Citi aktīvi

    V Pielikums, 2.5., 6. daļa

    V pielikums, 2.5. daļa

     

     

    370

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    1. SGS 54. punkta j) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.7. daļa

     

     

    375

    (-) Diskonti attiecībā uz tirdzniecības aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā

    V pielikums, 1.29. daļa

     

     

     

    380

    KOPĀ AKTĪVI

    BPD 4. pants. Aktīvi

    1. SGS 9. punkta a) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

     

     

    1.2.    Saistības



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    010

    010

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

     

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

    8

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

     

    9. SFPS A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

    10

     

    030

    Īsās pozīcijas

     

    9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

    8

     

    040

    Noguldījumi

     

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    8

     

    050

    Emitēti parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.37. daļa

    8

     

    060

    Citas finanšu saistības

     

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    8

     

    061

    Tirdzniecības finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

     

    8

     

    062

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.25. daļa

     

    10

     

    063

    Īsās pozīcijas

     

     

    8

     

    064

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    8

     

    065

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    8

     

    066

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    8

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

    8

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    8

     

    090

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

    8

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    8

     

    110

    Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

    7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

    8

     

    120

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    8

     

    130

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

    8

     

    140

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.32.-34. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    8

     

    141

    Netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

     

    8

     

    142

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    8

     

    143

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    8

     

    144

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    8

     

    150

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.26. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

    11

     

    160

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa; 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts

    39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts

     

     

    170

    Uzkrājumi

    BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkts)

    37. SGS 10. punkts; 1. SGS 54. punkta l) apakšpunkts

    43

     

    175

    Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās]

    BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts; V pielikums, 2.15. daļa

     

     

     

    180

    Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

    V pielikums, 2.9. daļa

    19. SGS 63. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.9. daļa

    43

     

    190

    Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

    V pielikums, 2.10. daļa

    19. SGS 153. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.10. daļa

    43

     

    200

    Pārstrukturēšana

     

    37. SGS 71. punkts, 84. punkta a) apakšpunkts

    43

     

    210

    Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

     

    37. SGS C papildinājums, 6. un 10. piemērs

    43

     

    220

    Sniegtās apņemšanās un garantijas

    BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi, 27. panta 11. punkts, 28. panta 8. punkts, 33. pants

    9. SFPS 4.2.1. punkta c) un d) apakšpunkts, 9.5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.11. daļa

    9 12 43

     

    230

    Citi uzkrājumi

    BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkta c) apakšpunkts), Ārpusbilances posteņi

    37. SGS 14. punkts

    43

     

    240

    Nodokļu saistības

     

    1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

     

     

    250

    Pārskata perioda nodokļu saistības

     

    1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

     

     

    260

    Atliktā nodokļa saistības

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

    1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

     

     

    270

    Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

     

    32. SGS 33. piemērs; SFPIK 2. interpretācija; V pielikums, 2.12. daļa

     

     

    280

    Citas saistības

    V pielikums, 2.13. daļa

    V pielikums, 2.13. daļa

     

     

    290

    Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    1. SGS 54. punkta p) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.14. daļa

     

     

    295

    Diskonti attiecībā uz tirdzniecības saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā

    V pielikums, 1.29. daļa

     

     

     

    300

    KOPĀ SAISTĪBAS

     

    1. SGS 9. punkta b) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

     

     

    1.3.    Pašu kapitāls



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Uzskaites vērtība

    010

    010

    Kapitāls

    BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts), BPD 22. pants

    1. SGS 54. punkta r) apakšpunkts; BPD 22. pants

    46

     

    020

    Samaksātais kapitāls

    BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts)

    1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts

     

     

    030

    Pieprasītais nesamaksātais kapitāls

    BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts); V pielikums, 2.17. daļa

    V pielikums, 2.14. daļa

     

     

    040

    Akciju emisijas uzcenojums

    BPD 4. pants. Pasīvi (10. punkts); KPR 4. panta 1., 124. punkts

    1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 124. punkts

    46

     

    050

    Emitētie kapitāla vērstpapīru instrumenti, kas nav kapitāls

    V pielikums, 2.18.-19. daļa

    V pielikums, 2.18.-19. daļa

    46

     

    060

    Salikto finanšu instrumentu kapitāla komponents

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 6. punkts; V pielikums, 2.18. daļa

    32. SGS 28.-29. punkts; V pielikums, 2.18. daļa

     

     

    070

    Citi emitēti kapitāla vērstpapīru instrumenti

    V pielikums, 2.19. daļa

    V pielikums, 2.19. daļa

     

     

    080

    Cits pašu kapitāls

    V pielikums, 2.20. daļa

    2. SFPS 10. punkts; V pielikums, 2.20. daļa

     

     

    090

    Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

    KPR 4. panta 1., 100. punkts

    KPR 4. panta 1., 100. punkts

    46

     

    095

    Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

     

    1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkts

     

     

    100

    Materiālie aktīvi

     

    16. SGS 39.–41. punkts

     

     

    110

    Nemateriālie aktīvi

     

    38. SGS 85.-87. punkts

     

     

    120

    Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi no definētu pabalstu pensiju plāniem

     

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 19. SGS 120. punkta c) apakšpunkts

     

     

    122

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    5. SFPS 38. punkts, ĪN 12. piemērs

     

     

    124

    Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

     

    1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

     

     

    320

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

     

    1. SGS 7. punkta d) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.5. punkts, B5.7.1. punkts; V pielikums, 2.21. daļa

     

     

    330

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības riska ierobežošanas neefektivitāte

     

    1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.3. punkts; 7. SFPS 24.C punkts; V pielikums, 2.22. daļa

     

     

    340

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošināts postenis], patiesās vērtības izmaiņas

     

    9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.22. daļa

     

     

    350

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments], patiesās vērtības izmaiņas

     

    1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta a) apakšpunkts;V pielikums, 2.57. daļa

     

     

    360

    No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    1. SGS 78. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.7. punkts, V pielikums, 2.23. daļa

     

     

    128

    Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

     

    1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

    130

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

    9. SFPS 6.5.13. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 24.B punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) un iv) punkts un 24.E punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.24. daļa

     

     

    140

    Pārrēķins ārvalstu valūtā

    BPD 39. panta 6. punkts

    21. SGS 52. punkta b) apakšpunkts; 21. SGS 32., 38.-49. punkts

     

     

    150

    Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

    1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts; 7. SFPS 24.B punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts; 24.E punkts; 9. SFPS 6.5.11. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.25. daļa

     

     

    155

    Parāda instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

     

    1. SGS 7. punkta da) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts; 5.7.10; V pielikums, 2.26. daļa

     

     

    165

    Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

     

    1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.15., 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts V pielikums, 2.60. daļa

     

     

    170

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    5. SFPS 38. punkts, ĪN 12. piemērs

     

     

    180

    Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

     

    1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

     

     

    190

    Nesadalītā peļņa

    BPD 4. pants. Pasīvi (13. punkts); KPR 4. panta 1., 123. punkts

    KPR 4. panta 1., 123. punkts

     

     

    200

    Pārvērtēšanas rezerves

    BPD 4. pants. Pasīvi (12. punkts)

    1. SFPS 30. punkts, D5.–D8. punkts; V pielikums, 2.28. daļa

     

     

    201

    Materiālie aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

     

     

     

    202

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

     

     

     

    203

    Parāda vērtspapīri

    Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

     

     

     

    204

    Citi

    Grāmatvedības direktīvas 7. panta 1. punkts

     

     

     

    205

    Patiesās vērtības rezerves

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

     

     

     

    206

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

    207

    Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijas

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta a) apakšpunkts; KPR 30. panta a) punkts

     

     

     

    208

    Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Citas riska ierobežošanas pozīcijas

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

    209

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts

     

     

     

    210

    Citas rezerves

    BPD 4. pants. Pasīvi (11.–13. punkts)

    1. SGS 54. punkts; 1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts

     

     

    215

    Līdzekļi banku darbības vispārējiem riskiem [ja uzrādīts saistībās]

    BPD 38. panta 1. punkts; KPR 4. panta 112. punkts; V pielikums, 2.15. daļa

     

     

     

    220

    Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    Grāmatvedības direktīvas 9. panta 7. punkta a) apakšpunkts; 27. pants; V pielikums, 2.29. daļa

    28. SGS 11. punkts; V pielikums, 2.29. daļa

     

     

    230

    Citi

    V pielikums, 2.29. daļa

    V pielikums, 2.29. daļa

     

     

    235

    Pirmās konsolidācijas atšķirības

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

    240

    (-) Pašu akcijas

    Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi (12. punkts); V pielikums, 2.30. daļa

    1. SGS 79. punkta a) apakšpunkta vi) punkts; 32. SGS 33.-34. punkts, PN 14., PN 36.; V pielikums, 2.30. daļa

    46

     

    250

    Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    BPD 4. pants. Pasīvi (14. punkts)

    1. SGS 81.B punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    2

     

    260

    (–) Starpperioda dividendes

    KPR 26. panta 2.b) punkts

    32. SGS 35. punkts

     

     

    270

    Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

    1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts

     

     

    280

    Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

    KPR 4. panta 1., 100. punkts

    KPR 4. panta 1., 100. punkts

    46

     

    290

    Citi posteņi

     

     

    46

     

    300

    KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

     

    1. SGS 9. punkta c) apakšpunkts, ĪN 6

    46

     

    310

    KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

    BPD 4. pants. Pasīvi

    1. SGS, 6. ĪN.

     

     

    2.    Peļņas vai zaudējumu aprēķins



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Tabula, kurā sniegts sadalījums

    Pārskata periods

    010

    010

    Procentu ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1. punkts); V pielikums, 2.31. daļa

    1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

    16

     

    020

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.33., 34. daļa

     

     

    025

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts, 9. SFPS 5.7.1. punkts

     

     

    030

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts

     

     

    041

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 20. punkta b) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.10.-11. punkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

     

     

    051

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 20. punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 4.1.2. punkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

     

     

    070

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

     

    9. SFPS A papildinājums; B6.6.16. punkts; V pielikums, 2.35. daļa

     

     

    080

    Citi aktīvi

     

    V pielikums, 2.36. daļa

     

     

    085

    Procentu ienākumi no saistībām

    V pielikums. 2.37. daļa

    9. SFPS 5.7.1. punkts, V pielikums, 2.37. daļa

     

     

    090

    (Procentu izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (2. punkts); V pielikums, 2.31. daļa

    1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

    16

     

    100

    (Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības)

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.33., 34. daļa

     

     

    110

    (Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts

     

     

    120

    (Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības)

     

    7. SFPS 20. punkta b) apakšpunkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

     

     

    130

    (Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks)

     

    39. SGS 9. punkts; V pielikums, 2.35. daļa

     

     

    140

    (Citas saistības)

     

    V pielikums, 2.38. daļa

     

     

    145

    (Procentu izdevumi par aktīviem)

    V pielikums, 2.39. daļa

    9. SFPS 5.7.1. punkts, V pielikums, 2.39. daļa

     

     

    150

    (Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

     

    SFPIK 2. interpretācijas 11. punkts

     

     

    160

    Dividenžu ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (3. punkts); V pielikums, 2.40. daļa

    V pielikums, 2.40. daļa

    31

     

    170

    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, B5. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.40. daļa

     

     

    175

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 9. SFPS 5.7.1A punkts; V pielikums, 2.40. daļa

     

     

    191

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts; 9. SFPS 5.7.1.A punkts; V pielikums, 2.41. daļa

     

     

    192

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē nav izmantota pašu kapitāla metode

    V pielikums, 2.42. daļa

    V pielikums, 2.42. daļa

     

     

    200

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4. punkts)

    7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

    22

     

    210

    (Maksu un komisijas naudas izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (5. punkts)

    7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

    22

     

    220

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    V pielikums, 2.45. daļa

    16

     

    231

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    9. SFPS 4.12.A punkts; 9. SFPS 5.7.10.-11. punkts

     

     

    241

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta v) punkts, 9. SFPS 4.1.2. punkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

     

     

    260

    Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta v) punkts; 9. SFPS 5.7.2. punkts

     

     

    270

    Citi

     

     

     

     

    280

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.43., 46. daļa

    16

     

    285

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

     

    16

     

    287

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.46. daļa

     

     

    290

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.44. daļa

    16, 45

     

    295

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

     

    16

     

    300

    Risku ierobežošanas uzskaites neto peļņa vai (–) zaudējumi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

    V pielikums, 2.47. daļa

    16

     

    310

    Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

    BPD 39. pants

    21. SGS 28. punkts, 52. punkta a) apakšpunkts

     

     

    320

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts); V pielikums, 2.56. daļa

     

     

     

    330

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus

    V pielikums, 2.48. daļa

    1. SGS 34. punkts; V pielikums, 2.48. daļa

    45

     

    340

    Citi darbības ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (7. punkts); V pielikums, 2.314.-316. daļa

    V pielikums, 2.314.-316. daļa

    45

     

    350

    (Citi darbības izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (10. punkts); V pielikums, 2.314.-316. daļa

    V pielikums, 2.314.-316. daļa

    45

     

    355

    KOPĀ NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

     

     

     

     

    360

    (Administratīvie izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (8. punkts)

     

     

     

    370

    (Personāla izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (8. punkta a) apakšpunkts)

    19. SGS 7. punkts; 1. SGS 102. punkts, 6. īstenošanas noteikums

    44

     

    380

    (Citi administratīvie izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra(8. punkta b) apakšpunkts)

     

     

     

    390

    (Amortizācija)

     

    1. SGS 102., 104. punkts

     

     

    400

    (Pamatlīdzekļi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    1. SGS 104. punkts; 16. SGS 73. punkta e) apakšpunkta vii) punkts

     

     

    410

    (Ieguldījumu īpašums)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    1. SGS 104. punkts; 40. SGS 79. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

     

     

    415

    (Nemateriālā vērtība)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

     

     

     

    420

    (Citi nemateriālie aktīvi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    1. SGS 104. punkts; 38. SGS 118. punkta e) apakšpunkta vi) punkts

     

     

    425

    Modifikāciju radītā peļņa vai (–) zaudējumi, neto

     

    9. SFPS 5.4.3. punkts, 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.49. daļa

     

     

    426

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 35.J punkts

     

     

    427

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 35.J punkts

     

     

    430

    (Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

     

    37. SGS 59., 84. punkts; 1. SGS 98. punkta b), f), g) apakšpunkts

    9 12 43

     

    440

    (Sniegtās apņemšanās un garantijas)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (11.–12. punkts)

    9. SFPS 4.2.1. punkta c) un d) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 37. SGS, 4. SFPS, V pielikums, 2.50. daļa

     

     

    450

    (Citi uzkrājumi)

     

     

     

     

    455

    (Līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem, neto)

    BPD 38. panta 2. punkts

     

     

     

    460

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

    BPD 35.-37. pants, V pielikums, 2.52., 53. daļa

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta viii) punkts; 9. SFPS 5.4.4. punkts; V pielikums, 2.51., 53. daļa

    12

     

    481

    (Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos)

     

    9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.2., 5.5.8. punkts

    12

     

    491

    (Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi)

     

    9. SFPS 5.4.4., 5.5.1., 5.5.8. punkts

    12

     

    510

    (Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

    28. SGS 40.-43. punkts

    16

     

    520

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

     

    36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

    16

     

    530

    (Pamatlīdzekļi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    16. SGS 73. punkta e) apakšpunkta v)-vi) punkts

     

     

    540

    (Ieguldījumu īpašumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    40. SGS 79. punkta d) apakšpunkta v) punkts

     

     

    550

    (Nemateriālā vērtība)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    3. SFRS, papildinājums, B67. punkta d) apakšpunkta v) punkts; 36. SGS 124. punkts

     

     

    560

    (Citi nemateriālie aktīvi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    38. SGS 118. punkta e) apakšpunkta iv), v) punkts

     

     

    570

    (Citi)

     

    36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

     

     

    580

    Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta f) apakšpunkts

    3. SFRS, papildinājums, B64. punkta n) apakšpunkta i) punkts

     

     

    590

    Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

    V pielikums, 2.54. daļa

     

     

    600

    Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas operācijas

     

    5. SFPS 37. punkts; V pielikums, 2.55. daļa

     

     

    610

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PIRMS NODOKĻIEM

     

    1. SGS 102. punkts, 6. īstenošanas noteikums 5. SFPS 33.A punkts

     

     

    620

    (Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām operācijām)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (15. punkts)

    1. SGS 82. punkta d) apakšpunkts; 12. SGS 77. punkts

     

     

    630

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PĒC NODOKĻIEM

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (16. punkts)

    1. SGS, 6. īstenošanas noteikums

     

     

    632

    Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi, pēc nodokļiem

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (21. punkts)

     

     

     

    633

    Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (19. punkts)

     

     

     

    634

    (Nodokļa izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar ārkārtas peļņu vai zaudējumiem)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (20. punkts)

     

     

     

    640

    Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām operācijām, pēc nodokļiem

     

    1. SGS 82. punkta ea) apakšpunkts; 5. SFPS 33. punkta a) apakšpunkts, 33.A punkts; V pielikums, 2.56. daļa

     

     

    650

    Peļņa vai (-) zaudējumi no pārtrauktām operācijām, pirms nodokļiem

     

    5. SFPS 33. punkta b) apakšpunkts i) punkts

     

     

    660

    (Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar pārtrauktām operācijām)

     

    5. SFPS 33. punkta b) apakšpunkta ii) un iv) punkts

     

     

    670

    GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (23. punkts)

    1. SGS 81A punkta a) apakšpunkts

     

     

    680

    Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

     

    1. SGS 81.B punkta b) apakšpunkta i) punkts

     

     

    690

    Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

     

    1. SGS 81.B punkta b) apakšpunkta ii) punkts

     

     

    3.    Apvienoto ienākumu pārskats



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    010

    010

    Gada peļņa vai (–) zaudējumi

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    020

    Pārējie apvienotie ienākumi

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    030

    Posteņi, ko nepārklasificēs uz peļņu vai zaudējumiem

    1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

    040

    Materiālie aktīvi

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 16. SGS 39.-40. punkts

     

    050

    Nemateriālie aktīvi

    1. SGS 7. punkts; 38. SGS 85.-86. punkts

     

    060

    Aktuārā peļņa vai (–) zaudējumi no definētu pabalstu pensiju plāniem

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 19. SGS 120. punkta c) apakšpunkts

     

    070

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

    5. SFPS 38. punkts

     

    080

    Daļa, ko veido sabiedrību citi atzītie ienākumi un izdevumi, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode

    1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

     

    081

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, patiesās vērtības izmaiņas

    1. SGS 7. punkta d) apakšpunkts

     

    083

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, risku ierobežošanas uzskaites neto peļņa vai (–) zaudējumi

    9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.3. punkts; 7. SFPS 24.C punkts; V pielikums, 2.57. daļa

     

    084

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošināts postenis], patiesās vērtības izmaiņas

    9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.57. daļa

     

    085

    Kapitāla vērtspapīru instrumentu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments], patiesās vērtības izmaiņas

    9. SFPS 5.7.5. punkts, 6.5.8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.57. daļa

     

    086

    No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    1. SGS 7. punkta f) apakšpunkts

     

    090

    Ienākuma nodoklis par posteņiem, kuri netiks pārklasificēti

    1. SGS 91. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.66. daļa

     

    100

    Posteņi, ko var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem

    1. SGS 82.A punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

    110

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana [efektīvā daļa]

    9. SFPS 6.5.13. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) un iv) punkts un 24.E punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.58. daļa

     

    120

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.13. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts V pielikums, 2.58. daļa

     

    130

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts; 21. SGS 48.–49. punkts; 9. SFPS 6.5.14. punkts; V pielikums, 2.59. daļa

     

    140

    Citas pārklasifikācijas

    V pielikums, 2.65. daļa

     

    150

    Pārrēķins ārvalstu valūtā

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 21. SGS 52. punkta b) apakšpunkts

     

    160

    Pārrēķina peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    21. SGS 32., 38.-47. punkts

     

    170

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts; 21. SGS 48.–49. punkts

     

    180

    Citas pārklasifikācijas

    V pielikums, 2.65. daļa

     

    190

    Naudas plūsmas riska ierobežošana [efektīvā daļa]

    1. SGS 7. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 39. SGS 95. punkta a) apakšpunkts-96. punkts, 9. SFPS 6.5.11. punkta b) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts

     

    200

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    1. SGS 7. punkta e) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.11. punkta a), b), d) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta i) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts

     

    210

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunkta ii) un iii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta iv) punkts, 24.E punkta a) apakšpunkts, V pielikums, 2.59. daļa

     

    220

    Pārvests uz nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību

    1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunkta i) punkts

     

    230

    Citas pārklasifikācijas

    V pielikums, 2.65. daļa

     

    231

    Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]

    1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.15. un 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.60. daļa

     

    232

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts;9. SFPS 6.5.15. un 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts

     

    233

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. punkta g) un h) apakšpunkts;9. SFPS 6.5.15. un 6.5.16. punkts; 7. SFPS 24.E punkta b) un c) apakšpunkts V pielikums, 2.61. daļa

     

    234

    Citas pārklasifikācijas

    V pielikums, 2.65. daļa

     

    241

    Parāda instrumenti, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    1. SGS 7. punkta d) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums; 1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.4. punkts; V pielikums, 2.62.-63. daļa

     

    251

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.4. punkts

     

    261

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. punkts, 1. SGS 92.–95. punkts, 6. īstenošanas noteikums; 9. SFPS 6.5.7. punkts; V pielikums, 2.64. daļa

     

    270

    Citas pārklasifikācijas

    5. SFPS, ĪN 12. piemērs; 9. SFPS 5.6.5. punkts; V pielikums, 2.64.-65. daļa

     

    280

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas turētas pārdošanai

    5. SFPS 38. punkts

     

    290

    Vērtēšanas peļņa vai (–) zaudējumi, kas iekļauti pašu kapitālā

    5. SFPS 38. punkts

     

    300

    Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu

    1. SGS 7. punkts, 92.–95. punkts; 5. SFPS 38. punkts

     

    310

    Citas pārklasifikācijas

    5. SFPS ĪN 12. piemērs

     

    320

    Daļa, ko veido citi atzītie ienākumi un izdevumi saistībā ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 28. SGS 10. punkts

     

    330

    Ienākuma nodoklis par posteņiem, ko var pārklasificēt peļņā vai (–) zaudējumos

    1. SGS 91. punkta b) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums; V pielikums, 2.66. daļa

     

    340

    Gada kopējie apvienotie ienākumi

    1. SGS 7. punkts, 81.A punkta a) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    350

    Attiecināms uz mazākuma līdzdalību [nekontrolējoša līdzdalība]

    1. SGS 83. punkta b) apakšpunkta i) punkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    360

    Attiecināms uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    1. SGS 83. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    4.    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem

    4.1.    Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27. daļa

    010

    005

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts, V pielikums, 1.44. daļa b) punkts

     

    030

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    040

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    050

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

    190

    TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTI FINANŠU AKTĪVI

    V pielikums, 1.15. daļa a) punkts

    9. SFPS A papildinājums

     

    4.2.1.    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    V pielikums, 1.27. daļa

    V pielikums, 2.69. daļa

    010

    020

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts, V pielikums, 1.44. daļa b) punkts

     

     

    020

    tostarp: kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    030

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    040

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    050

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

    060

    Centrālās bankas

     

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

    070

    Vispārējās valdības

     

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

    080

    Kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    090

    Citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    100

    Nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    110

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

    120

    Centrālās bankas

     

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

    130

    Vispārējās valdības

     

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

    140

    Kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    150

    Citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    160

    Nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    170

    Mājsaimniecības

     

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    180

    NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

     

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

     

     

    4.2.2.    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    V pielikums, 1.27. daļa

    V pielikums, 2.69. daļa

    010

    020

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

    020

    tostarp: iegādes vērtībā

     

    39. SGS 46. punkta c) apakšpunkts

     

     

    030

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.38. daļa c)

     

     

    040

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.38. daļa d)

     

     

    050

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.38. daļa e)

     

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    190

    FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

    4.3.1.    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.34. daļa b)

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    V pielikums, 2.70. daļa b), 71. daļa

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

     

    Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    tostarp: instrumenti ar zemu kredītrisku

    V pielikums, 1.27. daļa

    9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkta a) apakšpunkts

    9. SFPS B5.5.22.-24. punkts; V pielikums, 2.75. daļa

    9. SFPS 5.5.3. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta i) punkts

    9. SFPS 5.5.1. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkts, 7. SFPS 16.A punkts

    9. SFPS 5.5.3. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta i) punkts, 7. SFPS 16.A punkts

    9. SFPS 5.5.1. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 7. SFPS 16.A punkts

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    010

    015

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts; V pielikums, 1.44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    tostarp: kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Centrālās bankas

     

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Vispārējās valdības

     

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Centrālās bankas

     

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Vispārējās valdības

     

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Mājsaimniecības

     

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS

     

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    tostarp: iegādātie finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

     

    9. SFPS 5.5.13. punkts; 7. SFPS 35.M punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2.77. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    4.4.1.    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.34. daļa b)

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    V pielikums, 2.70. daļa a), 71. daļa

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

     

    Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    tostarp: instrumenti ar zemu kredītrisku

    V pielikums, 1.27. daļa

    9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkta a) apakšpunkts

    9. SFPS B5.5.22.-24. punkts; V pielikums, 2.75. daļa

    9. SFPS 5.5.3. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta i) punkts

    9. SFPS 5.5.1. punkts, 7. SFPS 35.M punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    9. SFPS 5.5.5. punkts; 7. IFRS 35.H punkta a) apakšpunkts

    9. SFPS 5.5.3. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta i) punkts

    5. SFPS 5.1. punkts; 9. SFPS 5.5.15. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    9. SFPS 5.4.4. un B5.4.9. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    010

    015

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    010

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

     

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējās valdības

     

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

     

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējās valdības

     

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

     

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

     

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Mājsaimniecības

     

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE FINANŠU AKTĪVI

     

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    tostarp: iegādātie finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

     

    9. SFPS 5.5.13. punkts un 7. SFPS 35.M punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 2.77. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    4.5.    Subordinētie finanšu aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    010

    010

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    030

    SUBORDINĒTIE [EMITENTAM] FINANŠU AKTĪVI

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.78., 100. daļa

    V pielikums, 2.78., 100. daļa

     

    4.6.    Tirdzniecības finanšu aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    010

    005

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.17. daļa, 2.68. daļa

     

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

     

    020

    tostarp: nekotēti

     

     

    030

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    040

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    050

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

    190

    TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI

    BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

     

    4.7.    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    V pielikums, 2.69. daļa

    010

    021

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

     

     

    020

    tostarp: nekotēti

     

     

     

    030

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    040

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    050

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    190

    NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    BPD 36. panta 2. punkts

     

     

    4.8.    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Finanšu aktīvi, kuri nav pakļauti vērtības samazinājumam

    V pielikums, 1.34. daļa d), 2.79. daļa

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi

    V pielikums, 2.79. daļa

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    Uzskaites vērtība

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.34. daļa d)

    Speciāli atskaitījumi kredītriskam

    Vispārēji atskaitījumi kredītriskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

    Vispārēji atskaitījumi banku riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

    Nesamazinātas vērtības aktīvi

    Samazinātas vērtības aktīvi

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    V pielikums, 2.69. daļa

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

     

    KPR 4. panta 95. punkts;

    KPR 4. panta 95. punkts, V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71., 82. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    010

    030

    035

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    tostarp: nekotēti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ CAUR PAŠU KAPITĀLU

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    4.9.    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.34. daļa c), 34. daļa e)

    Speciāli atskaitījumi kredītriskam

    Vispārēji atskaitījumi kredītriskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

    Vispārēji atskaitījumi banku riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

     

    Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — tirgus riska izraisītas

    Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — kredītriska izraisītas

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

     

     

    Uzskaites vērtība

    tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

    Nesamazinātas vērtības aktīvi

    tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

    Samazinātas vērtības aktīvi

    tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

    V pielikums, 2.80. daļa

    V pielikums, 1.19. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts, V pielikums, 2.80. daļa

    V pielikums, 1.19. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71., 82. daļa

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    V pielikums, 1.19. daļa

    V pielikums, 2.80. daļa

    V pielikums, 2.80. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    010

    015

    020

    025

    030

    041

    045

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    005

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    006

    tostarp: nekotēti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    007

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    008

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    009

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVI, KAS NOVĒRTĒTI PĒC IZMAKSU METODES

    BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.19. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    4.10.    Citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Bruto uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.34. daļa e), 34.daļa f)

    Speciāli atskaitījumi kredītriskam

    Vispārēji atskaitījumi kredītriskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

    Vispārēji atskaitījumi banku riskam, kas ietekmē uzskaites vērtību

     

    Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — tirgus riska izraisītas

    Uzkrātās negatīvās vērtības korekcijas LOCOM aktīviem — kredītriska izraisītas

    Uzkrātie daļējie norakstījumi

    Uzkrātie pilnīgie norakstījumi

     

     

    Uzskaites vērtība

    tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

    Nesamazinātas vērtības aktīvi

    tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

    Samazinātas vērtības aktīvi

    tostarp: aktīvi, kas novērtēti saskaņā ar LOCOM metodi

    V pielikums, 2.81. daļa

    V pielikums, 1.20. daļa

    V pielikums, 2.81. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.70. daļa c), 71., 82. daļa

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    V pielikums, 1.20. daļa

    V pielikums, 2.81. daļa

    V pielikums, 2.81. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.72.-74. daļa

    015

    016

    020

    025

    030

    040

    050

    010

    070

    080

    090

    100

    110

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    tostarp: nekotēti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    CITI NETIRDZNIECĪBAS NEATVASINĀTI FINANŠU AKTĪVI

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    5.    Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem

    5.1.    Aizdevumi un avansi, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, un tirdzniecības aktīvi dalījumā pa produktiem



     

     

    Atsauces

    Bruto uzskaites vērtība

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Centrālās bankas

    Vispārējās valdības

    Kredītiestādes

    Citas finanšu sabiedrības

    Nefinanšu sabiedrības

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.34. daļa

    V pielikums, 1.42. daļa a)

    V pielikums, 1.42. daļa b)

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    005

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    Dalījumā pa produktiem

    010

    Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

    V pielikums, 2.85. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kredītkaršu parādi

    V pielikums, 2.85. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Pircēju un pasūtītāju parādi

    V pielikums, 2.85. daļa c)

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Finanšu noma

    V pielikums, 2.85. daļa d)

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa e)

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citi terminētie aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa f)

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Avansi, kas nav aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa g)

     

     

     

     

     

     

     

    080

    AIZDEVUMI UN AVANSI

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

    Dalījumā pa nodrošinājumiem

    090

    tostarp: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2.86. daļa a), 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    100

    tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2.86. daļa b), 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    Dalījumā pa mērķiem

    110

    tostarp: patēriņa kredīti

    V pielikums, 2.88. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

    120

    tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2.88. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

    Dalījumā pēc subordinācijas

    130

    tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

    V pielikums, 2.89. daļa KPR 147. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

    6.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem

    6.1.    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, sadalījums pa NACE kodiem



     

    Atsauces

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e), 2.91. daļa

     

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    Bruto uzskaites vērtība

    tostarp: vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 1.34. daļa

    V pielikums, 2.93. daļa

    V pielikums, 2. 213-232. daļa

    V pielikums, 2.70.–71. daļa

    V pielikums, 2.69. daļa

    010

    011

    012

    021

    022

    010

    A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    020

    B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    030

    C  Apstrādes rūpniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    040

    D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    050

    E  Ūdens apgāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    060

    F  Būvniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    070

    G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    080

    H  Transports un uzglabāšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    090

    I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    100

    J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    105

    K  finanšu un apdrošināšanas darbības

    NACE regula, V pielikums, 2.92. daļa

     

     

     

     

     

    110

    L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

    NACE regula

     

     

     

     

     

    120

    M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    130

    N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    140

    O  Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    150

    P  Izglītība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    160

    Q  Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

    NACE regula

     

     

     

     

     

    170

    R  Māksla, izklaide un atpūta

    NACE regula

     

     

     

     

     

    180

    S  Citi pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    190

    AIZDEVUMI UN AVANSI

    V pielikums, 1.32. daļa, 2.90. daļa

     

     

     

     

     

    7.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš

    7.1.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27. daļa

    Aktīvi, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Aktīvi, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Aktīvi ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    9. SFPS 5.5.11. punkts; B5.5.37. punkts; 7. SFPS B81. punkts, V pielikums, 2.96. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2.94.-95. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pēc subordinācijas

     

    200

    Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

    V pielikums, 2.85. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Kredītkaršu parādi

    V pielikums, 2.85. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Pircēju un pasūtītāju parādi

    V pielikums, 2.85. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Finanšu noma

    V pielikums, 2.85. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Citi terminētie aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Avansi, kas nav aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa g) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    tostarp: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2.86. daļa b) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    tostarp: patēriņa kredīti

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

    V pielikums, 2.89. daļa; KPR 147. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    7.2.    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš saskaņā ar valsts VPGP



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies

    Kavēts termiņš, vērtība samazinājusies

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    ≤ 30 dienas

    > 30 dienas ≤ 90 dienas

    > 90 dienas

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.96. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    060

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

    070

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    080

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

    090

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

    110

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

    120

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    130

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    140

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

    150

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

    160

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

    170

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

    180

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

    190

    KOPĀ PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2.94.-95. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    Aizdevumi un avansi dalījumā pa produktiem, pa nodrošinājumiem un pēc subordinācijas

     

    200

    Pēc pieprasījuma [pirkšana] un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu [norēķinu konts]

    V pielikums, 2.85. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    210

    Kredītkaršu parādi

    V pielikums, 2.85. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

    220

    Pircēju un pasūtītāju parādi

    V pielikums, 2.85. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

    230

    Finanšu noma

    V pielikums, 2.85. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

    240

    Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

    250

    Citi terminētie aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

    260

    Avansi, kas nav aizdevumi

    V pielikums, 2.85. daļa g) punkts

     

     

     

     

     

     

    270

    tostarp: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

    280

    tostarp: citi nodrošināti aizdevumi

    V pielikums, 2.86. daļa b) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

    290

    tostarp: patēriņa kredīti

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    300

    tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

    310

    tostarp: projektu finansēšanas aizdevumi

    V pielikums, 2.89. daļa; KPR 147. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

    8.    Finanšu saistību sadalījums

    8.1.    Finanšu saistību sadalījums pa produktiem un darījuma partneru sektoriem



     

     

     

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā

    Turēti tirdzniecības nolūkā

    Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Amortizētās izmaksas

    Tirdzniecība

    Pēc iegādes izmaksu metodes

    Riska ierobežošanas uzskaite

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums, 9. SFPS BA.6.-BA.7. punkts, 9. SFPS 6.7. punkts

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts, 9. SFPS 4.3.5. punkts

    7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

     

     

    7. SFPS 24.A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6. punkts

    KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.101. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts., PN 14.–15.

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts; V pielikums, 1.25. daļa

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

    KPR 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.102. daļa

    010

    020

    030

    034

    035

    037

    040

    010

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums

    9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Īsās pozīcijas

     

    9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a), 44. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a), 44. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Noguldījumi ar noteikto termiņu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts, 44. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts, 44. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Noguldījumi ar noteikto termiņu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts, 44. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts, 44. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Noguldījumi ar noteikto termiņu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts, 44. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts, 44. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Noguldījumi ar noteikto termiņu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts, 44. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts, 44. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Noguldījumi ar noteikto termiņu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    290

    Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts, 44. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts, 44. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    320

    Norēķinu konti / noguldījumi uz nakti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.1. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    330

    Noguldījumi ar noteikto termiņu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.2. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Noguldījumi ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.3. daļa; V pielikums, 2.97. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9.4. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa, 2.98. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa, 2.98. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Noguldījumu sertifikāti

    V pielikums, 2.98. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.98. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    380

    Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    KPR 4. panta 61. punkts;

    KPR 4. panta 1., 61. punkts

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Segtās obligācijas

    KPR 129. pants

    KPR 129. pants

     

     

     

     

     

     

     

    400

    Hibrīdlīgumi

    V pielikums, 2.98. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.98. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Citi emitētie parāda vērtspapīri

    V pielikums, 2.98. daļa e) punkts

    V pielikums, 2.98. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    420

    Konvertējami salikti finanšu instrumenti

     

    32. SGS, PN 31.

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Nekonvertējami

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    450

    FINANŠU SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    8.2.    Subordinētās finanšu saistības



     

     

     

    Uzskaites vērtība

    Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Amortizētajās izmaksās

    Pēc iegādes izmaksu metodes

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts, 9. SFPS 4.3.5. punkts

    7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

     

    Atsauces valsts VPGP

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

    010

    020

    030

    010

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

    020

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

    030

    SUBORDINĒTĀS FINANŠU SAISTĪBAS

    V pielikums, 2.99.-100. daļa

    V pielikums, 2.99.-100. daļa

     

     

     

    9.    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    9.1.1.    Ārpusbilances riska darījumi – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

     

    Tādu ārpusbilances apņemšanos un finanšu garantiju nominālvērtība, kam samazināta vērtība saskaņā ar 9. SFPS

    V pielikums, 2.107.-108., 118. daļa

    Uzkrājumi ārpusbilances apņemšanām un finanšu garantijām, kam samazināta vērtība saskaņā ar 9. SFPS

    V pielikums, 2.106.-109. daļa

    Citas apņemšanās, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un finanšu garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS

    Apņemšanās un finanšu garantijas, kas novērtētas patiesajā vērtībā

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Instrumenti, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Instrumenti, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Instrumenti, kuru kredītrisks nav nozīmīgi palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    Instrumenti, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    Instrumenti ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    Nominālvērtība

    Uzkrājums

    Nominālvērtība

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu saistību kredītriska rezultātā

    9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkts

    9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkts

    9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.M punkts

    9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta a) apakšpunkts

    9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta i) punkts

    9. SFPS 2.1. punkta e) un g) apakšpunkts, 9. SFPS 4.2. punkta c) apakšpunkts, 9. SFPS 5.5. punkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 7. SFPS 35.H punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    37. SGS, 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 4. SFPS; V pielikums, 2.111., 118. daļa

    37. SGS, 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; 4. SFPS; V pielikums, 2.106., 111. daļa

    9. SFPS 2.3 punkta a) apakšpunkts, 9. SFPS B2.5. punkts; V pielikums, 2.110., 118. daļa

    V pielikums, 2.69. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    100

    110

    120

    130

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 113., 116.daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    021

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Sniegtās finanšu garantijas

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.102.-105. daļa, 114., 116.daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    101

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 115., 116.daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    9.1.    Ārpusbilances riska darījumi saskaņā ar valsts VPGP – sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

     

    Nominālvērtība

    Uzkrājumi

    Atsauces valsts VPGP

    KPR I pielikums; V pielikums, 2.118. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 2.11. daļa

    010

    020

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 113. daļa

     

     

    021

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    040

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    060

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    070

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    080

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    090

    Sniegtās finanšu garantijas

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.112., 114. daļa

     

     

    101

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

    110

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    120

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    130

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    140

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    150

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    160

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    170

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 115. daļa

     

     

    181

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

    190

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    200

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    210

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    220

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    230

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    240

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    9.2.    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

     

     

    Garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    Nominālvērtība

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    7. SFPS 36. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.119. daļa

    V pielikums, 2.119. daļa

    Atsauces valsts VPGP

    V pielikums, 2.119. daļa

    V pielikums, 2.119. daļa

    010

    020

    010

    Saņemtās aizdevumu apņemšanās

    V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 113. daļa

    9. SFPS 2.1 punkta g) apakšpunkts, BCZ2.2. punkts; V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 113. daļa

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    030

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    070

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    080

    Saņemtās finanšu garantijas

    V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 114. daļa

    9. SFPS 2.1 punkta e) apakšpunkts, B2.5., BC2.17. punkts, 8.SFPS A papildinājums; 4. SFPS A pielikums; V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 114. daļa

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    100

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    120

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    140

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    150

    Citas saņemtās apņemšanās

    V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 115. daļa

    V pielikums, 1.44. daļa h) punkts, 2.102.-103., 115. daļa

     

     

    160

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    170

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    180

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    190

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    200

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    210

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    10.    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība un ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas



    Dalījumā pa risku veidiem/produktiem vai tirgus veidiem

     

     

    Uzskaites vērtība

    Patiesā vērtība

    Nosacītā summa

     

     

    Pozitīvā vērtība

    Negatīvā vērtība

    Kopā tirdzniecība

    Tostarp: pārdoti

    Tirdzniecības nolūkā turēti un tirdzniecības finanšu aktīvi

    Tostarp: finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes / LOCOM

    Tirdzniecības nolūkā turētas un tirdzniecības finanšu saistības

    Tostarp: finanšu saistības, kas novērtētas pēc izmaksu metodes / LOCOM

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    V pielikums, 2.120., 131. daļa

     

    9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.120., 131. daļa

     

     

     

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    V pielikums, 1.17. daļa, 2.120. daļa

    V pielikums, 2.124. daļa

    V pielikums, 1.25. daļa, 2.120. daļa

    V pielikums, 2.124. daļa

    V pielikums, 2.132. daļa

    V pielikums, 2.132. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    010

    011

    020

    016

    022

    025

    030

    040

    010

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    195

    Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantošanu

    V pielikums, 2.140. daļa

    9. SFPS 6.7.1. punkts; V pielikums, 2.140. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    201

    Tostarp: citas ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2.137.-140. daļa

    V pielikums, 2.137.-140. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Kredītriska mijmaiņas līgumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Kredītriska starpības iespējas līgumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Citi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Tostarp: ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

    V pielikums, 2.137.-139. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.16. daļa a) punkts

    9. SFPS A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Tostarp: ārpusbiržas – kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

    V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Tostarp: ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

    V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

    V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    Tostarp: ārpusbiržas – pārējie

    V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    11.    Riska ierobežošanas uzskaite

    11.1.    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite – sadalījums pa risku veidiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



    Dalījumā pa produktiem vai tirgus veidiem

     

    Uzskaites vērtība

    Nosacītā summa

    aktīvi

    saistības

    Kopā riska ierobežošana

    Tostarp: pārdoti

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    7. SFPS 24.A punkts; V pielikums, 2.120., 131. daļa

    7. SFPS 24.A punkts; V pielikums, 2.120., 131. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

     

    010

    020

    030

    040

    010

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

    020

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    030

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    040

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    050

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    060

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

    070

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    080

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    090

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    100

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    110

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

    120

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    130

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    140

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    150

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    160

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

    170

    Kredītriska mijmaiņas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    180

    Kredītriska starpības iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    190

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    200

    Citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    210

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

    220

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

    230

    PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

    7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 86. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.2. punkta a) apakšpunkts;

     

     

     

     

    240

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

    250

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    260

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    270

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    280

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    290

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

    300

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    310

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    320

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    330

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    340

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

    350

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    360

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    370

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    380

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    390

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

    400

    Kredītriska mijmaiņas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    410

    Kredītriska starpības iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    420

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    430

    Citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

    440

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

    450

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

    460

    NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

    7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 86. punkta b) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.2. punkta b) apakšpunkts;

     

     

     

     

    470

    ĀRVALSTU DARĪJUMOS VEIKTO NETO IEGULDĪJUMU RISKA IEROBEŽOŠANA

    7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 86. punkta c) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.2. punkta c) apakšpunkts;

     

     

     

     

    480

    PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA PATIESĀS VĒRTĪBAS RISKA IEROBEŽOŠANA

    39. SGS 71., 81.A, 89.A punkts, PN 114.-132.

     

     

     

     

    490

    PORTFEĻA PROCENTU LIKMJU RISKA NAUDAS PLŪSMAS RISKA IEROBEŽOŠANA

    39. SGS 71. punkts

     

     

     

     

    500

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

    7. SFPS 24.A punkts; 39. SGS 9. punkts; 9. SFPS 6.1. punkts

     

     

     

     

    510

    Tostarp: ārpusbiržas – kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

     

     

     

     

    520

    Tostarp: ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

    V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

     

     

     

     

    530

    Tostarp: ārpusbiržas – pārējie

    V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

     

     

     

     

    11.2.    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa risku veidiem



    Dalījumā pa produktiem vai tirgus veidiem

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Uzskaites vērtība

    Nosacītā summa

    Patiesā vērtība

     

     

     

     

    Pozitīvā vērtība

    Negatīvā vērtība

    aktīvi

    Tostarp: aktīvi, kas uzskaitīti amortizētajās izmaksās/ LOCOM

    saistības

    Tostarp: saistības, kas uzskaitītas amortizētajās izmaksās/ LOCOM

    Kopā riska ierobežošana

    Tostarp: atvasinātie instrumenti, kas uzskaitīti amortizētajās izmaksās/ LOCOM

    Tostarp: pārdoti

    Tostarp: atvasinātie instrumenti, kas uzskaitīti amortizētajās izmaksās/ LOCOM

    V pielikums, 1.17. daļa, 2.120. daļa

    V pielikums, 2.124. daļa

    V pielikums, 1.25. daļa, 2.120. daļa

    V pielikums, 2.124. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    V pielikums, 2.124. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    V pielikums, 2.124. daļa

    V pielikums, 2.132. daļa

    V pielikums, 2.132. daļa

    005

    006

    007

    008

    010

    011

    020

    021

    030

    040

    010

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Ārpusbiržas iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Ārpusbiržas citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Organizēta tirgus iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Organizēta tirgus citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Kredītriska mijmaiņas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Kredītriska starpības iespējas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Citi

    V pielikums, 2.136. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    ATVASINĀTIE INSTRUMENTI – RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE

    V pielikums, 1.22., 26. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    231

    Tostarp: patiesās vērtības riska ierobežošana

    V pielikums, 2.143. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    232

    Tostarp: naudas plūsmu riska ierobežošana

    V pielikums, 2.143. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    233

    Tostarp: pašizmaksas riska ierobežošana

    V pielikums, 2.143., 144. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    234

    Tostarp: ārvalstu darījumos veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

    V pielikums, 2.143. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    235

    Tostarp: portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošana

    V pielikums, 2.143. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    236

    Tostarp: portfeļa procentu likmju riska naudas plūsmas riska ierobežošana

    V pielikums, 2.143. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Tostarp: ārpusbiržas – kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c), 44. daļa e), 2.141. daļa a), 142. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Tostarp: ārpusbiržas – citas finanšu sabiedrības

    V pielikums. 1.42. daļa d), 44. daļa e), 2.141. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Tostarp: ārpusbiržas – pārējie

    V pielikums, 1.44. daļa e), 2.141. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    11.3.    Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti – sadalījums pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīciju veidiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    Patiesās vērtības riska ierobežošana

    Naudas plūsmas riska ierobežošana

    Ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošana

    V pielikums, 2.145. daļa

    V pielikums, 2.145. daļa

    V pielikums, 2.145. daļa

    010

    020

    030

    010

    Neatvasināti finanšu aktīvi

    7. SFPS 24.A punkts; 9. SFPS 6.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

     

     

     

    020

    Tostarp: tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    9. SFPS A papildinājums

     

     

     

    030

    Tostarp: Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.4. punkts; 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

    040

    Tostarp: finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.1.5. punkts 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

    050

    Neatvasinātas finanšu saistības

    7. SFPS 24.A punkts; 9. SFPS 6.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

     

     

     

    060

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    9. SFPS A papildinājums

     

     

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    9. SFPS 4.2.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

     

     

     

    080

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    9. SFPS 4.2.1. punkts; 9. SFPS 6.2.2. punkts

     

     

     

    F11.3.1.    Neatvasināti riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar valsts VPGP – sadalījums pa uzskaites portfeļiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 2.145. daļa

    010

    Neatvasināti finanšu aktīvi

     

     

    020

    Tostarp: tirdzniecības finanšu aktīvi

    BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

     

    030

    Tostarp: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 36. panta 2. punkts

     

    040

    Tostarp: netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

     

    050

    Tostarp: citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

     

    060

    Neatvasinātas finanšu saistības

     

     

    070

    Tostarp: tirdzniecības finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

     

    080

    Tostarp: netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

     

    F11.4.    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Mikrolīmeņa riska ierobežošana

    Mikrolīmeņa riska ierobežošana — neto pozīcijas riska ierobežošana

    Riska ierobežošanas korekcijas Mikrolīmeņa riska ierobežošanai

    Makrolīmeņa riska ierobežošana

    Uzskaites vērtība

    Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi vai saistības (pirms savstarpējā ieskaita)

    Riska ierobežošanas korekcijas, kas iekļautas aktīvu/pasīvu uzskaites vērtībā

    Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai

    Pret risku nodrošinātie posteņi portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkts, V pielikums, 2.146., 147. daļa

    9. SFPS 6.6.1. punkts; 9. SFPS 6.6.6. punkts; V pielikums, 2.147., 151. daļa

    7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.148., 149. daļa

    7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkta v) punkts; V pielikums, 2.148., 150. daļa

    9. SFPS 6.1.3. punkts; 9. SFPS 6.6.1. punkts; V pielikums, 2.152. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

     

    AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

    010

    Finanšu aktīvi, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

    9. SFPS 4.1.2.A punkts; 7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; V pielikums, 2.146. daļa 151

     

     

     

     

     

    020

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

    030

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

    040

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

    050

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

    060

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

    070

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

    080

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    9. SFPS 4.1.2.A punkts; 7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 2.146. daļa 151

     

     

     

     

     

    090

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

    100

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

    110

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

    120

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

    130

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

    140

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

    150

    Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

    9. SFPS 4.2.1. punkts; 7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; V pielikums, 2.146. daļa 151

     

     

     

     

     

    160

    Procentu likme

    V pielikums, 2.129. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

    170

    Pašu kapitāls

    V pielikums, 2.129. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

    180

    Ārvalstu valūtas un zelts

    V pielikums, 2.129. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

    190

    Kredīti

    V pielikums, 2.129. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

    200

    Prece

    V pielikums, 2.129. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

    210

    Citi

    V pielikums, 2.129. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

    12.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem

    12.0.    Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    KPR 442. panta i) punkts; V pielikums, 2.153. daļa

    Sākuma bilance

    Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

    Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem

    Samazinājums atskaitījumu kontā saistībā ar norakstījumiem

    Pārvedumi starp atskaitījumiem

    Citas korekcijas

    Beigu bilance

    Atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Vērtības korekcijas, kas uzskaitītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Summas, kas norakstītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    V pielikums, 2.154. daļa

    V pielikums, 2.154. daļa

     

     

    V pielikums, 2.155. daļa

     

     

    V pielikums, 2.78. daļa

     

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    Speciāli atskaitījumi kredītriskam

    KPR 428. panta g) punkta ii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    Vispārēji atskaitījumi kredītriskam

    KPR 4. panta 95. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    Vispārēji atskaitījumi banku darbības riskiem

    BPD 37. panta 1. punkts; KPR 4. panta 95. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    Kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    12.1.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Sākuma bilance

    Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi

    Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšana

    Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)

    Izmaiņas, kas saistītas ar modifikācijām bez atzīšanas pārtraukšana (neto)

    Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)

    Samazinājums atskaitījumu kontā saistībā ar norakstījumiem

    Citas korekcijas

    Beigu bilance

    Iepriekš norakstītu summu atgūtie līdzekļi, kas uzskaitīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Summas, kas norakstītas tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 35.I punkts; V pielikums, 2.159., 164. daļa b) punkts

    7. SFPS 35.I punkts; V pielikums, 2.160., 164. daļa b) punkts

    7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.B punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.161.-162. daļa

    7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.J punkts; 9. SFPS 5.5.12., B5.5.25., B5.5.27. punkts; V pielikums, 2.164. daļa c) punkts

    7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.B punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.163. daļa

    7. SFPS 35.I punkts; 9. SFPS 5.4.4. punkts, 7. SFPS 35.L punkts; V pielikums, 2.72., 74., 164. daļa a), 165.daļa

    7. SFPS 35.I punkts; 7. SFPS 35.B punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.166. daļa

     

     

    9. SFPS 5.4.4. punkts; V pielikums, 2.165. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    010

    Atskaitījumi finanšu aktīviem, kuru kredītrisks nav palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas (1. pakāpe)

    9. SFPS 5.5.5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Tostarp: kolektīvi novērtētie atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Tostarp: individuāli novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Atskaitījumi parāda instrumentiem, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kredītvērtība nav samazinājusies (2. pakāpe)

    9. SFPS 5.5.3. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    Tostarp: kolektīvi novērtētie atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Tostarp: individuāli novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.213.-232. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Atskaitījumi parāda instrumentiem ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)

    9. SFPS 5.5.1. punkts, 9. A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    Tostarp: kolektīvi novērtētie atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    Tostarp: individuāli novērtēti atskaitījumi

    9. SFPS B5.5.1. - B5.5.6. punkts; V pielikums, 2.158. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    Kopējais atskaitījums parāda instrumentiem

    7. SFPS B8.E punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (1. pakāpe)

    9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta b) un c) apakšpunkts; 5.5. punkts, B2.5. punkts; V pielikums, 2.157. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (2. pakāpe)

    9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta c) apakšpunkts; 5.5.3. punkts, B2.5. punkts; V pielikums, 2.157. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    560

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas (3. pakāpe)

    9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta c) apakšpunkts; 5.5.1. punkts, B2.5. punkts; V pielikums, 2.157. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570

    Kopā uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un finanšu garantijām

    7. SFPS B8.E punkts V pielikums, 2.157. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    12.2.    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazināšanas pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās)



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

    V pielikums, 1.34. daļa, 2.118. daļa, 167., 170. daļa

    Pārvedumi starp 1. pakāpi un 2. pakāpi

    Pārvedumi starp 2. pakāpi un 3. pakāpi

    Pārvedumi starp 1. pakāpi un 3. pakāpi

    No 2. pakāpes uz 1. pakāpi

    No 1. pakāpes uz 2. pakāpi

    No 3. pakāpes uz 2. pakāpi

    No 2. pakāpes uz 3. pakāpi

    No 3. pakāpes uz 1. pakāpi

    No 1. pakāpes uz 3. pakāpi

    V pielikums, 2.168.-169. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

    050

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

    060

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

    110

    Citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

    120

    Nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

    130

    Mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

    140

    Kopā parāda instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Sniegtās apņemšanās un finanšu garantijas

    9. SFPS 9.2.1. punkta g) apakšpunkts; 2.3. punkta c) apakšpunkts; 5.5.1, 5.5.3, 5.5.5

     

     

     

     

     

     

    13.    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās garantijas

    13.1.    Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā



    Garantijas un nodrošinājums

     

     

    Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    V pielikums, 2.171.-172., 174. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi

    Citi nodrošinātie aizdevumi

    Saņemtās finanšu garantijas

     

     

    Mājokļi

    Komerciāls

    Nauda [emitētie parāda instrumenti]

    Pārējie

     

    7. SFPS 36. punkta b) apakšpunkts

    V pielikums, 2.173. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.173. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.173. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.173. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.173. daļa c) punkts

     

     

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

    020

    Tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

    030

    Tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

    040

    Tostarp: mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

    050

    Tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei

    V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.88. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

    13.2.    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā]



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 2.175. daļa

    010

    010

    Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi

     

    7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

     

    020

    Pamatlīdzekļi

     

    7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

     

    030

    Ieguldījumu īpašums

     

    7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

     

    040

    Kapitāla vērtspapīru un parāda instrumenti

     

    7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

     

    050

    Citi

     

    7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts

     

    060

    Kopā

     

     

     

    13.3.    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi]



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    010

    010

    Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]

    V pielikums, 2.176. daļa

    7. SFPS 38. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.176. daļa

     

    14.    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti



     

     

     

    Patiesās vērtības hierarhija

    13. SFPS 93. punkta b) apakšpunkts

    Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā

    V pielikums, 2.178. daļa

    Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pirms nodokļiem

    V pielikums, 2.179. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    1. līmenis

    2. līmenis

    3. līmenis

    2. līmenis

    3. līmenis

    1. līmenis

    2. līmenis

    3. līmenis

     

     

    13. SFPS 76. punkts

    13. SFPS 81. punkts

    13. SFPS 86. punkts

    13. SFPS 81. punkts

    13. SFPS 86. punkts, 93. punkta f) apakšpunkts

    13. SFPS 76. punkts

    13. SFPS 81. punkts

    13. SFPS 86. punkts

     

     

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    AKTĪVI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    010

    tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

     

    9. SFPS A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts;

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    051

    tirdzniecības finanšu aktīvi

    BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    052

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.17. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    053

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33; 2. pielikums, 2.4.-5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    054

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    055

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    056

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    9. SFPS 4.1.4. punkts; 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    057

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    058

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    059

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    101

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    102

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    103

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    104

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    121

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    122

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    123

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    124

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    125

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    126

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    127

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    128

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts., PN 14.–15.

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums

    9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Īsās pozīcijas

     

    9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.32.-34. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    201

    tirdzniecības finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    202

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.25, 27. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    203

    Īsās pozīcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    204

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    205

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    206

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts, 8. punkta a) apakšpunkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

    15.    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības



     

     

     

    Pilnībā atzīti pārvestie finanšu aktīvi

    Pārvestie finanšu aktīvi, kas atzīti iestādes turpmākās iesaistīšanās apmērā

    Nesamaksātā pamatsumma par pārvestajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana pilnībā pārtraukta un attiecībā uz kuriem iestāde saglabā apkalpošanas tiesības

    Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā

    Pārvestie aktīvi

    Attiecīgās saistības

    V ĪTS, 2.181. daļa

    Nesamaksātā pamatsumma par sākotnējiem aktīviem

    Joprojām atzīto aktīvu uzskaites vērtība [turpmākā iesaistīšanās]

    Attiecīgo saistību uzskaites vērtība

    Uzskaites vērtība

    Tostarp: vērtspapīrošanas

    Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    Uzskaites vērtība

    Tostarp: vērtspapīrošanas

    Tostarp: pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.27. daļa

    7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 61. punkts

    7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.183.-184. daļa

    7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts

    7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts

    7. SFPS 42.D punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 2.183.-184. daļa

     

    7. SFPS 42.D punkta f) apakšpunkts

    7. SFPS 42.D punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 1.27. daļa, 2.181. daļa

     

    KPR 109. pants; V pielikums, 2.182. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

     

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    KPR 4. panta 61. punkts

    V pielikums, 2.183.-184. daļa

     

    KPR 4. panta 61. punkts

    V pielikums, 2.183.-184. daļa

     

     

     

     

    KPR 109. pants; V pielikums, 2.182. daļa

     

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    010

    tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    041

    tirdzniecības finanšu aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; V pielikums, 1.15. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    042

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    043

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    044

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    045

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    9. SFPS 4.1.4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    046

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    047

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    048

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    091

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    092

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    093

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    094

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    121

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    122

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    123

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    124

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    125

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 8. punkts un 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    126

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    127

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    128

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; 1.14. daļa, 3.35. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    131

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts, 5.a punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    132

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.24., 26. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    133

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.24., 27. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    BPD 37. panta 1. punkts; 42.a panta 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.16. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    182

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    183

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    184

    citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    BPD 35.–37. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    185

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    186

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    187

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    16.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    16.1.    Procentu ienākumi un izdevumi dalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    Ienākumi

    Izdevumi

    V pielikums, 2.187., 189. daļa

    V pielikums, 2.188., 190. daļa

    010

    020

    010

    Atvasinātie instrumenti – tirdzniecība

    KPR II pielikums; V pielikums, 2.193. daļa

    9. SFPS A papildinājums, BA.1., BA.6. punkts; V pielikums, 2.193. daļa

     

     

    015

    Tostarp: procentu ienākumi no atvasinātajiem instrumentiem ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijās

    V pielikums, 2.193. daļa

    V pielikums, 2.193. daļa

     

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

    030

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    040

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    050

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    060

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    070

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    080

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    100

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    120

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    130

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    140

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    150

    Citi aktīvi

    V pielikums, 1.51. daļa

    V pielikums, 2.5. daļa

     

     

    160

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    170

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

    180

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

    190

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

    200

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

    210

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

    220

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

    230

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    240

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.32.-34. daļa, 2.191. daļa

    V pielikums, 1.32.-34. daļa, 2.191. daļa

     

     

    250

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks

    V pielikums, 2.192. daļa

    V pielikums, 2.192. daļa

     

     

    260

    Citas saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    270

    LĪDZDALĪBA

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1., 2. punkts)

    1. SGS 97. punkts

     

     

    280

    Tostarp: procentu ienākumi par finanšu aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies

     

    9. SFPS 5.4.1. punkts; B5.4.7. punkts; V pielikums, 2.194. daļa

     

     

    16.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    V pielikums, 2.195.-196. daļa

    010

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    V pielikums, 1.28. daļa

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    030

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    050

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    070

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT FINANŠU AKTĪVUS UN SAISTĪBAS, KAS NAV NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts); V pielikums, 2.45. daļa

    V pielikums, 2.45. daļa

     

    16.3.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    V pielikums, 2.197.-198. daļa

    010

    010

    Atvasinātie instrumenti

     

    9. SFPS A papildinājums, BA.1. punkts, BA.7. punkta a) apakšpunkts

     

    015

    Tostarp: Ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas ar iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantošanu

     

    9. SFPS 6.7.1. punkts; 7. SFPS 9. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.199. daļa

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

    030

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    040

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    050

    Īsās pozīcijas

     

    9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

     

    060

    Noguldījumi

     

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    070

    Emitēti parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    080

    Citas finanšu saistības

     

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    090

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

     

    9. SFPS A papildinājums; BA.6. punkts; 7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

    095

    Tostarp: peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

     

    9. SFPS 5.6.2. punkts; V pielikums, 2.199. daļa

     

    100

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums

     

     

    110

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    140

    Īsās pozīcijas

     

     

     

    150

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    160

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    170

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    180

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts) V pielikums, 1.17. daļa

     

     

    16.4.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa risku veidiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    010

    010

    Procentu likmju instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

     

    V pielikums, 2.200. daļa a) punkts

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

     

    V pielikums, 2.200. daļa b) punkts

     

    030

    Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu

     

    V pielikums, 2.200. daļa c) punkts

     

    040

    Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

     

    V pielikums, 2.200. daļa d) punkts

     

    050

    Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm

     

    V pielikums, 2.200. daļa e) punkts

     

    060

    Citi

     

    V pielikums, 2.200. daļa f) punkts

     

    070

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTIEM FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

    080

    Procentu likmju instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

    V pielikums, 2.200. daļa a) punkts

     

     

    090

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

    V pielikums, 2.200. daļa b) punkts

     

     

    100

    Ārvalstu valūtas tirdzniecība un atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar ārvalstu valūtām un zeltu

    V pielikums, 2.200. daļa c) punkts

     

     

    110

    Kredītriska instrumenti un saistītie atvasinātie instrumenti

    V pielikums, 2.200. daļa d) punkts

     

     

    120

    Atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar precēm

    V pielikums, 2.200. daļa e) punkts

     

     

    130

    Citi

    V pielikums, 2.200. daļa f) punkts

     

     

    140

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

     

     

    16.4.1.    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    V pielikums, 2.201. daļa

    010

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

    030

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    040

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    090

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM, KAS OBLIGĀTI NOVĒRTĒJAMI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

    100

    Tostarp: peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana

     

    9. SFPS 6.5.2. punkts; V pielikums, 2.202. daļa

     

    16.5.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa instrumentiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

    V pielikums, 2.203. daļa

    V pielikums, 2.203. daļa

    010

    020

    010

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

    020

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    030

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    040

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    050

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    060

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    070

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

    071

    Tostarp: neto peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā

     

    9. SFPS 6.7. punkts, 7. SFPS 25.G punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.204. daļa

     

     

    072

    Tostarp: neto peļņa vai (–) zaudējumi pēc tā, kad finanšu aktīvi un saistības riska ierobežošanas nolūkā noteikti kā tādi, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    9. SFPS 6.7. punkts; 7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; V pielikums, 2.204. daļa

     

     

    080

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

    090

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    100

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    110

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

    120

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

    130

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

    140

    NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO NETIRDZNIECĪBAS FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

     

     

     

    16.6.    Risku ierobežošanas uzskaites peļņa vai zaudējumi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    V pielikums, 2.207. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    V pielikums, 2.205. daļa

    010

    010

    Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas [tostarp pārtraukšana]

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

    7. SFPS 24.A punkta c) apakšpunkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts

     

    020

    Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

    9. SFPS 6.3.7. punkts; .6.5.8; B6.4.1. punkts; 7. SFPS 24.B punkta a) apakšpunkta iv) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts; V pielikums, 2.206. daļa

     

    030

    Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no naudas plūsmas riska ierobežošanas

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

    7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta ii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts

     

    040

    Neefektivitāte peļņā vai zaudējumos no ārvalstu operācijās veikto neto ieguldījumu riska ierobežošanas

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta ii) punkts; 7. SFPS 24.C punkta b) apakšpunkta vi) punkts

     

    050

    RISKU IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES NETO PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts

     

     

    16.7.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums



     

     

     

    Pārskata periods

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Palielinājumi

    Apvērses

    Uzkrātais vērtības samazinājums

     

     

    V pielikums, 2.208. daļa

    V pielikums, 2.208. daļa

     

    010

    020

    040

    060

    Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

    28. SGS 40.-43. punkts

     

     

     

    070

    Meitasuzņēmumi

     

    10. SFPS A papildinājums

     

     

     

    080

    Kopuzņēmumi

     

    28. SGS 3. punkts

     

     

     

    090

    Asociētie uzņēmumi

     

    28. SGS 3. punkts

     

     

     

    100

    Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem

     

    36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

     

     

     

    110

    Pamatlīdzekļi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    16. SGS 73. punkta e) apakšpunkta v)-vi) punkts

     

     

     

    120

    Ieguldījumu īpašumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    40. SGS 79. punkta d) apakšpunkta v) punkts

     

     

     

    130

    Nemateriālā vērtība

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    36. SGS 10. punkta b) apakšpunkts; 36. SGS 88.–99. punkts, 124. punkts; 3. SFPS, papildinājums, B67. punkta d) apakšpunkta v) punkts

     

     

     

    140

    Citi nemateriālie aktīvi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (9. punkts)

    38. SGS 118. punkta e) apakšpunkta iv), v) punkts

     

     

     

    145

    Citi

     

    36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

     

     

     

    150

    KOPĀ

     

     

     

     

     

    17.    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu – bilance

    17.1.    Aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

    V pielikums, 1.27.-28. daļa, 2.209. daļa

    010

    010

    Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

    BPD 4. pants. Aktīvi (1. punkts)

    1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

     

    020

    Skaidra nauda

    V pielikums, 2.1. daļa

    V pielikums, 2.1. daļa

     

    030

    Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

    BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2. daļa

    V pielikums, 2.2. daļa

     

    040

    Citi pieprasījuma noguldījumi

    V pielikums, 2.3. daļa

    V pielikums, 2.3. daļa

     

    050

    tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS A papildinājums

     

    060

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums

    9. SFPS A papildinājums

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.24., 26. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.24., 27. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    091

    tirdzniecības finanšu aktīvi

    BPD 32.-33. pants V pielikums, 1.17. daļa

     

     

    092

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.17. daļa

     

     

    093

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    094

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    095

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    096

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    9. SFPS 4.1.4. punkts

     

    097

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

    098

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    099

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    100

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

    110

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts, ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    141

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

     

    142

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

    143

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    144

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    171

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 36. panta 2. punkts

     

     

    172

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    173

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    174

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    175

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

     

     

    176

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    177

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    178

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    181

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

     

    182

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

    183

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

    231

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

     

     

    380

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    232

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    233

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    234

    citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

     

     

    235

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    236

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    237

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    240

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

     

    250

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts

    39. SGS 89A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts

     

    260

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 4. pants. Aktīvi (7.–8. punkts); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4., 210. daļa

    1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4., 210. daļa

     

    270

    Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

    V pielikums, 2.211. daļa

    4. SFPS ĪN 20. b) un c) apakšpunkts; V pielikums, 2.211. daļa

     

    280

    Materiālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (10. punkts)

     

     

    290

    Nemateriālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 115. punkts

    1. SGS 54. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1., 115. punkts

     

    300

    Nemateriālā vērtība

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 113. punkts

    3. SFPS B67. punkta d) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 113. punkts

     

    310

    Citi nemateriālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts)

    38. SGS 8., 118. punkts

     

    320

    Nodokļu aktīvi

     

    1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

     

    330

    Pārskata perioda nodokļu aktīvi

     

    1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

     

    340

    Atliktā nodokļa aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

    1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 106. punkts

     

    350

    Citi aktīvi

    V Pielikums, 2.5., 6. daļa

    V pielikums, 2.5. daļa

     

    360

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    1. SGS 54. punkta j) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.6. daļa

     

    365

    (-) Diskonti attiecībā uz tirdzniecības aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā

    V pielikums, 1.29. daļa

     

     

    370

    KOPĀ AKTĪVI

    BPD 4. pants. Aktīvi

    1. SGS 9. punkta a) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

     

    17.2.    Ārpusbilances riska darījumi: sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [nominālvērtība]

    V pielikums, 2.118., 209. daļa

    010

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 113. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 113., 116.daļa

     

    020

    Sniegtās finanšu garantijas

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.112., 114. daļa

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.102.-105. daļa, 114., 116.daļa

     

    030

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 115. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 115., 116.daļa

     

    040

    ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

     

     

     

    17.3.    Saistības un pašu kapitāls



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Grāmatvedības konsolidācijas tvērums [uzskaites vērtība]

    V pielikums, 1.27.-28. daļa, 2.209. daļa

    010

    010

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

     

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

     

    9. SFPS A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

     

    030

    Īsās pozīcijas

     

    9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

     

    040

    Noguldījumi

     

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    050

    Emitēti parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    060

    Citas finanšu saistības

     

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    061

    tirdzniecības finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

     

     

    062

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.25, 27. daļa

     

     

    063

    Īsās pozīcijas

     

     

     

    064

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    065

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    066

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    090

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    110

    Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

    7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

     

    120

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    130

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

    140

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.32.-34. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

    141

    netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

     

     

    142

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    143

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    144

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    150

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.26. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

     

    160

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa; 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts

    39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts

     

    170

    Saistības saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem

    V pielikums, 2.212. daļa

    4. SFPS ĪN 20. a) apakšpunkts; V pielikums, 2.212. daļa

     

    180

    Uzkrājumi

    BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkts)

    37. SGS 10. punkts; 1. SGS 54. punkta l) apakšpunkts

     

    190

    Nodokļu saistības

     

    1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

     

    200

    Pārskata perioda nodokļu saistības

     

    1. SGS 54. punkta n) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts

     

    210

    Atliktā nodokļa saistības

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta f) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

    1. SGS 54. punkta o) apakšpunkts; 12. SGS 5. punkts; KPR 4. panta 1., 108. punkts

     

    220

    Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

     

    32. SGS 33. piemērs; SFPIK 2. interpretācija; V pielikums, 2.12. daļa

     

    230

    Citas saistības

    V pielikums, 2.13. daļa

    V pielikums, 2.13. daļa

     

    240

    Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    1. SGS 54. punkta p) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.14. daļa

     

    245

    Diskonti attiecībā uz tirdzniecības saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā

    V pielikums, 1.29. daļa

     

     

    250

    SAISTĪBAS

     

    1. SGS 9. punkta b) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

     

    260

    Kapitāls

    BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts), BPD 22. pants

    1. SGS 54. punkta r) apakšpunkts; BPD 22. pants

     

    270

    Akciju emisijas uzcenojums

    BPD 4. pants. Pasīvi (10. punkts); KPR 4. panta 124. punkts

    1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts; KPR 4. panta 1., 124. punkts

     

    280

    Emitētie kapitāla vērstpapīru instrumenti, kas nav kapitāls

    V pielikums, 2.18.-19. daļa

    V pielikums, 2.18.-19. daļa

     

    290

    Cits pašu kapitāls

    V pielikums, 2.20. daļa

    2. SFPS 10.; V pielikums, 2.20. daļa

     

    300

    Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

    KPR 4. panta 1., 100. punkts

    KPR 4. panta 1., 100. punkts

     

    310

    Nesadalītā peļņa

    KPR 4. panta 1., 123. punkts

    KPR 4. panta 1., 123. punkts

     

    320

    Pārvērtēšanas rezerves

    BPD 4. pants. Pasīvi (12. punkts)

    1. SFPS 33., D5.–D8. punkts

     

    325

    Patiesās vērtības rezerves

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

    330

    Citas rezerves

    BPD 4. pants. Pasīvi (11.–13. punkts)

    1. SGS 54. punkts; 1. SGS 78. punkta e) apakšpunkts

     

    335

    Pirmās konsolidācijas atšķirības

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

    340

    (-)  Pašu akcijas

    Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi (12. punkts); V pielikums, 2.20. daļa

    1. SGS 79. punkta a) apakšpunkta vi) punkts; 32. SGS 33.-34. punkts, PN 14., PN 36.; V pielikums, 2.28. daļa

     

    350

    Peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    BPD 4. pants. Pasīvi (14. punkts)

    9. SFPS B94. punkts

     

    360

    (–)  Starpperioda dividendes

    KPR 26. panta 2. punkts

    32. SGS 35. punkts

     

    370

    Mazākuma līdzdalība [nekontrolējoša līdzdalība]

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

    1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts; 10. SFPS 10.22., B94. punkts

     

    380

    KOPĀ PAŠU KAPITĀLS

     

    1. SGS 9. punkta c) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    390

    KOPĀ PAŠU KAPITĀLS UN KOPĀ SAISTĪBAS

    BPD 4. pants. Pasīvi

    1. SGS, 6. ĪN.

     

    18.    Informācija par ieņēmumus nesošiem un ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem



     

     

     

    Bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

    Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    V pielikums, 2.119. daļa

     

    Ieņēmumus nesoši

    Ieņēmumus nenesoši

     

    Ieņēmumus nesoši riska darījumi — uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

     

    Termiņš nav kavēts vai ir kavēts <= 30 dienas

    Kavēts > 30 dienas <= 90 dienas

     

    Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai ir kavēts <= 90 dienas

    Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

    Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

    Kavēts > 1 gadu <= 5 gadiem

    Termiņš kavēts > 5 gadiem

    Tostarp: ar saistību neizpildi

    Tostarp: ar samazinātu vērtību

     

    Maksājums maz ticams, bet termiņš nav kavēts vai ir kavēts <= 90 dienas

    Kavēts > 90 dienas <= 180 dienas

    Kavēts > 180 dienas <= 1 gadu

    Kavēts > 1 gadu <= 5 gadiem

    Termiņš kavēts > 5 gadiem

    Nodrošinājums, kas saņemts par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

    Finanšu garantijas, kas saņemtas par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem

    010

    020

    030

    055

    060

    070

    080

    090

    100

    105

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    195

    200

    210

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    V pielikums, 1.34. daļa, 2.118., 221. daļa

    V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235. daļa

    V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    KPR 178. pants; V pielikums, 2.238. daļa b) punkts

    9. SFPS 5.5.1. punkts; 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.237. daļa a) punkts

    V pielikums, 2. 238. daļa

    V pielikums, 2. 238. daļa

    V pielikums, 2. 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 239. daļa

    V pielikums, 2. 239. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

     

    V pielikums, 1.34. daļa, 2.118., 221. daļa

    V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235. daļa

    V pielikums, 2. 213.-216., 223.-239. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    V pielikums, 2. 222., 235.-236. daļa

    KPR 178. pants; V pielikums, 2.238. daļa b) punkts

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.237. daļa a) punkts

    V pielikums, 2. 238. daļa

    V pielikums, 2. 238. daļa

    V pielikums, 2. 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 236., 238. daļa

    V pielikums, 2. 239. daļa

    V pielikums, 2. 239. daļa

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Tostarp: mazie un vidējie uzņēmumi

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Tostarp: patēriņa kredīti

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2.233. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.233. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    182

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    183

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    184

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    185

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    186

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    191

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    192

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    193

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    194

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    195

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    196

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    197

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    201

    VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2.233. daļa b)

    V pielikums, 2.233. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    211

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    212

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    213

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    214

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    215

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    216

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    221

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    222

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    223

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    224

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    225

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    226

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    227

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    231

    VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2.233. daļa c), 234. daļa

    V pielikums, 2.233. daļa c), 234. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    PARĀDA INSTRUMENTI, IZŅEMOT TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTOS VAI TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTUS

    V pielikums, 2.217. daļa

    V pielikums, 2.217. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    335

    PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

     

    V pielikums, 2.220. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.112., 113., 224. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.102.-105. daļa, 113., 116., 224. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    Sniegtās finanšu garantijas

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f), 2.112., 114., 225. daļa

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f), 2.102.-105. daļa, 114., 116., 225. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.112., 115., 224. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.102.-105. daļa, 115., 116., 224. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    ĀRPUSBILANCES RISKA DARĪJUMI

    V pielikums, 2.217. daļa

    V pielikums, 2.217. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    19.    Informācija par pārskatītajiem riska darījumiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Riska darījumu ar pārskatīšanas pasākumiem bruto uzskaites vērtība / nominālvērtība

    Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Nodrošinājuma vai garantijas maksimālā summa, ko var ņemt vērā

    V pielikums, 2.119. daļa

     

    Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem

     

    Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem — uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrājumi

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem – uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi

    Saņemtais nodrošinājums un saņemtās finanšu garantijas

     

    Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos

    Refinansēšana

    Tostarp: ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem

     

    Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos

    Refinansēšana

    Tostarp: ar saistību neizpildi

    Tostarp: ar samazinātu vērtību

    Tostarp: to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas

     

    Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos

    Refinansēšana

    Nodrošinājums, kas saņemts par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

    Finanšu garantijas, kas saņemtas par riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    V pielikums, daļa 1.34., 2. 118., 240.-245., 251.-258. daļa

    V pielikums, 2. 256., 259.-262. daļa

    V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

    V pielikums, 2.241 (b), 265.-266. daļa

    V pielikums, 2.256(b), 261. daļa

    V pielikums, 2. 259.-263. daļa

    V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

    V pielikums, 2. 241. b), 265.-266. daļa.

    KPR 178. pants; V pielikums, 2.264. daļa b) punkts

    9. SFPS 5.5.1. punkts; 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.264. daļa a) punkts

    V pielikums, 2. 231., 252.a), 263. daļa.

    V pielikums, 2. 267. daļa

    V pielikums, 2. 207. daļa

    V pielikums, 2. 207. daļa

    V pielikums, 2. 241.a), 267. daļa.

    V pielikums, 2. 241.b), 267. daļa.

    V pielikums, 2. 268. daļa

    V pielikums, 2. 268. daļa

    V pielikums, daļa 1.34., 2. 118., 240.-245., 251.-255. daļa

    V pielikums, 2. 256., 259.-262. daļa

    V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

    V pielikums, 2. 241. b), 265.-266. daļa.

    V pielikums, 2. 256.b), 261. daļa.

    V pielikums, 2. 259.-263. daļa

    V pielikums, 2.241. (a), 266. daļa

    V pielikums, 2. 241. b), 265.-266. daļa.

    KPR 178. pants; V pielikums, 2.264. daļa b) punkts

    KPR 4. panta 95. punkts; V pielikums, 2.264. daļa a) punkts

    V pielikums, 2. 231., 252.a), 263. daļa.

    V pielikums, 2. 267. daļa

    V pielikums, 2. 207. daļa

    V pielikums, 2. 207. daļa

    V pielikums, 2. 241.a), 267. daļa.

    V pielikums, 2. 241.b), 267. daļa.

    V pielikums, 2. 268. daļa

    V pielikums, 2. 268. daļa

    010

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Tostarp: mazie un vidējie uzņēmumi

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Tostarp: patēriņa kredīti

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    PĒC IEGĀDES IZMAKSU METODES VAI AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS NOVĒRTĒTIE PARĀDA INSTRUMENTI

    V pielikums, 2.249. daļa a)

    V pielikums, 2.249. daļa a)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    181

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    182

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    183

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    184

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    185

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    186

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    191

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    192

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    193

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    194

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    195

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    196

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    197

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    201

    VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PĀRĒJOS APVIENOTAJOS IENĀKUMOS VAI PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2.249. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.249. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    211

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    212

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    213

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    214

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    215

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    216

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    221

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    222

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    223

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    224

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    225

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    226

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    227

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    231

    VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM NEPAKĻAUTI PARĀDA INSTRUMENTI PĒC STRIKTĀS LOCOM VAI PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ VAI AR ATSPOGUĻOJUMU PAŠU KAPITĀLĀ

    V pielikums, 2.249. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.249. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    PARĀDA INSTRUMENTI, IZŅEMOT TIRDZNIECĪBAS NOLŪKĀ TURĒTOS VAI TIRDZNIECĪBAS PARĀDA INSTRUMENTUS

    V pielikums, 2.246. daļa

    V pielikums, 2.246. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    335

    PĀRDOŠANAI TURĒTI PARĀDA INSTRUMENTI

     

    V pielikums, 2.247. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.112., 113., 246. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g), 2.102.-105. daļa, 113., 116., 246. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    20.    Ģeogrāfiskais sadalījums

    20.1.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Darbības attiecīgajā valstī

    Darbības ārpus attiecīgās valsts

    V pielikums, 2.270. daļa

    V pielikums, 2.270. daļa

    010

    020

    010

    Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi

    BPD 4. pants. Aktīvi (1. punkts)

    1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

     

     

    020

    Skaidra nauda

    V pielikums, 2.1. daļa

    V pielikums, 2.1. daļa

     

     

    030

    Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās

    BPD 13. panta 2. punkts; V pielikums, 2.2. daļa

    V pielikums, 2.2. daļa

     

     

    040

    Citi pieprasījuma noguldījumi

    V pielikums, 2.3. daļa

    V pielikums, 2.3. daļa

     

     

    050

    tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 5. punkts; 39. SGS 9. punkts

    9. SFPS A papildinājums

     

     

    060

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums

    9. SFPS A papildinājums

     

     

    070

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.24., 26. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    090

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.24., 27. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    091

    tirdzniecības finanšu aktīvi

    BPD 32.-33. pants; V pielikums, 1.17. daļa

     

     

     

    092

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.17., 27. daļa

     

     

     

    093

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

    094

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    095

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    096

    Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS 4.1.4. punkts

     

     

    097

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

    098

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    099

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    100

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

    110

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts, ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

    120

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    130

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    141

    Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

     

    7. SFPS 8. punkta h) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2.A punkts

     

     

    142

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

    143

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    144

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    171

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 36. panta 2. punkts

     

     

     

    172

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

    173

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    174

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    175

    netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 8. punkts

     

     

     

    176

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

    177

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    178

    Aizdevumi un avansi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    181

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

     

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

     

     

    182

    Parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

    183

    Aizdevumi un avansi

     

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

    231

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

     

     

     

    330

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

    232

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    233

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    234

    citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

     

     

     

    235

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

    236

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    237

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    240

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts; 39. SGS 9. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.22. daļa

     

     

    250

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; 39. SGS 89.A punkta a) apakšpunkts

    39. SGS 89.A punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS 6.5.8. punkts

     

     

    260

    Materiālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (10. punkts)

     

     

     

    270

    Nemateriālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts); KPR 4. panta 1., 115. punkts

    1. SGS 54. punkta c) apakšpunkts KPR 4. panta 1., 115. punkts

     

     

    280

    Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 4. pants. Aktīvi (7.–8. punkts); Grāmatvedības direktīvas 2. panta 2. punkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

    1. SGS 54. punkta e) apakšpunkts; V pielikums, 1.21. daļa, 2.4. daļa

     

     

    290

    Nodokļu aktīvi

     

    1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

     

     

    300

    Citi aktīvi

    V Pielikums, 2.5., 6. daļa

    V pielikums, 2.5. daļa

     

     

    310

    Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    1. SGS 54. punkta j) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.7. daļa

     

     

    315

    (-) Diskonti attiecībā uz tirdzniecības aktīviem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā

    V pielikums, 1.29. daļa

     

     

     

    320

    AKTĪVI

    BPD 4. pants. Aktīvi

    1. SGS 9. punkta a) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

     

     

    20.2.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Darbības attiecīgajā valstī

    Darbības ārpus attiecīgās valsts

    V pielikums, 2.270. daļa

    V pielikums, 2.270. daļa

    010

    020

    010

    Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

     

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta ii) punkts; 9. SFPS BA.6. punkts

     

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

     

    9. SFPS A papildinājums; 9. SFPS 4.2.1. punkta a) apakšpunkts; 9. SFPS BA.7. punkta a) apakšpunkts

     

     

    030

    Īsās pozīcijas

     

    9. SFPS BA.7. punkta b) apakšpunkts

     

     

    040

    Noguldījumi

     

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    050

    Emitēti parāda vērtspapīri

     

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    060

    Citas finanšu saistības

     

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    061

    tirdzniecības finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 3. punkts un 6. punkts

     

     

     

    062

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.25. daļa

     

     

     

    063

    Īsās pozīcijas

     

     

     

     

    064

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

    065

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

    066

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

    070

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

     

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    090

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    110

    Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

    7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

     

     

    120

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

    130

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

    140

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.32.-34. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

    141

    netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

     

     

     

    142

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

    143

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

    144

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

    150

    Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 1.26. daļa

    9. SFPS 6.2.1. punkts; V pielikums, 1.26. daļa

     

     

    160

    Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 5. punkts un 6. punkts; V pielikums, 2.8. daļa; 39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts

    39. SGS 89.A punkta b) apakšpunkts, 9. SFPS 6.5.8. punkts

     

     

    170

    Uzkrājumi

    BPD 4. pants. Pasīvi (6. punkts)

    37. SGS 10. punkts; 1. SGS 54. punkta l) apakšpunkts

     

     

    180

    Nodokļu saistības

     

    1. SGS 54. punkta n)–o) apakšpunkts

     

     

    190

    Akciju kapitāls, kas atmaksājams pēc pieprasījuma

     

    32. SGS 33. piemērs; SFPIK 2. interpretācija; V pielikums, 2.12. daļa

     

     

    200

    Citas saistības

    V pielikums, 2.13. daļa

    V pielikums, 2.13. daļa

     

     

    210

    Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

     

    1. SGS 54. punkta p) apakšpunkts; 5. SFPS 38. punkts, V pielikums, 2.14. daļa

     

     

    215

    Diskonti attiecībā uz tirdzniecības saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā

    V pielikums, 1.29. daļa

     

     

     

    220

    SAISTĪBAS

     

    1. SGS 9. punkta b) apakšpunkts; 6. īstenošanas noteikums

     

     

    20.3.    Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    Darbības attiecīgajā valstī

    Darbības ārpus attiecīgās valsts

    V pielikums, 2.270. daļa

    V pielikums, 2.270. daļa

    010

    020

    010

    Procentu ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

    1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

     

     

    020

    (Procentu izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (2. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

    1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

     

     

    030

    (Izdevumi par akciju kapitālu, kas atmaksājams pēc pieprasījuma)

     

    SFPIK 2. interpretācijas 11. punkts

     

     

    040

    Dividenžu ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (3. punkts) V pielikums, 2.40. daļa

    V pielikums, 2.40. daļa

     

     

    050

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4. punkts)

    7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

     

     

    060

    (Maksu un komisijas naudas izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (5. punkts)

    7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

     

     

    070

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    V pielikums, 2.45. daļa

     

     

    080

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.43., 46. daļa

     

     

    083

    Peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    9. SFPS 5.7.1. punkts

     

     

    085

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

     

     

     

    090

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 5.7.1. punkts; V pielikums, 2.44. daļa

     

     

    095

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem un saistībām

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

     

     

     

    100

    Risku ierobežošanas uzskaites neto peļņa vai (–) zaudējumi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 6. punkts un 8. punkts

    V pielikums. 2.47.–48. daļa

     

     

    110

    Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]

    BPD 39. pants

    21. SGS 28. punkts, 52. punkta a) apakšpunkts

     

     

    120

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts); V pielikums, 2.56. daļa

     

     

     

    130

    Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot nefinanšu aktīvu atzīšanu

     

    1. SGS 34. punkts

     

     

    140

    Citi darbības ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (7. punkts) V pielikums. 2.314.-316. daļa

    V pielikums. 2.314.-316. daļa

     

     

    150

    (Citi darbības izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (10. punkts) V pielikums. 2.314.-316. daļa

    V pielikums. 2.314.-316. daļa

     

     

    155

    KOPĀ NETO DARBĪBAS IENĀKUMI

     

     

     

     

    160

    (Administratīvie izdevumi)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (8. punkts)

     

     

     

    170

    (Amortizācija)

     

    1. SGS 102., 104. punkts

     

     

    171

    Modifikāciju radītā peļņa vai (–) zaudējumi, neto

     

    9. SFPS 5.4.3. punkts, 9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.49. daļa

     

     

    175

    (Neto līdzekļu palielinājumi vai (–) samazinājumi vispārējiem bankas darbības riskiem)

    BPD 38. panta 2. punkts

     

     

     

    180

    (Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse)

     

    37. SGS 59., 84. punkts; 1. SGS 98. punkta b), f), g) apakšpunkts

     

     

    190

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)

    BPD 35.-37. pants, V pielikums, 2.52., 53. daļa

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta viii) punkts; V pielikums, 2.51., 53. daļa

     

     

    200

    (Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

    28. SGS 40.-43. punkts

     

     

    210

    (Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse nefinanšu aktīviem)

     

    36. SGS 126. punkta a), b) apakšpunkts

     

     

    220

    Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta f) apakšpunkts

    3. SFRS, papildinājums, B64. punkta n) apakšpunkta i) punkts

     

     

    230

    Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (13.–14. punkts)

    V pielikums, 2.54. daļa

     

     

    240

    Peļņa vai (–) zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas operācijas

     

    5. SFPS 37. punkts; V pielikums, 2.55. daļa

     

     

    250

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PIRMS NODOKĻIEM

     

    1. SGS 102. punkts, 6. īstenošanas noteikums 5. SFPS 33.A punkts

     

     

    260

    (Nodokļu izdevumi vai (–) ienākumi saistībā ar peļņu vai zaudējumiem no turpināmām operācijām)

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (15. punkts)

    1. SGS 82. punkta d) apakšpunkts; 12. SGS 77. punkts

     

     

    270

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO TURPINĀMĀM OPERĀCIJĀM, PĒC NODOKĻIEM

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (16. punkts)

    1. SGS, 6. īstenošanas noteikums

     

     

    275

    Ārkārtas peļņa vai (–) zaudējumi, pēc nodokļiem

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (21. punkts)

     

     

     

    280

    Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām operācijām, pēc nodokļiem

     

    1. SGS 82. punkta ea) apakšpunkts; 5. SFPS 33. punkta a) apakšpunkts, 33.A punkts; V pielikums, 2.56. daļa

     

     

    290

    GADA PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (23. punkts)

    1. SGS 81.A punkta a) apakšpunkts

     

     

    20.4.    Aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

     

     

     

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    Bruto uzskaites vērtība

    Tostarp: turēti tirdzniecības nolūkā vai tirdzniecības

    Tostarp: vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi

    Tostarp: parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    V pielikums, 1.34. daļa, 2.271., 275. daļa

    V pielikums, 1.15. daļa a), 16. daļa a), 17. daļa, 2.273. daļa

    V pielikums, 2.273. daļa

    V pielikums, 2.275. daļa

    V pielikums, 2.275. daļa

    V pielikums, 2.274. daļa

    V pielikums, 2.274. daļa

     

     

    010

    011

    012

    022

    025

    031

    040

    010

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 2.272. daļa

    9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 2.272. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa V pielikums, 1.44. daļa b) punkts

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Tostarp: nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

    V pielikums, 1.31. daļa, 44. daļa b)

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    120

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    130

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.32., 44. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    180

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    190

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Tostarp: mazie un vidējie uzņēmumi

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    MVU 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    220

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Tostarp: aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

    V pielikums, 2.86. daļa a) punkts, 87. daļa

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Tostarp: patēriņa kredīti

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.88. daļa a) punkts

     

     

     

     

     

     

     

    20.5.    Ārpusbilances riska darījumu ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

     

     

     

    Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām

    Nominālvērtība

    Tostarp: parādi, uz kuriem attiecas pārskatīšana

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    V pielikums, 2.118., 271. daļa

    V pielikums, 2.240.-258. daļa

    V pielikums, 2.275. daļa

    V pielikums, 2.276. daļa

     

     

    010

    022

    025

    030

    010

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 113. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 113., 116.daļa

     

     

     

     

    020

    Sniegtās finanšu garantijas

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.112., 114. daļa

    4. SFPS A pielikums; KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa f) punkts, 2.102.-105. daļa, 114., 116.daļa

     

     

     

     

    030

    Citas sniegtās apņemšanās

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.112., 115. daļa

    KPR I pielikums; V pielikums, 1.44. daļa g) punkts, 2.102.-105. daļa, 115., 116.daļa

     

     

     

     

    20.6.    Saistību ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28., 2.271. daļa

    010

    010

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.24. daļa a), 25., 26., 44. daļa e), 2.272. daļa

    9. SFPS A papildinājums, V pielikums, 1.44. daļa e) punkts, 2.272. daļa

     

    020

    Tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    030

    Tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    040

    Īsās pozīcijas

    V pielikums, 1.44. daļa d) punkts

    9. SFPS BA7. punkta b) apakšpunkts V pielikums, 1.44. daļa d) punkts

     

    050

    Tostarp: kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    060

    Tostarp: citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    070

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

    080

    Centrālās bankas

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa a) punkts

     

    090

    Vispārējās valdības

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa b) punkts

     

    100

    Kredītiestādes

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa c) punkts

     

    110

    citas finanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa d) punkts

     

    120

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa e) punkts

     

    130

    mājsaimniecības

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

    V pielikums, 1.42. daļa f) punkts

     

    20.7.1.    Nefinanšu sabiedrībām – dalījumā pa NACE kodiem – izsniegto aizdevumu un avansu, kas nav turēti tirdzniecības nolūkā, ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām



    z ass

    Darījuma partnera rezidences valsts

     

     

     

     

    nefinanšu sabiedrības

    V pielikums, 2.271. daļa, 277. daļa

    Atsauces

     

    Uzkrātais vērtības samazinājums

    Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    Bruto uzskaites vērtība

    Tostarp: vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi

    tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 1.34. daļa, 2.275. daļa

    V pielikums, 2.273. daļa

    V pielikums, 2.275. daļa

    V pielikums, 2.274. daļa

    V pielikums, 2.274. daļa

    010

    011

    012

    021

    022

    010

    A  Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    020

    B  Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    030

    C  Apstrādes rūpniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    040

    D  Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    050

    E  Ūdens apgāde

    NACE regula

     

     

     

     

     

    060

    F  Būvniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    070

    G  Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    080

    H  Transports un uzglabāšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    090

    I  Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    100

    J  Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    105

    K  finanšu un apdrošināšanas darbības

    NACE regula

     

     

     

     

     

    110

    L  Operācijas ar nekustamo īpašumu

    NACE regula

     

     

     

     

     

    120

    M  Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    130

    N  Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    140

    O  Publiskā pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana

    NACE regula

     

     

     

     

     

    150

    P  Izglītība

    NACE regula

     

     

     

     

     

    160

    Q  Cilvēku veselības aprūpes pakalpojumi un sociālā aprūpe

    NACE regula

     

     

     

     

     

    170

    R  Māksla, izklaide un atpūta

    NACE regula

     

     

     

     

     

    180

    S  Citi pakalpojumi

    NACE regula

     

     

     

     

     

    190

    AIZDEVUMI UN AVANSI

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

    21.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 2.278.-279. daļa

    010

    010

    Pamatlīdzekļi

     

    16. SGS 6. punkts; 1. SGS 54. punkta a) apakšpunkts

     

    020

    Pārvērtēšanas modelis

     

    17. SGS 49. punkts; 16. SGS 31. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

     

    030

    Izmaksu modelis

     

    17. SGS 49. punkts; 16. SGS 30. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

     

    040

    Ieguldījumu īpašums

     

    40. SGS IN5. punkts; 1. SGS 54. punkta b) apakšpunkts

     

    050

    Patiesās vērtības modelis

     

    17. SGS 49. punkts; 40. SGS 33.–55., 76. punkts

     

    060

    Izmaksu modelis

     

    17. SGS 49. punkts; 40. SGS 56. punkts, 79. punkta c) apakšpunkts

     

    070

    Citi nemateriālie aktīvi

    BPD 4. pants. Aktīvi (9. punkts)

    38. SGS 8., 118. punkts

     

    080

    Pārvērtēšanas modelis

     

    17. SGS 49. punkts; 38. SGS 75.-87. punkts, 124. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

    090

    Izmaksu modelis

     

    17. SGS 49. punkts; 38. SGS 74. punkts

     

    22.    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas

    22.1.    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    V pielikums, 2.280. daļa

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4., 5. punkts)

    7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

    010

    010

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

     

    V pielikums, 2.281.-283. daļa

     

    020

    Vērtspapīri

     

     

     

    030

    Emisijas

    V pielikums, 2.284. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa a) punkts

     

    040

    Pārveduma rīkojumi

    V pielikums, 2.284. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa b) punkts

     

    050

    Citi

    V pielikums, 2.284. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa c) punkts

     

    060

    Tīrvērte un norēķini

    V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

     

    070

    Aktīvu pārvaldība

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa a) punkts

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa a) punkts

     

    080

    Turētājbankas pakalpojumi [pa klientu veidiem]

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa b) punkts

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa b) punkts

     

    090

    Kolektīvi ieguldījumi

     

     

     

    100

    Citi

     

     

     

    110

    Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa c) punkts;

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa c) punkts

     

    120

    Fiduciārie darījumi

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa d) punkts;

    V pielikums. 2.284. daļa e) punkts; 285. daļa d) punkts

     

    130

    Maksājumu pakalpojumi

    V pielikums, 2.284. daļa e), 285. daļa e) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa e), 285. daļa e) punkts

     

    140

    Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

    V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

     

    150

    Kolektīvi ieguldījumi

     

     

     

    160

    Apdrošināšanas produkti

     

     

     

    170

    Citi

     

     

     

    180

    Strukturētais finansējums

    V pielikums, 2.284. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa f) punkts

     

    190

    Aizdevumu apkalpošanas darbības

    V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

     

    200

    Sniegtās aizdevumu apņemšanās

    V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

    9. SFPS 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

     

    210

    Sniegtās finanšu garantijas

    V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

    9. SFPS 4.2.1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.284. daļa h) punkts

     

    220

    Citi

    V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

     

    230

    (Maksu un komisijas naudas izdevumi)

     

    V pielikums. 2.113.–115. daļa

     

    240

    (Tīrvērte un norēķini)

    V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa d) punkts

     

    250

    (Turētājbankas pakalpojumi)

    V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

     

    260

    (Aizdevumu apkalpošanas darbības)

    V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa g) punkts

     

    270

    (Saņemtās aizdevumu apņemšanās)

    V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

     

    280

    (Saņemtās finanšu garantijas)

    V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa i) punkts

     

    290

    (Citi)

    V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

    V pielikums, 2.284. daļa j) punkts

     

    22.2.    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība

    V pielikums, 2.285. daļa g) punkts

    010

    010

    Aktīvu pārvaldība [pa klientu veidiem]

    V pielikums, 2.285. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa a) punkts

     

    020

    Kolektīvi ieguldījumi

     

     

     

    030

    Pensiju fondi

     

     

     

    040

    Diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi

     

     

     

    050

    Citas ieguldījumu instrumentsabiedrības

     

     

     

    060

    Turēšanā pieņemtie aktīvi [pa klientu veidiem]

    V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa b) punkts

     

    070

    Kolektīvi ieguldījumi

     

     

     

    080

    Citi

     

     

     

    090

    tostarp: uzticēti citām sabiedrībām

     

     

     

    100

    Galvenie administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

    V pielikums, 2.285. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa c) punkts

     

    110

    Fiduciārie darījumi

    V pielikums, 2.285. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa d) punkts

     

    120

    Maksājumu pakalpojumi

    V pielikums, 2.285. daļa e) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa e) punkts

     

    130

    Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi [pa produktu veidiem]

    V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.285. daļa f) punkts

     

    140

    Kolektīvi ieguldījumi

     

     

     

    150

    Apdrošināšanas produkti

     

     

     

    160

    Citi

     

     

     

    30.    Ārpusbilances darbības – līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās

    30.1.    Līdzdalības daļas nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Bilancē atzīto finanšu aktīvu uzskaites vērtība

    tostarp: izmantotais likviditātes atbalsts

    Izmantotā likviditātes atbalsta patiesā vērtība

    Bilancē atzīto finanšu saistību uzskaites vērtība

    Pārskatus sniedzošās iestādes norādīto ārpusbilances riska darījumu nominālvērtība

    tostarp: Sniegto aizdevumu apņemšanos nominālvērtība

    Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā

    12. SFPS 29. punkta a) apakšpunkts

    12. SFPS 29. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.286. daļa

     

    12. SFPS 29. punkta a) apakšpunkts

    12. SFPS B26. punkta e) apakšpunkts

     

    12. SFPS B26. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.287. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    080

    010

    Kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    30.2.    Līdzdalības nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās sadalījums pa darbības veidiem



    Pa darbības veidiem

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    Īpašam nolūkam dibinātas vērtspapīrošanas sabiedrības

    Aktīvu pārvaldība

    Citas darbības

    KPR 4. panta 1., 66. punkts

    V pielikums, 2.285. daļa a) punkts

     

     

    12. SFPS 24. punkts, B6. punkta a) apakšpunkts

    010

    020

    030

    010

    Atlasīti finanšu aktīvi, kas atzīti pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

     

    12. SFPS 29. punkta a), b) apakšpunkts

     

     

     

    021

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.213.-239. daļa

    V pielikums, 2.213.-239. daļa

     

     

     

    030

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 2.272. daļa

    9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.272. daļa

     

     

     

    040

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

    050

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

    060

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

    070

    Atlasītas pašu kapitāla un finanšu saistības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes bilancē

     

    12. SFPS 29. punkta a), b) apakšpunkts

     

     

     

    080

    Emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti

     

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

    090

    Atvasinātie instrumenti

    KPR II pielikums; V pielikums, 1.24. daļa a) punkts, 25., 26., daļa, 2.272. daļa

    9. SFPS A papildinājums; V pielikums, 2.272. daļa

     

     

     

    100

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

    110

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

    Nominālvērtība

    120

    Pārskatus sniedzošās iestādes norādītie ārpusbilances riska darījumi

    KPR I pielikums; V pielikums. 2.112., 113.-115., 118. daļa

    12. SFPS B26. punkta e) apakšpunkts; KPR I pielikums; V pielikums. 2.102.-105., 113.-115., 118. daļa

     

     

     

    131

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

    V pielikums, 2.117. daļa

     

     

     

    31.    Saistītās personas

    31.1.    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Nesamaksātie atlikumi

    Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

    Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

    Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

    Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

    Citas saistītās personas

    24. SGS 19. punkta a), b) apakšpunkts

    24. SGS 19. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

    24. SGS 19. punkta d), e) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

    24. SGS 19. punkta f) apakšpunkts

    24. SGS 19. punkta g) apakšpunkts

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts; V pielikums, 2.289. daļa

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts

    Grāmatvedības direktīvas 17. panta 1. punkta p) apakšpunkts

     

    V pielikums, 2.288.-291. daļa

    V pielikums, 2.288.-291. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Atlasīti finanšu aktīvi

     

    24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

    32. SGS 11. punkts

     

     

     

     

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

    050

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.213.-239. daļa

    V pielikums, 2.213.-239. daļa

     

     

     

     

     

    060

    Atlasītas finanšu saistības

     

    24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    070

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

     

    080

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

     

    090

    Sniegto aizdevumu apņemšanos, finanšu garantiju un citu apņemšanos nominālvērtība

    KPR I pielikums; V pielikums. 2.112., 113.-115., 118. daļa

    24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts; KPR I pielikums; V pielikums. 2.102.-105., 113.-115., 118. daļa

     

     

     

     

     

    100

    Tostarp: ieņēmumus nenesoši

    V pielikums, 2.117. daļa

    24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.117. daļa

     

     

     

     

     

    110

    Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās

    V pielikums. 2.102.-103., 113.-115., 290. daļa

    24. SGS 18. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.290. daļa

     

     

     

     

     

    120

    Atvasināto instrumentu nosacītā summa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

    V pielikums, 2.133.-135. daļa

     

     

     

     

     

    131

    Patiesās vērtības uzkrātais vērtības samazinājums un uzkrātās negatīvās izmaiņas ieņēmumus nenesošu riska darījumu kredītriska rezultātā

    V pielikums, 2.69.-71., 291. daļa

    24. SGS 1. punkta c) apakšpunkts; V pielikums, 2.69.-71., 291. daļa

     

     

     

     

     

    132

    Uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem ārpusbilances riska darījumiem

    V pielikums, 2.11., 106., 291. daļa

    V pielikums, 2.11., 106., 291. daļa

     

     

     

     

     

    31.2.    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    Mātesuzņēmums un sabiedrības ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi

    Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības

    Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi

    Iestādes vai tā mātesuzņēmuma galvenā vadība

    Citas saistītās personas

    24. SGS 19. punkta a), b) apakšpunkts

    24. SGS 19. punkta c) apakšpunkts

    24. SGS 19. punkta d), e) apakšpunkts

    24. SGS 19. punkta f) apakšpunkts

    24. SGS 19. punkta g) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    V pielikums, 2.288.-289., 292.-293. daļa

    V pielikums, 2.288.-289., 292.-293. daļa

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Procentu ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (1. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

    24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.31. daļa

     

     

     

     

     

    020

    Procentu izdevumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (2. punkts) V pielikums, 2.31. daļa

    24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; 1. SGS 97. punkts; V pielikums, 2.31. daļa

     

     

     

     

     

    030

    Dividenžu ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (3. punkts) V pielikums, 2.40. daļa

    24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.40. daļa

     

     

     

     

     

    040

    Maksu un komisijas naudas ienākumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (4. punkts)

    24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    050

    Maksu un komisijas naudas izdevumi

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (5. punkts)

    24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; 7. SFPS 20. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    060

    Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    24. SGS 18. punkta g) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    070

    Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt aktīvus, kas nav finanšu aktīvi

    V pielikums, 2.292. daļa

    24. SGS 18. punkta a) apakšpunkts; V pielikums, 2.292. daļa

     

     

     

     

     

    080

    Ieņēmumus nenesošo riska darījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse

    V pielikums, 2.293. daļa

    24. SGS 18. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.293. daļa

     

     

     

     

     

    090

    Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse

    V pielikums, 2.50., 293. daļa

    V pielikums, 2.50., 293. daļa

     

     

     

     

     

    40.    Grupas struktūra

    40.1.    Grupas struktūra – pa sabiedrībām



    LEI kods

    Sabiedrības kods

    Sabiedrības nosaukums

    Iekļaušanas datums

    Ieguldījumu saņēmēja akciju kapitāls

    Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls

    Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma

    Ieguldījumu saņēmēja peļņa vai (–) zaudējumi

    Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta

    Ieguldījumu saņēmēja sektors

    NACE kods

    Uzkrātā pašu kapitāla daļa [%]

    Balsstiesības [%]

    Grupas struktūras [attiecības]

    Grāmatvedībā piemērotā procedūra [grāmatvedības grupa]

    Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]

    Uzskaites vērtība

    Iegādes izmaksas

    Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība

    Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa b) punkts

    12. SFPS 12. punkta a) apakšpunkts, 21. punkta a) apakšpunkta i) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa e) punkts

    12. SFPS B12. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

    12. SFPS B12. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

    12. SFPS B12. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

    12. SFPS 12. punkta b) apakšpunkts, 21. punkta a) apakšpunkta iii) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa g) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa h) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa i) punkts

    12. SFPS 21. punkta a) apakšpunkta iv) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa j) punkts

    12. SFPS 21. punkta a) apakšpunkta iv) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa k) punkts

    12. SFPS 10. punkta a) apakšpunkta i) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa l) punkts

    12. SFPS 21. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa m) punkts

    KPR 18. pants; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa n) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa o) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa p) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa q) punkts

    12. SFPS 21. punkta b) apakšpunkta iii) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa r) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa d) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa e) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa f) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa q) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa h) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa i) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa j) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa k) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa l) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa m) punkts

    KPR 423. panta b) punkts; V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa n) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa o) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa p) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa q) punkts

    V pielikums, 2.294.-295. daļa, 296. daļa r) punkts

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    095

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    40.2.    Grupas struktūra – pa instrumentiem



    Vērtspapīru kods

    Sabiedrības kods

    Pārvaldītājsabiedrības LEI kods

    Pārvaldītājsabiedrības kods

    Pārvaldītājsabiedrības nosaukums

    Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)

    Uzskaites vērtība

    Iegādes izmaksas

    V pielikums, 2.297. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.296. daļa b), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

     

    V pielikums, 2.296. daļa j), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.296. daļa o), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.296. daļa p), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.297. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.296. daļa b), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

    V pielikums, 2.297. daļa b) punkts

     

    V pielikums, 2.296. daļa j), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.296. daļa o), 297. daļa c) punkts

    V pielikums, 2.296. daļa p), 297. daļa c) punkts

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

     

     

     

     

     

     

     

     

    41.    Patiesā vērtība

    41.1.    Patiesās vērtības hierarhija: amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    V pielikums, 2.298. daļa

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    V pielikums, 2.298. daļa

    Patiesā vērtība

    7. SFPS 25.–26. punkts

    Patiesās vērtības hierarhija

    13. SFPS 97. punkts, 93. punkta b) apakšpunkts

    1. līmenis

    13. SFPS 76. punkts

    2. līmenis

    13. SFPS 81. punkts

    3. līmenis

    13. SFPS 86. punkts

    AKTĪVI

    010

    020

    030

    040

    015

    Amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta f) apakšpunkts; 9. SFPS 4.1.2. punkts

     

     

     

     

    016

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.24., 26. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

    017

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.24., 27. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

    021

    Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc izmaksu metodes

    BPD 35. pants; Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta i) apakšpunkts un 8. panta 2. punkts; V pielikums. 1.18., 19. daļa

     

     

     

     

     

    022

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

    023

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

    024

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

    031

    citi netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi

    BPD 37. pants; Grāmatvedības direktīvas 12. panta 7. punkts; V pielikums, 1.20. daļa

     

     

     

     

     

    032

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.4.–5. daļa

     

     

     

     

     

    033

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

     

    034

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

    070

    Amortizētajās izmaksās novērtētās finanšu saistības

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts un 6. punkts; 39. SGS 47. punkts

    7. SFPS 8. punkta g) apakšpunkts; 9. SFPS 4.2.1. punkts

     

     

     

     

    080

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.30. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

    090

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

    100

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.32.-34. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

    101

    netirdzniecības neatvasinātas finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

    102

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

     

    103

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

     

    104

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

     

    41.2.    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Uzskaites neatbilstības

    Pārvaldība patiesajā vērtībā

    Hibrīdlīgumi

    Kredītriska pārvaldība

    9. SFPS B4.1.29. punkts

    9. SFPS B4.1.33. punkts

    9. SFPS 4.3.6. punkts; 9. SFPS 4.3.7. punkts; V pielikums, 2.300. daļa

    9. SFPS 6.7. punkts; 7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta e) punkts; V pielikums, 2.301. daļa

    AKTĪVI

    010

    020

    030

    040

    010

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

    7. SFPS 8. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

     

     

    030

    Parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.31. daļa

    V pielikums, 1.31. daļa

     

     

     

     

    040

    Aizdevumi un avansi

    V pielikums, 1.32. daļa

    V pielikums, 1.32. daļa

     

     

     

     

    SAISTĪBAS

     

     

     

     

     

     

    050

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts; 39. SGS 9. punkts

    7. SFPS 8. punkta e) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

     

     

     

     

    060

    Noguldījumi

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

    ECB/2013/33 2. pielikums, 2.9. daļa; V pielikums, 1.36. daļa

     

     

     

     

    070

    Emitēti parāda vērtspapīri

    V pielikums, 1.37. daļa

    V pielikums, 1.37. daļa

     

     

     

     

    080

    Citas finanšu saistības

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

    V pielikums, 1.38.-41. daļa

     

     

     

     

    42.    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība dalījumā pa novērtējuma metodēm



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    V pielikums, 2.302. daļa

    Uzskaites vērtība

    010

    010

    Pamatlīdzekļi

    16. SGS 6. punkts; 16. SGS 29. punkts; 1. SGS 54. punkta a) apakšpunkts

     

    020

    Pārvērtēšanas modelis

    16. SGS 31. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

     

    030

    Izmaksu modelis

    16. SGS 30. punkts, 73. punkta a) un d) apakšpunkts

     

    040

    Ieguldījumu īpašums

    40. SGS 5., 30. punkts; 1. SGS 54. punkta b) apakšpunkts

     

    050

    Patiesās vērtības modelis

    40. SGS 33.–55., 76. punkts

     

    060

    Izmaksu modelis

    40. SGS 56. punkts, 79. punkta c) apakšpunkts

     

    070

    Citi nemateriālie aktīvi

    38. SGS 8., 118., 122. punkts; V pielikums, 2.303. daļa

     

    080

    Pārvērtēšanas modelis

    38. SGS 75.-87. punkts, 124. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

    090

    Izmaksu modelis

    38. SGS 74. punkts

     

    43.    Uzkrājumi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Uzskaites vērtība

    V pielikums, 1.27.-28. daļa

    Pensiju un citas pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistības

    Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti

    Pārstrukturēšana

    Nepabeigta tiesvedība un nodokļu strīdi

    Sniegtās apņemšanās un garantijas saskaņā ar valsts VPGP

    Citas sniegtās apņemšanās un garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un sniegtās garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS

    Citi uzkrājumi

    19. SGS 63. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.9. daļa

    19. SGS 153. punkts; 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.10. daļa

    37. SGS 70.–83. punkts

    37. SGS 14. punkts

     

    37. SGS; 4. SFPS; V pielikums, 2.304.-305. daļa

    37. SGS 14. punkts

    V pielikums, 2.9. daļa

    V pielikums, 2.10. daļa

     

     

    BPD 24.–25. pants, 33. panta 1. punkts

     

     

    010

    020

    030

    040

    050

    055

    060

    010

    Sākuma bilance [uzskaites vērtība perioda sākumā]

     

    37. SGS 84. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Palielinājumi, tostarp esošo uzkrājumu palielinājumi

     

    37. SGS 84. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    030

    (–) Izmantotās summas

     

    37. SGS 84. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    040

    (–) Attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas

     

    37. SGS 84. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Diskontētās summas palielinājums [laika gaitā] un diskonta likmes izmaiņu ietekme

     

    37. SGS 84. punkta e) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Citas izmaiņas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Beigu bilance [uzskaites vērtība perioda beigās]

     

    37. SGS 84. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

    44.    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti

    44.1.    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Summa

    V pielikums, 2.306.-307. daļa

    010

    010

    Definētu pabalstu plāna aktīvu patiesā vērtība

    19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 142. punkts

     

    020

    tostarp: Iestādes emitēti finanšu instrumenti

    19. SGS 143. punkts

     

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    19. SGS 142. punkta b) apakšpunkts

     

    040

    Parāda instrumenti

    19. SGS 142. punkta c) apakšpunkts

     

    050

    Nekustamais īpašums

    19. SGS 142. punkta d) apakšpunkts

     

    060

    Citi definētu pabalstu plāna aktīvi

     

     

    070

    Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība

    19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

    080

    Aktīvu griestu ietekme

    19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

     

    090

    Definētu pabalstu neto aktīvi [uzskaites vērtība]

    19. SGS 63. punkts; V pielikums, 2.308. daļa

     

    100

    Uzkrājumi pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām [uzskaites vērtība]

    19. SGS 63. punkts, 1. SGS 78. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.9. daļa

     

    110

    Izziņas postenis: par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība

    19. SGS 140. punkta b) apakšpunkts

     

    44.2.    Definētu pabalstu saistību izmaiņas



     

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Definētu pabalstu saistības

    V pielikums, 2.306., 309. daļa

    010

    010

    Sākuma bilance [pašreizējā vērtība]

    19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

    020

    Kārtējās izdienas izmaksas

    19. SGS 141. punkta a) apakšpunkts

     

    030

    Procentu izmaksas

    19. SGS 141. punkta b) apakšpunkts

     

    040

    Veiktās iemaksas

    19. SGS 141. punkta f) apakšpunkts

     

    050

    Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām

    19. SGS 141. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

    060

    Aktuārā (–) peļņa vai zaudējumi no finansiālo pieņēmumu izmaiņām

    19. SGS 141. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

    070

    Ārvalstu valūtas maiņas palielinājums vai (–) samazinājums

    19. SGS 141. punkta e) apakšpunkts

     

    080

    Izmaksātie pabalsti

    19. SGS 141. punkta g) apakšpunkts

     

    090

    Iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp peļņa un zaudējumi, kas izriet no norēķina

    19. SGS 141. punkta d) apakšpunkts

     

    100

    Palielinājums vai (–) samazinājums uzņēmumu apvienošanas un atsavināšanas rezultātā

    19. SGS 141. punkta h) apakšpunkts

     

    110

    Citi palielinājumi vai (–) samazinājumi

     

     

    120

    Beigu bilance [pašreizējā vērtība]

    19. SGS 140. punkta a) apakšpunkta ii) punkts; V pielikums, 2.310. daļa

     

    44.3.    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem]



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    010

    010

    Pensiju un līdzīgi izdevumi

    V pielikums, 2.311. daļa a) punkts

    V pielikums, 2.311. daļa a) punkts

     

    020

    Uz akcijām balstīti maksājumi

    V pielikums 2.311. daļa b) punkts

    2. SFPS 44.; V pielikums, 2.311. daļa b) punkts

     

    45.    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums

    45.1.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, dalījumā pa uzskaites portfeļiem



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    Patiesās vērtības izmaiņas kredītriska rezultātā

     

    V pielikums, 2.312. daļa

    010

    020

    010

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.1.5. punkts

     

     

    020

    Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

     

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts; 9. SFPS 4.2.2. punkts

     

     

    030

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI NO FINANŠU AKTĪVIEM UN SAISTĪBĀM, KAS NOVĒRTĒTI PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

    BPD 27. pants. Vertikālā struktūra (6. punkts)

    7. SFPS 20. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

    45.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Pārskata periods

    V pielikums, 2.313. daļa.

    010

    020

    Ieguldījumu īpašums

     

    40. SGS 69. punkts; 1. SGS 34. punkta a) apakšpunkts, 98. punkta d) apakšpunkts

     

    030

    Nemateriālie aktīvi

     

    38. SGS. 113.–115A punkts; 1. SGS 34. punkta a) apakšpunkts

     

    040

    Citi aktīvi

     

    1. SGS 34. punkta a) apakšpunkts

     

    050

    PEĻŅA VAI (–) ZAUDĒJUMI, PĀRTRAUCOT ATZĪT NEFINANŠU AKTĪVUS

     

    1. SGS 34. punkts

     

    45.3.    Citi darbības ienākumi un izdevumi



     

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Ienākumi

    Izdevumi

    010

    020

    010

    Tādu materiālo aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ko novērtē, izmantojot patiesās vērtības modeli

    V pielikums, 2.314. daļa

    40. SGS 76. punkta d) apakšpunkts; V pielikums, 2.314. daļa

     

     

    020

    Ieguldījumu īpašums

    V pielikums, 2.314. daļa

    40. SGS 75. punkta f) apakšpunkts; V pielikums, 2.314. daļa

     

     

    030

    Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus

    V pielikums, 2.315. daļa

    1. SGS 50., 51. punkts, 56. punkta b) apakšpunkts; V pielikums, 2.315. daļa

     

     

    040

    Citi

    V pielikums, 2.316. daļa

    V pielikums, 2.316. daļa

     

     

    050

    CITI DARBĪBAS IENĀKUMI VAI IZDEVUMI

    V pielikums. 2.314.-316. daļa

    V pielikums. 2.314.-316. daļa

     

     

    46.    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats



    Pašu kapitāla izmaiņu avoti

    Atsauces — valsts VPGP, kam pamatā ir BPD

    Atsauces — valsts VPGP, kas saderīgi ar SFPS

    Kapitāls

    Akciju emisijas uzcenojums

    Emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav kapitāls

    Cits pašu kapitāls

    Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

    Nesadalītā peļņa

    Pārvērtēšanas rezerves

    Patiesās vērtības rezerves

    Citas rezerves

    Pirmās konsolidācijas atšķirības

    Pašu akcijas (-)

    Peļņa vai (–) zaudējumi, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem

    Starpperioda dividendes (–)

    Mazākuma līdzdalība

    Kopā

    Uzkrātie pārējie apvienotie ienākumi

    Citi posteņi

    1. SGS 106. punkts, 54. punkta r) apakšpunkts

    1. SGS 106. punkts, 78. punkta e) apakšpunkts

    1. SGS 106. punkts, V pielikums, 2.18.-19. daļa

    1. SGS 106. punkts; V pielikums, 2.20. daļa

    1. SGS 106. punkts

    KPR 4. panta 1., 123. punkts

    1. SFPS 30., D5.-D8. punkts

     

    1. SGS 106. punkts, 54. punkta c) apakšpunkts

     

    1. SGS 106. punkts; 32. SGS 34., punkts, 33.; V pielikums, 2.30. daļa

    1. SGS 106. punkta a) apakšpunkts

    1. SGS 106. punkts; 32. SGS 35. punkts

    1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts), 106. punkta a) apakšpunkts;

    1. SGS 54. punkta q) apakšpunkts), 106. punkta a) apakšpunkts;

    1. SGS 9. punkta c) apakšpunkts, 6. īstenošanas noteikums

     

    BPD 4. pants. Pasīvi (9. punkts), BPD 22. pants

    BPD 4. pants. Pasīvi (10. punkts); KPR 4. panta 124. punkts

    V pielikums, 2.18.-19. daļa

    V pielikums, 2.20. daļa

    Grāmatvedības direktīvas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. punkts

    BPD 4. pants. Pasīvi (13); KPR 4. panta 123. punkts

     

    BPD 4. pants. Pasīvi (12. punkts)

     

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    Grāmatvedības direktīvas III pielikums Aktīvi D (III) (2); BPD 4. pants. Aktīvi (12. punkts); V pielikums, 2.30. daļa

    BPD 4. pants. Pasīvi (14. punkts)

    KPR 26. panta 2.b) punkts

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

    Grāmatvedības direktīvas 24. panta 4. punkts

     

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    075

    080

    085

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    010

    Sākuma bilance [pirms pārveidošanas]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kļūdu korekciju ietekme

     

    1. SGS 106. punkta b) apakšpunkts; 8. SGS 42. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Grāmatvedības politikas izmaiņu ietekme

     

    1. SGS 106. punkta b) apakšpunkts; 1. SGS 6. īstenošanas noteikums; 8. SGS 22. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Sākuma bilance [pārskata periods]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Parasto akciju emisija

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Priekšrocību akciju emisija

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Citu kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Citu emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu īstenošana vai termiņa beigas

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Parāda pārvēršana pašu kapitālā

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Kapitāla samazināšana

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Dividendes

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 32. SGS 35. punkts; 1. SGS, 6. ĪN.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Pašu akciju iegāde

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 32. SGS 33. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Pašu akciju pārdošana vai dzēšana

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 32. SGS 33. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Finanšu instrumentu pārklasificēšana no pašu kapitāla uz saistībām

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Finanšu instrumentu pārklasificēšana no saistībām uz pašu kapitālu

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts V pielikums, 2.318. daļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Pašu kapitāla palielināšana vai (–) samazināšana, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Uz akcijām balstīti maksājumi

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta iii) punkts 2. SFPS 10. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Pašu kapitāla cita palielināšana vai (–) samazināšana

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    Gada kopējie apvienotie ienākumi

     

    1. SGS 106. punkta d) apakšpunkta i)-iii) punkts; 1. SGS 81A punkta c) apakšpunkts; 1. SGS, 6. ĪN.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Beigu bilance [pārskata periods]

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    ▼M10




    V PIELIKUMS

    “PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR FINANŠU INFORMĀCIJU”

    Saturs

    VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI

    1.

    Atsauces

    2.

    Konvencijas

    3.

    Konsolidācija

    4.

    Finanšu instrumentuuzskaites portfeļi

    4.1.

    Finanšu aktīvi

    4.2.

    Finanšu saistības

    5.

    Finanšu instrumenti

    5.1.

    Finanšu aktīvi

    5.2.

    Bruto uzskaites vērtība

    5.3.

    Finanšu saistības

    6.

    Sadalījums pa darījuma partneriem

    NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM

    1.

    Bilance

    1.1.

    Aktīvi (1.1.)

    1.2.

    Saistības (1.2.)

    1.3.

    Pašu kapitāls (1.3.)

    2.

    Peļņas vai zaudējumu aprēķins (2.)

    3.

    Apvienoto ienākumu pārskats (3.)

    4.

    Finanšu aktīvu sadalījums pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (4.)

    5.

    Netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa produktiem (5.)

    6.

    Nefinanšu sabiedrībām izsniegto netirdzniecības aizdevumu un avansu sadalījums pa NACE kodiem (6.)

    7.

    Vērtības samazinājumam pakļauti finanšu aktīvi, kam kavēts termiņš (7.)

    8.

    Finanšu saistību sadalījums (8.)

    9.

    Aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās (9.)

    10.

    Atvasinātie instrumenti un riska ierobežošanas uzskaite (10. un 11.)

    10.1.

    Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida

    10.2.

    Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas

    10.3.

    Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”

    10.4.

    Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem

    10.5.

    Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP (11.2.)

    10.6.

    Par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmās summas (11.3. un 11.3.1.)

    10.7.

    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās (11.4.)

    11.

    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem (12.)

    11.1.

    Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD (12.0.)

    11.2.

    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem atbilstoši SFPS (12.1.)

    11.3.

    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) (12.2.)

    12.

    Saņemtais nodrošinājums un garantijas (13.)

    12.1.

    Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (13.1.)

    12.2.

    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2.)

    12.3.

    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3.)

    13.

    Patiesās vērtības hierarhija – patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti (14.)

    14.

    Atzīšanas pārtraukšana un ar pārvestiem finanšu aktīviem saistītās finanšu saistības (15.)

    15.

    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (16.)

    15.1.

    Procentu ienākumi un izdevumi sadalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1.)

    15.2.

    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.2.)

    15.3.

    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem (16.3.)

    15.4.

    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4.)

    15.5.

    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.4.1.)

    15.6.

    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.5.)

    15.7.

    Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6.)

    15.8.

    Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7.)

    16.

    Saskaņošana starp grāmatvedības un KPR konsolidācijas tvērumu (17.)

    17.

    Ieņēmumus nenesoši riska darījumi (18.)

    18.

    Pārskatītie riska darījumi (19.)

    19.

    Ģeogrāfiskais sadalījums (20.)

    19.1.

    Ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām (20.1.–20.3.)

    19.2.

    Ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām (20.4.–20.7.)

    20.

    Materiālie un nemateriālie aktīvi – operatīvās nomas aktīvi (21.)

    21.

    Aktīvu pārvaldība, turētājbankas pakalpojumi un citas pakalpojumu funkcijas (22.)

    21.1.

    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1.)

    21.2.

    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2.)

    22.

    Līdzdalība nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās (30.)

    23.

    Attiecīgā (–ās) daļa (-as) (31.)

    23.1.

    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1.)

    23.2.

    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2.)

    24.

    Grupas struktūra (40.)

    24.1.

    Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1.)

    24.2.

    Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2.)

    25.

    Patiesā vērtība (41.)

    25.1.

    Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1.)

    25.2.

    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2.)

    26.

    Materiālie un nemateriālie aktīvi – uzskaites vērtība sadalījumā pa novērtējuma metodēm (42.)

    27.

    Uzkrājumi (43.)

    28.

    Definētu pabalstu plāni un darbinieku pabalsti (44.)

    28.1.

    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1.)

    28.2.

    Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2.)

    28.3.

    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3.)

    29.

    Atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu sadalījums (45.)

    29.1.

    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa uzskaites portfeļiem (45.1.)

    29.2.

    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus (45.2.)

    29.3.

    Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3.)

    30.

    Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (46.)

    RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORU SAVIETOJUMS

    1. DAĻA

    VISPĀRĪGIE NORĀDĪJUMI

    1.   ATSAUCES

    1. Šajā pielikumā ir sniegti papildu norādījumi par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādījumus, kas atsauču veidā sniegti III un IV pielikumā iekļautajās veidnēs.

    2. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS saderīgus valsts grāmatvedības standartus (“saderīgi valsts VPGP”), piemēro šajā pielikumā sniegtos kopējos norādījumus un norādījumus par SFPS. Minētais neskar saderīgo valsts VPGP prasību atbilstību BPD prasībām. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS nesaderīgus valsts VPGP vai vēl nav panākušas to atbilstību 9. SFPS prasībām, piemēro šajā pielikumā sniegtos kopējos norādījumus un norādījumus par BPD.

    3. Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā definētā attiecīgā piemērojamā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaita un vērtēšanas noteikumiem.

    4. Iestādes iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:

    a) 

    aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem, ko atzīst konkrētā iestāde;

    b) 

    ārpusbilances riska darījumiem un darbības veidiem, kuros iesaistīta konkrētā iestāde;

    c) 

    konkrētās iestādes veiktajiem darījumiem;

    d) 

    konkrētās iestādes piemērotajiem vērtēšanas noteikumiem, tostarp metodēm, ar ko aplēš kredītriska atskaitījumus.

    5. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:

    a) 

    “KPR” – Regula (ES) Nr. 575/2013;

    b) 

    “SGS” vai “SFPS” – “starptautiskie grāmatvedības standarti”, kas definēti SGS regulas Nr. 1606/2002 ( 5 ) 2. pantā un ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu;

    c) 

    “ECB BP regula” jeb “ECB/2013/33” – Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1071/2013 ( 6 );

    d) 

    NACE regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 ( 7 );

    e) 

    NACE kodi” – NACE regulā noteiktie kodi;

    f) 

    “BPD” – Padomes Direktīva 86/635/EEK ( 8 );

    g) 

    “Grāmatvedības direktīva” – Direktīva 2013/34/ES ( 9 );

    h) 

    “valsts VPGP” – valsts vispārpieņemtie grāmatvedības principi, kas izstrādāti saskaņā ar BPD;

    i) 

    “MVU” – mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju Komisijas Ieteikumā C(2003)1422 ( 10 );

    j) 

    “ISIN kods” – vērtspapīriem piešķirts starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, kas sastāv no 12 zīmēm (burtiem un cipariem) un ir unikāls konkrētai vērtspapīru emisijai;

    k) 

    “LEI kods” – sabiedrībai piešķirts starptautiskais tiesību subjekta identifikators, ar ko nepārprotami identificē finanšu darījuma pusi;

    l) 

    “vērtības samazinājuma pakāpes” – 9. SFPS 5.5. punktā noteiktās vērtības samazinājuma kategorijas. “1. pakāpe” nozīmē vērtības samazinājuma novērtējumu saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu. “2. pakāpe” nozīmē vērtības samazinājuma novērtējumu saskaņā ar 9. SFPS 5.5.3. punktu. “3. pakāpe” nozīmē vērtības samazinājumu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, kas definēti 9. SFPS A papildinājumā.

    2.   KONVENCIJAS

    6. III un IV pielikumā datu punkta lauks, kas iekrāsots pelēks, nozīmē, ka šis datu punkts nav prasīts vai to nav iespējams uzrādīt. IV pielikumā rindas vai ailes atsauces lauks, kas iekrāsots melns, nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai ailē, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz.

    7. III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību.

    8. Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība.

    9. Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”.

    10. III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar šo piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmes konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu.

    11. Šīs konvencijas shematisks attēlojums ir sniegts 1. tabulā.



    1. tabula.

    Kredīta/debeta konvencija, plusa un mīnusa zīme

    Elements

    Kredīti

    /debets

    Bilance

    /izmaiņas

    Uzrādāmais skaitlis

    Aktīvi

    Debets

    Aktīvu saldo

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Aktīvu palielinājums

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Aktīvu negatīvs saldo

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Aktīvu samazinājums

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Izdevumi

    Izdevumu saldo

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Izdevumu palielinājums

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Izdevumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Izdevumu samazinājums

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Pasīvi

    Kredīti

    Saistību saldo

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Saistību palielinājums

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Saistību negatīvs saldo

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Saistību samazinājums

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Pašu kapitāls

    Pašu kapitāla saldo

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Pašu kapitāla palielinājums

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Pašu kapitāla negatīvs saldo

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Pašu kapitāla samazinājums

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Ienākumi

    Ienākumu saldo

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Ienākumu palielinājums

    Pozitīvs (“Normāls”, zīme nav vajadzīga)

    Ienākumu negatīvs saldo (ieskaitot apvērses)

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    Ienākumu samazinājums

    Negatīvs (vajadzīga mīnusa zīme “–”)

    3.   KONSOLIDĀCIJA

    12. Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati atbilstoši FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu. Iestādes uzskaiti par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem veic, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:

    a) 

    iestādēm var būt atļauts vai prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 5. punktu piemērot pašu kapitāla metodi attiecībā uz ieguldījumiem apdrošināšanas un nefinanšu meitasuzņēmumos;

    b) 

    iestādēm var būt atļauts saskaņā ar KPR 18. panta 2. punktu izmantot proporcionālās konsolidācijas metodi attiecībā uz finanšu meitasuzņēmumiem;

    c) 

    iestādēm var būt prasīts saskaņā ar KPR 18. panta 4. punktu izmantot proporcionālās konsolidācijas metodi attiecībā uz ieguldījumiem kopuzņēmumos.

    4.   FINANŠU INSTRUMENTUUZSKAITES PORTFEĻI

    13. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Šie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”.

    14. Atbilstoši valsts VPGP iestādes, kurām saskaņā ar SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot konkrētus vērtēšanas noteikumus, tiktāl, ciktāl šie noteikumi tiek piemēroti, iesniedz informāciju par attiecīgajiem SFPS uzskaites portfeļiem. Ja finanšu instrumentu vērtēšanas noteikumos, kurus iestādēm ir atļauts vai prasīts izmantot atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir atsauces uz 39. SGS vērtēšanas noteikumiem, iestādes tikmēr, kamēr to piemērotajos vērtēšanas noteikumos nav atsauču uz 9. SFPF vērtēšanas noteikumiem, attiecībā uz visiem saviem finanšu instrumentiem informāciju par uzskaites portfeļiem iesniedz, pamatojoties uz BPD.

    4.1.    Finanšu aktīvi

    15. Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

    a) 

    “Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi”;

    b) 

    “Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

    c) 

    finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

    d) 

    “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”;

    e) 

    “Amortizētajās izmaksās novērtēti finanšu aktīvi”.

    16. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

    a) 

    “Tirdzniecības finanšu aktīvi”;

    b) 

    “Netirdzniecības neatvasināti finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

    c) 

    “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”;

    d) 

    “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”; kā arī

    e) 

    “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi”.

    17. “Tirdzniecības finanšu aktīvi” ietver visus finanšu aktīvus, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 22. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu aktīvus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā.

    18. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem parāda instrumenta vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus ar vērtības samazinājumu saistītie zaudējumi.

    19. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” ietver finanšu instrumentus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī instrumentus, kas tiek nepastāvīgi novērtēti pēc “lower of cost or market” metodes jeb “LOCOM” (mērenā LOCOM metode), neatkarīgi no to faktiskā novērtējuma pārskata atsauces datumā. Aktīvi, kurus novērtē pēc mērenās LOCOM, ir aktīvi, kuriem LOCOM piemēro vienīgi konkrētos apstākļos. Šie apstākļi ir paredzēti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā un var ietvert vērtības samazināšanu, ilgstošu patiesās vērtības samazināšanos salīdzinājumā ar iegādes izmaksām vai vadības nolūku maiņu.

    20. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Šis uzskaites portfelis citstarp ietver finanšu aktīvus, kas tiek pastāvīgi novērtēti pēc LOCOM (“striktā LOCOM metode”). Aktīvi, kurus novērtē pēc striktās LOCOM metodes, ir aktīvi, attiecībā uz kuriem piemērojamajā grāmatvedības regulējumā ir paredzēts, ka tos gan sākotnēji, gan pēc tam novērtē pēc LOCOM vai ka tos sākotnēji novērtē pēc izmaksām un pēc tam – pēc LOCOM.

    21. Neatkarīgi no novērtējuma metodes ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, uzrāda postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, izņemot gadījumus, kad tie saskaņā ar 5. SFPS tiek klasificēti kā pārdošanai turēti.

    22. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus atvasinātos instrumentus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku.

    4.2.    Finanšu saistības

    23. Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

    a) 

    “Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības”;

    b) 

    “Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

    c) 

    “Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajās izmaksās”.

    24. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

    a) 

    “Tirdzniecības finanšu saistības”;

    b) 

    “Netirdzniecības neatvasinātās finanšu saistības, kas novērtētas pēc iegādes izmaksu metodes”.

    25. “Tirdzniecības finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificētas kā tirgojamas. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 26. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu saistības. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā.

    26. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku.

    5.   FINANŠU INSTRUMENTI

    27. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites vērtība” ir summa, ko uzrāda bilancē. Finanšu instrumentu uzskaites vērtība ietver uzkrātos procentus. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir vai nu uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, kas ietver uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā arī uzkrājumus, vai ir nulle, ja atvasinātie instrumenti netiek atzīti bilancē.

    28. Ja atzīšana notiek atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ar finanšu instrumentiem saistītās uzkrātās un atliktās summas, tostarp uzkrātos procentus, prēmijas un diskontus vai darījuma izmaksas, uzrāda kopā ar attiecīgo instrumentu, nevis kā citus aktīvus vai citas saistības.

    29. Ja tas paredzēts valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda “Diskontus attiecībā uz tirdzniecības pozīcijām, kas novērtētas patiesajā vērtībā”. Šādi diskonti samazina tirdzniecības aktīvu vērtību, bet palielina tirdzniecības saistību vērtību.

    5.1.    Finanšu aktīvi

    30. Finanšu aktīvus iedala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”.

    31. “Parāda vērtspapīri” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri un saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.

    32. “Aizdevumi un avansi” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri; šis postenis ietver “aizdevumus” ECB BP regulas nozīmē, kā arī avansus, ko saskaņā ar minēto regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 2. daļas 85. punkta g) apakšpunktā.

    33. FINREP veidnēs “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”.

    5.2.    Bruto uzskaites vērtība

    34. Parāda instrumentu “bruto uzskaites vērtība” tiek noteikta šādi:

    a) 

    atbilstoši SFPS un valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un nav iekļauti portfelī “tirdzniecības nolūkā turēti” vai portfelī “tirdzniecības”, bruto uzskaites vērtība ir atkarīga no tā, vai tie ir klasificēti kā ieņēmumus nesoši vai ieņēmumus nenesoši. Ieņēmumus nesošiem parāda instrumentiem bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība. Ieņēmumus nenesošiem parāda instrumentiem bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība, kurai pieskaitītas patiesās vērtības uzkrātās negatīvās korekcijas kredītriska rezultātā, kas definētas šā pielikuma 2. daļas 69. punktā. Novērtējot bruto uzskaites vērtību, parāda instrumentus vērtē individuālu finanšu instrumentu līmenī;

    b) 

    atbilstoši SFPS parāda instrumentiem, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms korekcijām saistībā ar zaudējumu atskaitījumiem;

    c) 

    atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kuri klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, bruto uzskaites vērtība samazinātas vērtības aktīviem ir vienāda ar uzskaites vērtību pirms korekcijām saistībā ar speciālajiem atskaitījumiem kredītriskam. Nesamazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms korekcijām saistībā ar vispārējiem atskaitījumiem kredītriskam un vispārējiem atskaitījumiem banku darbības riskam, ja tie ietekmē uzskaites vērtību;

    d) 

    atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kuri klasificēti kā “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”, bruto uzskaites vērtība ir atkarīga no tā, vai uz šiem finanšu aktīviem attiecas vērtības samazināšanas prasības. Ja vērtības samazināšanas prasības uz tiem attiecas, bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms korekcijām saistībā ar uzkrāto vērtības samazinājumu atbilstoši c) apakšpunkta prasībām attiecīgi samazinātas un nesamazinātas vērtības aktīviem vai saistībā ar patiesās vērtības uzkrātajām korekcijām, kas uzskatāmas par ar vērtības samazinājumu saistītiem zaudējumiem. Ja vērtības samazināšanas prasības uz šiem finanšu aktīviem neattiecas, to bruto uzskaites vērtība ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ir patiesā vērtība, bet ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem – patiesā vērtība, kurai pieskaitītas patiesās vērtības uzkrātās negatīvās korekcijas kredītriska rezultātā;

    e) 

    atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kurus novērtē pēc striktās vai mērenās LOCOM metodes, bruto uzskaites vērtība ir iegādes izmaksas, ja šie instrumenti pārskata periodā tiek novērtēti iegādes izmaksās. Ja šie parāda instrumenti tiek novērtēti tirgus vērtībā, bruto uzskaites vērtība ir tirgus vērtība pirms korekcijām saistībā ar kredītriska izraisītām vērtības korekcijām;

    f) 

    atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiem parāda instrumentiem, kuri tiek uzrādīti portfelī “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi” saskaņā ar novērtējuma metodēm, kas nav LOCOM, bruto uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pirms vērtības korekcijām, kuras kvalificējas kā vērtības samazinājums;

    g) 

    tirdzniecības finanšu aktīviem atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem atbilstoši SFPS bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība. Ja atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, patiesajā vērtībā novērtētajiem tirdzniecības instrumentiem ir jāpiemēro diskonti, šo finanšu instrumentu uzskaites vērtība ir patiesā vērtība pirms šiem diskontiem.

    5.3.    Finanšu saistības

    35. Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”.

    36. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdziena “noguldījumi” nozīme atbilst definīcijai ECB BP regulas II pielikuma 2. daļā.

    37. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir parāda instrumenti, kurus iestāde emitējusi kā vērtspapīrus un kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav noguldījumi.

    38. “Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri.

    39. Atbilstoši SFPS “Citas finanšu saistības” ietver sniegtās finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (9. SFPS 4.2.1. c) ii)). Sniegtās aizdevumu apņemšanās uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir noteiktas kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)) vai ja tās ir apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (9. SFPS 9.2.3. c), 9. SFPS 4.2.1. d)).

    40. Ja sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visas to patiesās vērtības izmaiņas, tostarp izmaiņas kredītriska rezultātā, uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, nevis kā uzkrājumus postenī “Sniegtās apņemšanās un garantijas”.

    41. “Citas finanšu saistības” ietver arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem, ja maksājamās summas par darījumiem ir atzītas pirms maksāšanas datuma.

    6.   SADALĪJUMS PA DARĪJUMA PARTNERIEM

    42. Gadījumos, kad ir prasīts sadalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:

    a) 

    centrālās bankas;

    b) 

    vispārējās valdības: centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskās un privātās sabiedrības, kas veic komercdarbību (atkarībā no darbības veida tās uzrāda kā “kredītiestādes”, “citas finanšu sabiedrības” vai “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Savienības iestādes, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka;

    c) 

    kredītiestādes: visas iestādes, uz kurām attiecas KPR 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ietvertā definīcija (“uzņēmums, kas pieņem noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no klientiem un savā vārdā piešķir aizdevumus”), un daudzpusējās attīstības bankas;

    d) 

    citas finanšu sabiedrības: visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgiestādes, piesaistītās (kaptīvās) finanšu iestādes un naudas aizdevēji;

    e) 

    nefinanšu sabiedrības: sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt nodarbojas ar tirgū apgrozāmu preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu, kā noteikts ECB BP regulā;

    f) 

    mājsaimniecības: fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kas ir preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam galapatēriņam un tirgū apgrozāmu preču ražotāji un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji (ar nosacījumu, ka to darbība nav kvazisabiedrību darbība). Iekļautas ir arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības (NPISH) un galvenokārt nodrošina ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.

    43. Darījuma partneru sadalījums sektoros balstās vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, balstās uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Tāpat kā kopīgo riska darījumu sadalījumā pa darījuma partneru sektoriem, arī to klasifikācijā pa rezidences valstīm un NACE kodiem vadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm.

    44. Tiešie darījuma partneri turpmāk minētajos darījumos ir šādi:

    a) 

    attiecībā uz aizdevumiem un avansiem – tiešais aizņēmējs. Attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem tiešais aizņēmējs ir darījuma partneris, kuram ir pienākums samaksāt debitoru parādus, izņemot darījumus ar regresa tiesībām, kuros tiešais aizņēmējs ir debitoru parādu pārvedējs, ja pārskatus sniedzošā iestāde neuzņemas būtībā visus ar pārvesto debitoru parādu īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus;

    b) 

    attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem – vērtspapīru emitents;

    c) 

    attiecībā uz noguldījumiem – noguldītājs;

    d) 

    attiecībā uz īsajām pozīcijām – vērtspapīru aizņēmuma darījuma vai līguma par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu darījuma partneris;

    e) 

    attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem – atvasinātā instrumenta līguma tiešais darījuma partneris. Ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem ar centralizēti veiktu tīrvērti tiešais darījuma partneris ir tīrvērtes iestāde, kas rīkojas kā centrālais darījuma partneris. Attiecībā uz kredītriska atvasinātajiem instrumentiem sadalījumā pa darījuma partneriem vadās pēc sektora, kuram pieskaitāms līguma darījuma partneris (aizsardzības instrumenta pircējs vai pārdevējs);

    f) 

    attiecībā uz sniegtajām finanšu garantijām – garantētā parāda instrumenta darījuma partneris;

    g) 

    attiecībā uz sniegtajām aizdevumu un citām apņemšanām – darījuma partneris, kura kredītrisku uzņemas pārskatus sniedzošā iestāde;

    h) 

    attiecībā uz saņemtajām aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām – garantijas devējs vai darījuma partneris, kas sniedzis apņemšanos pārskatus sniedzošajai iestādei.

    2. DAĻA

    NORĀDĪJUMI SAISTĪBĀ AR VEIDNĒM

    1.   BILANCE

    1.1.    Aktīvi (1.1.)

    1. “Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai.

    2. “Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

    3. “Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus.

    4. “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētajos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti (izņēmums ir ieguldījumi, kurus saskaņā ar 5. SFPS klasificē kā pārdošanai turētus), neatkarīgi no novērtēšanas metodes, tostarp tad, ja grāmatvedības standarti pieļauj to iekļaušanu dažādajos uzskaites portfeļos, ko izmanto finanšu instrumentiem. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību.

    5. Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi citstarp ietver zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

    6. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atpirkto pašu akciju uzskaites vērtību uzrāda kā “citus aktīvus”, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP tās ir atļauts uzrādīt kā aktīvus.

    7. “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

    1.2.    Saistības (1.2.)

    8. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”, ja zaudējumus rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, vai rindā “Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai”, ja zaudējumus rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums. Ja zaudējumus, ko rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, un zaudējumus, ko rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums, nav iespējams nošķirt, visus uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”.

    9. Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu.

    10. Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstiem” ietver 19. SGS 153. punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11. a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51. a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169. a)) iekļauj postenī “Citas saistības”.

    11. Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām neatkarīgi no tā, vai to vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem. Saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas 40. punktu saistības, kuras izriet no apņemšanām un garantijām, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neuzrāda kā uzkrājumus, bet gan kā “Citas finanšu saistības”, pat ja tās ir izraisījis kredītrisks. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām.

    12. “Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Iestādes šajā postenī iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu.

    13. Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, uzrāda kā “Citas saistības”.

    14. “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

    15. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. pantu. Atzīšanas gadījumā tās ir norādāmas atsevišķi kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm” saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP.

    1.3.    Pašu kapitāls (1.3.)

    16. Atbilstoši SFPS kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS.

    17. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts. Ja vēl nesamaksāto kapitāla palielinājumu uzrāda kā pamatkapitāla palielinājumu, pieprasīto nesamaksāto kapitālu uzrāda 1.3. veidnē postenī “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls”, kā arī 1.1 veidnē postenī “Citi aktīvi”. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, gadījumā, ja kapitāla palielinājumu drīkst iegrāmatot tikai pēc akcionāru maksājuma saņemšanas, nesamaksāto kapitālu 1.3. veidnē neuzrāda.

    18. “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas).

    19. “Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents”.

    20. “Cits pašu kapitāls” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumu darījumus, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10.).

    21. “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus, ko rada patiesās vērtības izmaiņas ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem pārskatus sniedzošā sabiedrība ir neatsaucami izvēlējusies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos.

    22. “Patiesās vērtības riska ierobežošanas neefektivitāte kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto riska ierobežošanas neefektivitāti attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmā riska ierobežošanas neefektivitāte ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām (9. SFPS 6.5.3. un 9. SFPS 6.5.8.).

    23. “No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver pārējos apvienotajos ienākumos atzīto uzkrāto peļņu vai zaudējumus, kas saistīti ar paša kredītrisku attiecībā uz saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neatkarīgi no tā, vai šis novērtējums noteikts sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk.

    24. “Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās [efektīvā daļa]” ietver ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervi attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, gan tādai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, kas vairs netiek piemērota, taču attiecīgās ārvalstu operācijas joprojām ir atzītas bilancē.

    25. “Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve [efektīvā daļa]” ietver naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi attiecībā uz šajā riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas atvasināto instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvo daļu gan spēkā esošai naudas plūsmas riska ierobežošanai, gan tādai naudas plūsmas riska ierobežošanai, kas vairs netiek piemērota.

    26. “Patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus par parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atskaitot zaudējumu atskaitījumus, kuri saskaņā ar 9. SFPS 5.5. iedaļu novērtēti pārskata datumā.

    27. “Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]” ietver patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas visos šajos elementos:

    a) 

    iespējas līguma laikvērtība, ja iespējas līguma iekšvērtība tiek nodalīta no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instruments ir noteiktas vienīgi iekšvērtības izmaiņas (9. SFPS 6.5.15.);

    b) 

    ārpusbiržas nākotnes līguma nākotnes elements, ja šā līguma nākotnes elements tiek nodalīts no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instruments ir noteiktas vienīgi ārpusbiržas nākotnes līguma tūlītējā elementa izmaiņas;

    c) 

    finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpība, ja šī starpība ir izslēgta šā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (9. SFPS 6.5.15., 9. SFPS 6.5.16.).

    28. Atbilstoši SFPS “Pārvērtēšanas rezerves” ietver to rezervju summu, kas izriet no SGS pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs.

    29. “Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu un izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi, ja to uzskaitē tiek izmantota pašu kapitāla metode. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves.

    30. “Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi, tikmēr, kamēr tie nav pārdoti vai amortizēti, izņemot instrumentus, kuri atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāuzrāda postenī “Citi aktīvi”.

    2.   PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (2.)

    31. Procentu ienākumi un izdevumi par finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”). Tīrās vai netīrās cenas pieeju konsekventi piemēro visiem finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”.

    32. Iestādes sadalījumā pa uzskaites portfeļiem sniedz datus par šādiem posteņiem, kas ietver ienākumus un izdevumus saistībā ar saistītajām personām, kuras atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidētas:

    a) 

    “Procentu ienākumi”;

    b) 

    “Procentu izdevumi”;

    c) 

    “Dividenžu ienākumi”;

    d) 

    “Neto peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

    e) 

    “Modifikāciju radītā neto peļņa vai zaudējumi”;

    f) 

    “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

    33. “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, un tādējādi dod iespēju pareizi atspoguļot procentu ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri tiek nodrošināti pret risku.

    34. Ja tiek izmantota tīrā cena, “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” ietver arī atbilstoši ilgumam aprēķinātas maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā (9. SFPS 6.7.).

    35. “Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmju risku, tostarp riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus. Ja tiek izmantota tīrā cena, šīs summas uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus. Tīrās cenas gadījumā, ja pret risku nodrošinātais postenis rada procentu ienākumus (izdevumus), attiecīgās summas uzrāda kā procentu ienākumus (izdevumus) pat tad, ja tā ir negatīva (pozitīva) summa.

    36. “Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un saistībā ar ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem.

    37. Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu ienākumi no saistībām”. Šīs saistības un to procenti iestādei rada peļņu.

    38. “Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu uzskaites vērtības pieauguma laika gaitā, vai neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām.

    39. Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu izdevumi par aktīviem”. Šie aktīvi un to procenti iestādei rada zaudējumus.

    40. Dividenžu ienākumus no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no šīm instrumentu klasēm, ja tiek izmantota tīrā cena, vai pie šo instrumentu klašu radītās peļņas vai zaudējumiem, ja tiek izmantota netīrā cena.

    41. Dividenžu ienākumi no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ietver dividendes par instrumentiem, kuru atzīšana konkrētajā periodā pārtraukta, un dividendes par pārskata perioda beigās turētajiem instrumentiem.

    42. Dividenžu ienākumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos ietver dividendes par šiem ieguldījumiem, ja to uzskaitē tiek izmantota kāda cita, nevis pašu kapitāla metode.

    43. “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” ietver peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atkārtoti novērtējot vai pārtraucot atzīt finanšu instrumentus, kuri klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti. Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no tādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī tirdzniecības nolūkā turētu finanšu saistību un aktīvu dividendes un procentu ienākumus un izdevumus, ja tiek izmantota netīrā cena.

    44. “Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī summu, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīta attiecībā uz paša kredītrisku saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā, ja paša kredītriska izmaiņu atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību (9. SFPF 5.7.8.). Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no pret risku nodrošinātiem instrumentiem, kas noteikti kā tādi, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tie par tādiem noteikti kredītriska pārvaldības nolūkā, kā arī procentu ienākumus un izdevumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tiek izmantota netīrā cena.

    45. “Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” neietver peļņu no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kurus pārskatus sniedzošā sabiedrība ir izvēlējusies novērtēt patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [9. SFPS 5.7.1.b)].

    46. Ja komercdarbības modeļa maiņa izraisa finanšu aktīva pārklasificēšanu citā uzskaites portfelī, pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda tā uzskaites portfeļa attiecīgajās rindās, uz kuru finanšu aktīvs tiek pārklasificēts, ievērojot turpmāk minēto:

    a) 

    ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz uzskaites portfeli, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda attiecīgi postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”;

    b) 

    ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.7.), iepriekš pārējos apvienotajos ienākumos atzīto uzkrāto peļņu vai zaudējumus, kas tiek pārklasificēti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, uzrāda attiecīgi postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” vai postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

    47. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp tiem pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas patiesās vērtības riska ierobežošanā saskaņā ar 9. SFPS 6.5.8. punktu tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Šajā postenī ietver arī naudas plūsmas riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu neefektīvo daļu. Pārklasificēšanu attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi vai neto ieguldījumu ārvalstu operācijā riska ierobežošanas rezervi atzīst tajās peļņas vai zaudējumu aprēķina rindās, kuras ietekmē pret risku nodrošināto posteņu naudas plūsmas. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Šajā postenī ietver arī peļņu no neto pozīciju riska ierobežošanas.

    48. “Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas” ietver peļņu un zaudējumus no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, izņemot tos aktīvus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti vai kā ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos.

    49. “Modifikāciju radītā neto peļņa vai (–) zaudējumi” ietver summas, kuras rodas, finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtības koriģējot tā, lai tās atspoguļotu pārskatītās vai modificētās līgumiskās naudas plūsmas (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums). Modifikāciju radītajā neto peļņā vai zaudējumos neietver modifikāciju ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem, kurus uzrāda postenī “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

    50. “Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse. Sniegtās apņemšanās un garantijas” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādāmās neto uzkrājumu summas par visām apņemšanām un garantijām, uz kurām attiecas 9. SFPS, 37. SGS vai 4. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. Ievērojot SFPS, apņemšanām un finanšu garantijām, kuras novērtē patiesajā vērtībā, patiesās vērtības izmaiņas uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tādējādi uzkrājumi ietver vērtības samazinājuma summu apņemšanām un garantijām, kurām vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem.

    51. Atbilstoši SFPS “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visu parāda instrumentu vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus, ko rada 9. SFPS 5.5. punktā paredzēto vērtības samazināšanas noteikumu piemērošana, neatkarīgi no tā, vai paredzamie kredītzaudējumi saskaņā ar minēto SFPS punktu tiek novērtēti par 12 mēnešiem vai visu darbības laiku, un ietver vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus no pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem un nomas debitoru parādiem (9. SFPS 5.5.15.).

    52. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visus ar debitora vai emitenta kredītspējas izmaiņām saistītos atskaitījumus un atskaitījumu apvērses par finanšu instrumentiem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī – atkarībā no valsts VPGP specifikācijām – atskaitījumus par vērtības samazinājumiem finanšu instrumentiem, kurus novērtē patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un citām novērtējuma metodēm, tostarp LOCOM.

    53. “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī atbilstoši šīs daļas 72. un 74. punktā un 165. punkta b) apakšpunktā noteiktajam norakstāmās summas, kas norakstīšanas datumā pārsniedz zaudējumu atskaitījumu summu un tādējādi tiek tiešā veidā kā zaudējumi atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī iepriekš norakstītās, bet atgūtās summas, kuras tiešā veidā uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

    54. Peļņas vai zaudējumu daļu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, ko atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, uzrāda postenī “Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode”. Saskaņā ar 28. SGS 10. punktu ieguldījumu uzskaites vērtību samazina par minēto sabiedrību izmaksāto dividenžu summu. Šo ieguldījumu vērtības samazinājumu uzrāda postenī “(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)”. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar šo ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda saskaņā ar šīs daļas 55. un 56. punktu.

    55. “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības.

    56. Atbilstoši SFPS peļņu vai zaudējumus saistībā ar meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda postenī “Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem”, ja attiecīgās darbības saskaņā ar 5. SFPS ir uzskatāmas par pārtrauktām. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šo peļņu un zaudējumus uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”.

    3.   APVIENOTO IENĀKUMU PĀRSKATS (3.)

    57. “Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmās uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām.

    58. “Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās [efektīvā daļa]” ietver izmaiņas uzkrātajās ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervēs attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai, gan pārtrauktai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās.

    59. Attiecībā uz riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās un naudas plūsmas riska ierobežošanu attiecīgās summas, ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver summas, kas pārvestas tāpēc, ka pret risku nodrošinātās plūsmas ir notikušas un paredzams, ka tās vairs nenotiks.

    60. “Riska ierobežošanas instrumenti [nenoteiktie elementi]” ietver patiesās vērtības uzkrāto izmaiņu izmaiņas visos šajos elementos, ja tie nav noteikti kā riska ierobežošanas komponenti:

    a) 

    iespējas līgumu laikvērtība;

    b) 

    ārpusbiržas nākotnes līgumu nākotnes elements;

    c) 

    finanšu instrumentu ārvalstu valūtas kursu bāzes starpība.

    61. Attiecībā uz iespējas līgumiem summas, kas pārklasificētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver pārklasificēšanu saistībā ar iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar darījumu saistītam postenim, un iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar laikposmu saistītam postenim.

    62. “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver peļņu vai zaudējumus no parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, izņemot peļņu vai zaudējumus, ko rada vērtības samazināšana vai ārvalstu valūtas maiņa un ko uzrāda 2. veidnē attiecīgi postenī “(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)” vai postenī “Neto valūtas kursa starpības [peļņa vai (–) zaudējumi]”. Postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” citstarp ietver uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārvestās summas saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu vai pārklasificēšanu kategorijā, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

    63. Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (9. SFPS 5.6.4.), pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”.

    64. Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.7.) vai kurā novērtē amortizētajās izmaksās (9. SFPS 5.6.5.), pārklasificēto uzkrāto peļņu un zaudējumus, kas iepriekš tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda attiecīgi postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” vai “Citas pārklasifikācijas”, pēdējā gadījumā koriģējot finanšu aktīva uzskaites vērtību.

    65. Attiecībā uz visiem pārējo apvienoto ienākumu komponentiem “Citas pārklasifikācijas” ietver tos pārvedumus, kas nav pārklasificēšana no pārējiem apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu vai pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību naudas plūsmas riska ierobežošanas gadījumā.

    66. Atbilstoši SFPS “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņas vai (–) zaudējumu aprēķinā” (1. SGS 91. b), IG 6.) uzrāda kā atsevišķus posteņus.

    4.   FINANŠU AKTĪVU SADALĪJUMS PA INSTRUMENTIEM UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORIEM (4.)

    67. Finanšu aktīvus uzrāda sadalījumā pa uzskaites portfeļiem un instrumentiem, un, ja prasīts, pa darījuma partneriem. Attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un amortizētajās izmaksās, aktīvu bruto uzskaites vērtību un uzkrāto vērtības samazinājumu uzrāda sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm.

    68. Atvasinātie instrumenti, kas atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek uzrādīti kā tirdzniecības finanšu aktīvi, ietver instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, kā arī instrumentus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm vai LOCOM.

    69. III un IV, kā arī šajā pielikumā “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem ir patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā, ja uzkrātās neto izmaiņas ir negatīvas. Patiesās vērtības uzkrātās neto izmaiņas kredītriska rezultātā aprēķina, summējot visas kredītriska izraisītās patiesās vērtības negatīvās un pozitīvās izmaiņas, kas notikušas kopš parāda instrumenta atzīšanas. Iegūto summu uzrāda tikai tad, ja kredītriska izraisīto patiesās vērtības negatīvo un pozitīvo izmaiņu summa ir negatīva. Parāda instrumentus vērtē individuālu finanšu instrumentu līmenī. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” par katru parāda instrumentu uzrāda līdz attiecīgā instrumenta atzīšanas pārtraukšanai.

    70. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdzienam “uzkrātais vērtības samazinājums” ir šādas nozīmes:

    a) 

    attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās vai pēc iegādes izmaksu metodes, uzkrātais vērtības samazinājums ir vērtības samazināšanas radīto zaudējumu kopsumma mīnus atzītais izmantojums un apvērses (attiecīgā gadījumā par katru vērtības samazinājuma pakāpi). Parāda instrumenta uzskaites vērtība tiek samazināta par uzkrāto vērtības samazinājumu, izmantojot atskaitījumu kontu atbilstoši SFPS un valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai veicot tiešus samazinājumus, kas nav uzskatāmi par atzīšanas pārtraukšanu, atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD;

    b) 

    attiecībā uz parāda instrumentiem, kas atbilstoši SFPS tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uzkrātais vērtības samazinājums ir summa, kuru kopš sākotnējās atzīšanas veido paredzamie kredītzaudējumi un to izmaiņas, kas atzītas kā konkrēta instrumenta patiesās vērtības samazinājums;

    c) 

    attiecībā uz parāda instrumentiem, kas atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, uzkrātais vērtības samazinājums ir ar vērtības samazinājumu saistīto zaudējumu kopsumma mīnus atzītais izmantojums un apvērses. Uzskaites vērtība tiek samazināta, izmantojot atskaitījumu kontu vai veicot tiešus samazinājumus, kas nav uzskatāmi par atzīšanas pārtraukšanu.

    71. Atbilstoši SFPS uzkrātais vērtības samazinājums ietver atskaitījumus par finanšu aktīvu paredzamajiem kredītzaudējumiem par katru 9. SFPF noteikto vērtības samazinājuma pakāpi. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tas ietver speciālos un vispārējos kredītriska atskaitījumus, kā arī vispārējos atskaitījumus banku riskam, ja tas samazina parāda instrumentu uzskaites vērtību. Uzkrātais vērtības samazinājums ietver arī kredītriska izraisītās vērtības korekcijas finanšu aktīviem, kuriem izmanto LOCOM.

    72. “Uzkrātie daļējie norakstījumi” un “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi” ietver pamatsummas un kavēto procentu un maksu attiecīgi daļēju vai visu summu atsauces datumā attiecībā uz parāda instrumentiem, kuru atzīšana līdz attiecīgajam datumam pārtraukta, izmantojot kādu no 74. punktā aprakstītajām metodēm, jo iestādei nav nekādu pamatotu cerību atgūt līgumiskās naudas plūsmas. Šīs summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnā apmērā beidzas visas pārskatus sniedzošās iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas. Tādējādi gadījumā, ja norakstītās summas nav atgūtas, tās uzrāda tikmēr, kamēr tiek veiktas piedziņas darbības.

    73. Ja parāda instruments secīgu daļēju norakstījumu rezultātā galu galā tiek norakstīts pilnībā, norakstījumu kopsummu no ailes “Uzkrātie daļējie norakstījumi” pārklasificē ailē “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi”.

    74. Norakstīšana ir uzskatāma par atzīšanas pārtraukšanu un attiecas uz visu finanšu aktīvu vai uz tā daļu, ieskaitot gadījumus, kad aktīva modifikācijas rezultātā iestāde atsakās no tiesībām iekasēt naudas plūsmas par visu šo aktīvu vai tā daļu, kā paskaidrots 72. punktā. Norakstījumi ietver summas, kuras izraisījuši finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumi, kas atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī summu samazinājumi kredītzaudējumu atskaitījumu kontos attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību.

    75. Aile “tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku” ietver instrumentus, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka to kredītrisks pārskata datumā ir zems, un attiecībā uz kuriem iestāde saskaņā ar 9. SFPS 5.5.10. punktu pieņem, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies.

    76. Pircēju un pasūtītāju parādus 1. SGS 54. punkta h) apakšpunkta nozīmē, līgumu aktīvus un nomas debitoru parādus, kuru zaudējumu atskaitījumu aplēšanai ir izmantota 9. SFPS 5.5.15. punktā paredzētā vienkāršotā pieeja, uzrāda 4.4.1. veidnē pie aizdevumiem un avansiem. Attiecīgos zaudējumu atskaitījumus par šiem aktīviem uzrāda vai nu postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuriem kopš sākotnējās atzīšanas būtiski palielinājies kredītrisks, bet kuri nav ar samazinātu kredītvērtību (2. pakāpe)”, vai postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuri ir ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)” atkarībā no tā, vai attiecīgie pircēju un pasūtītāju parādi, līgumu aktīvi vai nomas debitoru parādi, kuriem piemēro vienkāršoto pieeju, ir uzskatāmi par aktīviem ar samazinātu kredītvērtību.

    77. Pirktus vai iniciētus finanšu aktīvus, kuri sākotnējās atzīšanas brīdī ir ar samazinātu kredītvērtību, uzrāda atsevišķi 4.3.1. un 4.4.1. veidnē. Attiecībā uz šiem aizdevumiem uzkrātais vērtības samazinājums ietver tikai visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu kumulatīvās izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas (9. SFPS 5.5.13.).

    78. 4.5. veidnē iestādes uzrāda uzskaites vērtības tiem “Aizdevumiem un avansiem” un “Parāda vērtspapīriem”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 100. punktā.

    79. Informācija, kas uzrādāma 4.8. veidnē, ir atkarīga no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, var tikt piemērotas vērtības samazināšanas prasības. Ja vērtības samazināšana šiem finanšu aktīviem ir piemērojama, iestādes šajā veidnē uzrāda informāciju, kas attiecas uz uzskaites vērtību, nesamazinātas un samazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību, uzkrāto vērtības samazinājumu un uzkrātajiem norakstījumiem. Ja vērtības samazināšana šiem finanšu aktīviem nav piemērojama, iestādes attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem uzrāda patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā.

    80. 4.9. veidnē finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no pārējiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, un attiecīgā vērtības samazinājuma. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp finanšu aktīvus, kuriem tiek piemērota mērenā LOCOM metode, uzrāda kā nesamazinātas vērtības aktīvus, ja tiem nav veiktas vērtības korekcijas vai vērtības samazinājums, un kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, vai ir veikts vērtības samazinājums. Vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, ir kredītriska izraisītās vērtības korekcijas, kuras atspoguļo darījuma partnera kredītspējas pasliktināšanos. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes un kuriem veiktas tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas, kas atspoguļo tirgus apstākļu izmaiņu ietekmi uz aktīva vērtību. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi.

    81. 4.10. veidnē aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm, uzrāda kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas 80. punktā minētās kredītriska izraisītas vērtības korekcijas vai attiecīgs vērtības samazinājums. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes un kuriem veiktas 80. punktā minētās tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi.

    82. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz vispārējiem atskaitījumiem banku riskam attiecīgajās veidnēs uzrāda vienīgi to daļu, kas ietekmē parāda instrumentu uzskaites vērtību (BPD 37. panta 2. punkts).

    5.   NETIRDZNIECĪBAS AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA PRODUKTIEM (5.)

    83. Aizdevumus un avansus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā, un tos, kuri ir tirdzniecības aktīvi, uzskaites vērtības vajadzībām uzrāda sadalījumā pa produktu veidiem un darījuma partneru sektoriem, bet bruto uzskaites vērtības vajadzībām – tikai pa produktu veidiem.

    84. Šajā veidnē neatkarīgi no novērtējuma metodes uzrāda arī pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”.

    85. Aizdevumus un avansus sadala pa šādiem produktiem:

    a) 

    “Pēc pieprasījuma un ar īsu iepriekšēju brīdinājumu (norēķinu konts)” ietver pēc pieprasījuma un ar īsu brīdinājuma termiņu (līdz darbdienas beigām dienā, kas seko pieprasījuma izdarīšanas dienai) saņemamos atlikumus, norēķinu kontus un tamlīdzīgus atlikumus, tostarp aizdevumus, kuri ir noguldījumi uz nakti aizņēmējam (aizdevumi, kuri jāatmaksā līdz darbdienas beigām dienā, kas seko piešķiršanas dienai), neatkarīgi no to juridiskās formas. Tas ietver arī “pārtēriņa kredītus”, kas ir norēķinu konta debeta atlikumi un centrālajā bankā turētās obligātās rezerves;

    b) 

    “Kredītkaršu parādi” ietver kredītus, kas piešķirti ar kartēm ar atliktā debeta funkciju vai ar kredītkartēm (ECB BP regula);

    c) 

    “Pircēju un pasūtītāju parādi” ietver aizdevumus citiem debitoriem, kuri piešķirti, pamatojoties uz rēķiniem vai citiem dokumentiem, kas dod tiesības saņemt preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas darījumu ieņēmumus. Šis postenis ietver visus faktūrkreditēšanas un līdzīgus darījumus, piemēram, akceptētos pārvedu vekseļus, pircēju un pasūtītāju parādu tiešo iegādi, rēķina diskontēšanu, pārvedu vekseļus, komerciālos vērtspapīrus un citus prasījumus gadījumos, kad iestāde pērk pircēju un pasūtītāju parādus (ar vai bez regresa tiesībām);

    d) 

    “Finanšu noma” ietver saņemamās finanšu nomas summas uzskaites vērtību. Saskaņā ar SFPS “saņemamā finanšu noma” atbilst definīcijai 17. SGS;

    e) 

    “Pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumi” ietver finansējumu apmaiņā pret vērtspapīriem vai zeltu, kas iepirkti saskaņā ar līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizņemti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma līgumiem, kā tie definēti šīs daļas 183. un 184. punktā;

    f) 

    “Citi termiņaizdevumi” ietver tādus debeta atlikumus ar līgumā noteiktiem termiņiem, kas nav iekļauti citos posteņos;

    g) 

    “Avansi, kas nav aizdevumi” ietver avansus, kurus saskaņā ar ECB BP regulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. Šis postenis cita starpā ietver saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem (piemēram, līdzekļi, kas tiks ieguldīti vai pārvesti vai ar kuriem veiks norēķinus) un tranzīta posteņiem (piemēram, čeki un citu veidu maksājumi, kas pārsūtīti līdzekļu saņemšanai).

    86. Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz saņemto nodrošinājumu:

    a) 

    “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi” ietver aizdevumus un avansus, kas oficiāli nodrošināti ar mājokļu vai komerciālo nekustamo īpašumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”) un nodrošinājuma juridiskās formas;

    b) 

    “Citi nodrošinātie aizdevumi” ietver aizdevumus un avansus, kas oficiāli nodrošināti ar nodrošinājumu, neatkarīgi no aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (bieži apzīmēta kā “loan-to-value”) un nodrošinājuma juridiskās formas, izņemot “Ar nekustamo īpašumu nodrošinātos aizdevumus”. Minētais nodrošinājums var būt ķīlas tiesības uz vērtspapīriem, naudas līdzekļi vai cits nodrošinājums neatkarīgi no tā juridiskās formas.

    87. Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz nodrošinājumu un neņemot vērā aizdevuma mērķi. Uzskaites vērtību aizdevumiem un avansiem, kuru nodrošinājumam izmantoti vairāki nodrošinājuma veidi, klasificē un uzrāda pie aizdevumiem un avansiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ja to nodrošinājumam ir izmantots nekustamais īpašums, pat ja izmantoti arī citi nodrošinājuma veidi.

    88. Aizdevumus un avansus pēc to mērķa klasificē šādi:

    a) 

    “Patēriņa kredīti” ietver aizdevumus, kas piešķirti galvenokārt personīgajam preču un pakalpojumu patēriņam (ECB BP regula);

    b) 

    “Aizdevumi mājokļa iegādei” ietver mājsaimniecībām izsniegtus kredītus ieguldījumiem mājokļos personiskai lietošanai un izīrēšanai, tostarp būvniecībai un remontam (ECB BP regula).

    89. Aizdevumus klasificē, balstoties uz to, kā tos var atgūt. “Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kuriem ir KPR 147. panta 8. punktā minēto specializētās kreditēšanas riska darījumu iezīmes.

    6.   NEFINANŠU SABIEDRĪBĀM IZSNIEGTO NETIRDZNIECĪBAS AIZDEVUMU UN AVANSU SADALĪJUMS PA NACE KODIEM (6.)

    90. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu (izņemot tos, kas iekļauti portfeļos “tirdzniecības nolūkā turēti” vai “tirdzniecības aktīvi”) bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, izmantojot NACE kodus, pēc darījuma partnera pamatdarbības veida.

    91. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz šā pielikuma 1. daļas 43. punktu.

    92. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Finanšu vai apdrošināšanas darbības veicošām nefinanšu sabiedrībām izsniegtos aizdevumus un avansus iestādes klasificē K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”.

    93. Atbilstoši SFPS finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un ii) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp LOCOM. Atkarībā no konkrētajām valsts VPGP specifikācijām tie var ietvert i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, un ii) finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm.

    7.   VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMAM PAKĻAUTI FINANŠU AKTĪVI, KAM KAVĒTS TERMIŅŠ (7.)

    94. Parāda instrumentiem, kas iekļauti uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, uzskaites vērtību 7.1. veidnē uzrāda tikai tad, ja tiem ir kavēts termiņš. Instrumentus ar kavētu termiņu sadala pa attiecīgajiem termiņa kavējuma intervāliem, balstoties uz individuālo situāciju.

    95. Uzskaites portfeļi, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, ir tie, kas noteikti šīs daļas 93. punktā.

    96. Finanšu aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksu summa. Kavētos riska darījumus uzrāda to pilnās uzskaites vērtības apmērā. Šo aktīvu uzskaites vērtību uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm vai vērtības samazinājuma statusa saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem, sadalījumā pēc dienu skaita no senākā kavētā termiņa (līdz nesamaksāto summu atsauces datumam).

    8.   FINANŠU SAISTĪBU SADALĪJUMS (8.)

    97. “Noguldījumi” un attiecīgie produkti ir definēti tāpat kā ECB BP regulā, tādējādi regulētie krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un uzrādāmi pa darījuma partneru sektoriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu.

    98. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi sadalījumā pa šādiem produktu veidiem:

    a) 

    “Noguldījumu sertifikāti” ir vērtspapīri, kas to turētājiem dod iespēju izņemt līdzekļus no konta;

    b) 

    “Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri” – saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktu;

    c) 

    “Segtās obligācijas” – saskaņā ar KPR 129. panta 1. punktu;

    d) 

    “Hibrīdlīgumi” ietver līgumus ar iegultiem atvasinājumiem;

    e) 

    “Citi emitētie parāda vērtspapīri” ietver iepriekšējos posteņos neuzrādītus parāda vērtspapīrus, nošķirot attiecīgi konvertējamus saliktos finanšu instrumentus un nekonvertējamus instrumentus.

    99. Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kuras emitētas kā vērtspapīri, klasificē kā “Emitētos parāda vērtspapīrus”, savukārt subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē kā “Noguldījumus”.

    100. veidnē klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem iekļauj uzskaites vērtības posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kuri atbilst subordinētā parāda definīcijai. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (ECB BP regula).

    101. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pašu kredītriska rezultātā” ietver visas šīs uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos.

    9.   AIZDEVUMU APŅEMŠANĀS, FINANŠU GARANTIJAS UN CITAS APŅEMŠANĀS (9.)

    102. Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Tur uzskaitītos ārpusbilances riska darījumus 9.1., 9.1.1. un 9.2. veidnē uzrāda sadalījumā pa aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām.

    103. Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām ietver gan atsaucamās, gan neatsaucamās apņemšanās.

    104. KPR I pielikumā uzskaitītās sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās var būt instrumenti, uz kuriem attiecas 9. SFPS, ja tos novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai ja uz tiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, kā arī instrumenti, uz kuriem attiecas 37. SGS vai 4. SFPS.

    105. Ievērojot SFPS, sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās 9.1.1. veidnē uzrāda tad, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

    a) 

    uz šiem darījumiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības;

    b) 

    tie atbilstoši 9. SFPS tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

    c) 

    uz šiem darījumiem attiecas 37. SGS vai 4. SFPS.

    106. Saistības, kuras attiecībā uz šīs daļas 105. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām sniegtajām finanšu garantijām un apņemšanām jāatzīst kā kredītzaudējumi, neatkarīgi no piemērotajiem novērtēšanas kritērijiem uzrāda kā uzkrājumus.

    107. Iestādes, kas piemēro SFPS, attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, ieskaitot tos, kuru novērtējums ir sākotnējās izmaksas mīnus atzītie kumulatīvie ienākumi, uzrāda nominālvērtību un uzkrājumus sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm.

    108. Ja parāda instrumentā ietilpst gan bilancē uzrādāms instruments, gan ārpusbilances komponents, 9.1.1. veidnē uzrāda tikai apņemšanās nominālvērtību. Ja pārskatus sniedzošā sabiedrība nespēj nošķirt attiecīgi bilances un ārpusbilances komponentu paredzamos kredītzaudējumus, apņemšanās paredzamos kredītzaudējumus uzrāda kopā ar bilances komponenta uzkrāto vērtības samazinājumu. Ja kopējie paredzamie kredītzaudējumi pārsniedz parāda instrumenta bruto uzskaites vērtību, atlikušos paredzamos kredītzaudējumus 9.1.1. veidnē uzrāda kā uzkrājumus pie attiecīgās vērtības samazinājuma pakāpes (9. SFPS 5.5.20., un 7. SFPS B8.E).

    109. Ja finanšu garantija vai apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi, tiek novērtēta saskaņā ar 9. SFPS 4.2.1. punkta d) apakšpunktu un tās zaudējumu atskaitījumi tiek noteikti saskaņā ar 9. SFPS 5.5. punktu, to uzrāda pie attiecīgās vērtības samazinājuma pakāpes.

    110. Ja aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā saskaņā ar 9. SFPS, iestādes 9.1.1. veidnē attiecīgajās ailēs uzrāda šo finanšu garantiju un apņemšanos nominālvērtību un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda, piemērojot šīs daļas 69. punktā minētos kritērijus.

    111. Nominālvērtību un uzkrājumus attiecībā uz citām apņemšanām vai garantijām, uz kurām attiecas 37. SGS vai 4. SFPS, uzrāda attiecīgajās ailēs.

    112. Iestādes, kas piemēro valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 9.1. veidnē uzrāda 102. un 103. punktā minēto apņemšanos un finanšu garantiju nominālvērtību, kā arī uzkrājumu summu, kura atbilstoši prasībām ir jātur saistībā ar šiem ārpusbilances riska darījumiem.

    113. “Aizdevumu apņemšanās” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “Aizdevumu apņemšanās” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

    a) 

    “Nākotnes depozīti”;

    b) 

    “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ievērojot iepriekš noteiktus noteikumus.

    114. “Finanšu garantijas” ir līgumi, saskaņā ar kuriem to slēdzējam ir jāveic noteikti maksājumi garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem, un ietver garantijas attiecībā uz citām finanšu garantijām. Atbilstoši SFPS šiem līgumiem ir jāatbilst 9. Atbilstoši SFPS šiem līgumiem ir jāatbilst 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunktā un 4. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

    a) 

    “Garantijas, kurām ir kredītu aizstājēju raksturs”;

    b) 

    “Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas atbilst finanšu garantijas definīcijai;

    c) 

    “Neatsaucami rezerves akreditīvi, kam ir kredīta aizstājējiem raksturīgās pazīmes”.

    115. “Citas apņemšanās” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

    a) 

    “Daļēji apmaksāto akciju un vērtspapīru neapmaksātā daļa”;

    b) 

    “Emitēti vai apstiprināti dokumentārie akreditīvi”;

    c) 

    “Tirdzniecības finansēšanas ārpusbilances posteņi”;

    d) 

    “Dokumentāri akreditīvi, kam par nodrošinājumu ir attiecīgie pārvadājuma dokumenti, un citi pašlikvidējoši darījumi”;

    e) 

    “Garantijas un galvojumi” (tostarp konkursu un izpildes garantijas) un “garantijas, kam nav kredīta aizstājējiem raksturīgo pazīmju”;

    f) 

    “Pārvadājumu garantijas, muitas un nodokļu galvojumi”;

    g) 

    “Parādzīmju emisijas garantijas” (NIF) un “Atjaunojamas kredītu piešķiršanas garantijas” (RUF);

    h) 

    “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “aizdevuma izsniegšanu” vai “akcepta kredītus”, ja noteikumi nav iepriekš noteikti;

    i) 

    “Neizmantotās kredītiespējas”, kas ietver līgumus par “vērtspapīru pirkšanu” vai “garantiju sniegšanu”;

    j) 

    “Neizmantotās kredītiespējas konkursa un izpildes garantijām”;

    k) 

    “Pārējie ārpusbilances posteņi”, kas minēti KPR I pielikumā.

    116. Atbilstoši SFPS turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:

    a) 

    “Kredītu atvasinātie instrumenti”, kas neatbilst finanšu garantijas definīcijai un ir “atvasinātie instrumenti” saskaņā ar 9. SFPS;

    b) 

    “Akceptētie pārvedu vekseļi” – iestādes saistības termiņa beigās izmaksāt pārvedu vekseļa nominālvērtību, parasti par preču pārdošanu. Līdz ar to bilancē tie tiek klasificēti kā “Pircēju un pasūtītāju parādi”;

    c) 

    “Indosamenti uz vekseļiem”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS;

    d) 

    “Darījumi ar regresa tiesībām”, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS;

    e) 

    “Aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar tiešajiem ārpusbiržas nākotnes pirkuma līgumiem” un ir “atvasinātie instrumenti” saskaņā ar 9. SFPS;

    f) 

    “Aktīvu pārdošanas un atpirkšanas līgumi, kas definēti Direktīvas 86/635/EEK 12. panta 3. un 5. punktā”. Saskaņā ar šiem līgumiem pārveduma saņēmējam ir iespēja, bet ne pienākums konkrētā vai turpmāk nosakāmā datumā aktīvus nodot atpakaļ par iepriekš noteiktu cenu. Tāpēc šie līgumi atbilst atvasinātu instrumentu definīcijai saskaņā ar 9. SFPS A papildinājumu.

    117. Postenis “tostarp ieņēmumus nenesoši” ietver nominālvērtību tām sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām, kuras saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir uzskatāmas par ieņēmumus nenesošām.

    118. Attiecībā uz sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām “Nominālvērtība” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālvērtība ir maksimālā summa, ko iestādei varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālvērtība ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

    119. 9.2. veidnē saņemtajām aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām apņemšanām nominālvērtība ir kopsumma, kuru apņēmusies nodrošināt darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, ko darījuma partnerim varētu nākties maksāt, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā.

    10.   ATVASINĀTIE INSTRUMENTI UN RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE (10. Un 11.)

    120. 10. un 11. veidnes mērķiem atvasinātos instrumentus uzskata vai nu par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, ja tie tiek izmantoti kritērijiem atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās saskaņā ar SFPS vai piemērojamajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai par tirdzniecības nolūkā turētiem visos pārējos gadījumos.

    121. Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem, ieskaitot ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā arī riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu 10. un 11. veidnē uzrāda sadalījumā pa attiecīgā riska, tirgus un produktu veidiem. Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes uzrāda arī sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām. Informāciju par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrāda atsevišķi, sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām.

    122. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajās veidnēs uzrāda visus atvasinātos instrumentus neatkarīgi no tā, vai tie atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP tiek atzīti bilancē.

    123. Tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasināto instrumentu uzskaites vērtības, patiesās vērtības un nominālvērtības sadali pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīcijām veic, ņemot vērā tos uzskaites portfeļus un riska ierobežošanas pozīcijas, kādi ir piemērojami saskaņā ar SFPS vai valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atkarībā no tā, kurš regulējums piemērojams konkrētajai pārskatus sniedzošajai sabiedrībai.

    124. Atsevišķi uzrāda tos tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus, kuri saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes vai LOCOM.

    125. Riska ierobežošanas instrumentus un pret risku nodrošinātos posteņus 11. veidnē uzrāda neatkarīgi no tā, kāds grāmatvedības standarts tiek izmantots kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību atzīšanai, tostarp tad, ja šīs attiecības attiecas uz neto pozīciju. Ja iestāde ir izvēlējusies riska ierobežošanas uzskaitei turpināt piemērot 39. SGS [9. SFPS 7.2.21.], atsauces un riska ierobežošanas pozīciju un uzskaites portfeļu nosaukumus pielāgo attiecīgajām 39. SGS 9. punkta atsaucēm un nosaukumiem: SGS 9. punkta atsaucēm un nosaukumiem: “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” atbilst “Pārdošanai pieejamajiem aktīviem” un “Amortizētajās izmaksās novērtētie aktīvi” atbilst posteņiem “Līdz termiņa beigām turēti” un “Aizdevumi un debitoru parādi”.

    126. Hibrīdinstrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no pamatlīguma, 10. un 11. veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Pamatlīguma summa šajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja hibrīdinstruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda visu līgumu un iegultos atvasinājumus 10. un 11. veidnē neuzrāda.

    127. Apņemšanās, kas uzskatāmas par atvasinātajiem instrumentiem (9. SFPS 2.3.b)), un kredītu atvasinātos instrumentus, kas neatbilst šīs daļas 114. punktā sniegtajai “finanšu garantijas” definīcijai, 10. un 11. veidnē uzrāda, ievērojot to pašu sadalījumu kā attiecībā uz pārējiem atvasinātajiem instrumentiem, bet neuzrāda 9. veidnē.

    128. Uzskaites vērtību attiecībā uz neatvasinātiem finanšu aktīviem vai neatvasinātām finanšu saistībām, ko atbilstoši SFPS vai attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atzīst kā riska ierobežošanas instrumentus, uzrāda atsevišķi 11.3. veidnē.

    10.1.    Atvasināto instrumentu klasifikācija pēc riska veida

    129. Katru atvasināto instrumentu klasificē vienā no šīm riska kategorijām:

    a) 

    procentu likme – procentu likmju atvasinātie instrumenti ir līgumi attiecībā uz procentus nesošu finanšu instrumentu, kura naudas plūsmu nosaka atsauces procentu likmes vai cits procentu likmju līgums, piemēram, iespējas līgums attiecībā uz regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par valsts parādzīmes iegādi. Šajā kategorijā ietilpst vienīgi tie darījumi, kuriem visas pozīcijas ir pakļautas tikai vienas valūtas procentu likmei. Tādējādi ir izslēgti līgumi, kas paredz vienas vai vairāku ārvalstu valūtu maiņu, piemēram, dažādu valūtu mijmaiņas līgumi un valūtas iespējas līgumi, kā arī citi līgumi, kuru galvenā riska iezīme ir ārvalstu valūtas kursa risks – tie ir uzrādāmi kā ārvalstu valūtas maiņas līgumi. Vienīgais izņēmums ir, ja dažādu valūtu mijmaiņas līgumi tiek izmantoti kā portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcija; tādā gadījumā tie ir uzrādāmi šā veida riska ierobežošanas pozīcijām paredzētajās rindās. Procentu likmju līgumi ietver procentu likmes ārpusbiržas nākotnes līgumus, vienas valūtas procentu likmes mijmaiņas līgumus, regulētā tirgū tirgotus procentu likmes nākotnes līgumus, procentu likmju iespējas līgumus (ieskaitot procentu robežlikmju līgumus (caps, floors, collars, corridors)), procentu likmju mijmaiņas iespējas līgumus un procentu likmju garantijas;

    b) 

    kapitāla vērtspapīri – kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no konkrēta kapitāla vērtspapīra cenas vai kapitāla vērtspapīru cenu indeksa;

    c) 

    ārvalstu valūtas un zelts – šie atvasinātie instrumenti ietver līgumus par valūtas maiņu ārpusbiržas nākotnes līgumu tirgū un riska darījumiem ar zeltu. Tādējādi tie ietver tiešos ārpusbiržas nākotnes līgumus, ārvalstu valūtas kursa mijmaiņas līgumus, valūtas mijmaiņas līgumus (ieskaitot dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus), regulētā tirgū tirgotus valūtas nākotnes līgumus, valūtas iespējas līgumus, valūtas mijmaiņas iespējas līgumus un valūtas garantijas. Ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti ietver visus riska darījumus ar vienu vai vairākām valūtām neatkarīgi no tā, vai tie ir valūtas maiņas kursu vai procentu likmju darījumi, izņemot, ja portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijā tiek izmantoti dažādu valūtu mijmaiņas līgumi. Līgumi par zeltu ietver visus riska darījumus ar šo preci;

    d) 

    kredīti – kredītu atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuriem izmaksa ir galvenokārt piesaistīta kādam noteikta atsauces kredīta kredītspējas mēram un kuri neatbilst finanšu garantijas definīcijai (9. SFPS). Šie līgumi paredz apmaiņu ar maksājumiem, kuriem vismaz vienu no abām pozīcijām nosaka atsauces kredīta rezultātu rādītāji. Izmaksu izraisošie notikumi var būt dažādi, tostarp saistību neizpilde, reitinga samazinājums vai iepriekš noteiktas izmaiņas atsauces aktīva kredītriska starpībā; Kredītu atvasinātos instrumentus, kas atbilst šīs daļas 114. punktā sniegtajai finanšu garantijas definīcijai, uzrāda vienīgi 9. veidnē;

    e) 

    preces – šie atvasinātie instrumenti ir līgumi, kuru peļņa vai tās daļa ir atkarīga no cenas vai cenu indeksa tādām precēm kā dārgmetāli (izņemot zeltu), nafta, koksne vai lauksaimniecības produkti;

    f) 

    citas: šie atvasinātie instrumenti ir jebkuri citi atvasināto instrumentu līgumi, kuri neattiecas uz riska darījumiem ar ārvalstu valūtu, procentu likmēm, kapitāla vērtspapīriem, precēm vai kredītrisku, piemēram, atvasinātie instrumenti attiecībā uz klimatu vai apdrošināšanu.

    130. Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:

    a) 

    preces – šajā kategorijā uzrāda visus atvasināto instrumentu darījumus, kuros ir preču vai preču indeksa risks neatkarīgi no tā, vai tie ietver kopīgu riska darījumu ar precēm un jebkādu citu riska kategoriju, kas var būt ārvalstu valūta, procentu likme vai kapitāla vērtspapīri;

    b) 

    kapitāla vērtspapīri – izņemot līgumus par kopīgiem riska darījumiem ar precēm un kapitāla vērtspapīriem, kas ir uzrādāmi pie precēm, visi atvasināto instrumentu darījumi, kuri ir piesaistīti kapitāla vērtspapīru vai to indeksu rezultātiem, ir uzrādāmi kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šajā kategorijā iekļauj arī kapitāla vērtspapīru darījumus ar ārvalstu valūtas vai procentu likmes risku;

    c) 

    ārvalstu valūtas un zelts – šajā kategorijā ietver visus atvasināto instrumentu darījumus (izņemot tos, kas jau uzrādīti preču vai kapitāla vērtspapīru kategorijā), kuros riski ir attiecībā uz vairāk nekā vienu valūtu neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz procentus nesošiem finanšu instrumentiem vai valūtas maiņas kursiem, izņemot, ja portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijā tiek izmantoti dažādu valūtu mijmaiņas līgumi.

    10.2.    Par atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmās summas

    131. Atbilstoši SFPS visu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) atvasināto instrumentu “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīviem”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistībām”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”). Riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtība ir to pilnā patiesā vērtība, kas attiecīgā gadījumā ietver patiesās vērtības komponentus, kuri nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

    132. Papildus 1. daļas 27. punktā definētajai uzskaites vērtībai pārskatus sniedzošās iestādes atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visiem atvasinātajiem instrumentiem (neatkarīgi no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tie jāiegrāmato bilancē vai ārpus bilances) uzrāda patieso vērtību.

    133. “Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība neatkarīgi no tā, vai šie darījumi izraisa atvasināto riska darījumu iegrāmatošanu bilancē. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:

    a) 

    līgumiem ar mainīgām nominālajām vai nosacītajām pamatsummām uzskaites bāze ir nominālās vai nosacītās pamatsummas atsauces datumā;

    b) 

    atvasināto instrumentu līgumam ar reizinātāja komponentu uzrādāmā nosacītā summa ir līguma efektīvā nosacītā summa vai nominālvērtība;

    c) 

    mijmaiņas darījumi – mijmaiņas darījuma nosacītā summa ir pamatā esošā pamatsumma, uz kuras balstās apmaiņa ar procentu likmēm, ārvalstu valūtām vai citiem ienākumiem vai izdevumiem;

    d) 

    ar kapitāla vērtspapīriem un precēm saistīti līgumi – kapitāla vērtspapīru vai preču līgumiem uzrādāmā nosacītā summa ir preces vai kapitāla vērtspapīru produktu, par kuru pirkšanu vai pārdošanu noslēgts līgums, daudzuma reizinājums ar vienības līgumcenu. Preču līgumiem ar vairākām pamatsummas apmaiņām uzrādāmā nosacītā summa ir līgumsumma, kas reizināta ar atlikušo līgumā paredzēto pamatsummas apmaiņu skaitu;

    e) 

    kredītu atvasinātie instrumenti – kredītu atvasinātajiem instrumentiem uzrādāmā līgumsumma ir attiecīgā atsauces kredīta nominālvērtība;

    f) 

    digitālajiem iespējas līgumiem ir iepriekš noteikta atlīdzība, kas var būt naudas summa vai pamatā esošo aktīvu līgumu skaits. Digitālo iespējas līgumu nosacīto summu nosaka kā iepriekš noteikto naudas summu vai kā pamatā esošo aktīvu patieso vērtību atsauces datumā.

    134. Atvasinātajiem instrumentiem aile “Nosacītā summa” katram postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām vai vispār netiek iekļauti bilancē. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts.

    135. “Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “tostarp pārdoti” pa šādiem posteņiem: “Ārpusbiržas iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Kredīti”, “Preces” un “Citi”. Postenis “tostarp pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem).

    136. Darījumu klasificējot kā “Ārpusbiržas” vai “Organizētā tirgus”, balstās uz darījuma veikšanas tirgus būtību, nevis to, vai uz šo darījumu attiecas obligātas tīrvērtes pienākums. “Organizētais tirgus” ir regulēts tirgus KPR 4. panta 92. punkta nozīmē. Tāpēc, ja pārskatus sniedzošā sabiedrība noslēdz atvasināto instrumentu līgumu ārpusbiržas tirgū, kurā centrālā tīrvērte ir obligāta, tā attiecīgo atvasināto instrumentu klasificē kā “Ārpusbiržas”, nevis “Organizētā tirgus”.

    10.3.    Atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”

    137. Atvasinātos instrumentus, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst efektīvu riska ierobežošanas instrumentu kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS, saskaņā ar 39. SGS gadījumos, kad riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām tiek piemērots šis standarts, vai saskaņā ar grāmatvedības regulējumu atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda 10. veidnē kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”. Tas pats attiecas uz šādiem gadījumiem:

    a) 

    atvasinātie instrumenti, ar kuriem ierobežo risku nekotētiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem un kuriem izmaksas var būt piemērota patiesās vērtības aplēse;

    b) 

    kredītu atvasinātie instrumenti, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu, noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

    c) 

    atvasinātie instrumenti, kas klasificēti kā “tirdzniecības nolūkā turēti” saskaņā ar 9. SFPS A papildinājumu, vai tirdzniecības aktīvi saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bet kas nav iekļauti tirdzniecības portfelī, kā tas definēts KPR 4. panta 1. punkta 86. apakšpunktā.

    138. “Ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus.

    139. Atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” definīcijai, 10. veidnē uzrāda atsevišķi par katru riska veidu.

    140. Kredītu atvasinātos instrumentus, kas tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts, saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda attiecīgajā 10. veidnes rindā kredītriska kategorijā. Pārējās ekonomikas kredītriska ierobežošanas pozīcijas, kurām pārskatus sniedzošā sabiedrība nepiemēro 9. SFPS 6.7. punktu, uzrāda atsevišķi.

    10.4.    Atvasināto instrumentu sadalījums pa darījuma partneru sektoriem

    141. Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, uzrāda sadalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:

    a) 

    “kredītiestādes”;

    b) 

    “citas finanšu sabiedrības”;

    c) 

    “citi”, kas aptver visus pārējos darījuma partnerus.

    142. Visus ārpusbiržas atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda sadalījumā pa minētajiem darījuma partneriem.

    10.5.    Riska ierobežošanas uzskaite saskaņā ar valsts VPGP (11.2.)

    143. Ja saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti ir jāsadala pa riska ierobežošanas pozīciju kategorijām, šos instrumentus uzrāda atsevišķi pa piemērojamajām kategorijām: “patiesās vērtības riska ierobežošana”, “naudas plūsmas riska ierobežošana”, “pašizmaksas riska ierobežošana”, “riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās”, “portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošana” un “portfeļa procentu likmju riska naudas plūsmas riska ierobežošana”.

    144. Attiecīgos gadījumos atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “pašizmaksas riska ierobežošana” ir riska ierobežošanas kategorija, kurā riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus principā novērtē pēc iegādes izmaksām.

    10.6.    Par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmās summas (11.3. un 1, 1.3.1.).

    145. Attiecībā uz neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmā summa ir to uzskaites vērtība saskaņā ar piemērojamajiem novērtēšanas noteikumiem pa attiecīgajiem uzskaites portfeļiem atbilstoši SFPS vai VPGP, kuru pamatā ir BPD. Neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem nosacīto summu neuzrāda.

    10.7.    Pret risku nodrošinātie posteņi patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijās (11.4.)

    146. Pret risku nodrošinātajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzskaites vērtību attiecībā uz finanšu stāvokļa pārskatā atzītas patiesās vērtības riska ierobežošanas pret risku nodrošinātajiem posteņiem sadala pa uzskaites portfeļiem un ierobežoto risku veidiem. Ja finanšu instrumentam ierobežo vairāk nekā vienu risku, instrumentu uzrāda pie tā risku veida, pie kura riska ierobežošanas instruments uzrādāms saskaņā ar 129. punktu.

    147. “Mikrolīmeņa riska ierobežošana” ir riska ierobežošana, kas nav portfeļa procentu likmes riska ierobežošana 39. SGS 89.A punkta nozīmē. Mikrolīmeņa riska ierobežošana ietver neto pozīciju riska ierobežošanu saskaņā ar 9. SFPS 6.6. punktu.

    148. “Mikrolīmeņa riska ierobežošanas korekcijas” ietver visas riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz visām 147. punktā definētajām mikrolīmeņa riska ierobežošanām.

    149. “Aktīvu/saistību uzskaites vērtībā iekļautās riska ierobežošanas korekcijas” ir pret risku nodrošināto posteņu uzkrātā peļņa vai zaudējumi, ar ko koriģēta šo posteņu uzskaites vērtība un kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas ir kapitāla vērtspapīri, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda 1.3. veidnē. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz neatzītām stingrām apņemšanām vai to komponentiem neuzrāda.

    150. “Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai” ietver tās riska ierobežošanas korekcijas, kas pēc riska ierobežošanas attiecību pārtraukšanas un pret risku nodrošināto posteņu koriģēšanas atbilstoši riska ierobežošanas radītajai peļņai vai zaudējumiem vēl ir jāamortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot pārrēķinātu efektīvo procentu likmi pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, vai kā summa, kas atbilst iepriekš atzītajai kumulatīvajai riska ierobežošanas peļņai vai zaudējumiem tiem pret risku nodrošinātajiem aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

    151. Ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, tostarp neto pozīciju veidojošu finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, atbilst pret risku nodrošināta posteņa kritērijiem, šajā grupā ietilpstošos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda postenī “Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi vai saistības (pirms savstarpējā ieskaita)” to bruto uzskaites vērtībā pirms grupas instrumentu savstarpējā ieskaita.

    152. “Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi” ietver finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas iekļauti finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijā. Šos finanšu instrumentus uzrāda to bruto uzskaites vērtībā pirms portfeļa instrumentu savstarpējā ieskaita.

    11.   IZMAIŅAS ATSKAITĪJUMOS UN UZKRĀJUMOS KREDĪTZAUDĒJUMIEM (12.)

    11.1.    Izmaiņas atskaitījumos kredītzaudējumiem un kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtības samazinājums atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD (12.0.)

    153. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm vai tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, ja uz šiem aktīviem saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāattiecina vērtības samazināšana. 12.0. veidnē neuzrāda vērtības korekcijas tiem aktīviem, kas tiek novērtēti pēc LOCOM metodes.

    154. Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus.

    155. Atskaitījumu izmaiņas, ko izraisa finanšu aktīvu atmaksāšana un atsavināšana, uzrāda postenī “Citas korekcijas”. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar 72.–74. punktu.

    11.2.    Izmaiņas atskaitījumos un uzkrājumos kredītzaudējumiem atbilstoši SFPS (12.1.)

    156. 12.1. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm, instrumentiem un darījuma partneriem.

    157. Uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm. Vērtības samazinājumus aizdevumu apņemšanām uzrāda kā uzkrājumus vienīgi tad, ja tie netiek uzrādīti kopā ar vērtības samazinājumiem bilances aktīviem saskaņā ar 9. SFPS 7. B8.E punktu un šīs daļas 108. punktu. Uzkrājumu izmaiņas apņemšanām un finanšu garantijām, kas tiek novērtētas atbilstoši 37. SGS, un finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzrāda nevis šajā, bet 43. veidnē. Kredītriska izraisītās patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz apņemšanām un finanšu garantijām, kas saskaņā ar 9. SFPS tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda nevis šajā veidnē, bet postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, kā paredzēts šīs daļas 50. punktā.

    158. Posteņos “tostarp kolektīvi novērtētie atskaitījumi” un “tostarp individuāli novērtētie atskaitījumi” norāda attiecīgi kolektīvi vai individuāli novērtētā vērtības samazinājuma kopsummas izmaiņas attiecībā uz finanšu aktīviem.

    159. “Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi” ietver iniciēto vai iegādāto finanšu aktīvu sākotnējās atzīšanas brīdī iegrāmatoto paredzamo zaudējumu palielinājumus. Šo atskaitījumu palielinājumu uzrāda pirmajā pārskata sniegšanas atsauces datumā, kas seko minēto finanšu aktīvu iniciēšanai vai iegādei. Minēto finanšu aktīvu paredzamo zaudējumu palielinājumus vai samazinājumus pēc sākotnējās atzīšanas uzrāda citās attiecīgajās ailēs. Iniciētie vai iegādātie aktīvi ietver aktīvus, kas izriet no sniegto ārpusbilances apņemšanos izmantošanas.

    160. “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu” ietver paredzamo zaudējumu izmaiņas saistībā ar finanšu aktīvu pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu (izņemot norakstīšanu), kas notikusi pārskata periodā un ietver pārvešanu trešām personām, līgumtiesību izbeigšanos pilnīgas atmaksas rezultātā, attiecīgo finanšu aktīvu atsavināšanu vai to pārvešanu uz citu uzskaites portfeli. Atskaitījumu izmaiņas šajā ailē atzīst pirmajā atsauces datumā, kas seko atmaksai, atsavināšanai vai pārvešanai. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem šajā postenī ietver arī vērtības samazinājuma samazinājumus, ko rada ārpusbilances posteņa pārtapšana par bilances aktīvu.

    161. “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)” ietver pārskata perioda beigu paredzamo zaudējumu neto izmaiņas, ko izraisījusi kredītriska palielināšanās vai samazināšanās kopš sākotnējās atzīšanas neatkarīgi no tā, vai finanšu aktīvs šo izmaiņu dēļ pārklasificēts citā pakāpē. Šajā ailē uzrāda arī ietekmi, ko atskaitījumos radījusi finanšu aktīvu vērtības palielināšanās vai samazināšanās saistībā ar uzkrātajiem un samaksātajiem procentu ienākumiem. Šajā postenī turklāt uzrāda ietekmi, ko uz paredzamajiem zaudējumiem rada laika ritums, kā paredzēts 9. SFPS 5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktā. Tāpat šajā ailē uzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas. Paredzamo zaudējumu izmaiņas, ko rada riska darījumu atmaksāšana pa daļām, uzrāda šajā ailē, izņemot pēdējās daļas maksājumu, ko uzrāda ailē “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu”.

    162. Visas paredzamo kredītzaudējumu izmaiņas, kas saistītas ar atjaunojamiem riska darījumiem, uzrāda postenī “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)”, izņemot izmaiņas, kas saistītas ar norakstījumiem un iestādes kredītzaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšanu. Atjaunojami riska darījumi ir tie darījumi, kuros ir atļauts, ka klientu neapmaksātie atlikumi svārstās atkarībā no klientu lēmumiem par aizņemšanos un atmaksāšanu, ievērojot iestādes noteiktu limitu.

    163. “Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)” ietver izmaiņas, ko rada iestādes paredzamo zaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšana sakarā ar izmaiņām esošajos vērtības samazināšanas modeļos vai jaunu modeļu ieviešanu. Metodikas atjauninājumi ietver arī ietekmi, ko rada jaunu standartu pieņemšana. Metodikas izmaiņas, kuru rezultātā mainās aktīva vērtības samazinājuma pakāpe, ņem vērā, ja notikusi modeļa pilnīga nomaiņa. Šajā ailē neuzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas.

    164. Izmaiņas paredzamajos zaudējumos saistībā ar modificētajiem aktīviem (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) atkarībā no modifikāciju iezīmēm uzrāda šādi:

    a) 

    ja modifikācija izraisa attiecīgā aktīva daļēju vai pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu, kuras iemesls ir norakstīšana, kā noteikts 74. punktā, šīs norakstīšanas ietekmi uz paredzamajiem zaudējumiem uzrāda postenī “Atskaitījumu konta samazinājums norakstījumu dēļ”, bet visu citu šīs modifikācijas ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem uzrāda citās attiecīgajās ailēs;

    b) 

    ja modifikācija izraisa attiecīgā aktīva pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu, kuras iemesls nav norakstīšana, kā noteikts 74. punktā, un šā aktīva aizstāšanu ar jaunu aktīvu, šīs modifikācijas ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz aktīva atzīšanas pārtraukšanas radītajām izmaiņām uzrāda postenī “Izmaiņas saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu”, bet attiecībā uz jaunatzītā modificētā aktīva radītajām izmaiņām – postenī “Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi”. Atzīšanas pārtraukšana, kuras iemesls nav norakstīšana, ietver atzīšanas pārtraukšanu gadījumā, kad ir būtiski mainīti noteikumi, kas attiecas uz modificētajiem aktīviem;

    c) 

    ja modifikācija neizraisa modificētā aktīva pilnīgu vai daļēju atzīšanas pārtraukšanu, tās ietekmi uz paredzamajiem zaudējumiem uzrāda postenī “Izmaiņas saistībā ar modifikācijām bez atzīšanas pārtraukšanas”.

    165. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 72.–74. punktu un šādiem norādījumiem:

    a) 

    ja parāda instrumenta atzīšana tiek daļēji vai pilnīgi pārtraukta, jo nav nekādu pamatotu cerību atgūt attiecīgās summas, zaudējumu atskaitījumu samazinājumu saistībā ar norakstītajām summām uzrāda postenī “Atskaitījumu konta samazinājums norakstījumu dēļ”;

    b) 

    “Tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā norakstītās summas” ir pārskata periodā norakstītās finanšu aktīvu summas, kas pārsniedz atzīšanas pārtraukšanas datumā attiecībā uz konkrētajiem finanšu aktīviem fiksēto atskaitījumu konta summu. Tās ietver visas pārskata periodā norakstītās summas, ne tikai tās, attiecībā uz kurām vēl tiek veiktas piedziņas darbības.

    166. “Citas korekcijas” ietver summas, kas nav uzrādītas iepriekšējās ailēs, tostarp korekcijas attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem ārvalstu valūtas kursa starpību dēļ, ja tas saskan ar ārvalstu valūtas ietekmes uzrādīšanu 2. veidnē.

    11.3.    Summu pārvedumi no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu (atspoguļojums bruto summās) (12.2.)

    167. 12.2. veidnē uzrāda pārskata periodā no vienas vērtības samazinājuma pakāpes uz citu pakāpi pārvesto bruto uzskaites vērtību, ja runa ir par finanšu aktīviem, vai nominālvērtību, ja runa ir par ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības.

    168. Bruto uzskaites vērtību vai nominālvērtību uzrāda tikai tiem finanšu aktīviem vai ārpusbilances riska darījumiem, kuri pārskata atsauces datumā ir citā vērtības samazinājuma pakāpē nekā finanšu gada sākumā vai to sākotnējās atzīšanas brīdī. Attiecībā uz bilances riska darījumiem, kuriem 12.1. veidnē uzrādāmais vērtības samazinājums ietver ārpusbilances komponentu (9. SFPS 5.5.20. un 7. SFPS B8.E), ņem vērā gan bilances, gan ārpusbilances komponenta pakāpes izmaiņas.

    169. Uzrādot pārvedumus, kas notikuši finanšu gada laikā, finanšu aktīvus un ārpusbilances riska darījumus, kuriem kopš finanšu gada sākuma vai sākotnējās atzīšanas brīža vērtības samazinājuma pakāpe ir mainījusies vairākas reizes, uzrāda tā, it kā tie būtu pārvesti no vērtības samazinājuma pakāpes, kurā tie bija finanšu gada sākumā vai sākotnējās atzīšanas brīdī, uz vērtības samazinājuma pakāpi, kurā tie ir pārskatu atsauces datumā.

    170. Bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība, kas jāuzrāda 12.2. veidnē, ir bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība pārskata datumā neatkarīgi no tā, vai pārvešanas datumā šī vērtība bija augstāka vai zemāka.

    12.   SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS (13.)

    12.1.    Nodrošinājumu un garantiju sadalījums pa aizdevumiem un avansiem, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti (13.1.)

    171. Nodrošinājumu un garantijas, ar ko nodrošina aizdevumus un avansus, neatkarīgi no juridiskās formas uzrāda sadalījumā pa ķīlu veidiem – ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa saņemtajām finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem un mērķiem.

    172. 13.1. veidnē uzrāda “Nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. veidnes ailēs uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību.

    173. Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, jēdzieniem ir šādas nozīmes:

    a) 

    postenī “Ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi” aile “Mājokļu” ietver ar mājokļu nekustamo īpašumu nodrošinātus aizdevumus un aile “Komerciālie” – aizdevumus, kas nav nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu, tostarp nodrošinātus ar birojiem, komerctelpām un citiem komerciāla nekustamā īpašuma veidiem. To, vai nodrošinājums ar nekustamo īpašumu ir uzskatāms par mājokļu vai komerciālo, nosaka saskaņā ar KPR;

    b) 

    postenī “Citi nodrošinātie aizdevumi” aile “Nauda [Emitētie parāda instrumenti]” ietver a) noguldījumus pārskatus sniedzošajā iestādē, kuri ieķīlāti kā aizdevuma nodrošinājums, un b) pārskatus sniedzošās iestādes emitētos parāda vērtspapīrus, kuri ieķīlāti kā aizdevuma nodrošinājums, bet aile “Pārējie” ietver jebkuru trešo personu emitēto vērtspapīru vai citu aktīvu ķīlas;

    c) 

    “Saņemtās finanšu garantijas” ietver līgumus, kas saskaņā ar šīs daļas 114. punktu uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus iestādei, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem.

    174. Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums vai garantijas, summu “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā. Attiecībā uz aizdevumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nodrošinājumu ar nekustamo īpašumu vienmēr uzrāda vispirms neatkarīgi no tā kvalitātes salīdzinājumā ar cita veida nodrošinājumu. Ja “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” pārsniedz attiecīgā nekustamā īpašuma vērtību, tā atlikušo vērtību sadala pa citiem nodrošinājuma veidiem un garantijām pēc kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā.

    12.2.    Attiecīgajā periodā ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [turējumā pārskata sniegšanas datumā] (13.2.)

    175. Šajā veidnē norāda uzskaites vērtību nodrošinājumam, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē.

    12.3.    Uzkrātais ar pārņemšanu iegūtais nodrošinājums [materiālie aktīvi] (13.3.)

    176. “Piespiedu atsavināšana [materiālie aktīvi]” ir uzskaites vērtības kopsumma tiem materiālajiem aktīviem, kuri iegūti, pārņemot nodrošinājumu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, izņemot aktīvus, kuri klasificēti kā “Pamatlīdzekļi”.

    13.   PATIESĀS VĒRTĪBAS HIERARHIJA – PATIESAJĀ VĒRTĪBĀ NOVĒRTĒTIE FINANŠU INSTRUMENTI (14.)

    177. Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. punktā paredzēto hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni.

    178. “Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ietver peļņu vai zaudējumus no attiecīgajā periodā notikušās pārvērtēšanas saskaņā ar 9. SFPS, 13. SFPS vai attiecīgā gadījumā valsts VPGP attiecībā uz instrumentiem, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Šo peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai attiecīgā gadījumā apvienoto ienākumu pārskatā, tādējādi uzrāda summas pirms nodokļiem.

    179. “Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam.

    14.   ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA UN AR PĀRVESTIEM FINANŠU AKTĪVIEM SAISTĪTĀS FINANŠU SAISTĪBAS (15.)

    180. 15. veidnē iekļauj informāciju par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnā apmērā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem atzīšana pārtraukta pilnībā, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības.

    181. Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē.

    182. Aile “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām, jo iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109., 243. un 244. pantu.

    183. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:

    a) 

    summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret nodrošinājumu naudā,

    b) 

    summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

    184. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus.

    185. Ja vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde ienākumu pārskatā deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas.

    15.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (16.)

    186. Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā sadalījumā.

    15.1.    Procentu ienākumi un izdevumi sadalījumā pa instrumentiem un darījuma partneru sektoriem (16.1.)

    187. Procentu ienākumus uzrāda šādos divos sadalījumos:

    a) 

    procentu ienākumi par finanšu un citiem aktīviem;

    b) 

    procentu ienākumi par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

    188. Procentu izdevumus uzrāda šādos divos sadalījumos:

    a) 

    procentu izdevumi par finanšu un citām saistībām;

    b) 

    procentu izdevumi par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

    189. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem un par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem, kā arī par noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

    190. Procentu izdevumi par finanšu saistībām un par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām, kā arī par parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

    191. 16.1. veidnes vajadzībām īsās pozīcijas skata kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai.

    192. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” ietver riska ierobežošanas instrumentu procentu ienākumus un izdevumus, ja pret risku nodrošinātie posteņi ienes procentus.

    193. Ja tiek izmantota tīrā cena, procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar šiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne uzskaites viedokļa. Tādā gadījumā ekonomikas riska ierobežošanas atvasināto instrumentu procentu ienākumus uzrāda atsevišķi pie tirdzniecības atvasināto instrumentu procentu ienākumiem. Pie tirdzniecības nolūkā turētu atvasināto instrumentu procentiem uzrāda arī atbilstoši ilgumam aprēķinātās maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā.

    194. Atbilstoši SFPS “tostarp procentu ienākumi par samazinātas vērtības finanšu aktīviem” ir procentu ienākumi par finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, ieskaitot pirktus vai iniciētus finanšu aktīvus ar samazinātu kredītvērtību. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā postenī ietver procentu ienākumus par aktīviem, kuru vērtība samazināta par speciālajiem atskaitījumiem kredītriskam.

    15.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.2.)

    195. Peļņu vai zaudējumus, ko konstatē, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība.

    196. Atbilstoši SFPS 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un ar citām novērtējuma metodēm, piemēram, LOCOM. Šajā veidnē neuzrāda peļņu un zaudējumus no finanšu instrumentiem, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami, neatkarīgi no šiem instrumentiem piemērojamajiem vērtēšanas noteikumiem.

    15.3.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām, tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām, dalījumā pa instrumentiem (16.3.)

    197. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi).

    198. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu tirdzniecības tūlītējā tirgū, izņemot ārvalstu banknošu un monētu maiņu, uzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus. Peļņu un zaudējumus no dārgmetālu tirdzniecības vai atzīšanas pārtraukšanas un pārvērtēšanas neuzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus, bet gan kā “Citus darbības ienākumus” vai “Citus darbības izdevumus” saskaņā ar šīs daļas 316. punktu.

    199. Postenis “tostarp ekonomikas riska ierobežošana, kurā izmanto patiesās vērtības iespēju” ietver tikai peļņu un zaudējumus no kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai uz portfeli “tirdzniecības nolūkā turēti” [9. SFPS 5.6.2.], uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”.

    15.4.    Peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām un no tirdzniecības finanšu aktīviem un tirdzniecības finanšu saistībām dalījumā pa risku veidiem (16.4.)

    200. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī sadalījumā pa risku veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču un citu) neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda pa šādām riska kategorijām:

    a) 

    procentu likme – ietver tirdzniecību ar aizdevumiem un avansiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem (turētajiem vai emitētajiem);

    b) 

    kapitāla vērtspapīri – ietver tirdzniecību ar akcijām, PVKIU kvotām un citiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem;

    c) 

    ārvalstu valūtas tirdzniecība – ietver vienīgi tirdzniecību ar ārvalstu valūtām;

    d) 

    kredītrisks – ietver ar kredītrisku saistīto parādzīmju tirdzniecību;

    e) 

    preces – šajā postenī iekļauj vienīgi atvasinātos instrumentus, jo tirdzniecības nolūkā turēto preču peļņu un zaudējumus uzrāda kā “Citus darbības ienākumus” vai “Citus darbības izdevumus” saskaņā ar šīs daļas 316. punktu;

    f) 

    citas: ietver tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ko nevar klasificēt citur.

    15.5.    Peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (1, 6.4.1.).

    201. Peļņu vai zaudējumus no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi).

    202. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā iekļauj netirdzniecības finanšu aktīvus, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”.

    15.6.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa instrumentiem (16.5.)

    203. Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda neto realizēto un nerealizēto peļņu vai zaudējumus un attiecīgajā periodā fiksētās finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas, ja pašu kredītrisks netiek uzrādīts pārējos apvienotajos ienākumos.

    204. Ja, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab ir noteikts kā tāds, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek izmantots kredītu atvasinātais instruments, ko novērtē patiesajā vērtībā, attiecīgā finanšu instrumenta peļņu vai zaudējumus minētās noteikšanas sakarā uzrāda postenī “tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Pēc tam šo finanšu instrumentu patiesās vērtības radīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi pēc tam, kad finanšu aktīvi un saistības riska ierobežošanas nolūkā noteikti kā tādi, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

    15.7.    Peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites (16.6.)

    205. Visu peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites (izņemot procentu ienākumus vai izdevumus tīrās cenas izmantošanas gadījumā) uzrāda sadalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas instrumentiem neietver peļņu un zaudējumus no to riska ierobežošanas instrumentu elementiem, kas nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 9. SFPS 6.2.4. punktu. Minētos nenoteiktos riska ierobežošanas instrumentus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 60. punktu. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (neto pozīcijas riska ierobežošana).

    206. “Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku” ietver peļņu un zaudējumus no pret risku nodrošinātajiem posteņiem, ja tie ir parāda instrumenti, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu parējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu [9. SFPS 6.5.8.].

    207. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā veidnē paredzēto sadalījumu pa riska ierobežošanas veidiem ievēro tiktāl, ciktāl šis sadalījums ir saderīgs ar piemērojamajām grāmatvedības prasībām.

    15.8.    Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājumi (16.7.)

    208. Posteni “Palielinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu.

    16.   SASKAŅOŠANA STARP GRĀMATVEDĪBAS UN KPR KONSOLIDĀCIJAS TVĒRUMU (17.)

    209. “Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības. Iestādes pārskatus par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā saviem finanšu pārskatiem.

    210. Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnā apmērā konsolidē visus meitasuzņēmumus.

    211. “Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir.

    212. “Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

    17.   IEŅĒMUMUS NENESOŠI RISKA DARĪJUMI (18.)

    213. 18. veidnes mērķiem ieņēmumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

    a) 

    tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas;

    b) 

    uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnā apmērā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavēto summu pastāvēšanas un no termiņa kavējuma dienu skaita.

    214. Šī riska darījumu atzīšana par ieņēmumus nenesošiem ir neatkarīga no saskaņā ar KPR 178. pantu regulatīvā nolūkā veiktas riska darījumu atzīšanas par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, vai saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu grāmatvedības mērķiem veiktas to atzīšanas par samazinātas vērtības darījumiem.

    215. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības, un riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti par samazinātas vērtības darījumiem, visos gadījumos uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem. Atbilstoši SFPS samazinātas vērtības riska darījumi 18. veidnes mērķiem ir tie, kuriem ir konstatēta samazināta kredītvērtība (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību. Riska darījumus, kuri ir iekļauti nevis 3. vērtības samazinājuma pakāpē, bet citās, uzskata par ieņēmumus nenesošiem, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem.

    216. Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu.

    217. 18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (parāda vērtspapīrus un aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

    218. Parāda instrumentus iekļauj šādos uzskaites portfeļos: a) parāda instrumenti, kas novērtēti iegādes izmaksās vai amortizētajās izmaksās, b) parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai caur pašu kapitālu un uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, un c) parāda instrumenti, kas novērtēti pēc striktās LOCOM metodes vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai caur pašu kapitālu un uz kuriem neattiecas vērtības samazināšana. Tos uzrāda saskaņā ar šīs daļas 233. punktu. Katru kategoriju uzrāda sadalījumā pa instrumentiem un pa darījuma partneriem.

    219. Atbilstoši SFPS un attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:

    a) 

    sniegtās aizdevumu apņemšanās;

    b) 

    sniegtās finanšu garantijas;

    c) 

    citas sniegtās apņemšanās.

    220. Parāda instrumentus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS, uzrāda atsevišķi.

    221. Attiecībā uz parāda instrumentiem 18. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā.

    222. 18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja ir izpildīti šīs daļas 96. punkta kritēriji.

    223. 18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē.

    224. Saistības uzskata par ieņēmumus nenesošu riska darījumu to nominālvērtībā, ja to izmantošanas vai citādas izlietošanas gadījumā rastos riska darījumi, kuriem būtu risks, ka bez nodrošinājuma realizēšanas tie netiks pilnībā atmaksāti.

    225. Sniegtās finanšu garantijas uzskata par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem to nominālvērtībā, ja attiecīgajai finanšu garantijai pastāv risks, ka garantijas ņēmējs to izmantos, tostarp īpaši gadījumā, ja pamatā esošais garantētais riska darījums atbilst 213. punktā minētajiem ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem. Ja garantijas ņēmējs kavē termiņu summai, kura pienākas saskaņā ar finanšu garantijas līgumu, pārskatus sniedzošā iestāde novērtē, vai attiecīgais debitoru parāds atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem.

    226. Riska darījumus, kas saskaņā ar 213. punktu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ieņēmumus nenesošus (“balstoties uz darījumu”), vai kā ieņēmumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“balstoties uz debitoru”). Dažādu ieņēmumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ieņēmumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:

    a) 

    ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kas saskaņā ar KPR 178. pantu klasificēti kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, piemēro minētajā pantā noteikto klasificēšanas pieeju;

    b) 

    riska darījumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši vērtības samazinājuma dēļ, piemēro vērtības samazinājuma atzīšanas kritērijus, kuri noteikti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā;

    c) 

    pārējiem ieņēmumus nenesošajiem riska darījumiem, kas nav klasificēti ne kā tādi, kuru saistības netiek pildītas, ne kā tādi, kuriem ir samazināta vērtība, piemēro KPR 178. panta noteikumus par riska darījumiem, kuru saistības netiek pildītas.

    227. Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ieņēmumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē, vai par ieņēmumus nenesošiem būtu jāatzīst arī riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, ja tie jau nav atzīti par samazinātas vērtības darījumiem vai saskaņā ar KPR 178. pantu par tādiem, kuru saistības netiek pildītas, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju.

    228. Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ieņēmumus nenesošs, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    a) 

    riska darījums atbilst izslēgšanas kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, atceļot darījumu klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu;

    b) 

    debitora stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka ir ticams, ka notiks pilnīga atmaksāšana saskaņā ar sākotnējiem vai attiecīgā gadījumā modificētajiem nosacījumiem;

    c) 

    debitoram nav nekādu summu, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas.

    229. Kamēr nav izpildīti šīs daļas 228. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, riska darījumu klasificē kā ieņēmumus nenesošu, pat ja attiecīgais riska darījums jau atbilst kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošā iestāde piemēro, atceļot darījuma klasifikāciju samazinātas vērtības un saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

    230. Ieņēmumus nenesošos riska darījumus saskaņā ar 5. SFPS klasificējot kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus, netiek pārtraukta to klasifikācija ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā.

    231. Ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem piemērojot pārskatīšanas pasākumus, šie riska darījumi nezaudē ieņēmumus nenesošu darījumu statusu. Ja ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi (skatīt 262. punktu), uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ieņēmumus nenesoši, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    a) 

    pārskatus sniedzošā iestāde neuzskata, ka attiecīgie riska darījumi ietilpst samazinātas vērtības vai saistību nepildīšanas kategorijā attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu;

    b) 

    ir pagājis viens gads kopš vēlākā no šādiem diviem notikumiem: pārskatīšanas pasākumu piemērošanas sākums vai brīdis, kad riska darījumi klasificēti kā ieņēmumus nenesoši;

    c) 

    pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas vairs nav nekādu kavēto summu, nedz bažu par riska darījuma atmaksāšanu pilnā apmērā saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem. Bažu nepastāvēšanu nosaka atbilstoši debitora finanšu stāvokļa analīzei, ko veikusi attiecīgā iestāde. Var uzskatīt, ka bažas vairs nepastāv, ja debitors ar regulārajiem maksājumiem saskaņā ar pēcpārskatīšanas nosacījumiem ir kopā samaksājis summu, kas atbilst līdzšinējai kavētajai summai (ja bija kavētās summas) vai kas ir norakstīta (ja kavēto summu nebija) saskaņā ar pārskatīšanas pasākumiem, vai ja debitors ir citādi pierādījis spēju ievērot pēcpārskatīšanas nosacījumus.

    Konkrētos izslēgšanas nosacījumus, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā, piemēro papildus tiem kritērijiem, kurus pārskatus sniedzošās iestādes piemēro riska darījumiem, kuriem samazināta vērtība un kuru saistības netiek pildītas, attiecīgi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un KPR 178. pantu.

    232. Ja pēc šīs daļas 231. punkta b) apakšpunktā minētā viena gada perioda beigšanās minētajā apakšpunktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nenesošu pārskatītu riska darījumu. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

    233. Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 18. veidnē uzrāda šādi:

    a) 

    “Iegādes izmaksās vai amortizētajās izmaksās novērtētie parāda instrumenti” ietver parāda instrumentus, kas iekļauti kādā no šiem posteņiem:

    i) 

    “amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu aktīvi” (SFPS);

    ii) 

    “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes”, ieskaitot parāda instrumentus, kuriem piemēro mēreno LOCOM metodi (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

    iii) 

    “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi”, izņemot parāda instrumentus, kuri tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

    b) 

    “Vērtības samazinājumam pakļauti parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai pašu kapitālā” ietver parāda instrumentus, kas iekļauti kādā no šiem posteņiem:

    i) 

    “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” (SFPS);

    ii) 

    “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”, ja uz šīs novērtējuma kategorijas instrumentiem var tikt attiecināta vērtības samazināšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD;

    c) 

    “Parāda instrumenti, kas novērtēti pēc striktās LOCOM metodes vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pašu kapitālā un kas nav pakļauti vērtības samazinājumam” ietver parāda instrumentus, kas iekļauti kādā no šiem posteņiem:

    i) 

    “Netirdzniecības finanšu aktīvi, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS);

    ii) 

    “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS);

    iii) 

    “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

    iv) 

    “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi”, ja attiecīgie parāda instrumenti tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD);

    v) 

    “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu”, ja uz šīs novērtējuma kategorijas parāda instrumentiem neattiecas vērtības samazināšana saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD.

    234. Ja SFPS vai attiecīgie valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, paredz apņemšanos noteikšanu par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aktīvu uzskaites vērtību, kas izriet no šīs noteikšanas, un novērtējuma patiesajā vērtībā uzrāda postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS) vai postenī “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD). Ja no minētās noteikšanas izriet kādas saistības, to uzskaites vērtību 18. veidnē neuzrāda. Nosacīto summu attiecībā uz visām apņemšanām, kas noteiktas par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda 9. veidnē.

    235. Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ieņēmumus nesošajā un ieņēmumus nenesošajā kategorijā, kā noteikts šīs daļas 96. punktā. Riska darījumus, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, bet kuri nav būtiski saskaņā ar KPR 178. pantu, uzrāda pie ieņēmums nesošiem riska darījumiem postenī “Termiņš kavēts > 30 dienas <= 90 dienas”.

    236. Ieņēmumus nenesošos riska darījumus uzrāda sadalījumā pa kavējuma diapazoniem. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri ir atzīti par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ, uzrāda attiecīgajā ailē. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam.

    237. Atsevišķās ailēs uzrāda šādus riska darījumus:

    a) 

    riska darījumus, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem; atbilstoši SFPS šajā ailē uzrāda aktīvus ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību;

    b) 

    riska darījumi, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.

    238. Skaitļus postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumi” uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu.

    239. Attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība vai nominālvērtība.

    18.   PĀRSKATĪTIE RISKA DARĪJUMI (19.)

    240. 19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi. Pārskatīšanas pasākumi nozīmē pretimnākšanu debitoram, kuram ir radušās vai tuvā nākotnē radīsies grūtības nokārtot savas finanšu saistības (turpmāk “finansiālas grūtības”).

    241. 19. veidnes mērķiem pretimnākšana var nozīmēt zaudējumus aizdevējam, un tā ir jebkura no šādām darbībām:

    a) 

    modifikāciju veikšana līdzšinējos līguma noteikumos, kurus debitors, kā uzskatāms, nespētu ievērot tādu finansiālo grūtību dēļ (“grūtību skarts parāds”), kas izraisa nepietiekamu parādu nokārtošanas spēju, un kuras nebūtu veiktas, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību;

    b) 

    grūtību skarta parāda līguma pilnīga vai daļēja refinansēšana, kas nebūtu veikta, ja debitoram nebūtu finansiālo grūtību.

    242. Pretimnākšanas pierādījumi ir vismaz šādi:

    a) 

    modificētie līguma noteikumi salīdzinājumā ar līdzšinējiem līguma noteikumiem ir par labu debitoram;

    b) 

    modificētajā līgumā iekļautie noteikumi ir labvēlīgāki nekā noteikumi, kurus no tās pašas iestādes tajā pašā laikā būtu varējuši iegūt citi debitori ar līdzīgu riska profilu.

    243. Ja tiek izmantotas klauzulas, kuras, izmantotas pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”), to uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības.

    244. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru pašreizējos noteikumus debitors nespēj izpildīt.

    245. 19. veidnes mērķiem “debitors” ietver visus debitora grupā ietilpstošos tiesību subjektus, kas ir grāmatvedības konsolidācijas tvērumā, un fiziskās personas, kuru kontrolē ir minētā grupa.

    246. 19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (kuri ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu apņemšanās, tostarp aizdevumu apņemšanās, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārskata sniegšanas datumā ir aktīvi. “Parāds” neietver tirdzniecības nolūkā turētus riska darījumus.

    247. “Parāds” ietver arī aizdevumus un avansus un parāda vērtspapīrus, kas klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi, un atsavināmas grupas, kas saskaņā ar 5. SFPS klasificētas kā pārdošanai turētas.

    248. 19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda šīs daļas 247. punktā norādīta “parādam”.

    249. Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 19. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 233. punktā.

    250. 19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus.

    251. “Bruto uzskaites vērtību” attiecībā uz “parādu” 19. veidnē uzrāda, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz sniegtajām aizdevumu apņemšanām, kas ir ārpusbilances riska darījumi, uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā.

    252. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā samazinātas vērtības darījumi vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Atbilstoši SFPS modificētos finanšu aktīvus (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi šīs daļas 240. un 241. punktā minētā pretimnākšana, neatkarīgi no tā, kā modifikācijas kopš finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas ietekmējušas tā kredītriska izmaiņas. Par pārskatīšanas pasākumiem uzskata turpmāk minēto:

    a) 

    modificēts līgums, kas pirms modificēšanas bijis klasificēts kā ieņēmumus nenesošs vai modifikāciju neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ieņēmumus nenesošs;

    b) 

    līguma modifikācijas paredz parāda pilnīgu vai daļēju anulēšanu ar norakstīšanu;

    c) 

    iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoru, kurš ir ieņēmumus nenesošs vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā tiktu atzīts par ieņēmumus nenesošu;

    d) 

    tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors ir veicis pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kas bija ieņēmumus nenesošs vai refinansēšanas neveikšanas gadījumā būtu klasificēts kā ieņēmumus nenesošs.

    253. Modifikācijas, kas ietver atmaksāšanu, kuru veic, pārņemot nodrošinājumu, uzskata par pārskatīšanas pasākumu, ja minētie grozījumi ir uzskatāmi par pretimnākšanu.

    254. Atspēkojama prezumpcija, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv šādos gadījumos:

    a) 

    modificētajam līgumam vismaz vienu reizi trīs mēnešu laikā pirms tā modificēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas (neesot ieņēmumus nenesošam), vai nemodificēšanas gadījumā tam būtu bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums, kas pārsniedz 30 dienas;

    b) 

    tajā pašā laikā, kad iestāde piekrita papildu parādam, vai tuvu šim brīdim debitors ir veicis pamatsummas vai procentu maksājumus par tādu citu līgumu ar šo iestādi, kuram vismaz vienu reizi trīs mēnešu laikā pirms tā refinansēšanas ir bijis pilnīgs vai daļējs termiņa kavējums par 30 dienām;

    c) 

    iestāde apstiprina iestrādāto pārskatīšanas klauzulu izmantošanu attiecībā uz debitoriem, kuri kavē termiņu par 30 dienām vai šo klauzulu neizmantošanas gadījumā kavētu termiņu par 30 dienām.

    255. Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī 245. punkta nozīmē. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir tikuši piemēroti pārskatīšanas pasākumi.

    256. Pārskatītos riska darījumus iekļauj ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ieņēmumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar šīs daļas 213.–224. punktu un 260. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

    a) 

    pārskatītais riska darījums tiek uzskatīts par ieņēmumus nesošu, tostarp gadījumos, kad tas ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijas pēc tam, kad debitora finanšu stāvokļa analīze ir parādījusi, ka tas vairs neatbilst nosacījumiem tā uzskatīšanai par ieņēmumus nenesošu;

    b) 

    ir pagājuši vismaz divi gadi kopš dienas, kad pārskatītais riska darījums atzīts par ieņēmumus nesošu (“pārbaudes periods”);

    c) 

    vismaz pusi no pārbaudes perioda ir veikti regulāri pamatsummas vai procentu maksājumi, kuru kopsumma pārsniedz summu, kas būtu uzskatāma par nebūtisku;

    d) 

    pārbaudes perioda beigās nevienam riska darījumam ar attiecīgo debitoru termiņa kavējums nepārsniedz 30 dienas.

    257. Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti 256. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

    258. Pārskatītus riska darījumus, kas saskaņā ar 5. SFPS ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi, turpina uzskatīt par pārskatītiem riska darījumiem.

    259. Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ieņēmumus nesošu kopš dienas, kad sākts piemērot pārskatīšanas pasākumus, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

    a) 

    minētā piemērošana nav izraisījusi riska darījuma klasificēšanu par ieņēmumus nenesošu;

    b) 

    dienā, kad sākta pārskatīšanas pasākumu piemērošana, attiecīgais riska darījums netika uzskatīts par ieņēmumus nenesošu.

    260. Ja ieņēmumus nesošam pārskatītam riska darījumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kurš ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas vai kura termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, piemēro papildu pārskatīšanas pasākumus, to klasificē kā ieņēmumus nenesošu.

    261. “Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ieņēmumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods saskaņā ar 256. punktu, tostarp, ja tiek piemērots 259. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ieņēmumus nenesoši riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem ailē “tostarp ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem”.

    262. “Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ieņēmumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:

    a) 

    riska darījumi, kas ir kļuvuši par ieņēmumus nenesošiem pārskatīšanas pasākumu piemērošanas dēļ;

    b) 

    riska darījumi, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas;

    c) 

    pārskatītie riska darījumi, kas ir pārklasificēti no ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijas, tostarp riska darījumi, kas ir pārklasificēti, piemērojot 260. punktu.

    263. Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti riska darījumiem, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi ailē “tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumiem”.

    264. Atsevišķās ailēs uzrāda šādus ieņēmumus nenesošus riska darījumus ar pārskatīšanas pasākumiem:

    a) 

    riska darījumi, kuri saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir uzskatāmi par samazinātas vērtības darījumiem. Atbilstoši SFPS šajā ailē uzrāda aktīvus ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe), ieskaitot pirktus vai iniciētus aktīvus ar samazinātu kredītvērtību;

    b) 

    riska darījumi, attiecībā uz kuriem saskaņā ar KPR 178. pantu tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības.

    265. Aile “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā, atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.

    266. Pārskatītus riska darījumus, kuri ir gan modificēti, gan refinansēti, uzrāda ailē “Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos” vai ailē “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veikto refinansēšanu uzrāda ailē“Refinansēšana” kā pārskatus sniedzošās iestādes nodrošinātā refinansēšanas parāda instrumenta kopsummu vai ar pārskatus sniedzošo iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā modifikāciju, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu modificēšanu izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu.

    267. Uzkrāto vērtības samazinājumu, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu.

    268. Attiecībā uz visiem riska darījumiem, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir ieņēmumus nesoši vai nenesoši, uzrāda saņemto nodrošinājumu un garantijas. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība.

    19.   ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS (20.)

    269. 20. veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz šīs regulas 5. panta a) apakšpunkta 4. punktā noteikto robežlielumu.

    19.1.    Ģeogrāfiskais sadalījums pa darbības vietām (20.1.–20.3.)

    270. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. veidnē “darbības attiecīgajā valstī” nošķir no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. Šajā pielikuma daļā “atrašanās vieta” ir attiecīgos aktīvus vai saistības atzinušās juridiskās personas reģistrācijas valsts; attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas valsts. Šajā nolūkā darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes atrašanās vietas dalībvalstī.

    19.2.    Ģeogrāfiskais sadalījums pa darījuma partneru rezidences vietām (20.4.–20.7.)

    271. 20.4. līdz 20.7. veidnē informāciju “pa valstīm” uzrāda, balstoties uz tiešā darījumu partnera rezidences vietu atbilstoši šā pielikuma 1. daļas 43. punktam. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar starptautiskajām organizācijām un daudzpusējām attīstības bankām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”.

    272. Postenis “Atvasinātie instrumenti” ietver gan tirdzniecības atvasinātos instrumentus, tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, gan riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus atbilstoši SFPS un atbilstoši VPGP, kuri uzrādīti 10. un 11. veidnē.

    273. Tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus atbilstoši SFPS un tirdzniecības aktīvus atbilstoši VPGP uzrāda atsevišķi. “Finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana” ir ar tādu pašu nozīmi kā šīs daļas 93. punktā. Aktīvus, kas tiek novērtēti pēc LOCOM un kuriem veiktas kredītriska izraisītas vērtības korekcijas, uzskata par samazinātas vērtības aktīviem.

    274. “Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” 20.4. un 20.7. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā.

    275. Attiecībā uz parāda instrumentiem 20.4. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrāda uzskaites vērtību. Ailē “Tostarp ieņēmumus nenesoši” parāda instrumentus uzrāda, kā noteikts šīs daļas 213.–232. punktā. Parādu pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. veidnes nozīmē, kuriem piemēro šīs daļas 240.–255. punktā minētos pārskatīšanas pasākumus.

    276. “Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām” 20.5. veidnē saskaņā ar šīs daļas 11. punktu ietver uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzkrājumus aizdevumu apņemšanām un finanšu garantijām, kam piemēro 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, un uzkrājumus apņemšanām un garantijām atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD.

    277. Aizdevumus un avansus, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, 20.7. veidnē uzrāda “pa valstīm”, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Ailē “vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi” portfeļi ir tie paši, kas minēti šīs daļas 93. punktā.

    20.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – OPERATĪVĀS NOMAS AKTĪVI (21.)

    278. Lai aprēķinātu šīs regulas 9. panta e) punktā paredzēto robežvērtību, summu, kura atbilst materiālajiem aktīviem, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, dala ar materiālo aktīvu kopsummu.

    279. Atbilstoši SFPS aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda sadalījumā pa novērtējuma metodēm.

    21.   AKTĪVU PĀRVALDĪBA, TURĒTĀJBANKAS PAKALPOJUMI UN CITAS PAKALPOJUMU FUNKCIJAS (22.)

    280. Šīs regulas 9. panta f) punktā paredzētās robežvērtības aprēķinā summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tāpat summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība.

    21.1.    Maksu un komisijas naudas ienākumu un izdevumu sadalījums pa darbības veidiem (22.1.)

    281. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Atbilstoši SFPS šajā veidnē uzrāda tos maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, kas nav:

    a) 

    summas, ko ņem vērā, aprēķinot finanšu instrumentu efektīvos procentus [7. SFPS 20. c)];

    b) 

    summas saistībā ar finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā [7. SFPS 20. c) i)].

    282. Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; tās ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 9. SFPS 5.1.1.).

    283. Atbilstoši SFPS darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām”, “Neto peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” atkarībā no tā, kurā uzskaites portfelī tās klasificētas. Tās neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

    284. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:

    a) 

    “Vērtspapīri – Emisijas” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti to vērtspapīru iniciēšanā vai emisijā, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

    b) 

    “Vērtspapīri – Pārveduma rīkojumi” ietver maksas un komisijas naudu, ko rada vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rīkojumu saņemšana, pārsūtīšana un izpilde klientu vārdā;

    c) 

    “Vērtspapīri – Citi” ietver maksas un komisijas naudu, kas rodas, iestādei sniedzot citus pakalpojumus saistībā ar vērtspapīriem, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde;

    d) 

    “Tīrvērte un norēķini” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piedaloties darījuma partneru, tīrvērtes un norēķinu līgumos;

    e) 

    “Aktīvu pārvaldība”, “Turētājbankas pakalpojumi”, “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem”, “Fiduciārie darījumi”, “Maksājumu pakalpojumi” ietver maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), sniedzot šos pakalpojumus;

    f) 

    “Strukturētais finansējums” ietver maksas un komisijas naudu, kas saņemtas par iesaisti tādu finanšu instrumentu iniciēšanā vai emisijā, kuri nav attiecīgās iestādes iniciētie vai emitētie vērtspapīri;

    g) 

    “Aizdevumu apkalpošanas darbības” ietver ienākumus no maksām un komisijas naudas, ko iestāde guvusi, sniedzot aizdevumu apkalpošanas pakalpojumus, un izdevumus par maksām un komisijas naudu, kurus no iestādes iekasējuši aizdevumu pakalpojumu sniedzēji;

    h) 

    “Sniegtās aizdevumu apņemšanās” un “Sniegtās finanšu garantijas” ietver attiecīgajā periodā kā ienākumus atzīto summu par maksu un komisijas naudas amortizāciju par šīm darbībām, kas sākotnēji atzīta kā “citas saistības”;

    i) 

    “Saņemtās aizdevumu apņemšanās” un “Saņemtās finanšu garantijas” ietver maksas un komisijas naudas, kuras iestāde attiecīgajā periodā atzinusi kā izdevumus saistībā ar maksu, ko pieprasījis darījuma partneris, kurš apņēmies izsniegt aizdevumu vai sniegt finanšu garantiju, un kuras sākotnēji atzītas kā “citi aktīvi”;

    j) 

    “Citi” ietver pārējos maksu un komisijas naudas ienākumus, ko iestāde guvusi (izdevumus, kas no iestādes iekasēti), piemēram, tos, kas izriet no “citām apņemšanām”, ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumiem (piemēram, ārvalstu banknošu un monētu maiņa) vai citu maksas konsultāciju un pakalpojumu sniegšanu (saņemšanu).

    21.2.    Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistītie aktīvi (22.2.)

    285. Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, ievērojot šādas definīcijas:

    a) 

    “Aktīvu pārvaldība” attiecas uz klientiem nepastarpināti piederošiem aktīviem, kuru pārvaldību nodrošina iestāde. Datus par “Aktīvu pārvaldību” uzrāda pa klientu veidiem: kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, pensiju fondi, diskrecionāri pārvaldīti klientu portfeļi un citas ieguldījumu sabiedrības;

    b) 

    “Turēšanā pieņemtie aktīvi” attiecas uz iestādes sniegtiem finanšu instrumentu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem klientu uzdevumā un pakalpojumiem, kas saistīti ar turētājbankas pakalpojumiem, piemēram, naudas un nodrošinājuma pārvaldīšanu. Datus par “Turēšanā pieņemtajiem aktīviem” uzrāda pa to klientu veidiem, kuru aktīvus iestāde tur, nošķirot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus no pārējiem. Postenis “tostarp uzticēti citām sabiedrībām” ir to turēšanā pieņemtajos aktīvos iekļauto aktīvu vērtība, kuru faktisko turēšanu iestāde ir uzticējusi citām sabiedrībām;

    c) 

    “Centralizēti administratīvie pakalpojumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem” ir administratīvie pakalpojumi, kurus iestāde sniedz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. Tie cita starpā ietver šādus pakalpojumus: pārveduma starpnieka pakalpojumi; grāmatvedības dokumentu kompilācija; prospektu, finanšu pārskatu un visu citu ieguldītājiem domāto dokumentu sagatavošana; sarakstes veikšana, izplatot finanšu pārskatus un visus citus ieguldītājiem domātos dokumentus; emisija un dzēšana un ieguldītāju reģistra uzturēšana; neto aktīvu vērtības aprēķins;

    d) 

    “Fiduciārie darījumi” ir darbības, kuras iestāde veic savā vārdā, bet savu klientu labā un uz viņu risku. Fiduciāro darījumu ietvaros iestāde bieži sniedz tādus pakalpojumus kā turēšanā pieņemto aktīvu pārvaldības pakalpojumi strukturētai sabiedrībai vai portfeļu diskrecionāra pārvaldība. Visi fiduciārie darījumi ir uzrādāmi vienīgi šajā postenī neatkarīgi no tā, vai iestāde papildus sniedz citus pakalpojumus;

    e) 

    “Maksājumu pakalpojumi” ir to maksājumu iekasēšana klientu vārdā, kurus radījuši parāda instrumenti, kas nav atzīti iestādes bilancē un kurus šī iestāde nav iniciējusi;

    f) 

    “Klientu izplatītie, bet nepārvaldītie resursi” ir produkti, ko emitējušas prudenciālajā grupā neietilpstošas sabiedrības un ko iestāde izplatījusi tās esošajiem klientiem. Datus šajā postenī uzrāda pa produktu veidiem;

    g) 

    “Ar sniegtajiem pakalpojumiem saistīto aktīvu vērtība” ir to aktīvu summa patiesajā vērtībā, attiecībā uz kuriem iestāde rīkojas. Ja patiesā vērtība nav pieejama, drīkst izmantot citu novērtējuma bāzi, tostarp nominālvērtību. Ja iestāde sniedz pakalpojumus tādām sabiedrībām kā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai pensiju fondi, attiecīgos aktīvus var uzrādīt tajā vērtībā, kādā tās šos aktīvus uzrāda savā bilancē. Uzrādāmajās summās attiecīgā gadījumā iekļauj uzkrātos procentus.

    22.   LĪDZDALĪBA NEKONSOLIDĒTĀS STRUKTURĒTAJĀS SABIEDRĪBĀS (30.)

    286. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētām strukturētajām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība.

    287. “Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā” ir pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi vērtības samazinājumu rezultātā un visi citi pārskata perioda zaudējumi saistībā ar iestādes līdzdalību nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās.

    23.   ATTIECĪGĀ (–ĀS) DAĻA (-AS) (31.)

    288. Iestādes uzrāda summas un/vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona saskaņā ar 24. SGS.

    289. Izslēdz prudenciālās grupas iekšējos darījumus un iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnā apmērā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošas iestādes gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj ar proporcionālās konsolidācijas metodi neizslēgtās atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība.

    23.1.    Saistītās personas – kreditoru un debitoru parādi (31.1.)

    290. Postenī “Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu un citu apņemšanos “nominālvērtība” un saņemto finanšu garantiju “garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība”, kā noteikts šīs daļas 119. punktā.

    291. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda tikai ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā. “Uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem ārpusbilances riska darījumiem” ietver šīs daļas 11., 106. un 111. punktā noteiktos uzkrājumus riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši.

    23.2.    Saistītās personas – ar tām noslēgto darījumu radītie izdevumi un ienākumi (31.2.)

    292. “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst kādā no šiem peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem:

    a) 

    “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, ja pārskatus sagatavo atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD;

    b) 

    “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus”;

    c) 

    “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības”;

    d) 

    “Peļņa vai zaudējumi no pārtrauktām darbībām pēc nodokļiem”.

    293. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse” ietver šīs daļas 51.–53. punktā noteiktos ar vērtības samazinājumu saistītos zaudējumus par riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse” ietver šīs daļas 50. punktā noteiktos uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši.

    24.   GRUPAS STRUKTŪRA (40.)

    294. Iestādes, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā, sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas atbilstoši grāmatvedības konsolidācijas tvērumam tiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, kā arī par sabiedrībām, kas saskaņā ar šīs daļas 4. punktu figurē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, tostarp arī sabiedrības, kurās veiktie ieguldījumi tiek turēti pārdošanai atbilstoši 5. SFPS. Dati jāsniedz par visām sabiedrībām neatkarīgi no darbības, ko tās veic.

    295. Šajā veidnē neuzrāda kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas neatbilst kritērijiem klasificēšanai par ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos un pārskatus sniedzošās iestādes īpašumā esošajām šīs iestādes akcijām (“Pašu akcijas”).

    24.1.    Grupas struktūra – pa sabiedrībām (40.1.)

    296. Par katru sabiedrību sniedz turpmāk minēto informāciju (III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā turpmāk minētajiem jēdzieniem ir šeit sniegtā nozīme):

    a) 

    “LEI kods” – ieguldījumu saņēmēja LEI kods. To uzrāda, ja ieguldījumu saņēmējam tāds ir;

    b) 

    “Sabiedrības kods” – ieguldījumu saņēmēja identifikācijas kods. Sabiedrības kods ir rindas identifikators, un katrai 40.1. veidnes rindai tam jābūt unikālam;

    c) 

    “Sabiedrības nosaukums” – ieguldījumu saņēmēja nosaukums;

    d) 

    “Iekļaušanas datums” – datums, kurā ieguldījumu saņēmējs iekļāvās “grupas tvērumā”;

    e) 

    “Ieguldījumu saņēmēja pamatkapitāls” – ieguldījumu saņēmēja emitētā kapitāla kopsumma atsauces datumā;

    f) 

    “Ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāls”, “Ieguldījumu saņēmēja aktīvu kopsumma” un “Ieguldījumu saņēmēja peļņa (vai zaudējumi)” ir šo posteņu summas ieguldījumu saņēmēja jaunākajos finanšu pārskatos;

    g) 

    “Ieguldījumu saņēmēja rezidences vieta” – ieguldījumu saņēmēja rezidences valsts;

    h) 

    “Ieguldījumu saņēmēja sektors” – darījuma partnera sektors atbilstoši šā pielikuma 1. daļas 42. punktam;

    i) 

    NACE kods” norādāms, balstoties uz ieguldījumu saņēmēja pamatdarbības veidu. Nefinanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”); finanšu sabiedrībām NACE kodus norāda saskaņā ar otro iedalījuma līmeni (pa “nodaļām”);

    j) 

    “Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)” – iestādes turēto īpašumtiesību instrumentu procentuālā daļa atsauces datumā;

    k) 

    “Balsstiesības (%)” – ar iestādes turēto īpašumtiesību instrumentiem saistīto balsstiesību procentuālā daļa atsauces datumā;

    l) 

    “Grupas struktūra [attiecības]” – šeit norāda attiecību veidu starp galveno mātesuzņēmumu un ieguldījumu saņēmēju (mātesuzņēmums vai sabiedrība ar kopīgu kontroli pār pārskatus sniedzošo iestādi, meitasuzņēmums, kopuzņēmums vai asociētais uzņēmums);

    m) 

    “Grāmatvedībā piemērotā procedūra [Grāmatvedības grupa]” – šeit norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar grāmatvedības konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);

    n) 

    “Grāmatvedībā piemērotā procedūra [KPR grupa]” – šeit norāda grāmatvedības metodi saskaņā ar KPR konsolidācijas tvērumu (pilnīga konsolidācija, proporcionāla konsolidācija, pašu kapitāla metode vai cita metode);

    o) 

    “Uzskaites vērtība” – iestādes bilancē uzrādītās summas attiecībā uz ieguldījumu saņēmējiem, kuri nav pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti;

    p) 

    “Iegādes izmaksas” – ieguldītāju samaksātā summa;

    q) 

    “Ar ieguldījumu saņēmēju saistītā nemateriālā vērtība” – pārskatus sniedzošās iestādes konsolidētās bilances posteņos “nemateriālā vērtība” vai “ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” uzrādītā nemateriālā vērtība attiecībā uz ieguldījumu saņēmēju;

    r) 

    “Patiesā vērtība ieguldījumiem, kuriem ir publicētas kotētās cenas” – cena atsauces datumā; to norāda vienīgi tad, ja attiecīgie instrumenti ir kotēti.

    24.2.    Grupas struktūra – pa instrumentiem (40.2.)

    297. Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:

    a) 

    “Vērtspapīru kods” – vērtspapīru ISIN kods. Attiecībā uz vērtspapīriem, kuriem nav ISIN koda, izmanto citu kodu, kas ir unikāls šim vērtspapīram. “Vērtspapīru kods” un “Pārvaldītājsabiedrības kods” veido saliktu rindas identifikatoru, un šim identifikatoram katrai 40.2. veidnes rindai jābūt unikālam;

    b) 

    “Pārvaldītājsabiedrības kods” – sabiedrības identifikācijas kods grupā, kas tur attiecīgos ieguldījumus; “Pārvaldītājsabiedrības LEI kods” – vērtspapīrus turošās sabiedrības LEI kods. To uzrāda, ja pārvaldītājsabiedrībai tāds ir;

    c) 

    “Sabiedrības kods”, “Uzkrātā pašu kapitāla daļa (%)”, “Uzskaites vērtība” un “Iegādes izmaksas” (definīcijas sniegtas iepriekš). Summas uzrāda attiecībā uz tiem vērtspapīriem, kurus tur attiecīgā pārvaldītājsabiedrība.

    25.   PATIESĀ VĒRTĪBA (41.)

    25.1.    Patiesās vērtības hierarhija – amortizētajās izmaksās novērtētie finanšu instrumenti (41.1.)

    298. Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajās izmaksās novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 13. SFPS 72., 76., 81. un 86. punkta hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni.

    25.2.    Iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojums (41.2.)

    299. Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

    300. Postenī “Hibrīdlīgumi” attiecībā uz saistībām uzrāda uzskaites vērtību finanšu hibrīdinstrumentiem, kas nesadalītā veidā klasificēti šajos uzskaites portfeļos, tas ir, uzrāda visu nesadalīto hibrīdinstrumentu.

    301. Postenī “Kredītriska pārvaldība” uzrāda uzskaites vērtību instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo to kredītrisks tiek ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu.

    26.   MATERIĀLIE UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI – UZSKAITES VĒRTĪBA SADALĪJUMĀ PA NOVĒRTĒJUMA METODĒM (42.)

    302. Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus.

    303. “Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība (goodwill).

    27.   UZKRĀJUMI (43.)

    304. Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem, izņemot atbilstoši 9. SFPS novērtētos uzkrājumus, kurus uzrāda 12. veidnē.

    305. Postenī “Citas sniegtās apņemšanās un garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un sniegtās garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS” uzrāda uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, un kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem.

    28.   DEFINĒTU PABALSTU PLĀNI UN DARBINIEKU PABALSTI (44.)

    306. Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem.

    28.1.    Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti (44.1.)

    307. Veidnē “Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140. a), b)).

    308. “Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”.

    28.2.    Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās (44.2.)

    309. Veidnē “Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definēto pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu saldo. Katra 19. SGS 141. punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi.

    310. Summai, kas definēto pabalstu saistību izmaiņu veidnē uzrādīta postenī “Beigu atlikums [pašreizējā vērtība]”, ir jābūt vienādai ar summu “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”.

    28.3.    Izziņas posteņi [saistībā ar personāla izdevumiem] (44.3.)

    311. Attiecībā uz izziņas posteņiem saistībā ar personāla izdevumiem jēdzieniem ir šādas nozīmes:

    a) 

    “Pensijas un tamlīdzīgi izdevumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi par pēcnodarbinātības pabalstu saistībām (definēto iemaksu plāni un definēto pabalstu plāni) un iemaksas sociālā nodrošinājuma fondos;

    b) 

    “Uz akcijām balstīti maksājumi” ir summas, kas attiecīgajā periodā atzītas kā personāla izdevumi uz akcijām balstītiem maksājumiem.

    29.   ATSEVIŠĶU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINA POSTEŅU SADALĪJUMS (45.)

    29.1.    Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sadalījumā pa uzskaites portfeļiem (45.1.)

    312. “Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver peļņu vai zaudējumus, ko rada emitentu pašu kredītriska izmaiņas attiecībā uz saistībām, kas tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai tādā gadījumā, ja pārskatus sniedzošā iestāde ir izvēlējusies atzīt tos peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību.

    29.2.    Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus (45.2.)

    313. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem uzrāda sadalījumā pa aktīvu veidiem; katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem, kuru atzīšana pārtraukta. Postenī “Citi aktīvi” uzrāda citus materiālo aktīvus, nemateriālos aktīvus un ieguldījumus, kas nav uzrādīti citur.

    29.3.    Citi darbības ienākumi un izdevumi (45.3.)

    314. Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas tiek novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; pārējie darbības ienākumi un izdevumi.

    315. Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” ailē “Ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un ailē “Izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījumu īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”.

    316. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, pārtraucot atzīt un pārvērtējot turēto zeltu, citus dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi – citi” vai “Citi darbības izdevumi – citi”.

    30.   PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS (46.)

    317. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums).

    318. “Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem” ietver visas pašu kapitāla ietvaros pārvestās summas, tostarp tādas atzīšanas pārtraukšanas rezultātā uz citiem pašu kapitāla komponentiem pārvestās summas kā peļņa un zaudējumi, ko paša kredītrisks rada attiecībā uz saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

    3. DAĻA

    RISKA DARĪJUMU KATEGORIJU UN DARĪJUMA PARTNERU SEKTORU SAVIETOJUMS

    1. Šīs daļas 2. un 3. tabulā ir atspoguļots savietojums starp riska darījumu kategorijām, kuras izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās.



    2. tabula.

    Standartizētā pieeja (SP)

    Riska darījumu kategorijas saskaņā ar SP (KPR 112. pants)

    FINREP darījuma partneru sektori

    Piezīmes

    a)  Centrālās valdības vai centrālās bankas

    1)  Centrālās bankas

    2)  Vispārējās valdības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    b)  Reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes

    2)  Vispārējās valdības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    c)  Publiskā sektora struktūras

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    d)  Daudzpusējās attīstības bankas

    3)  Kredītiestādes

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    e)  Starptautiskās organizācijas

    2)  Vispārējās valdības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    f)  Iestādes

    (t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības)

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    g)  Komercsabiedrības

    2)  Vispārējās valdības

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    h)  Privātpersonas un MVU

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    i)  Riska darījumi, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    j)  Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

    1)  Centrālās bankas

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    ja)  Riska darījumi, kas saistīti ar īpaši augstu risku

    1)  Centrālās bankas

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    k)  Segtās obligācijas

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    l)  Vērtspapīrošanas pozīcijas

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

    m)  Iestādes un komercsabiedrības, par kurām ir pieejams īstermiņa kredītnovērtējums

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    n)  Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi

    Pašu kapitāla instrumenti

    FINREP ietvaros ieguldījumus KIU klasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumentus neatkarīgi no tā, vai KPR pieļauj “caurskatīšanu”.

    o)  Kapitāla vērtspapīri

    Pašu kapitāla instrumenti

    FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

    p)  Citi posteņi

    Dažādi bilances posteņi

    FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.



    3. tabula.

    Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (IRBP)

    Riska darījumu kategorijas saskaņā ar IRBP

    (KPR 147. pants)

    FINREP darījuma partneru sektori

    Piezīmes

    a)  Centrālās valdības un centrālās bankas

    1)  Centrālās bankas

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    b)  Iestādes

    (t.i., kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī atsevišķas vispārējās valdības un daudzpusējās bankas)

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    c)  Komercsabiedrības

    2)  Vispārējās valdības

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    d)  Privātpersonas un MVU

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no tiešā darījumu partnera veida.

    e)  Kapitāla vērtspapīri

    Pašu kapitāla instrumenti

    FINREP ietvaros kapitāla vērtspapīri tiek sadalīti instrumentos pa dažādām finanšu aktīvu kategorijām.

    f)  Vērtspapīrošanas pozīcijas

    2)  Vispārējās valdības

    3)  Kredītiestādes

    4)  Citas finanšu sabiedrības

    5)  Nefinanšu sabiedrības

    6)  Mājsaimniecības

    Šos riska darījumus attiecina uz FINREP darījuma partneru sektoriem atkarībā no pamatā esošā vērtspapīrošanas pozīciju riska. FINREP ietvaros, ja vērtspapīrotās pozīcijas paliek atzītas bilancē, attiecīgie darījuma partneru sektori ir tie sektori, pie kuriem pieder šo pozīciju tiešie darījuma partneri.

    g)  Citas saistības, kas nav kredītsaistības

    Dažādi bilances posteņi

    FINREP ietvaros “citi posteņi” var tikt iekļauti dažādās aktīvu kategorijās.

    ▼B




    VI PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU



    IP ZAUDĒJUMU VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes nosaukums/veidņu grupa

    Saīsinātais nosaukums

     

     

    IP ZAUDĒJUMI

    LE

    15

    C 15.00

    Riska darījumi un zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu

    CR IP ZAUDĒJUMI



    C 15.00 – RISKA DARĪJUMI UN ZAUDĒJUMI NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU (CR IP ZAUDĒJUMI)

    Valsts:

     

    Zaudējumi

    Riska darījumi

    Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

    Kopējo zaudējumu summa

    Riska darījumu summa

     

    no kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

     

    no kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

    Rinda

    Sleja

    010

    020

    030

    040

    050

    Nodrošināti ar:

     

     

     

     

     

    010

    Mājokļu īpašumu

     

     

     

     

     

    020

    Komerciālu nekustamo īpašumu

     

     

     

     

     

    ▼M9




    VII PIELIKUMS

    NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR ZAUDĒJUMIEM NO KREDĪTIEM, KAS NODROŠINĀTI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU

    1. Šajā pielikumā sniegtas papildu norādes attiecībā uz tabulām, kas iekļautas šīs regulas VI pielikumā. Šis pielikums papildina norādes atsauču veidā, kas iekļautas VI pielikuma tabulās.

    2. Piemēro arī visas vispārējās norādes, kas iekļautas šīs regulas II pielikuma I daļā.

    1.    Pārskatu sniegšanas tvērums

    3. Datus, kas minēti KPR 101. panta 1. punktā, uzrāda visas iestādes, kuras izmanto nekustamo īpašumu KPR Trešās daļas II sadaļas nolūkā.

    4. Veidne aptver visus valstu tirgus, kuros iestādei/iestāžu grupai ir riska darījumi (sk. KPR 101. panta 1. punktu). Saskaņā ar 101. panta 2. punkta trešo teikumu datus uzrāda atsevišķi par katru nekustamo īpašumu tirgu Savienībā.

    2.    Definīcijas

    5. Zaudējumu definīcija. “Zaudējumi” ir “ekonomiski zaudējumi”, kā definēts KPR 5. panta 2. punktā, tostarp zaudējumi no nomāta īpašuma. Aprēķinot zaudējumus no nekustamā īpašuma, neatzīst atlīdzinājumu plūsmas no citiem avotiem (piemēram, bankas garantijas, dzīvības apdrošināšana utt.). Zaudējumiem vienā pozīcijā neveic savstarpēju ieskaitu ar peļņu, kas gūta no sekmīga atlīdzinājuma citā pozīcijā.

    6. Atbilstoši definīcijai, kas iekļauta KPR 5. panta 2. punktā, ekonomiskie zaudējumi no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļu un komerciālo īpašumu, būtu jāaprēķina, sākot no nenokārtoto riska darījumu vērtības pārskata datumā, un šajā aprēķinā būtu jāietver vismaz: i) ieņēmumi no nodrošinājuma realizācijas; ii) tiešās izmaksas (ieskaitot procentu likmju maksājumus un ar nodrošinājuma likvidāciju saistīto kredītu restrukturizāciju izmaksas); un iii) netiešās izmaksas (ieskaitot kredīta restrukturizācijas vienības darbības izmaksas). Visus komponentus nepieciešams diskontēt līdz pārskata sniegšanas atsauces datumam.

    7. Riska darījuma vērtība. Riska darījuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā (sk. 2. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju, un 3. nodaļu attiecībā uz iestādēm, kas izmanto IRB pieeju).

    8. Īpašuma vērtība. Īpašuma vērtība atbilst noteikumiem, kas paredzēti KPR Trešās daļas II sadaļā.

    9. Valūtas kursa ietekme. Pārskata sniegšanas valūtu izmanto, piemērojot valūtas maiņas kursu pārskata sniegšanas datumā. Turklāt, aplēšot ekonomiskos zaudējumus, būtu jāņem vērā valūtas kursa ietekme, ja riska darījums vai nodrošinājums ir denominēts atšķirīgā valūtā.

    3.    Ģeogrāfiskais sadalījums

    10. Atbilstoši pārskata sniegšanas tvērumam pārskatu sniegšanā par CR IP zaudējumiem ir iekļautas šādas veidnes:

    a) 

    viena kopējā veidne;

    b) 

    viena veidne katram Savienībā esošam valsts tirgum, kurā iestādei ir riska darījumi; un

    c) 

    viena veidne datu apkopošanai no visiem ārpus Savienības esošiem valstu tirgiem, kuros iestādei ir riska darījumi.

    4.    Pārskata sniegšana par riska darījumiem un zaudējumiem

    11. Riska darījumi. Visus riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas II sadaļa un kuros izmanto nodrošinājumu, lai samazinātu riska darījumu riska svērto vērtību, iekļauj pārskatā par CR IP zaudējumiem. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma riska mazināšanas ietekmi izmanto tikai iekšējām vajadzībām (t. i., saskaņā ar otro pīlāru) vai lieliem riska darījumiem (sk. KPR Ceturto daļu), tad par riska darījumiem un attiecīgajiem zaudējumiem pārskats nav jāsniedz.

    12. Zaudējumi. Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, sniedz pārskatu par zaudējumiem. Par zaudējumiem sniedz pārskatu, tiklīdz saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem ir jāiegrāmato uzkrājumi. Jāsniedz pārskats arī par aplēstajiem zaudējumiem. Datus par zaudējumiem apkopo attiecībā uz katru kredītu, t. i., apkopojot datus par atsevišķiem zaudējumiem, kas izriet no riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

    13. Atsauces datums. Sniedzot pārskatu par zaudējumiem, būtu jāizmanto riska darījuma vērtība saistību neizpildes brīdī.

    a) 

    Visos ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu saistību neizpildes gadījumos būtu jāsniedz pārskats par zaudējumiem, kas radušies attiecīgajā pārskata periodā, neatkarīgi no tā, vai kredīta restrukturizācija ir vai nav pabeigta minētajā periodā. Dati par zaudējumiem, kas uzrādīti 30. jūnijā, attiecas uz laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, un 31. decembrī uzrādītie dati par zaudējumiem attiecas uz visu kalendāro gadu. Ņemot vērā to, ka var būt liela laika atšķirība starp saistību neizpildes rašanos un zaudējumu realizāciju, informāciju par zaudējumu aplēsēm (kas ietver nepabeigtus kredīta restrukturizācijas procesus) sniedz, ja pārskata periodā kredīta restrukturizācija nav pabeigta.

    b) 

    Visiem saistību neizpildes gadījumiem pārskata periodā ir trīs scenāriji: i.) aizdevumu, kurā nav izpildītas saistības, var pārstrukturēt tā, ka to vairs neuzskata par tādu, kura saistības netiek pildītas (zaudējumi nav konstatēti); ii.) visa nodrošinājuma realizācija ir pabeigta (pabeigta kredīta restrukturizācija, zināmi faktiskie zaudējumi); vai iii.) kredīta restrukturizācija nav pabeigta (izmanto zaudējumu aplēses). Pārskatos par zaudējumiem ietver tikai zaudējumus no scenārija ii.) nodrošinājuma realizācija (konstatētie zaudējumi) un scenārija iii.) nepabeigta kredīta restrukturizācija (zaudējumu aplēses).

    c) 

    Pārskatā iekļauj datus par zaudējumiem tikai no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta pārskata periodā, bet sniegtajos datos nenorāda zaudējumus no riska darījumiem, kuros saistību neizpilde konstatēta iepriekšējos pārskata periodos. Proti, pārskatā neiekļauj datus par ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas vēlākā pārskata periodā vai zemākām realizētajām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

    14. Īpašuma vērtējuma nozīme. Lai sniegtu pārskatu par to riska darījuma daļu, kas nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām, kā atsauces datums ir vajadzīgs pēdējais īpašuma vērtējums pirms riska darījuma saistību neizpildes dienas. Pēc saistību neizpildes īpašumu varētu novērtēt atkārtoti. Jauniegūtā vērtība tomēr nebūtu jāņem vērā, identificējot riska darījuma daļu, kas sākotnēji tikusi pilnībā (un kopumā) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēkām. Tomēr īpašuma jauno vērtību ņem vērā, sniedzot pārskatu par ekonomiskajiem zaudējumiem (samazināta īpašuma vērtība ir daļa no ekonomiskajām izmaksām). Citiem vārdiem, pēdējo īpašuma vērtējumu pirms saistību neizpildes dienas izmanto, lai noteiktu, kura zaudējumu daļa uzrādāma 010. šūnā (riska darījumu vērtību, kas ir pilnībā un kopumā nodrošinātas, identifikācija), un lai noteiktu atkārtoti novērtētā īpašuma vērtību attiecībā uz 010. un 030. šūnā uzrādāmo summu (aplēse iespējamai kredīta restrukturizācijai saistībā ar nodrošinājumu).

    15. Attiecībā uz aizdevumu pārdošanu pārskata periodā piemērotā procedūra. Iestāde, kurai ir riska darījums līdz pārskata perioda beigām, uzrāda zaudējumus, bet tikai tad, ja attiecībā uz šo riska darījumu ir konstatēta saistību neizpilde.

    5.    Norādes attiecībā uz konkrētām pozīcijām



    Slejas

    010

    Zaudējumu, kas izriet no kredītiem, summa līdz atsauces procentuālajai attiecībai

    Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts.

    Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

    Šajā slejā iekļauti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

    020

    No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

    Pārskatu sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība.

    030

    Kopējo zaudējumu summa

    Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta b) un e) apakšpunkts

    Tirgus vērtība un hipotekārā vērtība saskaņā ar KPR 4. panta 74. un 76. punktu

    Šajā slejā uzrādīti visi zaudējumi no kredītiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu līdz riska darījuma apjoma daļai, ko uzskata par pilnībā nodrošinātu saskaņā ar KPR 124. panta 1. punktu.

    040

    No kā: nekustamais īpašums, kam noteikta hipotekārā vērtība

    Pārskata sniegšana par tiem zaudējumiem, attiecībā uz kuriem nodrošinājuma vērtība ir aprēķināta kā hipotekārā vērtība

    050

    Riska darījumu summa

    Attiecīgi KPR 101. panta 1. punkta c) un f) apakšpunkts

    Pārskats ir jāsniedz tikai par to riska darījuma vērtības daļu, kura ir uzskatāma par pilnībā nodrošinātu ar nekustamo īpašumu, proti, sniedzot pārskatu par zaudējumiem, nav jāietver dati par to daļu, kas nav uzskatāma par nodrošinātu.

    Saistību neizpildes gadījumā uzrādītā riska darījuma vērtība ir vienāda ar riska darījuma vērtību tieši pirms saistību neizpildes.



    Rindas

    010

    Mājokļa īpašums

    020

    Komerciāls nekustamais īpašums

    ▼B




    VIII PIELIKUMS

    VEIDNES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELIEM RISKA DARĪJUMIEM



    LIELU RISKA DARĪJUMU VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes nosaukums /veidņu grupa

    Saīsinājums

     

     

    LIELI RISKA DARĪJUMI

    LE

    26

    C 26.00

    Lielo riska darījumu limiti

    LE LIMITI

    27

    C 27.00

    Darījuma partnera identifikācija

    LE 1

    28

    C 28.00

    Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī

    LE 2

    29

    C 29.00

    Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās

    LE 3

    30

    C 30.00

    Termiņu grupas riska darījumiem netirdzniecības un tirdzniecības portfelī

    LE 4

    31

    C 31.00

    Termiņu grupas riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās

    LE 5



    C 26.00 - Lielo riska darījumu limiti (LE limiti)

     

    Piemērojamais limits

    sleja

    010

    rinda

     

     

    010

    Struktūras, kas nav iestādes

     

    020

    Iestādes

     

    030

    Iestādes %

     



    C 27.00 - Darījuma partnera identifikācija (LE 1)

    DARĪJUMA PARTNERA IDENTIFIKĀCIJA

    Kods

    Nosaukums

    LEI kods

    Darījuma partnera rezidences vieta

    Darījuma partnera nozare

    NACE kods

    Darījuma partnera veids

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

     

     

     

     

     

     

     



    C 28.00 - Riska darījumi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī (LE 2)

    DARĪJUMA PARTNERIS

    SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    (-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

    (-) Riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla

    Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

    ATBILSTOŠAS KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES

    (-) Atbrīvotās summas

    Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

    Kods

    Grupa vai atsevišķs klients

    Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

     

    (-) Atbilstošu kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

    (-) Fondēta kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

    (-) Nekustamais īpašums

     

    Tiešie riska darījumi

    Netiešie riska darījumi

    Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

    Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

    No tiem: kuros netiek pildītas saistības

    Parāda instrumenti

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Atvasinātie instrumenti

    Ārpusbilances posteņi

    Parāda instrumenti

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Atvasinātie instrumenti

    Ārpusbilances posteņi

    Kopā

    No kā: netirdzniecības portfelī

    % no atbilstošā kapitāla

    (-) Parāda instrumenti

    (-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    (-) Atvasinātie instrumenti

    (-) Āpusbilances posteņi

    Kopā

    No kā: netirdzniecības portfelī

    % no atbilstošā kapitāla

    Aizdevumu saistības

    Finanšu garantijas

    Citas saistības

    Aizdevumu saistības

    Finanšu garantijas

    Citas saistības

    (-) Aizdevumu saistības

    (-) Finanšu garantijas

    (-) Citas saistības

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE 3)

    DARĪJUMA PARTNERIS

    SĀKOTNĒJĀS RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBAS

    (-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

    (-) Riska darījumi, kas atskaitīti no pašu kapitāla

    Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

    ATBILSTOŠAS KREDĪTRISKA MAZINĀŠANAS METODES

    (-) Atbrīvotās summas

    Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

    Kods

    Grupas kods

    Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

    Saistības veids

     

    (-) Atbilstošu kredītriska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

    (-) Fondēta kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

    (-) Nekustamais īpašums

     

    Tiešie riska darījumi

    Netiešie riska darījumi

    Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

    Sākotnējo riska darījumu vērtību kopsumma

    No tiem: kuros netiek pildītas saistības

    Parāda instrumenti

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Atvasinātie instrumenti

    Ārpusbilances posteņi

    Parāda instrumenti

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Atvasinātie instrumenti

    Ārpusbilances posteņi

    Kopā

    No kā: netirdzniecības portfelī

    % no atbilstošā kapitāla

    (-) Parāda instrumenti

    (-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    (-) Atvasinātie instrumenti

    (-) Āpusbilances posteņi

    Kopā

    No kā: netirdzniecības portfelī

    % no atbilstošā kapitāla

    Aizdevumu saistības

    Finanšu garantijas

    Citas saistības

    Aizdevumu saistības

    Finanšu garantijas

    Citas saistības

    (-) Aizdevumu saistības

    (-) Finanšu garantijas

    (-) Citas saistības

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    330

    340

    350

    360

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 30.00 - Termiņu grupas riska darījumiem tirdzniecības portfelī un netirdzniecības portfelī (LE 4)

    DARĪJUMA PARTNERIS

    RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

    RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

    Kods

    Līdz 1 mēnesim

    Pārsniedz 1 mēnesi - līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus - līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus - līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus - līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus - līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus - līdz 7 mēnešiem

    Pārsniedz 7 mēnešus - līdz 8 mēnešiem

    Pārsniedz 8 mēnešus - līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus - līdz 10 mēnešiem

    Pārsniedz 10 mēnešus - līdz 11 mēnešiem

    Pārsniedz 11 mēnešus - līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus - līdz 15 mēnešiem

    Pārsniedz 15 mēnešus - līdz 18 mēnešiem

    Pārsniedz 18 mēnešus - līdz 21 mēnesim

    Pārsniedz 21 mēnesi - līdz 24 mēnešiem

    Pārsniedz 24 mēnešus - līdz 27 mēnešiem

    Pārsniedz 27 mēnešus - līdz 30 mēnešiem

    Pārsniedz 30 mēnešus - līdz 33 mēnešiem

    Pārsniedz 33 mēnešus - līdz 36 mēnešiem

    Pārsniedz 3 gadus - līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus - līdz 10 gadiem

    Pārsniedz 10 gadus

    Nenoteikts termiņš

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 31.00 -Termiņu grupas riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE 5)

    DARĪJUMA PARTNERIS

    RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

    RISKA DARĪJUMU TERMIŅU GRUPAS

    Kods

    Grupas kods

    Līdz 1 mēnesim

    Pārsniedz 1 mēnesi - līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus - līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus - līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus - līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus - līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus - līdz 7 mēnešiem

    Pārsniedz 7 mēnešus - līdz 8 mēnešiem

    Pārsniedz 8 mēnešus - līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus - līdz 10 mēnešiem

    Pārsniedz 10 mēnešus - līdz 11 mēnešiem

    Pārsniedz 11 mēnešus - līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus - līdz 15 mēnešiem

    Pārsniedz 15 mēnešus - līdz 18 mēnešiem

    Pārsniedz 18 mēnešus - līdz 21 mēnesim

    Pārsniedz 21 mēnesi - līdz 24 mēnešiem

    Pārsniedz 24 mēnešus - līdz 27 mēnešiem

    Pārsniedz 27 mēnešus - līdz 30 mēnešiem

    Pārsniedz 30 mēnešus - līdz 33 mēnešiem

    Pārsniedz 33 mēnešus - līdz 36 mēnešiem

    Pārsniedz 3 gadus - līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus - līdz 10 gadiem

    Pārsniedz 10 gadus

    Nenoteikts termiņš

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    ▼M10




    IX PIELIKUMS

    NORĀDES PĀRSKATU SNIEGŠANAI PAR LIELAJIEM RISKA DARĪJUMIEM UN KONCENTRĀCIJAS RISKS

    Saturs

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.

    Struktūra un konvencijas

    2.

    Saīsinājumi

    II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

    1.

    Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

    2.

    Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

    3.

    Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

    4.

    C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne

    4.1.

    Norādes par konkrētām rindām:

    5.

    C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)

    5.1.

    Norādes par konkrētām slejām:

    6.

    C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)

    6.1.

    Norādes par konkrētām slejām:

    7.

    C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE3)

    7.1.

    Norādes par konkrētām slejām:

    8.

    C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4)

    8.1.

    Norādes par konkrētām slejām:

    9.

    C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

    9.1.

    Norādes par konkrētām slejām:

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.    Struktūra un konvencijas

    1. Sistēma pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem (large exposures – “LE”) sastāv no sešām veidnēm, kurās iekļauj šādu informāciju:

    a) 

    lielo riska darījumu limiti;

    b) 

    darījuma partnera identifikācija (veidne LE1);

    c) 

    riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (veidne LE2);

    d) 

    informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE2);

    e) 

    termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām (veidne LE4);

    f) 

    termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām; informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

    2. Instrukcijās ir iekļautas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīka informācija attiecībā uz datiem, kurus sniedz katrā veidnē.

    3. Instrukcijas un validācijas noteikumi atbilst turpmākajos punktos izklāstītajai apzīmēšanas konvencijai, atsaucoties uz veidnes slejām, rindām un šūnām.

    4. Instrukcijās un validācijas noteikumos parasti izmanto šādu konvenciju: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validācija ir veikta visām ziņotajām rindām).

    5. Ja validācija tiek veikta veidnē, kurā izmanto tikai attiecīgās veidnes datu punktus, tad apraksti neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

    6. ABS (vērtība): absolūtā vērtība bez zīmes.Jebkuru summu, kas palielina riska darījumu vērtību, uzrāda kā pozitīvu skaitli. Savukārt jebkuru summu, kas samazina riska darījumu vērtību, uzrāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), šo posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.

    2.    Saīsinājumi

    7. Šajā pielikumā Regulu (ES) Nr. 575/2013 dēvē par “KPR”.

    II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

    Šajā pielikumā norādes saistībā ar pārskatu sniegšanu par lielajiem riska darījumiem piemēro arī pārskatu sniegšanai par būtiskiem riska darījumiem atbilstīgi 9. un 11. pantā noteiktajam.

    1.    Lielo riska darījumu pārskatu sniegšanas tvērums un līmenis

    1. Lai paziņotu informāciju par lielajiem riska darījumiem atsevišķi ar katru klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula – “KPR”) 394. panta 1. punktu, iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

    2. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par lielajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar KPR 394. panta 1. punktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2.

    3. Tiek sniegts pārskats par katru lielo riska darījumu, kas noteikts saskaņā ar KPR 392. pantu, tostarp par lielajiem riska darījumiem, kurus neņem vērā attiecībā uz atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

    4. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par 20 lielākajiem riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām saskaņā ar pēdējo teikumu KPR 394. panta 1. punktā, dalībvalsts mātes iestādes, uz kurām attiecas KPR trešās daļas II sadaļas 3. nodaļa, izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Riska darījuma vērtība, kas iegūta, atņemot veidnes LE2 320. slejā norādīto summu (“Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums”) no tās pašas veidnes 210. slejā norādītās summas (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

    5. Lai konsolidētā veidā sniegtu informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm, kā arī par desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE1, LE2 un LE2. Lai sniegtu pārskatu par šo riska darījumu termiņu struktūru saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalsts mātes iestādes izmanto veidnes LE4 un LE5. Riska darījuma vērtība, kas aprēķināta veidnes LE2 slejā 210 (“Kopā”), ir summa, ko izmanto, lai noteiktu šos 20 lielākos riska darījumus.

    6. Datus par lielajiem riska darījumiem un attiecīgajiem lielākajiem riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām un atsevišķiem klientiem, kas nepieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, norāda veidnē LE2 (kurā savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu atsevišķu riska darījumu).

    7. Iestādes LE3 veidnē norāda datus par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām, ko norāda LE2 veidnē. Veidnē LE2 sniegto informāciju par riska darījumu ar atsevišķu klientu atkārtoti nesniedz veidnē LE2.

    2.    Lielo riska darījumu (LE) veidnes struktūra

    8. Veidnes LE1 slejās norāda informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ar kuriem iestādei ir riska darījums, identificēšanu.

    9. Veidnes LE2 un veidnes LE2 slejās sniedz šādas informācijas blokus:

    a) 

    riska darījuma vērtība, pirms piemēroti atbrīvojumi un pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, tostarp tiešie un netiešie riska darījumi un papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem riska darījumu ar pamatā esošajiem aktīviem gadījumā;

    b) 

    atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu ietekme;

    c) 

    riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu piemērošanas un pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

    10. Veidnes LE4 un veidnes LE5 slejās sniedz informāciju par termiņu grupām, kurās iedala desmit lielāko riska darījumu ar iestādēm, kā arī desmit lielāko riska darījumu ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām sagaidāmās maksājamās summas.

    3.    Definīcijas un vispārīgas norādes, kas piemērojamas pārskatu sniegšanai par lielajiem riska darījumiem

    11. Jēdziens “savstarpēji saistītu klientu grupa” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā.

    12. Jēdziens “neregulēta finanšu sektora sabiedrība” ir definēts KPR 142. panta 1. punkta 5. apakšpunktā.

    13. Jēdziens “iestādes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā.

    14. Tiek sniegts pārskats par riska darījumiem ar “civiltiesiskām asociācijām”. Turklāt iestādes pieskaita civiltiesiskas asociācijas kredīta summas katra partnera parādsaistībām. Riska darījumus ar civiltiesiskām asociācijām, kuros pastāv kvotas, sadala starp partneriem vai iedala tiem atbilstīgi to attiecīgajām kvotām. Par atsevišķiem veidojumiem (piemēram, kopīgiem kontiem, mantinieku kopienām, aizdevumiem, kas sniegti nominālam aizņēmējam), kuri faktiski darbojas tāpat kā civiltiesiskas asociācijas, jāsniedz pārskats tāpat kā par riska darījumiem ar civiltiesiskām asociācijām.

    15. Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

    16. Jēdziens “riska darījumi” ir definēts KPR 389. pantā.

    a) 

    Jebkuri aktīvi vai ārpusbilances posteņi netirdzniecības un tirdzniecības portfelī, tostarp KPR 400. pantā norādītie posteņi, izņemot posteņus, uz kuriem attiecas KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunkts.

    b) 

    “Netiešie riska darījumi” ir tie riska darījumi, kas iedalīti nevis tiešajam aizdevējam, bet garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam saskaņā ar KPR 403. pantu. Šeit sniegtās definīcijas nekādā iespējamajā aspektā nedrīkst atšķirties no tiesību pamataktā sniegtajām definīcijām.]

    17. Riska darījumus ar savstarpēji saistītu klientu grupām aprēķina saskaņā ar 390. panta 5. punktu.

    18. “Savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus” ir atļauts ņemt vērā, nosakot lielo riska darījumu vērtību, kā tas izklāstīts KPR 390. panta 1., 2. un 3. punktā. KPR II pielikumā norādīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 6. nodaļu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu riska darījuma vērtību nosaka atbilstoši KPR trešās daļas II sadaļas 4. vai 6. nodaļai. Saskaņā ar KPR 296. pantu vienas juridiskas saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību LE veidnēs uzrāda kā “citas saistības”.

    19. “Riska darījuma vērtību” aprēķina saskaņā ar KPR 390. pantu.

    20. Atbrīvojumu un atbilstīgu kredītriska mazināšanas metožu pilnīgas vai daļējas piemērošanas, lai aprēķinātu riska darījuma vērtību KPR 395. panta 1. punkta nolūkā, ietekme ir aprakstīta KPR 399. līdz 403. pantā.

    21. Par līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, par kuriem jāsniedz pārskats kā par lielajiem riska darījumiem, sniedz pārskatu saskaņā ar KPR 402. panta 3. punktu. Ja ir izpildīti KPR 402. panta 3. punktā noteiktie kritēriji, iestāde sniedz pārskatu par lielajiem riska darījumiem ar katru trešo personu par prasījuma summu, kas darījuma partnerim ir pret šo trešo personu, un nevis par riska darījuma ar darījuma partneri summu.

    4.    C 26.00 - lielo riska darījumu limitu veidne

    4.1.   Norādes par konkrētām rindām:



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Struktūras, kas nav iestādes

    KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

    Attiecībā uz darījumu partneriem, kas nav iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Šī summa ir 25 % no atbilstošā kapitāla, kas norādīts I pielikuma 226. veidnes 4. rindā, ja vien netiek piemērota ierobežojošāka procentuāla attiecība saistībā ar to, ka tiek piemēroti valsts pasākumi saskaņā ar KPR 458. pantu vai deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 459. panta b) apakšpunktu.

    020

    Finanšu iestādes

    KPR 395. panta 1. punkts, 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punkts, 458. panta 10. punkts un 459. panta b) apakšpunkts.

    Attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir iestādes, tiek norādīta piemērojamā limita summa. Saskaņā ar KPR 395. panta 1. punktu šī summa ir šāda:

    — ja 25 % no atbilstošā kapitāla pārsniedz 150 miljonus euro (vai arī limitu, kas ir zemāks nekā 150 miljoni euro un kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu), tad tiek norādīti 25 % no atbilstošā kapitāla;

    — ja 150 miljoni euro vai mazāks limits, kuru noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar KPR 395. panta 1. punkta trešo daļu, ir lielāks par 25 % no iestādes atbilstošā kapitāla, tad uzrāda 150 miljonus euro (vai zemāko robežu, ja to noteikusi kompetentā iestāde). Ja iestāde ir noteikusi mazāku limitu attiecībā uz tās atbilstošo kapitālu, kā noteikts KPR 395. panta 1. punkta otrajā daļā, šo ierobežojumu uzrāda.

    Šie limiti var būt stingrāki, ja piemēro valsts pasākumus saskaņā ar KPR 395. panta 6. punktu vai 458. pantu vai Eiropas deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar KPR 459. panta b) apakšpunktu.

    030

    Iestādes %

    KPR 395. panta 1. punkts un 459. panta a) apakšpunkts

    Summa, kura tiek norādīta, ir absolūtais limits (to norāda 020. rindā), ko izsaka kā procentuālu attiecību pret atbilstošo kapitālu.

    5.    C 27.00 - darījuma partnera identifikācija (LE1)

    5.1.   Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010-070

    Darījuma partnera identifikācija:

    Iestādes norāda tā darījuma partnera identifikācijas datus, par kuru tiek iesniegta informācija jebkurā veidnē no C 28.00 līdz C 31.00. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai.

    Saskaņā ar KPR 394. panta 1. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielais riska darījums, kā definēts KPR 392. pantā.

    Saskaņā ar KPR 394. panta 2. punkta a) apakšpunktu iestādes norāda tāda darījuma partnera identifikācijas datus, ar kuru tām ir lielākais riska darījums, (gadījumos, kad darījuma partneris ir iestāde vai neregulēta finanšu sektora sabiedrība).

    010

    Kods

    Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

    Kodu izmanto, lai identificētu atsevišķu darījuma partneri. Tomēr šīs slejas mērķis ir saistīt C 27.00 sniegto informāciju par darījuma partneri ar C 28.00 līdz C 31.00 uzrādītajiem riska darījumiem. Savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijas datus neuzrāda, ja vien valsts pārskatu sniegšanas sistēma nenodrošina unikālu kodu savstarpēji saistītu klientu grupai. Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

    Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien Savienībā nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

    020

    Nosaukums

    Nosaukums atbilst grupas nosaukumam, ja pastāv savstarpēji saistītu klientu grupa. Visos pārējos gadījumos nosaukums atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

    Savstarpēji saistītu klientu grupai norāda mātesuzņēmuma nosaukumu vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad grupas komerciālo nosaukumu.

    030

    LEI kods

    Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

    040

    Darījuma partnera rezidences vieta

    Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2 (tostarp starptautisko organizāciju pseido-ISO kodus, kas atrodami jaunākajā Eurostat izdevumā “Maksājumu bilances Vademecum”).

    Savstarpēji saistītu klientu grupām rezidences vietu nenorāda.

    050

    Darījuma partnera nozare

    Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

    i)  centrālās bankas;

    ii)  vispārējās valdības;

    iii)  kredītiestādes;

    iv)  ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.

    v)  citas finanšu sabiedrības (izņemot ieguldījumu brokeru sabiedrības);

    vi)  nefinanšu sabiedrības;

    vii)  mājsaimniecības.

    Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

    060

    NACE kods (NACE code)

    Ekonomikas nozarēm izmanto NACE kodus (Nomenclature statistique des activités économiques dans l’Union européenne = saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā).

    Šī sleja attiecas tikai uz darījumu partneriem “citas finanšu sabiedrības” un “nefinanšu sabiedrības”. Attiecībā uz “nefinanšu sabiedrībām” izmanto NACE kodus ar viena līmeņa detalizācijas pakāpi (piemēram, “F – būvniecība”) un attiecībā uz “citām finanšu sabiedrībām” – ar divu līmeņu detalizācijas pakāpēm, kas sniedz atsevišķu informāciju par apdrošināšanas darbībām (piemēram, “K65 – apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”).”

    “Citu finanšu sabiedrību” un “nefinanšu sabiedrību” ekonomikas nozares klasificē, pamatojoties uz FINREP darījumu partneru iedalījumu.

    Savstarpēji saistītu klientu grupām NACE kodu nenorāda.

    070

    Darījuma partnera veids

    KPR 394. panta 2. punkts

    Darījuma partnera veidu desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām nosaka, norādot “I” attiecībā uz iestādēm vai “U” attiecībā uz neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

    6.    C 28.00 - riska darījumi netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī (LE2)

    6.1.   Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Kods

    Savstarpēji saistītu klientu grupai, ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods, šo kodu uzrāda kā savstarpēji saistītu klientu grupas kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda C 27.00 minēto mātesuzņēmuma kodu.

    Gadījumos, kad savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, tad norādāmais kods ir tās atsevišķās struktūras kods, kuru iestāde uzskata par svarīgāko savstarpēji saistītu klientu grupā. Visos pārējos gadījumos kods atbilst atsevišķam darījuma partnerim.

    Šos kodus laika gaitā izmanto vienotā veidā.

    Koda uzbūve ir atkarīga no valsts pārskatu sniegšanas sistēmas, ja vien ES nav vienotas kodifikācijas sistēmas.

    020

    Grupa vai atsevišķs klients

    Iestāde norāda “1”, sniedzot pārskatu par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem, vai “2” – par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupām.

    030

    Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

    KPR 390. panta 7. punkts

    Saskaņā ar valstu kompetento iestāžu sīkākām tehniskajām specifikācijām, ja iestādei ir riska darījumi ar norādīto darījumu partneri, veicot darījumu, kurā ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, tad norāda “Jā” ekvivalentu; pretējā gadījumā norāda “Nē” ekvivalentu.

    040-180

    Sākotnējās riska darījumu vērtības

    KPR 24., 389., 390. un 392. pants.

    Iestāde šajā sleju blokā norāda sākotnējās riska darījumu vērtības tiešajiem riska darījumiem, netiešajiem riska darījumiem un papildu riska darījumiem, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

    Saskaņā ar KPR 389. pantu aktīvus un ārpusbilances posteņus izmanto, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Konkrēti, ārpusbilances posteņiem nepiemēro kredītu korekcijas pakāpes.

    Šajās slejās norāda sākotnējo riska darījuma vērtību, t. i., riska darījuma vērtību, neņemot vērā vērtības korekcijas un uzkrājumus, kurus atskaita slejā 210.

    Riska darījuma vērtības definīcija un aprēķināšanas metode ir sniegta KPR 389. un 390. pantā. Aktīvu un ārpusbilances posteņu novērtējumu veic saskaņā ar iestādei piemērojamo grāmatvedības regulējumu atbilstīgi KPR 24. pantam.

    No pašu kapitāla atskaitītos riska darījumus, kas nav riska darījumi saskaņā ar 390. panta 6. punkta e) apakšpunktu, iekļauj šajās slejās. Šos riska darījumus atskaita slejā 200.

    KPR 390. panta 6. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētos riska darījumus neiekļauj šajās slejās.

    Sākotnējā riska darījuma vērtībā ietver jebkurus aktīvu un ārpusbilances posteņus saskaņā ar KPR 400. pantu. KPR 395. panta 1. punkta nolūkā atbrīvojumus atskaita slejā 320.

    Iekļauj gan netirdzniecības, gan tirdzniecības portfeļa riska darījumus.

    Lai sadalītu riska darījumus ar finanšu instrumentiem – ja dažādi riska darījumi, kas izriet no savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, veido vienu riska darījumu, tad šo riska darījumu iedala pie finanšu instrumenta, kas atbilst galvenajam aktīvam, kas iekļauts savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā (papildus skatīt ievaddaļu).

    040

    Kopā sākotnējie riska darījumi

    Iestāde norāda tiešo riska darījumu un netiešo riska darījumu, kā arī papildu riska darījumu, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem, vērtību summu..

    050

    No kā: saistību neizpilde

    KPR 178. pants.

    Iestāde norāda to sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas daļu, kas atbilst riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības.

    060-110

    Tiešie riska darījumi

    Tiešie riska darījumi ir riska darījumi ar “tiešo aizņēmēju”.

    060

    Parāda instrumenti

    Regulas (EK) Nr. 1071/2013 (“ECB/2013/33”) II pielikuma 2. daļas tabula, 2. un 3. kategorija.

    Parāda instrumenti ietver parāda vērtspapīrus, aizdevumus un avansus.

    Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “aizdevumiem ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam ieskaitot/ilgāku par vienu gadu un līdz pieciem gadiem ieskaitot/ilgāku par pieciem gadiem” vai par “vērtspapīriem, kas nav akcijas” saskaņā ar ECB/2013/33.

    Šajā slejā iekļauj repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus (vērtspapīru finansēšanas darījumus) un maržinālo aizdevumu darījumus.

    070

    Pašu kapitāla instrumenti

    Regulas ECB/2013/33 II pielikuma 2. daļas tabula, 4. un 5. kategorija.

    Šajā slejā iekļautie instrumenti ir tie, kas atzīti par “akcijām un citiem kapitāla vērtspapīriem” vai “NTF akcijām/daļām” saskaņā ar ECB Regulu par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2013/33).

    080

    Atvasinātie instrumenti

    KPR 272. panta 2. punkts un II pielikums.

    Instrumenti, kurus norāda šajā slejā, ietver KPR II pielikumā norādītos atvasinātos instrumentus un ilgstošu norēķinu darījumus, kā definēts KPR 272. panta 2. punktā.

    Kredītu atvasinātos instrumentus, kas pakļauti darījuma partnera kredītriskam, norāda šajā slejā.

    090-110

    Ārpusbilances posteņi

    KPR I pielikums.

    Vērtība, kuru norāda šajās slejās, ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas, un nepiemērojot korekcijas pakāpes.

    090

    Aizdevumu saistības

    KPR I pielikuma 1. punkta c) un h) apakšpunkts, 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, 3. panta b) apakšpunkta i) punkts un 4. punkta a) apakšpunkts.

    Aizdevuma piešķiršanas saistības ir saistošas apņemšanās izsniegt kredītu saskaņā ar iepriekš definētiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot tos, kas ir atvasināti instrumenti, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai piegādājot vai emitējot citu finanšu instrumentu.

    100

    Finanšu garantijas

    KPR I pielikuma 1. punkta a), b) un f) apakšpunkts.

    “Finanšu garantijas” ir līgumi, kas uzliek saistības to slēdzējam veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem. Šajā slejā norāda kredītu atvasinātos instrumentus, kas nav iekļauti slejā “atvasinātie instrumenti”.

    110

    Citas saistības

    Citas saistības ir KPR I pielikumā norādītie posteņi, kas nav ietverti iepriekšējās kategorijās. Šajā slejā norāda vienas juridiskās saistības, kas izriet no dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiska ieskaita līguma ar pārskata sniedzējas iestādes darījuma partneri, riska darījuma vērtību.

    120-180

    Netiešie riska darījumi

    KPR 403. pants.

    Saskaņā ar KPR 403. pantu kredītiestāde var izmantot aizstāšanas pieeju, ja riska darījumu ar klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētu nodrošinājumu.

    Iestāde šajā sleju blokā norāda tiešo riska darījumu vērtību summas, kas ir pārdalītas garantijas devējam vai nodrošinājuma emitentam, ja nodrošinājuma emitentam tiktu piešķirta vienāda vai zemāka riska pakāpe nekā riska pakāpe, kas tiktu piemērota trešai personai saskaņā ar KPR trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Aizsargātā atsauces riska darījuma (tiešā riska darījuma) sākotnējo vērtību atskaita no riska darījuma vērtības ar sākotnējo aizņēmēju slejās “atbilstīgās kredītriska mazināšanas metodes”. Netiešais riska darījums ar aizstāšanas ietekmi palielina riska darījuma vērtību ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu. Tas attiecas arī uz garantijām, kas piešķirtas savstarpēji saistītu klientu grupas ietvaros.

    Iestāde norāda netiešo riska darījumu sākotnējo summu slejā, kas atbilst garantēta vai ar nodrošinājumu nodrošināta tiešā riska darījuma veidam, piemēram, ja garantētais tiešais riska darījums ir parāda instruments, slejā “Parāda instrumenti” jānorāda “netiešā riska darījuma” summa, kas iedalīta garantijas devējam.

    Šajā sleju blokā saskaņā ar KPR. 399. pantu norāda arī riska darījumus, kas izriet no parādzīmēm, kas saistītas ar kredītrisku.

    120

    Parāda instrumenti

    Skatīt sleju 060.

    130

    Pašu kapitāla instrumenti

    Skatīt sleju 070.

    140

    Atvasinātie instrumenti

    Skatīt sleju 080.

    150-170

    Ārpusbilances posteņi

    Šo sleju vērtība ir nominālā vērtība, pirms ir piemērotas jebkādas specifiskās kredītriska korekcijas un korekcijas pakāpes.

    150

    Aizdevumu saistības

    Skatīt sleju 090.

    160

    Finanšu garantijas

    Skatīt sleju 100.

    170

    Citas saistības

    Skatīt sleju 110.

    180

    Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

    KPR 390. panta 7. punkts

    Papildu riska darījumi, kas izriet no darījumiem, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem.

    190

    (-) Vērtības korekcijas un uzkrājumi

    KPR 34.,24., 110. un 111. pants

    Vērtības korekcijas un uzkrājumi, kas iekļauti attiecīgajā grāmatvedības regulējumā (Direktīva 86/635/EEK vai Regula (EK) Nr. 1606/2002) un kas ietekmē riska darījumu vērtēšanu saskaņā ar KPR 24. un 110. pantu..

    Slejā 040 norādītās vērtības korekcijas un uzkrājumus pret bruto riska darījumu vērtību uzrāda šajā slejā.

    200

    (-) Riska darījumi, ko atskaita no pašu kapitāla

    KPR 390. panta 6. punkta e) apakšpunkts.

    Tiek norādīti no pašu kapitāla atskaitītie riska darījumi, ko iekļauj sākotnējo riska darījumu vērtību kopsummas dažādās slejās.

    210-230

    Riska darījuma vērtība pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

    KPR 394. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

    Iestādes attiecīgos gadījumos norāda riska darījuma vērtību, pirms ņemta vērā kredītriska mazināšanas ietekme.

    210

    Kopā

    Šajā slejā norādāmā riska darījuma vērtība ir summa, ko izmanto, lai noteiktu, vai riska darījums ir lielais riska darījumu saskaņā ar definīciju KPR 392. pantā.

    Tas ietver sākotnējo riska darījuma vērtību pēc tam, kad atskaitītas vērtības korekcijas un uzkrājumi un riska darījumu summa, ko atskaita no pašu kapitāla.

    220

    No kā: netirdzniecības portfelī

    Netirdzniecības portfeļa summa no kopējā riska darījumu vērtības pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

    230

    % no atbilstošā kapitāla

    KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunkts un 395. pants.

    Uzrādāmā summa ir riska darījuma vērtības procentuāla daļa pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā..

    240-310

    (-) Atbilstošas kredītriska mazināšanas metodes

    KPR 399. pants un 401. līdz 403. pants..

    Jēdziens “kredītriska mazināšanas metodes” ir definēts KPR 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā.

    Šīs pārskata sniegšanas nolūkā kredītriska mazināšanas metodes, kas ir atzītas KPRtrešās daļas II sadaļas 3. un 4. nodaļā, izmanto saskaņā ar Regulas KPR 401. līdz 403. pantu..

    Kredītriska mazināšanas metodēm var būt trīs dažādu veidu ietekme uz lielo riska darījumu režīmu: aizstāšanas ietekme; fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme; un nekustamā īpašuma režīms.

    240-290

    (-) Atbilstīgo riska mazināšanas metožu aizstāšanas ietekme

    KPR 403. pants.

    Fondētā un nefondētā kredītaizsardzība, par kuru sniedz pārskatu šajās slejās, atbilst riska darījumiem, kurus garantējusi trešā persona vai kuri ir nodrošināti ar trešās personas emitētu nodrošinājumu, ja iestāde nolemj pielīdzināt riska darījumu tādam riska darījumam, kas ir veikts ar garantijas devēju vai nodrošinājuma emitentu.

    240

    (-) Parāda instrumenti

    Skatīt sleju 060.

    250

    (-) Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Skatīt sleju 070.

    260

    (-) Atvasinātie instrumenti

    Skatīt sleju 080.

    270-290

    (-) Ārpusbilances posteņi

    Šo sleju vērtība tiek norādīta, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

    270

    (-) Aizdevumu piešķiršanas saistības

    Skatīt sleju 090.

    280

    (-) Finanšu garantijas

    Skatīt sleju 100.

    290

    (-) Citas saistības

    Skatīt sleju 110.

    300

    (-) Fondētā kredītaizsardzība, kas nav aizstāšanas ietekme

    KPR 401. pants..

    Iestāde norāda fondētās kredītaizsardzības, kā definēts KPR 4. panta 1. punkta 58. apakšpunktā, summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR 401. pantu..

    310

    (-) Nekustamais īpašums

    KPR 402. pants..

    Iestāde norāda summas, kas atskaitītas no riska darījuma vērtības, piemērojot KPR. 402. pantu.

    320

    (-) Summas, uz kurām attiecas atbrīvojums

    KPR 400. pants..

    Iestāde norāda summas, kas ir atbrīvotas no lielo riska darījumu režīma.

    330-350

    Riska darījuma vērtība pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas

    KPR 394. panta 1. punkta d) apakšpunkts.

    Iestāde norāda riska darījuma vērtību pēc tam, kad, ņemta vērā izņēmumu un kredītriska mazināšanas ietekme, kas aprēķināta KPR 395. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā.

    330

    Kopā

    Šajā slejā iekļauj summu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KPR 395. pantā noteiktajam lielo riska darījumu limitam.

    340

    No kā: netirdzniecības portfelī

    Iestāde norāda kopējo pie netirdzniecības portfeļa piederošo riska darījuma vērtību pēc atbrīvojumu piemērošanas un, ņemot vērā kredītriska mazināšanas metožu ietekmi.

    350

    % no atbilstošā kapitāla

    Iestāde uzrāda riska darījuma vērtības procentuālo daļu pēc atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas, kas saistīta ar iestādes atbilstošo kapitālu, kā definēts KPR. 4. panta 1. punkta 71. apakšpunktā.

    7.    C 29.00 - Informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (LE3)

    7.1.   Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010-360

    Iestāde veidnē LE3 norāda veidnes LE2 rindās iekļautos datus par atsevišķiem klientiem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

    010

    Kods

    Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

    Paziņo pie savstarpēji saistītu klientu grupas piederošā atsevišķā darījumu partnera kodu.

    020

    Grupas kods

    Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

    Ja valsts līmenī ir pieejams unikāls kods savstarpēji saistītu klientu grupai, uzrāda šādu kodu. Ja valsts līmenī nav unikāla koda, uzrāda to kodu, kas izmantots, lai sniegtu pārskatu par riska darījumiem ar savstarpēji saistītu klientu grupu, kas minēts veidnē C 28.00 (LE2).

    Ja klients pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, pārskatā to norāda kā visu savstarpēji saistīto klientu grupu locekli.

    030

    Darījumi, kuros ir riska darījums ar pamatā esošajiem aktīviem

    Skatīt veidnes LE2 sleju 030.

    040

    Saistības veids

    Saistības veidu starp atsevišķu sabiedrību un savstarpēji saistītu klientu grupu apzīmē, izmantojot:

    “a” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta a) punkta nozīmē (kontrole) vai

    “b” – KPR 4. panta 1. punkta 39. apakšpunkta b) punkta nozīmē (savstarpēja saistība).

    050-360

    Ja finanšu instrumenti veidnē LE2 ir norādīti visai savstarpēji saistīto klientu grupai, tos iedala pa atsevišķiem darījuma partneriem veidnē LE3 atbilstīgi iestādes darījumu kritērijiem.

    Pārējās norādes ir tādas pašas kā attiecībā uz veidni LE2.

    8.    C 30.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām(veidne LE4)

    8.1.   Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Kods

    Kods ir rindas identifikators, un tam jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

    Skatīt veidnes LE1 sleju 010.

    020-250

    Riska darījuma termiņu grupas

    KPR 394. panta 2. punkta e) apakšpunkts.

    Iestāde norāda šo informāciju par desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām.

    Termiņu grupas nosaka ar mēneša intervālu līdz vienam gadam, ar ceturkšņa intervālu no viena gada līdz trīs gadiem un ar gada un lielākiem intervāliem sākot no trīs gadiem.

    Katra riska darījuma vērtību pirms atbrīvojumu un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas (veidnes LE2 sleja 210) uzrāda kopā ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Vairākām atsevišķām attiecībām, kas veido riska darījumu ar klientu, katru no šādām riska darījuma daļām uzrāda ar visu nenomaksāto summu tā paredzamā atlikušā termiņa attiecīgajā termiņu grupā. Instrumentus, kam nav noteikta dzēšanas termiņa, piemēram, pašu kapitālu, iekļauj slejā “nenoteikts termiņš”.

    Paredzamo riska darījuma termiņu norāda gan par tiešiem, gan par netiešiem riska darījumiem.

    Attiecībā uz tiešajiem riska darījumiem, iedalot paredzamās parāda instrumentu un atvasināto instrumentu summas dažādās termiņu grupās, jāvadās pēc termiņa sadalījuma veidnes norādēm par papildu mēru likviditātes noteikšanai (skatīt šīs regulas XXIII pielikumu).

    Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, iedalot sagaidāmās summas termiņu grupās, izmanto pamatā esošā riska termiņu. Konkrētāk, attiecībā uz nākotnes noguldījumiem tas nozīmē noguldījuma termiņa struktūru; attiecībā uz finanšu garantijām – to pamatā esošo finanšu aktīvu termiņa struktūru; attiecībā uz neizmantotām aizdevumu piešķiršanas saistību iespējām – aizdevuma termiņa struktūru; attiecībā uz citām saistībām – saistību termiņa struktūru.

    Attiecībā uz netiešu riska darījumu iedalījums termiņu grupās pamatojas uz tādu garantētu darījumu termiņu, kuri rada tiešo riska darījumu.

    Ja riska darījumu vai riska darījuma daļu uzskata par tādu, kurā nav izpildītas saistības, to uzrāda veidnē C 28.00 (LE 2, 050. sleja) un C 29.00 (LE 3, 060. sleja), darījuma, kurā ir saistību neizpilde, gaidāmā vērtības samazināšanās ir jāiedala attiecīgajā termiņu grupā šādi.

    — Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai, neraugoties uz saistību neizpildi, ir precīzs kalendārs, kurā norādīti riska darījuma gaidāmie atmaksājumi, tā tos iedala attiecīgajās termiņu grupās.

    — Ja pārskatu sniedzošajai sabiedrībai nav pamatojuma par to, kad summas, attiecībā uz ko nav izpildītas saistības, tiks atmaksātas (ja tas notiks), sabiedrība tās iedala kategorijā “nenoteikts termiņš”.

    9.    C 31.00 - Termiņu grupas desmit lielākajiem riska darījumiem ar iestādēm un desmit lielākajiem riska darījumiem ar neregulētām finanšu sektora sabiedrībām: informācija par riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem savstarpēji saistītu klientu grupās (veidne LE5).

    9.1.   Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010-260

    Iestāde veidnē LE5 norāda veidnes LE4 rindās iekļautos datus par atsevišķiem darījumu partneriem, kas pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupām.

    010

    Kods

    Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

    Skatīt veidnes LE3 sleju 010.

    020

    Grupas kods

    Slejas 010 un 020 ir salikts rindas identifikators, un kopā šim identifikatoram jābūt vienreizējam attiecībā uz katru tabulas rindu.

    Skatīt veidnes LE3 sleju 020.

    030-260

    Riska darījumu termiņu grupas

    Skatīt LE4 veidnes slejas 020-250.

    ▼M6




    X PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU



    PĀRSKATU PAR SVIRAS RĀDĪTĀJU SNIEGŠANAS VEIDNES

    Veidnes kods

    Veidnes kods

    Veidnes nosaukums

    Saīsinātais nosaukums

    47

    C 47.00

    Sviras rādītāja aprēķināšana

    LRCalc

    40

    C 40.00

    Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra

    LR1

    41

    C 41.00

    Bilances un ārpusbilances posteņi — riska darījumu papildu dalījums

    LR2

    42

    C 42.00

    Alternatīva kapitāla definīcija

    LR3

    43

    C 43.00

    Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums

    LR4

    44

    C 44.00

    Vispārīga informācija

    LR5



    C 40.00 — RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRAM PIEMĒROTĀ ALTERNATĪVĀ PROCEDŪRA (LR1)

    Rinda

     

    Sleja

    010

    020

    040

    050

    070

    075

    085

    120

    Grāmatvedības bilances vērtība

    Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    VFD palielinājums

    Palielinājums saskaņā ar tirgus metodi (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    Nosacītā summa/nominālvērtība

    Nosacītās summas maksimālā vērtība

    Nosacītās summas maksimālā vērtība (tas pats atsauces nosaukums)

    Hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    010

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība)

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas noteikums

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas noteikums

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība)

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Finanšu atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Citi aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP; no kā:

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Atjaunojami riska darījumi; no kā

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Augsta riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    (izziņas postenis) Izmantotās summas atjaunojamos riska darījumos ar privātpersonām vai MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    (izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    (izziņas postenis) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    VFD saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvu

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    VFD naudas konduītu aizdevums (naudas debitoru parādi)

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    Riska darījumi, uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    Riska darījumi, kas atbilst KPR 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem

     

     

     

     

     

     

     

     



    C41.00 — BILANCES UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅI — RISKA DARĪJUMU PAPILDU DALĪJUMS (LR2)

    Rinda

     

    Sleja

    010

    020

    030

    Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi)

    Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi)

    Nominālvērtība

    010

    Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst netirdzniecības portfelī, kā arī tirdzniecības portfeļa riska darījumi, uz kuriem attiecas darījuma partnera kredītrisks (dalījums atbilstoši riska pakāpei):

     

     

     

    020

    = 0 %

     

     

     

    030

    > 0 % un ≤ 12 %

     

     

     

    040

    > 12 % un ≤ 20 %

     

     

     

    050

    > 20 % un ≤ 50 %

     

     

     

    060

    > 50 % un ≤ 75 %

     

     

     

    070

    > 75 % un ≤ 100 %

     

     

     

    080

    > 100 % un ≤ 425 %

     

     

     

    090

    > 425 % un ≤ 1 250 %

     

     

     

    100

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

     

     

     

    110

    (izziņas postenis) Zema riska ārpusbilances posteņi un ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju

     

     

     



    C 42.00 — ALTERNATĪVA KAPITĀLA DEFINĪCIJA (LR3)

    Rinda

     

    Sleja

    010

    010

    Pirmā līmeņa pamata kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

     

    020

    Pirmā līmeņa pamata kapitāls — pārejas definīcija

     

    030

    Kopā pašu kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

     

    040

    Kopā pašu kapitāls — pārejas definīcija

     

    055

    Atskaitītā aktīvu summa — no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem — pilnībā ieviestā definīcija

     

    065

    Atskaitītā aktīvu summa — no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem — pārejas definīcija

     

    075

    Atskaitītā aktīvu summa — no pašu kapitāla posteņiem — pilnībā ieviestā definīcija

     

    085

    Atskaitītā aktīvu summa — no pašu kapitāla posteņiem — pārejas definīcija

     



    C 43.00 — SVIRAS RĀDĪTĀJA RISKA DARĪJUMA VĒRTĪBAS MĒRA KOMPONENTU ALTERNATĪVS DALĪJUMS (LR4)

    Rinda

    Ārpusbilances posteņi, atvasinātie instrumenti, VFD un tirdzniecības portfelis

    Sleja

     

    010

    020

    Sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    RSA

    010

    Ārpusbilances posteņi; no kā

     

     

     

    020

    Tirdzniecības finansējums; no kā

     

     

    030

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu

     

     

    040

    Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums

     

     

    050

    Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums

     

     

    060

    VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums

     

     

    065

    Riska darījuma vērtības, kas izriet no papildu procedūras attiecībā pret kredītu atvasinātajiem instrumentiem

     

     

    070

    Citi tirdzniecības portfelī ietilpstošie aktīvi

     

     

    Rinda

    Citi netirdzniecības portfeļa riska darījumi

    Sleja

    010

    020

    030

    040

    Sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    RSA

    SP riska darījumi

    IRB riska darījumi

    SP riska darījumi

    IRB riska darījumi

    080

    Segtās obligācijas

     

     

     

     

    90

    Riska darījumi, kurus uzskata par valsti

     

     

     

     

    100

    Centrālās valdības un centrālās bankas

     

     

     

     

    110

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti

     

     

     

     

    120

    DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti

     

     

     

     

    130

    PSS, kuras uzskata par valsti

     

     

     

     

    140

    Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti

     

     

     

     

    150

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti

     

     

     

     

    160

    DAB, kuras neuzskata par valsti

     

     

     

     

    170

    PSS, kuras neuzskata par valsti

     

     

     

     

    180

    Iestādes

     

     

     

     

    190

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā

     

     

     

     

    200

    Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku

     

     

     

     

    210

    Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā

     

     

     

     

    220

    MVU

     

     

     

     

    230

    Komercsabiedrības; no kā

     

     

     

     

    240

    Finanšu

     

     

     

     

    250

    Nefinanšu; no kā

     

     

     

     

    260

    MVU riska darījumi

     

     

     

     

    270

    Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU

     

     

     

     

    280

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

     

     

     

     

    290

    Citi riska darījumi; no kā

     

     

     

     

    300

    Vērtspapīrošanas riska darījumi

     

     

     

     

    310

    Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā

     

     

     

     

    320

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu

     

     

     

     



    C 44.00 — VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA (LR5)

    Rinda

     

    Sleja

    010

    010

    Iestādes uzņēmuma struktūra

     

    020

    Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūra

     

    040

    Iestādes veids

     



    C 47.00 – SVIRAS RĀDĪTĀJA APRĒĶINĀŠANA (LRCalc)

     

    Sleja

    SR riska darījums: Pārskata atsauces datums

    Rinda

    Riska darījuma vērtības

    010

    010

    VFD: riska darījums saskaņā ar KPR 429. panta 5. un 8. punktu

     

    020

    VFD: palielinājums darījuma partnera kredītriskam

     

    030

    Atkāpe attiecībā uz VFD: palielinājums saskaņā ar KPR 429.b panta 4. punktu un 222. pantu

     

    040

    Starpnieka VFD darījuma partnera kredītrisks saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punktu

     

    050

    (-) VFD riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa

     

    060

    Atvasinātie instrumenti: pašreizējā aizvietošanas vērtība

     

    070

    (-) Atbilstīga naudas mainīgā drošības rezerve, kas saņemta ieskaitā pret atvasināto instrumentu tirgus vērtību

     

    080

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (aizvietošanas vērtība)

     

    090

    Atvasinātie instrumenti: palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei

     

    100

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (potenciālais nākotnes riska darījums)

     

    110

    Atkāpe attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem: sākotnējās riska darījuma vērtības metode

     

    120

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējās riska darījuma vērtības metode)

     

    130

    Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība

     

    140

    (-) Atbilstīgi nopirktie kredītu atvasinātie instrumenti, kas ieskaitīti pret pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem

     

    150

    Ārpusbilances posteņi ar 10 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

     

    160

    Ārpusbilances posteņi ar 20 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

     

    170

    Ārpusbilances posteņi ar 50 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

     

    180

    Ārpusbilances posteņi ar 100 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

     

    190

    Citi aktīvi

     

    200

    Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam

     

    210

    (-) Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas mainīgo drošības rezervi

     

    220

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējā drošības rezerve)

     

    230

    Korekcija attiecībā uz darījumiem, kuri uzskaitīti kā VFD tirdzniecība

     

    240

    (-) Fiduciārie aktīvi

     

    250

    (-) Grupas iekšējie riska darījumi (individuālā līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu

     

    260

    (-) Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu

     

    270

    (-) Atskaitītā aktīvu summa — 1. līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

     

    280

    (-) Atskaitītā aktīvu summa — 1. līmeņa kapitāls — pārejas definīcija

     

    290

    Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

     

    300

    Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

     

    Rinda

    Kapitāls

     

    310

    1. līmeņa kapitāls — pilnībā ieviestā definīcija

     

    320

    1. līmeņa kapitāls — pārejas definīcija

     

    Rinda

    Sviras rādītājs

     

    330

    Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

     

    340

    Sviras rādītājs, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

     

    ▼M10




    XI PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR SVIRU

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.

    Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas

    1.1.

    Veidņu apzīmējumi

    1.2.

    Pieņemtā prakse attiecībā uz numerāciju

    1.3.

    Saīsinājumi

    1.4.

    Pieņemtā prakse attiecībā uz zīmēm

    II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

    1.

    Struktūra un regularitāte

    2.

    Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas

    3.

    Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi

    4.

    C 47.00 – Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc)

    5.

    C 40.00 – Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1)

    6.

    C 41.00 – Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums (LR2)

    7.

    C 42.00 – Kapitāla alternatīva definīcija (LR3)

    8.

    C 43.00 – Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums (LR4)

    9.

    C 44.00 – Vispārīga informācija (LR5)

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.    Veidņu apzīmējumi un citas konvencijas

    1.1.    Veidņu apzīmējumi

    1. Šajā pielikumā ir iekļauti papildu norādījumi par veidnēm (turpmāk “LR”), kas iekļautas šīs regulas X pielikumā.

    2. Kopumā regulējumā ir šādas sešas veidnes.

    — 
    C47.00: Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc): Sviras rādītāja aprēķināšana;
    — 
    C40.00: Sviras rādītāja 1. veidne (LR1): Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra;
    — 
    C41.00: Sviras rādītāja 2. veidne (LR2): Bilances un ārpusbilances posteņi — riska darījumu papildu dalījums;
    — 
    C42.00: Sviras rādītāja 3. veidne (LR3): Kapitāla alternatīva definīcija;
    — 
    C43.00: Sviras rādītāja 4. veidne (LR4): Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu dalījums; kā arī
    — 
    C44.00: Sviras rādītāja 5. veidne (LR5): Vispārīga informācija.

    3. Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.

    1.2.    Pieņemtā prakse attiecībā uz numerāciju

    4. Atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un šūnām, dokumentā ievēro apzīmējumu konvenciju, kas izklāstīta turpmākajos punktos. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

    5. Norādēs izmantots šāds vispārējs apzīmējums: {Veidne;Rinda;Sleja}. Zvaigznīti izmanto, lai norādītu uz visu rindu vai sleju.

    6. Ja validācija tiek veikta veidnē, izmanto tikai minētās veidnes datu punktus, apzīmējums neattiecas uz veidni: {Rinda; Sleja}.

    7. Sviras pārskatu sniegšanas vajadzībām vārdu savienojums “no kā” attiecas uz posteni, kas ir augstāka līmeņa riska darījuma kategorijas apakškopa, savukārt jēdziens “izziņas postenis” attiecas uz atsevišķu posteni, kas nav riska darījuma kategorijas apakškopa. Ja vien nav norādīts citādi, obligāti jāsniedz pārskats par abiem šūnu veidiem.

    1.3.    Saīsinājumi

    8. Šā pielikuma un ar to saistīto veidņu vajadzībām izmanto šādus saīsinājumus:

    a. 

    KPR – Kapitāla prasību regula, proti, Regula (ES) Nr. 575/2013;

    b. 

    VFD – vērtspapīru finansēšanas darījums, proti, “repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums, ilgstošo norēķinu darījums un maržinālo aizdevumu darījums”, kā minēts Regulā (ES) Nr. 575/2013;

    c. 

    KRM – kredītriska mazināšana.

    1.4.    Pieņemtā prakse attiecībā uz zīmēm

    9. Visas summas norāda kā pozitīvus skaitļus. Izņēmums ir summas, kuras norāda {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010}, {LR3;040;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010}. Tādējādi ņem vērā, ka {LRCalc;050;010}, {LRCalc;070;010}, {LRCalc;080;010}, {LRCalc;100;010}, {LRCalc;120;010}, {LRCalc;140;010}, {LRCalc;210;010}, {LRCalc;220;010}, {LRCalc;240;010}, {LRCalc;250;010}, {LRCalc;260;010}, {LRCalc;270;010}, {LRCalc;280;010}, {LR3;055;010}, {LR3;065;010}, {LR3;075;010} un {LR3;085;010} var būt tikai negatīvas vērtības. Ņem vērā arī to, ka, izņemot galējus gadījumus, {LRCalc;310;010}, {LRCalc;320;010}, {LRCalc;330;010}, {LRCalc;340;010}, {LR3;010;010}, {LR3;020;010}, {LR3;030;010} un {LR3;040;010} var būt tikai pozitīvas vērtības.

    II DAĻA. NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

    1.    Struktūra un regularitāte

    1. Sviras rādītāja veidne ir sadalīta divās daļās. A daļā ir iekļauti visi datu posteņi, kurus izmanto sviras rādītāja aprēķinā, ko iestādes iesniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta pirmo daļu, savukārt B daļā ir visi datu posteņi, kurus iestādes iesniedz saskaņā ar KPR 430. panta 1. punkta otro daļu (proti, KPR 511. pantā minētā ziņojuma vajadzībām).

    2. Apkopojot datus par šo ĪTS, iestādes ņem vērā fiduciārajiem aktīviem piemēroto procedūru saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu.

    2.    Sviras rādītāja aprēķināšanas formulas

    3. Sviras rādītājs pamatojas uz kapitāla mēru un kopējās riska darījumu vērtības mēru, ko var aprēķināt, izmantojot A daļas šūnas.

    4. Sviras rādītājs – pilnībā ieviestā definīcija = {LRCalc;310;010}/{LRCalc;290;010}.

    5. Sviras rādītājs – pārejas definīcija ={LRCalc;320;010}/{LRCalc;300;010}.

    3.    Atvasināto instrumentu būtiskuma sliekšņi

    6. Lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm, kurām ir maz riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem, izmanto šādus mērus, lai novērtētu riska darījumu vērtības ar atvasinātajiem instrumentiem relatīvo nozīmi attiecībā pret sviras rādītāja kopējo riska darījumu vērtību. Iestādes šos mērus aprēķina šādi:

    7. 
    image .

    8. Kur kopējās riska darījumu vērtības mērs ir vienāds ar: {LRCalc; 290; 010}.

    9. Atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība = {LR1; 010;070}. Tā ir šūna, kuru iestādes vienmēr norāda.

    10. Kredītu atvasināto instrumentu apjoms = {LR1;020;070} + {LR1;050;070}. Tās ir šūnas, kuras iestādes vienmēr norāda.

    11. Iestādēm jāsniedz pārskats par 14. punktā minētajām šūnām nākamajā pārskata periodā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

    — 
    atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 7. punktā, ir vairāk nekā 1,5 % divos secīgos pārskata sniegšanas datumos;
    — 
    atvasināto instrumentu īpatsvars, kas minēts 7. punktā, pārsniedz 2,0 %.

    12. Iestādes, kuru atvasināto instrumentu kopējā nosacītā vērtība, kas definēta 9. punktā, pārsniedz EUR 10 miljardus, sniedz pārskatu par 14. punktā minētajām šūnām pat tad, ja to atvasināto instrumentu īpatsvars neatbilst 11. punktā aprakstītajiem nosacījumiem.

    13. Iestādēm jāsniedz pārskats par 15. punktā minētajām šūnām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

    — 
    kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 10. punktā, ir vairāk nekā EUR 300 miljoni divos secīgos pārskata sniegšanas datumos;
    — 
    kredītu atvasināto instrumentu apjoms, kas minēts 10. punktā, pārsniedz EUR 500 miljonus.

    14. Saskaņā ar 11. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;010;010}, {LR1;010;020}, {LR1;010;050}, {LR1;020;010}, {LR1;020;020}, {LR1;020;050}, {LR1;030;050}, {LR1;030;070}, {LR1;040;050}, {LR1;040;070}, {LR1;050;010}, {LR1;050;020}, {LR1;050;050}, {LR1;060;010}, {LR1;060;020}, {LR1;060;050} un {LR1;060;070}.

    15. Saskaņā ar 13. punktu iestādēm jānorāda šādas šūnas: {LR1;020;075}, {LR1;050;075} un {LR1;050;085}.

    4.    C 47.00 – Sviras rādītāja aprēķināšana (LRCalc)

    16. Šajā pārskatu veidnes daļā tiek vākti dati, kuri nepieciešami sviras rādītāja aprēķināšanai, kā noteikts KPR 429., 429.a un 429.b pantā.

    17. Iestādes pārskatu par sviras rādītāju sniedz reizi ceturksnī. Katrā ceturksnī vērtība “pārskata sniegšanas atsauces datumā” ir vērtība attiecīgā ceturkšņa trešā mēneša pēdējā kalendārajā dienā.

    18. Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {030;010}, {060;010}, {090;010}, {110;010}, un {150;010} līdz {190;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, un {220;010}.

    19. Iestādes sniedz pārskatu par {010;010} līdz {240;010}, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti {250;010} un {260;010}.

    20. Jebkuru summu, kas palielina pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā pozitīvu skaitli. Turpretim summu, kas samazina kopējo pašu kapitālu vai sviras rādītāja riska darījuma vērtību, norāda kā negatīvu skaitli. Ja pirms kāda posteņa apzīmējuma ir mīnuszīme (-), paredzēts, ka minēto posteni neuzrāda kā pozitīvu skaitli.



     

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    Rinda un sleja

    Riska darījumu vērtības

    {010;010}

    VFD: riska darījums saskaņā ar KPR 429. panta 5. un 8. punktu

    KPR 429. panta 5. punkta d) apakšpunkts un 429. panta 8. punkts

    VFD riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 429. panta 5. punkta d) apakšpunktu un 8. punktu.

    Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {190,010}.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu.

    {020;010}

    VFD: palielinājums darījuma partnera kredītriskam

    KPR 429.b panta 1. punkts

    Palielinājums darījuma partnera kredītriskam saistībā ar VFD, tostarp ārpusbilances, kas attiecīgi noteikts saskaņā ar KPR 429.b panta 2. vai 3. punktu.

    Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus iekļauj {040;010}.

    {030;010}

    Atkāpe attiecībā uz VFD: palielinājums saskaņā ar KPR 429.b panta 4. punktu un 222. pantu

    KPR 429.b panta 4. punkts un 222. pants

    Riska darījuma vērtība VFD, tostarp ārpusbilances, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 222. pantu, piemērojot 20 % minimumu piemērojamajai riska pakāpei.

    Šajā šūnā iestādes ņem vērā darījumus saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu.

    Šajā šūnā iestādes neņem vērā darījumus, kuriem palielinājuma daļa sviras rādītāja riska darījuma vērtībā ir noteikta saskaņā ar KPR 429.b panta 1. punktā definēto metodi.

    {040;010}

    Starpnieka VFD darījuma partnera kredītrisks saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punktu

    KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunkts, 2. punkts un 3. punkts

    Riska darījuma vērtību starpnieka VFD, ja iestāde nodrošina galvojumu vai garantiju klientam vai darījuma partnerim tikai starpības apmērā starp klienta aizdotā nodrošinājuma vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar KPR 429.b panta 6. punkta a) apakšpunktu, veido vienīgi palielinājums, kas noteikts attiecīgi saskaņā ar KPR 429.b panta 2. vai 3. punktu.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj darījumus saskaņā ar 429.b panta 6. punkta c) apakšpunktu. Tā vietā iestādes minētos posteņus attiecīgā gadījumā iekļauj {010;010} un {020;010} vai {010;010} un{030;010}.

    {050;010}

    (-) VFD riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa

    KPR 429. panta 11. punkts un 306. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    VFD tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

    Ja neietvertā CCP daļa ir nodrošinājums, to nenorāda šajā šūnā, ja vien tas nav pārķīlāts nodrošinājums, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu (t. i., saskaņā ar KPR 111. panta 1. punkta pirmo teikumu) ir iekļauts pēc pilnas vērtības.

    Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {010;010}, {020;010} un {030;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu, un {190;010}, ja ir izpildīts nosacījums iepriekšējā teikuma otrajā pusē.

    Ja ir sākotnējā drošības rezerve, ko iestāde iesniegusi VFD neietvertajai daļai, kas norādīts {190;010} un nav norādīts {020;010} vai {030;010}, iestāde to var norādīt šajā šūnā.

    {060;010}

    Atvasinātie instrumenti: pašreizējā aizvietošanas vērtība

    KPR 429.a, 274., 295., 296., 297. un 298. pants

    Līgumu, kas minēti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu, tostarp to, kuri ir ārpusbilances posteņi, pašreizējā aizvietošanas vērtība, kā precizēts KPR 274. panta 1. punktā, kas norādīta, ieskaitot saņemto mainīgo drošības rezervi.

    Kā noteikts KPR 429.a panta 1. punktā, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar KPR 295. pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo prasījumu ieskaitu KPR 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts KPR 295. panta c) punktā.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

    {070;010}

    (-) Atbilstoša naudas mainīgā drošības rezerve, kas saņemta ieskaitā pret atvasināto instrumentu tirgus vērtību

    KPR 429.a panta 3. punkts

    Mainīgā drošības rezerve, kas saņemta naudā no darījuma partnera un kas atbilst ieskaitam pret atvasināto instrumentu riska darījuma aizvietošanas vērtības daļu saskaņā ar KPR 429.a panta 3. punktu.

    Nenorāda visas saņemtās naudas mainīgās drošības rezerves par neietverto CCP daļu saskaņā ar KPR 429. panta 11. punktu.

    {080;010}

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (aizvietošanas vērtība)

    KPR 429. panta 11. punkts

    Aizvietošanas vērtības daļa atbrīvotos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo summu norāda, ieskaitot naudas mainīgo drošības rezervi, kas saņemta par šo daļu.

    Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {060;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

    {090;010}

    Atvasinātie instrumenti: palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei

    KPR 429.a, 274., 295., 296., 297., 298. un 299. panta 2. punkts

    Šajā šūnā sniedz līgumu, kas minēti KPR II pielikumā, un kredītu atvasināto instrumentu, tostarp to, kuri ir ārpusbilances, potenciālo nākotnes riska darījuma vērtības palielinājumu, kas aprēķināts saskaņā ar tirgus vērtības metodi (KPR 274. pants KPR II pielikumā norādītajiem līgumiem un KPR 299. panta 2. punkts kredītu atvasinātajiem instrumentiem), piemērojot savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumus saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punktu. Nosakot minēto līgumu riska darījuma vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar KPR 295. pantu. Dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt savstarpējo prasījumu ieskaitu KPR 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts KPR 295. panta c) punktā.

    Saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punkta otro daļu, nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību, iestādes piemēro KPR 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos principus visiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj līgumus, kas novērtēti, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu un 275. pantu.

    {100;010}

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (potenciālais nākotnes riska darījums)

    KPR 429. panta 11. punkts

    Potenciālais nākotnes riska darījums atbrīvotos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

    Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {090;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

    {110;010}

    Atkāpe attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem: sākotnējās riska darījuma vērtības metode

    KPR 429.a panta 8. punkts un 275. pants

    Šajā šūnā sniedz KPR II pielikuma 1. un 2. punktā norādīto līgumu riska darījuma vērtības mēru, kas aprēķināts saskaņā ar sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kura izklāstīta KPR 275. pantā.

    Iestādes, kuras piemēro sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesamazina riska darījumu vērtības mēru par naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu saskaņā ar KPR 429.a panta 8. punktu.

    Iestādes, kuras neizmanto sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, nesniedz pārskatu par šo šūnu.

    Šajā šūnā iestādes neņem vērā līgumus, kas novērtēti, piemērojot tirgus vērtības metodi saskaņā ar KPR 429.a panta 1. punktu un 274. pantu.

    {120;010}

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējās riska darījuma vērtības metode)

    KPR 429. panta 11. punkts

    Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa, piemērojot sākotnējās riska darījuma vērtības metodi, kā noteikts KPR 275. pantā, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

    Iestādes iekļauj šajā šūnā norādīto summu arī {110;010}, it kā nepiemērotu izņēmumu.

    {130;010}

    Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība

    KPR 429.a panta 5. līdz 7. punkts

    Pārdoto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība (t. i., ja iestāde nodrošina kredītaizsardzību darījuma partnerim), kā noteikts KPR 429.a panta 5. līdz 7. punktā.

    {140;010}

    (-) Atbilstoši nopirktie kredītu atvasinātie instrumenti, kas ieskaitīti pret pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem

    KPR 429.a panta 5. līdz 7. punkts

    Nopirkto kredītu atvasināto instrumentu nosacītās summas maksimālā vērtība (t. i., ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera) attiecībā uz tādiem pašiem atsauces nosaukumiem kā tie kredītu atvasinātie instrumenti, kurus pārdevusi iestāde, ja nopirktās kredītaizsardzības termiņš ir vienāds vai lielāks par pārdotās aizsardzības atlikušo termiņu. Līdz ar to vērtība nepārsniedz vērtību, kas katram atsauces nosaukumam ierakstīta {130;010}.

    {150;010}

    Ārpusbilances posteņi ar 10 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

    KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

    Tādu zema riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 4. punkta a) līdz c) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 10 % no nominālvērtības). Tās ir saistības, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) vai kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja. Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {160;010}

    Ārpusbilances posteņi ar 20 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

    KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

    Tādu vidēja/zema riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 3. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 20 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {170;010}

    Ārpusbilances posteņi ar 50 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

    KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

    Tādu vidēja riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe, kā definēts standartizētajā pieejā kredītriskam, kas minēta KPR I pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 50 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Šajā šūnā iekļauj likviditātes iespējas un citus piešķīrumus attiecībā uz vērtspapīrošanu. Citiem vārdiem sakot, kredīta korekcijas pakāpe visām likviditātes iespējām saskaņā ar KPR 255. pantu ir 50 % neatkarīgi no termiņa.

    Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {180;010}

    Ārpusbilances posteņi ar 100 % kredīta korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu

    KPR 429. panta 10. punkts, 111. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 166. panta 9. punkts

    Tādu augsta riska ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtība saskaņā ar 429. panta 10. punktu un 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe, kas minēta KPR I pielikuma 1. punkta a) līdz k) apakšpunktā (atgādinājumam – riska darījuma vērtība šeit ir 100 % no nominālvērtības). Atgādinājumam – nominālvērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Šajā šūnā iekļauj likviditātes iespējas un citus piešķīrumus attiecībā uz vērtspapīrošanu.

    Ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm saskaņā ar KPR 166. panta 9. punktu.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {190;010}

    Citi aktīvi

    KPR 429. panta 5. punkts

    Visi aktīvi, izņemot līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD (t. i., to citu aktīvu starpā, kuri jānorāda šajā šūnā, ir grāmatvedībā iekļautie debitoru parādi par sniegto naudas mainīgo drošības rezervi, ja tie atzīti saskaņā ar operatīvo grāmatvedības regulējumu, likvīdie aktīvi, kā definēts saskaņā ar likviditātes seguma koeficientu, un neizdevušies darījumi, un darījumi, kuros nav nokārtoti norēķini). Iestādes nosaka vērtību saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem. Iestādes nosaka vērtību saskaņā ar KPR 429. panta 5. punktā minētajiem principiem.

    Šajā šūnā iestādes iekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot VFD, un paturēts bilancē (t. i., nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Turklāt iestādes šeit atzīst posteņus, kas atskaitīti no pirmā līmeņa pamata kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem (piemēram, nemateriālie aktīvi, atliktā nodokļa aktīvi utt.).

    {200;010}

    Bruto palielinājums sniegtajam atvasināto instrumentu nodrošinājumam

    KPR 429.a panta 2. punkts

    Jebkura sniegtā atvasināto instrumentu nodrošinājuma summa, ja minētā nodrošinājuma sniegšana samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā noteikts KPR 429.a panta 2. punktā.

    Iestādes šajā šūnā neiekļauj sākotnējo drošības rezervi atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar atbilstošu centrālo darījumu partneri (QCCP) vai atbilstošu naudas mainīgo drošības rezervi, kā definēts KPR 429.a panta 3. punktā.

    {210;010}

    (-) Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas mainīgo drošības rezervi

    KPR 429.a panta 3. punkta trešā daļa

    Debitoru parādi par mainīgo drošības rezervi, kas naudā izmaksāta atvasināto instrumentu darījumos, ja iestādei saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir jāatzīst šie debitoru parādi par aktīvu, ar nosacījumu, ka ir izpildīti KPR 429.a panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

    Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190, 010}.

    {220;010}

    (-) Tirdzniecības riska darījumos, kam veikta klientu tīrvērte, neietvertā CCP daļa (sākotnējā drošības rezerve)

    KPR 429. panta 11. punkts

    Sākotnējās drošības rezerves (iesniegtā) daļa neietvertos tirdzniecības riska darījumos ar QCCP no atvasināto instrumentu darījumiem, kam veikta klientu tīrvērte, ar nosacījumu, ka minētie posteņi atbilst nosacījumiem, kas paredzēti KPR 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

    Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190, 010}.

    {230;010}

    Korekcija attiecībā uz darījumiem, kuri uzskaitīti kā VFD tirdzniecība

    KPR 429.b panta 5. punkts

    Tādu aizdoto vērtspapīru vērtība repo darījumā, kam pārtraukta atzīšana sakarā ar darījumu, kas uzskaitīts kā tirdzniecība, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

    {240;010}

    (-) Fiduciārie aktīvi

    KPR 429. panta 13. punkts

    Tādu fiduciāro aktīvu vērtība, kas atbilst SGS Nr. 39 kritērijam par atzīšanas pārtraukšanu un attiecīgā gadījumā SFPS Nr. 10 kritērijam par konsolidācijas pārtraukšanu saskaņā ar KPR 429. panta 13. punktu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    Norādīto summu iekļauj arī citos aktīvos, kuri norādīti {190, 010}.

    {250;010}

    (-) Grupas iekšējie riska darījumi (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu

    KPR 429. panta 7. punkts un 113. panta 6. punkts

    Riska darījumi, kuri nav konsolidēti piemērojamajā konsolidācijas līmenī un uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju, ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas izklāstīti KPR 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un ja kompetentās iestādes ir devušas savu atļauju.

    Norādīto summu iekļauj arī iepriekš norādītajās piemērojamajās šūnās, it kā netiktu piemērots izņēmums.

    {260;010}

    (-) Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu

    KPR 429. panta 14. punkts

    Riska darījumi, kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 14. punktu, ja ir ievēroti tajā minētie nosacījumi un ja kompetentās iestādes ir devušas savu atļauju.

    Norādīto summu iekļauj arī iepriekš norādītajās piemērojamajās šūnās, it kā netiktu piemērots izņēmums.

    {270;010}

    (-) Atskaitītā aktīvu summa – 1. līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

    KPR 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Tajā iekļauj visas korekcijas, kas vērstas uz aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

    — KPR 32. līdz 35. pantā, vai

    — KPR 36. līdz 47. pantā, vai

    — KPR 56. līdz 60. pantā

    attiecīgos gadījumos.

    Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību {010;010} to {260;010}, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

    Tā kā šīs summas jau ir atskaitītas no kapitāla mēra, tās samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību un tās norāda kā negatīvu skaitli.

    {280;010}

    (-) Atskaitītā aktīvu summa – 1. līmeņa kapitāls – pārejas definīcija

    KPR 429. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 499. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Tajā iekļauj visas korekcijas, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

    — KPR 32. līdz 35. pantā, vai

    — KPR 36. līdz 47. pantā, vai

    — KPR 56. līdz 60. pantā

    attiecīgos gadījumos.

    Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minētās atkāpes. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, aprēķinot riska darījuma vērtību 010;010 līdz 260;010, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

    Tā kā šīs summas jau ir atskaitītas no kapitāla mēra, tās samazina sviras rādītāja riska darījuma vērtību un tās norāda kā negatīvu skaitli.

    {290;010}

    Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

    Iestādes norāda šādu summu:

    {LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010} + {LRCalc;270;010}.

    {300;010}

    Kopā sviras rādītāja riska darījums, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

    Iestādes norāda šādu summu:

    {LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} - {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010} + {LRCalc;280;010}.

    Rinda

    un sleja

    Kapitāls

    {310;010}

    Pirmā līmeņa kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

    KPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punkts

    Tā ir 1. līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

    {320;010}

    Pirmā līmeņa kapitāls – pārejas definīcija

    KPR 429. panta 3. punkts un 499. panta 1. punkts

    Tā ir 1. līmeņa kapitāla summa, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 25. pantu, neņemot vērā KPR Desmitās daļas I sadaļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

    Rinda

    un sleja

    Sviras rādītājs

    {330;010}

    Sviras rādītājs, izmantojot pilnībā ieviesto 1. līmeņa kapitāla definīciju

    KPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punkts

    Tas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 4. punktu.

    {340;010}

    Sviras rādītājs, izmantojot 1. līmeņa kapitāla pārejas definīciju

    KPR 429. panta 2. punkts un 499. panta 1. punkts

    Tas ir sviras rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma II daļas 5. punktu.

    5.    C 40.00 – Riska darījuma vērtības mēram piemērotā alternatīvā procedūra (LR1)

    21. Šajā pārskatu daļā tiek vākti dati par alternatīvu procedūru attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, VFD un ārpusbilances posteņiem.

    22. Iestādes “grāmatvedības bilances vērtības” LR1 veidnē nosaka, pamatojoties uz piemērojamo grāmatvedības regulējumu saskaņā ar KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunktu. “Uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM” attiecas uz grāmatvedības bilances vērtību, neņemot vērā jebkādu savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas kredītriska mazināšanas ietekmi.

    23. Izņemot {250;120} un {260;120}, iestādes sniedz pārskatu par LR1, it kā nepiemērotu izņēmumus, kas minēti LRCalc šūnās {050;010}, {080;010}, {100;010}, {120;010}, {220;010}, {250;010} un{260;010}.



    Rinda un sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    {010;010}

    Atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtība

    Tā ir {020;010}, {050;010} un {060;010} summa.

    {010;020}

    Atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    Tā ir {020;020}, {050;020} un {060;020} summa.

    {010;050}

    Atvasinātie instrumenti – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    Tā ir {020;050}, {050;050} un {060;050} summa.

    {010;070}

    Atvasinātie instrumenti – nosacītā summa

    Tā ir {020;070}, {050;070} un {060;070} summa.

    {020;010}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē.

    {020;020}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    {020;050}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    Tā ir {030;050} un {040;050} summa.

    {020;070}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītā summa

    Tā ir {030;070} un {040;070} šūnas summa.

    {020;075}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu (pārdotā aizsardzība) kā {020; 070} pēc tam, kad tā samazināta par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz pārdoto kredītu atvasināto instrumentu.

    {030;050}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas klauzula – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    KPR 299. panta 2. punkts

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM. Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu atvasināto instrumentu palielinājumu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula. Tā vietā iestādes to iekļauj {LR1;040;050}.

    Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {030;070}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem attiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summa

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru attiecas slēgšanas klauzula.

    Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {040;050}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas klauzula – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    KPR 299. panta 2. punkts

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas slēgšanas klauzula, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

    Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {040;070}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (pārdotā aizsardzība), uz kuriem neattiecas slēgšanas klauzula – nosacītā summa

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pārdod kredītaizsardzību darījuma partnerim, uz kuru neattiecas“slēgšanas klauzula”.

    Slēgšanas klauzulu definē kā klauzulu, kas saistību neizpildes gadījumā, tostarp darījuma partnera bankrota vai maksātnespējas gadījumā, dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, laikus pārtraukt un izbeigt visus darījumus, uz kuriem attiecas līgums.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {050;010}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – grāmatvedības bilances vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {050;020}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Kredītu atvasināto instrumentu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera un līgumu atzīst par aktīvu bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {050;050}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    KPR 299. panta 2. punkts

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {050;070}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītā summa

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu, ja iestāde pērk kredītaizsardzību no darījuma partnera.

    Iestādes ņem vērā visus kredītu atvasinātos instrumentus, ne tikai tos, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

    {050;075}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība

    Šajā šūnā sniedz kredītu atvasinātajos instrumentos garantēto nosacīto summu (nopirktā aizsardzība) kā {050;050} pēc tam, kad tā samazināta par jebkurām pozitīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz nopirkto kredītu atvasināto instrumentu.

    {050;085}

    Kredītu atvasinātie instrumenti (nopirktā aizsardzība) – nosacītās summas maksimālā vērtība (tas pats atsauces nosaukums)

    Kredītu atvasināto instrumentu nosacītā summa, ja iestāde pērk kredītaizsardzību par to pašu atsauces nosaukumu kā kredītu atvasinātie instrumenti, kurus ir pārdevusi pārskatu sniedzošā iestāde.

    Šīs šūnas vērtības sniegšanas vajadzībām pamatā esošos atsauces nosaukumus uzskata par vienu un to pašu, ja tie attiecas uz vienu un to pašu juridisko personu un prioritātes pakāpi.

    Kredītaizsardzību, kas nopirkta attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli, uzskata par to pašu, ja šī aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo nosaukumu portfelī.

    Ja iestāde pērk kredītaizsardzību attiecībā uz atsauces nosaukumu portfeli, to uzskata par to pašu tikai tad, ja nopirktā kredītaizsardzība attiecas uz visām apakškopām portfelī, attiecībā uz ko ir pārdota kredītaizsardzība. Citiem vārdiem sakot, ieskaitu var atzīt tikai tad, ja atsauces sabiedrību portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.

    Katra atsauces nosaukuma gadījumā nopirktās kredītaizsardzības nosacītās summas, kas tiek ņemtas vērā šajā šūnā, nepārsniedz {020;075} un {050;075} norādītās summas.

    {060;010}

    Finanšu atvasinātie instrumenti – grāmatvedības bilances vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    KPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē.

    {060;020}

    Finanšu atvasinātie instrumenti – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    KPR II pielikumā norādīto līgumu grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    {060;050}

    Finanšu atvasinātie instrumenti – palielinājums atbilstoši tirgus vērtības metodei (pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM)

    KPR 274. pants

    Šajā šūnā sniedz KPR II pielikumā norādīto līgumu regulatīvo potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM.

    {060;070}

    Finanšu atvasinātie instrumenti — nosacītā summa

    Šajā šūnā sniedz tajos līgumos garantēto nosacīto summu, kas norādīti KPR II pielikumā.

    {070;010}

    VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – grāmatvedības bilances vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pants

    Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090,010}.

    {070;020}

    VFD, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts un 206. pants

    Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav prudenciāla vai grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Turklāt, ja veic VFD tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090 020}.

    {070;040}

    Vērtspapīru finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – VFD palielinājums

    KPR 206. pants

    Iestādes veido VFD, tostarp ārpusbilances darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas atbilst KPR 206. panta prasībām, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas. Katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai iestādes aprēķina pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:

    CCE = max{(Σi E i – Σi C i); 0}

    kur:

    i = katrs savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļautais darījums

    Ei = darījuma i vērtība Ei, kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

    Ci = darījuma i vērtība Ci, kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

    Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un norāda rezultātu šajā šūnā.

    {080;010}

    VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – grāmatvedības bilances vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090,010}.

    {080;020}

    VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Tādu VFD grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, ja līgumus atzīst par aktīviem bilancē, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Turklāt, ja veic VFD tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj saņemto naudu vai jebkādu nodrošinājumu, kas sniegts darījuma partnerim, izmantojot iepriekš minētos darījumus, un paturēts bilancē (proti, nav izpildīti grāmatvedības kritēriji par atzīšanas pārtraukšanu). Tā vietā iestādes to iekļauj {090 020}.

    {080;040}

    VFD, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums – VFD palielinājums

    KPR 206. pants

    Iestādes veido VDF, tostarp ārpusbilances darījumu, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas ir atbilstošs saskaņā ar KPR 206. pantu, kopas, kurās ir visi darījumā iekļautie aktīvi (proti, katru VFD uzskata par atsevišķu kopu), un nosaka katrai kopai pašreizējās darījuma partnera riska darījuma vērtības (CCE) palielinājumu saskaņā ar šādu formulu:

    CCE = max {(E – C); 0.

    kur:

    E = vērtība Ei, kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

    C = vērtība Ci, kas definēta KPR 220. panta 3. punktā

    Iestādes summē šīs formulas iznākumu visām iepriekš minētajām kopām un norāda rezultātu šajā šūnā.

    {090;010}

    Citi aktīvi – grāmatvedības bilances vērtība

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav līgumi, kuri minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātie instrumenti un VFD.

    {090;020}

    Citi aktīvi – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    KPR 4. panta 1. punkta 77) apakšpunkts

    Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu visiem aktīviem, kas nav līgumi, kuri minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātie instrumenti un VFD, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    {100;070}

    Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP; no kā – nominālvērtība

    KPR 111. pants

    Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {110;070}

    Atjaunojami riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – nominālvērtība

    KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

    Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances atbilstīgu atjaunojamu riska darījumu ar privātpersonām vai MVU nominālvērtību, kuri atbilst KPR 154. panta 4. punkta a) līdz c) punktā minētajiem nosacījumiem. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Tas attiecas uz visiem riska darījumiem, kuri ir darījumi ar privātpersonām, ir atjaunojami un kurus bez nosacījumiem var atcelt, kā aprakstīts KPR 149. punkta b) punktā, un kopumā ir ierobežoti līdz EUR 100 000 uz parādnieku.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {120;070}

    Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības – nominālvērtība

    KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

    Šajā šūnā sniedz tādu kredītkaršu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {130;070}

    Neatjaunojamas bez nosacījumiem atceļamas saistības – nominālvērtība

    KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

    Tajā sniedz tādu citu saistību nominālvērtību, kuras iestāde bez nosacījumiem jebkurā laikā bez iepriekšējas paziņošanas var atcelt (UCC) un kurām tiktu noteikta 0 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Šajā šūnā iestādes neiekļauj kredītu saistības, kurās faktiski paredzēta automātiska atcelšana, jo pasliktinājusies aizņēmēja kredītspēja, taču kuras nav UCC.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {140;070}

    Vidēja/zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

    KPR 111. pants

    Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 20 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {150;070}

    Vidēja riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

    KPR 111. pants

    Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 50 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {160;070}

    Augsta riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar RSP – nominālvērtība

    KPR 111. pants

    Šajā šūnā sniedz tādu ārpusbilances posteņu nominālvērtību, kuriem tiktu noteikta 100 % kredīta korekcijas pakāpe saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    Iestādes šajā šūnā neņem vērā līgumus, kas minēti KPR II pielikumā, kredītu atvasinātos instrumentus un VFD saskaņā ar KPR 429. panta 10. punktu.

    {170;070}

    (izziņas postenis) Izmantotās summas atjaunojamos riska darījumos ar privātpersonām vai MVU – nominālvērtība

    KPR 154. panta 4. punkts

    Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas ārpusbilances atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    {180;070}

    (izziņas postenis) Izmantotās summas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām – nominālvērtība

    KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

    Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas bez nosacījumiem atceļamām kredītkaršu saistībām. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    {190;070}

    (izziņas postenis) Izmantotās summas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām – nominālvērtība

    KPR 111. pants un 154. panta 4. punkts

    Šajā šūnā sniedz tādu summu nominālvērtību, kuras izmantotas neatjaunojamām bez nosacījumiem atceļamām saistībām. Šo vērtību nesamazina ar specifiskām kredītriska korekcijām.

    {210;020}

    Atvasināto instrumentu darījumos saņemtais naudas nodrošinājums – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    Atvasināto instrumentu darījumos saņemtā naudas nodrošinājuma grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    Šīs šūnas vajadzībām naudu definē kā naudas kopsummu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopsumma centrālajās bankās ir iekļauta tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos. Šajā šūnā iestādes nenorāda naudas noguldījumus citās iestādēs.

    {220;020}

    Debitoru parādi par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    Grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu debitoru parādiem par naudas nodrošinājumu, kas iesniegts pret atvasināto instrumentu darījumiem, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību). Iestādes, kuras drīkst saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu veikt debitoru parāda par iesniegto naudas nodrošinājumu savstarpējo prasījumu ieskaitu pret saistīto atvasinātā instrumenta saistību (negatīva patiesā vērtība) un kuras nolemj tā rīkoties, apvērš savstarpējo prasījumu ieskaitu un norāda neto saņemamo summu.

    {230;020}

    VFD saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīvu – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    Tādu vērtspapīru grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kuri saņemti VFD un atzīti par aktīvu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    {240;020}

    VFD naudas konduītu aizdevums (naudas debitoru parādi) – uzskaites vērtība, pieņemot, ka nav savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM

    Naudas debitoru parāda, ko veido nauda, kas tālāk aizdota vērtspapīru īpašniekam atbilstīgā naudas konduītu aizdevuma darījumā (CCLT), grāmatvedības bilances vērtība saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, pieņemot, ka nav grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai citas KRM ietekmes (proti, apvērš jebkādu grāmatvedības savstarpējo prasījumu ieskaita vai KRM ietekmi, kas ietekmējusi uzskaites vērtību).

    Šīs šūnas vajadzībām naudu definē kā naudas kopsummu, tostarp monētas un banknotes/valūtu. Noguldījumu kopsumma centrālajās bankās ir iekļauta tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos. Šajā šūnā iestādes nesniedz pārskatu par naudas noguldījumiem citās iestādēs.

    CCLT definē kā divu darījumu kombināciju, kurā iestāde aizņemas vērtspapīrus no vērtspapīru īpašnieka un aizdod vērtspapīrus tālāk vērtspapīru aizņēmējam. Vienlaikus iestāde saņem naudas nodrošinājumu no vērtspapīru aizņēmēja un aizdod tālāk saņemto naudu vērtspapīru īpašniekam. Atbilstīgs CCLT atbilst šādiem nosacījumiem:

    a)  abus atsevišķos darījumus, kuros ietilpst atbilstīgais CCLT, veic vienā tirdzniecības dienā, vai starptautiskus darījumus – tuvākajās darba dienās;

    b)  ja ietilpstošajos darījumos nav noteikts termiņš, iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, proti, abus ietilpstošos darījumus;

    c)  ja ietilpstošajos darījumos ir noteikts termiņš, CCLT dēļ neveidojas situācija, kad iestādei rodas termiņu nesakritība; iestādei ir juridiskas tiesības jebkurā laikā un bez iepriekšēja paziņojuma slēgt kādu no CCLT pusēm, kas ir abi ietilpstošie darījumi;

    d)  tas nerada citus inkrementālus riska darījumus.

    {250;120}

    Riska darījumi, uz kuriem var attiecināt KPR 113. panta 6. punktā noteikto pieeju – hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Kopējās sviras rādītāja riska darījuma vērtības summa, kas tiktu atbrīvota, ja kompetentās iestādes pilnā apmērā piešķirtu atļauju piemērot atbrīvojumu riska darījumiem, kuri atbilst visiem nosacījumiem, kas izklāstīti KPR 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā, un kuriem ir sniegta atļauja, kas paredzēta KPR 113. panta 6. punktā. Ja kompetentā iestāde jau piešķīrusi atļauju pilnā apmērā, vērtība šajā šūnā ir vienāda ar vērtību LRCalc;250;010.

    {260;120}

    Riska darījumi, kas atbilst KPR 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem – hipotētiski atbrīvotā sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Kopējās sviras rādītāja riska darījuma vērtības summa, kas tiktu atbrīvota, ja kompetentās iestādes pilnā apmērā piešķirtu atļauju piemērot atbrīvojumu riska darījumiem, kuri atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 429. panta 14. punkta a) līdz c) apakšpunktā. Ja kompetentā iestāde jau piešķīrusi atļauju pilnā apmērā, vērtība šajā šūnā ir vienāda ar vērtību LRCalc;260;010.

    6.    C 41.00 – Bilances un ārpusbilances posteņi – riska darījumu papildu dalījums (LR2)

    24. LR2 veidnē sniedz informāciju par visu bilances un ārpusbilances riska darījumu papildu dalījuma posteņiem ( 11 ), kas ietilpst netirdzniecības portfelī, un par visu tirdzniecības portfeļa riska darījumu papildu dalījuma posteņiem, uz ko attiecas darījuma partnera kredītrisks. Dalījums atbilst riska pakāpēm, kuras piemēro saskaņā ar KPR kredītriska sadaļu. Informāciju par riska darījumiem iegūst atšķirīgi attiecīgi saskaņā ar standartizēto pieeju un IRB pieeju.

    25. Attiecībā uz riska darījumiem, kuros izmanto KRM metodes, aizstājot darījuma partnera riska pakāpi ar garantijas riska pakāpi, iestādes ņem vērā riska pakāpi pēc aizstāšanas. Atbilstoši IRB pieejai iestādes izmanto šādu aprēķinu: riska darījumiem (kas nav tie, kuriem regulējošās prasībās ir noteiktas konkrētas riska pakāpes), kas pieder pie katras parādnieka kategorijas, riska pakāpi atvasina, dalot riska darījuma riska svērto vērtību, kas iegūta, izmantojot riska pakāpes formulu vai uzraudzības formulu (attiecīgi kredītriskam un vērtspapīrošanas riska darījumiem), ar riska darījuma vērtību, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar kredītriska mazināšanas metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu. Atbilstoši IRB pieejai riska darījumus, kas klasificēti kā tādi, kuros netiek pildītas saistības, izslēdz no {020;010} līdz {090;010} un iekļauj {100;010}. Atbilstoši standartizētajai pieejai riska darījumus, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts, izslēdz no {020;020} līdz {090;020} un iekļauj {100;020}.

    26. Saskaņā ar abām pieejām iestādes riska darījumus, kas atskaitīti no regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla, uzskata par tādiem, kuriem piemērota 1 250  % riska pakāpe.



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Kopā bilances un ārpusbilances riska darījumi, kas ietilpst netirdzniecības portfelī, kā arī tirdzniecības portfeļa riska darījumi, uz kuriem attiecas darījuma partnera kredītrisks (dalījums atbilstoši riska pakāpei):

    Tā ir {020:*} līdz {100;*} summa.

    020

    = 0 %

    Riska darījumi ar 0 % riska pakāpi.

    030

    > 0 % un ≤ 12 %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 0 % un mazākas par vai vienādas ar 12 %.

    040

    > 12 % un ≤ 20 %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 12 % un mazākas par vai vienādas ar 20 %.

    050

    > 20 % un ≤ 50 %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 20 % un mazākas par vai vienādas ar 50 %.

    060

    > 50 % un ≤ 75 %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 50 % un mazākas par vai vienādas ar 75 %.

    070

    > 75 % un ≤ 100 %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 75 % un mazākas par vai vienādas ar 100 %.

    080

    > 100 % un ≤ 425 %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 100 % un mazākas par vai vienādas ar 425 %.

    090

    > 425 % un ≤ 1 250  %

    Riska darījumi ar riska pakāpi, kas iekļauta tādu riska pakāpju diapazonā, kuras ir lielākas par 425 % un mazākas par vai vienādas ar 1 250  %.

    100

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības

    Saskaņā ar standartizēto pieeju riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta j) punkts.

    Saskaņā ar IRB pieeju visi riska darījumi ar 100 % PD ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības.

    110

    (izziņas postenis) Zema riska ārpusbilances posteņi vai ārpusbilances posteņi, kuriem ir 0 % korekcijas pakāpe saskaņā ar maksātspējas rādītāju

    Zema riska ārpusbilances posteņi saskaņā ar KPR 111. pantu un ārpusbilances posteņi ar 0 % korekcijas pakāpi saskaņā ar KPR 166. pantu.

    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Bilances un ārpusbilances riska darījumi (SP riska darījumi)

    Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības, pēc tam, kad ņemtas vērā vērtības korekcijas, visi KRM un kredītu korekcijas pakāpes, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas 2. nodaļas II sadaļu.

    020

    Bilances un ārpusbilances riska darījumi (IRB riska darījumi)

    Bilances un ārpusbilances riska darījuma vērtības saskaņā ar KPR 166. pantu un KPR 230. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu, pēc tam, kad ņemtas vērā ienākošās un izejošās naudas plūsmas sakarā ar KRM metodēm ar aizstāšanas ietekmi uz riska darījumu.

    Attiecībā uz ārpusbilances posteņiem iestādes piemēro korekcijas pakāpes, kas noteiktas KPR 166. panta 8. līdz 10. punktā.

    030

    Nominālvērtība

    KPR 111. un 166. pantā noteiktās ārpusbilances posteņu riska darījuma vērtības, nepiemērojot korekcijas pakāpes.

    7.    C 42.00 – Kapitāla alternatīva definīcija (LR3)

    27. LR3 veidnē sniedz informāciju par kapitāla mēriem, kas nepieciešami KPR 511. pantā paredzētajai pārskatīšanai.



    Rinda

    un sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    {010;010}

    Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

    KPR 50. pants

    Tā ir pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kā definēts KPR 50. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

    {020;010}

    Pirmā līmeņa pamata kapitāls – pārejas definīcija

    KPR 50. pants

    Tā ir pirmā līmeņa pamata kapitāla summa, kas aprēķināta, kā definēts KPR 50. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe.

    {030;010}

    Kopā pašu kapitāls – pilnībā ieviestā definīcija

    KPR 72. pants

    Tā ir pašu kapitāla summa, kā definēts KPR 72. pantā, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi.

    {040;010}

    Kopā pašu kapitāls – pārejas definīcija

    KPR 72. pants

    Tā ir pašu kapitāla summa, kā definēts KPR 72. pantā, pēc tam, kad ņemta vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minētā atkāpe.

    {055;010}

    Atskaitītā aktīvu summa – no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem – pilnībā ieviestā definīcija

    Tajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

    — KPR 32. līdz 35. pantā, vai

    — KPR 36. līdz 47. pantā

    atkarībā no attiecīgā gadījuma.

    Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

    Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

    {065;010}

    Atskaitītā aktīvu summa – no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem – pārejas definīcija

    Tajā iekļauj pirmā līmeņa pamata kapitāla regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

    — KPR 32. līdz 35. pantā, vai

    — KPR 36. līdz 47. pantā

    attiecīgos gadījumos.

    Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

    Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

    {075;010}

    Atskaitītā aktīvu summa – no pašu kapitāla posteņiem – pilnībā ieviestā definīcija

    Tajā iekļauj pašu kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

    — KPR 32. līdz 35. pantā, vai

    — KPR 36. līdz 47. pantā, vai

    — KPR 56. līdz 60. pantā, vai

    — KPR 66. līdz 70. pantā

    attiecīgos gadījumos.

    Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem, neņemot vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību rindās {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

    Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

    {085,010}

    Atskaitītā aktīvu summa – no pašu kapitāla posteņiem – pārejas definīcija

    Tajā iekļauj pašu kapitāla posteņu regulatīvo korekciju summu, ar ko koriģē aktīva vērtību un kas ir paredzētas:

    — KPR 32. līdz 35. pantā, vai

    — KPR 36. līdz 47. pantā, vai

    — KPR 56. līdz 60. pantā, vai

    — KPR 66. līdz 70. pantā

    attiecīgos gadījumos.

    Iestādes ņem vērā KPR 48., 49. un 79. pantā minētos izņēmumus, alternatīvas un prasību nepiemērošanu šādiem atskaitījumiem papildus tam, ka ņem vērā KPR Desmitās daļas 1. un 2. nodaļā minēto atkāpi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes, aprēķinot riska darījuma vērtību {LRCalc;10;10} līdz {LRCalc;260;10}, nenorāda korekcijas, kas jau piemērotas saskaņā ar KPR 111. pantu, un nenorāda korekcijas, ar ko netiek atskaitīta konkrēta aktīva vērtība.

    Tā kā šīs korekcijas samazina kopējo pašu kapitālu, tās norāda kā negatīvu skaitli.

    8.    C 43.00 – Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra komponentu alternatīvs dalījums (LR4)

    28. Iestādes norāda sviras rādītāja riska darījuma vērtības LR4 veidnē pēc tam, kad attiecīgā gadījumā piemēroti izņēmumi, kas minēti šādās LRCalc šūnās: {050; 010}, {080; 010}, {100; 010}, {120; 010}, {220; 010}, {250;010} un {260;010}.

    29. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, iestādes ievēro vienādojumu, kas minēts nākamajā punktā.

    30. Vienādojums, kuru iestādes ievēro saskaņā ar 29. punktu, ir šāds: [{LRCalc;010;010} + {LRCalc;020;010} + {LRCalc;030;010} + {LRCalc;040;010} + {LRCalc;050;010} + {LRCalc;060;010} + {LRCalc;070;010} + {LRCalc;080;010} + {LRCalc;090;010} + {LRCalc;100;010} + {LRCalc;110;010} + {LRCalc;120;010} + {LRCalc;130;010} + {LRCalc;140;010} + {LRCalc;150;010} + {LRCalc;160;010} + {LRCalc;170;010} + {LRCalc;180;010} + {LRCalc;190;010} + {LRCalc;200;010} + {LRCalc;210;010} + {LRCalc;220;010} + {LRCalc;230;010} + {LRCalc;240;010} + {LRCalc;250;010} + {LRCalc;260;010}] = [{LR4;010;010} + {LR4;040;010} + {LR4;050;010} + {LR4;060;010} + {LR4;065;010} + {LR4;070;010} + {LR4;080;010} + {LR4;080;020} + {LR4;090;010} + {LR4;090;020} + {LR4;140;010} + {LR4;140;020} + {LR4;180;010} + {LR4;180;020} + {LR4;190;010} + {LR4;190;020} + {LR4;210;010} + {LR4;210;020} + {LR4;230;010} + {LR4;230;020} + {LR4;280;010} + {LR4;280;020} + {LR4;290;010} + {LR4;290;020}].



    Rinda un sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    {010;010}

    Ārpusbilances posteņi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas aprēķināta kā {LRCalc;150;010}, {LRCalc;160;010}, {LRCalc;170;010} un {LRCalc;180;010} summa, izņemot attiecīgos grupas iekšējos riska darījumus (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu.

    {010;020}

    Ārpusbilances posteņi; no kā – RSA

    Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – kā standartizētajā pieejā un IRB pieejā. Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Attiecībā uz riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju iestādes nosaka riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

    {020;010}

    Tirdzniecības finansējums; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Ar tirdzniecības finansējumu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem.

    {020;020}

    Tirdzniecības finansējums; no kā – RSA

    Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – saistībā ar tirdzniecības finansējumu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē ārpusbilances posteņi saistībā ar tirdzniecības finansējumu attiecas uz izdotajām un apstiprinātajām importa un eksporta kredītvēstulēm, kas ir īstermiņa un pašlikvidējošas, un līdzīgiem darījumiem.

    {030;010}

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu ārpusbilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

    Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

    {030;020}

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA

    Ārpusbilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība – izņemot VFD un atvasinātos instrumentus – saistībā ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu.

    Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

    {040;010}

    Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Atvasināto instrumentu un VFD sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

    {040;020}

    Atvasinātie instrumenti un VFD, uz kuriem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

    Atvasināto instrumentu un VFD, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

    {050;010}

    Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Atvasināto instrumentu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

    {050;020}

    Atvasinātie instrumenti, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

    Atvasināto instrumentu, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

    {060;010}

    VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    VFD sviras rādītāja riska darījuma vērtība, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

    {060;020}

    VFD, uz kuriem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums – RSA

    VFD, tostarp ārpusbilances, riska darījuma riska svērtās vērtības attiecībā uz kredītrisku un darījuma partnera kredītrisku, kas aprēķinātas saskaņā ar KPR Trešās daļas II sadaļu, ja uz tiem neattiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas definēts KPR 272. panta 25. punktā.

    {065;010}

    Riska darījuma vērtības, kas izriet no papildu procedūras attiecībā pret kredītu atvasinātajiem instrumentiem – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    Šī šūna atbilst starpībai starp {LRCalc;130;010} un {LRCalc;140;010}, izņemot attiecīgos grupas iekšējos riska darījumus (solo līmenī), kas nav ietverti saskaņā ar KPR 429. panta 7. punktu.

    {070;010}

    Citi aktīvi tirdzniecības portfelī – sviras rādītāja riska darījuma vērtība

    To posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas norādīti {LRCalc;190;010}, izņemot netirdzniecības portfeļa posteņus.

    {070;020}

    Citi aktīvi tirdzniecības portfelī – RSA

    Pašu kapitāla prasības, kas reizinātas ar 12,5, attiecībā uz posteņiem, uz kuriem attiecas KPR Trešās daļas IV sadaļa.

    {080;010}

    Segtās obligācijas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {080;020}

    Segtās obligācijas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {080;030}

    Segtās obligācijas – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 129. pantā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {080;040}

    Segtās obligācijas – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, kā definēts KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    090 010.

    Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    Tā ir {100,010} līdz {130,010} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {090;020}

    Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    Tā ir {100 020} līdz {130 020} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {090;030}

    Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – RSA – SP riska darījumi

    Tā ir {100 030} līdz {130 030} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {090;040}

    Riska darījumi, kurus uzskata par riska darījumiem ar valsti – RSA – IRB riska darījumi

    Tā ir {100 040} līdz {130 040} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {100;010}

    Centrālās valdības un centrālās bankas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {100;020}

    Centrālās valdības un centrālās bankas – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {100;030}

    Centrālās valdības un centrālās bankas – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 114. pantā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {100;040}

    Centrālās valdības un centrālās bankas – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kā definēts KPR 147. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {110;010}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {110;020}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {110;030}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras uzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 2. un 4. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {110;040}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {120;010}

    DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {120;020}

    DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {120;030}

    DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 2. punkts un 118. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {120;040}

    DAB un starptautiskās organizācijas, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskām organizācijām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {130;010}

    PSS, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 4. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {130;020}

    PSS, kuras uzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {130;030}

    PSS, kuras uzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 4. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {130;040}

    PSS, kuras uzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {140;010}

    Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    Tā ir {150 010} līdz {170 010} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {140;020}

    Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    Tā ir {150 020} līdz {170 020} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {140;030}

    Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    Tā ir {150 030} līdz {170 030} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {140;040}

    Riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām, DAB, starptautiskām organizācijām un PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    Tā ir {150 040} līdz {170 040} šūnas summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {150;010}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {150;020}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {150;030}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 115. panta 1., 3. un 5. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {150;040}

    Reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar reģionālajām pašvaldībām un vietējām pašpārvaldēm, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {160;010}

    DAB, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {160;020}

    DAB, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {160;030}

    DAB, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, uz kuriem attiecas KPR 117. panta 1. un 3. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {160;040}

    DAB, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta c) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {170;010}

    PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {170;020}

    PSS, kuras neuzskata par valsti – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {170;030}

    PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, uz kuriem attiecas KPR 116. panta 1., 2., 3. un 5. punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {170;040}

    PSS, kuras neuzskata par valsti – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar publiskā sektora struktūrām, kuras neuzskata par valsti, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 4. punkta b) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {180;010}

    Iestādes – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 119. līdz 121. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {180;020}

    Iestādes – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {180;030}

    Iestādes – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 119. līdz 121. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {180;040}

    Iestādes – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar iestādēm, uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta b) apakšpunkts, un kas nav riska darījumi segto obligāciju veidā saskaņā ar KPR 161. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un uz kuriem neattiecas KPR 147. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {190;010}

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {190;020}

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {190;030}

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 124. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {190;040}

    Nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku; no kā – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {200;010}

    Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {200;020}

    Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {200;030}

    Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuri ir pilnībā nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku un uz kuriem attiecas KPR 125. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {200;040}

    Nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {210;010}

    Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {210;020}

    Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {210;030}

    Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {210;040}

    Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU; no kā – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {220;010}

    Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {220;020}

    Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {220;030}

    Riska darījumi ar MVU – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 123. pants.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {220;040}

    Riska darījumi ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {230;010}

    Komercsabiedrības; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    Tā ir {240,010} un {250,010} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {230;020}

    Komercsabiedrības; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    Tā ir {240 020} un {250 020} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {230;030}

    Komercsabiedrības; no kā – RSA – SP riska darījumi

    Tā ir {240 030} un {250 030} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {230;040}

    Komercsabiedrības; no kā – RSA – IRB riska darījumi

    Tā ir {240 040} un {250 040} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {240;010}

    Finanšu komercsabiedrības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180;10 minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {240;020}

    Finanšu komercsabiedrības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180;10 minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {240;030}

    Finanšu komercsabiedrības – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180;10 minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {240;040}

    Finanšu komercsabiedrības – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar finanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē finanšu komercsabiedrības ir tādas regulētas un neregulētas sabiedrības, izņemot 180;10 minētās iestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līdzdalību iegāde vai vienas vai vairāku tādu darbību veikšana, kuras norādītas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā, kā arī sabiedrības, kas definētas KPR 4. panta 1. punkta 27) apakšpunktā, izņemot {180;10} minētās iestādes.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {250;010}

    Nefinanšu; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

    Tā ir {260 010} un {270 010} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {250;020}

    Nefinanšu; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Tā ir {260 020} un {270 020} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {250;030}

    Nefinanšu; no kā – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

    Tā ir {260 030} un {270 030} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {250;040}

    Nefinanšu; no kā – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar nefinanšu komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Tā ir {260 040} un {270 040} summa.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {260;010}

    Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {260;020}

    Riska darījumi ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {260;030}

    Riska darījumi ar MVU – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām kā maziem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas KPR 122. pants.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {260;040}

    Riska darījumi ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi ir riska darījumi ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    Šīs šūnas vajadzībām terminu “mazais un vidējais uzņēmums” definē saskaņā ar KPR 501. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {270;010}

    Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {270;020}

    Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {270;030}

    Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir tādi riska darījumi ar komercsabiedrībām, uz kuriem attiecas KPR 122. pants, un kas nav norādīti {230;040} un 250;040}.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {270;040}

    Riska darījumi, izņemot riska darījumus ar MVU – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi ar komercsabiedrībām saskaņā ar KPR 147. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja šie riska darījumi nav nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku saskaņā ar KPR 199. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un kas nav norādīti {230;040} un {250;040}.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {280;010}

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants.

    {280;020}

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.

    {280;030}

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības, un tāpēc uz tiem attiecas KPR 127. pants.

    {280;040}

    Riska darījumi, kuros netiek pildītas saistības – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas klasificēti KPR 147. panta 2. punktā norādītajās riska darījumu kategorijās, ja ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar KPR 178. pantu.

    {290;010}

    Citi riska darījumi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā.

    Iestādes norāda aktīvus, kuri atskaitīti no pašu kapitāla (piemēram, nemateriālie aktīvi) un kurus nevar kvalificēt citādi, pat ja šāda klasifikācija nav nepieciešama, lai noteiktu uz risku balstītas pašu kapitāla prasības slejā {*; 030} un {*; 040}.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {290;020}

    Citi riska darījumi; no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

    Iestādes norāda aktīvus, kuri atskaitīti no pašu kapitāla (piemēram, nemateriālie aktīvi) un kurus nevar kvalificēt citādi, pat ja šāda klasifikācija nav nepieciešama, lai noteiktu uz risku balstītas pašu kapitāla prasības slejā {*; 030} un {*; 040}.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {290;030}

    Citi riska darījumi; no kā – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 112. panta k), m), n), o), p) un q) punktā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {290;040}

    Citi riska darījumi; no kā – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījumu riska svērtā vērtība, kas klasificēti riska darījumu kategorijās, kuras norādītas KPR 147. panta 2. punkta e), f) un g) apakšpunktā.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {300;010}

    Vērtspapīrošanas riska darījumi – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {300;020}

    Vērtspapīrošanas riska darījumi – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    To aktīvu sviras rādītāja riska darījuma vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {300;030}

    Vērtspapīrošanas riska darījumi – RSA – SP riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi, uz kuriem attiecas KPR 112. panta m) punkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {300;040}

    Vērtspapīrošanas riska darījumi – RSA – IRB riska darījumi

    To aktīvu riska darījuma riska svērtā vērtība, kas ir vērtspapīrošanas riska darījumi un uz kuriem attiecas KPR 147. panta 2. punkta f) apakšpunkts.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {310;010}

    Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {310;020}

    Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {310;030}

    Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – RSA – SP riska darījumi

    Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {310;040}

    Tirdzniecības finansējums (izziņas postenis); no kā – RSA – IRB riska darījumi

    Ar aizdevumiem preču vai pakalpojumu eksportētājam vai importētājam, izmantojot importa un eksporta kredītus un līdzīgus darījumus, saistītu bilances posteņu riska darījumu riska svērtā vērtība.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {320;010}

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – SP riska darījumi

    Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {320;020}

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – sviras rādītāja riska darījuma vērtība – IRB riska darījumi

    Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu sviras rādītāja riska darījuma vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {320;030}

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA – SP riska darījumi

    Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    {320;040}

    Saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu – RSA – IRB riska darījumi

    Ar tirdzniecības finansējumu saskaņā ar oficiālu eksporta kredītu apdrošināšanas shēmu saistītu bilances posteņu riska darījuma riska svērtā vērtība. Pārskata sniegšanas vajadzībām LR4 veidnē oficiāla eksporta kredītu apdrošināšanas shēma attiecas uz oficiālo atbalstu, ko sniedz valdība vai cita struktūra, piemēram eksporta kredītu aģentūra, tostarp tādā veidā kā tiešie kredīti/finansējums, refinansējums, procentu likmju atbalsts (ja kredīta darbības laikā tiek garantēta nemainīga procentu likme), atbalsta finansējums (kredīti un dotācijas), eksporta kredītu apdrošināšana un garantijas.

    Iestādes vērtību norāda, atņemot riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības.

    9.    C 44.00 – Vispārīga informācija (LR5)

    31. Šeit tiek vākta papildu informācija, lai klasificētu iestādes darbības un iestādes izvēlētos regulatīvos risinājumus.



    Rinda

    un sleja

    Norādes

    {010;010}

    Iestādes uzņēmuma struktūra

    Iestāde klasificē savu uzņēmuma struktūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

    — akciju sabiedrība;

    — savstarpēja/kooperatīva;

    — cita sabiedrība, kas nav akciju sabiedrība.

    {020;010}

    Atvasinātajiem instrumentiem piemērotā procedūra

    Iestāde norāda atvasinātajiem instrumentiem piemēroto regulatīvo procedūru saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

    — sākotnējās riska darījuma vērtības metode;

    — tirgus vērtības metode.

    {040;010}

    Iestādes veids

    Iestāde klasificē savu iestādes veidu saskaņā ar šādām turpmāk norādītajām kategorijām:

    — universālie banku pakalpojumi (privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana un ieguldījumu banku pakalpojumi);

    — privātpersonu vai MVU apkalpošana/korporatīvo klientu apkalpošana;

    — ieguldījumu banku pakalpojumi;

    — specializētais aizdevējs

    — cits komercdarbības modelis

    ▼B




    XII PIELIKUMS

    PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA



    LIKVIDITĀTES VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes / veidņu grupas nosaukums

    LIKVIDITĀTES SEGUMA VEIDNES

     

     

    I DAĻA - LIKVĪDI AKTĪVI

    51

    C 51.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS - LIKVĪDI AKTĪVI

     

     

    II DAĻA - IZEJOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

    52

    C 52.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS - IZEJOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

     

     

    III DAĻA - IENĀKOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

    53

    C 53.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS - IENĀKOŠO LĪDZEKĻU PLŪSMAS

     

     

    IV DAĻA - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

    54

    C 54.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

    STABILA FINANSĒJUMA VEIDNES

     

     

    V DAĻA - STABILS FINANSĒJUMS

    60

    C 60.00

    STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

    61

    C 61.00

    STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU



    C 51.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - LIKVĪDI AKTĪVI

     

    Tirgus vērtība

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    Summa

    Kredītlīnijas neizmantotā summa

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    010

    020

    030

    040

    010-390

    1

    AKTĪVI, KAS ATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. UN 417. PANTA PRASĪBĀM

    Kapitāla prasību regulas 416. un 417. pants

     

     

     

     

    010

    1,1

    Nauda

    Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts

     

     

     

     

    020

    1,2

    Riska darījumi ar centrālajām bankām

    Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts

     

     

     

     

    030

    1.2.1

    no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

    Kapitāla prasību regulas 1. panta a) punkts

     

     

     

     

    040-110

    1,3

    Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkts

     

     

     

     

    040-050

    1.3.1

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

    040

    1.3.1.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

    050

    1.3.1.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

    060-070

    1.3.2

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts

     

     

     

     

    060

    1.3.2.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts

     

     

     

     

    070

    1.3.2.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta ii) apakšpunkts

     

     

     

     

    080-090

    1.3.3

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

    080

    1.3.3.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

    090

    1.3.3.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

    100-110

    1.3.4

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts

     

     

     

     

    100

    1.3.4.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts

     

     

     

     

    110

    1.3.4.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 1. panta c) punkta iv) apakšpunkts

     

     

     

     

    120-140

    1,4

    Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts

     

     

     

     

    120

    1.4.1

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

    130

    1.4.2

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

    140

    1.4.3

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    150

    1,5

    Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    Kapitāla prasību regulas 1. panta e) punkts

     

     

     

     

    160-170

    1,6

    Depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs Kapitāla prasību regulas 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts

     

     

     

     

    160

    1.6.1

    depozīti

    Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts

     

     

     

     

    170

    1.6.2

    likvīdais finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

    Kapitāla prasību regulas 1. panta f) punkts

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Tirgus vērtība

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    Tirgus vērtība

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    180

    1,7

    Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. panta a) punkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

    190-210

    1,8

    Nefinanšukorporatīvās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 1. panta b) vai d) punkts

     

     

     

     

    190

    1.8.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

    200

    1.8.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

    210

    1.8.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

    220-240

    1,9

    Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

    220

    1.9.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

    230

    1.9.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

    240

    1.9.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

    250-270

    1.10

    Ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta(2) a) punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

    250

    1.10.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

    260

    1.10.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

    270

    1.10.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

    280-300

    1,11

    Ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

    280

    1.11.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

    290

    1.11.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

    300

    1.11.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

    310-330

    1.12

    Obligācijas, kuras emitējusi kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav 1.9. postenī minētās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta(2) a) punkta ii) apakšpunkts

     

     

     

     

    310

    1.12.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

    320

    1.12.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

    330

    1.12.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

    340-360

    1,13

    Citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Kapitāla prasību regulas 1. panta b) apakšpunkts

     

     

     

     

    340

    1.13.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

    350

    1.13.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

    360

    1.13.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

    370-390

    1,14

    Citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Kapitāla prasību regulas 1. panta d) punkts

     

     

     

     

    370

    1.14.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

    380

    1.14.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

    390

    1.14.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

    400-410

    2

    AKTĪVI, KAS ATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM, BET NEATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

     

    Tirgus vērtība

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    Summa

    Kredītlīnijas neizmantotā summa

    400

    2,1

    aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

    Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts

     

     

     

     

    410

    2,2

    Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

    Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts

     

     

     

     

    420-610

    3

    POSTEŅI, KAM PIEMĒROJAMA PAPILDU ZIŅOŠANA PAR LIKVĪDIEM AKTĪVIEM

     

     

     

     

     

    420

    3,1

    Nauda

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants

     

     

     

     

    430

    3,2

    Centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants

     

     

     

     

    440-480

    3,3

    Pārvedami vērtspapīri ar 0% riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

    440

    3.3.1

    kas ir prasījumi pret valstīm

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

    450

    3.3.2

    kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

    460

    3.3.3

    kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

    470

    3.3.4

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

    480

    3.3.5

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

    490

    3,4

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav 3.3. postenī minētie vērtspapīri, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants

     

     

     

     

    500-550

    3,5

    Pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

    500

    3.5.1

    kas ir prasījumi pret valstīm

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

    510

    3.5.2

    kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

    520

    3.5.3

    kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

    530

    3.5.4

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

    540

    3.5.5

    kas ir prasījumi pret daudzpusējas attīstības bankām vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

    550

    3,6

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants

     

     

     

     

    560

    3,7

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants

     

     

     

     

    570

    3,8

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants

     

     

     

     

    580

    3,9

    Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants

     

     

     

     

    590

    3.10

    tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants

     

     

     

     

    600

    3,11

    Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants

     

     

     

     

    610

    3,12

    Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Tirgus vērtība

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    Summa

    Kredītlīnijas neizmantotā summa

    620-850

    4

    AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, TOMĒR ATBILST TĀS 417. PANTA b) PUNKTA UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

     

     

     

     

     

    620-640

    4,1

    Finanšu sabiedrību obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts

     

     

     

     

    620

    4.1.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    630

    4.1.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    640

    4.1.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    650-670

    4,2

    Pašu emitēti instrumenti

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

    650

    4.2.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    660

    4.2.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    670

    4.2.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    680-700

    4,3

    Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

    Kapitāla prasību regulas 416. pants

     

     

     

     

    680

    4.3.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    690

    4.3.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    700

    4.3.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

    710-730

    4,4

    Ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti instrumenti, kas vēl nav norādīti 1.10. postenī

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

    710

    4.4.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

    720

    4.4.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

    730

    4.4.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

    740-760

    4,5

    Ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kas vēl nav norādīti 1.11. postenī

     

     

     

     

     

    740

    4.5.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

    750

    4.5.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

    760

    4.5.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

    770

    4,6

    Atzītas biržas sarakstos iekļauti kapitāla vērtspapīri un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti un kurus nav emitējušas finanšu iestādes

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

    780

    4,7

    Zelts

     

     

     

     

     

    790

    4,8

    Garantētās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš

     

     

     

     

     

    800

    4,9

    Segtās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    810

    4.10

    Korporatīvās obligācijas, kas vēl nav paziņotas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    820

    4.11

    Fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.10. postenī paziņotajiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    830-850

    4.12

    Citas centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    830

    4.12.1

    pašvaldību obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    840

    4.12.2

    komerciālie vērtspapīri

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    850

    4.12.3

    kredītprasības

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    860-870

    5

    PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ JURISDIKCIJĀM AR NEPIETIEKAMIEM AUGTSAS KVALITĀTES AKTĪVIEM

    Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

    860

    5,1

    izņēmuma A piemērošana (ārvalstu valūta)

    Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

    870

    5,2

    izņēmuma B piemērošana (attiecīgās centrālās bankas kredītlīnija)

    Kapitāla prasību regulas 419. panta 2. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

    880-900

    6

    PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR ŠARIATAM ATBILSTOŠIEM AKTĪVIEM KĀ ALTERNATĪVU AKTĪVIEM SASKAŅĀ AR 509. PANTA 2. PUNKTA i) APAKŠPUNKTU. Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

    Kapitāla prasību regulas Article 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

    880

    6.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

    890

    6.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

    900

    6.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     



    C 52.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

     

    Summa

    Izejošā naudas plūsma

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    020-1370

    1

    IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020-100

    1,1

    Privātpersonu vai MVU depozīti

    Kapitāla prasību regulas 421. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020-040

    1.1.1

    uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1.1.1

    kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1.2

    kuri tiek turēti darījumu kontā, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 1. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.2

    uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un kuri nav atbilstīgi, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.3

    nenodrošināti privātpersonu vai MVU depozīti

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060-080

    1.1.4

    depozīti, kam ir atšķirīgas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. postenī

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.4.1

    1. kategorija

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1.1.4.2

    2. kategorija

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    1.1.4.3

    3. kategorija

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    1.1.5

    depozīti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    1.1.6

    depozīti, kas ir atbrīvoti no izejošo naudas plūsmu aprēķināšanas, ja ir izpildīti 421. panta 5. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumi

    Kapitāla prasību regulas 421. panta 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110-1130

    1,2

    Citu saistību izejošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    1.2.1

    saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Tirgus vērtība

    Ja darījuma partneris nav centrālā banka

    Ja darījuma partneris ir centrālā banka

    Ja darījuma partneris ir centrālā valdība, a public sector entity of the Member state in which the credit istitution has been authorised or has establised a branch, or a multilateral development bank (Art.422.2(d)) dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    citāda likviditāte un kredītkvalitāte

    aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    citāda likviditāte un kredītkvalitāte

    Assets which do not qualify as liquid assets in accordance with Article 416

    Maksājamā summa

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    Maksājamā summa

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

    Maksājamā summa

    Maksājamā summa

    Maksājamā summa

    Maksājamā summa

    Maksājamā summa

    Maksājamā summa

    Amount due

    120-950

    1.2.2

    saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā:

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120-190

    1.2.2.1

    citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē:

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120-130

    1.2.2.1.1

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    1.2.2.1.1.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    1.2.2.1.1.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140-150

    1.2.2.1.2

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    1.2.2.1.2.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    1.2.2.1.2.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160-170

    1.2.2.1.3

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas;

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    1.2.2.1.3.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    1.2.2.1.3.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180-190

    1.2.2.1.4

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    1.2.2.1.4.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    1.2.2.1.4.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200-220

    1.2.2.2

    Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    1.2.2.2.1

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    1.2.2.2.2

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    1.2.2.2.3

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    1.2.2.3

    aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240-260

    1.2.2.4

    nefinanšu korporatīvās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    1.2.2.4.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    1.2.2.4.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    1.2.2.4.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270-290

    1.2.2.5

    kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. postenī noteikto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    1.2.2.5.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    1.2.2.5.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    1.2.2.5.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300-320

    1.2.2.6

    ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    1.2.2.6.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    1.2.2.6.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    1.2.2.6.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330-350

    1.2.2.7

    ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    1.2.2.7.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    1.2.2.7.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    1.2.2.7.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360-380

    1.2.2.8

    obligācijas, kuras emitē kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. postenī, un kas nav LCR aktīvu veidnes 1.9. postenī minētās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    1.2.2.8.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    1.2.2.8.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    1.2.2.8.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390-410

    1.2.2.9

    citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    1.2.2.9.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    1.2.2.9.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    1.2.2.9.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420-440

    1.2.2.10

    citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    1.2.2.10.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    1.2.2.10.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    1.2.2.10.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450-460

    1.2.2.11

    Aktīvi, kas atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    1.2.2.11.1

    aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

    Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    1.2.2.11.2

    aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

    Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480-680

    1.2.2.12

    posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    1.2.2.12.1

    nauda

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    1.2.2.12.2

    centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500-540

    1.2.2.12.3

    pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    1.2.2.12.3.1

    kas ir prasījumi pret valstīm

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    1.2.2.12.3.2

    kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    1.2.2.12.3.3

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    1.2.2.12.3.4

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    1.2.2.12.3.5

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    1.2.2.12.4

    Pārvedami vērtspapīri, izņemot LCR aktīvu veidnes 3.3. postenī minētos vērtspapīrus, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un ko valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570-610

    1.2.2.12.5

    pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un kas nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570

    1.2.2.12.5.1

    kas ir prasījumi pret valstīm

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    580

    1.2.2.12.5.2

    kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    590

    1.2.2.12.5.3

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    600

    1.2.2.12.5.4

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    610

    1.2.2.12.5.5

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    620

    1.2.2.12.6

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    630

    1.2.2.12.7

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    640

    1.2.2.12.8

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    650

    1.2.2.12.9

    rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    660

    1.2.2.12.10

    tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. postenī minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    670

    1.2.2.12.11

    biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    680

    1.2.2.12.12

    atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    690-920

    1.2.2.13

    AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, bet atbilst KRP 417. panta b) un c) punkta prasībām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    690-710

    1.2.2.13.1

    finanšu korporatīvās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    690

    1.2.2.13.1.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    700

    1.2.2.13.1.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    710

    1.2.2.13.1.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    720-740

    1.2.2.13.2

    pašas iestādes emitētie aktīvi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    720

    1.2.2.13.2.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    730

    1.2.2.13.2.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    740

    1.2.2.13.2.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750-770

    1.2.2.13.3

    nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

    Kapitāla prasību regulas 416. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

    1.2.2.13.3.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    760

    1.2.2.13.3.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    770

    1.2.2.13.3.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    780-800

    1.2.2.13.4

    ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri jau nav norādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    780

    1.2.2.13.4.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    790

    1.2.2.13.4.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    800

    1.2.2.13.4.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    810-830

    1.2.2.13.5

    ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    810

    1.2.2.13.5.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    820

    1.2.2.13.5.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    830

    1.2.2.13.5.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    840

    1.2.2.13.6

    kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    850

    1.2.2.13.7

    zelts

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    860

    1.2.2.13.8

    garantētās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    870

    1.2.2.13.9

    segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    880

    1.2.2.13.10

    korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    890

    1.2.2.13.11

    fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.9. postenī uzrādītajiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900-920

    1.2.2.13.12

    citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900

    1.2.2.13.12.1

    pašvaldību obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    910

    1.2.2.13.12.2

    komerciālie vērtspapīri

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    920

    1.2.2.13.12.3

    kredītprasības

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    930-950

    1.2.2.14

    Pārskata sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    930-950

    1.2.2.14.1

    Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    930

    1.2.2.14.1.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    940

    1.2.2.14.1.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    950

    1.2.2.14.1.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Finanšu klientu depozītu summa

    Izejošā naudas plūsma

    Klientu, kas nav finanšu klienti, depozītu summa

    Izejošā naudas plūsma

    Summa

     

     

     

     

     

     

     

    960-1030

    1.2.3

    depozīti, kuri jāuztur noguldītājam:

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960-990

    1.2.3.1.

    lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus (izņemot korespondentbankas pakalpojumus vai specializētos brokera pakalpojumus)

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960-970

    1.2.3.1.1

    uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960

    1.2.3.1.1.1

    par ko ir liecības, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    970

    1.2.3.1.1.2

    par ko nav liecību, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    980-990

    1.2.3.1.2

    uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    980

    1.2.3.1.2.1

    par ko ir liecības, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    990

    1.2.3.1.2.2

    par ko nav liecību, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1000

    1.2.3.2

    saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1010

    1.2.3.2.1

    no kuriem - korespondentbankas pakalpojumi vai specializētie brokera pakalpojumi

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1020

    1.2.3.3

    saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst 113. panta 7. punkta prasībām, vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais depozīts, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1030

    1.2.3.4

    lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder pie noteiktas sistēmas saskaņā ar tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1040

    1.2.4

    kredītiestāžu depozīti centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1050

    1.2.5

    likviditātes kredītlīnijas aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Summa

    Izejošā naudas plūsma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1060-1070

    1.2.6

    saistības, kas nav norādītas 1.2.2. līdz 1.2.5. postenī un kuras izriet no tādu klientu depozītiem, kuri nav finanšu klienti

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1060

    1.2.6.1

    uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1070

    1.2.6.2

    uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1080

    1.2.7

    neto maksājamā summa, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (neto saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 6. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1090-1100

    1.2.8

    saistības, kurām kompetentā iestāde ir noteikusi zemāku izejošās naudas plūsmu saskaņā ar 422. panta 8. punktu

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1090

    1.2.8.1

    ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunkta nosacījumi

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1100

    1.2.8.2

    ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 422. panta 8. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta saistību nepiemērošana, kurām kompetentā iestāde ir noteikusi zemāku izejošās naudas plūsmu saskaņā ar 422. panta 9. punktu

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 9. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1110-1120

    1.2.9

    izejošās naudas plūsmas, kuras nav norādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 420. panta 1. punkta e) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1110

    1.2.9.1

    saistības, tostarp jebkuras līgumos paredzētas saistības, piemēram, citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp, bet ne tikai, piešķirtas finansējuma iespējas, neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījuma partneriem, piešķirtas, bet vēl neizmantotas hipotēkas, kredītkartes, konta pārtēriņa iespējas, plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai jaunu aizdevumu izsniegšanu, plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi

    Kapitāla prasību regulas 420. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1120

    1.2.9.2

    tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti, kā definēts 429. pantā un I pielikumā

    Kapitāla prasību regulas 420. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1130

    1.2.10

    visas pārējās saistības

    Kapitāla prasību regulas 422. panta 7. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Summa

    Izejošā naudas plūsma

    Tirgus vērtība

    Vērtība saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 418. pantu

     

     

     

     

     

     

     

     

    1140-1210

    1,3

    Papildu izejošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1140

    1.3.1

    nodrošinājums, kas nav 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētie aktīvi, ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1150

    1.3.2

    kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izriet no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1160

    1.3.3

    kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1170

    1.3.4

    kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1180

    1.3.5

    kas atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1190

    1.3.6

    kas atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1200

    1.3.7

    kas atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas.

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 5. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1210

    1.3.8

    depozīti, kas saņemti kā nodrošinājums

    Kapitāla prasību regulas 423. panta 6. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Summa

    Izejošā naudas plūsma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1220-1370

    1,4

    Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1220

    1.4.1

    maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām - privātpersonām vai MVU

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1230-1240

    1.4.2

    maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām - klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1230

    1.4.2.1

    neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1240

    1.4.2.2

    neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1250

    1.4.3

    maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kura tika izsniegta SSPE ar nolūku ļaut tādām SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, un kura pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu summu, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 4. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1260-1270

    1.4.4

    maksimālā summa, ko var izņemt no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1260

    1.4.4.1

    kas piešķirtas SSPE, izņemot 1.4.3. postenī minētās

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1270

    1.4.4.2

    nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1280-1290

    1.4.4.3

    kredītiestādēm piešķirtās iespējas

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1280

    1.4.4.3.1

    neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1290

    1.4.4.3.2

    neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1300-1310

    1.4.4.4

    finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtās iespējas

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1300

    1.4.4.4.1

    neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1310

    1.4.4.4.2

    neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1320

    1.4.4.5

    citiem klientiem piešķirtās iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1330

    1.4.4.6

    tās pašas grupas struktūrai piešķirtās iespējas saskaņā ar 424. panta 5. punktu

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1340

    1.4.5

    maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un neizmantotām likviditātes iespējām, kas piešķirtas, lai finansētu attīstību veicinošus aizdevumus

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 6. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1350

    1.4.6

    maksimālā summa, ko var izņemt no visām citām iespējamajām saistībām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1360

    1.4.6.1

    no tām: tās pašas grupas struktūrai piešķirtās iespējas saskaņā ar 424. panta 5. punktu

    Kapitāla prasību regulas 424. panta 5. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1370

    1.4.7

    izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 105. pantu

    Kapitāla prasību regulas 105. pants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 53.00 - LIKVIDITĀTES SEGUMS - IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

     

    Summa

    Ienākošā naudas plūsma

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010-1030

     

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    Kapitāla prasību regulas 425. pants

     

     

     

     

     

     

    010-980

    1

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS (KAM PIEMĒROTA MAKSIMĀLĀ ROBEŽVĒRTĪBA)

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    010-060

    1.1.

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti

    Kapitāla prasību regulas 425. pants

     

     

     

     

     

     

    010

    1.1.1.

    naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU

    Kapitāla prasību regulas 425. pants

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1.2

    naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem, kas nav finanšu klienti

    Kapitāla prasību regulas 425. pants

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.2.1

    no tiem: pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 2. punkta e) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.3

    naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.1.3.1

    no tiem: pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no citām struktūrām

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    070-080

    1,2

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

    070

    1.2.1

    pienākošies līdzekļi, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    080

    1.2.2

    pienākošies līdzekļi, kuriem kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 8. punkts

     

     

     

     

     

     

    090

    1.3

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansējuma darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    100

    1.4

    Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu, kuru atmaksu var pieprasīt 30 dienu laikā

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    110

    1.5

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta f) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    Row

    ID

    Item

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Ļoti augstas likviditātes

    un kredītkvalitātes aktīvi

    Augstas likviditātes un

    kredītkvalitātes aktīvi

    Citāda likviditāte un

    kredītkvalitāte

    Maksājamā summa

    Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība

    Maksājamā summa

    Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība

    Maksājamā summa

    Aktīvu, ar kuriem nodrošina darījumu, tirgus vērtība

    120-930

    1,6

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā:

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 2. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    120-190

    1.6.1.

    Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    120-130

    1.6.1.1

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

    120

    1.6.1.1.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

    130

    1.6.1.1.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

    140-150

    1.6.1.2

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

    140

    1.6.1.2.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

    150

    1.6.1.2.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

    160-170

    1.6.1.3

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

    160

    1.6.1.3.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

    170

    1.6.1.3.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

    180-190

    1.6.1.4

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

    180

    1.6.1.4.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

    190

    1.6.1.4.2

    ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

    200-220

    1.6.2

    kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 6. punkts un 418. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

    200

    1.6.2.1

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    210

    1.6.2.2

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    220

    1.6.2.3

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    230

    1.6.3

    aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    240-260

    1.6.4

    nefinanšu korporatīvās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    240

    1.6.4.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

     

     

    250

    1.6.4.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

     

     

    260

    1.6.4.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 122. pants

     

     

     

     

     

     

    270-290

    1.6.5

    kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

    270

    1.6.5.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

    280

    1.6.5.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

    290

    1.6.5.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

    300-320

    1.6.6

    ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

    300

    1.6.6.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

    310

    1.6.6.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

    320

    1.6.6.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

    330-350

    1.6.7

    ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

    330

    1.6.7.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

    340

    1.6.7.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas V daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

    350

    1.6.7.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

    360-380

    1.6.8

    obligācijas, kuras emitē kredītiestāde, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav LCR aktīvu veidnes 1.9. postenī minētās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

    360

    1.6.8.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

    370

    1.6.8.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

    380

    1.6.8.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 129. panta 4. vai 5. punkts

     

     

     

     

     

     

    390-410

    1.6.9

    citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    390

    1.6.9.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

    400

    1.6.9.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

    410

    1.6.9.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

    420-440

    1.6.10

    citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    420

    1.6.10.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

    430

    1.6.10.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

    440

    1.6.10.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 2. nodaļa

     

     

     

     

     

     

    450-460

    1.6.11

    Aktīvi, kas atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām

     

     

     

     

     

     

     

    450

    1.6.11.1

    aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

    Kapitāla prasību regulas 417. panta c) punkts

     

     

     

     

     

     

    460

    1.6.11.2

    aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

    Kapitāla prasību regulas 417. panta b) punkts

     

     

     

     

     

     

    470-660

    1.6.12

    posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     

     

     

    470

    1.6.12.1

    nauda

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 1. pants

     

     

     

     

     

     

    480

    1.6.12.2

    centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 2. pants

     

     

     

     

     

     

    490-530

    1.6.12.3

    pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 0 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

    490

    1.6.12.3.1

    kas ir prasījumi pret valstīm

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

    500

    1.6.12.3.2

    kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

    510

    1.6.12.3.3

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

    520

    1.6.12.3.4

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

    530

    1.6.12.3.5

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 3. pants

     

     

     

     

     

     

    540

    1.6.12.4

    pārvedami vērtspapīri, izņemot 3.3. postenī minētos vērtspapīrus, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un ko valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 4. pants

     

     

     

     

     

     

    550-590

    1.6.12.5

    pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un kas nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

    550

    1.6.12.5.1

    kas ir prasījumi pret valstīm

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

    560

    1.6.12.5.2

    kas ir prasījumi, kurus garantē valstis

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

    570

    1.6.12.5.3

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē centrālās bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

    580

    1.6.12.5.4

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

    590

    1.6.12.5.5

    kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 5. pants

     

     

     

     

     

     

    600

    1.6.12.6

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav LCR aktīvu veidnes 3.3. līdz 3.5. postenī minētie vērtspapīri un kas atbilst visiem KPR III pielikuma 5. pantā minētajiem nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 6. pants

     

     

     

     

     

     

    610

    1.6.12.7

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 7. pants

     

     

     

     

     

     

    620

    1.6.12.8

    Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 8. pants

     

     

     

     

     

     

    630

    1.6.12.9

    rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem, un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 9. pants

     

     

     

     

     

     

    640

    1.6.12.10

    tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 10. pants

     

     

     

     

     

     

    650

    1.6.12.11

    biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 11. pants

     

     

     

     

     

     

    660

    1.6.12.12

    atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

    Kapitāla prasību regulas III pielikums, 12. pants

     

     

     

     

     

     

    670-920

    1.6.13

    AKTĪVI, KAS NEATBILST KAPITĀLA PRASĪBU REGULAS 416. PANTA PRASĪBĀM, bet atbilst KRP 417. panta b) un c) punkta prasībām

     

     

     

     

     

     

     

    670-690

    1.6.13.1

    finanšu korporatīvās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

    670

    1.6.13.1.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    680

    1.6.13.1.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    690

    1.6.13.1.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    700-720

    1.6.13.2

    Pašas iestādes emitētie aktīvi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    700

    1.6.13.2.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    710

    1.6.13.2.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    720

    1.6.13.2.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    730-750

    1.6.13.3

    nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

    Kapitāla prasību regulas 416. pants

     

     

     

     

     

     

    730

    1.6.13.3.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    740

    1.6.13.3.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    750

    1.6.13.3.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 120. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    760-780

    1.6.13.4

    ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti LCR aktīvu veidnes 1.10. postenī

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    760

    1.6.13.4.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

    770

    1.6.13.4.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

    780

    1.6.13.4.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas 2. sadaļas 5. nodaļa un 123., 124., 125., 126. pants

     

     

     

     

     

     

    790-810

    1.6.13.5

    ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kuri jau nav norādīti LCR aktīvu veidnes 1.11. postenī

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    790

    1.6.13.5.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

    800

    1.6.13.5.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

    810

    1.6.13.5.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

    Kapitāla prasību regulas III daļas 2. sadaļas 5. nodaļa un 125. pants

     

     

     

     

     

     

    820

    1.6.13.6

    kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    830

    1.6.13.7

    zelts

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    840

    1.6.13.8

    garantētās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    850

    1.6.13.9

    segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    860

    1.6.13.10

    korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    870

    1.6.13.11

    fondi, kas balstīti uz 4.5. -4.9. postenī uzrādītajiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    880-900

    1.6.13.12

    citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    880

    1.6.13.12.1

    pašvaldību obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    890

    1.6.13.12.2

    komerciālie vērtspapīri

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    900

    1.6.13.12.3

    kredītprasības

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    910-930

    1.6.13.13

    Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

    Kapitāla prasību regulas 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    910

    1.6.13.13.1

    1. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

     

     

    920

    1.6.13.13.2

    2. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

     

     

    930

    1.6.13.13.3

    3. kredītkvalitātes pakāpe

     

     

     

     

     

     

     

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    Summa

    Ienākošā naudas plūsma

     

     

    940-960

    1,7

    Neizmantotās kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūras atbilstīgi 425. panta 4. punktam

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punkts

     

     

     

     

     

     

    940

    1.7.1

    ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi

     

     

     

     

     

     

     

    950

    1.7.2

    ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 425. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 7. panta nepiemērošana, -neizmantotas kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūrasatbilstīgi Kapitāla prasību regulas 425. panta 5. punktam

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

    960

    1.7.3

    neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 3. punkts

     

     

     

     

     

     

    970

    1,8

    Maksājumi, kas jāveic par likvīdiem aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 7. punkts

     

     

     

     

     

     

    980

    1,9

    Citas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

     

    990

    2

    TĀDU IENĀKOŠO NAUDAS PLŪSMU KOPSUMMA, KURAS IZSLĒGTAS MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS DĒĻ

    Kapitāla prasību regulas 425. pants

     

     

     

     

     

     

    1000-1030

    3

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS, KAS IR ATBRĪVOTAS NO MAKSIMĀLĀS ROBEŽVĒRTĪBAS PIEMĒROŠANAS

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    1000

    3.1

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekārajiem aizdevumiem, ko finansē ar obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4., 5. vai 6. punktā noteikto procedūru, vai ar obligācijām, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    1010

    3.2

    Ienākošās naudas plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko iestādes piešķir kā starpnieki

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    1020

    3.3

    Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

    1030

    3.4

    Ienākošās naudas plūsmas no tās pašas grupas struktūras, kas saskaņotas ar kompetentajām iestādēm

    Kapitāla prasību regulas 425. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     



    C 54.00 -LIKVIDITĀTES SEGUMS - NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

     

    Citi aktīvi

    30 dienu laikā

    Vairāk nekā 30 dienas

    Nosacītā summa

    Tirgus vērtība

    Nosacītā summa

    Tirgus vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    010

    020

    030

    040

    010-060

    1

    AKTĪVI

     

     

     

     

     

    010

    1,1

    Nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

    020

    1,2

    Citi pārvedami aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

    030-060

    1,3

    Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

    030

    1.3.1

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

    040

    1.3.2

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

    050

    1.3.3

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

    060

    1.3.4

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     



    C 60.00 - STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

     

    ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa

    augsta likviditāte un kredītkvalitāte, augsta likviditāte un kredītkvalitāte - summa

    citi aktīvi - summa

    laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

    3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

    6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

    9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

    laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

    laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

    3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

    6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

    9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

    laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

    laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

    3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

    6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

    9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

    laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    010-1330

    1

    POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    010-470

    1,1

    416. pantā minētie aktīvi

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    010

    1.1.1

    nauda

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1.2

    riska darījumi ar centrālo banku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.2.1

    no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040-050

    1.1.3

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.3.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.3.2

    kurus garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060-070

    1.1.4

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.4.1

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1.1.4.2

    kurus garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080-150

    1.1.5

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    1.1.5.1.a)

    kas ir prasījumi

    Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    1.1.5.2.a)

    kurus garantē

    Kapitāla prasību regulas 416. panta c) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    1.1.5.1.b)

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    1.1.5.2.b)

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    1.1.5.3.b)

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    1.1.5.4.b)

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    1.1.5.5.b)

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    1.1.5.6.b)

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    152-153

    1.1.6

    pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    152

    1.1.6.1

    kas ir prasījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    153

    1.1.6.2

    kurus garantē

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160-230

    1.1.7

    Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti KPR 416. pantā

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    1.1.7.1.a

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    1.1.7.2.a

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    175

    1.1.7.3.a

    pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    Kapitāla prasību regulas 418. panta 2. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    1.1.7.1.b

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    1.1.7.2.b

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    1.1.7.3.b

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    1.1.7.4.b

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    1.1.7.5.b

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    1.1.7.6.b

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    232-233

    1.1.8

    depozīti centrālās kredītiestādēs un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs Kapitāla prasību regulas 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    232

    1.1.8.1

    depozīti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    233

    1.1.8.2

    likvīdais finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    234

    1.1.9

    Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240-290

    1.1.10

    Citi pārvedami aktīvi, kas nav norādīti citur

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    1.1.10.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    1.1.10.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    1.1.10.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    1.1.10.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    1.1.10.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    1.1.10.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300-350

    1.1.11

    nefinanšu korporatīvās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    1.1.11.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    1.1.11.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    1.1.11.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    1.1.11.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    1.1.11.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    1.1.11.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    352-357

    1.1.12

    ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    352

    1.1.12.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    353

    1.1.12.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    354

    1.1.12.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    355

    1.1.12.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    356

    1.1.12.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    357

    1.1.12.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    359-364

    1.1.13

    ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    359

    1.1.13.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    1.1.13.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    361

    1.1.13.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    362

    1.1.13.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    363

    1.1.13.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    364

    1.1.13.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    366-410

    1.1.14

    obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, un kuras atbilst Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta kritērijiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    366

    1.1.14.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    1.1.14.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    1.1.14.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    1.1.14.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    1.1.14.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    1.1.14.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420-470

    1.1.15

    obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, un kas nav 1.1.9. postenī minētās obligācijas

    Kapitāla prasību regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    1.1.15.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    1.1.15.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    1.1.15.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    1.1.15.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    1.1.15.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    1.1.15.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480-530

    1.2

    Vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 1. kredīta pakāpei

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    1.2.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    1.2.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    1.2.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    1.2.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    1.2.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    1.2.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540-590

    1.3

    Obligācijas un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai 2. kredīta pakāpei

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    1.3.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    1.3.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    560

    1.3.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570

    1.3.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    580

    1.3.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    590

    1.3.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    600-650

    1.4

    Citas obligācijas un naudas tirgus instrumenti, kas nav norādīti citur

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    600

    1.4.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    610

    1.4.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    620

    1.4.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    630

    1.4.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    640

    1.4.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    650

    1.4.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    660-710

    1.5

    Nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta c) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    660

    1.5.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    670

    1.5.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    680

    1.5.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    690

    1.5.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    700

    1.5.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    710

    1.5.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    720-770

    1.6

    Citi kapitāla vērtspapīri

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta d) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    720

    1.6.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    730

    1.6.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    740

    1.6.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

    1.6.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    760

    1.6.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    770

    1.6.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    780-830

    1.7

    Zelts

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta e) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    780

    1.7.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    790

    1.7.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    800

    1.7.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    810

    1.7.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    820

    1.7.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    830

    1.7.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    840-890

    1.8

    Citi dārgmetāli

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta f) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    840

    1.8.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    850

    1.8.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    860

    1.8.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    870

    1.8.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    880

    1.8.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    890

    1.8.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Kopsumma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900-1250

    1.9

    neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900-950

    1.9.1

    kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, kas nav vienīgie komerciālie īpašnieki, un līgumsabiedrības

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900

    1.9.1.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    910

    1.9.1.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    920

    1.9.1.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    930

    1.9.1.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    940

    1.9.1.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    950

    1.9.1.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960-1010

    1.9.2

    MVU, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma KPR 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960

    1.9.2.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    970

    1.9.2.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    980

    1.9.2.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    990

    1.9.2.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1000

    1.9.2.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1010

    1.9.2.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1020-1070

    1.9.3

    kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1020

    1.9.3.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1030

    1.9.3.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1040

    1.9.3.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1050

    1.9.3.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1060

    1.9.3.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1070

    1.9.3.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1080-1130

    1.9.4

    kuru aizņēmēji nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī un nav finanšu klienti

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1080

    1.9.4.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1090

    1.9.4.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1100

    1.9.4.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1110

    1.9.4.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1120

    1.9.4.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1130

    1.9.4.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1140-1190

    1.9.5

    kuru aizņēmēji ir kredītiestādes

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta vi) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1140

    1.9.5.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1150

    1.9.5.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1160

    1.9.5.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1170

    1.9.5.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1180

    1.9.5.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1190

    1.9.5.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1200-1250

    1.9.6

    kuru aizņēmēji ir finanšu klienti (kas nav minēti 1.9.1., 1.9.2. postenī), kuri nav kredītiestādes

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta vi) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1200

    1.9.6.1

    neapgrūtināta summa

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1210

    1.9.6.2

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1220

    1.9.6.3

    summa, kas ir apgrūtināta 3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1230

    1.9.6.4

    summa, kas ir apgrūtināta 6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1240

    1.9.6.5

    summa, kas ir apgrūtināta 9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1250

    1.9.6.6

    summa, kas ir apgrūtināta laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1260-1280

    1.10

    Neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kuri ir norādīti 1.9. postenī un nodrošināti ar nekustamo īpašumu

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1260

    1.10.1

    nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1270

    1.10.2

    nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1280

    1.10.3

    ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kā noteikts Direktīvas Nr. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1290

    1.11

    No atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1300

    1.12

    Jebkuri citi aktīvi

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta j) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1310

    1.13

    No pašu kapitāla atskaitītie aktīvi, kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1320

    1.14

    Neizmantotās piešķirtās kredītiespējas, kas atbilst “vidēja riska” vai “vidēja/zema riska” pakāpei saskaņā ar I pielikumu

    Kapitāla prasību regulas 428. panta 1. punkta k) apakšpunkts

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 61.00 - STABILS FINANSĒJUMS - POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU

     

    Summa

    laikposmā, kas nepārsniedz 3 mēnešus

    3 līdz 6 mēnešu ilgā laikposmā

    6 līdz 9 mēnešu ilgā laikposmā

    9 līdz 12 mēnešu ilgā laikposmā

    laikposmā, kas pārsniedz 12 mēnešus

    Rinda

    ID

    Postenis

    Atsauces uz tiesību aktiem

    010

    020

    030

    040

    050

    010-260

    1

    POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU

     

     

     

     

     

     

    010-030

    1,1

    Pašu kapitāls pēc atskaitījumu piemērošanas attiecīgā gadījumā

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    010

    1.1.1

    pirmā līmeņa kapitāla instrumenti

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

     

     

     

     

     

    020

    1.1.2

    otrā līmeņa kapitāla instrumenti

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

     

     

     

     

     

    030

    1.1.3*

    Izziņas postenis: kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, kas nav atbilstīgi un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

     

     

     

     

     

    040-260

    1,2

    Saistības, izņemot pašu kapitālu

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    040-060

    1.2.1

    privātpersonu vai MVU depozīti:

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    040

    1.2.1.1

    kā definēts 411. panta 2. punktā un kuri ir atbilstīgi, lai piemērotu 421. panta 1. punktā paredzēto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    050

    1.2.1.2

    kā definēts 411. panta 2. punktā un kuri ir atbilstīgi, lai piemērotu 421. panta 2. punktā paredzēto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    060

    1.2.1.3

    kam ir augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts KPR 421. panta 1. vai 2. punktā

     

     

     

     

     

     

    070-130

    1.2.2

    tādu klientu saistības, kuri nav finanšu klienti

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    070-090

    1.2.2.1

    saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    070

    1.2.2.1.1

    nodrošinātas ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    080

    1.2.2.1.2

    nodrošinātas ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    090

    1.2.2.1.3

    nodrošinātas ar jebkuriem citiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    100

    1.2.2.2

    saistības, kas izriet no nenodrošinātiem aizdevumu darījumiem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    110-130

    1.2.2.3

    saistības, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 422. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    110

    1.2.2.3.1

    1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    120

    1.2.2.3.2

    1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    130

    1.2.2.3.3

    1.2.2.3. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    140-200

    1.2.3

    tādu klientu saistības, kuri ir finanšu klienti

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    140-160

    1.2.3.1

    saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    140

    1.2.3.1.1

    nodrošinātas ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    150

    1.2.3.1.2

    nodrošinātas ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    160

    1.2.3.1.3

    nodrošinātas ar jebkuriem citiem aktīviem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    170

    1.2.3.2

    saistības, kas izriet no nenodrošinātiem aizdevumu darījumiem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    180-200

    1.2.3.3

    saistības, kas ir atbilstīgas, lai piemērotu 422. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    180

    1.2.3.3.1

    1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    190

    1.2.3.3.2

    1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    200

    1.2.3.3.3

    1.2.3.2.1. postenī norādītās saistības, uz kurām attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    210

    1.2.4

    saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    220

    1.2.5

    saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    230

    1.2.6

    citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xi) apakšpunkts

     

     

     

     

     

    240

    1.2.7

    saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem

     

     

     

     

     

     

    250

    1.2.8

    jebkuras citas saistības

    Kapitāla prasību regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xii) apakšpunkts

     

     

     

     

     




    XIII PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (1. DAĻA NO 5 DAĻĀM: LIKVĪDIE AKTĪVI)

    1.   Likvīdie aktīvi

    1.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par aktīviem, lai uzraudzītu REGULAS (ES) NR. 575/2013 412. pantā noteiktās likviditātes seguma prasības ievērošanu. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Aktīvus uzrāda vienā no šīs veidnes sešām iedaļām:

    3. Aktīvi, kas atbilst 416. un 417. panta prasībām: aktīvi, kas REGULĀ (ES) NR. 575/2013 pārskatu sniegšanas nolūkā atzīti par likvīdiem un atbilst operacionālajām prasībām attiecībā uz līdzdalību likvīdajos aktīvos.

    4. Aktīvi, kas atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.

    5. Posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu.

    6. Aktīvi, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, bet atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.

    7. Procedūra, kas piemērojama jurisdikcijām ar nepietiekamiem likvīdajiem aktīviem.

    8. Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu.

    1.2.   Īpašas piezīmes

    9. Attiecībā uz 1.1. un 1.2. iedaļas posteņiem iestādes attiecīgās summas uzrāda 030. slejā.

    10. Attiecībā uz 1.3. un 1.4. iedaļas posteņiem iestādes par katru aktīvu kategoriju tirgus vērtību uzrāda 010. slejā, bet vērtību saskaņā ar 418. pantu – 020. slejā.

    11. Attiecībā uz 1.5. posteni iestādes attiecīgo neizmantoto summu uzrāda 040. slejā.

    12. Attiecībā uz 1.6.1./1.6.2. iedaļas posteņiem iestādes attiecīgās summas uzrāda 030./040. slejā.

    13. Attiecībā uz 1.7.–2.2. iedaļas posteņiem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta pēdējo daļu un līdz vienotas definīcijas noteikšanai par augstu un ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar 460. pantu iestādes pašas attiecīgajā valūtā identificē pārvedamus aktīvus, kam ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, un to tirgus vērtību uzrāda 010. un 030. slejā, bet vērtību saskaņā ar 418. pantu – 020. un 040. slejā.

    14. Attiecībā uz 1.3–1.4. un 1.7.–1.14. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kuri atbilst visām REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. pantā minētajām operacionālajām prasībām.

    15. Attiecībā uz 2.1. un 2.2. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda aktīvus, kuri principā kvalificētos uzrādīšanai 1.1.–1.14. iedaļā, taču neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) un c) punkta operacionālajām prasībām.

    16. Attiecībā uz 1.1.–2.2. iedaļas posteņiem, izņemot 1.5. posteni, iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kuri atbilst visiem REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

    17. Attiecībā uz 3.1.–3.12. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas ietverti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, ir jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

    18. Attiecībā uz 4.1.–4.12.3. iedaļas posteņiem iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, taču atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām.

    19. Attiecībā uz 5.1. un 5.2. iedaļas posteņiem iestādes aizpilda vienīgi tos posteņus, kuri attiecas uz atkāpēm, kas minētas REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punktā valūtām ar ierobežojumiem attiecībā uz likvīdo aktīvu pieejamību.

    20. Attiecībā uz 6.1.–6.1.3. iedaļas posteņiem vienīgi Šariatam atbilstīgās bankas uzrāda tos posteņus, kas ir Šariatam atbilstīgi finanšu produkti, kā alternatīvu aktīviem, kuri kvalificētos kā likvīdie aktīvi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. pantu.

    21. Visos šīs veidnes posteņos, izņemot 1.1.–1.2.1., 1.5.–1.6.2., 3.1.–3.2., 3.9.–3.10. un 5.2. iedaļu, likvīdo aktīvu uzrādāmā vērtība ir tirgus vērtība un vērtība pēc attiecīgo diskontu piemērošanas. Attiecībā uz 1.1.–1.2.1., 1.6.–1.6.2., 3.1.–3.2., 3.10. un 5.2. iedaļas posteņiem uzrāda posteņa summu. Attiecībā uz 1.5. un 3.9. iedaļas posteņiem uzrāda attiecīgās pozīcijas neizmantoto summu.

    Apakšveidne attiecībā uz likvīdajiem aktīviem

    1.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010–390

    1.  AKTĪVI, KAS ATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. UN 417. PANTA PRASĪBĀM

    Šajā iedaļā uzrādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā potenciāli augstas vai ārkārtīgi augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi. REGULA (ES) NR. 575/2013

    010

    1.1.  Nauda

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta.

    Uzmanību! Citās iestādēs veiktus naudas noguldījumus neuzrāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā.

    020

    1.2.  Riska darījumi ar centrālajām bankām

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Riska darījumu ar centrālajām bankām kopsumma

    030

    1.2.1.  Riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    040-110

    1.3.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    040-050

    1.3.1.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā vai reģionālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

    040

    1.3.1.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.1. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

    050

    1.3.1.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.1. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

    060-070

    1.3.2.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

    060

    1.3.2.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.2. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

    070

    1.3.2.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.2. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

    080-090

    1.3.3.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

    080

    1.3.3.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.3. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

    090

    1.3.3.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.3. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

    100-110

    1.3.4.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

    100

    1.3.4.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.4. postenī un ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījuma partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

    110

    1.3.4.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti 1.3.4. postenī un ko garantē iepriekš minētie darījuma partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

    120-140

    1.4.  Kopā – KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts

    120

    1.4.1.  pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta a) apakšpunktu

    130

    1.4.2.  pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu

    140

    1.4.3.  pamatā esošie aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta d) apakšpunktu

    150

    1.5.  Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    160-170

    1.6.  Depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīdais finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kuras ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla locekles, vai ir atbilstīgs REGULAS (ES) NR. 575/2013 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    Ja kredītiestāde ir tīklā atbilstīgi tiesību aktos vai statūtos noteiktām prasībām – tiesību aktu vai statūtu noteikumos paredzētie minimālie depozīti centrālajās kredītiestādēs un cits likvīdais finansējumu, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes

    160

    1.6.1.  depozīti

    170

    1.6.2.  finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

    180

    1.7.  Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

    190-210

    1.8.  Nefinanšu korporatīvās obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

    Nefinanšu korporatīvās obligācijas uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 122. pantu

    190

    1.8.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    200

    1.8.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    210

    1.8.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    220-240

    1.9.  Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Obligācijas, kuras ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu

    220

    1.9.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    230

    1.9.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    240

    1.9.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    250-270

    1.10.  Ar aktīviem nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu

    250

    1.10.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    260

    1.10.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    270

    1.10.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    280-300

    1.11.  No 1.10.1., 1.10.2. un 1.10.3. pozīcijā uzrādītajiem instrumentiem – ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu

    280

    1.11.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    290

    1.11.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    300

    1.11.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    310-330

    1.12.  Obligācijas, kas definētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. postenī minētās obligācijas

    Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu

    310

    1.12.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    320

    1.12.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    330

    1.12.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    340-360

    1.13.  Citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu

    Šeit uzrāda vienīgi posteņus, kas nav norādīti iepriekšējās rindās

    340

    1.13.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    350

    1.13.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    360

    1.13.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

     

    1.14.  Citi pārvedami aktīvi, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu

    Šeit uzrāda vienīgi posteņus, kas nav norādīti iepriekšējās rindās

    370

    1.14.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    380

    1.14.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    390

    1.14.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    400-410

    2.  AKTĪVI, KAS ATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. PANTA 1. PUNKTA b) UN d) APAKŠPUNKTA PRASĪBĀM, BET NEATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

    Posteņus uzrāda tikai vienā no turpmāk norādītajām apakškategorijām, arī tad, ja nav izpildīti abu punktu noteikumi

    400

    2.1.  Aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta c) punkts

    410

    2.2.  Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) punkts

    420-610

    3.  Posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem

    Iestādes uzrāda vienīgi aktīvus, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

    420

    3.1.  Nauda

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 1. punkts

    Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzrāda tikai naudu, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.1. postenī.

    Uzmanību! Citās iestādēs veiktus naudas noguldījumus neuzrāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā.

    430

    3.2.  Centrālo banku riska darījumi tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 2. punkts

    Kopējā summa centrālo banku riska darījumiem tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Uzrāda tikai tos riska darījumus, kas neatbilst vismaz vienam no c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.3. postenī.

    440-480

    3.3.  Pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 0 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No kā:

    440

    3.3.1.  kas ir prasījumi pret valstīm

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    450

    3.3.2.  kas ir prasījumi, ko garantē valstis

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    460

    3.3.3.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    470

    3.3.4.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    480

    3.3.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    490

    3.4.  Pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. iedaļā, kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 4. punkts

    500-550

    3.5.  Pārvedami vērtspapīri, kuru riska pakāpe ir 20 % un kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No kā:

    500

    3.5.1.  kas ir prasījumi pret valstīm

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    510

    3.5.2.  kas ir prasījumi, ko garantē valstis

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    520

    3.5.3.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    530

    3.5.4.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    540

    3.5.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    550

    3.6.  Pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3.–3.5.6. iedaļā, kuri saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri atbilst kādam no REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punktā minētajiem nosacījumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punkts

    560

    3.7.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 7. punkts

    570

    3.8.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. pantu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 8. punkts

    580

    3.9.  Rezerves kredītiespējas, ko piešķir centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 9. punkts

    Tikai tad, ja nav uzrādītas 1.5. postenī

    590

    3.10.  Tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 10. punkts

    Šo posteni izmanto tikai tad, ja attiecīgās summas nav uzrādīts 1.6. postenī

    600

    3.11.  Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 11. punkts

    610

    3.12.  Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 12. punkts

    620-850

    4.  AKTĪVI, KAS NEATBILST REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. PANTA PRASĪBĀM, BET ATBILST 417. PANTA b) UN c) PUNKTA PRASĪBĀM

    620-640

    4.1.  Finanšu korporatīvās obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkts

    Obligācijas, ko emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jebkura cita sabiedrība, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

    620

    4.1.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    630

    4.1.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    640

    4.1.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    650-670

    4.2.  Pašas iestādes emitētie aktīvi

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

    650

    4.2.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    660

    4.2.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    670

    4.2.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    680-700

    4.3.  Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

    REGULA (ES) NR. 575/2013

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

    680

    4.3.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    690

    4.3.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    700

    4.3.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    710-730

    4.4.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas jau nav uzrādīti 1.10–1.11.3. iedaļā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

    710

    4.4.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    720

    4.4.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    730

    4.4.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    740-760

    4.5.  Ar mājokļu hipotēku nodrošināti vērtspapīri, kas jau nav uzrādīti 1.10–1.11.3. iedaļā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

    740

    4.5.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    750

    4.5.2. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    760

    4.5.3. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    770

    4.6.  Atzītas biržas sarakstos iekļauti kapitāla vērtspapīri un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti un ko nav emitējušas finanšu iestādes

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    780

    4.7.  Zelts, kas nav uzrādīts iepriekš 3.1.2. postenī

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    790

    4.8.  Garantētas obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    800

    4.9.  Segtās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    810

    4.10.  Korporatīvās obligācijas, kas jau nav uzrādītas iepriekš

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    820

    4.11.  Fondi, kas balstīti uz 4.6.–4.10. postenī uzrādītajiem aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    830-850

    4.12.  Citas centrālās bankas prasībām atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    830

    4.12.1.  pašvaldību obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    840

    4.12.2.  komerciālie vērtspapīri

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    850

    4.12.3.  kredītprasības

    Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

    860-870

    5.  Procedūra, kas piemērojama jurisdikcijām ar nepietiekamiem augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punkts

    860

    5.1.  Izņēmuma A izmantojums (ārvalstu valūta)

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Saskaņā ar izņēmumu A turēto aktīvu kopsumma

    870

    5.2.  Izņēmuma B izmantojums (attiecīgās centrālās bankas kredītlīnija)

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 419. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    Saskaņā ar izņēmumu B turētās kredītlīnijas neizmantotā kredīta kopsumma

    880-900

    6.  Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstīgiem aktīviem kā alternatīvu aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

    880

    6.1. 1.  kredītkvalitātes pakāpe

    890

    6.1. 2.  kredītkvalitātes pakāpe

    900

    6.1. 3.  kredītkvalitātes pakāpe

    LIKVIDITĀTES PĀRSKATU SNIEGŠANA (OTRĀ DAĻA NO PIECĀM: IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

    1.   Izejošās naudas plūsmas

    1.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ir iekļauta informācija par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, ko mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai uzraudzītu likviditātes seguma prasību, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 412. pantā. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. pantu šajā iedaļā izklāstītas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem (421. pants), citiem noguldījumiem un saistībām (422. pants), papildu izejošajām naudas plūsmām (423. pants) un izejošajām naudas plūsmām no kredītiespējām un likviditātes iespējām (424. pants).

    3. Saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punktu iestādes var izejošo naudas plūsmu aprēķinā neietvert atsevišķas skaidri nošķirtas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas. Pilnīguma dēļ pārskatu sniegšana par šiem noguldījumiem noteikta šīs veidnes 1.1.6. postenī.

    1.2.   Izejošo naudas plūsmu apakšveidne

    1.2.1.   Norādes attiecībā uz specifiskām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    020-137

    1.  IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. līdz 424. pants

    Pārskatu sniegšanas nolūkā šajā iedaļā minētās saistības ir skaidri noteiktas kā iespējamais likviditātes izejošo naudas plūsmu avots par nākamo 30 dienu laikposmu.

    020-100

    1.1.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. pants

    Privātpersonu vai MVU noguldījumu saistību kopējo summu, kā definēts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 411. panta 2. punktā, tostarp pieprasījuma noguldījumus un fiksēta termiņa noguldījumus, uzrāda slejā 020. Iegūtās izejošās naudas plūsmas pēc attiecīgās izejošo plūsmu likmes piemērošanas uzrāda slejā 030.

    Pārskatus sniedz par šādām apakškategorijām:

    020-040

    1.1.1.  uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un kuri

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkts

    020

    1.1.1.1.  ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā uzrādīts 1.1.1. postenī, un kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama.

    Tomēr privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuri ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama, un kuri tiek turēti darījumu kontos, tostarp kontos, kuros regulāri ieskaita algu, uzrāda 1.1.1.2. postenī.

    030

    1.1.1.2.  tiek turēti darījumu kontos, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā uzrādīts 1.1.1 postenī, un kuri tiek turēti darījumu kontos, tostarp arī tajos kontos, kuros regulāri ieskaita algu, kā rezultātā to izņemšana ir maz ticama.

    040

    1.1.2.  uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un kuri nav tādi, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 2. punkts

    No privātpersonu vai MVU noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju sistēmā trešā valstī, šie citi noguldījumi, kas nav piemēroti, lai tos uzrādītu 1.1.1.1. vai 1.1.1.2. postenī.

    050

    1.1.3  neapdrošināti privātpersonu vai MVU noguldījumi

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 2. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, uz kuriem neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

    060-080

    1.1.4.  noguldījumi, uz kuriem attiecas izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas 421. panta 1. vai 2. punktā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, uz kuriem attiecas izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. vai 2. punktā, uzrāda šādās apakškategorijās:

    060

    1.1.4.1.  noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 1. kategorija — vidējs izejošo naudas plūsmu risks

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 1. kategorijā.

    070

    1.1.4.2.  noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 2. kategorija — augsts izejošo naudas plūsmu risks

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 2. kategorijā.

    080

    1.1.4.3.  noguldījumi, kuriem piemēro augstāku izejošo plūsmu likmi — 3. kategorija — ļoti augsts izejošo naudas plūsmu risks

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 3. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus iestādes paredzējušas iekļaut 3. kategorijā.

    090

    1.1.5.  noguldījumi trešās valstīs, ja piemēro lielāku izejošo naudas plūsmu

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 4. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuri veikti trešās valstīs, un kuriem šajā trešā valstī piemēro izejošās naudas plūsmas, kas ir lielākas par tām, kuras minētas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 1. vai 2. punktā.

    100

    1.1.6.  noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, ja ir izpildīti 421. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 421. panta 5. punktā.

    110-1130

    1.2.  Citu saistību izejošās naudas plūsmas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. pants

    Kopējās citu saistību izejošās naudas plūsmas, kas jāizmaksā nākamo 30 dienu laikā, uzrāda šādās apakškategorijās:

    Saistības, par kurām šajā iedaļā sniedz pārskatu, ir tikai vispārīgi pienākumi, neietverot datus par privātpersonu vai MVU noguldījumiem,kā noteikts 411. panta 2. punktā (kurus uzrāda iepriekš minētajā 1.1. postenī).

    Saistības, par kurām šeit sniedz pārskatu, jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā, tām ir ātrākais iespējamais līgumā noteiktais termiņš nākamo 30 dienu laikā vai termiņš nav noteikts. Tas ietver gan i) saistības ar iespējas līgumiem, kurus var izmantot pēc ieguldītāja ieskatiem, un ii) saistības ar iespējas līgumiem, kurus var izmantot pēc iestādes ieskatiem, ja iestādes spēja neizmantot iespēju ir ierobežota ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ. Jo īpaši, ja tirgus sagaida, ka atsevišķas saistības tiks atpirktas nākamo 30 dienu laikā — pirms to līgumā noteiktā beigu termiņa, tad datus par šādām saistībām iekļauj attiecīgajā apakškategorijā.

    110

    1.2.1.  saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 1. punkts

    Saistību, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām un kas jāapmaksā nākamo 30 dienu laikā, kopējais apmērs. Piemēram, biroju un sabiedrisko pakalpojumu, grāmatvedības un darba algu izmaksas utt., kā arī citi izdevumi, kas radušies, iestādei veicot savu pamatdarbību.

    120-950

    1.2.2.  saistības, kas rodas nodrošināto kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu dēļ, kā definēts 192. pantā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 2. punkts

    Attiecībā uz šīm apakškategorijām iestādes nosaka tādu izejošās naudas plūsmu summu, kuras saistītas ar nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem nākamo 30 dienu laikā, kā arī attiecīgo aktīvu, ar ko nodrošina darījumus, tirgus vērtību un šo aktīvu vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu.

    Saskaņā ar 192. pantu:

    1.  “nodrošinātais kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

    2.  “kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu.

    Tādēļ šajā iedaļā sniedz pārskatu par jebkādu darījumu, kurā iestāde ir saņēmusi nodrošinātu aizdevumu naudā, piemēram, repo darījumu, kā definēts REGULAS (ES) Nr. 575/20134. 4. panta 83. punktā, un kura termiņš beidzas nākamo 30 dienu laikā.

    Aktīvu, ar kuriem nodrošina nodrošināto aizdevumu un kapitāla tirgus darījumus, tirgus vērtību iestādes uzrāda slejā 010. Iestādes sniedz pārskatus par šiem darījumiem vienā no septiņām kategorijām.

    Pirmā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 020, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 030.

    Otrā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 040, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 050.

    Trešā kategorija: ja darījuma partneris nav centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir cita likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 060.

    Ceturtā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 070, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 080.

    Piektā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 090, bet aktīvu, ar kuru nodrošina darījumu, vērtību saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu uzrāda slejā 100.

    Sestā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā banka un aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, ir cita likviditāte un kredītkvalitāte, tad aktīvu summu uzrāda slejā 110.

    Septītā kategorija: ja darījuma partneris ir centrālā valdība, valsts sektora iestāde dalībvalstī, kurā kredītiestāde saņēmusi atļauju vai izveidojusi filiāli, vai arī daudzpusējas attīstības banka, tad aktīvu summu uzrāda slejā 120.

    Iestādes iedala darījumus, norādot likviditāti un kredītkvalitāti aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, un izmantojot tos pašus kritērijus, ko piemēro pārskatu sniegšanai par aktīviem atbilstoši 1.1. veidnei “Aktīvi”.

    Proti, saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punktu — kamēr nav pieņemta vienota definīcija saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 460. pantu par ārkārtīgi augstu un augstu likviditāti un kredītkvalitāti — iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamus aktīvus, kam attiecīgi ir augsta vai ārkārtīgi augsta likviditāte un kredīta kvalitāte.

    Ja iestāde ir iesniegusi gan “ārkārtīgi augstas”, “augstas” un “citas” likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus nodrošinājuma portfelī un aktīvi nav īpaši piešķirti nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, iestādes pieņem, ka pirmos piešķir aktīvus ar viszemāko likviditāti un kredītkvalitāti, t.i., pirmos piešķir aktīvus ar “citu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai pēc tam, kad pilnībā piešķirti visi šie aktīvi, piešķir aktīvus ar “augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai pēc tam, kad piešķirti arī šie aktīvi, piešķir aktīvus ar “ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti”.

    Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kad iestāde vienlaicīgi aizņemas nodrošinājumu un sniedz nodrošinājumu (tādu aktīvu veidā, kas nav nauda), sniedz šādi:

    Aktīva, kuru iestāde aizņēmusies, vērtība ir tā tirgus vērtība, ko norāda slejā 010, un tā vērtība saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 418. pantu, ko norāda attiecīgajā slejā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi attiecas tikai uz nodrošinājumu un pamatā esošā “maksājamā summa” nav jāuzrāda.

    Aktīva, kas aizdots, tirgus vērtību uzrāda “Ienākošās naudas plūsmas” 3. veidnes slejas “Aktīva, ar kuru nodrošina darījumu, tirgus vērtība” attiecīgajā apakškategorijā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi attiecas tikai uz nodrošinājumu un pamata “maksājamā summa” nav jāuzrāda.

    120-190

    1.2.2.1.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Ar pārvedamiem aktīviem nodrošinātus darījumus atbilstoši iepriekš minētajam 1.2.2. postenim uzrāda šeit —attiecīgajā apakškategorijā.

    Aktīvi, par kuriem sniegti pārskati šajā iedaļā, ir skaidri noteikti kā tādi, kuriem ir iespējama ārkārtīgi augsta vai augsta likviditāte un kredītkvalitāte.

    Aktīviem, par kuriem sniegti pārskati šajā iedaļā, ir jāatbilst visām piemērojamām prasībām, kas iekļautas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. un 417. pantā.

    120-130

    1.2.2.1.1.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

    120

    1.2.2.1.1.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.1. postenī, un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

    130

    1.2.2.1.1.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.1. postenī, un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

    140-150

    1.2.2.1.2.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

    140

    1.2.2.1.2.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.2. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

    150

    1.2.2.1.2.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.2. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

    160-170

    1.2.2.1.3.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais valūtas fonds, Komisija un daudzpusējās attīstības bankas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

    160

    1.2.2.1.3.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.3. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

    170

    1.2.2.1.3.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.3. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

    180-190

    1.2.2.1.4.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

    180

    1.2.2.1.4.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.4. postenī un kas ir prasījumi pret minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

    190

    1.2.2.1.4.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas minēti likvīdo aktīvu veidnes 1.3.4. postenī un ko garantē minētie darījumu partneri saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

    200-220

    1.2.2.2.  kopējais ieguldījumu apliecību vai daļu apmērs KIU ar pamatā esošajiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punktā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 6. punkts

    Ieguldījumu apliecību vai daļu KIU kopējo apmēru ar pamatā esošajiem aktīviem, kas minēti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punktā, uzrāda šeit — attiecīgajā apakškategorijā — atbilstoši iepriekš minētajam 1.2.2. postenim.

    200

    1.2.2.2.1.  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā

    210

    1.2.2.2.2.  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā

    220

    1.2.2.2.3.  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā

    230

    1.2.2.3.  aktīvi, kurus emitējusi kredītiestāde, ko izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

    240-260

    1.2.2.4.  nefinanšu uzņēmumu obligācijas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

    Nefinanšu uzņēmumu obligācijas uzrāda atbilstīgi šo obligāciju kredītvalitātei, kā noteikts REGULAS (ES) Nr. 575/2013 122. pantā un saskaņā ar 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    240

    1.2.2.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    250

    1.2.2.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    260

    1.2.2.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    270-290

    1.2.2.5.  obligācijas, kuras emitējusi kredītiestāde un kurām piemērojama 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktā procedūra

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Obligācijas, kurām var piemērot 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru, uzrāda atbilstīgi to kredītvalitātei, kā noteiktsREGULAS (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    270

    1.2.2.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    280

    1.2.2.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    290

    1.2.2.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    300-320

    1.2.2.6.  ar aktīviem nodrošināti instrumenti, kurus emitējusi kredītiestāde, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļu, 123., 124., 125., 126. pantu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    300

    1.2.2.6.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    310

    1.2.2.6.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    320

    1.2.2.6.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    330-350

    1.2.2.7.  ar mājokļu hipotēkām nodrošināti instrumenti no instrumentiem, kuri uzrādīti likvīdo aktīvu veidnes 1.10.1., 1.10.2. un 1.10.3. pozīcijā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļu, 123., 124., 125., 126. pantu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    330

    1.2.2.7.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    340

    1.2.2.7.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    350

    1.2.2.7.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    360-380

    1.2.2.8.  obligācijas, kas noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. punktā minētās obligācijas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    360

    1.2.2.8.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    370

    1.2.2.8.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    380

    1.2.2.8.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    390-410

    1.2.2.9.  citi pārvedami aktīvi, kam ir ārkārtīgi augsta likviditāte un kredītkvalitāte

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 2. nodaļas 2. sadaļas III daļu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti iepriekšējās rindās.

    390

    1.2.2.9.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    400

    1.2.2.9.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    410

    1.2.2.9.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    420-440

    1.2.2.10.  citi pārvedami aktīvi, kam ir augsta likviditāte un kredītkvalitāte

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Šos posteņus uzrāda atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 2. nodaļas 2. sadaļas III daļu, un saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti iepriekšējās rindās.

    420

    1.2.2.10.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    430

    1.2.2.10.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    440

    1.2.2.10.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    450-460

    1.2.2.11.  AKTĪVI, KAS ATBILST PRASĪBĀM, KURAS NOTEIKTAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. PANTA 1. PUNKTA b) UN d) APAKŠPUNKTĀ, BET NEATBILST PRASĪBĀM, KAS NOTEIKTAS REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. PANTA b) UN c) APAKŠPUNKTĀ

    Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā

    450

    1.2.2.11.1.  aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta c) punkts

    460

    1.2.2.11.2.  aktīvi, kas nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā laikā nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta b) punkts

    480-680

    1.2.2.12.  posteņi, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem

    Iestādēm ir jāsniedz pārskati tikai par aktīviem, kam piemērojama papildu pārskatu sniegšana par likvīdiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

    Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    Šeit uzrāda posteņus, kas nav uzskaitīti veidnē citviet.

    480

    1.2.2.12.1.  nauda

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 1. punkts

    Kopējā naudas summa, tostarp monētas un banknotes/valūta. Uzrāda tikai to naudu, kas neatbilst vismaz vienam no nosacījumiem, kuri minēti c), d) un e) punktā, un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.1. postenī.

    Parādzīmju naudas noguldījumus citās iestādēs šeit neuzrāda, tā vietā tos uzrādot nodrošinājuma kategorijas veidnē “Ienākošās naudas plūsmas”, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas jāsamaksā nākamo 30 dienu laikā.

    490

    1.2.2.12.2.  centrālo banku riska darījumi tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 2. punkts

    Centrālo banku riska darījumu kopējais apjoms tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Uzrāda tikai tos riska darījumus, kas neatbilst vismaz vienam no nosacījumiem, kuri minēti c), d) un e) punktā un ko tādējādi nevar uzrādīt 1.3. postenī.

    500-540

    1.2.2.12.3.  pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi un tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā noteikts III pielikuma 5. punktā. No kā:

    500

    1.2.2.12.3.1.  prasījumi pret valstīm

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    510

    1.2.2.12.3.2.  prasījumi, kurus garantē valstis

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    520

    1.2.2.12.3.3.  prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    530

    1.2.2.12.3.4.  prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    540

    1.2.2.12.3.5.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    550

    1.2.2.12.4.  pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3. punktā un kas ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tajā valūtā un valstī, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitē ārvalstu valūtās tādā apmērā, ka šāda parāda turēšana atbilst likviditātes vajadzībām bankas darbībām šajā trešā valstī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 4. punkts

    570-610

    1.2.2.12.5.  pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi un tie nav iestādes vai kādas ar to saistītas struktūras saistības

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā noteikts III pielikuma 5. punktā. No kā:

    570

    1.2.2.12.5.1.  prasījumi pret valstīm

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    580

    1.2.2.12.5.2.  prasījumi, kurus garantē valstis

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    590

    1.2.2.12.5.3.  prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    600

    1.2.2.12.5.4.  prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    610

    1.2.2.12.5.5.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    620

    1.2.2.12.6.  pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. līdz 3.5.6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie atbilst kādam no REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 6. punktā minētajiem nosacījumiem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 6. punkts

    630

    1.2.2.12.7.  pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3. līdz 3.6. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 7. punkts

    640

    1.2.2.12.8  pārvedami vērtspapīri, izņemot tos, kas minēti 3.3.–3.7. punktā, kuri saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un tie ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar 125. punktu

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 8. punkts

    650

    1.2.2.12.9.  rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 9. punkts

    Rezerves kredītiespēju kopējais apjoms, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību.

    660

    1.2.2.12.10  tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstošs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 10. punkts

    670

    1.2.2.12.11.  biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 11. punkts

    680

    1.2.2.12.12.  atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 III pielikuma 12. punkts

    690-920

    1.2.2.13.  AKTĪVI, KAS NEATBILST REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. PANTĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM, bet joprojām atbilst prasībām, kas noteiktas REGULAS (ES) Nr. 575/2013 417. panta b) un c) punktā.

    Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā

    690-710

    1.2.2.13.1.  finanšu uzņēmumu obligācijas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 2. punkts

    Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu.

    690

    1.2.2.13.1.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    700

    1.2.2.13.1.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    710

    1.2.2.3.1.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    720-740

    1.2.2.13.2.  iestāžu pašu emitētie aktīvi

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu.

    720

    1.2.2.13.2.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    730

    1.2.2.13.2.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    740

    1.2.2.13.2.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    750-770

    1.2.2.13.3.  nenodrošinātie kredītiestāžu emitētie aktīvi

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. pants

    Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 120. panta 1. punktu.

    750

    1.2.2.13.3.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    760

    1.2.2.13.3.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    770

    1.2.2.4.13.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    780-800

    1.2.2.13.4.  ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri vēl nav uzrādīti 1.10. līdz 1.11.3. postenī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļas III daļu un 125. pantu.

    780

    1.2.2.13.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    790

    1.2.2.13.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    800

    1.2.12.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    810-830

    1.2.2.13.5.  ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri, kuri vēl nav uzrādīti 1.10 līdz 1.11.3. postenī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkts

    Uzrāda posteņus atbilstīgi to kredītkvalitātei, ievērojot REGULAS (ES) Nr. 575/2013 5. nodaļas 2. sadaļas III daļu un 125. pantu.

    810

    1.2.2.13.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    820

    1.2.2.13.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    830

    1.2.2.13.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    840

    1.2.2.13.6.  kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstos, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus emitējušas finanšu iestādes

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    850

    1.2.2.13.7.  zelts

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    860

    1.2.2.13.8.  garantētās obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    870

    1.2.2.13.9.  segtās obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    880

    1.2.2.13.10.  uzņēmumu obligācijas, par kurām vēl iepriekš nav sniegts pārskats

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    890

    1.2.2.13.11.  fondi, kuru pamatā ir aktīvi, kuri uzrādīti 4.5. – 4.10. postenī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    900-920

    1.2.2.13.12.  citas centrālai bankai atbilstošas vērtspapīru un aizdevumu kategorijas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    900

    1.2.2.13.12.1.  pašvaldību obligācijas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    910

    1.2.2.13.12.2.  komerciālie vērtspapīri

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    920

    1.2.2.13.12.3.  kredītprasības

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

    930-950

    1.2.2.14.  Pārskatu sniegšana par Šariatam atbilstošiem aktīviem kā alternatīviem aktīviem saskaņā ar 509. panta 2. punkta i) apakšpunktu

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 419. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

    Šeit uzrāda posteņus saskaņā ar iepriekš minēto 1.2.2. posteni — attiecīgajā apakškategorijā.

    930

    1.2.2.14.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    940

    1.2.2.14.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    950

    1.2.2.14.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    960-1030

    1.2.3.  noguldījumi, kas jāuztur noguldītājam

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkts

    Kopējo noguldījumu apmēru, tostarp pieprasījuma noguldījumus un fiksēta termiņa noguldījumus, kas jāuztur noguldītājam, uzrāda slejā 010 “To klientu noguldītais apjoms, kuri ir finanšu klienti” un slejā 030 “To klientu noguldītais apmērs, kuri nav finanšu klienti” — atkarībā no darījumu partnera veida — šādās apakškategorijās:

    960-990

    1.2.3.1.  lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus)

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uzrāda turpmākajās apakškategorijās šādā veidā:

    [Piezīme: Tīrvērtes attiecības šajā kontekstā ir pakalpojumu līgums, kas klientiem dod iespēju pārskaitīt līdzekļus (vai vērtspapīrus) netieši — izmantojot tiešos dalībniekus iekšzemes norēķinu sistēmās — galīgajiem saņēmējiem. Šādi pakalpojumi attiecas tikai uz šādām darbībām: maksājumu rīkojumu nosūtīšana, saskaņošana un apstiprināšana; dienas pārtēriņš, uz nakti izsniegtais finansējums un pēcnorēķinu atlikumu uzturēšana; un pozīciju dienas laikā, kā arī galīgo norēķinu pozīciju noteikšana. Tīrvērtes un saistītie pakalpojumi jāsniedz, pamatojoties uz juridiski saistošu vienošanos ar institucionālajiem klientiem (Bāzele III likviditātes noteikumu 75. punkts).

    Turētājbankas pakalpojumu attiecības šajā sakarā attiecas uz noguldījumu glabāšanu, pārskatu sniegšanu par tiem, to apstrādi un/vai ar tiem saistīto darbību operacionālo un administratīvo elementu attīstīšanu, klientu vārdā kārtojot darījumus un uzglabājot finanšu aktīvus. Ar turētājbankas pakalpojumiem saistītus pakalpojumus jāsniedz, pamatojoties uz juridiski saistošiem turētājbankas pakalpojumiem vai citu līdzīgu vienošanos ar institucionālajiem klientiem. Šādi pakalpojumi attiecas tikai uz vērtspapīru darījumu norēķiniem, līgumisku maksājumu pārvedumiem, ar nodrošinājumu saistītām procedūrām, ārvalstu valūtas darījumu izpildi, saistītu naudas atlikumu turēšanu un naudas pārvaldības papildpakalpojumu sniegšanu. Tāpat ir iekļauta arī dividenžu un citu ienākumu saņemšana, klientu veikta parakstīšanās un izpirkšana, plānota klientu naudas līdzekļu izmaksāšana un maksu, nodokļu un citu izdevumu samaksa. Turētājbankas pakalpojumus var turklāt attiecināt uz aktīvu un korporatīvajiem trasta pakalpojumiem, aktīvu un pasīvu pārvaldību, darījumu noguldījumiem, līdzekļu pārvedumiem, fondu pārvedumiem un aģenta pakalpojumiem, tostarp maksājumu un norēķinu pakalpojumiem (izņemot korespondentbanku pakalpojumus), tirdzniecības finansēšanu un depozitārajiem sertifikātiem (Bāzele III likviditātes noteikumu 76. punkts).

    Naudas pārvaldības pakalpojumu attiecības šajā kontekstā ir naudas pārvaldība un ar to saistītu pakalpojumu nodrošināšana klientiem. Naudas pārvaldība un ar to saistīti pakalpojumi]

    960-970

    1.2.3.1.1.  uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzrāda šādās apakškategorijās:

    960

    1.2.3.1.1.1.  attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

    Kopējo noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību.

    970

    1.2.3.1.1.2.  attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

    Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, uzrāda šādās apakškategorijās:

    980-990

    1.2.3.1.2.  uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzrāda apakškategorijās:

    980

    1.2.3.1.2.1.  attiecībā uz kuru ir pierādījumi, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

    Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību.

    990

    1.2.3.1.2.2.  attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību

    Kopējo noguldījumu apmēru, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus no iestādes (izņemot korespondentbanku pakalpojumus vai specializēto brokeru pakalpojumus), uz kuru neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, un attiecībā uz kuru nav pierādījumu, ka klients nespēj izņemt juridiski pienācīgās summas 30 dienu laikā, neapdraudot iestādes operacionālo darbību, uzrāda šādās apakškategorijās:

    1000

    1.2.3.2.  saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī

    422. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    Kopējais noguldījumu apmērs, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav uzrādītas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī.

    1010

    1.2.3.2.1.  no kā korespondentbanku pakalpojumi vai specializēto brokeru pakalpojumi

    Kopējais noguldījumu apmērs, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav uzrādītas 1.2.3.1.1. un 1.2.3.1.2. postenī, un kas ir noguldījumi saistībā ar korespondentbanku pakalpojumiem vai specializēto brokeru pakalpojumiem.

    1020

    1.2.3.4.  saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūrai, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Kopējais noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā vai kā juridisks vai tiesību aktos noteikts minimālais noguldījums, kas jāveic citai struktūra, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas locekle.

    1030

    1.2.3.5.  lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    Kopējais noguldījumu apjoms, kas jāuztur noguldītājam, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kuros kredītiestādes pieder tīklam saskaņā ar juridiskiem vai tiesību aktu noteikumiem.

    1040

    1.2.4.  kredītiestāžu noguldījumi centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 3. punkta pēdējā daļa

    Kopējais kredītiestāžu noguldījumu apjoms centrālajā kredītiestādē, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

    1050

    1.2.5.  likviditātes kredītlīnijas aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā

    416. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    Kopējais likviditātes kredītlīniju apjoms aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

    1060-1070

    1.2.6.  saistības, kuras neuzrāda 1.2.2 vai 1.2.5. postenī, un kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 5. punkts

    Kopējais saistību apmērs, kuras uzrāda 1.2.2. vai 1.2.5. postenī, un kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti.

    1060

    1.2.6.1.  uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    1070

    1.2.6.  uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    1060

    1.2.7.  no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošas maksājamās neto summas (netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 6. punkts

    No II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošā neto maksājamā summa, kuras samaksa paredzama 30 dienu laikā.

    Summas:

    — ir neto attiecībā uz visiem partneriem

    — netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu

    — neatbilst pēc tirgus vērtības novērtētajai vērtībai, jo pēc tirgus vērtības novērtētā vērtība ietver arī aplēses par iespējamām ienākošo un izejošo maksājumu plūsmām un var ietvert naudas plūsmas, kas rodas vēlāk par 30 dienu laikposmu

    Neto saņemamo summu uzrāda 1.3. posteņa “Ienākošās naudas plūsmas” 1.1.6. postenī (neto summa, kas jāsaņem no II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem (netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)).

    1090-1100

    1.2.8.  saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde noteikusi zemāku procentuālo attiecību

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 8. punkts

    Kopējo saistību apmēru, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību, uzrāda šādās apakškategorijās:

    1090

    1.2.8.1.  ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi

    Kopējais saistību apjoms, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību un ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi.

    1100

    1.2.8.2.  ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, lai noteiktu, vai ir piemērojama 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā grupas iekšējās procedūra attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. pantā minētais atbrīvojums

    Kopējais saistību apjoms, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, noteikusi zemāku procentuālo attiecību un ja ir izpildīti visi 422. panta 8. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi, lai noteiktu, vai ir piemērojama 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā grupas iekšējās procedūra attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. pantā minētais atbrīvojums

    1110-1120

    1.2.9.  saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, citas ārpusbilances un iespējamās finansēšanas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 2. punkts

    Kopējais saistību apjoms, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību.

    1110

    1.2.9.  saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību

    1120

    1.2.9.  saistības, tostarp jebkādas līgumiskas vienošanās, piemēram, ārpusbilances un iespējamās finansēšanas citas saistības, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde pēc REGULAS (ES) Nr. 575/2013 420. panta 2. punktā minētās novērtēšanas noteikusi augstāku procentuālo attiecību

    1130

    1.2.10.  visas citas saistības

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 422. panta 7. punkts

    Kopējais visu citu saistību apjoms.

    1140-1210

    1.3.  Papildu izejošās naudas plūsmas

    Kopējo papildu izejošās naudas plūsmu apmēru uzrāda šādās apakškategorijās:

    1140

    1.3.1.  nodrošinājumam, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, un ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 1. punkts

    Kopējo papildu izejošās naudas plūsmu apmēru, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, un ko iestāde iesniedz saistībā ar II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, uzrāda šādās apakškategorijās:

    1150

    1.3.2.  atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kas izrietētu no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 2. punkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās.

    1160

    1.3.3.  atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz iestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst papildu nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes.

    1170

    1.3.4.  atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 4. punkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 dienu laikā, ja vien iestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem.

    1180

    1.3.5.  atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta a) apakšpunkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir iestādes rīcībā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā.

    1190

    1.3.6.  atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta b) apakšpunkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājumam, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim.

    1200

    1.3.7.  atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 5. punkta c) apakšpunkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst nodrošinājumam, kas atbilst aktīviem, kuri atbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, ar kuriem var aizvietot aktīvus, kuri neatbilst likvīdu aktīvu nosacījumiem 416. panta vajadzībām, bez iestādes piekrišanas.

    1210

    1.3.8.  noguldījumi, kas saņemti kā nodrošinājums

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 423. panta 6. punkts

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas atbilst noguldījumiem, kas saņemti kā nodrošinājums.

    1220-1370

    1.4.  Izejošās naudas plūsmas no kredītiespējām un likviditātes iespējām

    Kopējo maksimālo summu, ko varētu izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uzrāda šādās apakškategorijās:

    [Piezīme: Šo maksimālo summu, ko var izņemt, var aplēst, neņemot vērā saskaņā ar 418. pantu tāda nodrošinājuma vērtību, kas jāsniedz, ja iestāde var atkārtoti izmantot šo nodrošinājumu, un ja šis nodrošinājums ir likvīdi aktīvi atbilstīgi 416. pantam. Sniedzamais nodrošinājums nevar būt aktīvi, ko emitējis attiecīgās kredītiespējas vai likviditātes iespējas darījuma partneris vai kāda no tam radniecīgām vienībām. Ja iestādei ir pieejama vajadzīgā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE, nosaka kā maksimālo summu, ko var izņemt, ievērojot SSPE pašas saistības, kuras jānokārto nākamo 30 dienu laikā.

    1220

    1.4.1.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām privātpersonām vai MVU/privātklientiem

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 2. punkts

    Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām privātpersonām vai MVU, ja tie atbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam.

    1230-1240

    1.4.2.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU un finanšu klienti

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 3. punkts

    Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav privātpersonas vai MVU un finanšu klienti, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

    a)  tās neatbilst riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju kredītriskam;

    b)  tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti;

    c)  tās nav sniegtas ar mērķi aizvietot klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

    1230

    1.4.2.1. –  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

    Kopējā 1.4.2. postenī ietvertā summa, kas veido neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

    1240

    1.4.2.2. –  neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

    Kopējā 1.4.2. postenī ietvertā summa, kas veido neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

    1250

    1.4.3.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotajām likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE ar mērķi ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kuri nav finanšu klienti, un kas pārsniedz pašreiz no klientiem iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimāli izņemamā summa atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 4. punkts

    Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotajām likviditātes iespējām, kas piešķirtas SSPE ar mērķi ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kuri nav finanšu klienti.

    1260-1270

    1.4.4.  maksimālā summa, ko var izņemt no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkts

    Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotajām kredītiespējām un likviditātes iespējām klientiem, kas nav uzrādītas 1.4.1., 1.4.2. vai 1.4.3. postenī. Tas ietver:

    a)  likviditātes iespējas, ko iestāde ir piešķīrusi SSPE;

    b)  nosacījumus, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa.

    1260

    1.4.4.1  piešķirtas SSPE, izņemot tās, kas minētas 1.4.3. postenī

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta a) apakšpunkts

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz elementiem, kuri piešķirti SSPE, izņemot tos, kas minēti 1.4.3. postenī.

    1270

    1.4.4.2.  nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta b) apakšpunkts

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz nosacījumiem, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa ar SSPE.

    1280-1290

    1.4.4.3.  piešķirtas kredītiestādēm

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta c) apakšpunkts

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz kredītiestādēm piešķirtiem elementiem.

    1280

    1.4.4.3.1. –  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

    Kopējā 1.4.4.3. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām

    1290

    1.4.4.3.2. –  neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

    Kopējā 1.4.4.3. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām likviditātes iespējām

    1300-1310

    1.4.4.4.  piešķirtas finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 5. punkta d) apakšpunkts

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz finanšu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piešķirtiem elementiem, izņemot kredītiestādes.

    1300

    1.4.4.4.1. –  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

    Kopējā 1.4.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām

    1310

    1.4.4.4.2. –  neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas

    Kopējā 1.4.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz neizmantotajām piešķirtajām likviditātes iespējām

    1320

    1.4.4.5  piešķirtas citiem klientiem

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz citiem klientiem piešķirtiem elementiem

    1330

    1.4.4.6.  piešķirtas grupas iekšējām struktūrām

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas attiecas uz REGULAS (ES) Nr. 575/2013 grupas iekšējām struktūrām piešķirtiem elementiem

    1340

    1.4.5.  maksimālā summa, ko var izņemt no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas ar mērķi finansēt attīstību veicinošos aizdevumus

    REGULAS (ES) Nr. 575/2013 424. panta 6. punkts

    Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas vienīgi ar mērķi tieši vai netieši finansēt attīstību veicinošos aizdevumus, kuri atbilst 2. un 3. punktā minētajām riska darījumu kategorijām. Šie attīstību veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences — nevis peļņas nolūkā, bet lai veicinātu minētās dalībvalsts centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības valsts politikas mērķus. Šādas saistības ir iespējams izņemt, tikai iesniedzot pieprasījumu attīstību veicinoša aizdevuma saņemšanai, un tādā apmērā, kāds noteikts minētajā pieprasījumā.

    1350

    1.4.6.  maksimālā summa, ko var izņemt no visām pārējām iespējamām saistībām

    Kopējā maksimālā summa, kas varētu rasties no visām pārējām iespējamām saistībām. Šīs iespējamās finansējuma saistības var būt vai nu līgumiskas vai ārpuslīgumiskas saistības un tās nav kreditēšanas saistības. Ārpuslīgumiskas iespējamās finansējuma saistības ietver asociāciju ar vai sponsorēšanu attiecībā uz tirgojamiem produktiem vai sniegtiem pakalpojumiem, kam var būt vajadzīgs atbalsts vai finansējuma piešķiršana spriedzes apstākļos nākotnē. Ārpuslīgumiskas saistības var būt ietvertas finanšu produktos un instrumentos, kurus pārdod, sponsorē vai kuru iniciators ir iestāde, kas var izraisīt neplānotu bilances pieaugumu no atbalsta, kurš sniegts reputācijas riska apsvērumu dēļ.

    1360

    1.4.6.1.  piešķirtas grupas iekšējām struktūrām

    Kopējā 1.4.4. postenī ietvertā summa, kas piešķirta REGULAS (ES) Nr. 575/2013 grupas iekšējām struktūrām

    1370

    1.4.7.  izejošās naudas plūsmas saskaņā ar CRD 105. pantu

    Kopējais izejošo naudas plūsmu apjoms, kas izriet no riska faktoriem, kuri minēti REGULAS (ES) Nr. 575/2013 105. panta a) un d) apakšpunktā, ciktāl paredzams, ka tas radīsies nākamo 30 dienu laikā.

    PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (3. DAĻA NO 5 DAĻĀM — IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

    1.   Ienākošās naudas plūsmas

    1.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kuras mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai uzraudzītu likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425 panta 2. punktu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

    (i) 

    ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības;

    (ii) 

    tiek norādītas pilnībā.

    3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425. panta 7. punktu iestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām no visiem likvīdiem aktīviem, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar 416. pantu, ja tie nav maksājumi, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

    4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 425. panta 8. punktu iestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām.

    1.2.   Apakšveidne ienākošo naudas plūsmu norādīšanai

    1.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010-030

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. pants

    Ienākošās naudas plūsmas kopā

    Pienākošies naudas līdzekļi, par ko sniegts pārskats šajā iedaļā, ir skaidri norādīti kā potenciāls likviditātes ienākošo naudas plūsmu avots nākamo 30 dienu laikā pārskata sniegšanas vajadzībām REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. pantā.

    Summas, kuras ir norādītas katras apakškategorijas “summas slejā”, ir pilnas summas, t.i., summas, no kurām nav atskaitītas REGULĀ (ES) NR. 575/2013 norādītie procenti.

    010-980

    1.  Ienākošās naudas plūsmas

    REGULAS (EK) NR. 575/2013 425. pants 010.

    slejā norāda pienākošos naudas līdzekļu kopējo summu, savukārt 020. slejā norāda attiecīgo ienākošo naudas plūsmu — attiecīgā gadījumā — pēc ienākošo naudas plūsmu līmeņu piemērošanas.

    010-060

    1.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Pārskatu par naudas līdzekļiem, kuru maksāšanas termiņš ir nākamo 30 dienu laikposmā (tostarp procentu maksājumi) un kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, sniedz turpmāk norādītajās apakškategorijās šādi:

    [piezīme: tajos ietilpst aizdevumi, kuriem tuvojas termiņš un par ko jau ir veikta vienošanās termiņu pārjaunot. Aizdevumus, kuriem netuvojas termiņš, neuzskata par ienākošo naudas plūsmu un par tiem šeit pārskatu nesniedz].

    010

    1.1.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no privātpersonām vai MVU nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

    020

    1.1.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem, kas nav finanšu klienti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no korporatīvajiem klientiem nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

    030

    1.1.2.1.  kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

    No 1.1.2. postenī norādītās summas — kopējā summa, kas jāmaksā iestādei, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu.

    040

    1.1.3.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Tādi naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām nākamo 30 dienu laikā, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

    050

    1.1.3.1.  kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

    No 1.1.3. postenī norādītās summas — kopējā summa, kas jāmaksā iestādei, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu.

    060

    1.1.4.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no citiem klientiem, kas nav finanšu klienti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Tādu naudas līdzekļu kopējā summa, kuri nākamo 30 dienu laikā pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi), un kuri nav norādīti 1.1.1. līdz 1.1.3. rindā.

    070-080

    1.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkts

    Tādu naudas līdzekļu kopējā summa, kuri nākamo 30 dienu laikā pienākas no finanšu klientiem, kam nav kavējumu un attiecībā uz kuriem bankai nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības (tostarp procentu maksājumi).

    Pārskatu par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem sniedz 1.2. iedaļā.

    070

    1.2.1.  kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro procedūru saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta e) apakšpunkts

    No 1.2. postenī norādītās summas — naudas līdzekļi, kas iestādei jāmaksā, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus saskaņā ar 422. panta 3. un 4. punktu.

    080

    1.2.2.  kam kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 422. panta 8. punkts

    No 1.2. postenī norādītās summas — pienākošies naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot zemāku procentuālo attiecību izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar 422. panta 8. punktu

    090

    1.3.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar 425. panta 2. punkta b) apakšpunktu

    100

    1.4.  Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu saskaņā ar 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    Aktīvi ar līgumā nenoteiktu termiņu saskaņā ar 425. panta 2. punkta c) apakšpunktu

    110

    1.5.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta f) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

    120-930

    1.6.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 2. punkta d) apakšpunkts

    Turpmāk norādītajām apakškategorijām iestādes nosaka nākamo 30 dienu laikā ienākošo naudas plūsmu summu saistībā ar nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem un tirgus vērtību attiecīgajiem aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumus.

    Saskaņā ar 192. pantu:

    1.  “nodrošinātais kreditēšanas darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un šāda darījuma nosacījumi neparedz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu;

    2.  “kapitāla tirgus darījums” ir jebkāds darījums, kas rada riska darījumu, kuram ir nodrošinājums, un darījuma nosacījumi paredz iestādei tiesības vismaz katru dienu veikt drošības rezerves pārskatīšanu.

    Tāpēc šajā iedaļā sniedz pārskatu par visiem darījumiem, kuros iestāde ir sniegusi nodrošinātu aizdevumu naudā, piemēram, darījumiem ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 4. panta 83. punktā, un kuru termiņš pienāk 30 dienu laikā.

    Iestādes paziņo 30 dienu laikā maksājamo summu 010., 030. un 050. slejā un tirgus vērtību aktīviem, ar ko nodrošina nodrošinātos kreditēšanas darījumus un kapitāla tirgus darījumus, — 020., 040. un 060. slejā, atkarībā no aktīviem piešķirtās aktīvu kvalitātes kategorijas (ļoti augsta likviditāte un kredītkvalitāte, augsta likviditāte un kredītkvalitāte un citāda likviditāte un kredīta kvalitāte).

    Iestādes iedala darījumus, nosakot likviditāti un kredītkvalitāti aktīviem, ar kuriem nodrošina darījumu, un šim nolūkam izmantojot tos pašus kritērijus, kurus piemēro, sniedzot pārskatu par aktīviem 1.1. veidnē “Aktīvi”.

    T.i., saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punktu, kamēr nav pieņemta vienota ļoti augstas un augstas likviditātes un kredītkvalitātes definīcija saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 460. pantu, iestādes pašas nosaka attiecīgajā valūtā pārvedamos aktīvus, kam attiecīgi ir ārkārtīgi augsta vai augsta likviditāte un kredītkvalitāte.

    Ja iestāde nodrošinājumu portfelī ir saņēmusi gan “ļoti augstas”, gan “augstas”, gan “citādas” likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus un nevieni aktīvi nav īpaši iedalīti kā nodrošinājums nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un citiem kapitāla tirgus darījumiem, tad iestādes pieņem, ka aktīvi ar viszemāko likviditāti un kredītkvalitāti ir iedalīti vispirms, t.i., aktīvus ar “citādu likviditāti un kredītkvalitāti” iedala vispirms. Tikai tad, kad visi šie aktīvi ir pilnībā iedalīti, tiek iedalīti aktīvi ar “augstu likviditāti un kredītkvalitāti”. Tikai tad, kad arī visi šie aktīvi ir pilnībā iedalīti, tiek iedalīti aktīvi ar “ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti”.

    120-190

    1.6.1.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Par darījumiem, kas nodrošināti ar pārvedamiem aktīviem, pārskatu sniedz attiecīgajā apakškategorijā.

    Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā potenciāli ļoti augstas vai augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi.

    Šajā iedaļā norādītajiem aktīviem jāatbilst visām piemērojamām prasībām, kas iekļautas REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. un 417. pantā.

    120-130

    1.6.1.1.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

    120

    1.6.1.1.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.1. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

    130

    1.6.1.1.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.1. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu

    140-150

    1.6.1.2.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

    140

    1.6.1.2.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.2. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

    150

    1.6.1.2.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.2. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu

    160-170

    1.6.1.3.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

    160

    1.6.1.3.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.3. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

    170

    1.6.1.3.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.3. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu

    180-190

    1.6.1.4.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

    180

    1.6.1.4.1.  kas ir prasījumi

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.4. postenī un kuri ir prasījumi pret iepriekš minētajiem darījumu partneriem saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

    190

    1.6.1.4.2.  ko garantē

    Aktīvi, kas norādīti likvīdo aktīvu veidlapas 1.3.4. postenī un kurus garantē iepriekš minētie darījumu partneri, saskaņā ar 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu

    200-220

    1.6.2.  Kopā — KIU daļas vai ieguldījumu apliecības ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts

    Šeit tiek sniegts pārskats par visām KIU ieguldījumu apliecībām vai daļām ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punktā, izmantojot attiecīgu apakškategoriju saskaņā ar LCR likvīdo aktīvu veidni.

    200

    1.6.2.1.  pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā

    210

    1.6.2.2.  pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā

    220

    1.6.2.3.  pamatā esošie aktīvi 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā

    230

    1.6.3.  Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība

    Aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

    240-260

    1.6.4.  Nefinanšu korporatīvās obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

    Par nefinanšu korporatīvajām obligācijām pārskatu sniedz atbilstoši to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 122. pantu, izmantojot attiecīgo apakškategoriju.

    240

    1.6.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    250

    1.6.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    260

    1.6.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    270-290

    1.6.5.  Kredītiestādes emitētas obligācijas, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā noteikto procedūru

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Par obligācijām, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstīto procedūru, pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, izmantojot attiecīgo apakškategoriju.

    270

    1.6.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    280

    1.6.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    290

    1.6.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    300-320

    1.6.6.  Ar aktīviem nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

    300

    1.6.6.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    310

    1.6.6.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    320

    1.6.6.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    330-350

    1.6.7.  No 1.6.6. pozīcijā norādītajiem aktīviem — ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 2. sadaļas 5. nodaļu un 123., 124., 125. un 126. pantu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

    330

    1.6.7.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    340

    1.6.7.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    350

    1.6.7.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    360-380

    1.6.8.  Obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā un kas nav 1.9. pozīcijā minētās obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

    360

    1.6.8.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    370

    1.6.8.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    380

    1.6.8.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    390-410

    1.6.9.  Citi pārvedami aktīvi ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

    Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti iepriekšējās pozīcijās.

    390

    1.6.9.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    400

    1.6.9.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    410

    1.6.9.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    420-440

    1.6.10.  Citi pārvedami aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 2. nodaļu, izmantojot attiecīgu apakškategoriju.

    Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti iepriekšējās rindās.

    420

    1.6.10.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    430

    1.6.10.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    440

    1.6.10.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    450-460

    1.6.11.  Aktīvi, kas atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkta prasībām, bet neatbilst 417. panta b) vai c) punkta prasībām

    Pārskatu par posteņiem sniedz tikai vienā no turpmāk norādītajām apakškategorijām, arī tad, ja nav izpildīti abi nosacījumi.

    450

    1.6.11.1.  Aktīvi, kurus nekontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta c) punkts

    460

    1.6.11.2.  Aktīvi, kuri nav juridiski un praktiski nekavējoties pieejami jebkurā brīdī nākamo 30 dienu laikā, lai tos likvidētu, izmantojot tiešās pārdošanas darījumu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu atzītos repo tirgos

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 417. panta b) punkts

    470-660

    1.6.12.  Posteņi, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem

    Iestādes sniedz pārskatu tikai par aktīviem, kam piemērojama papildu ziņošana par likvīdiem aktīviem saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikumu. Visiem posteņiem, izņemot tos, kas minēti 3.1., 3.2. un 3.9. iedaļā, jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti minētā pielikuma pēdējā daļā.

    Pārskatu par šiem posteņiem sniedz šeit attiecīgajā apakškategorijā.

    Šeit sniedz pārskatu tikai par tiem posteņiem, kas nav norādīti citur veidnē.

    470

    1.6.12.1.  Nauda

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 1. punkts

    Kopējā naudas summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu. Pārskatu sniedz tikai par tādu naudu, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko tādējādi nevar norādīt pārskata 1.1. postenī.

    Citās iestādēs veiktus parādzīmju naudas depozītus nenorāda šeit, bet gan 1.3. veidnes “Ienākošās naudas plūsmas” nodrošinājuma kategorijā, ja tos var uzskatīt par naudas līdzekļiem, kas maksājami nākamo 30 dienu laikā.

    480

    1.6.12.2.  Centrālo banku riska darījumi, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 2. punkts

    Kopējā summa riska darījumiem ar centrālajām bankām, tādā apmērā, kādā šos riska darījumus var izmantot spriedzes apstākļos. Pārskatu sniedz tikai par tādiem riska darījumiem, kas neatbilst vismaz vienam no 416. panta 3. punkta c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko tādējādi nevar norādīt pārskata 1.3. postenī.

    490-530

    1.6.12.3.  Pārvedami vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    Vērtspapīri ar 0 % riska pakāpi, kuri ir prasījumi pret vai ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 3. punktā. No tiem:

    490

    1.6.12.3.1.  kas ir prasījumi pret valstīm

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    500

    1.6.12.3.2.  prasījumi, ko garantē valstis

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    510

    1.6.12.3.3.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    520

    1.6.12.3.4.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    530

    1.6.12.3.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības banka

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 3. punkts

    540

    1.6.12.4.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3. postenī un kuri ir vietējās valūtās emitēti prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē valstis vai centrālās bankas, un kurus valsts vai centrālā banka emitējusi tās valsts valūtā, kurā uzņemas likviditātes risku, vai emitējusi ārvalstu valūtās, tādā apmērā, kādā šāda parāda turēšana atbilst bankas darbību likviditātes vajadzībām šajā trešā valstī

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 4. punkts

    550-590

    1.6.12.5.  Pārvedami vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri nav iestādes vai kādas tai radniecīgas struktūras saistības

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    Vērtspapīri ar 20 % riska pakāpi, kuri ir prasījumi pret vai ko garantē kādas dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, kā minēts III pielikuma 5. punktā. No tiem:

    550

    1.6.12.5.1.  prasījumi pret valstīm

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    560

    1.6.12.5.2.  prasījumi, ko garantē valstis

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    570

    1.6.12.5.3.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    580

    1.6.12.5.4.  kas ir prasījumi pret vai ko garantē necentrālās valdības publiskā sektora struktūras, reģioni ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus un vietējās pašpārvaldes

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    590

    1.6.12.5.5.  kas ir prasījumi pret vai prasījumi, kurus garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienība, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas Stabilizācijas mehānisms vai daudzpusējas attīstības banka

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 5. punkts

    600

    1.6.12.6.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti 3.3.– 3.5.6. postenī un kuri saskaņā ar trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 20 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti REGULAS (ES) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punktā

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 6. punkts

    610

    1.6.12.7.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.6. postenī un kas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 50 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un kuri nav prasījums pret SSPE, iestādi vai kādu no tās radniecīgajām struktūrām.

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 7. punkts

    620

    1.6.12.8.  Pārvedami vērtspapīri, kas nav minēti LCR aktīvu veidnes 3.3.–3.7. postenī un kuru nodrošinājuma aktīvi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu atbilst 35 % vai labākai riska pakāpei vai tiek iekšēji novērtēti kā tādi, kuriem ir līdzvērtīga kredītkvalitāte, un ir pilnībā nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu saskaņā ar KPR 125. pantu.

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 8. punkts

    630

    1.6.12.9.  Rezerves kredītiespējas, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 9. punkts

    Kopējā tādu rezerves kredītiespēju summa, ko piešķīrušas centrālās bankas saskaņā ar monetāro politiku tādā apmērā, kādā šīs iespējas nav nodrošinātas ar likvīdiem aktīviem un neiekļaujot ārkārtas likviditātes palīdzību

    640

    1.6.12.10.  Tiesību aktos vai statūtos noteikti obligātie depozīti centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz statūtu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem, ja kredītiestāde pieder tīklam saskaņā ar tiesību akta vai statūtu noteikumiem

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 10. punkts

    650

    1.6.12.11.  Biržā tirgotas, centrālai tīrvērtei pakļautas, būtiskā akciju indeksā ietilpstošas parastās akcijas, kas denominētas dalībvalsts vietējā valūtā un ko nav emitējusi iestāde vai kāda tai radniecīga sabiedrība

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 11. punkts

    660

    1.6.12.12.  Atzītā biržā iekļauts zelts, kas nodots glabāšanā

    Regulas (EK) NR. 575/2013 III pielikuma 12. punkts

    670-920

    1.6.13.  Aktīvi, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta prasībām, tomēr atbilst 417. panta b) un c) punkta prasībām

    Pārskatu par šiem posteņiem sniedz šeit attiecīgajā likvīdo aktīvu veidnes apakškategorijā.

    670-690

    1.6.13.1.  Finanšu korporatīvās obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

    670

    1.6.13.1.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    680

    1.6.13.1.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    690

    1.6.13.1.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    700-720

    1.6.13.2.  Pašu emitētie instrumenti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

    700

    1.6.13.2.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    710

    1.6.13.2.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    720

    1.6.13.2.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    730-750

    1.6.13.3.  Nenodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti

    REGULAS (EK) NR. 575/2013 416. pants

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 120. panta 1. punktu

    730

    1.6.13.3.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    740

    1.6.13.3.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    750

    1.6.13.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    760-780

    1.6.13.4.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas nav jau norādīti 1.6.6. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta b) apakšpunkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

    760

    1.6.13.4.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    770

    1.6.13.4.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    780

    1.6.13.4.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    790-810

    1.6.13.5.  Ar mājokļu hipotēku nodrošināti instrumenti, kas nav jau norādīti 1.6.7. postenī

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkts

    Par šiem posteņiem pārskatu sniedz atbilstīgi to kredītkvalitātei saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 III daļas 2. sadaļas 5. nodaļu un 125. pantu

    790

    1.6.13.5.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    800

    1.6.13.5.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    810

    1.6.13.5.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    820

    1.6.13.6.  Kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti atzītas biržas sarakstā, un ar nozīmīgu indeksu saistīti kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas nav pašu emitēti vai kurus nav emitējušas finanšu iestādes

    Regulas (EK) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    830

    1.6.13.7.  Zelts

    Regulas (EK) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    840

    1.6.13.8.  Garantētas obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    850

    1.6.13.9.  Segtās obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    860

    1.6.13.10.  Korporatīvās obligācijas, kuras nav jau norādītas iepriekš

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    870

    1.6.13.11.  Fondi, kas balstīti uz 1.6.13.6.– 1.6.13.10. postenī minētajiem aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    880-900

    1.6.13.12.  Citu centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    880

    1.6.13.12.1.  Pašvaldību obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    890

    1.6.13.12.2.  Komerciālie vērtspapīri

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    900

    1.6.13.12.3.  Kredītprasības

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 4. punkta c) apakšpunkts

    910-930

    1.6.13.13.  Šariatam atbilstīgi finanšu produkti kā alternatīva aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 2. punkta i) apakšpunkts

    910

    1.6.13.13.1.  pirmā kredītkvalitātes pakāpe

    920

    1.6.13.13.2.  otrā kredītkvalitātes pakāpe

    930

    1.6.13.13.3.  trešā kredītkvalitātes pakāpe

    940-960

    1.7.  Neizmantotas kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūrām saskaņā Kapitāla prasību regulas 425. panta 4. punktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkts

    No tās pašas grupas struktūrām saņemto neizmantoto kredītiespēju un likviditātes iespēju un citu saistību, kurām kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, kopējo summu norāda šādās apakškategorijās:

    940

    1.7.1.  ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

    Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, kuriem kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, un attiecībā uz kuriem ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi

    950

    1.7.2.  ja kompetentās iestādes nav piemērojušas 425. panta 4. punkta d) apakšpunktu un ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta nepiemērošana, — neizmantotās kredītiespējas un likviditātes iespējas un citas saistības, kas saņemtas no tās pašas grupas struktūras atbilstīgi 425. panta 5. punktam

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkts

    Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir piešķīrušas atļauju piemērot augstākas ienākošas naudas plūsmas, ja ir izpildīti visi 425. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi, lai varētu piemērot grupas iekšējo procedūru saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz iestādēm, uz kurām neattiecas 8. panta nepiemērošana, un ja nav piemērots 425. pants 4. punkta d) apakšpunkts

    960

    1.7.3.  Neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 3. punkts

    Neto summa debitoru parādiem, kuru nomaksa sagaidāma 30 dienu laikā un kuri izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem.

    Summas:

    — ir neto par visiem darījumu partneriem;

    — no tām ir atskaitīts saņemamais nodrošinājums, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu;

    — tās nav novērtētas pēc tirgus vērtības, jo tirgus vērtība ietver aplēses par iespējamajām ienākošajām un izejošām naudas plūsmām var ietvert naudas plūsmas, kuras rodas pēc vairāk nekā 30 dienām.

    Piezīme. Maksājamās neto summas norāda 1.2. punkta “Izejošās naudas plūsmas” 1.2.7. postenī (neto debitoru parādi, kas izriet no II pielikumā norādītajiem līgumiem (atskaitot saņemamo nodrošinājumu, ko var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu)).

    970

    1.8.  Ar likvīdiem aktīviem saistīti pienākošies maksājumi, kas nav atspoguļoti aktīvu tirgus vērtībā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 7. punkts

    Visu maksājamu, kuri pienākas saistībā ar aktīviem, ko uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu, kopējā summa, kura nav ņemta vērā attiecīgā aktīva tirgus vērtībā.

    980

    1.9.  Citas ienākošās naudas plūsmas

    Visu citu ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.1. līdz 1.8. postenī, kopējā summa

    990

    2.  Tādu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izslēgtas maksimālās robežvērtības dēļ

    Tādu pienākošos naudas līdzekļu kopējā summa, kuri ir izslēgti saistībā ar ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību, kas ir noteikta 75 % apmērā no likviditātes izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 425 panta 1. punktu. Tas būs jāpārbauda ar atsauci uz izejošo naudas plūsmu kopsummu, aprēķinot to no izejošo naudas plūsmu veidnes.

    1000-1030

    3.  Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    1000

    3.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekārajiem aizdevumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

    Hipotekārais aizdevums, ko finansē ar obligācijām, kas ir atbilstīgas, lai tām piemērotu 129. panta 4., 5. vai 6. punktā noteikto procedūru, kā definēts Direktīvas NR. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

    1010

    3.2.  Ienākošās naudas plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko iestādes piešķir kā starpnieki

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

    1020

    3.3.  Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst 113. panta 6. un 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

    Kopējā summa ienākošajām naudas plūsmām no depozītiem citās iestādēs, kas atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā noteikto procedūru piemērošanai un tādēļ ir atbrīvotas no ienākošo naudas plūsmu maksimālās robežvērtības piemērošanas.

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

    1030

    3.4.  Ienākošās naudas plūsmas no tās pašas grupas struktūras, kas saskaņotas ar kompetentajām iestādēm

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 425. panta 1. punkts

    LIKVIDITĀTES PĀRSKATU SNIEGŠANA (4. DAĻA NO 5 DAĻĀM — Nodrošinājuma mijmaiņas līgumi)

    Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija, kas ļaus EBI izvērtēt, vai ir pareizi noslēgti nodrošinātās kreditēšanas un nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuros pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, iegūti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie likvīdie aktīvi.

    (a) 

    Nodrošinājuma mijmaiņas līgumu apakšveidne

    i. 

    Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    1.  Nodrošinājuma mijmaiņas līgumi

    Regulas (ES) NR. 575/2013 415. panta 1. punkta otrā daļa

    Iestādes sniedz pārskatus par jebkuru nodrošinājuma mijmaiņas darījumu, ja likvīdie aktīvi, kas minēti 416. panta a), b) vai c) apakšpunktā, ir iegūti pret nodrošinājumu, kas neatbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam.

    Šajā veidnē aktīvus, kas neatbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam, norāda kā “citi aktīvi”.

    Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš ir 30 dienas vai mazāk, sniedz 010. un 020. slejā. 010. slejā uzrāda nosacīto summu. 020. slejā uzrāda tirgus vērtību.

    Pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 30 dienas, sniedz 030. un 040. slejā. 030. slejā uzrāda nosacīto summu. 040. slejā uzrāda tirgus vērtību.

    010–060

    1.0.  Aktīvi

    010

    1.1.  Nauda un riska darījumi ar centrālajām bankām

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    020

    1.2.  Citi pārvedami aktīvi saskaņā ar 416. panta 1. punkta b) apakšpunktu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    030–060

    1.3.  Citi pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Pārskatu sniedz par šādām apakškategorijām:

    030

    1.3.1.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts centrālā valdība, reģiona ar fiskālo autonomiju uzlikt un iekasēt nodokļus centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība vietējā valūtā, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

    040

    1.3.2.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

    050

    1.3.3.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

    060

    1.3.4.  Pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (5. DAĻA NO 5 DAĻĀM – STABILS FINANSĒJUMS)

    1.   Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu

    1.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par posteņiem, kas nodrošina stabilu finansējumu. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Šeit sniedz pārskatu par visiem pašu kapitāla posteņiem un saistībām iestādes bilancē. Tāpēc šo divu kategoriju kopējā summa atspoguļo iestādes visu aktīvu apmēru.

    3. Saskaņā ar Regulas (ES) NR. 575/2013 427. panta 2. punktu pārskatu par saistībām sniedz piecās šādās grupās:

    a) 

    saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir 3 mēnešu laikposmā pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas F slejā. Šeit sniedz pārskatu par visiem pieprasījuma noguldījumiem.

    b) 

    saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas G slejā.

    c) 

    saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 9 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas H slejā.

    d) 

    saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas I slejā.

    e) 

    saistības, kurām tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir vēlāk kā vienu gadu pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda attiecīgās kategorijas J slejā.

    4. Iestādes pieņem, ka ieguldītāji pirkšanas iespējas līgumu dzēš ātrākajā iespējamā datumā. Attiecībā uz finansējumu ar iespējas līgumiem, kuri izmantojami pēc iestādes ieskatiem, ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju izmantot iespējas līgumu. Jo īpaši tad, ja tirgus sagaida, ka dažas saistības tiks dzēstas pirms to juridiskā galīgā termiņa, iestādes pieņem, ka tā notiks.

    5. Attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem, kas norādīti 1.2. iedaļā, pieejamā stabila finansējuma veidnē izmanto to pašu pieņēmumu attiecībā uz termiņu kā likviditātes seguma veidnē.

    1.2.   Posteņi, kas nodrošina stabilu finansējumu

    1.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010-250

    1.  POSTEŅI, KAS NODROŠINA STABILU FINANSĒJUMU

    Regulas (EK) NR. 575/2013 427. pants

    Pašu kapitāla kopējo summu paziņo J slejā turpmāk norādītajās apakškategorijās šādā veidā:

    [piezīme: izņemot 1.1.3. posteni, instrumentus, kas citādi atbilstu “pašu kapitālam”, bet vairs neatbilst definīcijai, piemēram, instrumentiem, kas vairs nav atbilstīgi to termiņa dēļ, uzrāda piemērojamajā 1.2. iedaļas apakškategorijā “Saistības, izņemot pašu kapitālu”]

    010-030

    1.1.  Pašu kapitāls

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Pašu kapitāla apakškomponenti pēc atskaitījumu piemērošanas, kuri sastāv no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summas, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 25. un 71. pantā, un saistītie elementi

    010

    1.1.1.  Pirmā līmeņa kapitāla instrumenti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Pirmā līmeņa kapitāla kopējā summa, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 25. pantā

    020

    1.1.2.  Otrā līmeņa kapitāla instrumenti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

    Otrā līmeņa kapitāla kopējā summa, kā norādīts REGULAS (ES) NR. 575/2013 71. pantā

    030

    1.1.3.  Citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

    Citas priekšrocību akcijas un kapitāla instrumenti, kas pārsniedz otrā līmeņa kapitāla pieļaujamo summu un līdz kuru beigu termiņam ir palicis gads vai ilgāks laikposms

    040-260

    1.2.  Saistības, izņemot pašu kapitālu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Saistību kopējo summu, izņemot pašu kapitālu, norāda 010. līdz 050. slejā atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tās saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, turpmāk norādītajās atbilstošajās apakškategorijās šādā veidā:

    040-060

    1.2.1.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopējo summu norāda 010. līdz 050. slejā atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, turpmāk norādītajās atbilstošajās apakškategorijās šādā veidā:

    040

    1.2.1.1.  kā definēts 421. panta 1. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopsumma saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 421. panta 1. punktu, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.1. postenī, tiem likviditātes seguma veidnes 1.2. iedaļas “izejošās naudas plūsmas” noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 30 dienām

    050

    1.2.1.2.  kā definēts 421. panta 2. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkts

    Privātpersonu vai MVU noguldījumu kopsumma, saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 421. panta 2. punktu, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.2.-1.1.3. postenī, tiem likviditātes seguma veidnes 1.2. iedaļas “izejošās naudas plūsmas” noguldījumiem, kuru termiņš ir mazāks par 30 dienām

    060

    1.2.1.3.  kam piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. punktā

    Privātpersonu vai MVU tādu noguldījumu kopsumma, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas, nekā noteikts 421. panta 1. vai 2. punktā, kā norādīts likviditātes seguma veidnes “izejošās naudas plūsmas” 1.1.4. postenī

    070-130

    1.2.2.  saistības, kas izriet no darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti

    070-090

    1.2.2.1.  saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā, darījumos ar klientiem, kas nav finanšu klienti

    070

    1.2.2.1.1.  kuri nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

    080

    1.2.2.1.2.  kuri nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

    090

    1.2.2.1.3.  kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar citiem aktīviem un nav norādīti 1.2.2.1.1. vai 1.2.2.1.2. postenī

    100

    1.2.2.2.  saistības, kas izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vii) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem ar klientiem, kas nav finanšu klienti

    110-130

    1.2.2.3.  saistības, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

    Tādu saistību, kuras atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kopējā summa

    110

    1.2.2.3.1.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts

    No 1.2.2.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    120

    1.2.2.3.2.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts

    No 1.2.2.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    130

    1.2.2.3.3.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.2.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts

    No 1.2.2.2.1. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    140-200

    1.2.3.  saistības, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti

    140-160

    1.2.3.1.  saistības, kas izriet no nodrošinātiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts 192. pantā, darījumos ar finanšu klientiem

    140

    1.2.3.1.1.  kuri nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

    150

    1.2.3.1.2.  kuri nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem, kas norādīti 1.1. posteņa “Aktīvi” 1. iedaļā kā “augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvi”.

    160

    1.2.3.1.3.  kuri nodrošināti ar jebkādiem citiem aktīviem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta ix) punkts

    Kopējā tādu darījumu summa, kas nodrošināti ar citiem aktīviem un nav norādīti 1.2.2.1.1. vai 1.2.2.1.2. postenī

    170

    1.2.3.2.  saistības, kas izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta viii) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no nenodrošinātiem kreditēšanas darījumiem ar klientiem, kas ir finanšu klienti

    180-200

    1.2.3.3.  saistības, kas atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

    Tādu saistību, kuras atbilst 422. panta 3. un 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanai, kopējā summa

    180

    1.2.3.3.1.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkts

    No 1.2.3.3. punktā norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    190

    1.2.3.3.2.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkts

    No 1.2.3.3. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    200

    1.2.3.3.3.  saistības, kuras ir norādītas 1.2.3.3. postenī un uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta vi) punkts

    No 1.2.2.2.1. postenī norādītajām saistībām – tādu saistību kopējā summa, uz ko attiecas 422. panta 3. punkta d) apakšpunkts

    210

    1.2.4.  saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kuri atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā norādītajai procedūrai

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst 129. pantā norādītajai procedūrai (segtās obligācijas)

    220

    1.2.5.  saistības, kas izriet no vērtspapīriem, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, kas atbilst Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā definētajai procedūrai (segtās obligācijas)

    230

    1.2.6.  citas saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xi) punkts

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no emitētajiem vērtspapīriem, izņemot tos, kuri norādīti 1.1. postenī

    240

    1.2.7.  saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem

    Tādu saistību kopējā summa, kuras izriet no atvasināto instrumentu maksājumu līgumiem

    250

    1.2.8.  jebkādas citas saistības

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta xii) punkts

    Jebkādu citu saistību kopējā summa

    2.   Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums

    2.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par posteņiem, kam vajadzīgs stabils finansējums. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Šeit sniedz pārskatu par visiem aktīviem iestādes bilancē. Tāpēc norādītā kopējā summa atspoguļo visa pašu kapitāla un saistību kopējo apmēru.

    3. Termiņiem piemērotās procedūras:

    (i) 

    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 428. panta 2. punktu posteņus atspoguļo piecās šādās grupās:

    a) 

    aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir 3 mēnešu laikposmā pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 010., 060. vai 110. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;

    b) 

    aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 020., 070. vai 120. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;

    c) 

    aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 030., 080. vai 130. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas;

    d) 

    aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 040., 090. vai 140. slejā atkarībā no attiecīgās kategorija;

    e) 

    aktīvus, kuriem tuvākais no termiņa datumiem un agrākais datums, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt, ir vēlāk kā vienu gadu pēc pārskata sniegšanas datuma, norāda 050., 100. vai 150. slejā atkarībā no attiecīgās kategorijas.

    (ii) 

    Attiecībā uz iespējas līgumiem, kuri izmantojami pēc iestādes ieskatiem, iestādes ņem vērā reputācijas faktorus, kas var ierobežot iestādes spēju izmantot iespējas līgumu. Jo īpaši tad, ja trešās personas sagaida, ka iespējas līgums netiks izmantots, iestāde pārskatu par aktīviem sniegšanas šajā veidnē vajadzībām pieņem, ka tā notiks.

    (iii) 

    Pārskatu par aktīviem sniedz atbilstoši to atlikušajam termiņam saskaņā ar līgumu, nevis pieņēmumiem par rīcību.

    4. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. pantu, lai uzraudzītu stabila finansējuma prasību ievērošanu, iestādes par katru aktīvu kategoriju, par ko tiek sniegts pārskats prasītā stabilā finansējuma veidnē, sniedz atsevišķu sadalījumu pēc aktīvu apgrūtinājumu veidiem šādi:

    (i) 

    Neapgrūtināto aktīvu summu norāda pirmajā apakškategorijā.

    (ii) 

    To aktīvu summu, kuri ir apgrūtināti, norāda attiecīgajā apakšpozīcijā atkarībā no apgrūtinājuma laikposma šādi:

    i. 

    laikposms, kas nepārsniedz 3 mēnešus;

    ii. 

    laikposms no 3 līdz 6 mēnešiem;

    iii. 

    laikposms no 6 līdz 9 mēnešiem;

    iv. 

    laikposms no 9 līdz 12 mēnešiem;

    v. 

    laikposms, kas pārsniedz 12 mēnešus.

    5. Procedūra, kas piemērojama aktīviem, kuri saņemti vai aizdoti nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu:

    (i) 

    Iestādes izslēdz aktīvus, kurus tās aizņēmušās nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu (piemēram, darījumos par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumos) un kuros tām nav faktisko īpašumtiesību.

    (ii) 

    Iestādes sniedz pārskatu par tiem aktīviem, kurus tās aizdevušas nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu (piemēram, darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumos) un kuros tās patur faktiskās īpašumtiesības.

    (iii) 

    Ja iestādei darījumos par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir apgrūtināti vērtspapīri, kas aizdoti nodrošinātajos kreditēšanas darījumos un kapitāla tirgus darījumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantu, bet tā ir paturējusi faktiskās īpašumtiesības un vērtspapīri paliek iestādes bilancē, tā iedala šādus vērtspapīrus attiecīgajā prasītā stabilā finansējuma kategorijā.

    6. procedūra, kas piemērojama summām, kas maksājamas vai saņemamas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem:

    (i) 

    Iestādes bilancē parasti ir gan neto atvasināto instrumentu saistības (t. i., maksājamās summas), gan neto atvasināto instrumentu aktīvi (t.i., saņemamās summas). Iestādes aprēķina tās saskaņā ar regulējošajiem savstarpējā ieskaita noteikumiem, nevis grāmatvedības noteikumiem, un attiecīgi uzrāda summas gan 1.1. veidnē “Prasītais finansējums”, gan 1.2. veidnē “Stabils finansējums”.

    2.2.   Posteņi, kam vajadzīgs stabils finansējums

    2.2.1.   Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010-1320

    1.  POSTEŅI, KAM VAJADZĪGS STABILS FINANSĒJUMS

    Pārskatu par visiem aktīviem sniedz šādi:

    1.  P līdz T slejā par aktīviem, kuri nav uzrādīti kā likvīdi aktīvi likviditātes seguma veidnes vajadzībām;

    2.  F līdz J slejā par aktīviem, kurus uzskata par ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem likviditātes seguma veidnes sleju vajadzībām;

    3.  K līdz O slejā par aktīviem, kurus uzskata par augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīviem likviditātes seguma veidnes vajadzībām;

    Pārskatu par aktīviem sniedz atbilstoši tuvākajam no termiņa datumiem un agrākajam datumam, kad tos saskaņā ar līgumu var pieprasīt atmaksāt.

    010-470

    1.1.  Aktīvi, kuri tiktu atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 416. pantu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Pārskatu par visiem aktīviem, kas minēti 416. pantā, sniedz attiecīgajā(-s) apakšpozīcijā(-s) un slejā(-s).

    010

    1.1.1.  Nauda

    416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Skaidrās naudas kopējās summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu.

    020

    1.1.2.  Riska darījumiem ar centrālajām bankām

    416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Centrālajās bankās turēto noguldījumu kopējā summa.

    030

    1.1.2.1.  no tiem: riska darījumi, kurus var atsaukt spriedzes apstākļos

    416. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kopējā summa noguldījumiem centrālajās bankās, tādā apmērā, kādā šos noguldījumus var izņemt spriedzes apstākļos

    040-050

    1.1.3.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē dalībvalsts vai trešās valsts centrālā valdība, ja iestāde minētajā dalībvalstī vai trešā valstī uzņemas likviditātes risku, kuru tā sedz, turot šos likvīdos aktīvus

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punkts

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto pārvedamo aktīvu kopējā summa

    040

    1.1.3.1.  kas ir prasījumi

    050

    1.1.3.2.  ko garantē

    060-070

    1.1.4.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai kurus garantē centrālās bankas un necentrālās valdības publiskā sektora struktūras šo centrālo banku un publiskā sektora struktūru vietējā valūtā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

    060

    1.1.4.1.  kas ir prasījumi

    070

    1.1.4.2.  ko garantē

    080-150

    1.1.5.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, Komisija un daudzpusējas attīstības bankas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

    080

    1.1.5.1. (a)  kas ir prasījumi

    090

    1.1.5.2. (a)  ko garantē

    100

    1.1.5.1. (b)  neapgrūtinātā summa

    110

    1.1.5.2. (b)  apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    120

    1.1.5.3. (b)  apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    130

    1.1.5.4. (b)  apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    140

    1.1.5.5. (b)  apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    150

    1.1.5.6. (b)  apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    152-153

    1.1.6.  pārvedami aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

    152

    1.1.6.1.  kas ir prasījumi

    153

    1.1.6.2.  ko garantē

    160-230

    1.1.7.  Visas KIU ieguldījumu apliecības vai daļas ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti 416. panta 1. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punkts

    Kopējā tirgus vērtība ieguldījumu apliecībām vai daļām ar pamatā esošajiem aktīviem, kas norādīti REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 6. punktā

    160

    1.1.7.1. (a)  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta a) apakšpunktā

    170

    1.1.7.2 (a)  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā

    175

    1.1.7.3. (a)  pamatā esošie aktīvi, kas minēti 416. panta 1. punkta d) apakšpunktā

    180

    1.1.7.1. (b)  neapgrūtinātā summa

    190

    1.1.7.2. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    200

    1.1.7.3. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    210

    1.1.7.4. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    220

    1.1.7.5. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    230

    1.1.7.6. (b)  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    232-233

    1.1.8.  noguldījumi centrālajā kredītiestādē un cits likvīds finansējums, kas uz tiesību aktu vai līgumu pamata pieejams no centrālās kredītiestādes vai iestādēm, kas ir 113. panta 7. punktā minētā tīkla dalībnieces, vai ir atbilstīgs REGULAS (ES) NR. 575/2013 10. pantā noteiktajai nepiemērošanai, ciktāl šāds finansējums nav nodrošināts ar likvīdiem aktīviem

    232

    1.1.8.1.  noguldījumi

    233

    1.1.8.2.  finansējums, kas pieejams uz līgumu pamata

    234

    1.1.9.  aktīvi, ko emitējusi kredītiestāde, kuru izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, ja ir izpildīts vismaz viens no 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nosacījumiem

    240-290

    1.1.10.  Citi pārvedami aktīvi, kas nav norādīti citur

    240

    1.1.10.1.  neapgrūtinātā summa

    250

    1.1.10.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    260

    1.1.10.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    270

    1.1.10.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    280

    1.1.10.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    290

    1.1.10.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    300-350

    1.1.11.  Nefinanšu korporatīvās obligācijas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 1. punkta b) vai d) apakšpunkts

    300

    1.1.11.1.  neapgrūtinātā summa

    310

    1.1.11.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    320

    1.1.11.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    330

    1.1.11.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    340

    1.1.11.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    350

    1.1.11.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    351

    1.1.12.  ar hipotēku, kas nav mājokļu hipotēka, nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    352

    1.1.12.1.  neapgrūtinātā summa

    353

    1.1.12.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    354

    1.1.12.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    355

    1.1.12.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    356

    1.1.12.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    357

    1.1.12.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    358

    1.1.13.  ar mājokļu hipotēku nodrošināti kredītiestādes emitēti instrumenti, ja tie ir uzrādījuši visaugstāko kredītkvalitāti, ko EBI noteikusi saskaņā ar REGULAS (ES) NR. 575/2013 509. panta 3., 4. un 5. punkta kritērijiem

    359

    1.1.13.1.  neapgrūtinātā summa

    360

    1.1.13.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    361

    1.1.13.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    362

    1.1.13.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    363

    1.1.13.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    364

    1.1.13.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    365

    1.1.14.  obligācijas, kuras ir atbilstošas, lai tām piemērotu 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstīto procedūru, un kuras atbilst REGULAS (ES) NR. 575/2013 416. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem

    366

    1.1.14.1.  neapgrūtinātā summa

    370

    1.1.14.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    380

    1.1.14.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    390

    1.1.14.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    400

    1.1.14.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    410

    1.1.14.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    420-470

    1.1.15.  obligācijas, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā, kuras nav 1.1.9. punktā minētās obligācijas

    420

    1.1.15.1.  neapgrūtinātā summa

    430

    1.1.15.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    440

    1.1.15.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    450

    1.1.15.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    460

    1.1.15.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    470

    1.1.15.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    480-530

    1.2.  vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti 1.1. postenī un kuri atbilst 122. pantā minētajai pirmajai kredīta pakāpei

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

    Visi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas jau nav nav uzrādīti 1.1. postenī

    Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā

    480

    1.2.1.  neapgrūtinātā summa

    490

    1.2.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    500

    1.2.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    510

    1.2.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    520

    1.2.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    530

    1.2.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    540-590

    1.3.  vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti 1.1. postenī un kas atbilst 122. pantā minētajai otrajai kredīta pakāpei

    Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā

    540

    1.3.1.  neapgrūtinātā summa

    550

    1.3.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    560

    1.3.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    570

    1.3.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    580

    1.3.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    580

    1.3.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    600-650

    1.4.  citi vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kas nav uzrādīti citur

    Kopējā tirgus vērtība obligācijām, kā definēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā

    600

    neapgrūtinātā summa

    610

    summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    620

    summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    630

    summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    640

    summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    650

    summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    660-710

    1.5.  nefinanšu struktūru, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Visi nefinanšu sabiedrību, kuras iekļautas atzītu biržu kādā no galvenajiem indeksiem, kapitāla vērtspapīri

    660

    1.5.1.  neapgrūtinātā summa

    670

    1.5.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    680

    1.5.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    690

    1.5.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    700

    1.5.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    710

    1.5.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    720-770

    1.6.  citi kapitāla vērtspapīri

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Visi kapitāla vērtspapīri, kas nav uzrādīti 1.3. punktā

    720

    1.6.1.  neapgrūtinātā summa

    730

    1.6.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    740

    1.6.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    750

    1.6.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    760

    1.6.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    770

    1.6.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    780-830

    1.7.  zelts

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    780

    1.7.1.  neapgrūtinātā summa

    790

    1.7.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    800

    1.7.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    810

    1.7.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    820

    1.7.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    830

    1.7.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    840-890

    1.8.  citi dārgmetāli

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    Visi turētie dārgmetāli, izņemot zeltu

    [Piezīme: piemēram, sudrabs vai platīns. Savukārt zeltu uzrāda 1.5. punktā.]

    840

    1.8.1.  neapgrūtinātā summa

    850

    1.8.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    860

    1.8.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    870

    1.8.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    880

    1.8.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    890

    1.8.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    900-1250

    1.9.  neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkts

    Pārskatu par visiem neatjaunojamiem aizdevumiem un debitoru parādiem, kā minēts REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunktā, sniedz attiecīgajā(-s) apakšpozīcijā(-s) un slejā(-s).

    900-950

    1.9.1.  kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, kas nav komerciālie vienīgie īpašnieki, un līgumsabiedrības

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta i) punkts

    Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir fiziskas personas, ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

    900

    1.9.1.1.  neapgrūtinātā summa

    910

    1.9.1.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    920

    1.9.1.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    930

    1.9.1.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    940

    1.9.1.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    960

    1.9.1.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    960-1010

    1.9.2.  kuru aizņēmēji ir mazi un vidēji uzņēmumi, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

    Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir mazi un vidēji uzņēmumi, kas atbilst riska darījumu kategorijai ar privātpersonām vai MVU saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju attiecībā uz kredītrisku, vai uzņēmums, uz kuru attiecināma 153. panta 4. punktā noteiktā procedūra, un ja attiecīgā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas kopējais noguldījums nepārsniedz EUR 1 miljonu

    960

    1.9.2.1.  neapgrūtinātā summa

    970

    1.9.2.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    980

    1.9.2.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    990

    1.9.2.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    1000

    1.9.2.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    1010

    1.9.2.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    1020-1070

    1.9.3.  kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iii) punkts

    Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir valstis, centrālās bankas un publiskā sektora struktūras

    1020

    1.9.3.1.  neapgrūtinātā summa

    1030

    1.9.3.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    1040

    1.9.3.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    1050

    1.9.3.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    1060

    1.9.3.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    1070

    1.9.3.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    1080-1130

    1.9.4.  kuru aizņēmēji nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī, izņemot finanšu klientus

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

    Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji nav norādīti 1.7.1., 1.7.2. vai 1.7.3. postenī, izņemot finanšu klientus

    1080

    1.9.4.1.  neapgrūtinātā summa

    1090

    1.9.4.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    1100

    1.9.4.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    1110

    1.9.4.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    1120

    1.9.4.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    1130

    1.9.4.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    1140-1190

    1.9.5.  kuru aizņēmēji ir kredītiestādes

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) punkts

    Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir kredītiestādes

    1140

    1.9.5.1.  neapgrūtinātā summa

    1150

    1.9.5.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    1160

    1.9.5.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    1170

    1.9.5.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    1180

    1.9.5.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    1190

    1.9.5.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    1200-1250

    1.9.6.  kuru aizņēmēji ir finanšu klienti (kuri nav norādīti 1.9.1., 1.9.2. vai 1.9.3. postenī), kas nav kredītiestādes

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta g) apakšpunkta v) punkts

    Visi neatjaunojamie aizdevumi un debitoru parādi, kuru aizņēmēji ir finanšu klienti

    1200

    1.9.6.1.  neapgrūtinātā summa

    1210

    1.9.6.2.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš nepārsniedz 3 mēnešus

    1220

    1.9.6.3.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 3 līdz 6 mēnešiem

    1230

    1.9.6.4.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 6 līdz 9 mēnešiem

    1240

    1.9.6.5.  summa, kura apgrūtināta laikposmā no 9 līdz 12 mēnešiem

    1250

    1.9.6.6.  summa, kura apgrūtināta laikposmā, kurš pārsniedz 12 mēnešus

    1260-1280

    1.10.  neatjaunojami aizdevumi un debitoru parādi, kas uzrādīti 1.7. postenī un kurus uzskata par nekustamo īpašumu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkts

    1260

    1.10.1.  kuri nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punkts

    1270

    1.10.2.  kuri nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta ii) punkts

    1280

    1.10.3.  ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. pantā 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras piemērošanai vai, izmantojot obligācijas, kā definēts Direktīvas NR. 2009/65/EK 52. panta 4. punktā

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punkts

    1290

    1.11.  no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta i) apakšpunkts

    Kopā neto no atvasinātajiem instrumentiem izrietoši debitoru parādi

    1300

    1.12.  jebkādi citi aktīvi

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta j) apakšpunkts

    Jebkādi citi aktīvi, kas vēl nav uzrādīti iepriekš 1.1.1.-1.8. postenī

    Piezīme: pārskatu par aktīviem, kas atskaitīti no pašu kapitāla, sniedz 1.10. postenī.

    1310

    1.13.  aktīvi, kas atskaitīti no pašu kapitāla un kuriem nav vajadzīgs stabils finansējums

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkts

    Visi aktīvi, kas atskaitīti no pašu kapitāla, lai nodrošinātu atbilstību REGULAS (ES) NR. 575/2013 kapitāla noteikumiem

    1320

    1.14.  neizmantotās piešķirtās kredītiespējas

    REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta k) apakšpunkts

    Kredītiespējas, kas minētas REGULAS (ES) NR. 575/2013 428. panta 1. punkta k) apakšpunktā

    ▼M9




    XIV PIELIKUMS

    Vienotais datu punktu modelis

    Visus šīs regulas pielikumos noteiktos datu posteņus pārveido vienotā datu punktu modelī, kas veido pamatu vienādām IT sistēmām iestādēs un kompetentajās iestādēs.

    Vienotais datu punktu modelis atbilst šādiem kritērijiem:

    a) 

    tas nodrošina visu I, III, IV, VI, VIII, X, XII un XVI pielikumā noteikto datu posteņu strukturētu atveidojumu;

    b) 

    tas identificē visas I līdz XIII, XVI un XVII pielikumā noteiktās uzņēmējdarbības koncepcijas;

    c) 

    tas nodrošina datu vārdnīcu, kurā identificēti tabulas apzīmējumi, ordinātas apzīmējumi, ass apzīmējumi, domēnu apzīmējumi, dimensiju apzīmējumi un elementu apzīmējumi;

    d) 

    tas nodrošina rādītājus, ar ko definē datu punktu īpašības vai apmēru;

    e) 

    tas nodrošina datu punktu definīcijas, kuras izteiktas kā īpašību salikums, kas viennozīmīgi identificē finanšu koncepciju;

    f) 

    tas ietver visas attiecīgās tehniskās specifikācijas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu IT pārskatu sniegšanas risinājumus, kas radītu vienotus uzraudzības datus.




    XV PIELIKUMS

    Validācijas noteikumi

    Šīs regulas pielikumos noteiktajiem datu posteņiem piemēro validācijas noteikumus, ar kuriem nodrošina datu kvalitāti un konsekvenci.

    Šie validācijas noteikumi atbilst šādiem kritērijiem:

    a) 

    tie definē loģiskās attiecības starp attiecīgajiem datu punktiem;

    b) 

    tie ietver filtrus un priekšnosacījumus, ar ko nosaka datu kopumu, kam piemēro validācijas noteikumus;

    c) 

    ar tiem pārbauda iesniegto datu konsekvenci;

    d) 

    ar tiem pārbauda iesniegto datu precizitāti;

    e) 

    ar tiem nosaka standartvērtības, ko piemēro tad, ja attiecīgā informācija nav iesniegta.

    ▼M10




    XVI PIELIKUMS

    PĀRSKATA SNIEGŠANA PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM



    AKTĪVU APGRŪTINĀJUMU VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes/veidņu grupas nosaukums

    Saīsinātais nosaukums

     

     

    A DAĻA – PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM

     

    32,1

    F 32.01

    PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI

    AE-ASS

    32,2

    F 32.02

    SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS

    AE-COL

    32,3

    F 32.03

    PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI

    AE-NPL

    32,4

    F 32.04

    APGRŪTINĀJUMU AVOTI

    AE-SOU

     

     

    B DAĻA – DATI PAR TERMIŅU

     

    33

    F 33.00

    DATI PAR TERMIŅU

    AE-MAT

     

     

    C DAĻA – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS

     

    34

    F 34.00

    IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI

    AE-CONT

     

     

    D DAĻA – SEGTĀS OBLIGĀCIJAS

     

    35

    F 35.00

    SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA

    AE-CB

     

     

    E DAĻA – IZVĒRSTI DATI

     

    36,1

    F 36.01

    IZVĒRSTI DATI. I DAĻA

    AE-ADV1

    36,2

    F 36.02

    IZVĒRSTI DATI. II DAĻA

    AE-ADV2



    F 32.01 – PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI (AE-ASS)

     

    Apgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība

    Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

    Neapgrūtināto aktīvu uzskaites vērtība

    Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

     

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

     

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    010

    Pārskatus sniedzošās iestādes aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Pašu kapitāla instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    V pielikums.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    t. sk.: segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    t. sk.: vispārējo valdību emitēti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    t. sk.: hipotekārie kredīti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Citi aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    F 32.02 — SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS (AE-COL)

     

    Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma patiesā vērtība vai pašu emitēti parādā vērtspapīri

    Neapgrūtināti

    Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

    Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    130

    Pārskatus sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Pašu kapitāla instrumenti

     

     

     

     

     

     

     

    160

    V pielikums.

     

     

     

     

     

     

     

    170

    t. sk.: Segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

    180

    t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

    190

    t. sk.: vispārējo valdību emitēti

     

     

     

     

     

     

     

    200

    t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti

     

     

     

     

     

     

     

    210

    t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti

     

     

     

     

     

     

     

    220

    Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Cits saņemtais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

    240

    Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

    250

    AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     



    F 32.03 – PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI (AE-NPL)

     

    Neapgrūtināti

    Pamatā esošā aktīvu pūla bilances vērtība

    Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība

    Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

     

    t. sk.: centrālās bankas Atbilstība %

    010

    020

    030

    040

    010

    Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

     

     

     

     

    020

    Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas

     

     

     

     

    030

    Emitēti ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri, kas saglabāti

     

     

     

     

    040

    augstākās prioritātes

     

     

     

     

    050

    mezanīna

     

     

     

     

    060

    pirmās kārtas zaudējumu

     

     

     

     



    F 32.04 – APGRŪTINĀJUMA AVOTI (AE-SOU)

     

    Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

    Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un pašu kapitāls Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

     

    t. sk.: no citām grupas sabiedrībām

     

    t. sk.: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums

    t. sk.: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība

     

     

     

     

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

    030

    t. sk.: ārpusbiržas

     

     

     

     

     

    040

    Noguldījumi

     

     

     

     

     

    050

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

     

     

     

     

     

    060

    t. sk.: centrālās bankas

     

     

     

     

     

    070

    Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

     

     

     

     

     

    080

    t. sk.: centrālās bankas

     

     

     

     

     

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

     

     

     

     

     

    100

    t. sk.: emitētas segtās obligācijas

     

     

     

     

     

    110

    t. sk.: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

     

     

     

     

     

    120

    Citi apgrūtinājuma avoti

     

     

     

     

     

    130

    Saņemto aizdevuma saistību nomināls

     

     

     

     

     

    140

    Saņemto finanšu garantiju nomināls

     

     

     

     

     

    150

    Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība

     

     

     

     

     

    160

    Citi pasākumi

     

     

     

     

     

    170

    APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ

     

     

     

     

     

     

     

     

    Neaizpildīt veidni konsolidēti

     

    Neaizpildīt nekādā gadījumā



    F 33.00 – DATI PAR TERMIŅU (AE-MAT)

     

    Nenoteikts termiņš

    Uz nakti

    >1 diena <=1 ned.

    >1 ned. <=2 ned.

    >2 nedēļas <=1 mēnesis

    >1 mēnesis <=3 mēneši

    >3 mēneši <=6 mēneši

    > 6 mēn. <= 1 g.

    >1 gads <=2 gadi

    >2 gadi <=3 gadi

    >3 gadi <=5 gadi

    >5 gadi <=10 gadi

    >10 gadi

     

    Saistību atlikušais termiņš

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    010

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    F 34.00 – IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS (AE-CONT)

     

    Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

    Iespējamais apgrūtinājums

    A. Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 %

    B. Būtisku valūtu vērtības samazinājuma par 10 % neto ietekme

    Apgrūtināto aktīvu papildu summa

    Apgrūtināto aktīvu papildu summa

    Nozīmīga

    valūta 1

    Nozīmīga

    valūta 2

    Nozīmīga

    valūta n

    010

    020

    030

    040

    050

     

    010

    Atlasītu finanšu saistību uzskaites vērtība

     

     

     

     

     

     

    020

    Atvasinātie instrumenti

     

     

     

     

     

     

    030

    t. sk.: ārpusbiržas

     

     

     

     

     

     

    040

    Noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    050

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

     

     

     

     

     

     

    060

    t. sk.: centrālās bankas

     

     

     

     

     

     

    070

    Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

     

     

     

     

     

     

    080

    t. sk.: centrālās bankas

     

     

     

     

     

     

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

    100

    t. sk.: emitētas segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    110

    t. sk.: emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

    120

    Citi apgrūtinājuma avoti

     

     

     

     

     

     

    170

    APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ

     

     

     

     

     

     



    F 35.00 – SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA (AE-CB)

    z-ass

    Seguma pūla identifikators (atvērts)

     

    Atbilstība KPR 129. pantam?

    Segto obligāciju saistības

    Seguma pūls

    Ziņošanas datums

    6 mēneši

    +12 mēneši

    2 gadi

    +5 gadi

    + 10 gadi

    Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību

    Segtās obligācijas ārējais kredītreitings

    Ziņošanas datums

    + 6 mēneši

    +12 mēneši

    + 2 gadi

    +5 gadi

    + 10 gadi

    Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību

    Seguma pūla summa, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu

    [JĀ/NĒ]

    Ja JĀ, norādīt seguma pūla primāro aktīvu kategoriju

    atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam

    saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu

    Ziņošanas datums

    Kredītreitingu aģentūra 1

    Kredīt reitings 1

    Kredītreitingu aģentūra 2

    Kredīt reitings 2

    Kredītreitingu aģentūra 3

    Kredīt reitings 3

    Ziņošanas datums

    Kredītreitingu aģentūra 1

    Kredītreitingu aģentūra 2

    Kredītreitingu aģentūra 3

    010

    012

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    010

    Nominālvērtība

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums) / tirgus vērtība

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Aktīva specifiskā vērtība

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Uzskaites vērtība

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    F 36.01 – IZVĒRSTI DATI. I DAĻA (AE-ADV- 1)

     

    Apgrūtinājumu avoti

    Aktīvi/saistības

    Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida

    Kopā

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

    Pašu kapitāla instrumenti

    Parāda vērtspapīri

    Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma

    Citi

    aktīvi

    Kopā

    t. sk.: Segtās obligācijas

    t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri

    t. sk.: vispārējo valdību emitēti

    t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti

    t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti

    Centrālās bankas un vispārējās valdības

    Finanšu sabiedrības

    Nefinanšu sabiedrības

    Mājsaimniecības

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

     

    t. sk.: hipotekārie kredīti

     

    t. sk.: hipotekārie kredīti

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    010

    Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi)

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Emitēti segto obligāciju vērtspapīri

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Citi apgrūtinājuma avoti

    Apgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Apgrūtinātie aktīvi kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Neapgrūtinātie aktīvi kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    F 36.02 – IZVĒRSTI DATI. II DAĻA (AE-ADV- 2)

     

    Apgrūtinājumu avoti

    Aktīvi/saistības

    Nodrošinājuma veids – klasifikācija pēc aktīva veida

    Kopā

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

    Pašu kapitāla instrumenti

    Parāda vērtspapīri

    Aizdevumi un avansi, izņemot aizdevumus pēc pieprasījuma

    Cits saņemtais nodrošinājums

    Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Kopā

    t. sk.: segtās obligācijas

    t. sk.: ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri

    t. sk.: vispārējo valdību emitēti

    t. sk.: finanšu sabiedrību emitēti

    t. sk.: nefinanšu sabiedrību emitēti

    Centrālās bankas un vispārējās valdības

    Finanšu sabiedrības

    Nefinanšu sabiedrības

    Mājsaimniecības

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

     

    t. sk.: citu grupas sabiedrību emitēti

     

    t. sk.: hipotekārie kredīti

     

    t. sk.: hipotekārie kredīti

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    010

    Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, piemēram, repo darījumi)

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    Emitēti segto obligāciju vērtspapīri

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    Emitēti, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    Sakrītošās saistības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    Citi apgrūtinājuma avoti

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    Iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    Saņemts apgrūtinātais nodrošinājums – kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    Saņemts neapgrūtinātais nodrošinājums – kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    Saņemts apgrūtinātais + neapgrūtinātais nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    ▼M3




    XVII PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AKTĪVU APGRŪTINĀJUMIEM

    Satura rādītājs

    VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.

    STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

    1.1.

    STRUKTŪRA

    1.2.

    GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

    1.3.

    NUMERĀCIJAS KONVENCIJA

    1.4.

    ZĪMJU KONVENCIJA

    1.5.

    PIEMĒROŠANAS LĪMENIS

    1.6.

    SAMĒRĪGUMS

    1.7.

    APGRŪTINĀJUMA DEFINĪCIJA

    AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES

    2.

    A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM

    2.1.

    VEIDNE: AE-ASS. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVI

    2.1.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    2.1.2.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    2.1.3.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    2.2.

    VEIDNE: AE-COL. PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS

    2.2.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    2.2.2.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    2.2.3.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    2.3.

    VEIDNE: AE-NPL. PAŠU SEGTĀS OBLIGĀCIJAS UN AR AKTĪVIEM NODROŠINĀTI VĒRTSPAPĪRI, KAS IR EMITĒTI UN VĒL NAV IEĶĪLĀTI

    2.3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    2.3.2.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    2.3.3.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    2.4.

    VEIDNE: AE-SOU. APGRŪTINĀJUMU AVOTI

    2.4.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    2.4.2.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    2.4.3.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    3.

    B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU

    3.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    3.2.

    VEIDNE: AE-MAT). DATI PAR TERMIŅU

    3.2.1.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    3.2.2.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    4.

    C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI

    4.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    4.1.1.

    A SCENĀRIJS: APGRŪTINĀTO AKTĪVU SAMAZINĀJUMS PAR 30 %

    4.1.2.

    B SCENĀRIJS: AMORTIZĀCIJA 10 % APMĒRĀ BŪTISKAJĀS VALŪTĀS

    4.2.

    VEIDNE: AE-CONT. IESPĒJAMAIS APGRŪTINĀJUMS

    4.2.1.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    4.2.2.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    5.

    D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS

    5.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    5.2.

    VEIDNE: AE-CB. SEGTO OBLIGĀCIJU EMISIJA

    5.2.1.

    NORĀDES PAR Z-ASI

    5.2.2.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    5.2.3.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    6.

    E DAĻA: IZVĒRSTI DATI

    6.1.

    VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

    6.2.

    VEIDNE: AE-ADV1. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES AKTĪVIEM

    6.2.1.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    6.2.2.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    6.3.

    VEIDNE: AE-ADV2. IZVĒRSTA VEIDNE PAR PĀRSKATU SNIEDZOŠĀS IESTĀDES SAŅEMTO NODROŠINĀJUMU

    6.3.1.

    NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    6.3.2.

    NORĀDES PAR SPECIFISKĀM SLEJĀM

    VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1.   STRUKTŪRA UN KONVENCIJAS

    1.1.   Struktūra

    1. Sistēmā ir ietverti pieci veidņu bloki, kuros ietvertas kopā deviņas veidnes saskaņā ar šādu shēmu:

    a) 

    A daļa: Pārskats par apgrūtinājumiem

    — 
    AE-ASS veidne. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi
    — 
    AE-COL veidne. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums
    — 
    AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti
    — 
    AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti
    b) 

    B daļa: Dati par termiņu:

    — 
    AE-MAT veidne. Dati par termiņu
    c) 

    C daļa: Iespējamie apgrūtinājumi

    — 
    AE-CONT veidne. Iespējamie apgrūtinājumi
    d) 

    D daļa: Segtās obligācijas

    — 
    AE-CB veidne. Segto obligāciju emisija
    e) 

    E daļa: Izvērsti dati:

    — 
    AE-ADV-1 veidne. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem
    — 
    AE-ADV-2 veidne. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu

    2. Katrai veidnei ir sniegtas atsauces uz tiesību aktiem, kā arī sīkāka informācija par pārskatu sniegšanas vispārīgākiem aspektiem.

    1.2.   Grāmatvedības standarts

    3. Iestādes uzrāda bilances vērtības saskaņā ar to grāmatvedības standartu, kuru tās lieto, sniedzot finanšu informāciju saskaņā ar 9. līdz 11. pantu. Iestādes, kurām nav jāsniedz finanšu informācija, izmanto savu attiecīgo grāmatvedības standartu.

    4. Šajā pielikumā “IAS” (starptautiskie grāmatvedības standarti jeb SGS) un “IFRS” (starptautiskie finanšu pārskatu standarti jeb SFPS) attiecas uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā. Iestādēm, kas sniedz pārskatus saskaņā ar IFRS standartiem, ir iekļautas atsauces uz attiecīgajiem IFRS standartiem.

    1.3.   Numerācijas konvencija

    5. Lai izdarītu atsauces uz veidnes slejām, rindām un ailēm, šajās instrukcijās izmanto šādu vispārēju apzīmējumu: {Veidne; Rinda; Sleja}. Zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz visu rindu vai sleju. Piemēram {AR-ASS; *; 2} attiecas uz datu punktu jebkurā AE-ASS veidnes 2. slejas rindā.

    6. Veicot validāciju veidnes ietvaros, atsaucei uz datu punktiem no šīs veidnes izmanto šādu apzīmējumu: {Rinda; Sleja}.

    1.4.   Zīmju konvencija

    7. XVI pielikuma veidnēs ievēro zīmju konvenciju, kas minēta V pielikuma I daļas 9. un 10. punktā.

    1.5.   Piemērošanas līmenis

    8. Pārskatu sniegšanas piemērošanas līmenis attiecībā uz aktīvu apgrūtinājumiem ir tāds pats kā pārskatu sniegšanas prasībām par pašu kapitālu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 99. panta 1. punkta pirmo daļu. Līdz ar to iestādēm, uz kurām neattiecas prudenciālās prasības saskaņā ar KPR 7. pantu, nav jāuzrāda informācija par aktīvu apgrūtinājumiem.

    1.6.   Samērīgums

    9. 16.a panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām aktīvu apgrūtinājuma pakāpi aprēķina šādi:

    — 
    Apgrūtināto aktīvu un nodrošinājuma bilances vērtība = {AE-ASS;010;010} + {AE-COL;130;010}.
    — 
    Aktīvi un nodrošinājums kopā = {AE-ASS;010;010} + {AE-ASS;010;060} + {AE-COL;130;010} + {AE-COL;130;040}.
    — 
    Aktīvu apgrūtinājuma rādītājs = (Apgrūtināto aktīvu un nodrošinājuma bilances vērtība)/(Aktīvi un nodrošinājums kopā).

    10. 16.a panta 2. punkta a) apakšpunkta vajadzībām aktīvu kopsummu aprēķina šādi:

    — 
    Aktīvi kopā = {AE-ASS; 010; 010} + {AE-ASS; 010; 060}.

    1.7.   Apgrūtinājuma definīcija

    11. Šā pielikuma un XVI pielikuma vajadzībām aktīvs ir atzīstams par apgrūtinātu, ja tas ir ieķīlāts vai uz to attiecas jebkāda veida vienošanās garantēt, nodrošināt vai uzlabot kredīta kvalitāti jebkuram tādam darījumam, no kura šo aktīvu nevar netraucēti izņemt.

    Īpaši jānorāda, ka par apgrūtinātiem būtu jāatzīst tie ieķīlātie aktīvi, uz kuriem attiecas jebkāda veida izņemšanas ierobežojumi, piemēram, aktīvi, kuriem pirms to izņemšanas vai aizstāšanas ar citiem aktīviem ir vajadzīgs iepriekšējs apstiprinājums. Šīs definīcijas pamatā nav skaidra juridiska definīcija, kā, piemēram, īpašumtiesību gadījumā, bet drīzāk ekonomikas principi, jo tiesiskais regulējums dažādās valstīs šajā jomā var būt atšķirīgs. Tomēr šī definīcija ir cieši saistīta ar līgumiskiem nosacījumiem. EBI uzskata, ka šī definīcija aptver šādu veidu līgumus (šis saraksts nav pilnīgs):

    — 
    nodrošināti finansējuma darījumi, tostarp līgumi un vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumi un cita veida nodrošināti kreditēšanas darījumi,
    — 
    dažādi nodrošinājuma līgumi, piemēram, nodrošinājums, kas izvietots atvasināto instrumentu darījumu tirgus vērtībā,
    — 
    nodrošinātas finanšu garantijas. Jāatzīmē, ka izmantotais apmērs būtu jāsadala tikai tad, ja attiecībā uz neizmantoto garantijas daļu nav šķēršļu nodrošinājuma izņemšanai, piemēram, vajadzības saņemt iepriekšēju apstiprinājumu (proporcionāls sadalījums),
    — 
    nodrošinājums, kas izvietots tīrvērtes sistēmās, CCP un citās infrastruktūras iestādēs kā priekšnoteikums, lai piekļūtu pakalpojumam. Tas ietver saistību neizpildes fondus un sākotnējās drošības rezerves,
    — 
    centrālās bankas pakalpojumi. Priekšpozicionētie aktīvi nav uzskatāmi par apgrūtinātiem, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj izņemt jebkurus izvietotos aktīvus. Neizmanto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, būtu jāsadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem,
    — 
    pamatā esošie aktīvi no vērtspapīrošanas struktūrām, ja nav pārtraukta finanšu aktīvu atzīšana iestādes finanšu aktīvos. Aktīvi, kas ir saglabāto vērtspapīru pamatā, nav uzskatāmi par apgrūtinātiem, ja vien šie vērtspapīri nav jebkādā veidā ieķīlāti vai izmantoti kā nodrošinājums, lai nodrošinātu darījumu,
    — 
    seguma pūlos esoši aktīvi, kurus izmanto segto obligāciju emitēšanai. Aktīvi, kas ir segto obligāciju pamatā, ir uzskatāmi par apgrūtinātiem, izņemot atsevišķus gadījumus, kad attiecīgās segtās obligācijas tur iestāde (“pašu emitētas obligācijas”),
    — 
    parasti mehānismos izvietoti aktīvi, kurus neizmanto un kurus var brīvi izņemt, nav uzskatāmi par apgrūtinātiem aktīviem.

    AR VEIDNI SAISTĪTAS NORĀDES

    2.   A DAĻA: PĀRSKATS PAR APGRŪTINĀJUMIEM

    12. Pārskata par apgrūtinājumiem veidnēs ir nošķirti aktīvi, ko izmanto finansēšanas vai nodrošinājuma atbalstam pārskata perioda beigās (“apgrūtinājuma brīdis”), no aktīviem, kas ir pieejami iespējamām finansēšanas vajadzībām.

    13. Pārskata veidnē tabulas formā pa produktiem uzrāda pārskatu sniedzošās iestādes apgrūtināto un neapgrūtināto aktīvu apmēru. Tādu pašu sadalījumu piemēro saņemtajam nodrošinājumam un emitētajiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas.

    2.1.   Veidne: AE-ASS. Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi

    2.1.1.   Vispārīgas piezīmes

    14. Šajā punktā iekļautas norādes, ko piemēro tādiem galvenajiem darījumu veidiem, kuri ir svarīgi saistībā ar AE veidņu aizpildīšanu.

    Visiem darījumiem, kas palielina iestādes apgrūtinājuma līmeni, ir divas iezīmes, kas AE veidnēs jāuzrāda neatkarīgi. Šādus darījumus uzrāda gan kā apgrūtinājuma avotus, gan kā apgrūtinātu aktīvu vai nodrošinājumu.

    Turpmāk minētajos piemēros aprakstīts, kā uzrādīt šīs daļas darījuma veidu, bet šos noteikumus piemēro arī citām AE veidnēm.

    a)    Nodrošināts noguldījums

    Nodrošinātu noguldījumu uzrāda šādi:

    (i) 

    Noguldījuma bilances vērtību reģistrē kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r070; c010};

    (ii) 

    ja nodrošinājums ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r070; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

    (iii) 

    ja pārskatu sniedzošā iestāde ir saņēmusi nodrošinājumu, tad tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r070; c030} un {AE-SOU; r070; c040}.

    b)    Repo darījums/sakrītoši repo darījumi

    Līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (turpmāk “repo darījums”) uzrāda šādi:

    (i) 

    repo darījuma bilances vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r050; c010};

    (ii) 

    repo darījuma nodrošinājums būtu jāuzrāda:

    (iii) 

    ja nodrošinājums ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r050; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

    (iv) 

    ja pārskatu sniedzošā iestāde ir saņēmusi nodrošinājumu, izmantojot iepriekšēju līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (sakrītošs repo darījums), tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r050; c030} un {AE-SOU; r050; c040}.

    c)    Centrālās bankas finansējums

    Ievērojot to, ka nodrošināts centrālās bankas finansējums ir tikai nodrošināta noguldījuma vai repo darījuma, kurā darījuma partneris ir centrālā banka, īpašs gadījums, piemēro iepriekš minēto i) un ii) apakšpunktu noteikumus.

    Operācijās, kurās attiecībā uz katru darbību nav iespējams noteikt konkrētu nodrošinājumu, jo tas ir apvienots pūlā, nodrošinājuma sadalījums jāveic proporcionāli, balstoties uz nodrošinājuma pūla struktūru.

    Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., virs centrālās bankas noteiktā minimuma, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem.

    d)    Vērtspapīru aizdevumi

    Vērtspapīru aizdevumiem, kas nodrošināti ar naudu, piemēro repo darījumu/sakrītošo repo darījumu noteikumus.

    Vērtspapīru aizdevumus, kas nav nodrošināti ar naudu, uzrāda šādi:

    (i) 

    aizņemto vērtspapīru patieso vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r150; c010}. Kad aizdevējs apmaiņā pret aizdotajiem vērtspapīriem nesaņem citus vērtspapīrus, bet gan maksu, {AE-SOU; r150; c010} uzrāda kā nulli;

    (ii) 

    ja vērtspapīri, kas aizdoti kā nodrošinājums, ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: to bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r150; c030}; to patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

    (iii) 

    ja vērtspapīrus, kas aizdoti kā nodrošinājums, saņem pārskatu sniedzošā iestāde, to patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r150; c030} un {AE-SOU; r150; c040}.

    e)    Atvasinātie instrumenti (saistības)

    Nodrošinātus atvasinātos instrumentus ar negatīvu vērtību uzrāda šādi:

    (i) 

    atvasinātā instrumenta bilances vērtību uzrāda kā apgrūtinājuma avotu {AE-SOU; r020; c010};

    (ii) 

    nodrošinājumu (drošības rezerves, kas nepieciešamas, lai atvērtu pozīciju un jebkādu nodrošinājumu, kas izvietots atvasināto instrumentu darījumu tirgus vērtībā) uzrāda šādi:

    (i) 

    ja tas ir pārskatu sniedzošās iestādes aktīvs: tā bilances vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c010} un {AE-SOU; r020; c030}; tā patieso vērtību uzrāda {AE-ASS; *; c040};

    (ii) 

    ja tas ir pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, tā patieso vērtību uzrāda {AE-COL; *; c010}, {AE-SOU; r020; c030} un {AE-SOU; r020; c040}.

    f)    Segtās obligācijas

    Segtās obligācijas visas aktīvu apgrūtinājumu uzrādīšanas vajadzībām ir instrumenti, kas minēti Direktīvas 2009/65/ES 52. panta 4. punkta pirmajā daļā neatkarīgi no tā, vai šie instrumenti ir vai nav vērtspapīri juridiskā nozīmē.

    Segtajām obligācijām nepiemēro īpašus noteikumus, ja netiek saglabāta pārskatu sniedzošās iestādes emitēto vērtspapīru daļa.

    Gadījumā, ja saglabā daļu no emisijas, un nolūkā izvairīties no dubultās uzskaites piemēro turpmāk minēto procedūru:

    (i) 

    ja pašu segtās obligācijas nav ieķīlātas, seguma pūla, ar kuru nodrošināti šie saglabātie un vēl neieķīlātie vērtspapīri, apmēru uzrāda AE-ASS veidnēs kā neapgrūtinātus aktīvus. Papildu informāciju par saglabātām un vēl neieķīlātām segtajām obligācijām (pamatā esošie aktīvi, apgrūtinājumam pieejamo aktīvu patiesā vērtība un atbilstība un to aktīvu, kas nav- pieejami apgrūtinājumam, nomināls) uzrāda AE-NPL veidnē;

    (ii) 

    ja ir ieķīlātas pašu segtās obligācijas, tad seguma pūla, ar kuru nodrošināti šie saglabātie un vēl neieķīlātie vērtspapīri, summu uzrāda AE-ASS veidnē kā apgrūtinātus aktīvus.

    Turpmākajā tabulā noteikts, kā uzrādīt segto obligāciju emisiju EUR 100 apmērā, no kā 15 % ir saglabāti un neieķīlāti un 10 % ir saglabāti un ieķīlāti kā nodrošinājums EUR 11 vērtā repo darījumā ar centrālo banku, ja seguma pūls ietver nenodrošinātus aizdevumus un to bilances vērtība ir EUR 150.



    SOURCES OF ENCUMBRANCE

    Type

    Amount

    Cells

    Loans encumbered

    Cells

    Covered bonds

    75% (100) = 75

    {AE-Sources, r110, c010}

    75% (150) = 112,5

    {AE-Assets, r100, c10}

    {AE-Sources, r110, c030}

    Central bank funding

    11

    {AE-Sources, r060, c010}

    10% (150) = 15

    {AE-Assets, r100, c10}

    {AE-Sources, r060, c030}

    NON ENCUMBRANCE

    Type

    Amount

    Cells

    Non-encumbered loans

    Cells

    Own covered bonds retained

    15% 100 = 15

    {AE-Not pledged, r010, c040}

    15% (150) = 22,5

    {AE-Assets, r100, c60}

    {AE-Not pledged, r020, c010}

    g)    Vērtspapīrošanas

    Vērtspapīrošanas nozīmē pārskatu sniedzošās iestādes turētus parāda vērtspapīrus, kas iniciēti vērtspapīrošanas darījumā, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā.

    Vērtspapīrošanām, kas saglabātas bilancē (nav pārtraukta atzīšana), piemēro segto obligāciju noteikumus.

    Vērtspapīrošanām, kuru atzīšana ir pārtraukta, nav apgrūtinājuma, ja iestāde tur atsevišķus vērtspapīrus. Šos vērtspapīrus atspoguļos pārskatu sniedzošo iestāžu tirdzniecības portfelī vai banku portfelī tāpat kā jebkuru citu vērtspapīru, kuru emitējusi trešā puse.

    2.1.2.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi

    1.9. a) IAS, Īstenošanas norādes (IG) 6.

    Pārskatu sniedzošās iestādes kopējie aktīvi, kas iekļauti tās bilancē.

    020

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

    1. SGS 54. punkta i) apakšpunkts

    Tas ietver no centrālajām bankām un citām iestādēm pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus. Skaidru naudu, proti, valsts un ārvalstu apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko parasti izmanto maksājumu veikšanai, iekļauj rindā “citi aktīvi”.

    030

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti, ko tur pārskatu sniedzošās iestādes, kā definēts 32.1. IAS.

    040

    Parāda vērtspapīri

    V pielikuma 1. daļas 26. punkts

    Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas emitēti kā tādi vērtspapīri, kuri saskaņā ar ECB BP regulu nav aizdevumi.

    050

    tostarp: segtās obligācijas

    Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda instrumenti, kas ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā minētās obligācijas.

    060

    tostarp: vērtspapīrošanas

    Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kas ir vērtspapīrošanas, kā definēts KPR 4. panta 61. punktā.

    070

    tostarp: vispārējo valdību emitēti

    Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas vispārējās valdības.

    080

    tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

    Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas finanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta c) un d) apakšpunktā.

    090

    tostarp: -nefinanšu sabiedrību emitēti

    Pārskatu sniedzošās iestādes turēti parāda vērtspapīri, kurus emitējušas nefinanšu sabiedrības, kā definēts V pielikuma I daļas 35. punkta e) apakšpunktā.

    100

    Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

    Aizdevumi un avansi, proti, tādi pārskatus sniedzošo iestāžu turēti parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri, izņemot pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus.

    110

    tostarp: hipotekārie aizdevumi

    Aizdevumi un avansi, kas nav tādi aizdevumi pēc pieprasījuma, kuri ir hipotekārie aizdevumi saskaņā ar V pielikuma 2. daļas 41. punkta h) apakšpunktu.

    120

    Citi aktīvi

    Citi pārskatu sniedzošās iestādes aktīvi, kas iekļauti bilancē, izņemot tos, kas minēti iepriekšējās rindās un kas ir atšķirīgi no pašu parāda vērtspapīriem un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt iestāde, kurā nepiemēro IFRS. Šādā gadījumā pašu parāda vērtspapīrus iekļauj AE-COL veidnes 240. rindā un pašu kapitāla vērtspapīru instrumentus pie aktīvu apgrūtinājumiem neuzrāda.

    2.1.3.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Apgrūtināto aktīvu bilances vērtība

    Tādu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā.

    020

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Tādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

    030

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu apgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    040

    Apgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

    13. SFPS un 8. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (1) iestādēm, kurās nepiemēro IFRS.

    Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

    050

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu apgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    060

    Neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība

    Tādu aktīvu uzskaites vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā.

    070

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Tādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

    080

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu neapgrūtinātu aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kurus var izmantot darījumos ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    090

    Neapgrūtināto aktīvu patiesā vērtība

    13. IFRS un 8. pants Direktīvā 2013/34/ES iestādēm, kurās nepiemēro IFRS.

    Tādu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par neapgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu. Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

    100

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu neapgrūtinātu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    (1)   

    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

    2.2.   Veidne: AE-COL. Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

    2.2.1.   Vispārīgas piezīmes

    15. Attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu un emitētiem pašu parāda vērtspapīriem, kas nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, “neapgrūtināto” aktīvu kategorija ir sadalīta starp aktīviem, kuri ir “pieejami apgrūtināšanai” vai ir potenciāli atbilstoši apgrūtināšanai, un aktīviem, kuri “nav pieejami apgrūtināšanai”.

    16. Aktīvi “nav pieejami apgrūtināšanai”, ja tie ir saņemti kā nodrošinājums un pārskatu sniedzošā iestāde nevar to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt, izņemot nodrošinājuma īpašnieka saistību neizpildes gadījumā. Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kas nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas, nav pieejami apgrūtināšanai, ja pastāv jebkādi ierobežojumi noteikumos par turēto vērtspapīru emisiju, tos pārdodot vai atkārtoti ieķīlājot.

    17. Aktīvu apgrūtinājuma uzrādīšanas vajadzībām vērtspapīrus, kas ir aizņemti apmaiņā pret maksu, nesniedzot naudas vai bezskaidras naudas nodrošinājumu, uzrāda kā saņemto nodrošinājumu.

    2.2.2.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    130

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums

    Visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas.

    140

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver aizdevumus pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu)

    150

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu)

    160

    Parāda vērtspapīri

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu)

    170

    tostarp: segtās obligācijas

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver segtās obligācijas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 050. rindu)

    180

    tostarp: vērtspapīrošanas

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vērtspapīrošanas. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu)

    190

    tostarp: vispārējo valdību emitēti

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver vispārējo valdību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu)

    200

    tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver finanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu)

    210

    tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver nefinanšu sabiedrību emitētus parāda vērtspapīrus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu)

    220

    Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver tādus aizdevumus un avansus, kuri nav aizdevumi pēc pieprasījuma. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 100. rindu)

    230

    Cits saņemtais nodrošinājums

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ietver citus aktīvus. (Sk. atsauces uz tiesību aktiem un norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu)

    240

    Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Pārskatu sniedzošās iestādes saglabāti emitētie pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas pašu vērtspapīrošanas. Ņemot vērā to, ka emitēti pašu parāda vērtspapīri (saskaņā ar 39.42. IAS) samazina attiecīgās finanšu saistības, šos vērtspapīrus neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu kategorijā (AE-ASS veidnes 010. rinda). Pašu parāda vērtspapīrus, kuru atzīšanu bilancē nevar pārtraukt ar IFRS nesaistīta iestāde, uzrāda šajā rindā.

    Šajā kategorijā neuzrāda emitētas pašu segtās obligācijas vai emitētas vērtspapīrošanas, jo šajos gadījumos, lai izvairītos no dubultas uzskaites, piemēro atšķirīgus noteikumus.

    a)  Ja ir ieķīlāti pašu parāda vērtspapīri, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un ieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā apgrūtinātus aktīvus.

    b)  Ja pašu parāda vērtspapīri vēl nav ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un vēl neieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus. AE-NPL veidnē norāda papildu informāciju par minēto pašu parāda vērtspapīru (vēl neieķīlāto) otru veidu (pamatā esošie aktīvi, to aktīvu patiesā vērtība un atbilstība, kuri ir pieejami apgrūtināšanai un to aktīvu nomināls, kuri nav-pieejami apgrūtināšanai).

    250

    AKTĪVI, SAŅEMTAIS NODROŠINĀJUMS UN EMITĒTIE PAŠU PARĀDA VĒRTSPAPĪRI KOPĀ

    Visi pārskatu sniedzošās iestādes bilancē reģistrētie aktīvi, visas pārskatu sniedzošās iestādes saņemtā nodrošinājuma kategorijas un saglabāti emitētie pārskatu sniedzošās iestādes pašu parāda vērtspapīri, kas nav emitētas pašu segtās obligācijas vai pašu vērtspapīrošanas.

    2.2.3.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Saņemtā apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

    Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir uzskatāmi par apgrūtinātiem atbilstīgi definīcijai par aktīvu apgrūtinājumu.

    Finanšu instrumenta patiesā vērtība ir cena, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

    020

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Tāda saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kurus emitējusi jebkura sabiedrība, kas ir prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

    030

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu saņemta apgrūtinātā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kurus tur/saglabā pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    040

    Apgrūtināšanai pieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība

    Patiesā vērtība pārskatu sniedzošās iestādes saņemtajam nodrošinājumam, kas nav apgrūtināts, bet ir pieejams apgrūtināšanai, jo pārskatu sniedzošā iestāde drīkst to pārdot vai atkārtoti ieķīlāt nodrošinājuma īpašnieka saistību izpildes gadījumā. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru patieso vērtību, kuri nav pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti, bet ir pieejami apgrūtināšanai.

    050

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamas pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri un kurus ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

    060

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav apgrūtināšanai pieejamās pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    070

    Apgrūtināšanai nepieejama saņemtā nodrošinājuma vai emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

    Tāda saņemtā nodrošinājuma nominālā summa, kuru tur pārskatu sniedzošā iestāde, kurš nav apgrūtināts un pieejams apgrūtināšanai. Tas arī ietver tādu emitēto pašu parāda vērtspapīru nominālo summu, kuri nav pārskatu sniedzošās iestādes saglabātas pašu segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas un kuri nav apgrūtināti un nav pieejami apgrūtināšanai.

    2.3.   Veidne: AE-NPL. Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

    2.3.1.   Vispārīgas piezīmes

    18. Lai izvairītos no dubultās uzskaites, attiecībā uz pārskatu sniedzošās iestādes emitētām un saglabātām pašu segtajām obligācijām un vērtspapīrošanām piemēro šādu noteikumu:

    a) 

    ja šie vērtspapīri ir ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos saglabātos un vēl neieķīlātos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus. Gadījumā, ja pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas ir ieķīlātas, finansējuma avots ir jaunais darījums, ar kuru vērtspapīri tiek ieķīlāti (centrālās bankas finansējums vai cita veida nodrošināts finansējums), bet ne segto obligāciju vai vērtspapīrošanas sākotnējā emisija;

    b) 

    ja šie vērtspapīri vēl nav ieķīlāti, tad seguma pūla/pamatā esošo aktīvu, ar ko nodrošina šos vērtspapīrus, summu AE-ASS veidnē uzrāda kā neapgrūtinātus aktīvus.

    2.3.2.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Pašu segtās obligācijas un ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir emitēti un vēl nav ieķīlāti

    Emitētas pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas.

    020

    Emitētās segtās obligācijas, kas saglabātas

    Emitētas pašu segtās obligācijas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas.

    030

    Emitētas vērtspapīrošanas, kas saglabātas

    Emitētas pašu vērtspapīrošanas, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas.

    040

    Augstākās prioritātes

    To emitēto pašu vērtspapīrošanu augstākas prioritātes laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu.

    050

    Mezanīna

    To emitēto pašu vērtspapīrošanu mezanīna laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Visi laidieni, kas nav augstākas prioritātes laidieni, t. i., tādi, kas kā pēdējie absorbē zaudējumus vai pirmo zaudējumu laidienus, ir uzskatāmi par mezanīna laidieniem. Sk. KPR 4. panta 67. punktu.

    060

    Pirmās kārtas zaudējumu

    To emitēto pašu vērtspapīrošanu pirmās kārtas zaudējumu laidieni, kuras pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi un kuras nav apgrūtinātas. Sk. KPR 4. panta 67. punktu.

    2.3.3.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Pamatā esošā aktīvu pūla bilances vērtība

    Tāda seguma pūla/pamatā esošo aktīvu bilances vērtība, kas nodrošina saglabātās pašu segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kas vēl nav ieķīlāts.

    020

    Emitēto un apgrūtināšanai pieejamo parāda vērtspapīru patiesā vērtība

    Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras nav apgrūtinātas, bet ir pieejamas apgrūtināšanai.

    030

    Tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu patiesā vērtība, kuras atbilst katram no šādiem kritērijiem:

    i)  tās nav apgrūtinātas;

    ii)  tās ir pieejamas apgrūtināšanai;

    iii)  tās ir atbilstīgas darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei.

    Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    040

    Apgrūtināšanai nepieejamu emitēto pašu parāda vērtspapīru nomināls

    Tādu saglabātu pašu segto obligāciju un pašu vērtspapīrošanu nominālā summa, kuras nav apgrūtinātas un nav- pieejamas apgrūtināšanai.

    2.4.   Veidne: AE-SOU. Apgrūtinājumu avoti

    2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

    19. Šajā veidnē iekļauta informācija par dažādu apgrūtinājuma avotu nozīmību pārskatu sniedzošajai iestādei, tostarp tādiem avotiem, kuru finansējums nav saistīts ar saņemtajām aizdevumu saistībām vai finanšu garantijām un vērtspapīru aizdevumiem ar -bezskaidras naudas nodrošinājumu.

    20. Kopējais aktīvu un saņemtā nodrošinājuma apmērs AE-ASS un AE-COL veidnēs atbilst šādam validācijas noteikumam: {AE-SOU; r170; c030} = {AE-ASS; r010; c010} + {AE-COL; r130; c010} + {AE-COL; r240; c010}.

    2.4.2.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Atlasītu finanšu saistību bilances vērtība

    Pārskatu sniedzošās iestādes atlasītu nodrošināto finanšu saistību bilances vērtība, ciktāl šīs saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    020

    Atvasinātie instrumenti

    Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kuri ir finanšu saistības, proti, ar negatīvu patieso vērtību, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    030

    tostarp: ārpusbiržas

    Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, ciktāl šie atvasinātie instrumenti apgrūtina aktīvus.

    040

    Noguldījumi

    Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus.

    050

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo darījumi) ir darījumi, kuros pārskatu sniedzošā iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Visi turpmāk minētie repo veida darījumu varianti ir jāuzrāda kā līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu: – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma veidā pret naudas nodrošinājumu, un – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā.

    060

    tostarp: centrālās bankas

    Ar centrālajām bankām noslēgtu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina aktīvus.

    070

    Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu noguldījumu, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    080

    tostarp: centrālās bankas

    Nodrošinātu noguldījumu, kas nav ar centrālajām bankām noslēgti pārskatu sniedzošās iestādes līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, bilances vērtība, ciktāl šie noguldījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    090

    Emitētie parāda vērtspapīri

    Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    Jebkuras emisijas saglabātajai daļai piemēro īpašu A daļas 15. punkta vi) apakšpunktā paredzēto režīmu, lai šajā kategorijā uzrādītu tikai to parāda vērtspapīru procentuālo daļu, kuri nav izvietoti grupas sabiedrībās.

    100

    tostarp: emitētas segtās obligācijas

    Tādu segto obligāciju bilances vērtība, kuru aktīvus ir iniciējusi pārskatu sniedzošā iestāde, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    110

    tostarp: emitētas vērtspapīrošanas

    Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu vērtspapīrošanu bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    120

    Citi apgrūtinājuma avoti

    Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    130

    Saņemto aizdevuma saistību nomināls

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemto aizdevuma saistību nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    140

    Saņemto finanšu garantiju nomināls

    Pārskatu sniedzošās iestādes saņemto finanšu garantiju nominālā summa, ciktāl šīs saņemtās saistības apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    150

    -Bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība

    Pārskatu sniedzošās iestādes bezskaidras naudas nodrošinājuma aizņemto vērtspapīru patiesā vērtība, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    160

    Citi

    Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu darījumu, kas nav finanšu saistības un uz kuriem neattiecas iepriekš minētie posteņi, summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    170

    APGRŪTINĀJUMA AVOTI KOPĀ

    Visu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto darījumu summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    2.4.3.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

    Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar -bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    Finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā; iespējamās saistības uzrāda to nominālvērtībā; un ar bezskaidru naudu nodrošinātus vērtspapīrus uzrāda to patiesajā vērtībā.

    020

    tostarp: no citām grupas sabiedrībām

    Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl darījuma partneris ir jebkura cita sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā un šādi darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    Norādes attiecībā uz summu veidiem piemērojamiem noteikumiem sk. 010. slejā.

    030

    Aktīvi, saņemtais nodrošinājums un emitēti pašu vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Aktīvu, saņemtā nodrošinājuma un emitēto pašu vērtspapīru summa, izņemot segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, kas ir apgrūtinātas rindā norādīto dažāda veida darījumu rezultātā.

    Lai nodrošinātu saskaņotību ar AE-ASS un AE-COL veidnēs minētajiem kritērijiem, pārskatu sniedzošās iestādes bilancē iekļautos aktīvus uzrāda to bilances vērtībā, bet atkārtoti izmantotu saņemto nodrošinājumu un apgrūtinātus emitētos pašu vērtspapīrus, kas nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, uzrāda to patiesajā vērtībā.

    040

    tostarp: atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums

    Tāda saņemtā nodrošinājuma patiesā vērtība, kurš ir atkārtoti izmantots/apgrūtināts rindā uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā.

    050

    Tostarp: apgrūtināti pašu parāda vērtspapīri

    Tādu emitētu pašu vērtspapīru patiesā vērtība, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas un kuri ir apgrūtināti rindās uzrādīto dažāda veida darījumu rezultātā.

    3.   B DAĻA: DATI PAR TERMIŅU

    3.1.   Vispārīgas piezīmes

    21. B daļā iekļautajā veidnē atspoguļots vispārējs pārskats par apgrūtināto aktīvu un atkārtoti izmantotā saņemtā nodrošinājuma summu, kas atbilst intervāliem, kuri noteikti attiecībā uz sakrītošu saistību atlikušo termiņu.

    3.2.   Veidne: AE-MAT). Dati par termiņu

    3.2.1.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Apgrūtinātie aktīvi

    Šajā veidnē apgrūtinātie aktīvi ietver:

    a)  pārskatu sniedzošās iestādes aktīvus (sk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu), kurus uzrāda to bilances vērtībā;

    b)  emitētus pašu parāda vērtspapīrus, kuri nav segtās obligācijas vai vērtspapīrošanas (sk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu) un kurus uzrāda to patiesajā vērtībā.

    Šīs summas sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdoto vērtspapīru darījumi) atlikušā termiņa.

    020

    Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (saņemošā pozīcija)

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju.

    Summas uzrāda patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc tā darījuma atlikušā termiņa, ar kuru sabiedrība saņēma nodrošinājumu un kurš tiek izmantots atkārtoti (saņemošā pozīcija).

    030

    Atkārtoti izmantots saņemtais nodrošinājums (atkārtotas izmantošanas pozīcija)

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. rindu un AE-SOU veidnes 040. sleju.

    Summas uzrāda to patiesajā vērtībā un sadala pa atlikušajiem termiņa periodiem, kuri norādīti slejās pēc to apgrūtinājuma avota (atkārtotas izmantošanas pozīcija): sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri.

    3.2.2.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Nenoteikts termiņš

    Pēc pieprasījuma (bez konkrēta termiņa)

    020

    Uz nakti

    Izpildes termiņš 1 diena vai īsāks

    030

    > 1 diena<=1 nedēļa

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 dienu, bet īsāks par vai vienāds ar 1 nedēļu

    040

    > 1 nedēļa<=2 nedēļas

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 nedēļu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 nedēļām

    050

    > 2 nedēļas <=1 mēnesis

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 2 nedēļām, bet īsāks par vai vienāds ar 1 mēnesi

    060

    > 1 mēnesis <=3 mēneši

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 mēnesi, bet īsāks par vai vienāds ar 3 mēnešiem

    070

    > 3 mēneši <=6 mēneši

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 3 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 6 mēnešiem

    080

    > 6 mēneši<=1 gads

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 6 mēnešiem, bet īsāks par vai vienāds ar 1 gadu

    090

    > 1 gads <=2 gadi

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 1 gadu, bet īsāks par vai vienāds ar 2 gadiem

    100

    > 2 gadi <=3 gadi

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 3 gadiem

    110

    > 3 gadi <=5 gadi

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 3 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 5 gadiem

    120

    > 5 gadi <=10 gadi

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 5 gadiem, bet īsāks par vai vienāds ar 10 gadiem

    130

    > 10 gadi

    Izpildes termiņš ir ilgāks par 10 gadiem

    4.   C DAĻA: IESPĒJAMIE APGRŪTINĀJUMI

    4.1.   Vispārīgas piezīmes

    22. Šajā veidnē iestādēm jāaprēķina aktīvu apgrūtinājuma līmenis, izmantojot vairākus stresa scenārijus.

    23. Iespējamais apgrūtinājums attiecas uz tiem papildu aktīviem, kurus var būt nepieciešams apgrūtināt, ja pārskatu sniedzošajai iestādei rodas nelabvēlīgi apstākļi, kurus izraisījis ārējs notikums un kurus pārskatu sniedzošā iestāde nevar kontrolēt (tostarp, kredītreitinga pazemināšana, apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums vai vispārējs uzticēšanās zudums). Šādos gadījumos pārskatu sniedzošajai iestādei attiecībā uz jau veiktiem darījumiem būs jāapgrūtina papildu aktīvi. No apgrūtināto aktīvu papildu apmēra atskaita tādu iestādes nodrošinājuma darījumu ietekmi, kas veikti, lai novērstu iepriekš minētajos stresa scenārijos izklāstītos notikumus.

    24. Šajā veidnē iekļauti šādi divi scenāriji attiecībā uz uzrādāmo iespējamo apgrūtinājumu, kas sīkāk izklāstīti 4.1.1. un 4.1.2. punktā. Norādāmajā informācijā ietver iestādes pamatotas aplēses, kas balstās uz labāko pieejamo informāciju.

    a) 

    Apgrūtināto aktīvu patiesās vērtības samazinājums par 30 %. Šis scenārijs aptver tikai aktīvu pamatā esošās patiesās vērtības izmaiņas, bet ne jebkuras citas izmaiņas, kas var ietekmēt to bilances vērtību, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai iespējamas vērtības samazināšanās. Pārskatu sniedzošā iestāde var būt spiesta paredzēt lielāku nodrošinājumu, lai saglabātu nemainīgu nodrošinājuma vērtību.

    b) 

    Amortizācija 10 % apmērā ikvienā valūtā, kurā iestādei ir kopējās saistības 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām.

    25. Šos scenārijus uzrāda neatkarīgi vienu no otra, un būtiskas valūtas amortizāciju arī uzrāda neatkarīgi no citu būtisku valūtu amortizācijas. Tādējādi iestādes neņem vērā korelācijas starp minētajiem scenārijiem.

    4.1.1.   A scenārijs: Apgrūtināto aktīvu samazinājums par 30 %

    26. Tiek pieņemts, ka visu apgrūtināto aktīvu vērtība samazinās par 30 %. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma, kas izriet no šāda samazinājuma, ņem vērā esošos virsnodrošinājuma apmērus, lai tiktu saglabāts tikai minimālais nodrošinājuma līmenis. Saistībā ar vajadzību pēc papildu nodrošinājuma ņem arī vērā prasības, kas noteiktas skartajos līgumos un vienošanās, tostarp izraisītājmehānismus, ja sasniegts noteikts slieksnis.

    27. Iekļauj tikai tos līgumus un vienošanās, kuros noteikts juridisks pienākums izveidot papildu nodrošinājumu. Tas ietver segto obligāciju emisijas, ja pastāv juridiska prasība saglabāt virsnodrošinājuma minimālo līmeni, bet nepastāv prasība saglabāt esošos segtās obligācijas reitinga līmeņus.

    4.1.2.   B scenārijs: Amortizācija 10 % apmērā būtiskajās valūtās

    28. Valūta ir atzīstama par būtisku valūtu, ja pārskatu sniedzošajai iestādei kopējās saistības šajā valūtā ir 5 % vai vairāk procentu apmērā no iestādes kopējām saistībām.

    29. 10 % amortizācijas aprēķinā ņem vērā gan aktīvu, gan saistību izmaiņas, t. i., pievērš uzmanību aktīvu un saistību neatbilstībām. Piemēram, uz aktīviem ASV dolāros balstīti repo darījumi ASV dolāros nerada papildu apgrūtinājumu, bet uz aktīviem EUR balstīti repo darījumi ASV dolāros rada papildu apgrūtinājumu.

    30. Šajā aprēķinā iekļauj visus darījumus, kuros iesaistītas dažādas valūtas.

    4.2.   Veidne: AE-CONT. Iespējamais apgrūtinājums

    4.2.1.   Norādes par konkrētām rindām

    31. Sk. norādes par AE-SOU veidnē iekļautajām specifiskām slejām 1.5.1. punktā. AE-CONT veidnē iekļauto sleju saturs neatšķiras no AE-SOU veidnes.

    4.2.2.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Sakrītošās saistības, iespējamās saistības vai aizdotie vērtspapīri

    Tādas pašas norādes un dati kā AE-SOU veidnes 010. slejā.

    Sakrītošo saistību, iespējamo saistību (saņemtās aizdevumu saistības un saņemtās finanšu garantijas) un ar bezskaidru naudu nodrošinātu aizdoto vērtspapīru summa, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    Atbilstoši tam, kā veidnē minēts attiecībā uz katru rindu, finanšu saistības uzrāda to bilances vērtībā, iespējamās saistības – to nominālvērtībā, bet ar bezskaidru naudu nodrošinātus aizdotos vērtspapīrus – to patiesajā vērtībā.

    020

    A.  Apgrūtināto aktīvo papildu summa

    Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko varētu izmantot A scenārija gadījumā.

    Saskaņā ar šā pielikuma A daļā iekļautajām norādēm šīs summas uzrāda to bilances vērtībā, ja attiecīgā summa ir saistīta ar pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem, vai to patiesajā vērtībā, ja tā saistīta ar saņemto nodrošinājumu. Summas, kas pārsniedz iestādes neapgrūtinātos aktīvus un nodrošinājumu, uzrāda patiesajā vērtībā.

    030

    B.  Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 1

    Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 1.

    Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā.

    040

    B.  Apgrūtināto aktīvo papildu summa. Būtiska valūta 2

    Tādu aktīvu papildu summa, kuri varētu kļūt apgrūtināti saistībā ar juridisku, regulatīvu vai līgumisku noteikumu, ko saskaņā ar B scenāriju varētu izmantot, ja tiktu amortizēta būtiska valūta 2.

    Noteikumus par summu veidiem sk. 020. rindā.

    5.   D DAĻA: SEGTĀS OBLIGĀCIJAS

    5.1.   Vispārīgas piezīmes

    32. Šajā veidnē uzrāda informāciju par visām PVKIU atbilstīgām segtajām obligācijām, kuras emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde. PVKIU atbilstīgās segtās obligācijas ir obligācijas, kas minētas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punkta pirmajā daļā. Tās ir pārskatu sniedzošās iestādes emitētas segtās obligācijas, ja uz pārskatu sniedzošo iestādi saistībā ar attiecīgo segto obligāciju saskaņā ar likumu attiecas īpaša valsts uzraudzība, kas paredzēta obligāciju turētāju aizsardzībai, un ja attiecībā uz šādu segto obligāciju ir vajadzīgs, lai no šo obligāciju emisijas iegūtās summas saskaņā ar likumu būtu ieguldītas aktīvos, kuri visā obligāciju derīguma laikā var segt no šīm obligācijām izrietošus prasījumus un kuri emitenta neveiksmes gadījumā pirmkārt izmantojami, lai kompensētu pamatsummu un izmaksātu uzkrātos procentus.

    33. AE-CB veidnēs neuzrāda pārskatu sniedzošās iestādes (vai tās vārdā) emitētas segtās obligācijas, kuras nav PVKIU atbilstīgas segtās obligācijas.

    34. Pārskatu sniegšanas pamatā ir likumā noteikts segto obligāciju režīms, t. i., tiesiskais regulējums, ko piemēro segto obligāciju programmai.

    5.2.   Veidne: AE-CB. Segto obligāciju emisija

    5.2.1.   Norādes par z-asi



    z ass

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Seguma pūla identifikators (atvērts)

    Seguma pūla identifikatoru veido seguma pūlu emitējušās sabiedrības nosaukums vai skaidrs saīsinājums un seguma pūla apzīmējums, kam individuāli piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus.

    5.2.2.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Nominālā summa

    Nominālā summa ir prasījumu attiecībā uz pamatsummu kopējais apmērs, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kuri ir piemērojami pietiekama seguma noteikšanai.

    020

    Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums)/tirgus vērtība

    Pašreizējā vērtība (mijmaiņas darījums) ir prasījumu attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumiem kopējais apmērs, diskontēts ar valūtai specifisku bezriska ienesīguma līkni, ko nosaka atbilstīgi attiecīgā ar likumu noteiktā segto obligāciju režīma noteikumiem, kurus piemēro pietiekama seguma noteikšanai.

    Attiecībā uz seguma pūla atvasinātajām pozīcijām 080. un 210. slejā uzrādāmo summu atspoguļo tās tirgus vērtībā.

    030

    Aktīva specifiskā vērtība

    Aktīva specifiskā vērtība ir seguma pūla aktīvu ekonomiskā vērtība, ko var attēlot kā patieso vērtību saskaņā ar 13. IFRS kā likvīdos tirgos veikto darījumu novērojamu tirgus vērtību vai kā pašreizējo vērtību, kas varētu diskontēt aktīva nākotnes naudas plūsmas ar aktīva specifisko procentu likmes līkni.

    040

    Uzskaites vērtība

    Segto obligāciju saistību vai seguma pūla aktīva bilances vērtība ir segto obligāciju emitenta bilances vērtība.

    5.2.3.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Atbilstība KPR 129. pantam? [JĀ/NĒ]

    Lai seguma pūlam varētu piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu, iestādes norāda, vai seguma pūls atbilst prasībām, kas izklāstītas minētās regulas 129. pantā.

    012

    Ja JĀ, norādiet seguma pūla primāro aktīvu kategoriju

    Ja seguma pūlam var piemērot KPR 129. panta 4. un 5. punktā izklāstīto preferenciālo režīmu (atbilde JĀ 011. slejā), tad šajā ailē norāda seguma pūla primāro aktīvu kategoriju. Šajā nolūkā izmanto regulas 129. panta 1. punktā paredzēto klasifikāciju un attiecīgi norāda kodus “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g”. Kodu “h” izmanto, ja seguma pūla primārā aktīvu kategorija neietilpst nevienā no iepriekšējām kategorijām.

    020-140

    Segto obligāciju saistības

    Segto obligāciju saistības ir emitējošās sabiedrības saistības, kas radušās, emitējot segtās obligācijas, un ietver visas pozīcijas (kā tās definētas atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam), kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus (tas var ietvert, piemēram, apritē esošos vērtspapīrus, kā arī tādas segto obligāciju emitenta darījumu partneru pozīciju atvasināto instrumentu pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) negatīvu tirgus vērtību, kuras attiecina uz seguma pūlu un kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam uzskata par segto obligāciju saistībām).

    020

    Pārskata sniegšanas datums

    Segto obligāciju saistību summas (izņemot seguma pūla atvasinātās pozīcijas) atbilstoši dažādiem nākotnes datumu intervāliem.

    030

    + 6 mēneši

    Datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus no pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz segto obligāciju saistībām nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata atsauces datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi.

    040-070

    + 12 mēneši – + 10 gadi

    Tās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (030. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma.

    080

    Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto negatīvu tirgus vērtību

    Seguma pūla atvasināto pozīciju neto negatīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto negatīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka ir vajadzīgs, lai šādas atvasinātās pozīcijas (ar negatīvu tirgus vērtību) segtu atbilstoši seguma pūla aktīvi.

    Uzrāda tikai neto negatīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu.

    090-140

    Segtās obligācijas ārējais kredītreitings

    Jāsniedz informācija par pārskata sniegšanas datumā esošo attiecīgās segtās obligācijas ārējo kredītreitingu.

    090

    Kredītreitingu aģentūra 1

    Ja pārskata sniegšanas datumā vismaz viena kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi kredītreitingu, tad šeit norāda šīs kredītreitingu aģentūras nosaukumu. Ja pārskata sniegšanas datumā vairāk nekā trīs kredītreitingu aģentūras ir izsniegušas kredītreitingus, izvēlas tās trīs kredītreitingu aģentūras, kurām ir sniegta informācija, pamatojoties uz šo aģentūru attiecīgo tirgus daļu pārsvaru.

    100

    Kredītreitings 1

    Kredītreitingu aģentūras izsniegtais kredītreitings, kas uzrādīts 090. slejā attiecībā uz segto obligāciju pārskata atsauces datumā. Ja viena un tā pati kredītreitingu aģentūra ir izsniegusi gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredītreitingu, tad uzrāda ilgtermiņa kredītreitingu. Kredītreitingā, kuru uzrāda, ietver jebkuras izmaiņas.

    110.,130.

    Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3

    Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu aģentūru 1 (090. sleja), ir spēkā citām kredītreitingu aģentūrām, kuras attiecībā uz segto obligāciju ir izsniegušas kredītreitingus pārskata atsauces datumā.

    120.,140.

    Kredītreitings 2 un kredītreitings 3

    Tās pašas norādes, kas attiecas uz kredītreitingu 1 (100. sleja), ir attiecināmas uz citiem kredītreitingiem, kurus kredītreitingu aģentūra 2 un 3 attiecībā uz segto obligāciju izsniegusi pārskata atsauces datumā.

    150-250

    Seguma pūls

    Seguma pūlā iekļautas visas pozīcijas, tostarp tādas seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar (no segto obligāciju emitenta viedokļa) neto pozitīvu tirgus vērtību, kurām piemēro attiecīgos segto obligāciju aizsardzības pasākumus.

    150

    Pārskata sniegšanas datums

    Aktīvu summa seguma pūlā, izņemot tā atvasinātās pozīcijas. Šajā summā ietvertas virsnodrošinājuma minimuma prasības un jebkāds papildu virsnodrošinājums, kas pārsniedz minimumu tādā mērā, ka jāpiemēro attiecīgie segto obligāciju aizsardzības pasākumi.

    160

    + 6 mēneši

    Pārskata sniegšanas datums “+ 6 mēneši” ir konkrēts brīdis laikā 6 mēnešus pēc pārskata atsauces datuma. Summas tiek nodrošinātas, pieņemot, ka attiecībā uz seguma pūlu nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar pārskata sniegšanas datumu, izņemot attiecībā uz amortizāciju. Fiksēta maksājuma grafika neesamības gadījumā summām, kuras apmaksājamas nākotnē, paredzamais termiņš nosakāms konsekventi.

    170-200

    + 12 mēneši – + 10 gadi

    Tās pašas norādes, kuras attiecas uz “+ 6 mēneši” (160. sleja), ir spēkā attiecīgajam brīdim laikā no pārskata atsauces datuma.

    210

    Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību

    Seguma pūla atvasināto pozīciju neto pozitīva tirgus vērtība, kam no segto obligāciju emitenta viedokļa ir neto pozitīva tirgus vērtība. Seguma pūla atvasinātās pozīcijas ir tādas neto atvasinātās pozīcijas, kuras atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam ir iekļautas seguma pūlā un kurām piemēro atbilstīgus segto obligāciju aizsardzības pasākumus tādā veidā, ka atvasinātās pozīcijas ar pozitīvu tirgus vērtību nebūtu daļa no segto obligāciju emitenta kopējās mantas maksātnespējas procesā.

    Uzrāda tikai neto pozitīvo tirgus vērtību par pārskata atsauces datumu.

    220-250

    Seguma pūla summas, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu

    Seguma pūla summas, tostarp tādas nodrošinājuma portfeļa atvasinātās pozīcijas ar neto pozitīvu tirgus vērtību, kas pārsniedz minimuma prasības attiecībā uz segumu (virsnodrošinājums).

    220

    Atbilstīgi attiecīgajam segto obligāciju ar likumu noteiktajam režīmam

    Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar minimuma segumu, kas nepieciešams atbilstīgi attiecīgajam ar likumu noteiktajam segto obligāciju režīmam.

    230-250

    Saskaņā ar kredītreitingu aģentūru metodiku, lai saglabātu segtās obligācijas pašreizējo ārējo kredītreitingu

    Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par attiecīgo kredītreitingu aģentūras metodiku būtu obligāts, lai saglabātu pašreizējo kredītreitingu, kuru izsniegusi attiecīgā kredītreitingu aģentūra.

    230

    Kredītreitingu aģentūra 1

    Virsnodrošinājuma summas salīdzinājumā ar līmeni, kas atbilstīgi segto obligāciju emitentam pieejamai informācijai par kredītreitingu aģentūras 1 (090. sleja) metodiku būtu obligāts, lai saglabātu kredītreitingu 1 (100. sleja).

    240-250

    Kredītreitingu aģentūra 2 un kredītreitingu aģentūra 3

    Norādes attiecībā uz kredītreitingu aģentūru 1 (230. sleja) ir piemērojamas arī kredītreitingu aģentūrai 2 (110. sleja) un kredītreitingu aģentūrai 3 (130. sleja).

    6.   E DAĻA: IZVĒRSTI DATI

    6.1.   Vispārīgas piezīmes

    35. E daļā ir tādi pati struktūra kā A daļas veidnēs attiecībā uz pārskatu par apgrūtinājumiem – ar dažādām veidnēm pārskatu sniedzošās iestādes aktīvu apgrūtinājuma un saņemtā nodrošinājuma uzrādīšanai: attiecīgi AE-ADV1 un AE-ADV2. Līdz ar to sakrītošās saistības atbilst saistībām, kuras ir nodrošinātas ar apgrūtinātajiem aktīviem, un “viens pret vienu” attiecībai nav jāpastāv.

    6.2.   Veidne: AE-ADV1. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes aktīviem

    6.2.1.   Norādes par konkrētām rindām



    Rindas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010-020

    Centrālās bankas finansējums (visu veidu, tostarp, repo darījumi)

    Pārskatu sniedzošās iestādes visu veidu saistības, kurās darījuma partneris ir centrālā banka.

    Aktīvi, kuri ir priekšpozicionēti centrālajās bankās, nav apgrūtināti aktīvi, ja vien centrālā banka bez iepriekšēja apstiprinājuma neatļauj jebkuru izvietoto aktīvu izņemšanu. Neizmantoto finanšu garantiju neizmantoto daļu, t. i., summu, kas pārsniedz centrālās bankas noteikto minimumu, sadala proporcionāli starp centrālajā bankā izvietotajiem aktīviem.

    030-040

    Biržā tirgoti atvasinātie instrumenti

    Tādu pārskatu sniedzošās iestādes nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek kotēti vai tirgoti atzītā vai norīkotā ieguldījumu biržā un apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    050-060

    Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti

    Pārskatu sniedzošās iestādes tādu nodrošinātu atvasināto instrumentu bilances vērtība, kas ir finanšu saistības, ciktāl šie atvasinātie instrumenti tiek tirgoti ārpus biržas un apgrūtina pašas iestādes aktīvus. (Tāda pati norāde AE-SOU veidnes 030. slejā)

    070-080

    Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Tādu pārskatu sniedzošās iestādes līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu bilances vērtība, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus. Attiecībā uz trīspusējiem līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu īsteno tādu pašu pieeju kā attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, ciktāl šie darījumi apgrūtina pašas iestādes aktīvus.

    090-100

    Nodrošināti noguldījumi, kas nav līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu

    Pārskatu sniedzošās iestādes nodrošināto noguldījumu bilances vērtība, izņemot pārskatu sniedzošās iestādes līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kuros darījuma puse nav centrālā banka, ciktāl šie darījumi apgrūtina šīs iestādes aktīvus.

    110-120

    Emitēti segto obligāciju vērtspapīri

    Sk. norādes AE-COL veidnes 100. rindā.

    130-140

    Emitētās vērtspapīrošanas

    Sk. norādes AE-COL veidnes 110. rindā.

    150-160

    Emitēti parāda vērtspapīri, kas nav segtās obligācijas un apgrūtināti ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Pārskatu sniedzošās iestādes emitētu parāda vērtspapīru, kuri nav segtās obligācijas un vērtspapīrošanas, bilances vērtība, ciktāl šie emitētie vērtspapīri apgrūtina šīs iestādes aktīvus.

    Gadījumā, kad pārskatu sniedzošā iestāde ir saglabājusi dažus no emitētajiem parāda vērtspapīriem – vai nu no emisijas dienas vai atpirkšanas rezultātā vēlāk – šādus saglabātus vērtspapīrus šajā postenī neuzrāda. Turklāt tām piešķirto nodrošinājumu šajā veidnē būtu jāklasificē kā neapgrūtinātu nodrošinājumu.

    170-180

    Citi apgrūtinājuma avoti

    Sk. norādes AE-COL veidnes 120. rindā.

    190

    Apgrūtinātie aktīvi kopā

    Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir apgrūtināti.

    200

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to apgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    210

    Neapgrūtinātie aktīvi kopā

    Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri nav apgrūtināti. Bilances vērtība ir summa, ko iegrāmato bilances aktīvu daļā.

    220

    tostarp: atbilstīgi darījumiem ar centrālo banku

    Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to neapgrūtināto aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde un kuri ir atbilstīgi darījumiem ar tām centrālajām bankām, kas ir pieejamas pārskatu sniedzošajai iestādei. Tās pārskatu sniedzošās iestādes, kuras nevar droši noteikt aktīva atbilstību darījumiem ar centrālo banku, piemēram, tādu jurisdikciju gadījumā, kas darbojas bez skaidras definīcijas attiecībā uz to, kādi aktīvi ir atbilstīgi centrālās bankas repo darījumiem, vai kurām nav pieejams nepārtraukti funkcionējošs centrālās bankas repo darījumu tirgus, var neuzrādīt attiecīgā aktīva vērtību, t. i., atstāt paredzēto lauku neaizpildītu.

    230

    Apgrūtinātie + neapgrūtinātie aktīvi

    Attiecībā uz katru aktīvu veidu, kas norādīts AE-ADV1 veidnes rindās, to aktīvu bilances vērtība, kurus tur pārskatu sniedzošā iestāde.

    6.2.2.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 020. rindu.

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 030. rindu.

    030

    Kopā

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 040. rindu.

    040

    tostarp: segtās obligācijas

    Sk. aprakstu par AE-ASS veidnes 050. rindu.

    050

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Segtās obligācijas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 050. rindu.

    060

    tostarp: vērtspapīrošanas

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 060. rindu.

    070

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Vērtspapīrošanas, kuras emitējusi sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā, kā aprakstīts norādēs par AE-ASS veidnes 060. rindu.

    080

    tostarp: vispārējo valdību emitēti

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 070. rindu.

    090

    tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 080. rindu.

    100

    tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 090. rindu.

    110

    Centrālās bankas un vispārējās valdības

    Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai.

    120

    Finanšu sabiedrības

    Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām.

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    Aizdevumi un avansi, kas nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām.

    140

    tostarp: hipotekārie aizdevumi

    Aizdevumi un avansi, kas nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

    150

    Mājsaimniecības

    Aizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma.

    160

    tostarp: hipotekārie aizdevumi

    Aizdevumi un avansi, kas nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

    170

    Citi aktīvi

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 120. rindu.

    180

    Kopā

    Sk. norādes par AE-ASS veidnes 010. rindu.

    6.3.   Veidne: AE-ADV2. Izvērsta veidne par pārskatu sniedzošās iestādes saņemto nodrošinājumu

    6.3.1.   Norādes par konkrētām rindām

    36. Sk. 6.2.1. punktu, jo norādes abās veidnēs ir vienādas.

    6.3.2.   Norādes par specifiskām slejām



    Slejas

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010

    Aizdevumi pēc pieprasījuma

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 140. rindu.

    020

    Kapitāla vērtspapīru instrumenti

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 150. rindu.

    030

    Kopā

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 160. rindu.

    040

    tostarp: segtās obligācijas

    Sk. norādes AE-COL veidnes 170. rindā.

    050

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir segtās obligācijas, kuras emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

    060

    tostarp: vērtspapīrošanas

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 180. rindu.

    070

    tostarp: citu grupas sabiedrību emitēti

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir vērtspapīrošanas, kuras ir emitējusi jebkura sabiedrība prudenciālās konsolidācijas tvērumā.

    080

    tostarp: vispārējo valdību emitēti

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 190. rindu.

    090

    tostarp: finanšu sabiedrību emitēti

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 200. rindu.

    100

    tostarp: nefinanšu sabiedrību emitēti

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 210. rindu.

    110

    Centrālās bankas un vispārējās valdības

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma centrālajai bankai vai vispārējai valdībai.

    120

    Finanšu sabiedrības

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma finanšu sabiedrībām.

    130

    Nefinanšu sabiedrības

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav aizdevumi pēc pieprasījuma nefinanšu sabiedrībām.

    140

    tostarp: hipotekārie aizdevumi

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav nefinanšu sabiedrībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

    150

    Mājsaimniecības

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi pēc pieprasījuma.

    160

    tostarp: hipotekārie aizdevumi

    Tāds pārskatu sniedzošās iestādes saņemtais nodrošinājums, kas ir aizdevumi un avansi, bet nav mājsaimniecībām piešķirti ar hipotēku nodrošināti aizdevumi pēc pieprasījuma.

    170

    Citi aktīvi

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 230. rindu.

    180

    Emitēti pašu parāda vērtspapīri, kuri nav pašu segtās obligācijas vai ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 240. rindu.

    190

    Kopā

    Sk. norādes par AE-COL veidnes 130. un 140. rindu.

    ▼M9




    XVIII PIELIKUMS



    AMM VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes/veidņu grupas nosaukums

     

     

    PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES

    67

    C 67.00

    FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERIEM

    68

    C 68.00

    FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA PRODUKTU VEIDIEM

    69

    C 69.00

    CENAS PAR DAŽĀDU FINANSĒJUMA ILGUMU

    70

    C 70.00

    FINANSĒJUMA PAGARINĀŠANA



    C 67.00 — FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA DARĪJUMU PARTNERIEM

    Kopējās un būtiskās valūtas

     

    Finansējuma koncentrācija dalījumā pa darījumu partneriem

     

    Darījumu partnera nosaukums

    LEI kods

    Darījumu partnera sektors

    Darījumu partnera rezidences vieta

    Produkta veids

    Saņemtā summa

    Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

    Vidējais svērtais atlikušais termiņš

    Rinda

    ID

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    010

    1.  DESMIT GALVENIE DARĪJUMU PARTNERI, NO KURIEM KATRS PĀRSNIEDZ 1 % NO KOPĒJĀM SAISTĪBĀM

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1,01

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1,02

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    1,03

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    1,04

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1,05

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1,06

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    1,07

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    1,08

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    1,09

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    1,10

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    2.  VISS PĀRĒJAIS FINANSĒJUMS

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 68.00 – FINANSĒJUMA KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA PRODUKTU VEIDIEM

    Kopējās un būtiskās valūtas

    Finansējuma koncentrācija dalījumā pa produktu veidiem

    Rinda

    ID

    Produkta nosaukums

    Saņemtā uzskaites vērtība

    Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

    Vidējais svērtais atlikušais termiņš

     

     

     

    010

    020

    030

    040

    050

    PRODUKTI, KAS LIELĀKI PAR 1 % NO KOPĒJĀM SAISTĪBĀM

    010

    1

    PRIVĀTPERSONU UN MVU FINANSĒJUMS

     

     

     

     

     

    020

    1,1

    no kā beztermiņa noguldījumi

     

     

     

     

     

    031

    1,2

    no kā termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

    041

    1,3

    no kā termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

    070

    1,4

    Krājkonti

     

     

     

     

     

    080

    1.4.1.

    ar tādu iepriekšējās paziņošanas periodu par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

     

     

     

     

     

    090

    1.4.2.

    bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām

     

     

     

     

     

    100

    2

    KORPORATĪVAIS FINANSĒJUMS

     

     

     

     

     

    110

    2,1

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

    120

    2.1.1.

    no kā finanšu klientu kredīti un noguldījumi

     

     

     

     

     

    130

    2.1.2.

    no kā nefinanšu klientu kredīti un noguldījumi

     

     

     

     

     

    140

    2.1.3.

    no kā grupas iekšējo sabiedrību kredīti un noguldījumi

     

     

     

     

     

    150

    2,2

    Nodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

    160

    2.2.1.

    no kā VFD

     

     

     

     

     

    170

    2.2.2.

    no kā segto obligāciju emisija

     

     

     

     

     

    180

    2.2.3

    no kā ar aktīviem segtu vērtspapīru emisija

     

     

     

     

     

    190

    2.2.4.

    no kā grupas iekšējo sabiedrību kredīti un noguldījumi

     

     

     

     

     



    C 69.00 – CENAS PAR DAŽĀDU FINANSĒJUMA ILGUMU

    Kopējās un būtiskās valūtas

     

    Cenas par dažādu finansējuma ilgumu

     

    Uz nakti

    1 nedēļa

    1 mēnesis

    3 mēneši

    6 mēneši

    1 gads

    2 gadi

    5 gadi

    10 gadi

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Starpība

    Apjoms

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    010

    1

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1,1

    no kā: privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1,2

    no kā: nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    1,3

    no kā: nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    1,4

    no kā: augstākās prioritātes nenodrošinātie vērtspapīri

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1,5

    no kā: segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1,6

    no kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ABCP

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     



    C 70.00 – FINANSĒJUMA PAGARINĀŠANA

    Kopējās un būtiskās valūtas

     

    Finansējuma pagarināšana

     

    Uz nakti

    > 1 diena ≤ 7 dienas

    > 7 dienas ≤ 14 dienas

    > 14 dienas ≤ 1 mēnesis

    >1 mēnesis ≤ 3 mēneši

    >3 mēneši ≤ 6 mēneši

    > 6 mēneši

    Kopā Neto naudas plūsmas

    Vidējais termiņš (dienās)

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas

    Pagarināts

    Jauns Līdzekļi

    Neto

    Termiņš beidzas Līdzekļi Termins

    Pagarināto līdzekļu termiņš

    Jauns Līdzekļi Termins

    Rinda

    ID

    Diena

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    230

    240

    250

    260

    270

    280

    290

    300

    310

    320

    010

    1.1.

    1

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    1.2.

    2

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1.2.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1.2.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    1.2.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    1.3.

    3

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    1.3.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    1.3.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    1.3.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    1.4.

    4

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    1.4.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    1.4.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    1.4.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    1.5.

    5

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    1.5.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    1.5.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    1.5.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    1.6.

    6

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    1.6.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    1.6.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    1.6.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    1.7.

    7

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    1.7.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    1.7.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    1.7.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    1.8.

    8

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    1.8.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    1.8.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    1.8.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    1.9.

    9

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    1.9.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    1.9.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    1.9.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    1.10.

    10

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    1.10.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390

    1.10.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    1.10.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    1,11

    11

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    1.11.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    1.11.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    1.11.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    1,12

    12

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    1.12.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    1.12.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    1.12.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    1,13

    13

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    1.13.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    1.13.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    1.13.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    1,14

    14

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    1.14.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    1.14.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    560

    1.14.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570

    1,15

    15

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    580

    1.15.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    590

    1.15.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    600

    1.15.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    610

    1,16

    16

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    620

    1.16.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    630

    1.16.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    640

    1.16.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    650

    1,17

    17

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    660

    1.17.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    670

    1.17.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    680

    1.17.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    690

    1,18

    18

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    700

    1.18.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    710

    1.18.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    720

    1.18.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    730

    1,19

    19

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    740

    1.19.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

    1.19.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    760

    1.19.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    770

    1.20.

    20

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    780

    1.20.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    790

    1.20.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    800

    1.20.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    810

    1,21

    21

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    820

    1.21.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    830

    1.21.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    840

    1.21.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    850

    1,22

    22

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    860

    1.22.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    870

    1.22.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    880

    1.22.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    890

    1,23

    23

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900

    1.23.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    910

    1.23.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    920

    1.23.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    930

    1,24

    24

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    940

    1.24.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    950

    1.24.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960

    1.24.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    970

    1,25

    25

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    980

    1.25.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    990

    1.25.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1000

    1.25.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1010

    1,26

    26

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1020

    1.26.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1030

    1.26.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1040

    1.26.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1050

    1,27

    27

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1060

    1.27.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1070

    1.27.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1080

    1.27.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1090

    1,28

    28

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1100

    1.28.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1110

    1.28.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1120

    1.28.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1130

    1,29

    29

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1140

    1.29.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1150

    1.29.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1160

    1.29.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1170

    1.30.

    30

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1180

    1.30.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1190

    1.30.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1200

    1.30.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1210

    1,31

    31

    Kopējais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1220

    1.31.1.

    Privātpersonu vai MVU finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1230

    1.31.2.

    Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1240

    1.31.3.

    Nodrošinātais finansējums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    ▼M10




    XIX PIELIKUMS

    NORĀDES PAR XVIII PIELIKUMA PAPILDU NOVĒRTĒŠANAS RĪKU VEIDNES AIZPILDĪŠANU

    1.   Papildu novērtēšanas rīki

    1.1.   Vispārīgi

    1. Lai novērtētu iestādes likviditātes risku, kas neietilpst pārskatā par likviditātes segumu un stabilu finansējumu, iestādes saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajiem norādījumiem aizpilda veidni XVIII pielikumā.

    2. Kopējais finansējums ir visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti un īsās pozīcijas.

    3. Tiek uzskatīts, ka finansējumam ar nenoteiktu termiņu, tostarp beztermiņa noguldījumiem, termiņš iestājas uz nakti.

    4. Sākotnējais termiņš ir laiks starp finansējuma iniciēšanas datumu un termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu. Tas nozīmē, ka iespējamības gadījumā, piemēram, XXIII pielikuma 12. punkta gadījumā, finansējuma pozīcijas sākotnējais termiņš var būt īsāks par laiku, kas pagājis kopš tās iniciēšanas.

    5. Atlikušais termiņš ir laiks starp pārskata perioda beigām un finansējuma termiņa datumu. Finansējuma termiņa datumu nosaka saskaņā ar XXIII pielikuma 12. punktu.

    6. Lai aprēķinātu sākotnējo vai atlikušo vidēji svērto termiņu, uzskata, ka noguldījumiem, kuru termiņš iestājas uz nakti, ir vienas dienas termiņš.

    7. Lai aprēķinātu sākotnējo un atlikušo termiņu, ja iestādes darījuma partnerim ir finansējums ar iepriekšējas paziņošanas periodu vai atcelšanas vai priekšlaicīgas izņemšanas klauzulu, pieņem, ka izņemšanu veiks pirmajā iespējamajā dienā.

    8. Attiecībā uz beztermiņa saistībām, izņemot gadījumus, kad uz tām attiecas XXIII pielikuma 12. punktā minēta iespējamība, pieņem fiksētu divdesmit gadu sākotnējo un atlikušo termiņu.

    9. Lai aprēķinātu slieksni saskaņā ar pārskatu sniegšanas veidnēm C 67.00 un C 68.00 pēc nozīmīgas valūtas, iestādes izmanto 1 % slieksni no kopējām saistībām visās valūtās.

    1.2.   Finansējuma koncentrācija pēc darījuma partnera (C 67.00)

    1. Lai C 67.00 veidnē apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc darījuma partnera, iestādes piemēro šajā iedaļā ietvertās norādes.

    2. Iestādes uzrāda desmit lielākos darījumu partnerus vai savstarpēji saistītu klientu grupas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 39. punktu, ja iegūtais finansējums no katra darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām veidnes 1. sadaļas apakšrindās. 1.01. postenī norādītais darījuma partneris ir no viena darījuma partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas saņemtā finansējuma lielākā summa, kas pārsniedz 1 % slieksni pārskata sniegšanas datumā; 1.02. postenī norāda otro lielāko summu, kas pārsniedz 1 % slieksni; un analoģiski rīkojas attiecībā uz pārējiem posteņiem.

    3. Ja darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir lielākais finansējums.

    4. 2. sadaļā iestādes norāda visa pārējā atlikušā finansējuma kopsummu.

    5. 1. un 2. sadaļas kopsummas ir vienādas ar iestādes kopējo finansējumu pēc tās bilances, kas iesniegta saskaņā ar finanšu pārskatu sistēmu (FINREP).

    6. Attiecībā uz katru darījuma partneri iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 080. slejai.

    7. Ja finansējums tiek iegūts vairākos produktu veidos, norāda to veidu, uz ko attiecina lielāko iegūtā finansējuma daļu. Vērtspapīru turētāju identificē, pieliekot visas pūles. Ja iestādei ir informācija par vērtspapīru turētāju (tai pildot turētājbankas funkcijas), šo summu ņem vērā, uzrādot darījumu partneru koncentrāciju. Ja informācija par vērtspapīru turētāju nav pieejama, attiecīgā summa nav jāuzrāda.

    8. Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010.

    Darījuma partnera nosaukums

    Katra tāda darījuma partnera nosaukumu, no kura iegūtais finansējums pārsniedz 1 % no kopējām saistībām, dilstošā secībā ieraksta 010. slejā, t. i., pēc iegūtā finansējuma apjoma.

    Jānorāda darījuma partnera nosaukums neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nu juridiska persona, vai fiziska persona. Ja darījuma partneris ir juridiska persona, darījuma partnera uzrādītais nosaukums ir tādas juridiskās personas pilns nosaukums, no kuras tiek iegūts finansējums, tostarp jebkādas atsauces uz uzņēmuma veidu saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām.

    020.

    LEI kods

    Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

    030.

    Darījuma partnera sektors

    Katru darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

    i) centrālās bankas; ii) vispārējās valdības; iii) kredītiestādes; iv) citas finanšu sabiedrības; v) nefinanšu sabiedrības; vi) mājsaimniecības.

    Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

    040.

    Darījuma partnera rezidences vietas valsts

    Izmanto darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2, tostarp pseido ISO kodus starptautiskajām organizācijām,, kas pieejami Eurostat “Balance of Payments Vademecum” jaunākajā izdevumā..

    Savstarpēji saistītu klientu grupām valsti nenorāda.

    050.

    Produkta veids

    010. slejā minētos darījumu partnerus klasificē pēc produkta veida, kas atbilst emitētajam produktam, kurā saņemts finansējums (vai jauktiem produktu veidiem – kurā saņemta finansējuma lielākā daļa), izmantojot šādus kodus, kas norādīti treknrakstā:

    UWF (nenodrošināts korporatīvais finansējums, kas iegūts no finanšu klientiem, ieskaitot starpbanku līdzekļus)

    UWNF (nenodrošināts korporatīvais finansējums, kas iegūts no nefinanšu klientiem)

    SFT (finansējums, kas iegūts no līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82. apakšpunktā)

    CB (finansējums, kas iegūts no segto obligāciju emisijas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā)

    ABS (finansējums, kas iegūts no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, ieskaitot ar aktīviem nodrošinātus komerciālos vērtspapīrus)

    IGCP (finansējums, kas iegūts no grupas iekšējiem darījumu partneriem)

    OSWF (cits nodrošinātais korporatīvais finansējums)

    OFP (citi finansējuma produkti, piemēram, privātpersonu vai MVU finansējums)

    060.

    Saņemtā summa

    Tāda finansējuma kopsummu, kas saņemts no darījumu partneriem, kuri norādīti 010. slejā, norāda 060. slejā, un iestādes tur uzrāda uzskaites vērtības.

    070.

    Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

    060. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no 010. slejā norādītā darījumu partnera) vidējo svērto sākotnējo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 070. slejā.

    Vidējo svērto sākotnējo termiņu aprēķina kā no attiecīgā darījuma partnera saņemtā finansējuma vidējo sākotnējo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no minētā darījumu partnera.

    080.

    Vidējais svērtais atlikušais termiņš

    060. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no 010. slejā norādītā darījuma partnera) vidējo svērto atlikušo termiņu dienās šādam finansējumam norāda 080. slejā.

    Vidējo svērto atlikušo termiņu aprēķina kā no attiecīgā darījuma partnera saņemtā finansējuma vidējo termiņu (atlikušajās dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no minētā darījumu partnera.

    1.3.   Finansējuma koncentrācija pēc produkta veida (C 68.00)

    1. Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu finansējuma koncentrāciju pēc produkta veida, kas sadalīts finansējuma veidos, kā noteikts turpmāk minētajās norādēs attiecībā uz rindām.



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010.

    1.  Privātpersonu vai MVU finansējums

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā.

    020.

    1.1.  No kā: beztermiņa noguldījumi

    Beztermiņa noguldījumi no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

    031.

    1.2.  no kā termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā

    Termiņnoguldījumi, kuri nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā, no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

    041.

    1.3.  no kā termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā

    Termiņnoguldījumi, kuri ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā, no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā.

    070.

    1.4.  No kā: krājkonti, kuriem ir viena no turpmāk minētajām iezīmēm:

    Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem ir viena no turpmāk minētajām iezīmēm:

    — ar iepriekšējas paziņošanas periodu par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas;

    — bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām.

    Šo rindu neuzrāda.

    080.

    1.4.1.  – ar iepriekšējas paziņošanas periodu par izņemšanu, kurš pārsniedz 30 dienas;

    Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā, kuriem iepriekšējas paziņošanas periods par izņemšanu pārsniedz 30 dienas.

    090.

    1.4.2.  - bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām.

    Krājkonti no privātpersonu vai MVU finansējuma 010. rindā bez tāda iepriekšējās paziņošanas perioda par izņemšanu, kas lielāks par 30 dienām.

    100.

    2.  Uzskata, ka korporatīvais finansējums ietver jebkuru no turpmāk minētajiem finansējuma veidiem:

    Visi darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr 2015/61 3. panta 8. punktā.

    Šo rindu neuzrāda.

    110.

    2.1.  Nenodrošinātais korporatīvais finansējums

    Visu darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā, ja finansējums nav nodrošināts.

    120.

    2.1.1.  No kā: finanšu klientu aizdevumi un noguldījumi

    No finansējuma 110. rindā, kurš ietver finanšu klientu aizdevumus un noguldījumus.

    Centrālo banku finansējumu no šīs rindas izslēdz.

    130.

    2.1.2.  No kā: nefinanšu klientu aizdevumi un noguldījumi

    No finansējuma 110. rindā, kurš ietver nefinanšu klientu aizdevumus un noguldījumus.

    Centrālo banku finansējumu no šīs rindas izslēdz.

    140.

    2.1.3.  No kā: grupas iekšējo sabiedrību aizdevumi un noguldījumi

    No finansējuma 110. rindā, kurš ietver grupas iekšējo sabiedrību aizdevumus un noguldījumus.

    Grupas iekšējo sabiedrību korporatīvo finansējumu uzrāda tikai individuālā vai subkonsolidētā līmenī.

    150.

    2.2.  Nodrošinātais korporatīvais finansējums

    Visu darījumu partneru, kas nav privātpersonas vai MVU, noguldījumi, kā definēts Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā, ja finansējums ir nodrošināts.

    160.

    2.2.1.  No kā: vērtspapīru finansēšanas darījumi

    No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 82. apakšpunktā.

    170.

    2.2.2.  No kā: segto obligāciju emisija

    No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no segto obligāciju emisijas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā.

    180.

    2.2.3.  No kā: ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (ABS) emisijas

    No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no ABS emisijas, tostarp ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem

    190.

    2.2.4.  No kā: grupas iekšējo sabiedrību aizdevumi un noguldījumi

    No finansējuma 150. rindā, kurš ir iegūts no grupas iekšējām sabiedrībām.

    Grupas iekšējo sabiedrību korporatīvo finansējumu uzrāda tikai individuālā vai subkonsolidētā līmenī.

    2. Aizpildot šo veidni, iestādes ziņo par finansējuma kopsummu, kas saņemts no katra produkta veida un kas pārsniedz 1 % slieksni no kopējām saistībām.

    3. Attiecībā uz katru produkta veidu iestādes aizpilda visas slejas no 010. līdz 050. slejai.

    4. 1 % slieksni no kopējām saistībām izmanto, lai noteiktu tos produktu veidus, no kuriem ir iegūts finansējums, ievērojot šādus noteikumus:

    a) 

    1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro produktu veidiem, kas minēti visās šādās rindās: 1.1. “Beztermiņa noguldījums”; 1.2. “Termiņnoguldījumi, kas nav izņemami turpmāko 30 dienu laikā”; 1.3. “Termiņnoguldījumi, kas ir izņemami turpmāko 30 dienu laikā”; 1.4. “Krājkonti”; 2.1. “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”; 2.2. “Nodrošināts korporatīvais finansējums”;

    b) 

    lai aprēķinātu 1 % slieksni no kopējām saistībām 1.4. rindai “Krājkonti”, slieksni piemēro 1.4.1. un 1.4.2. summai;

    c) 

    attiecībā uz 1. rindu. “Nenodrošināts korporatīvais finansējums” un 2. “Nodrošināts korporatīvais finansējums”; b) lai aprēķinātu 1 % slieksni no kopējām saistībām 1.4. rindai “Krājkonti”, slieksni piemēro 1.4.1. un 1.4.2. summai;

    5. attiecībā uz 1. rindu “Privātpersonu vai MVU finansējums” un 2. rindu “Korporatīvais finansējums” 1 % slieksni no kopējām saistībām piemēro tikai kopējā līmenī. “Privātpersonas vai MVU”, 2.1. rindā “Nenodrošināts korporatīvais finansējums”, 2.2. rindā “Nodrošināts korporatīvais finansējums” var ietvert plašāku produktu veidu klāstu nekā pamatā esošie “no kā” posteņi.

    6. Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010.

    Saņemtā uzskaites vērtība

    Finansējuma uzskaites vērtība, kas saņemts katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, norāda veidnes 010. slejā.

    020.

    Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Summa, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, no saņemtā finansējuma kopsummas katrai “Produkta nosaukums” slejā uzskaitītai produktu kategorijai, kas norādīta 010. slejā.

    Piezīme summas, kas norādītas 020. un 030. slejā katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, ir vienādas ar saņemto kopsummu, kas norādīta 010. slejā.

    030.

    Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī

    Summa, uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, no saņemtā finansējuma kopsummas katrai “Produkta nosaukums” slejā uzskaitītai produktu kategorijai, kas norādīta 010. slejā.

    Piezīme summas, kas norādītas 020. un 030. slejā katrai produktu kategorijai, kuras norādītas “Produkta nosaukums” slejā, ir vienādas ar saņemto kopsummu, kas norādīta 010. slejā.

    040.

    Vidējais svērtais sākotnējais periods līdz beigu termiņam

    010. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no “Produkta nosaukums” slejā norādītajām produktu kategorijām) vidējo svērto sākotnējo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 040. slejā.

    Vidējo svērto sākotnējo termiņu aprēķina kā par minēto produkta veidu saņemtā finansējuma vidējo sākotnējo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no visām minētā produkta veida emisijām.

    050.

    Vidējais svērtais atlikušais termiņš

    010. slejā norādītai saņemtā finansējuma summai (no “Produkta nosaukums” slejā norādītajām produktu kategorijām) vidējo svērto atlikušo termiņu (dienās) šādam finansējumam norāda 050. slejā.

    Vidējo svērto atlikušo termiņu aprēķina kā par minēto produkta veidu saņemtā finansējuma vidējo atlikušo termiņu (dienās). Vidējo svērumu nosaka pēc lieluma, pamatojoties uz saņemtā finansējuma dažādo summu lielumu salīdzinājumā ar kopējo finansējumu, kas saņemts no visām minētā produkta veida emisijām.

    1.4.   Cenas par dažādu finansējuma ilgumu (C 69.00)

    1. Iestādes veidnē C 69.00 sniedz informāciju par darījuma apjomu un cenām, ko iestādes maksājušas par finansējumu, kas iegūts pārskata periodā un joprojām pastāv pārskata perioda beigās saskaņā ar šādiem termiņiem:

    a) 

    uz nakti 010. un 020. slejā;

    b) 

    ilgāk nekā uz nakti un ne vairāk kā uz 1 nedēļu (030. un 040. slejā);

    c) 

    ilgāk nekā uz 1 nedēļu un ne vairāk kā uz 1 mēnesi (050. un 060. slejā);

    d) 

    ilgāk nekā uz 1 mēnesi un ne vairāk kā uz 3 mēnešiem (070. un 080. slejā);

    e) 

    ilgāk nekā uz 3 mēnešiem un ne vairāk kā uz 6 mēnešiem (090. un 100. slejā);

    f) 

    ilgāk nekā uz 6 mēnešiem un ne vairāk kā uz 1 gadu (110. un 120. slejā);

    g) 

    ilgāk nekā uz 1 gadu un ne vairāk kā uz 2 gadiem (130. un 140. slejā);

    h) 

    ilgāk nekā uz 2 gadiem un ne vairāk kā uz 5 gadiem (150. un 160. slejā);

    i) 

    ilgāk nekā uz 5 gadiem un ne vairāk kā uz 10 gadiem (170. un 180. slejā).

    2. Nosakot iegūtā finansējuma termiņu, iestādes neņem vērā periodu no tirdzniecības darījuma datuma līdz norēķinu darījuma datumam, piemēram, saistības ar trīs mēnešu termiņu, par ko norēķināsies divu nedēļu laikā, norāda kategorijā “3 mēneši” (070. un 080. sleja).

    3. Starpība, kas norādīta katra laika intervāla kreisajā slejā, ir vai nu:

    a) 

    starpība, ko iestāde maksā par saistībām ar viena gada vai īsāku termiņu, ja vien tās ne vēlāk kā darījuma dienā darījumdarbības beigās nekonvertē attiecīgajā valūtā, izmantojot etalona indeksu uz nakti;

    b) 

    starpība, ko emitēšanas brīdī sabiedrība maksā par saistībām ar sākotnējo termiņu, kas garāks par vienu gadu, ja vien tās ne vēlāk kā darījuma dienā darījumdarbības beigās nekonvertē attiecīgajā valūtā, izmantojot etalona indeksu, kas ir trīs mēnešu EURIBOR attiecībā uz EUR vai LIBOR attiecībā uz GBP un USD.

    Vienīgi nolūkā aprēķināt starpības atbilstīgi a) un b) apakšpunktam, pamatojoties uz vēsturisko pieredzi, iestāde var noteikt sākotnējo termiņu, attiecīgā gadījumā ņemot vai neņemot vērā iespējamību.

    4. Starpības norāda, izmantojot bāzes punktus ar negatīvu zīmi, ja jaunais finansējums ir lētāks nekā attiecīgā etalona likme. Tās aprēķina, izmantojot vidējos svērtos rādītājus.

    5. Lai iegūtu maksājamo vidējo starpību vairākās emisijās/noguldījumos/aizdevumos, iestādes kopējās izmaksas aprēķina emisijas valūtā; ārvalstu valūtas mijmaiņas neņem vērā, taču ietver visas prēmijas vai diskontus un komisijas naudas un maksas, ko maksā vai saņem, par bāzi ņemot procentu likmes mijmaiņas līgumu faktiskā termiņa atbilstību saistību termiņam. Starpība ir saistības likme, no kuras atņem mijmaiņas likmi.

    6. Finansējuma summa, kas iegūts finansējuma kategorijām, kuras uzskaitītas “Postenis” slejā, norāda piemērojamā laika intervāla slejā “Apjoms”.

    7. Slejā “Apjoms” iestādes norāda summas, kas ir jaunā finansējumu uzskaites vērtība, kas iegūta piemērojamā laika intervālā saskaņā ar sākotnējo termiņu.

    8. Attiecībā uz visiem posteņiem, arī attiecībā uz ārpusbilances saistībām, iestādes uzrāda tikai saistītās summas, kas atspoguļotas bilancē. Ārpusbilances saistības, kas sniegtas attiecīgajai iestādei, uzrāda tikai C69.00 pēc izmantošanas. Izmantošanas gadījumā uzrādāmais apjoms un starpība ir izmantotā summa un piemērojamā starpība pārskata perioda beigās. Ja izmantošanu nevar pagarināt pēc iestādes ieskatiem, uzrāda izmantošanas faktisko termiņu. Ja iestādei jau ir izmantojusi iespēju iepriekšējā pārskata perioda beigās un ja iestāde pēc tam palielina iespējas izmantojumu, uzrāda tikai papildu izmantoto summu.

    9. Klientu, kas ir privātpersonas vai MVU, veikti noguldījumi ietver noguldījumus, kuri definēti Deleģētās regulas Nr. 2015/61 3. panta 8. punktā.

    10. Attiecībā uz finansējumu, kas ir pagarināts pārskata perioda laikā un kas vēl ir atlicis pārskata perioda beigās, uzrāda vidējās starpības, kuras tobrīd (t. i., pārskata perioda beigās) tika piemērotas. Attiecībā uz C69.00 finansējumu, ko pagarina un kas vēl pastāv pārskata perioda beigās, uzskata par jaunu finansējumu.

    11. Atkāpjoties no pārējās 1.4. iedaļas, beztermiņa noguldījumu apjomu un starpību uzrāda tikai tad, ja noguldītājam nebija beztermiņa noguldījuma iepriekšējā pārskata periodā vai ja ir pieaugusi noguldījuma summa salīdzinājumā ar iepriekšējo atsauces datumu, un tādā gadījumā palielinājumu uzskata par jaunu finansējumu. Starpība ir starpība perioda beigās.

    12. Ja nekas nav uzrādāms, ar starpībām saistītās šūnas atstāj neaizpildītas.

    13. Norādes par konkrētām rindām:



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010.

    1.  Kopējais finansējums

    Visa finansējuma kopējo apjomu un vidējo svērto starpību iegūst attiecībā uz visiem šādiem laikposmiem saskaņā ar turpmāk minēto:

    a)  uz nakti 010. un 020. slejā;

    b)  ilgāk nekā uz nakti un ne vairāk kā uz 1 nedēļu (030. un 040. slejā);

    c)  ilgāk nekā uz 1 nedēļu un ne vairāk kā uz 1 mēnesi (050. un 060. slejā);

    d)  ilgāk nekā uz 1 mēnesi un ne vairāk kā uz 3 mēnešiem (070. un 080. slejā);

    e)  ilgāk nekā uz 3 mēnešiem un ne vairāk kā uz 6 mēnešiem (090. un 100. slejā);

    f)  ilgāk nekā uz 6 mēnešiem un ne vairāk kā uz 1 gadu (110. un 120. slejā);

    g)  ilgāk nekā uz 1 gadu un ne vairāk kā uz 2 gadiem (130. un 140. slejā);

    h)  ilgāk nekā uz 2 gadiem un ne vairāk kā uz 5 gadiem (150. un 160. slejā);

    i)  ilgāk nekā uz 5 gadiem un ne vairāk kā uz 10 gadiem (170. un 180. slejā).

    020.

    1.1.  No kā: Privātpersonu vai MVU finansējums

    Iegūtā privātpersonu vai MVU finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. kategorijā norādītā kopējā finansējuma.

    030.

    1.2.  No kā: nenodrošinātais korporatīvais finansējums

    Iegūtā nenodrošinātā korporatīvā finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. kategorijā norādītā kopējā finansējuma.

    040.

    1.3.  No kā: Nodrošinātais finansējums

    Iegūtā nodrošinātā finansējuma kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

    050.

    1.4.  No kā: augstākās prioritātes nenodrošinātie vērtspapīri

    Iegūto augstākās prioritātes nenodrošinātu vērtspapīru kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

    060.

    1.5.  No kā: Segtās obligācijas

    Visu emitēto segto obligāciju, kas apgrūtina iestādes pašu aktīvus, kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

    070.

    1.6.  No kā: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ABKV

    Emitēto ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, ieskaitot ar aktīviem nodrošinātus komerciālos vērtspapīrus, kopējais apjoms un vidējā svērtā starpība no 1. postenī norādītā kopējā finansējuma.

    1.5.   Finansējuma pagarinājums (C 70.00)

    1. Ar šo veidni paredzēts apkopot informāciju par tāda finansējuma apjomu, kam beidzas termiņš, un jauno iegūto finansējumu, proti, “finansējuma pagarinājumu” katru dienu tā mēneša laikā, kas ir pirms pārskata sniegšanas datuma.

    2. Iestādes kalendārās dienās uzrāda finansējumu, kam beidzas termiņš. saskaņā ar šādiem laika intervāliem atbilstoši sākotnējam termiņam:

    a) 

    uz nakti (010. līdz 040. slejā);

    b) 

    no 1 dienas līdz 7 dienām (050. līdz 080. slejā);

    c) 

    no 7 dienas līdz 14 dienām (090. līdz 120. slejā);

    d) 

    no 14 dienām līdz 1 mēnesim (130. līdz 160. slejā);

    e) 

    no 1 mēneša līdz 3 mēnešiem (170. līdz 200. slejā);

    f) 

    no 3 mēneša līdz 6 mēnešiem (210. līdz 240. slejā);

    g) 

    vairāk par 6 mēnešiem (250. līdz 280. slejā).

    3. Katram laika intervālam, kas norādīts 2. punktā, summu, kurai beidzas termiņš, norāda kreisajā slejā, finansējuma pagarināto summu norāda “Pagarinājums” slejā, jauno iegūto finansējumu norāda “Jauns finansējums” slejā un neto starpību starp jaunu finansējumu, no vienas puses, un finansējuma pagarinājumu mīnus finansējumu, kam beidzas termiņš, no otras puses, norāda labajā slejā.

    4. Kopējo neto naudas plūsmu norāda 290. slejā, un tā ir vienāda ar visu “Neto” sleju (t i., 040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu.

    5. Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) termiņfinansējumam, kam beidzas termiņš, norāda 300. slejā.

    6. Tāda finansējuma vidējo termiņu (dienās) finansējumam, kuru pagarina, norāda 310. slejā.

    7. Finansējuma vidējo termiņu (dienās) jaunajam termiņfinansējumam norāda 320. slejā.

    8. “Termiņa iestāšanās” summa ietver visas saistības, kuras finansējuma sniedzējs varēja līgumiski izņemt vai kuras bija maksājamas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi.

    9. “Pagarinājuma” summa ietver termiņa iestāšanās summu, kā noteikts 2. un 3. punktā, kas attiecīgajā pārskata perioda dienā joprojām ir iestādei. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi. Ja finansējums termiņu maina sakarā ar pagarinājuma notikumu, “pagarinājuma” summu norāda laika intervālā atbilstoši jaunajam termiņam.

    10. “Jaunā finansējuma” summas ietver faktiskās finansējuma ienākošās plūsmas attiecīgajā pārskata perioda dienā. To vienmēr uzrāda ar plusa zīmi.

    11. “Neto” summu uzskata par finansējuma izmaiņu konkrētā sākotnējā termiņa laika joslā attiecīgajā pārskata perioda dienā, un to aprēķina, “neto” slejā pievienojot jauno finansējumu, pieskaitot pagarināto finansējumu un atņemot finansējumu, kam iestājas termiņš.

    12. Norādes par konkrētām slejām:



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    no 010. līdz 040.

    Uz nakti

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 010. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 020. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu uz nakti, norāda 1.1.–1.31. posteņa 030. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas katru dienu, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst katru dienu, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 040. slejā.

    no 050. līdz 080.

    > 1 diena ≤ 7 dienas

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 050. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 060. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas dienas līdz vienai nedēļai, norāda 1.1.–1.31. posteņa 70. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 080. slejā.

    no 090. līdz 120.

    > 7 dienas ≤ 14 dienas

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 090. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 100. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no vienas nedēļas līdz divām nedēļām, norāda 1.1.–1.31. posteņa 110. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 120. slejā.

    no 130. līdz 160.

    > 14 dienas ≤ 1 mēnesis

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 130. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 140. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no divām nedēļām līdz vienam mēnesim, norāda 1.1.–1.31. posteņa 150. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 160. slejā.

    no 170. līdz 200.

    > 1 mēnesis ≤ 3 mēneši

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 170. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 180. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no viena mēneša līdz trijiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 190. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 200. slejā.

    no 210. līdz 240.

    > 3 mēneši ≤ 6 mēneši

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 210. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 220. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu no trijiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 230. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 240. slejā.

    no 250. līdz 280.

    > 6 mēneši

    Tāda finansējuma kopsummu, kam termiņš beidzas pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 250. slejā. Mēnešiem, kuros ir mazāk par 31 dienu, kā arī nedēļas nogalēm neatbilstošās rindas atstāj neaizpildītas.

    Tāda finansējuma kopsummu, kuru pagarina pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 260. slejā.

    Tāda jauna finansējuma kopsummu, kuru iegūst pārskata perioda attiecīgajā dienā ar sākotnēju termiņu virs sešiem mēnešiem, norāda 1.1.–1.31. posteņa 270. slejā.

    Neto starpību starp finansējumu, kam termiņš beidzas, no vienas puses, un pagarinājumu plus jauno finansējumu, ko iegūst, no otras puses, uzrāda 1.1.–1.31. posteņa 280. slejā.

    290.

    Kopējā neto naudas plūsma

    Kopējās neto naudas plūsmas norāda 290. slejā, un tās ir vienādas ar visu “Neto” sleju (040., 080., 120., 160., 200., 240. un 280.) summu.

    no 300. līdz 320.

    Vidējais termiņš (dienās)

    Visa finansējuma, kam beidzas termiņš, vidējo svērto termiņu (dienās) norāda 300. slejā. Vidēji svērto termiņu (dienās) visam finansējumam, ko pagarina, norāda 310. slejā, vidēji svērto termiņu (dienās) visam jaunajam finansējumam norāda 320. slejā.

    ▼M9




    XX PIELIKUMS

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR KOMPENSĒJOŠO KAPACITĀTI



    AMM VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes/veidņu grupas nosaukums

     

     

    KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJAS VEIDNES

    71

    C 71.00

    KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA EMITENTIEM



    C 71.00 – KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA DALĪJUMĀ PA EMITENTIEM

    Kopējās un būtiskās valūtas

     

    Kompensējošās kapacitātes koncentrācija dalījumā pa emitentiem

     

    Emitents

    LEI kods

    Emitenta sektors

    Emitenta rezidences vieta

    Produktu veids

    Valūta

    Kredītkvalitātes pakāpe

    Vērtība, novērtējot pēc tirgus cenas / nominālvērtība

    Centrālās bankas prasībām atbilstoša nodrošinājuma vērtība

    Rinda

    ID

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    010

    1.  DESMIT GALVENIE EMITENTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1,01

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    1,02

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    1,03

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    1,04

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1,05

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1,06

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    1,07

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    1,08

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    1,09

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    1,10

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    2.  VISI CITI POSTEŅI, KO IZMANTO KĀ KOMPENSĒJOŠO KAPACITĀTI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    ▼M10




    XXI PIELIKUMS

    NORĀDES PAR XX PIELIKUMĀ IEKĻAUTĀS VEIDNES “KOMPENSĒJOŠĀS KAPACITĀTES KONCENTRĀCIJA” (C 71.00) AIZPILDĪŠANU

    Kompensējošās kapacitātes koncentrācija (KKK) dalījumā pa emitentiem/darījumu partneriem (C 71.00)

    1. Lai apkopotu informāciju par pārskatu sniedzošo iestāžu kompensējošās kapacitātes koncentrāciju dalījumā pa desmit lielākajām aktīvu līdzdalībām vai likviditātes kredītlīnijām, kuras šim nolūkam piešķirtas iestādei veidnē C 71.00, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertās norādes.

    2. Ja emitentu vai darījuma partneri iedala pie vairāk nekā viena produkta veida, valūtas vai kredītkvalitātes pakāpes, uzrāda kopējo summu. Jāuzrāda tas produkta veids, valūta vai kredītkvalitātes pakāpe, kas attiecas uz kompensējošās kapacitātes koncentrācijas lielāko daļu.

    3. Kompensējošā kapacitāte C 71.00 ir tāda pati kā C 66.01 ar nosacījumu, ka aktīvi, kurus uzrāda kā kompensējošo kapacitāti attiecībā uz C 71.00, ir neapgrūtināti un pieejami iestādei, lai tos pārskata sniegšanas atsauces datumā konvertētu skaidrā naudā.

    4. Lai aprēķinātu koncentrāciju pārskatu veidnes C 71.00 vajadzībām dalījumā pa nozīmīgām valūtām, iestādes izmanto koncentrāciju visās valūtās.

    5. Ja emitents vai darījuma partneris pieder pie vairākām savstarpēji saistītu klientu grupām, to uzrāda tikai vienu reizi tajā grupā, kurai ir augstāka kompensējošās kapacitātes koncentrācija.

    6. Izņemot 120. rindu, kompensējošās kapacitātes koncentrāciju centrālā bankā kā emitentā vai darījumu partnerī neuzrāda šajā veidnē. Ja iestādei ir iepriekš izvietoti aktīvi centrālajā bankā standarta likviditātes operācijām un ja šie aktīvi ietilpst desmit galveno emitentu vai neapgrūtināto kompensējošās kapacitātes darījumu partneriem, iestāde norāda sākotnējo emitentu un sākotnējā ražojuma veidu.



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādes

    010.

    Emitenta nosaukums

    010. slejā lejupejošā secībā ieraksta neapgrūtinātu aktīvu desmit galveno emitentu vai iestādei piešķirtu neizmantotu likviditātes kredītlīniju darījumu partneru nosaukumus. Lielāko posteni uzrāda 1.01., nākamo lielāko posteni uzrāda 1.02. utt. Emitentus un darījumu partnerus, kas veido savstarpēji saistītu klientu grupu uzrāda kā vienu koncentrāciju.

    Emitenta vai darījumu partnera uzrādītais nosaukums ir tādas juridiskās personas pilns nosaukums, kas emitējusi aktīvus vai piešķīrusi likviditātes kredītlīnijas, tostarp jebkādas atsauces uz uzņēmuma veidu saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesībām.

    020.

    LEI kods

    Darījumu partnera juridiskās personas identifikācijas kods.

    030.

    Emitenta sektors

    Katru emitentu vai darījuma partneri, pamatojoties uz FINREP ekonomikas sektoru klasēm, klasificē vienā sektorā:

    i) vispārējās valdības; ii) kredītiestādes; iii) citas finanšu sabiedrības; iv) nefinanšu sabiedrības; v) mājsaimniecības.

    Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

    040.

    Emitenta mītnes valsts

    Izmanto emitenta vai darījuma partnera inkorporācijas valsts ISO kodu 3166-1-alpha-2, tostarp pseido ISO kodus starptautiskajām organizācijām, kas pieejami Eurostat “Balance of Payments Vademecum” jaunākajā izdevumā..

    Savstarpēji saistītu klientu grupām valsts nav jānorāda.

    050.

    Produkta veids

    010. slejā ierakstītos emitentus/darījuma partnerus klasificē produkta veida dalījumā atbilstoši produktam, kurā tiek turēts aktīvs vai saņemta likviditātes resursu rezerve, izmantojot šādus kodus treknrakstā:

    SrB (augstākās prioritātes obligācija)

    SubB (subordinētā obligācija)

    CP (komerciālais vērtspapīrs)

    CB (segtās obligācijas)

    US (PVKIU vērtspapīrs, t. i., finanšu instrumenti, kas apliecina līdzdalību pārvedamo vērtspapīru kolektīvā ieguldījumu uzņēmumā, vai vērtspapīrs, ko emitējis šāds uzņēmums)

    ABS (ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs)

    CrCl (kredītprasība)

    Eq (pašu kapitāls)

    Zelts (ja tas ir zelts materiālā veidā, ko var uzskatīt par vienu darījuma partneri)

    LiqL (iestādei piešķirta neizmantota likviditātes kredītlīnija)

    OPT (cits produkta veids)

    060.

    Valūta

    010. slejā ierakstītajiem emitentiem/darījuma partneriem piešķir tādu valūtas ISO kodu 060. slejā, kas atbilst saņemtā aktīva vai neizmantotās iestādei piešķirtās likviditātes kredītlīnijas denominācijai. Uzrāda valūtas vienības trīs burtu kodu saskaņā ar ISO 4217.

    Ja daudzvalūtu līnija ir daļa no koncentrācijas kompensējošā kapacitātē, līniju ierēķina pārējā koncentrācijā dominējošā valūtā. Attiecībā uz atsevišķo ziņošanu nozīmīgās valūtās, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktā, iestādes veic tās valūtas novērtēšanu, kurā varētu notikt plūsma, un norāda posteni tikai šajā nozīmīgajā valūtā saskaņā ar norādījumiem par nozīmīgu valūtu atsevišķu ziņošanu LCR saskaņā ar Regulu (ES) 2016/322.

    070.

    Kredītkvalitātes pakāpe

    Atbilstošo kredītkvalitātes pakāpi piešķir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, un tā ir tāda pati kā termiņu sadalījumā norādītajiem posteņiem. Ja reitinga nav, piešķir pakāpi “bez reitinga”.

    080.

    Tirgus vērtība/nominālvērtība

    Aktīvu tirgus vērtība vai patiesā vērtība, vai attiecīgā gadījumā – iestādei piešķirtās neizmantotās likviditātes kredītlīnijas nominālvērtība.

    090.

    Centrālās bankas prasībām atbilstoša nodrošinājuma vērtība

    Nodrošinājumartība saskaņā ar centrālās bankas noteikumiem par resursu rezervēm attiecībā uz konkrētiem aktīviem.

    Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.




    XXII PIELIKUMS



    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR AMM TERMIŅU SADALĪJUMU

    AMM VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes/veidņu grupas nosaukums

     

     

    TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE

    66

    C 66.01

    TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNE



    C 66.01 — TERMIŅU SADALĪJUMS

    Kopējās un būtiskās valūtas

    Kods

    ID

    Postenis

    Saskaņā ar līgumu paredzētās līdzekļu plūsmas maksāšanas termiņš

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    170

    180

    190

    200

    210

    220

    010 – 380

    1

    IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

     

    Uz nakti

    Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

    Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

    Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

    Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

    Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

    Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

    Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

    Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

    Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

    Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

    Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

    Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus

    010

    1.1.

    Saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem (ja tos neuzskata par privātpersonu vai MVU noguldījumiem)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1.1.

    Nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    030

    2.1.1.

    Regulētas segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    040

    3.1.1.

    Vērtspapīrošanas, kā termiņš ir pienācis

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    050

    4.1.1.

    Cits variants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    060

    1.2.

    Saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    070

    1.2.1.

    1. līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    080

    1.2.1.1.

    1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    090

    1.2.1.1.1.

    1. līmenis: centrālā banka

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    100

    1.2.1.1.2.

    1. līmenis (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    110

    1.2.1.1.3.

    1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    120

    1.2.1.1.4.

    1. līmenis (4.+ KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    130

    1.2.1.2.

    1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    140

    2.2.1.

    2.A līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    150

    1.2.2.1.

    2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    160

    1.2.2.2.

    2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    170

    1.2.2.3.

    2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    180

    3.2.1.

    2.B līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    190

    1.2.3.1.

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    200

    1.2.3.2.

    2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    210

    1.2.3.3.

    2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    220

    1.2.3.4.

    2.B līmenis: akcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    230

    1.2.3.5.

    2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    240

    4.2.1.

    Citi tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    250

    5.2.1.

    Citi aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    260

    1.3.

    Saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem (izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    270

    1.3.1.

    Stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    280

    2.3.1.

    Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    290

    3.3.1.

    Operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    300

    4.3.1.

    Kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    310

    5.3.1.

    Citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    320

    6.3.1.

    Centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    330

    7.3.1.

    Nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    340

    8.3.1.

    Citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    350

    1.4.

    Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    360

    1.5.

    No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    370

    1.6.

    Citas izejošās plūsmas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    380

    1.7.

    Izejošās plūsmas kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    390-720

    2

    IENĀKOŠĀS PLŪSMAS

     

    Uz nakti

    Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

    Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

    Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

    Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

    Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

    Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

    Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

    Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

    Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

    Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

    Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

    Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus

    390

    2.1.

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    400

    2.1.1.

    1. līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    410

    2.1.1.1.

    1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    420

    2.1.1.1.1.

    1. līmenis: centrālā banka

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    430

    2.1.1.1.2.

    1. līmenis (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    440

    2.1.1.1.3.

    1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    450

    2.1.1.1.4.

    1. līmenis (4.+ KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    460

    2.1.1.2.

    1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    470

    2.2.1.

    2.A līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    480

    2.1.2.1.

    2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    490

    2.1.2.2.

    2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    500

    2.1.2.3.

    2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    510

    2.3.1.

    2.B līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    520

    2.1.3.1.

    2.B līmenis: ABS (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    530

    2.1.3.2.

    2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    540

    2.1.3.3.

    2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    550

    2.1.3.4.

    2.B līmenis: akcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    560

    2.1.3.5.

    2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    570

    2.4.1.

    Citi tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    580

    2.5.1.

    Citi aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    590

    2.2.

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti:

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    600

    2.2.1.

    Klienti, kas ir privātpersonas vai MVU

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    610

    2.2.2.

    Nefinanšu komercsabiedrības

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    620

    2.2.3.

    Kredītiestādes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    630

    2.2.4.

    Citi finanšu klienti

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    640

    2.2.5.

    Centrālās bankas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    650

    2.2.6.

    Citi darījumu partneri

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    660

    2.3.

    Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    670

    2.4.

    No tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    680

    2.5.

    Pašu portfelī esoši vērtspapīri, kā termiņš beidzas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    690

    2.6.

    Citas ienākošās plūsmas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    700

    2.7.

    Ienākošās plūsmas kopā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    710

    2.8.

    Neto līgumiskā starpība

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    720

    2.9.

    Kumulētā neto līgumiskā starpība

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    730-1080

    3

    KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE

    Sākotnējie krājumi

    Uz nakti

    Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

    Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

    Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

    Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

    Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

    Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

    Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

    Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

    Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

    Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

    Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

    Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus

    730

    3.1.

    Monētas un banknotes

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    740

    3.2.

    Izņemamas centrālās bankas rezerves

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

    3.3.

    1. līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    760

    3.3.1.

    1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    770

    3.3.1.1.

    1. līmenis: centrālā banka

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    780

    3.3.1.2.

    1. līmenis (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    790

    3.3.1.3.

    1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    800

    3.3.1.4.

    1. līmenis (4.+ KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    810

    3.3.2.

    1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    820

    3.4.

    2.A līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    830

    3.4.1.

    2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    840

    3.4.3.

    2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    850

    3.4.4.

    2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    860

    3.5.

    2.B līmenis: tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    870

    3.5.1.

    2.B līmenis: ABS (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    880

    3.5.2.

    2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    890

    3.5.3.

    2.B līmenis: uzņēmuma obligācijas (KKP 1–3)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    900

    3.5.4.

    2.B līmenis: akcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    910

    3.5.5.

    2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    920

    3.6.

    Citi tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    930

    3.6.1.

    Centrālā valdība (1. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    940

    3.6.2.

    Centrālā valdība (2. un 3. KKP)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    950

    3.6.3.

    Akcijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    960

    3.6.4.

    Segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    970

    3.6.5.

    ABS

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    980

    3.6.6.

    Citi tirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    990

    3.7.

    Centrālo banku prasībām atbilstīgi netirgojami aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1000

    3.8.

    Neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1010

    3.8.1.

    līmenis: iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1020

    3.8.2.

    2.B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1030

    3.8.3.

    2.B līmenis: IAS iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1040

    3.8.4.

    Citi mehānismi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1050

    3.8.4.1.

    No grupas iekšējiem darījumu partneriem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1060

    3.8.4.2.

    No citiem darījumu partneriem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1070

    3.9.

    Neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1080

    3.10.

    Kumulētā kompensējošā kapacitāte

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1090-1130

    4

    IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS

     

    Uz nakti

    Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

    Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

    Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

    Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

    Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

    Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

    Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

    Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

    Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

    Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

    Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

    Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus

    1090

    4.1.

    Izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1100

    4.1.1.

    Piešķirtās kredītiespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1110

    4.1.1.1.

    ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1120

    4.1.1.2.

    Cits variants

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1130

    4.2.1.

    Likviditātes iespējas

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1140

    4.2.

    Izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1150-1290

    IZZIŅAS POSTEŅI

    Sākotnējie krājumi

    Uz nakti

    Pārsniedz uz nakti – līdz 2 dienām

    Pārsniedz 2 dienas – līdz 3 dienām

    Pārsniedz 3 dienas – līdz 4 dienām

    Pārsniedz 4 dienas – līdz 5 dienām

    Pārsniedz 5 dienas – līdz 6 dienām

    Pārsniedz 6 dienas – līdz 7 dienām

    Pārsniedz 7 dienas – līdz 2 nedēļām

    Pārsniedz 2 nedēļas – līdz 3 nedēļām

    Pārsniedz 3 nedēļas – līdz 30 dienām

    Pārsniedz 30 dienas – līdz 5 nedēļām

    Pārsniedz 5 nedēļas – līdz 2 mēnešiem

    Pārsniedz 2 mēnešus – līdz 3 mēnešiem

    Pārsniedz 3 mēnešus – līdz 4 mēnešiem

    Pārsniedz 4 mēnešus – līdz 5 mēnešiem

    Pārsniedz 5 mēnešus – līdz 6 mēnešiem

    Pārsniedz 6 mēnešus – līdz 9 mēnešiem

    Pārsniedz 9 mēnešus – līdz 12 mēnešiem

    Pārsniedz 12 mēnešus – līdz 2 gadiem

    Pārsniedz 2 gadus – līdz 5 gadiem

    Pārsniedz 5 gadus

    1200

    10.

    Grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1210

    11.

    Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1220

    12.

    Grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1230

    13.

    Centrālo banku prasībām atbilstīgi (augstas kvalitātes likvīdie aktīvi)

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1240

    14.

    Centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1270

    17.

    Rīcības noteiktas izejošās plūsmas no noguldījumiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1280

    18.

    Rīcības noteiktas ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1290

    19.

    Piešķirto iespēju rīcības noteiktais izmantojums

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     




    XXIII PIELIKUMS

    NORĀDES PAR XXII PIELIKUMA TERMIŅU SADALĪJUMA VEIDNES AIZPILDĪŠANU

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM

    I DAĻA. VISPĀRĪGAS NORĀDES

    1. Lai ņemtu vērā termiņu nesakritību iestādes darbībās (“termiņu sadalījums”) XXII pielikuma veidnē, iestādes piemēro šajā pielikumā ietvertos norādījumus.

    2. Termiņa sadalījuma uzraudzības instruments ietver līgumiski noteiktās plūsmas un iespējamās izejošās plūsmas. Līgumiski noteiktās plūsmas, kas izriet no juridiski saistošiem nolīgumiem, un atlikušo termiņu no pārskata datuma uzrāda saskaņā ar minēto juridisko nolīgumu noteikumiem.

    3. Iestādes ienākošās plūsmas neuzskaita divreiz.

    4. Slejā “sākotnējais krājums” uzrāda posteņu krājumu pārskata sniegšanas datumā.

    5. XXII pielikuma veidnē aizpilda tikai tukšās, baltās šūnas.

    6. Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas” ietver līgumiski noteiktas nākotnes naudas plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances posteņiem. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā derīgiem līgumiem.

    7. Termiņa sadalījuma veidnes iedaļa “Kompensējošā kapacitāte” atspoguļo neapgrūtināto aktīvu krājumu vai citus finansējuma avotus, kas iestādei pārskata sniegšanas datumā ir juridiski un praktiski pieejami, lai segtu iespējamo līgumisko starpību. Uzrāda tikai tās izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas, kas ir saskaņā ar pārskata sniegšanas datumā pastāvošiem līgumiem.

    8. Izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas attiecīgajās iedaļās “Izejošās plūsmas” un “Ienākošās plūsmas” uzrāda bruto vērtībā ar plusa zīmi. Maksājamās un saņemamās summas attiecīgi uzrāda izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas iedaļās.

    9. Termiņa sadalījuma veidnes iedaļā “Kompensējošā kapacitāte” izejošās plūsmas un ienākošās plūsmas uzrāda neto vērtībā ar plus zīmi, ja tā ir ienākošā plūsma, un ar negatīvu zīmi, ja tā ir izejošā plūsma. Attiecībā uz naudas plūsmām uzrāda maksājamās summas. Vērtspapīru plūsmas uzrāda pašreizējā tirgus vērtībā. Plūsmas, kas rodas no kredītlīnijām un likviditātes līnijām, uzrāda līgumiski noteiktajās pieejamajās summās.

    10. Līgumiski noteiktās plūsmas sadala pa 22 laika grupām atbilstīgi to atlikušajam termiņam, kur dienas nozīmē kalendārās dienas.

    11. Uzrāda visas līgumiski noteiktās plūsmas, tostarp visas būtiskās naudas plūsmas no nefinanšu darbībām, piemēram, nodokļus, piemaksas, dividendes un īres maksas.

    12. Lai iestādes piemērotu konservatīvu pieeju, nosakot plūsmu līgumiskos termiņus, tās nodrošina visu turpmāk minēto:

    a) 

    ja pastāv iespēja atlikt maksājumu vai saņemt avansa maksājumu, uzskata, ka iespēja ir izmantota, ja tā veicinātu izejošās plūsmas no iestādes vai atliktu ienākošās plūsmas iestādē;

    b) 

    ja iespēja veicināt izejošās plūsmas no iestādes ir tikai iestādes pašas ziņā, uzskata, ka iespēja ir izmantota tikai tādā gadījumā, ja tirgus sagaida, ka iestāde tā rīkosies. Uzskata, ka iespēja nav izmantota, ja tā veicinātu ienākošās plūsmas iestādē vai atliktu izejošās plūsmas no iestādes. Jebkuru izejošo naudas plūsmu, ko līgumiski izraisītu minētā ienākošā plūsma (kā pastarpinātā finansējuma gadījumā), uzrāda tajā pašā dienā, kad minēto ienākošo plūsmu;

    c) 

    visus beztermiņa noguldījumus un noguldījumus, kuriem nebeidzas termiņš, uzrāda 020. slejā kā “uz nakti”;

    d) 

    uzskata, ka beztermiņa repo vai aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumu un līdzīgu darījumu, ko jebkura puse var pārtraukt jebkurā dienā, termiņš ir uz nakti, ja vien paziņošanas periods nav ilgāks nekā viena diena; tādā gadījumā tos uzrāda attiecīgajā laika periodā saskaņā ar paziņošanas periodu;

    e) 

    uzskata, ka privātpersonu vai MVU termiņa noguldījumu ar priekšlaicīgas izņemšanas iespēju termiņš ir laika posms, kurā noguldījuma priekšlaicīgai izņemšanai nepiemērotu sodu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

    f) 

    ja iestāde nespēj noteikt minimālo līgumā noteiktā maksājuma grafiku attiecībā uz konkrētu posteni vai tā daļu, ievērojot šajā punktā paredzētos noteikumus, tā 220. slejā uzrāda posteni vai tā daļu kā 5 gadu laikposmu pārsniedzošu.

    13. Izejošās procentu plūsmas un ienākošās procentu plūsmas no visiem bilances un ārpusbilances instrumentiem ietver visos attiecīgajos “izejošās plūsmas” un “ienākošās plūsmas” iedaļu posteņos.

    14. Ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kuru termiņš beidzas, piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtas nākotnes darījumu un nenokārtotu ārvalstu valūtas tagadnes darījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam.

    15. Naudas plūsmas no nenokārtotiem darījumiem īsu laiku pirms norēķina uzrāda attiecīgajās rindās un intervālos.

    16. Posteņus, kur iestādei nav darījumu, piemēram, nav noteiktas kategorijas noguldījumu, atstāj neizpildītus.

    17. Neuzrāda kavējumu posteņus un tos posteņus, par kuriem iestādei ir pamats sagaidīt, ka tie netiks izpildīti.

    18. Ja saņemtais nodrošinājums ir ticis tālākieķīlāts darījumā, kura termiņš ir pēc darījuma, kurā iestāde saņēma nodrošinājumu, vērtspapīru izejošo plūsmu saņemtā nodrošinājuma patiesās vērtības summā uzrāda kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā grupā saskaņā ar tā darījuma termiņu, kurā tika saņemts nodrošinājums.

    19. Grupas iekšējie posteņi neietekmē pārskatu sniegšanu konsolidētā līmenī.

    II DAĻA. NORĀDES PAR KONKRĒTĀM RINDĀM



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010. līdz 380.

    1.  IZEJOŠĀS PLŪSMAS

    Izejošo naudas plūsmu kopsummu uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās.

    010.

    1.1.  saistības, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem

    Izejošās naudas plūsmas, kas ir no parāda vērtspapīriem, kurus emitējusi pārskatu sniedzošā iestāde, t. i., pašu emisijas.

    020.

    1.1.1.  nenodrošinātas obligācijas, kuru termiņš ir pienācis

    1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir nenodrošināts parāds, ko pārskatu sniedzošā iestāde emitējusi trešām personām.

    030.

    1.1.2.  regulētas segtās obligācijas

    1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir obligācijas, kas ir atbilstošas, lai tām piemērotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā vai Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteikto procedūru.

    040.

    1.1.3.  vērtspapīrošanas, kuru termiņš ir pienācis

    1.1. rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura ir vērtspapīrošanas darījumi ar trešām personām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktam.

    050.

    1.1.4.  cita veida

    rindiņā uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas izriet no emitētajiem vērtspapīriem, summa, kura nav uzrādīta iepriekš minētās apakškategorijās.

    060.

    1.2.  saistības, kas radušās no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas nodrošināti ar turpmāk minēto:

    visu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā.

    Piezīme Šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”.

    070.

    1.2.1.  1.līmenis: tirgojami aktīvi

    1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    080.

    1.2.1.1.  1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

    1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas.

    090.

    1.2.1.1.1.  1. līmenis: centrālā banka

    1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē.

    100.

    1.2.1.1.2.  1. līmenis (1. KKP)

    1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    110.

    1.2.1.1.3.  1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

    1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai kuru garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

    120.

    1.2.1.1.4.  1. līmenis (4.+ KKP)

    1.2.1.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 1.2.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

    130.

    1.2.1.2.  1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

    1.2.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

    140.

    1.2.2.  2.A līmenis: tirgojami aktīvi

    1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    150.

    1.2.2.1.  2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

    1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    160.

    1.2.2.2.  2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

    1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

    170.

    1.2.2.3.  2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

    1.2.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai kurus tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei.

    180.

    1.2.3.  2.B līmenis: tirgojami aktīvi

    1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri atbilstu Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantā noteiktajām prasībām, ja tie nenodrošinātu konkrēto darījumu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    190.

    1.2.3.1.  2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) (1. KKP)

    1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstošajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem jābūt pirmajai kredītkvalitātes pakāpei.

    200.

    1.2.3.2.  2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

    2.3.1. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām.

    210.

    1.2.3.3.  2.B līmenis: uzņēmumu obligācijas (1.-3. KKP)

    1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem.

    220.

    1.2.3.4.  2.B līmenis: akcijas

    1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar akcijām.

    230.

    1.2.3.5.  2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

    1.2.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir nodrošināta ar 2.B līmeņa aktīviem, kuri nav norādīti 1.2.3.1. līdz 1.2.3.4. postenī.

    240.

    1.2.4.  citi tirgojami aktīvi

    1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2. vai 1.2.3. posteņos.

    250.

    1.2.5.  citi aktīvi

    1.2. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3 vai 1.2.4.

    260.

    1.3.  saistības, kas nav uzrādītas 1.2. postenī un kas izriet no saņemtajiem noguldījumiem, izņemot noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums

    Izejošās naudas plūsmas, kas ir no visiem saņemtajiem noguldījumiem, izņemot 1.2. postenī uzrādītās izejošās naudas plūsmas un noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums. Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no atvasināto instrumentu darījumiem, uzrāda 1.4. vai 1.5. postenī.

    Noguldījumus uzrāda atbilstīgi to agrākajai iespējamajai līgumiski noteiktajai termiņa dienai. Noguldījumus, ko var nekavējoties izņemt bez iepriekšēja paziņojuma (“pieprasījuma noguldījumi”), vai noguldījumus, kuriem netuvojas termiņš, uzrāda grupā “uz nakti”.

    270.

    1.3.1  stabili privātpersonu vai MVU noguldījumi

    1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un 24. pantu.

    280.

    1.3.2.  citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

    1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no privātpersonu vai MVU noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.1. postenī.

    290.

    1.3.3.  operacionālie noguldījumi

    1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

    300.

    1.3.4.  kredītiestāžu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestāžu noguldījumiem un kas nav uzrādīta 1.3.3. postenī.

    310.

    1.3.5.  citu finanšu klientu noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientu noguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 1.3.3. un 1.3.4. postenī.

    320.

    1.3.6.  centrālo banku noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālo banku noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

    330.

    1.3.7.  nefinanšu komercsabiedrību noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    1.3. postenī uzrādītā izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrību noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

    340.

    1.3.8.  citu darījumu partneru noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    1.3. postenī uzrādīto izejošo naudas plūsmu summa, kas ir no noguldījumiem, kuri nav uzrādīti 1.3.1. līdz 1.3.7. postenī.

    350.

    1.4.  ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

    To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu termiņa pienākšanas, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās.

    360.

    1.5.  no tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs kreditoru parāds, kuri nav uzrādīti 1.4. postenī

    To izejošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitīto līgumu atvasināto instrumentu kreditoru parādu pozīcijām, izņemot izejošās naudas plūsmas, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 1.4. postenī.

    Kopsumma atspoguļo norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma.

    Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.

    1.  Naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz ko pastāv nodrošinājuma nolīgums, kurā pieprasīts pilnīgs (vai pietiekams) darījuma partnera riska darījumu nodrošinājums, izslēdz no termiņa sadalījuma veidnēm; visas ar minētajiem atvasinātajiem instrumentiem saistītās naudas, vērtspapīru, naudas nodrošinājuma un vērtspapīru nodrošinājuma plūsmas izslēdz no veidnēm. Naudas un vērtspapīru nodrošinājuma krājumus, kas jau saņemti vai sniegti saistībā ar nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, neiekļauj termiņa sadalījuma veidnes 3. iedaļas slejā “Krājums”, kurā ietverta kompensējošā kapacitāte, izņemot naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar drošības rezervju pieprasījumiem (“naudas vai vērtspapīru nodrošinājumu plūsmām”), kas drīzumā maksājami, bet vēl nav apmaksāti. Otro gadījumu attiecībā uz naudas nodrošinājumu atspoguļo 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas), un attiecībā uz vērtspapīru nodrošinājumu atspoguļo 3. iedaļā (kompensējošā kapacitāte).

    2.  Attiecībā uz naudas un vērtspapīru ienākošajām un izejošajām plūsmām saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav nodrošinājuma nolīguma vai pieprasīts tikai daļējs nodrošinājums, nošķirti līgumus, kas ietver iespējas, un citus līgumus:

    a)  plūsmas, kas saistītas ar iespēju līgumiem līdzīgiem atvasinātajiem instrumentiem, iekļauj tikai tad, ja norunas cena ir zemāka (pirkšanas gadījumā) vai augstāka (pārdošanas gadījumā) par tirgus cenu (“ar pozitīvu iekšējo vērtību”). Šo plūsmu aizstājējvērtību nosaka, piemērojot abus turpmāk minētos elementus:

    i)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā ienākošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) iespējas līguma vēlākajā izmantošanas datumā, ja bankai ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

    ii)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā izejošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) iespējas līguma agrākajā izmantošanas datumā, ja bankas darījuma partnerim ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

    b)  ar citiem līgumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, saistītas plūsmas iekļauj, līgumiski noteiktās bruto naudas plūsmas projicējot attiecīgajos laika intervālos 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) un likvīdo vērtspapīru līgumiski noteiktās plūsmas projicējot termiņa sadalījuma kompensējošajā kapacitātē, izmantojot pašreizējās pārskata sniegšanas datumā piemērojamās no tirgus izsecināmās nākotnes līgumu procentu likmes, ja summas vēl nav noteiktas.

    370.

    1.6  citas izejošās naudas plūsmas

    Visu citu to izejošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. vai 1.5. postenī. Iespējamās izejošās plūsmas šeit neuzrāda.

    380.

    1.7.  izejošās naudas plūsmas kopā

    1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. un 1.6. postenī uzrādīto izejošo plūsmu summa.

    390. līdz 700.

    2.  IENĀKOŠĀS PLŪSMAS

    390.

    2.1.  naudas līdzekļi, kuri pienākas no nodrošinātiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kas ir nodrošināti ar turpmāk minēto:

    visu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas ir no nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. pantā.

    Šeit uzrāda tikai naudas plūsmas; vērtspapīru plūsmas, kuras saistītas ar nodrošinātajiem aizdevumiem un kapitāla tirgus darījumiem, uzrāda iedaļā “Kompensējošā kapacitāte”.

    400.

    2.1.1.  1. līmenis: tirgojami aktīvi

    2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    410.

    2.1.1.1.  1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

    2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav segtās obligācijas.

    420.

    2.1.1.1.1.  1. līmenis: centrālā banka

    2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai kurus tās garantē.

    430.

    2.1.1.1.2.  1. līmenis (1. KKP)

    2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kuru nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    440.

    2.1.1.1.3.  1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

    2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

    450.

    2.1.1.1.4.  1. līmenis (4.+ KKP)

    2.1.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu, kas nav norādītas 2.1.1.1.1. postenī, summa, kura nodrošināta ar aktīviem, kas ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

    460.

    2.1.1.2.  1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

    2.1.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

    470.

    2.1.2.  2.A līmenis: tirgojami aktīvi

    2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    480.

    2.1.2.1.  2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

    2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    490.

    2.1.2.2.  2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

    2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

    500.

    2.1.2.3.  2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

    2.1.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem ir vai nu pirmā vai otrā kredītkvalitātes pakāpe.

    510.

    2.1.3.  2.B līmenis: tirgojami aktīvi

    2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    520.

    2.1.3.1.  2.B līmenis ABS (1. KKP)

    2.1.3 postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kuras nodrošinājums ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, tostarp ar mājokļu hipotēkām nodrošināti vērtspapīri (RMBS).

    530.

    2.1.3.2.  2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

    2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar segtajām obligācijām.

    540.

    2.1.3.3.  2.B līmenis: uzņēmumu obligācijas (1.-3. KKP)

    2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar uzņēmuma parāda vērtspapīriem.

    550.

    2.1.3.4.  2.B līmenis: akcijas

    2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar akcijām.

    560.

    2.1.3.5.  2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

    2.1.3. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir nodrošināta ar 2.B līmeņa aktīviem, kuri nav norādīti 2.1.3.1. līdz 2.1.3.4. postenī.

    570.

    2.1.4.  citi tirgojami aktīvi

    2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar tirgojamiem aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2. vai 2.1.3. posteņos.

    580.

    2.1.5.  citi aktīvi

    2.1. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas nodrošināta ar aktīviem, kuri nav uzrādīti 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3. vai 2.1.4. posteņos.

    590.

    2.2.  naudas līdzekļi, kuri pienākas, bet kuri nav uzrādīti 2.1. postenī un kuri izriet no aizdevumiem un avansiem, kas piešķirti:

    Ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem un avansiem

    Ienākošās naudas plūsmas uzrāda vēlākajā līgumiski noteiktajā atmaksāšanas dienā. Attiecībā uz atjaunojamām iespējām tiek uzskatīts, ka spēkā esošais aizdevums ir pagarināts un visus atlikumus uzskata par piešķirtām iespējām.

    600.

    2.2.1.  mazumtirdzniecības klienti

    2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no fiziskām personām vai MVU saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

    610.

    2.2.2.  nefinanšu komercsabiedrības

    2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no nefinanšu komercsabiedrībām.

    620.

    2.2.3.  kredītiestādes

    2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no kredītiestādēm.

    630.

    2.2.4.  citi finanšu klienti

    2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no finanšu klientiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu un kas nav uzrādīta 2.2.3 postenī.

    640.

    2.2.5.  centrālās bankas

    2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no centrālām bankām.

    650.

    2.2.6  citi darījumu partneri

    2.2. postenī uzrādīto ienākošo naudas plūsmu summa, kas ir no citiem darījumu partneriem, kuri nav minēti 2.2.1.–2.2.5. iedaļā.

    660.

    2.3.  ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumi, kā termiņš beidzas

    Līgumiski noteiktu ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas izriet no ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu darījumu termiņa iestāšanās, piemēram, no pamatsummas apmaiņas līguma termiņa beigās.

    Tas piemērojamajos veidnes laika intervālos atspoguļo dažādu valūtu mijmaiņas līgumu, ārvalstu valūtastūlītējus un termiņdarījumu nosacīto vērtību, beidzoties termiņam.

    670.

    2.4.  no tādiem atvasinātiem instrumentiem izrietošs debitoru parāds, kuri nav uzrādīti 2.3. postenī

    To līgumiski noteikto ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kura izriet no Regulas 575/2013 II pielikumā norādīto līgumu atvasināto instrumentu debitoru parādu pozīcijām, izņemot ienākošās naudas plūsmas, kas ir no ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem, kuru termiņš beidzas un kurus uzrāda 2.3. postenī.

    Kopsumma ietver norēķinu summas, tostarp neizpildītus drošības rezervju pieprasījumus no pārskata datuma.

    Kopsumma ietver 1. un 2. punkta summas dažādos laika intervālos.

    1.  Naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz ko pastāv nodrošinājuma nolīgums, kurā pieprasīts pilnīgs (vai pietiekams) darījuma partnera riska darījumu nodrošinājums, izslēdz no abām termiņa sadalījuma veidnēm, un visas naudas plūsmas, vērtspapīrus, naudas nodrošinājumu un vērtspapīru nodrošinājumu, kas ir saistīti ar minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, izslēdz no veidnes. Naudas un vērtspapīru nodrošinājuma krājumus, kas jau saņemti vai sniegti saistībā ar nodrošinātiem atvasinātajiem instrumentiem, neiekļauj termiņa sadalījuma veidnes 3. iedaļas slejā “Krājums”, kurā ietverta kompensējošā kapacitāte, izņemot naudas un vērtspapīru plūsmas saistībā ar drošības rezervju pieprasījumiem, kas drīzumā maksājami, bet vēl nav apmaksāti. Otro gadījumu attiecībā uz naudas nodrošinājumu atspoguļo 1.6. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas), un attiecībā uz vērtspapīru nodrošinājumu termiņa sadalījumā atspoguļo 3. iedaļā (kompensējošā kapacitāte).

    2.  Attiecībā uz naudas un vērtspapīru ienākošajām un izejošajām plūsmām saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, kuriem nav nodrošinājuma nolīguma vai pieprasīts tikai daļējs nodrošinājums, nošķirti līgumus, kas ietver iespējas, un citus līgumus:

    a)  plūsmas, kas saistītas ar iespēju līgumiem līdzīgiem atvasinātajiem instrumentiem, iekļauj tikai tad, ja tie ir ar pozitīvu iekšējo vērtību. Šo plūsmu aizstājējvērtību nosaka, piemērojot abus turpmāk minētos elementus:

    i)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā ienākošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) iespējas līguma vēlākajā izmantošanas datumā, ja bankai ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

    ii)  iekļaujot pašreizējo tirgus vērtību vai līguma neto pašreizējo vērtību kā izejošo naudas plūsmu termiņa sadalījuma veidnes 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) iespējas līguma agrākajā izmantošanas datumā, ja bankas darījuma partnerim ir tiesības izmantot iespējas līgumu;

    b)  ar citiem līgumiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, saistītas plūsmas iekļauj, līgumiski noteiktās bruto naudas plūsmas projicējot attiecīgajos laika intervālos 1.5. rindiņā (atvasināto instrumentu izejošās naudas plūsmas) un 2.4. rindiņā (atvasināto instrumentu ienākošās naudas plūsmas) un likvīdo vērtspapīru līgumiski noteiktās plūsmas projicējot termiņa sadalījuma kompensējošajā kapacitātē, izmantojot pašreizējās pārskata sniegšanas datumā piemērojamās no tirgus izsecināmās nākotnes līgumu procentu likmes, ja summas vēl nav noteiktas.

    680.

    2.5.  pašu portfelī esoši vērtspapīri, kā termiņš beidzas

    Ienākošo plūsmu summa, kas ir pamatsummas atmaksa no pašu ieguldījumiem, kuru termiņš ir pienācis un kuri ir ņemti obligāciju veidā un uzrādīti saskaņā ar to atlikušo līgumiski noteikto termiņu. Šajā postenī ietver ienākošās naudas plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš, ko uzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tādēļ tad, kad pienāk vērtspapīra termiņš, to uzrāda kā vērtspapīru izejošo plūsmu kompensējošā kapacitātē un līdz ar to šeit kā ienākošo naudas plūsmu.

    690.

    2.6  citas ienākošās naudas plūsmas

    Visu citu to ienākošo naudas plūsmu kopsumma, kas nav uzrādītas iepriekš 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. vai 2.5. postenī. Iespējamās ienākošās plūsmas šeit neuzrāda.

    700.

    2.7.  ienākošās naudas plūsmas kopā

    2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. posteņos uzrādīto ienākošo plūsmu summa.

    710.

    2.8.  neto līgumiskā starpība

    2.7. postenī uzrādītās ienākošās plūsmas kopā, atskaitot 1.7. postenī uzrādītās izejošās plūsmas kopā.

    720.

    2.9.  kumulētā neto līgumiskā starpība

    Kumulētā neto līgumiskā starpība no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai.

    730-1080

    3.  KOMPENSĒJOŠĀ KAPACITĀTE

    Termiņu sadalījuma “kompensējošajā kapacitātē” iekļauj informāciju par to, kā attīstās iestādes līdzdalība dažādu likviditātes pakāpju aktīvos, tostarp tirgojamos aktīvos un centrālās bankas prasībām atbilstošos aktīvos, kā arī iestādei līgumiski piešķirtās iespējās.

    Konsolidētajā līmenī sniedzot pārskatu par atbilstību centrālās bankas prasībām, pamatā ir noteikumi par atbilstību centrālās bankas prasībām, kas ir piemērojamas katrai konsolidētajai iestādei tās jurisdikcijā.

    Ja kompensējošā kapacitāte attiecas uz tirgojamiem aktīviem, iestādes sniedz pārskatu par tirgojamiem aktīviem, ko tirgos lielos, dziļos un aktīvos repo vai skaidras naudas tirgos, kam raksturīgs zems koncentrācijas līmenis.

    Kompensējošās kapacitātes slejās uzrādītie aktīvi ietver tikai neapgrūtinātos aktīvus, kas iestādei ir pieejami, lai tos jebkurā laikā konvertētu skaidrā naudā ar mērķi aizpildīt līgumisko līgumiskā starpību starp ienākošajām naudas plūsmām un izejošajām naudas plūsmām attiecīgajā laika periodā. Šajā nolūkā piemēro apgrūtināto aktīvu definīciju, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulā (ES) 2015/61. Aktīvus neizmanto, lai sniegtu kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai lai segtu darbības izmaksas (piemēram, īres un algas); aktīvus pārvalda ar skaidru vienīgo nodomu tos izmantot kā iespējamo līdzekļu avotu.

    Aktīvus, ko iestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu un vērtspapīru finansēšanas darījumos (VFD), var uzskatīt par daļu no kompensējošās kapacitātes, ja tos tur iestādē, ja tie nav bijuši tālākieķīlāti un ja tie ir juridiski un uz līgumu pamata pieejami iestādes izmantošanai.

    Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas gadījumos, ja iestāde uzrāda iepriekš izvietotos aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, tā nenorāda minēto iespēju attiecīgo kapacitāti 3.8. postenī.

    Iestādes uzrāda aktīvus, ja tie atbilst rindas aprakstam un ir pieejami pārskata sniegšanas datumā, kā sākotnējs krājums 010. slejā.

    Kompensējošajā kapacitātē 020. līdz 220. slejā ir ietvertas līgumiski noteiktās plūsmas. Ja iestādei ir iesaistījusies repo darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī izejošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā izejošajā naudas plūsmas intervālā 1.2. postenī. Ja iestādei ir iesaistījusies aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumā, aktīvs, kas tiek pārdots ar atpirkšanu, tiek atgriezts kā ienākošā vērtspapīru plūsma termiņa grupā, kurā pienāk repo darījuma termiņš. Tāpat arī ienākošo naudas plūsmu no repo darījuma, kā termiņš beidzas, uzrāda attiecīgajā ienākošās naudas plūsmas intervālā 2.1. postenī. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus uzrāda kā līgumiski noteiktas vērtspapīru ienākošās un izejošās plūsmas kompensējošās kapacitātes iedaļā attiecīgajā termiņu grupā, kurā pienāk minēto mijmaiņas darījumu termiņš.

    Izmaiņas līgumiski noteiktās kredītlīniju un likviditātes līniju, kas uzrādītas 3.8. postenī, pieejamajā summā uzrāda kā plūsmu attiecīgajā laika intervālā. Ja kādai iestādei ir noguldījums uz nakti centrālajā bankā, attiecībā uz minēto posteni noguldījuma summu uzrāda kā sākotnēju krājumu 3.2. postenī un kā izejošo naudas plūsmu termiņa grupā “uz nakti”. Attiecīgi izrietošo naudas plūsmu uzrāda 2.2.5. postenī.

    Vērtspapīrus, kā termiņš beidzas, kompensējošajā kapacitātē uzrāda, pamatojoties uz to līgumiski noteikto termiņu. Kad pienāk vērtspapīra termiņš, to svītro no aktīvu kategorijas, kurā tas ir bijis sākotnēji uzrādīts, un tam piemēro tādu procedūru kā izejošai vērtspapīru plūsmai, un no tā izrietošo ienākošo naudas plūsmu uzrāda 2.5. postenī.

    Visas vērtspapīru vērtības uzrāda attiecīgajā intervālā pašreizējā tirgus vērtībā.

    3.8. postenī uzrāda tikai līgumiski noteiktās pieejamās summas.

    Lai izvairītos no divkāršas uzskaitīšanas, ienākošās naudas plūsmas neuzskaita kompensējošās kapacitātes 3.1. vai 3.2. postenī.

    Posteņus kompensējošajā kapacitātē uzrāda šajās turpmāk norādītajās apakškategorijās.

    730.

    3.1.  monētas un banknotes

    Naudas kopsumma, kas ir no monētām un banknotēm.

    740.

    3.2.  izņemamas centrālās bankas rezerves

    Centrālo banku rezervju kopsumma saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, kas ir izņemama vēlākais uz nakti.

    Vērtspapīrus, kas ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē, neuzrāda šeit.

    750.

    3.3.  1. līmenis: tirgojami aktīvi

    Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 10. pantu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 1. līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    760.

    3.3.1.  1. līmenis: izņemot segtās obligācijas

    3.3. postenī uzrādītā summa, kas nav segtās obligācijas.

    770.

    3.3.1.1.  1. līmenis: centrālā banka

    3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām bankām vai ko tās garantē.

    780.

    3.3.1.2.  1. līmenis (1. KKP)

    3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    790.

    3.3.1.3.  1. līmenis (2. KKP, 3. KKP)

    3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

    800.

    3.3.1.4.  1. līmenis (4. KKP)

    3.3.1. postenī uzrādītā summa, kas nav norādīta 3.3.1.1. postenī un ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret emitentu vai garantijas devēju vai ko garantē emitents vai garantijas devējs, kuram norīkota ĀKNI ir piešķīrusi ceturto vai zemāku kredītkvalitātes pakāpi.

    810.

    3.3.2.  1. līmenis: segtās obligācijas (1. KKP)

    3.3. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu tikai 1. KKP segtās obligācijas ir atbilstošas kā 1. līmeņa aktīvi.

    820.

    3.4.  2.A līmenis: tirgojami aktīvi

    Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 11. pantu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    830.

    3.4.1.  2.A līmenis: uzņēmuma obligācijas (1. KKP)

    3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    840.

    3.4.2.  2.A līmenis: segtās obligācijas (1. KKP, 2. KKP)

    3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas, kurām norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo vai otro kredītkvalitātes pakāpi.

    850.

    3.4.3.  2.A līmenis: publiskais sektors (1. KKP, 2. KKP)

    3.4. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālajām valdībām, centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām vai ko tās garantē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu visiem 2.A līmenim atbilstošajiem publiskā sektora aktīviem jābūt vai nu pirmajai vai otrajai kredītkvalitātes pakāpei.

    860.

    3.5.  2.B līmenis: tirgojami aktīvi

    Tirgojamu aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 7., 8. un 12. vai 13. pantu.

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 15. pantu, kuras uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, uzrāda turpmāk minētajās apakškategorijās, kas atbilst to pamatā esošajiem aktīviem.

    870.

    3.5.1.  2.B līmenis ABS (1. KKP)

    3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (tostarp RMBS). Jāņem vērā, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu visiem 2.B līmenim atbilstīgajiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem ir pirmā kredītkvalitātes pakāpe.

    880.

    3.5.2.  2.B līmenis: segtās obligācijas (1.–6. KKP)

    3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas.

    890.

    3.5.3.  2.B līmenis: uzņēmumu obligācijas (1.-3. KKP)

    3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir uzņēmuma parāda vērtspapīri.

    900.

    3.5.4.  2.B līmeņa akcijas

    3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas.

    910.

    3.5.5.  2.B līmenis: publiskais sektors (3.–5. KKP)

    3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir 2.B līmeņa aktīvi, kuri nav uzrādīti 3.5.1.–3.5.4. posteņos.

    920.

    3.6.  citi tirgojami aktīvi

    To tirgojamo aktīvu tirgus vērtību, kuri nav norādīti 3.3., 3.4. vai 3.5. postenī.

    Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās.

    930.

    3.6.1  centrālā valdība (1. KKP)

    3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi pirmo kredītkvalitātes pakāpi.

    940.

    3.6.2  centrālā valdība (2.-3. KKP)

    3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir aktīvi, kuri ir prasījumi pret centrālo valdību vai ko garantē centrālā valdība, kurai norīkota ĀKNI ir piešķīrusi otro vai trešo kredītkvalitātes pakāpi.

    950.

    3.6.3  akcijas

    3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir akcijas.

    960.

    3.6.4.  segtās obligācijas

    3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir segtās obligācijas.

    970.

    3.6.5.  ABS

    3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir ABS.

    980.

    3.6.6.  citi tirgojami aktīvi

    3.6. postenī uzrādītā summa, kas ir cits tirgojams aktīvs, kurš nav uzrādīts 3.6.1.–3.6.5. posteņos.

    990.

    3.7.  centrālo banku prasībām atbilstoši netirgojami aktīvi

    Tādu netirgojamo aktīvu kopējā uzskaites vērtība, kuri ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

    Iestādes atstāj šo lauku neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/233 (1) iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri. Grupas ietvaros vai iestādes pašas emitētos vērtspapīrus un vērtspapīru plūsmas no citiem tirgojamiem aktīviem aktīvi neuzrāda kompensējošajā kapacitātē. Tomēr naudas plūsmas no šādiem posteņiem uzrāda veidnes 1. un 2. iedaļas attiecīgajās daļās.

    1000.

    3.8.  neizmantotas saņemtās piešķirtās iespējas

    Neizmantotu piešķirto iespēju, kas piešķirtas pārskatu sniedzošajai iestādei, kopsumma. Tie ietver līgumiski neatsaucamas iespējas. Iestādes uzrāda pazeminātu summu gadījumos, kad iespējamās nodrošinājuma vajadzības izmantot šīs iespējas pārsniedz nodrošinājuma pieejamību.

    Lai izvairītos no divkāršas iespēju uzskaitīšanas gadījumos, kad pārskatu sniedzošā iestāde attiecībā uz neizmantotām iespējām aktīvus jau ir izvietojusi kā nodrošinājumu un jau ir uzrādījusi aktīvus 3.1. līdz 3.7. postenī, minētās iespējas neuzrāda 3.8. postenī. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pārskatu sniedzošajai iestādei varētu nākties izvietot aktīvus kā nodrošinājumu, lai kredītlīniju izmantotu tādā apmērā, kā uzrādīts šajā laukā.

    1010.

    3.8.1.  1. līmeņa iespējas

    3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir centrālās bankas nodrošināta iespēja saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    1020.

    3.8.2.  2.B līmenis: ierobežota izmantojuma iespējas

    3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir iespējas saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 14. pantu.

    1030.

    3.8.3.  2.B līmenis: IAS iespējas

    3.8. postenī uzrādītā summa, kas ir likviditātes finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu.

    1040.

    3.8.4.  citas iespējas

    3.8. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.1.–3.8.3. posteņos uzrādīto summu.

    1050.

    3.8.4.1.  no grupas iekšējiem darījumu partneriem

    3.8.4. postenī uzrādītā summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    1060.

    3.8.4.2.  no citiem darījumu partneriem

    3.8.4. postenī uzrādītā summa, izņemot 3.8.4.1. postenī uzrādīto summu.

    1070.

    3.9.  neto izmaiņas kompensējošajā kapacitātē

    Uzrāda neto izmaiņas riska darījumos ar 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. posteni, kas attiecīgi atspoguļo centrālās bankas, vērtspapīru plūsmas un piešķirtās kredītlīnijas noteiktā laika intervālā.

    1080.

    3.10.  kumulētā kompensējošā kapacitāte

    Kompensējošās kapacitātes kumulētā summa no pārskata sniegšanas datuma līdz attiecīgā laika intervāla augšējai robežai.

    1090. līdz 1140.

    4.  IESPĒJAMĀS SITUĀCIJAS

    Termiņu sadalījuma “Iespējamās situācijās” iekļauj informāciju par iespējamām izejošajām plūsmām.

    1090.

    4.1.  izejošās plūsmas no piešķirtajām iespējām

    Izejošās naudas plūsmas, kas izriet no piešķirtajām iespējām. Maksimālo summu, ko var izmantot noteiktā laika posmā, iestādes uzrāda kā izejošo plūsmu. Attiecībā uz atjaunojamām kredītiespējām uzrāda tikai summu, kas pārsniedz esošo aizdevumu.

    1010.

    4.1.1  saistītie kredīti

    4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no piešķirtajām kredītiespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31. pantu.

    1110.

    4.1.1.1.  ko saņēmējs uzskata par 2.B līmeņa iespējām

    4.1.1. postenī uzrādītā summa, ko uzskata par likviditātes finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktu.

    1120.

    4.1.1.2.  cita veida

    4.1.1. postenī uzrādītā summa, izņemot 4.1.1.1. postenī uzrādīto summu.

    1130.

    4.1.2.  likviditātes iespējas

    4.1. postenī uzrādītā summa, kas ir no likviditātes iespējām saskaņā ar Regulas (ES) 2015/61 31.pantu.

    1140.

    4.2.  izejošās plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanas robežvērtību

    Iestādes šeit norāda iestādes kredītkvalitātes būtiskas pasliktināšanās sekas, kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazeminājumam vismaz par trim pakāpēm.

    Pozitīvas vērtības atspoguļo iespējamās izejošās plūsmas, un negatīvās vērtības atspoguļo sākotnējo saistību samazinājumu.

    Ja pazeminājuma sekas ir nenokārtoto saistību pirmstermiņa dzēšana, attiecīgās saistības uzrāda ar negatīvu zīmi laika joslā, kurā tās uzrāda 1. postenī, un vienlaikus ar pozitīvu zīmi laika joslā, kurā iestājas saistību termiņš, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā.

    Ja pazemināšanas sekas ir drošības rezerves pieprasījums, iesniedzamā nodrošinājuma tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad prasība stājas spēkā, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanas datumā.

    Ja pazeminājuma sekas ir izmaiņas to vērtspapīru tālākieķīlāšanas tiesībās, kas saņemti kā nodrošinājums no darījumu partneriem, attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtību uzrāda ar pozitīvu zīmi laika joslā, kad vērtspapīri vairs nav pieejami pārskatu sniedzošajai iestādei, ja pazeminājuma sekas kļūtu piemērojamas pārskata sniegšanasdatumā.

    1150. līdz 1290.

    5.  IZZIŅAS POSTEŅI

    1200.

    10.  grupas iekšējās vai IAS izejošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas)

    1.1.,1.2., 1.3., 1.5., 1.6. posteņu izejošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    1210.

    11.  grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas (izņemot ārvalstu valūtas un vērtspapīrus, kuriem iestājas termiņš)

    2.1., 2.2., 2.4., 2.6. posteņu ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    1220.

    12.  grupas iekšējās vai IAS ienākošās plūsmas no vērtspapīriem, kuriem iestājas termiņš

    2.5. postenī uzrādīto ienākošo plūsmu summa, ja darījuma partneris ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    1230.

    13.  centrālo banku prasībām atbilstoši augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

    3.3., 3.4. un 3.5. postenī uzrādītā summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

    Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulas (ES) 2015/233 pielikumā iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

    1240.

    14.  centrālo banku prasībām atbilstīgi aktīvi, kas nav augstas kvalitātes likvīdie aktīvi

    Šāda summa:

    i)  3.6. postenī uzrādīto vērtību summa, kas ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī;

    ii)  pašu emisijas, kuras ir atbilstošs nodrošinājums standarta likviditātes operācijām centrālajā bankā, kur iestādei ir tieša piekļuve tās konsolidācijas līmenī.

    Iestādes atstāj šo aili neaizpildītu attiecībā uz aktīviem, kuri denominēti valūtā, kas Regulā (ES) 2015/233 iekļauta kā valūta, kuras atbilstība centrālās bankas prasībām definēta ļoti šauri.

    1270.

    17.  rīcības noteiktās izejošās plūsmas no noguldījumiem

    1.3. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

    Sadalījums atspoguļo noguldījumu “pastāvību”.

    Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neiekļauj informāciju par jaunām darījumdarbības aktivitātēm.

    Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.

    1280.

    18.  rīcības noteiktās ienākošās plūsmas no aizdevumiem un avansiem

    2.2. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto termiņu pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

    Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes.

    Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējām vajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir noteikti jāaizpilda.

    1290.

    19.  Piešķirto iespēju rīcības noteiktā izmantošana

    4.1. postenī uzrādītā summa, kuru pārdala laika intervālos saskaņā ar rīcības noteikto izmantojuma līmeni un no tā izrietošām likviditātes vajadzībām pēc ierastās darbības scenārija, ko izmanto pārskatu sniedzošās iestādes likviditātes riska pārvaldībai. Šajā ailē “ierastās darbības scenārijs” nozīmē “situāciju bez likviditātes stresa pieņēmuma”.

    Postenis neatspoguļo darījumdarbības plāna pieņēmumus, un tādēļ tajā neņem vērā jaunās darījumdarbības aktivitātes.

    Sadale dažādos laika intervālos tiek veikta saskaņā ar granularitāti, ko izmanto iekšējāmvajadzībām. Tāpēc ne visi laika intervāli ir jāaizpilda.

    (1)   

    http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32015R0233




    ▼C2

    XXIV PIELIKUMS

    ▼M5

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI



    LIKVIDITĀTES VEIDNES

    Veidnes numurs

    Veidnes kods

    Veidnes / veidņu grupas nosaukums

    LIKVIDITĀTES SEGUMA VEIDNES

    I DAĻA – LIKVĪDI AKTĪVI

    72

    C 72.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS – LIKVĪDI AKTĪVI

    II DAĻA – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    73

    C 73.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    III DAĻA – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    74

    C 74.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    IV DAĻA – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

    75

    C 75.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

    V DAĻA – APRĒĶINI

    76

    C 76.00

    LIKVIDITĀTES SEGUMS – APRĒĶINI



    C 72.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – LIKVĪDI AKTĪVI

    Valūta

    Rinda

    ID

    Postenis

    Summa/tirgus vērtība

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Vērtība saskaņā ar 9. pantu

    010

    020

    030

    040

    010

    1

    KOPĀ NEKORIĢĒTI LIKVĪDI AKTĪVI

     

     

     

     

    020

    1.1

    Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    Kopā nekoriģēti 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

    040

    1.1.1.1

    Monētas un banknotes

     

    1,00

     

     

    050

    1.1.1.2

    Izņemamas centrālās bankas rezerves

     

    1,00

     

     

    060

    1.1.1.3

    Centrālās bankas aktīvi

     

    1,00

     

     

    070

    1.1.1.4

    Centrālās valdības aktīvi

     

    1,00

     

     

    080

    1.1.1.5

    Reģionālās pašvaldības / vietējo pašpārvalžu aktīvi

     

    1,00

     

     

    090

    1.1.1.6

    Publiskā sektora struktūras aktīvi

     

    1,00

     

     

    100

    1.1.1.7

    Atzīstami centrālās valdības un centrālās bankas aktīvi vietējā un ārvalstu valūtā

     

    1,00

     

     

    110

    1.1.1.8

    Kredītiestādes (dalībvalsts aizsargātas kredītiestādes, attīstību veicinoša aizdevēja) aktīvi

     

    1,00

     

     

    120

    1.1.1.9

    Daudzpusējas attīstības bankas un starptautiskas organizācijas aktīvi

     

    1,00

     

     

    130

    1.1.1.10

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir monētas/banknotes un/vai centrālās bankas riska darījums

     

    1,00

     

     

    140

    1.1.1.11

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

    0,95

     

     

    150

    1.1.1.12

    Alternatīvās likviditātes pieejas: Centrālās bankas nodrošināta kredītiespēja

     

    1,00

     

     

    160

    1.1.1.13

    Centrālās iestādes: 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kuras uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

     

     

     

     

    170

    1.1.1.14

    Alternatīvās likviditātes pieejas: Tādu 2.A līmeņa aktīvu iekļaušana, kuri atzīti kā 1. līmeņa aktīvi

     

    0,80

     

     

    180

    1.1.2

    Kopā nekoriģētas 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

    190

    1.1.2.1

    Ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

    0,93

     

     

    200

    1.1.2.2

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

    0,88

     

     

    210

    1.1.2.3

    Centrālās iestādes: 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kuras uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

     

     

     

     

    220

    1.2

    Kopā nekoriģēti 2. līmeņa aktīvi

     

     

     

     

    230

    1.2.1

    Kopā nekoriģēti 2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

    240

    1.2.1.1

    Reģionālās pašvaldības / vietējo pašpārvalžu vai publiskā sektora struktūras aktīvi (dalībvalsts, RP 20 %)

     

    0,85

     

     

    250

    1.2.1.2

    Centrālās bankas vai centrālās / reģionālās pašvaldības vai vietējo pašpārvalžu, vai publiskā sektora struktūras aktīvi (trešā valsts, RP 20 %)

     

    0,85

     

     

    260

    1.2.1.3

    Augstas kvalitātes segtās obligācijas (2. KKP)

     

    0,85

     

     

    270

    1.2.1.4

    Augstas kvalitātes segtās obligācijas (trešā valsts, 1. KKP)

     

    0,85

     

     

    280

    1.2.1.5

    Uzņēmumu parāda vērtspapīri (1. KKP)

     

    0,85

     

     

    290

    1.2.1.6

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir 2.A līmeņa aktīvi

     

    0,80

     

     

    300

    1.2.1.7

    Centrālās iestādes: 2.A līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

     

     

     

     

    310

    1.2.2

    Kopā nekoriģēti 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

    320

    1.2.2.1

    Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi, 1. KKP)

     

    0,75

     

     

    330

    1.2.2.2

    Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (automašīnas, 1. KKP)

     

    0,75

     

     

    340

    1.2.2.3

    Augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

     

    0,70

     

     

    350

    1.2.2.4

    Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

    0,65

     

     

    360

    1.2.2.5

    Uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP)

     

    0,50

     

     

    370

    1.2.2.6

    Uzņēmumu parāda vērtspapīri – procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (1./2./3. KKP)

     

    0,50

     

     

    380

    1.2.2.7

    Akcijas (būtisks akciju indekss)

     

    0,50

     

     

    390

    1.2.2.8

    Procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

     

    0,50

     

     

    400

    1.2.2.9

    Centrālās bankas likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu

     

    1,00

     

     

    410

    1.2.2.10

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

    0,70

     

     

    420

    1.2.2.11

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

     

    0,65

     

     

    430

    1.2.2.12

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

    0,60

     

     

    440

    1.2.2.13

    Kvalificētās kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (KIU) daļas/ ieguldījumu apliecības pamatā ir uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP), akcijas (būtisks akciju indekss) vai procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

     

    0,45

     

     

    450

    1.2.2.14

    Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (nav obligāts ieguldījums)

     

    0,75

     

     

    460

    1.2.2.15

    Likviditātes finansējums, kas tīkla dalībniekam pieejams no centrālās iestādes (nav precizēta nodrošināšana)

     

    0,75

     

     

    470

    1.2.2.16

    Centrālās iestādes: 2.A līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    480

    2

    Alternatīvās likviditātes pieejas: Papildu 1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas iekļauti saistībā ar to, ka valūtu sakritības prasību nepiemēro saistībā ar alternatīvo likviditātes pieeju

     

     

     

     

    490

    3

    Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmeņa aktīvos, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

    500

    4

    Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes aktīvos)

     

     

     

     

    510

    5

    Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.A līmeņa aktīvos)

     

     

     

     

    520

    6

    Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.B līmeņa aktīvos)

     

     

     

     

    530

    7

    Aktīviem veiktās korekcijas saistībā ar neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām no ierobežošanas pozīcijas priekšlaicīgas izpārdošanas

     

     

     

     

    540

    8

    Aktīviem veiktās korekcijas saistībā ar neto likviditātes ienākošajām naudas plūsmām no ierobežošanas pozīcijas priekšlaicīgas izpārdošanas

     

     

     

     

    550

    9

    Dalībvalstu finansēti garantēti bankas aktīvi, uz kuriem attiecas tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

     

     

     

     

    560

    10

    Dalībvalstu finansētas aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, uz kurām attiecas pārejas noteikumi

     

     

     

     

    570

    11

    Vērtspapīrošanas darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa kredītiem, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi

     

     

     

     

    580

    12

    1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti valūtas iemeslu dēļ

     

     

     

     

    590

    13

    1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti operacionālu apsvērumu dēļ, izņemot valūtas apsvērumus

     

     

     

     

    600

    14

    1. līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku apsvērumu dēļ)

     

     

     

     

    610

    15

    2.A līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku apsvērumu dēļ)

     

     

     

     



    C 73.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    Valūta

     

    Summa

    Sniegtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Sniegtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Izejošās naudas plūsmas

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010

    1

    IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1

    Izejošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.1.1

    noguldījumi, attiecībā uz kuriem maksājuma termiņš saskaņā ar vienošanos ir turpmāko 30 dienu laikā

     

     

     

    1,00

     

     

    050

    1.1.1.2

    noguldījumi, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.1.2.1

    1. kategorija

     

     

     

    0.10-0.15

     

     

    070

    1.1.1.2.2

    2. kategorija

     

     

     

    0.15-0.20

     

     

    080

    1.1.1.3

    stabili noguldījumi

     

     

     

    0,05

     

     

    090

    1.1.1.4

    stabili noguldījumi, piemērojot atkāpi

     

     

     

    0,03

     

     

    100

    1.1.1.5

    noguldījumi trešās valstīs, kur piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

    110

    1.1.1.6

    citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

     

     

     

    0,10

     

     

    120

    1.1.2

    Operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    130

    1.1.2.1

    ko uztur saistībā ar tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumiem vai citiem salīdzināmiem pakalpojumiem iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

     

     

     

     

     

     

    140

    1.1.2.1.1

    ko sedz noguldījumu garantiju shēma

     

     

     

    0,05

     

     

    150

    1.1.2.1.2

    ko nesedz noguldījumu garantiju shēma

     

     

     

    0,25

     

     

    160

    1.1.2.2

    Uztur saistībā ar institucionālā aizsardzības shēmu vai kooperatīvu tīklu

     

     

     

     

     

     

    170

    1.1.2.2.1

    kurus neuzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai iestādei

     

     

     

    0,25

     

     

    180

    1.1.2.2.2

    kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

     

     

     

    1,00

     

     

    190

    1.1.2.3

    ko uztur iedibinātu operacionālo attiecību (citu) ar nefinanšu klientiem kontekstā

     

     

     

    0,25

     

     

    200

    1.1.2.4

    ko uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus tīkla ietvaros

     

     

     

    0,25

     

     

    210

    1.1.3

    Neoperacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    220

    1.1.3.1

    korespondentbanku attiecības vai specializēto brokera pakalpojumu sniegšana

     

     

     

    1,00

     

     

    230

    1.1.3.2

    finanšu klientu noguldījumi

     

     

     

    1,00

     

     

    240

    1.1.3.3

    citu klientu noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    250

    1.1.3.3.1

    ko sedz noguldījumu garantiju shēma

     

     

     

    0,20

     

     

    260

    1.1.3.3.2

    ko nesedz noguldījumu garantiju shēma

     

     

     

    0,40

     

     

    270

    1.1.4

    Papildu izejošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

    280

    1.1.4.1

    par atvasinātajiem instrumentiem sniegts nodrošinājums, kas nav 1. līmeņa aktīvu nodrošinājums

     

     

     

    0,20

     

     

    290

    1.1.4.2

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvu nodrošinājums, kas sniegts atvasinātajiem instrumentiem

     

     

     

    0,10

     

     

    300

    1.1.4.3

    Būtiskas izejošās naudas plūsmas saistībā ar pašu kredītkvalitātes pasliktināšanos

     

     

     

    1,00

     

     

    310

    1.1.4.4

    nelabvēlīga tirgus scenārija ietekme uz atvasinātajiem instrumentiem, finanšu darījumiem un citiem līgumiem

     

     

     

     

     

     

    320

    1.1.4.4.1

    uz vēsturisko pieredzi balstīta pieeja

     

     

     

    1,00

     

     

    330

    1.1.4.4.2

    attīstītās metodes papildu izejošajām naudas plūsmām pieeja

     

     

     

    1,00

     

     

    340

    1.1.4.5

    izejošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

     

     

     

    1,00

     

     

    350

    1.1.4.6

    īsās pozīcijas

     

     

     

     

     

     

    360

    1.1.4.6.1

    ko sedz ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu

     

     

     

    0,00

     

     

    370

    1.1.4.6.2

    citi

     

     

     

    1,00

     

     

    380

    1.1.4.7

    atsaucams nodrošinājuma pārpalikums

     

     

     

    1,00

     

     

    390

    1.1.4.8

    nodrošinājums, kam pienācis atgriešanas termiņš

     

     

     

    1,00

     

     

    400

    1.1.4.9

    likvīdo aktīvu nodrošinājums, kas apmaināms pret nelikvīdo aktīvu nodrošinājumu

     

     

     

    1,00

     

     

    410

    1.1.4.10

    zaudēts finansējums no strukturētām finanšu darbībām

     

     

     

     

     

     

    420

    1.1.4.10.1

    strukturēti finanšu instrumenti

     

     

     

    1,00

     

     

    430

    1.1.4.10.2

    finansēšanas struktūras

     

     

     

    1,00

     

     

    440

    1.1.4.11

    aktīvi, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata

     

     

     

    1,00

     

     

    450

    1.1.4.12

    klienta pozīciju iekšējais ieskaits

     

     

     

    0,50

     

     

    460

    1.1.5

    Piešķirtās iespējas

     

     

     

     

     

     

    470

    1.1.5.1

    kredītiespējas

     

     

     

     

     

     

    480

    1.1.5.1.1

    mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonas vai MVU)

     

     

     

    0,05

     

     

    490

    1.1.5.1.2

    nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

     

     

     

    0,10

     

     

    500

    1.1.5.1.3

    kredītiestādēm

     

     

     

     

     

     

    510

    1.1.5.1.3.1

    mazumtirdzniecības klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

     

     

     

    0,05

     

     

    520

    1.1.5.1.3.2

    nefinanšu klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

     

     

     

    0,10

     

     

    530

    1.1.5.1.3.3

    citi

     

     

     

    0,40

     

     

    540

    1.1.5.1.4

    regulētām finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes

     

     

     

    0,40

     

     

    550

    1.1.5.1.5

    grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemērojams preferenciāls režīms

     

     

     

     

     

     

    560

    1.1.5.1.6

    institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja noguldītāja iestāde tās pielīdzina likvīdiem aktīviem

     

     

     

    0,75

     

     

    570

    1.1.5.1.7

    citiem finanšu klientiem

     

     

     

    1,00

     

     

    580

    1.1.5.2

    likviditātes iespējas

     

     

     

     

     

     

    590

    1.1.5.2.1

    mazumtirdzniecības klientiem

     

     

     

    0,05

     

     

    600

    1.1.5.2.2

    nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

     

     

     

    0,30

     

     

    610

    1.1.5.2.3

    privātajām ieguldījumu brokersabiedrībām

     

     

     

    0,40

     

     

    620

    1.1.5.2.4

    īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu

     

     

     

     

     

     

    630

    1.1.5.2.4.1

    lai ļautu iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti

     

     

     

    0,10

     

     

    640

    1.1.5.2.4.2

    citi

     

     

     

    1,00

     

     

    650

    1.1.5.2.5

    kredītiestādēm

     

     

     

     

     

     

    660

    1.1.5.2.5.1

    mazumtirdzniecības klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

     

     

     

    0,05

     

     

    670

    1.1.5.2.5.2

    nefinanšu klientiem sniegtu attīstību veicinošu aizdevumu finansēšanai

     

     

     

    0,30

     

     

    680

    1.1.5.2.5.3

    citi

     

     

     

    0,40

     

     

    690

    1.1.5.2.6

    grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemērojams preferenciāls režīms

     

     

     

     

     

     

    700

    1.1.5.2.7

    institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja noguldītāja iestāde tās pielīdzina likvīdiem aktīviem

     

     

     

    0,75

     

     

    710

    1.1.5.2.8

    citiem finanšu klientiem

     

     

     

    1,00

     

     

    720

    1.1.6

    Citi produkti un pakalpojumi

     

     

     

     

     

     

    730

    1.1.6.1

    citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības

     

     

     

     

     

     

    740

    1.1.6.2

    neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem

     

     

     

     

     

     

    750

    1.1.6.3

    piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi

     

     

     

     

     

     

    760

    1.1.6.4

    kredītkartes

     

     

     

     

     

     

    770

    1.1.6.5

    konta pārtēriņa iespējas

     

     

     

     

     

     

    780

    1.1.6.6

    plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu

     

     

     

     

     

     

    790

    1.1.6.6.1

    nefinanšu klientiem sniegtā finansējuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     

    800

    1.1.6.6.1.1

    mazumtirdzniecības klientiem sniegtā finansējuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     

    810

    1.1.6.6.1.2

    nefinanšu komercsabiedrībām sniegtā finansējuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     

    820

    1.1.6.6.1.3

    valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām sniegtā finansējuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     

    830

    1.1.6.6.1.4

    citām juridiskajām vienībām sniegtā finansējuma pārsniegums

     

     

     

     

     

     

    840

    1.1.6.6.2

    citi

     

     

     

     

     

     

    850

    1.1.6.7

    plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi

     

     

     

     

     

     

    860

    1.1.6.8

    tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti

     

     

     

     

     

     

    870

    1.1.6.9

    citi

     

     

     

     

     

     

    880

    1.1.7

    Citas saistības

     

     

     

     

     

     

    890

    1.1.7.1

    saistības, kas izriet no pamatdarbības izmaksām

     

     

     

    0,00

     

     

    900

    1.1.7.2

    parāda vērtspapīru formā, kurus nepielīdzina privātpersonu vai MVU noguldījumiem.

     

     

     

    1,00

     

     

    910

    1.1.7.3

    citi

     

     

     

    1,00

     

     

    920

    1.2

    izejošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

     

     

     

     

     

     

    930

    1.2.1

    Darījumu partneris ir centrālā banka

     

     

     

     

     

     

    940

    1.2.1.1

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    950

    1.2.1.2

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    960

    1.2.1.3

    2.A līmeņa nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    970

    1.2.1.4

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    980

    1.2.1.5

    2.B līmeņa segtās obligācijas

     

     

     

    0,00

     

     

    990

    1.2.1.6

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    1000

    1.2.1.7

    citu 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    1010

    1.2.1.8

    nelikvīdo aktīvu nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    1020

    1.2.2

    Darījumu partneris nav centrālā banka

     

     

     

     

     

     

    1030

    1.2.2.1

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums

     

     

     

    0,00

     

     

    1040

    1.2.2.2

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

     

     

     

    0,07

     

     

    1050

    1.2.2.3

    2.A līmeņa nodrošinājums

     

     

     

    0,15

     

     

    1060

    1.2.2.4

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

     

     

     

    0,25

     

     

    1070

    1.2.2.5

    2.B līmeņa segtās obligācijas

     

     

     

    0,30

     

     

    1080

    1.2.2.6

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

     

     

     

    0,35

     

     

    1090

    1.2.2.7

    citu 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

     

     

     

    0,50

     

     

    1100

    1.2.2.8

    nelikvīdo aktīvu nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

    1110

    1.2.2.8.1

    darījumu partneris ir centrālā valdība, PSE <=RP 20 %, daudzpusēja attīstības banka

     

     

     

    0,25

     

     

    1120

    1.2.2.8.2

    cits darījumu partneris

     

     

     

    1,00

     

     

    1130

    1.3

    Kopā — izejošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

     

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    ▼C2

    1140

    2

    Privātpersonu obligācijas, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 dienām

     

     

     

     

     

     

    1150

    3

    Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuri izslēgti no izejošo naudas plūsmu aprēķina

     

     

     

     

     

     

    1160

    4

    Nevērtēti privātpersonu vai MVU noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    1170

    5

    Likviditātes izejošās naudas plūsmas, kuru ieskaits veicams ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām

     

     

     

     

     

     

     

    6

    Operacionālie noguldījumi, ko uztur saistībā ar tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumiem vai citiem salīdzināmiem pakalpojumiem iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

     

     

     

     

     

     

    1180

    6.1

    ko sniedz kredītiestādes

     

     

     

     

     

     

    1190

    6.2

    ko sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

     

     

     

     

     

     

    1200

    6.3

    ko sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

     

     

     

     

     

     

    1210

    6.4

    ko sniedz citi klienti

     

     

     

     

     

     

     

    7

    Neoperacionālie noguldījumi, ko uztur finanšu klienti un citi klienti

     

     

     

     

     

     

    1220

    7.1

    ko sniedz kredītiestādes

     

     

     

     

     

     

    1230

    7.2

    ko sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

     

     

     

     

     

     

    1240

    7.3

    ko sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

     

     

     

     

     

     

    1250

    7.4

    ko sniedz citi klienti

     

     

     

     

     

     

    1260

    8

    Finansējuma saistības pret nefinanšu klientiem

     

     

     

     

     

     

    1270

    9

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, kas sniegts atvasinātajiem instrumentiem

     

     

     

     

     

     

    1280

    10

    Vērtspapīru finansēšanas darījumu pārraudzība

     

     

     

     

     

     

     

    11

    Izejošās naudas plūsmas grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros

     

     

     

     

     

     

    ▼M5

    1290

    11.1

    no kā: finanšu klientiem

     

     

     

     

     

     

    1300

    11.2

    no kā: nefinanšu klientiem

     

     

     

     

     

     

    1310

    11.3

    no kā: nodrošināti

     

     

     

     

     

     

    1320

    11.4

    no kā: kredītiespējas bez preferenciāla režīma piemērošanas

     

     

     

     

     

     

    1330

    11.5

    no kā: likviditātes iespējas bez preferenciāla režīma piemērošanas

     

     

     

     

     

     

    1340

    11.6

    no kā: operacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    1350

    11.7

    no kā: neoperacionālie noguldījumi

     

     

     

     

     

     

    1360

    11.8

    no kā: saistības parāda vērtspapīru formā, kurus nepielīdzina privātpersonu vai MVU noguldījumiem

     

     

     

     

     

     

    1370

    12

    Ārvalstu valūtas izejošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

    1380

    13

    izejošās naudas plūsmas no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās

     

     

     

     

     

     

    1390

    14

    Papildu atlikumi, kuriem jābūt izveidotiem centrālās bankas rezervēs

     

     

     

     

     

     



    C 74.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    Valūta

     

    Summa

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    010

    1

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

     

     

     

     

     

    020

    1.1

    Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

    040

    1.1.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas), kuri neatbilst pamatsummas atmaksas prasībai

     

     

     

     

     

    050

    1.1.1.2

    citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

    060

    1.1.1.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

     

     

     

     

     

    070

    1.1.1.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

     

     

     

     

     

    080

    1.1.1.2.3

    naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

     

     

     

     

     

    090

    1.1.1.2.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

     

     

     

     

     



     

     

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    060

    070

    080

    090

    100

    010

    1

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

     

     

     

     

     

    020

    1.1

    Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

    040

    1.1.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas), kuri neatbilst pamatsummas atmaksas prasībai

     

    1.00

     

     

     

    050

    1.1.1.2

    citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

    060

    1.1.1.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

     

    0.50

     

     

     

    070

    1.1.1.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

     

    0.50

     

     

     

    080

    1.1.1.2.3

    naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

     

    0.50

     

     

     

    090

    1.1.1.2.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

     

    0.50

     

     

     



     

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Ienākošās naudas plūsmas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    010

    1

    IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1

    Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas), kuri neatbilst pamatsummas atmaksas prasībai

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.1.2

    citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.1.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

     

     

     

     

     

     

    070

    1.1.1.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

     

     

     

     

     

     

    080

    1.1.1.2.3

    naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

     

     

     

     

     

     

    090

    1.1.1.2.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

     

     

     

     

     

     



     

    Summa

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    100

    1.1.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

     

     

     

     

     

    110

    1.1.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

     

     

     

     

     

    120

    1.1.2.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

    130

    1.1.2.1.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

    140

    1.1.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuri nav uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

     

     

     

     

     

    150

    1.1.2.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām

     

     

     

     

     

    160

    1.1.2.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

     

     

     

     

     

    170

    1.1.3

    ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

     

     

     

     

     



     

     

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    060

    070

    080

    090

    100

    100

    1.1.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

     

     

     

     

     

    110

    1.1.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

     

     

     

     

     

    120

    1.1.2.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

    130

    1.1.2.1.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

    0.05

     

     

     

    140

    1.1.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuri nav uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

     

     

     

     

     

    150

    1.1.2.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām

     

    1.00

     

     

     

    160

    1.1.2.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

     

    1.00

     

     

     

    170

    1.1.3

    ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

     

    1.00

     

     

     



     

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Ienākošās naudas plūsmas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    100

    1.1.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

     

     

     

     

     

     

    110

    1.1.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

     

     

     

     

     

     

    120

    1.1.2.1.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

     

    130

    1.1.2.1.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kuri uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

     

    140

    1.1.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuri nav uzskatāmi par operacionālajiem noguldījumiem

     

     

     

     

     

     

    150

    1.1.2.2.1

    naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām

     

     

     

     

     

     

    160

    1.1.2.2.2

    naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

     

     

     

     

     

     

    170

    1.1.3

    ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošiem aizdevumiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

     

     

     

     

     

     



     

    Summa

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    180

    1.1.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

     

     

     

     

     

    190

    1.1.5

    naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

    200

    1.1.6

    aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

     

     

     

     

     

    210

    1.1.7

    naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

     

     

     

     

     

    220

    1.1.8

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

     

     

     

     

     

    230

    1.1.9

    ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

     

     

     

     

     

    240

    1.1.10

    ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

     

     

     

     

     

    250

    1.1.11

    ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

    260

    1.1.12

    citas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     



     

     

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    060

    070

    080

    090

    100

    180

    1.1.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

     

    1.00

     

     

     

    190

    1.1.5

    naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

     

    1.00

     

     

     

    200

    1.1.6

    aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

     

    0.20

     

     

     

    210

    1.1.7

    naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

     

    1.00

     

     

     

    220

    1.1.8

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

     

    1.00

     

     

     

    230

    1.1.9

    ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

     

    1.00

     

     

     

    240

    1.1.10

    ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

     

    1.00

     

     

     

    250

    1.1.11

    ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

    260

    1.1.12

    citas ienākošās naudas plūsmas

     

    1.00

     

     

     



     

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Ienākošās naudas plūsmas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    180

    1.1.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

     

     

     

     

     

     

    190

    1.1.5

    naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

     

    200

    1.1.6

    aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

     

     

     

     

     

     

    210

    1.1.7

    naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

     

     

     

     

     

     

    220

    1.1.8

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

     

     

     

     

     

     

    230

    1.1.9

    ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

     

     

     

     

     

     

    240

    1.1.10

    ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

     

     

     

     

     

     

    250

    1.1.11

    ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

     

    260

    1.1.12

    citas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     



     

    Summa

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    270

    1.2

    Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

     

     

     

     

     

    280

    1.2.1

    nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     

    290

    1.2.1.1

    1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

    300

    1.2.1.2

    1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

    310

    1.2.1.3

    2.A līmeņa nodrošinājums

     

     

     

     

     

    320

    1.2.1.4

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

     

     

     

     

     

    330

    1.2.1.5

    2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

     

     

     

     

     

    340

    1.2.1.6

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

     

     

     

     

     

    350

    1.2.1.7

    2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav jau iekļauts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

     

     

     

     

     

    360

    1.2.2

    nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

     

     

     

     

     

    370

    1.2.3

    nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     



     

     

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    060

    070

    080

    090

    100

    270

    1.2

    Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

     

     

     

     

     

    280

    1.2.1

    nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     

    290

    1.2.1.1

    1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

    1.00

     

     

     

    300

    1.2.1.2

    1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

    0.93

     

     

     

    310

    1.2.1.3

    2.A līmeņa nodrošinājums

     

    0.85

     

     

     

    320

    1.2.1.4

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

     

    0.75

     

     

     

    330

    1.2.1.5

    2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

     

    0.70

     

     

     

    340

    1.2.1.6

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

     

    0.65

     

     

     

    350

    1.2.1.7

    2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav jau iekļauts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

     

    0.50

     

     

     

    360

    1.2.2

    nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

     

     

     

     

     

    370

    1.2.3

    nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     



     

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Ienākošās naudas plūsmas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    270

    1.2

    Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

     

     

     

     

     

     

    280

    1.2.1

    nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     

     

    290

    1.2.1.1

    1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    300

    1.2.1.2

    1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    310

    1.2.1.3

    2.A līmeņa nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

    320

    1.2.1.4

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

    330

    1.2.1.5

    2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

    340

    1.2.1.6

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

     

     

     

     

     

     

    350

    1.2.1.7

    2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav jau iekļauts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

     

     

     

     

     

     

    360

    1.2.2

    nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

     

     

     

     

     

     

    370

    1.2.3

    nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem

     

     

     

     

     

     



     

    Summa

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    380

    1.2.3.1

    maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

     

     

     

     

     

    390

    1.2.3.2

    nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

     

     

     

     

     

    400

    1.2.3.3

    visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

     

     

     

     

     

    410

    1.3

    Kopā — ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

     

     

     

     

     

    420

    1.4

    (Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

     

     

     

     

     

    430

    1.5

    (No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    440

    2

    Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

    450

    3

    Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

    460

    4

    Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

     

     

     

     

     

    470

    4.1

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     



     

     

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    060

    070

    080

    090

    100

    380

    1.2.3.1

    maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

     

    0.50

     

     

     

    390

    1.2.3.2

    nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

     

    1.00

     

     

     

    400

    1.2.3.3

    visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

     

    1.00

     

     

     

    410

    1.3

    Kopā — ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

     

     

     

     

     

    420

    1.4

    (Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

     

     

     

     

     

    430

    1.5

    (No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    440

    2

    Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

    450

    3

    Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

    460

    4

    Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

     

     

     

     

     

    470

    4.1

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     



     

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Ienākošās naudas plūsmas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    380

    1.2.3.1

    maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

     

     

     

     

     

     

    390

    1.2.3.2

    nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

     

     

     

     

     

     

    400

    1.2.3.3

    visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

     

     

     

     

     

     

    410

    1.3

    Kopā — ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

     

     

     

     

     

     

    420

    1.4

    (Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

     

     

     

     

     

     

    430

    1.5

    (No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

     

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    440

    2

    Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

    450

    3

    Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

     

     

     

     

     

     

    460

    4

    Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

     

     

     

     

     

     

    470

    4.1

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

     

     

     

     

     

     



     

    Summa

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    480

    4.2

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

     

     

     

     

     

    490

    4.3

    Nodrošināti darījumi

     

     

     

     

     

    500

    4.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

    510

    4.5

    Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

     

     

     

     

     

    520

    4.6

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     



     

     

    Standarta svērums

    Piemērojamais svērums

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    060

    070

    080

    090

    100

    480

    4.2

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

     

     

     

     

     

    490

    4.3

    Nodrošināti darījumi

     

     

     

     

     

    500

    4.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

    510

    4.5

    Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

     

     

     

     

     

    520

    4.6

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     



     

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Ienākošās naudas plūsmas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 75 %

    Piemēro ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Rinda

    ID

    Postenis

    110

    120

    130

    140

    150

    160

    480

    4.2

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

     

     

     

     

     

     

    490

    4.3

    Nodrošināti darījumi

     

     

     

     

     

     

    500

    4.4

    naudas līdzekļi, kas pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

     

     

     

     

     

     

    510

    4.5

    Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

     

     

     

     

     

     

    520

    4.6

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

     

     

     

     

     

     



    C 75.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI

    Valūta

     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    010

    1

    KOPĀ — NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI UN NODROŠINĀTI ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1

    Kopā — darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    070

    1.1.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    080

    1.1.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    090

    1.1.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    100

    1.1.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    010

    1

    KOPĀ — NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI UN NODROŠINĀTI ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

     

     

     

     

     

     

    020

    1.1

    Kopā — darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    030

    1.1.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    040

    1.1.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    050

    1.1.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    060

    1.1.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    070

    1.1.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    080

    1.1.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    090

    1.1.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    100

    1.1.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     



     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    110

    1.2

    Kopā darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    120

    1.2.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    130

    1.2.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    140

    1.2.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    150

    1.2.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    160

    1.2.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    170

    1.2.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    180

    1.2.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    190

    1.2.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    200

    1.3

    Kopā — darījumi, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    210

    1.3.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    220

    1.3.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    110

    1.2

    Kopā darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    120

    1.2.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    130

    1.2.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    140

    1.2.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    150

    1.2.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    160

    1.2.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    170

    1.2.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    180

    1.2.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    190

    1.2.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    200

    1.3

    Kopā — darījumi, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    210

    1.3.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    220

    1.3.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     



     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    230

    1.3.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    240

    1.3.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    250

    1.3.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    260

    1.3.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    270

    1.3.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    280

    1.3.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    290

    1.4

    Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    300

    1.4.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    310

    1.4.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    320

    1.4.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    330

    1.4.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    340

    1.4.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    230

    1.3.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    240

    1.3.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    250

    1.3.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    260

    1.3.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    270

    1.3.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    280

    1.3.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    290

    1.4

    Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    300

    1.4.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    310

    1.4.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    320

    1.4.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    330

    1.4.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    340

    1.4.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     



     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    350

    1.4.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    360

    1.4.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    370

    1.4.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    380

    1.5

    Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    390

    1.5.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    400

    1.5.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    410

    1.5.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    420

    1.5.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    430

    1.5.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    440

    1.5.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    450

    1.5.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    460

    1.5.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    350

    1.4.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    360

    1.4.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    370

    1.4.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    380

    1.5

    Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    390

    1.5.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    400

    1.5.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    410

    1.5.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    420

    1.5.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    430

    1.5.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    440

    1.5.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    450

    1.5.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    460

    1.5.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     



     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    470

    1.6

    Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    480

    1.6.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    490

    1.6.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    500

    1.6.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    510

    1.6.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    520

    1.6.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    530

    1.6.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    540

    1.6.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    550

    1.6.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    560

    1.7

    Kopā — darījumi, kuros aizdod citus 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    570

    1.7.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    470

    1.6

    Kopā darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    480

    1.6.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    490

    1.6.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    500

    1.6.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    510

    1.6.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    520

    1.6.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    530

    1.6.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    540

    1.6.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    550

    1.6.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    560

    1.7

    Kopā — darījumi, kuros aizdod citus 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    570

    1.7.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     



     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    580

    1.7.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    590

    1.7.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    600

    1.7.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    610

    1.7.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    620

    1.7.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    630

    1.7.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    640

    1.7.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    650

    1.8

    Kopā — darījumi, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    660

    1.8.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    670

    1.8.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    680

    1.8.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    580

    1.7.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    590

    1.7.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    600

    1.7.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    610

    1.7.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    620

    1.7.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    630

    1.7.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    640

    1.7.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    650

    1.8

    Kopā — darījumi, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

     

     

     

     

     

     

    660

    1.8.1

    1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

     

     

     

     

     

     

    670

    1.8.2

    1. līmenis: ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    680

    1.8.3

    2.A līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     



     

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Izejošās naudas plūsmas

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    020

    030

    040

    050

    060

    690

    1.8.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    700

    1.8.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    710

    1.8.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    720

    1.8.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    730

    1.8.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    740

    2

    Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai

     

     

     

     

     

     

    750

    3

    Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem grupas ietvaros

     

     

     

     

     

     

    760

    4

    Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem, kas ir centrālās bankas

     

     

     

     

     

     



     

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Rinda

    ID

    Postenis

    070

    080

    090

    100

    110

    120

    690

    1.8.4

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    700

    1.8.5

    2.B līmenis: augstas kvalitātes segtās obligācijas

     

     

     

     

     

     

    710

    1.8.6

    2.B līmenis: ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

     

     

     

     

     

     

    720

    1.8.7

    Citi 2.B līmeņa aktīvi

     

     

     

     

     

     

    730

    1.8.8

    Nelikvīdi aktīvi

     

     

     

     

     

     

    IZZIŅAS POSTEŅI

    740

    2

    Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai

     

     

     

     

     

     

    750

    3

    Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem grupas ietvaros

     

     

     

     

     

     

    760

    4

    Kopā — nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem, kas ir centrālās bankas

     

     

     

     

     

     



    C 76.00 – LIKVIDITĀTES SEGUMS – APRĒĶINI

    Valūta

     

    Vērtība / Procenti

    Rinda

    ID

    Postenis

    010

    APRĒĶINI

    Skaitītājs, saucējs, likme

    010

    1

    Likviditātes rezerve

     

    020

    2

    Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

     

    030

    3

    Likviditātes seguma koeficients (%)

     

    Skaitītāja aprēķini

    040

    4

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, likviditātes rezerve (vērtība saskaņā ar 9. pantu): nekoriģēti

     

    050

    5

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

     

    060

    6

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

     

    070

    7

    Nodrošinātas izejošās naudas plūsmas, 30 dienas

     

    080

    8

    Nodrošinātas ienākošās naudas plūsmas, 30 dienas

     

    090

    9

    1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    100

    10

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

     

    110

    11

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

     

    120

    12

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

     

    130

    13

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    140

    14

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    150

    15

    1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligāciju “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

     

    160

    16

    2.A līmeņa aktīvi saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

     

    170

    17

    2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

     

    180

    18

    2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

     

    190

    19

    2.A līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    200

    20

    2.A līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    210

    21

    2.A līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

     

    220

    22

    2.B līmeņa aktīvi saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

     

    230

    23

    2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

     

    240

    24

    2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

     

    250

    25

    2.B līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    260

    26

    2.B līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

     

    270

    27

    2.B līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

     

    280

    28

    Likvīdo aktīvu pārsnieguma summa

     

    290

    29

    Likviditātes rezerve

     

    Saucēja aprēķini

    300

    30

    Izejošās naudas plūsmas kopā

     

    310

    31

    Pilnībā atbrīvotās ienākošās naudas plūsmas

     

    320

    32

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

     

    330

    33

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

     

    340

    34

    Samazinājums, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošajām naudas plūsmām

     

    350

    35

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

     

    360

    36

    Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

     

    370

    37

    Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

     

    Otrais pīlārs

    380

    38

    Otrā pīlāra prasība, kā izklāstīts KPD 105. pantā

     




    ▼C2

    XXV PIELIKUMS

    ▼M5

    PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (1. DAĻA – LIKVĪDI AKTĪVI)

    1.   Likvīdi aktīvi

    1.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par aktīviem, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri kredītiestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Aktīvi, par kuriem sniegts pārskats (jeb norādītie aktīvi) atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā.

    3. Atkāpjoties no 2. punkta, kredītiestādes nepiemēro valūtas ierobežojumus, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punktā, 10. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 12. panta 1. punkta c) apakšpunktā, aizpildot veidni par nozīmīgas valūtas bāzi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktā. Kredītiestādes joprojām piemēro jurisdikcijas ierobežojumus.

    4. Kredītiestādes sniedz veidni atbilstošajās valūtās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu.

    5. Atsaucoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu, kredītiestādes attiecīgā gadījumā sniedz pārskatu par likvīdo aktīvu summu/tirgus vērtību, ņemot vērā neto likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas, kā definēts 8. panta 5. punktā, un saskaņā ar atbilstīgiem diskontiem, kas noteikti 2. nodaļā.

    6. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 attiecas tikai uz likmēm un diskontiem. Šajos norādījumos vārds “svērts” ir izmantots kā vispārējs termins, norādot summu, kas iegūta, piemērojot attiecīgos diskontus, likmes un citus svarīgus papildu norādījumus (piemēram, nodrošinātas kreditēšanas un finansējuma gadījumā). Vārds “svērums” saistībā ar šīm norādēm attiecas uz skaitli no 0 līdz 1, kas, reizināts ar summu, rada attiecīgi svērto summu vai vērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu.

    7. Kredītiestādes nesniedz pārskatu par posteņiem dubulti 1.1.1., 1.1.2., 1.2.1. un 1.2.2. iedaļā un starp šīm iedaļām.

    8. Daži izziņas posteņi ir iekļauti veidnē, kas saistīta ar šiem norādījumiem. Lai gan tie nav noteikti nepieciešami, lai aprēķinātu rādītāju, tie ir jāaizpilda. Šie posteņi sniedz vajadzīgo informāciju, kas ļauj kompetentajai iestādei pienācīgi novērtēt kredītiestāžu atbilstību likviditātes prasībām. Dažos gadījumos tie parāda to posteņu sīkāku sadalījumu, kas iekļauti veidņu galvenajās iedaļās, savukārt citos gadījumos tie atspoguļo papildu likviditātes resursus, kuri var būt pieejami kredītiestādēm.

    1.2.   Īpašas piezīmes

    1.2.1.   Īpašas prasības attiecībā uz KIU

    9. Attiecībā uz 1.1.1.10., 1.1.1.11., 1.2.1.6., 1.1.2.2., 1.2.2.10., 1.2.2.11., 1.2.2.12. un 1.2.2.13. posteni kredītiestādes sniedz pārskatu par KIU tirgus vērtības attiecīgo daļu, kas atbilst uzņēmuma pamatā esošajiem likvīdajiem aktīviem saskaņā ar principiem, kuri definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 4. punktā.

    1.2.2.   Īpašas prasības attiecībā uz tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus un pārejas noteikumiem

    10. Kredītiestādes attiecīgajās aktīvu rindās sniedz pārskatu par posteņiem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantā, 36. pantā un 37. pantā. Visu to aktīvu summu kopsummu, par kuriem sniegts pārskats, pamatojoties uz šiem pantiem, atsaucei norāda arī iedaļā “Izziņas posteņi”.

    1.2.3.   Īpašas prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu, ko veic centrālās iestādes

    11. Centrālās iestādes, sniedzot pārskatu par likvīdiem aktīviem, kas atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz attiecīgo noguldījumu izejošo naudas plūsmu (Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts).

    1.2.4.   Īpašas prasības attiecībā uz norēķinu un nākotnes darījumiem

    12. Visus aktīvus, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 7., 8. un 9. pantam un kas ir kredītiestādes krājumā pārskata datumā, norāda C72 veidnes attiecīgajā rindā, pat ja tie ir pārdoti vai izmantoti nodrošinātos nākotnes darījumos. Attiecīgi XXIV pielikuma C72.00 veidnē nenorāda likvīdus aktīvus no nākotnes darījumiem, kas attiecas uz līgumā atrunātiem likvīdu aktīvu pirkumiem un likvīdu aktīvu nākotnes pirkumiem, par kuriem vēl nav veikts norēķins.

    Apakšveidne attiecībā uz likvīdajiem aktīviem

    Norādījumi par konkrētām slejām



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    Summa/tirgus vērtība

    Kredītiestādes 010. slejā norāda Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 II sadaļā definēto likvīdo aktīvu tirgus vērtību vai attiecīgā gadījumā summu.

    Summā/tirgus vērtībā, kas norādīta 010. slejā:

    — ņem vērā neto izejošās naudas plūsmas un neto ienākošās naudas plūsmas saistībā ar riska ierobežošanas pozīciju priekšlaicīgu izpārdošanu, kā definēts tās pašas regulas 8. panta 5. punktā;

    — neņem vērā diskontus, kas norādīti tās pašas regulas II sadaļā;

    — ietver daļu noguldījumu, kas minēti tās pašas regulas 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atšķirīgu konkrētu aktīvu veidā, kas iekļauti atbilstošajās aktīvu rindās;

    — attiecīgā gadījumā to samazina, atskaitot 16. pantā definēto noguldījumu summu, kas izvietoti centrālajā kredītiestādē, kā minēts tās pašas regulas 27. panta 3. punktā.

    Atsaucoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punktu, kredītiestādes ņem vērā neto naudas plūsmu, izejošo plūsmu vai ienākošo plūsmu, kas rastos, ja riska ierobežošanas pozīcija būtu jāizpārdod pārskata atsauces datumā. Tajā neņem vērā aktīva iespējamās nākotnes vērtības pārmaiņas.

    020

    Standarta svērums

    020. slejā ietver svērumus, atspoguļojot summu, kura iegūta, piemērojot attiecīgos diskontus, kas norādīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā. Svērumi ir paredzēti, lai atspoguļotu likvīdo aktīvu vērtības samazinājumu pēc atbilstīgu diskontu piemērošanas.

    030

    Piemērojamais svērums

    Kredītiestādes 030. slejā norāda piemērojamo svērumu, kuru piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā definētajiem likvīdajiem aktīviem. Izmantojot piemērojamos svērumus, var iegūt vidējās svērtās vērtības, un tos norāda, izsakot decimālā izteiksmē (proti, 1,00, ja piemērojamais svērums ir 100 procenti, vai 0,50, ja piemērojamais svērums ir 50 procenti). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma un valsts izmantoto rīcības brīvību. Skaitlis, kas norādīts 030. slejā, nepārsniedz skaitli 020. slejā.

    040

    Vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Kredītiestādes 040. slejā norāda likvīdā aktīva vērtību saskaņā ar definīciju, kas noteikta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantā. Tā ir summa/tirgus vērtība, ņemot vērā neto likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas saistībā ar priekšlaicīgi izpārdotām riska pozīcijām, kas reizināta ar piemērojamo svērumu.

    Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    1.  KOPĀ NEKORIĢĒTIE LIKVĪDIE AKTĪVI

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļa

    Kredītiestādes 010. slejā norāda savu likvīdo aktīvu kopējo summu/tirgus vērtību.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda savu likvīdo aktīvu kopējo vērtību saskaņā ar 9. pantu.

    020

    1.1.  Kopā nekoriģētie 1. līmeņa aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 15., 16. un 19. pants

    Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 1. līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem atbilstoši norādījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

    Kredītiestādes 010. slejā norāda savu 1. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo summu/tirgus vērtību.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda savu 1. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo vērtību saskaņā ar 9. pantu.

    030

    1.1.1.  Kopā nekoriģētie 1. LĪMEŅA aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 15., 16. un 19. pants

    Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 1. līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem atbilstoši norādījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61. Šajā apakšiedaļā nenorāda aktīvus un pamatā esošos aktīvus, kurus uzskata par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kā definēts tās pašas regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

    Kredītiestādes 010. slejā norāda 1. līmeņa aktīvu kopējo tirgus vērtību summu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda 1. līmeņa aktīvu kopējo svērto lielumu summu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    040

    1.1.1.1.  Monētas un banknotes

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Naudas kopējā summa, ieskaitot monētas un banknotes/valūtu.

    050

    1.1.1.2.  Izņemamas centrālās bankas rezerves

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punkts

    Kopējā rezervju summa, kuru jebkurā laikā spriedzes periodos var izņemt un kuru kredītiestāde tur ECB, dalībvalsts centrālajā bankā vai trešās valsts centrālajā bankā ar nosacījumu, ka norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) riska darījumiem ar trešās valsts centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

    Atbilstīga izņemamā summa ir precizēta nolīgumā starp kompetento iestādi un attiecīgo centrālo banku, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

    060

    1.1.1.3.  Centrālās bankas aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē ECB, dalībvalsts centrālā banka vai trešās valsts centrālā banka ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI riska darījumiem ar trešās valsts centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

    070

    1.1.1.4.  Centrālās valdības aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē dalībvalsts centrālā valdība vai trešās valsts centrālā valdība ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tai ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

    Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības saskaņā ar noteikumu par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantā, tiek norādīti šeit.

    Aktīvi, ko emitējušas dalībvalstu finansētās aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 36. pantā, tiek norādīti šeit.

    080

    1.1.1.5.  Reģionālās pašvaldības/vietējās pašpārvaldes aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) un iv) punkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes dalībvalstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu.

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes trešā valstī, kam norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, un ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 4. punktu.

    Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes dalībvalstī saskaņā ar noteikumu par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, kas izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantā, tiek norādīti šeit.

    090

    1.1.1.6.  Publiskā sektora struktūras aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) punkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai ko garantē publiskā sektora struktūras dalībvalstī vai trešā valstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar šīs dalībvalsts vai trešās valsts centrālo valdību, reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 116. panta 4. un 5. punktu.

    Jebkurai iepriekš minētajai trešās valsts centrālajai valdībai norīkota ĀKNI piešķir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

    Riska darījumus ar jebkuru iepriekš minēto trešās valsts reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi pielīdzina riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 4. punktu.

    100

    1.1.1.7.  Atzīstami centrālās valdības un centrālās bankas aktīvi vietējā un ārvalstu valūtā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, kam norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu, ar nosacījumu, ka kredītiestāde aktīvus atzīst par 1. līmeņa aktīviem, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos tajā pašā valūtā, kurā aktīvs ir denominēts.

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, kam norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu, un šie aktīvi nav denominēti minētās trešās valsts vietējā valūtā, ar nosacījumu, ka kredītiestāde aktīvus atzīst par 1. līmeņa aktīviem līdz to neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summas apmēram spriedzes apstākļos minētajā ārvalstu valūtā atbilstoši tās darījumiem jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku.

    110

    1.1.1.8.  Kredītiestādes (ko aizsargā dalībvalsts valdība, attīstību veicinošs aizdevējs) aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkts

    Aktīvi, ko emitējušas kredītiestādes, kuras ir dibinājusi vai izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība, reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde, kam ir juridisks pienākums aizsargāt kredītiestādes ekonomisko pamatu un uzturēt tās finansiālo dzīvotspēju.

    Aktīvi, ko emitējis attīstību veicinošs aizdevējs, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā.

    Riska darījumus ar jebkuru iepriekš minēto reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu.

    120

    1.1.1.9.  Daudzpusēju attīstības banku un starptautisku organizāciju aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta g) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktu un 118. pantu.

    130

    1.1.1.10.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir monētas/banknotes un/vai centrālās bankas riska darījums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015 /61 15. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst monētām, banknotēm un riska darījumiem ar ECB, dalībvalsts vai trešās valsts centrālo banku ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI riska darījumiem ar trešās valsts centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu.

    140

    1.1.1.11.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 1. līmeņa aktīviem, izņemot monētas, banknotes, riska darījumus ar ECB un dalībvalsts vai trešās valsts centrālo banku un ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

    150

    1.1.1.12.  Alternatīvas likviditātes pieejas: centrālās bankas kredītiespēja

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    ECB, dalībvalsts vai trešās valsts centrālās bankas piedāvāto kredītiespēju neizmantotā summa ar nosacījumu, ka kredītiespēja atbilst prasībām, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) līdz iii) punktā.

    160

    1.1.1.13.  Centrālās kredītiestādes: 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ko uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

    Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

    Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

    Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 1. līmeņa aktīvi, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    170

    1.1.1.14.  Alternatīvas likviditātes pieejas: 2.A līmeņa aktīvi, kas atzīti par 1. līmeņa aktīviem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Ja attiecībā uz 1. līmeņa aktīviem pastāv deficīts, kredītiestādes norāda to 2.A līmeņa aktīvu summu, kurus tās atzīst par 1. līmeņa aktīviem un nenorāda kā 2.A līmeņa aktīvus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Šos aktīvus nenorāda 2.A līmeņa aktīvu iedaļā.

    180

    1.1.2.  Kopā nekoriģētās 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10., 15. un 16. pants

    Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 1. līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem atbilstoši norādījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61, un tie ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas vai to pamatā esošos aktīvus uzskata par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kas definētas tās pašas regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

    Kredītiestādes 010. slejā norāda 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju kopējo tirgus vērtību summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju kopējo svērto lielumu summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    190

    1.1.2.1.  Ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

    200

    1.1.2.2.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

    210

    1.1.2.3.  Centrālās kredītiestādes: 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ko uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

    Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

    Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

    Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    220

    1.2.  Kopā nekoriģētie 2. līmeņa aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 19. pants

    Šajā iedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 2.A vai 2.B līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

    Kredītiestādes 010. slejā norāda savu 2. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo summu/tirgus vērtību.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda savu 2. līmeņa likvīdo aktīvu kopējo vērtību saskaņā ar 9. pantu.

    230

    1.2.1.  Kopā nekoriģētie 2.A LĪMEŅA aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11., 15. un 19. pants

    Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 2.A līmeņa aktīvi vai pielīdzināti tiem saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.A līmeņa aktīvu kopējo tirgus vērtību summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.A līmeņa aktīvu kopējo svērto lielumu summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    240

    1.2.1.1.  Reģionālās pašvaldības/vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūru aktīvi (dalībvalsts, RP 20 %)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras dalībvalstī, kurā riska darījumiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe.

    250

    1.2.1.2.  Centrālās bankas vai centrālās valdības/reģionālās pašvaldības, vai vietējās pašpārvaldes, vai publiskā sektora struktūru aktīvi (trešā valsts, RP 20 %)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka tiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe.

    260

    1.2.1.3.  Augstas kvalitātes segtās obligācijas (2. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta c) apakšpunktam ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tiem ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu.

    270

    1.2.1.4.  Augstas kvalitātes segtās obligācijas (trešā valsts, 1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir riska darījumi segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs un kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta d) apakšpunktam ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tām ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu.

    280

    1.2.1.5.  Uzņēmumu parāda vērtspapīri (1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    Uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. panta 1. punkta e) apakšpunktam.

    290

    1.2.1.6.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir 2.A līmeņa aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta d) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.A līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 11. pantā.

    300

    1.2.1.7.  Centrālās kredītiestādes: 2.A līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

    Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

    Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

    Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 2.A līmeņa aktīvi.

    310

    1.2.2.  Kopā nekoriģētie 2.B LĪMEŅA aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12., 13., 14., 15., 16. un 19. pants

    Šajā apakšiedaļā norādītie aktīvi ir skaidri identificēti kā 2.B līmeņa aktīvi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.B līmeņa aktīvu kopējo tirgus vērtību summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    Kredītiestādes 040. slejā norāda 2.B līmeņa aktīvu kopējo svērto lielumu summu, turklāt netiek veikta korekcija saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. panta noteikumiem.

    320

    1.2.2.1.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi, 1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punkts

    Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. pantā ar nosacījumu, ka tie ir nodrošināti ar mājokļa kredītiem, kas nodrošināti ar pirmā ranga hipotēku vai pilnībā garantētiem mājokļa kredītiem saskaņā ar tās pašas regulas 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktu.

    Aktīvi, kam piemēro pārejas noteikumus, kas precizēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 37. pantā, tiek norādīti šeit.

    330

    1.2.2.2.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (automašīnas, 1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

    Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. pantā ar nosacījumu, ka tie ir nodrošināti ar kredītiem automašīnu iegādei un nomas līgumiem saskaņā ar tās pašas regulas 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktu.

    340

    1.2.2.3.  Augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    Aktīvi, kas ir riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes un kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta e) apakšpunktam ar nosacījumu, ka pamatā esošo aktīvu portfeli veido vienīgi riska darījumi, kuriem piešķir 35 % vai zemāku riska pakāpi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. pantu.

    350

    1.2.2.4.  Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punkts

    Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. pantā ar nosacījumu, ka tie ir nodrošināti ar aktīviem, kas definēti tās pašas regulas 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā. Jāievēro, ka 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punkta vajadzībām vismaz 80 % no aizņēmējiem portfelī vērtspapīrošanas darījuma emisijas brīdī ir MVU.

    360

    1.2.2.5.  Uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

    370

    1.2.2.6.  Uzņēmumu parāda vērtspapīri – procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (2./3. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 3. punkts

    Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, kompetentā iestāde var ļaut atkāpties no 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par nepietiekamu to procentus nenesošo aktīvu pieejamību, kuri atbilst šīm prasībām, un ka attiecīgie procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi privātos tirgos.

    Iepriekš minētās kredītiestādes sniedz pārskatu par uzņēmumu parāda vērtspapīriem, kas satur procentus nenesošus aktīvus, kā minēts iepriekš, kamēr tie atbilst 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteiktajām prasībām un tās ir saņēmušas savas kompetentās iestādes atļauju izmantot pienācīgu atkāpi.

    380

    1.2.2.7.  Akcijas un daļas (būtisks akciju indekss)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Akcijas un daļas, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam un ir denominētas kredītiestādes piederības dalībvalsts valūtā.

    Kredītiestādes norāda arī akcijas un daļas, kas atbilst 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam un ir denominētas atšķirīgā valūtā ar nosacījumu, ka tās uzskata par 2.B līmeņa aktīviem tikai tās summas apmērā, kas sedz likviditātes izejošās naudas plūsmas minētajā valūtā vai jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku.

    390

    1.2.2.8.  Procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, procentus nenesoši aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas vai centrālā valdība, vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka šiem aktīviem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 5. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā.

    400

    1.2.2.9.  Centrālās bankas piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu

    Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 14. pants

    Piešķirto likviditātes iespēju ar ierobežotu lietošanu neizmantotā summa, ko nodrošinājusi centrālā banka saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 14. pantu.

    410

    1.2.2.10.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta e) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā.

    420

    1.2.2.11.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir augstas kvalitātes segtās obligācijas (RP 35 %)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta f) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

    430

    1.2.2.12.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta g) apakšpunkts

    KIU daļas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst aktīviem, kurus uzskata par 2.B līmeņa aktīviem, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā. Jāievēro, ka 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punkta vajadzībām vismaz 80 % no aizņēmējiem portfelī vērtspapīrošanas darījuma emisijas brīdī ir MVU.

    440

    1.2.2.13.  Atbilstīgas KIU daļas/ieguldījumu apliecības: pamatā ir uzņēmumu parāda vērtspapīri (2./3. KKP), akcijas un daļas (būtisks akciju indekss) vai procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ) (3.-5. KKP)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 15. panta 2. punkta h) apakšpunkts

    KIU akcijas vai ieguldījumu apliecības, kuru pamatā esošie aktīvi atbilst uzņēmumu parāda vērtspapīriem, ievērojot Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, akcijas un daļas, kas atbilst tās pašas regulas 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam, vai procentus nenesoši aktīvi, kas atbilst tās pašas regulas 12. panta 1. punkta f) apakšpunktam.

    450

    1.2.2.14.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (nav obligāts ieguldījums)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Minimālais noguldījums, ko kredītiestāde uztur centrālajā kredītiestādē ar nosacījumu, ka tā ir daļa no institucionālas aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, tīkla, kam ir tiesības uz atbrīvojumu, kas paredzēts tās pašas regulas 10. pantā, vai tāda kooperatīva tīkla dalībvalstī, kuru reglamentē ar tiesību aktiem vai līgumu.

    Kredītiestādes nodrošina, ka centrālajai iestādei nav juridiska vai līgumiska pienākuma turēt vai ieguldīt noguldījumus konkrēta līmeņa vai kategorijas likvīdajos aktīvos.

    460

    1.2.2.15.  Likviditātes finansējums, kas tīkla dalībniekam pieejams no centrālās iestādes (nav precizēta nodrošināšana)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punkts

    Ierobežotā likviditātes finansējuma neizmantotā summa, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 2. punktam.

    470

    1.2.2.16.  Centrālās kredītiestādes: 2.B līmeņa aktīvi, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punkts

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu ir nepieciešams identificēt tos likvīdos aktīvus, kuri atbilst kredītiestāžu noguldījumiem centrālajā iestādē un kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot no atbilstošajiem noguldījumiem, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušo likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

    Centrālās iestādes, ja tās norāda šos aktīvus, nodrošina, ka šo likvīdo aktīvu norādītā summa pēc diskonta piemērošanas nepārsniedz izejošo naudas plūsmu no atbilstošajiem noguldījumiem.

    Šos aktīvus norāda XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā un attiecīgo skaitli norāda šeit.

    Aktīvi, kas minēti šajā rindā, ir 2.B līmeņa aktīvi.

    IZZIŅAS POSTEŅI

    480

    2.  Alternatīvas likviditātes pieejas: papildu 1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas iekļauti saistībā ar to, ka valūtu sakritības prasību nepiemēro ALP apsvērumu dēļ

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Ja attiecīgajā valūtā nav pietiekamu likvīdo aktīvu, lai kredītiestādes varētu sasniegt noteikto likviditātes seguma koeficientu (LCR), kredītiestāde likvīdo aktīvu deficītu var segt valūtā, neņemot vērā operatīvās prasības par valūtu sakritību, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punktā.

    Papildu aktīvus norāda kā parastus aktīvus XXIV pielikuma C 72.00 veidnes piemērojamajā iedaļā, un to aktīvu kopējo summu, kas tika iekļauti saistībā ar šo alternatīvo likviditātes pieeju valūtu sakritības prasības nepiemērošanas dēļ, norāda šeit.

    490

    3.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmenī, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to 1. līmeņa aktīvu kopējo summu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

    500

    4.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvos)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvu kopējo summu, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

    510

    5.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.A līmeņa aktīvos)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to 2.A līmeņa aktīvu kopējo summu, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

    520

    6.  Tīkla dalībnieka noguldījumi centrālajā iestādē (obligāts ieguldījums 2.B līmeņa aktīvos)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to 2.B līmeņa aktīvu kopējo summu, kas norādīti iepriekšējās iedaļās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.

    530

    7.  Aktīvu korekcijas saistībā ar neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to korekciju kopējo summu, kuras tās veikušas saviem likvīdajiem aktīviem, kas norādīti 1./2.A/2.B līmeņa iedaļās, attiecībā uz neto izejošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

    540

    8.  Aktīvu korekcijas saistībā ar neto likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to korekciju kopējo summu, kuras tās veikušas saviem likvīdajiem aktīviem, kas norādīti 1./2.A/2.B līmeņa iedaļās, attiecībā uz neto ienākošajām naudas plūsmām, kas rodas, ja riska ierobežošanas pozīcijas tiek priekšlaicīgi izpārdotas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

    550

    9.  Dalībvalsts finansēti garantēti bankas aktīvi, kuriem piemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pants

    Kredītiestādes norāda to kredītiestāžu emitēto aktīvu kopējo summu, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 35. pantu un kas norādīti iepriekšējās iedaļās.

    560

    10.  Dalībvalstu finansētas aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, kam piemēro pārejas noteikumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 36. pants

    Kredītiestādes norāda to aktīvu kopējo summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 36. pantā un kas norādīti iepriekšējās iedaļās.

    570

    11.  Vērtspapīrošanas darījumi, kas nodrošināti ar mājokļa kredītiem un kam piemēro pārejas noteikumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 37. pants

    Kredītiestādes norāda to aktīvu kopējo summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 37. pantā un kas norādīti iepriekšējās iedaļās.

    580

    12.  1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti valūtas apsvērumu dēļ

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 6. punkts, 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Iestāde norāda to aktīvu daļu, kas atbilst 8. panta 6. punktam, 10. panta 1. punkta d) apakšpunktam un 12. panta 1. punkta c) apakšpunktam un kurus iestāde nevar atzīt saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti minētajos pantos.

    590

    13.  1./2.A/2.B līmeņa aktīvi, kas izslēgti operacionālu apsvērumu dēļ, izņemot valūtas apsvērumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. pants

    Kredītiestādes norāda aktīvus, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 7. pantam, bet kas neatbilst tās pašas regulas 8. pantā noteiktajām prasībām, ar nosacījumu, ka valūtas apsvērumu dēļ tie nav norādīti 580. rindā.

    600

    14.  1. līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ)

    Kredītiestādes norāda 1. līmeņa procentus nenesošo aktīvu kopējo summu (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ).

    610

    15.  2.A līmeņa procentus nenesoši aktīvi (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ)

    Kredītiestādes norāda 2.A līmeņa procentus nenesošo aktīvu kopējo summu (kurus kredītiestādes tur reliģisku iemeslu dēļ).

    PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (2. DAĻA – IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

    1.   Izejošās naudas plūsmas

    1.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā ietver informāciju par likviditātes izejošajām naudas plūsmām, ko mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri kredītiestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Kredītiestādes sniedz veidni atbilstošajās valūtās saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu.

    3. Daži izziņas posteņi ir iekļauti veidnē, kas saistīta ar šiem norādījumiem. Lai gan tie nav noteikti nepieciešami, lai aprēķinātu rādītāju, tie ir jāaizpilda. Šie posteņi sniedz vajadzīgo informāciju, kas ļauj kompetentajām iestādēm pienācīgi novērtēt kredītiestāžu atbilstību likviditātes prasībām. Dažos gadījumos tie parāda to posteņu sīkāku sadalījumu, kas iekļauti veidņu galvenajās iedaļās, savukārt citos gadījumos tie atspoguļo papildu likviditātes resursus, kuri var būt pieejami kredītiestādēm.

    4. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. panta 1. punktu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

    i. 

    ietver kategorijas, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. panta 2. punktā;

    ii. 

    aprēķina, dažādu kategoriju saistību un ārpusbilances saistību neatmaksātos atlikumus reizinot ar likmēm, ar kādām tās paredzēts realizēt vai izņemt, kā norādīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61.

    5. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 ir atsauces tikai uz likmēm un diskontiem, un ar vārdu “svērums” tiek uz tiem tikai norādīts. Šajos norādījumos vārds “svērts” ir izmantots kā vispārējs termins, norādot summu, kas iegūta, piemērojot attiecīgos diskontus, likmes un citus svarīgus papildu norādījumus (piemēram, nodrošinātas kreditēšanas un finansējuma gadījumā).

    6. Izejošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā (izņemot izejošās naudas plūsmas saistībā ar neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot preferenciālu izejošo naudas plūsmu likmi, un izejošās naudas plūsmas saistībā ar operacionālajiem noguldījumiem, kuri tiek uzturēti institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīva tīkla kontekstā) norāda attiecīgajās kategorijās. Šīs izejošās naudas plūsmas atsevišķi norāda arī kā izziņas posteņus.

    7. Likviditātes izejošās naudas plūsmas veidnē norāda tikai vienreiz, ja vien nav piemērojamas papildu izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. pantu vai ja postenis nav arī izziņas postenis. Izziņas posteņu norādīšana neietekmē likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķinus.

    8. Sniedzot pārskatu nozīmīgā valūtā, vienmēr piemēro šādus nosacījumus:

    — 
    norāda vienīgi posteņus un plūsmas, kas denominētas minētajā valūtā;
    — 
    valūtu nesakritības gadījumā starp darījuma posmiem norāda vienīgi posmu minētajā valūtā;
    — 
    ja ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61 ļauts veikt ieskaitu, to var piemērot vienīgi plūsmām minētajā valūtā;
    — 
    ja plūsmai ir daudzvalūtu iespējamība, kredītiestāde novērtē valūtu, kurā plūsma varētu rasties, un norāda posteni vienīgi minētajā nozīmīgajā valūtā.

    9. Standarta svērumi XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 040. slejā ir tie svērumi, kuri pēc noklusējuma precizēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un šeit tiek sniegti informācijai.

    10. Veidnē ietver informāciju par nodrošinātām likviditātes plūsmām, kuras Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2015/61 sauc par “nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem”, un informāciju, lai aprēķinātu LCR, kā noteikts minētajā regulā.

    11. Atsevišķa veidne ir paredzēta nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem – C 75.00 XXIV pielikumā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, kas ir darījumi “nodrošinājums pret nodrošinājumu”, nenorāda XXIV pielikuma izejošo naudas plūsmu C 73.00 veidnē, kas attiecas tikai uz darījumiem “nauda pret nodrošinājumu”.

    1.2.   Īpašas piezīmes attiecībā uz norēķinu un nākotnes darījumiem

    12. Kredītiestādes norāda izejošās naudas plūsmas, kas rodas no nākotnes repo darījumiem, reverse repo (aktīvu pirkšana ar atpārdošanu) darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kas sākas 30 dienu laikposmā un kuru termiņš beidzas pēc 30 dienu laikposma, ja sākotnējais posms rada izejošo naudas plūsmu. Reverse repo gadījumā summu, ko paredzēts aizdot darījuma partnerim, uzskata par izejošo naudas plūsmu un norāda 1.1.7.3. postenī, neieskaitot tā aktīva tirgus vērtību, kas jāsaņem kā nodrošinājums, un pēc saistītā LCR diskonta piemērošanas, ja aktīvu var uzskatīt par likvīdu aktīvu. Ja summa, kuru paredzēts aizdot, ir mazāka par tā aktīva tirgus vērtību (pēc LCR diskonta piemērošanas), kas jāsaņem kā nodrošinājums, starpību norāda kā ienākošo naudas plūsmu. Ja saņemamo nodrošinājumu nevar uzskatīt par likvīdu aktīvu, izejošo naudas plūsmu norāda pilnībā. Repo gadījumā, ja tā aktīva tirgus vērtība, kuru paredzēts aizdot kā nodrošinājumu pēc saistītā LCR diskonta piemērošanas (ja aktīvu var uzskatīt par likvīdu aktīvu), ir lielāka par saņemamo naudas summu, starpība jānorāda kā izejošā naudas plūsma iepriekš minētajā rindā. Attiecībā uz nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, ja likvīdo aktīvu sākotnējā mijmaiņas darījuma neto ietekme (ņemot vērā LCR diskontus) rada izejošo naudas plūsmu, šo plūsmu norāda iepriekš minētajā rindā.

    Nākotnes repo darījumiem, nākotnes reverse repo darījumiem un nākotnes nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kuri sākas un kuru termiņš beidzas LCR 30 dienu laikposmā, nav nekādas ietekmes uz bankas LCR un tos var neņemt vērā.

    13. Lēmumu pieņemšanas shēma attiecībā uz XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 1. iedaļu; lēmumu pieņemšanas shēma neskar izziņas posteņu norādīšanu. Lēmumu pieņemšanas shēma ietilpst norādījumos, kas vajadzīgas, lai precizētu prioritātes novērtējuma kritērijus katra norādītā posteņa iedalījumam ar nolūku nodrošināt viendabīgu un salīdzināmu pārskatu sniegšanu. Nav pietiekami izmantot vienīgi lēmumu pieņemšanas shēmu; kredītiestādes vienmēr izpilda pārējos norādījumus. Vienkāršības labad lēmumu pieņemšanas shēmā neņem vērā summas un starpsummas, taču tas nenozīmē, ka tās nenorāda. DA atsaucas uz Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61.



    Nr.

    Postenis

    Lēmums

    Pārskata sniegšana

    1

    Nākotnes darījums

    Nr. 2

    Nr. 4

    2

    Nākotnes darījums, kas veikts pēc pārskata sniegšanas datuma

    Nesniedz pārskatu

    Nr. 3

    3

    Nākotnes darījums, kas sākas pirms 30 dienu laikposma un kuru termiņš beidzas pēc 30 dienu laikposma

    Nesniedz pārskatu

    ID 1.1.7.3.

    4

    Postenis, kuram nepieciešamas papildu izejošās naudas plūsmas saskaņā ar DA 30. pantu?

    Nr. 5 un pēc tam Nr. 48

    Nr. 5

    5

    Privātpersonu vai MVU noguldījums saskaņā ar DA 3. panta 8. punktu

    Nr. 6

    Nr. 12

    6

    Atcelts noguldījums, kura atlikušais termiņš ir mazāks par 30 kalendārajām dienām un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta citai kredītiestādei?

    ID 1.1.1.1.

    Nr. 7

    7

    Noguldījums saskaņā ar DA 25. panta 4. punktu?

    Nesniedz pārskatu

    Nr. 8

    8

    Noguldījums saskaņā ar DA 25. panta 5. punktu?

    ID 1.1.1.5.

    Nr. 9

    9

    Noguldījums saskaņā ar DA 25. panta 2. punktu?

    Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.1.2. postenī

    Nr. 10

    10

    Noguldījums saskaņā ar DA 24. panta 4. punktu?

    ID 1.1.1.4.

    Nr. 11

    11

    Noguldījums saskaņā ar DA 24. panta 1. punktu?

    ID 1.1.1.3.

    ID 1.1.1.6.

    12

    Saistības, kuru termiņš iestājas un kuras emitents vai finansējuma devējs var pieprasīt izmaksāt vai attiecībā uz kurām finansējuma devējs var sagaidīt, ka kredītiestāde saistības atmaksās nākamo 30 kalendāro dienu laikā?

    Nr. 13

    Nr. 29

    13

    Saistības, kas rodas no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām?

    ID 1.1.7.1.

    Nr. 14

    14

    Saistības tādu obligāciju veidā, kas tiek pārdotas vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un tiek turētas privātpersonu vai MVU kontā saskaņā ar DA 28. panta 6. punktu?

    Ievērojiet kārtību attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem (t. i., atbildiet JĀ attiecībā uz Nr. 5 un attiecīgi piemērojiet)

    Nr. 15

    15

    Saistības parāda vērtspapīru veidā?

    ID 1.1.7.2.

    Nr. 16

    16

    Noguldījums, kas saņemts kā nodrošinājums?

    Iedala ID 1.1.1.4. attiecīgajos posteņos.

    Nr. 17

    17

    Noguldījums, kas izriet no korespondentbanku darījumiem vai no specializētiem brokera darījumiem?

    ID 1.1.3.1.

    Nr. 18

    18

    Operacionālais noguldījums saskaņā ar DA 27. pantu?

    Nr. 19

    Nr. 24

    19

    Uztur saistībā ar institucionālo aizsardzības shēmu vai kooperatīvu tīklu?

    Nr. 20

    Nr. 22

    20

    Uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei?

    ID 1.1.2.2.2.

    Nr. 21

    21

    Uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus tīklā?

    ID 1.1.2.4.

    ID 1.1.2.2.1.

    22

    Uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā?

    Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.2.1. postenī

    Nr. 23

    23

    Uztur iedibinātu operacionālo attiecību (citu) kontekstā ar nefinanšu klientiem?

    ID 1.1.2.3.

    Nr. 24

    24

    Cits noguldījums?

    Nr. 25

    Nr. 26

    25

    Finanšu klientu noguldījumi?

    ID 1.1.3.2.

    Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.3.3. postenī

    26

    Saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus un nodrošinājuma mijmaiņas darījumus?

    Iedala vienā attiecīgā ID 1.2. postenī

    Nr. 27

    27

    Saistības, kas izriet no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem?

    Attiecīgā gadījumā iedala vienā attiecīgā C75.00 un ID 1.3. postenī

    Nr. 28

    28

    Saistības, kuru rezultātā rodas izejoša naudas plūsma saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar DA 30. panta 4. punktu?

    ID 1.1.4.5.

    ID 1.1.7.3.

    29

    Neizmantota summa, ko var izņemt no piešķirtas kredītiespējas un likviditātes iespējas saskaņā ar DA 31. pantu?

    Nr. 30

    Nr. 38

    30

    Piešķirta kredītiespēja?

    Nr. 31

    Nr. 33

    31

    Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros uzskata par likvīdu aktīvu deponējošajai kredītiestādei?

    ID 1.1.5.1.6.

    Nr. 32

    32

    Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, kam piemēro preferenciālu režīmu?

    ID 1.1.5.1.5.

    Iedala vienā attiecīgajā atlikušajā ID 1.1.5.1. postenī

    33

    Piešķirta likviditātes iespēja?

    Nr. 34

    neattiecas

    neattiecas

    34

    Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros uzskata par likvīdu aktīvu deponējošajai kredītiestādei?

    ID 1.1.5.2.7.

    Nr. 35

    35

    Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, kam piemēro preferenciālu režīmu?

    ID 1.1.5.2.6.

    Nr. 36

    36

    Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE)?

    Iedala vienā attiecīgā ID 1.1.5.2.4. postenī

    Nr. 37

    37

    Privātajām ieguldījumu sabiedrībām?

    ID 1.1.5.2.3.

    Iedala vienā attiecīgajā atlikušajā ID 1.1.5.2. postenī

    38

    Cits produkts vai pakalpojums saskaņā ar DA 23. pantu?

    Nr. 39

    Nesniedz pārskatu

    39

    Tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistīts produkts?

    ID1.1.6.8.

    Nr. 40

    40

    Līgumsaistības, lai sniegtu tādu finansējumu nefinanšu klientiem, kas pārsniedz naudas līdzekļus, kuri pienākas no minētajiem klientiem?

    Viena no šādām ID: 1.1.6.6.1.1. līdz 1.1.6.6.1.4.

    Nr. 41

    41

    Neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem?

    ID 1.1.6.2.

    Nr. 42

    42

    Piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi

    ID 1.1.6.3.

    Nr. 43

    43

    Citas plānotas izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar jaunu aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu?

    ID 1.1.6.6.2.

    Nr. 44

    44

    Kredītkartes?

    ID 1.1.6.4.

    Nr. 45

    45

    Konta pārtēriņa iespējas?

    ID 1.1.6.5.

    Nr. 46

    46

    Plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietoši maksājumi?

    ID1.1.6.7.

    Nr. 47

    47

    Citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības?

    ID1.1.6.1.

    ID 1.1.6.9.

    48

    Parāda vērtspapīri, kas jau norādīti C 73.00 1.1.7.2. postenī?

    Nesniedz pārskatu

    Nr. 49

    49

    Likviditātes prasība atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar DA 30. panta 4. punktu, kas jau ņemti vērā jautājumā Nr. 28?

    Nesniedz pārskatu

    Iedala ID 1.1.4. attiecīgajos posteņos.

    1.3.   Norādījumi par konkrētām slejām



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    Summa

    1.1.  Īpaši norādījumi par nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem:

    Kredītiestādes šeit norāda dažādu kategoriju saistību un ārpusbilances saistību neatmaksāto atlikumu, kā precizēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. līdz 31. pantā.

    Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums katrā izejošo naudas plūsmu kategorijā, veic katra XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 010. slejā norādītā posteņa summas ieskaitu, atskaitot no savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas attiecīgo summu saskaņā ar 26. pantu.

    1.2.  Īpaši norādījumi par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem:

    Kredītiestādes šeit norāda saistību neatmaksāto atlikumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. panta 2. punktu, kas ir nodrošinātā darījuma naudas norēķina posms.

    020

    Sniegtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Īpaši norādījumi par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem:

    Kredītiestādes šeit norāda sniegtā nodrošinājuma tirgus vērtību, ko aprēķina kā nodrošinājuma pašreizējo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 8. panta 5. punktu un ievērojot šādus nosacījumus:

    — šie norādāmie sniegtie nodrošinājumi attiecas tikai uz 1., 2.A un 2.B līmeņa aktīviem, kas pēc dzēšanas termiņa būtu uzskatāmi par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu. Ja tas ir 1., 2.A vai 2.B līmeņa nodrošinājums, bet to nevar uzskatīt par likvīdu aktīvu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, to norāda kā nelikvīdu aktīvu. Līdzīgi, ja kredītiestāde var atzīt tikai daļu no tās akcijām un daļām ārvalstu valūtā vai centrālās valdības vai bankas aktīviem ārvalstu valūtā, vai centrālās valdības vai centrālās bankas aktīviem vietējā valūtā savu augstas kvalitātes likvīdu aktīvu (HQLA) ietvaros, tikai atzīstamo daļu norāda 1., 2.A un 2.B līmeņa rindās (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) līdz iii) punktu un 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Ja konkrēto aktīvu izmanto kā nodrošinājumu, taču summa pārsniedz daļu, kuru var atzīt par likvīdiem aktīviem, pārpalikuma summu norāda nelikvīdo aktīvu iedaļā;

    — 2.A līmeņa aktīvus norāda atbilstošajā 2.A līmeņa aktīvu rindā, pat ja īsteno alternatīvo likviditātes pieeju (t. i., sniedzot pārskatu par nodrošinātu darījumu, 2.A līmeņa aktīvus nepārvieto uz 1. līmeni).

    030

    Sniegtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    Īpaši norādījumi par nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem:

    Kredītiestādes šeit norāda sniegtā nodrošinājuma vērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu. To aprēķina, reizinot XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 020. sleju ar piemērojamo svērumu/diskontu, kas iekļauts XXIV pielikuma C 72.00 veidnē, atbilstoši aktīvam veidam. XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 030. sleju izmanto, aprēķinot likvīdo aktīvu koriģēto summu XXIV pielikuma C 76.00 veidnē.

    040

    Standarta svērums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24.–31. pants

    Standarta svērumi 040. slejā ir tie svērumi, kuri pēc noklusējuma precizēti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un tiek sniegti tikai informācijai.

    050

    Piemērojamais svērums

    Gan nenodrošināti, gan nodrošināti:

    Kredītiestādes šeit norāda piemērojamos svērumus. Šie svērumi ir tie svērumi, kuri precizēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 22. līdz 31. pantā. Izmantojot piemērojamos svērumus, var iegūt vidējās svērtās vērtības, un tos norāda, izsakot decimālā izteiksmē (proti, 1,00, ja piemērojamais svērums ir 100 procenti, vai 0,50, ja piemērojamais svērums ir 50 procenti). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma un valsts izmantoto rīcības brīvību.

    060

    Izejošā naudas plūsma

    Gan nenodrošināti, gan nodrošināti:

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas. To aprēķina, reizinot XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 010. sleju ar XXIV pielikuma C 73.00 veidnes 050. sleju.

    1.4.   Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    1.  IZEJOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 III sadaļas 2. nodaļa

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 III sadaļas 2. nodaļu.

    020

    1.1.  Izejošās naudas plūsmas saistībā ar nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 20. līdz 31. pants

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21. līdz 31. pantu, izņemot izejošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. un 4. punktu.

    030

    1.1.1.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. un 25. pants

    Kredītiestādes šeit norāda privātpersonu vai MVU noguldījumus, kas definēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktā.

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punktu kredītiestādes atbilstošajā privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijā norāda arī to emitēto parādzīmju, obligāciju un citu vērtspapīru summu, kas tiek pārdoti vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un turēti privātpersonu vai MVU kontā. Kredītiestādes attiecībā uz šo saistību kategoriju ņem vērā piemērojamās izejošo naudas plūsmu likmes, kas paredzētas saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2015/61 attiecībā uz dažādajām privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijām. Tāpēc kredītiestādes kā piemērojamo svērumu norāda attiecīgo piemērojamo svērumu vidējo vērtību visiem šiem noguldījumiem.

    040

    1.1.1.1.  Noguldījumi, par kuriem ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta nākamajās 30 dienās

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 dienām un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta.

    050

    1.1.1.2.  Noguldījumi, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. un 3. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda to noguldījumu visu atlikumu, kam piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas likmes saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. un 3. punktu. Šeit norāda arī tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuru novērtējums kategoriju noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 25. panta 2. punktu nav veikts vai nav pabeigts.

    060

    1.1.1.2.1.  1. kategorija

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkts

    Kredītiestādes norāda tā katra privātpersonu vai MVU noguldījuma visu neatmaksātā atlikuma summu, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai diviem no kritērijiem, kas minēti b) līdz e) apakšpunktā, ja vien šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu, un tādā gadījumā to norāda šajā pēdējā minētajā kategorijā.

    Kredītiestādes kā piemērojamo svērumu norāda likmju vidējo vērtību, proti, tās ir standarta likmes, kas pēc noklusējuma paredzētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkta a) apakšpunktā, vai lielākas, ja piemērojusi kompetentā iestāde, un kas faktiski piemērotas tā katra noguldījuma visai summai, kas minēts iepriekšējā punktā un svērts, izmantojot minētās atbilstošās summas.

    070

    1.1.1.2.2.  2. kategorija

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkts

    Kredītiestādes norāda tā katra privātpersonu vai MVU noguldījuma visu neatmaksātā atlikuma summu, kas atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai vismaz vēl vienam kritērijam, kas minēts šajā 2. punktā, vai trijiem vai vairāk kritērijiem minētajā punktā, ja vien šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu, un tādā gadījumā to norāda šajā pēdējā minētajā kategorijā.

    Šeit norāda arī tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuru novērtējums kategoriju noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 25. panta 2. punktu nav veikts vai nav pabeigts.

    Kredītiestādes kā piemērojamo svērumu norāda likmju vidējo vērtību, proti, tās ir standarta likmes, kas pēc noklusējuma paredzētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkta b) apakšpunktā, vai lielākas, ja piemērojusi kompetentā iestāde, un kas faktiski piemērotas tā katra noguldījuma visai summai, kas minēts iepriekšējos punktos un svērts, izmantojot minētās atbilstošās summas.

    080

    1.1.1.3.  Stabili noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. pants

    Kredītiestādes norāda to privātpersonu vai MVU noguldījumu summu daļu, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī un kas ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā izņemšana ir maz ticama, vai ko tur darījumu kontā attiecīgi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 2. un 3. punktu, un ja:

    — šie noguldījumi neatbilst augstākas izejošās naudas plūsmas likmes kritērijiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2., 3. vai 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda kā noguldījumus, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas; vai

    — šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda šajā kategorijā;

    — nepiemēro 24. panta 4. punktā minēto atkāpi.

    090

    1.1.1.4.  Atkāpes attiecībā uz stabiliem noguldījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 4. un 6. punkts

    Kredītiestādes norāda to privātpersonu vai MVU noguldījumu summu daļu, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES līdz maksimālajam līmenim EUR 100 000 un kas ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā izņemšana ir maz ticama, vai ko tur darījumu kontā attiecīgi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 24. panta 2. un 3. punktu, ja:

    šie noguldījumi neatbilst augstākas izejošās naudas plūsmas likmes kritērijiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2., 3. vai 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda kā noguldījumus, kuriem piemēro augstākas izejošās naudas plūsmas; vai

    — šie noguldījumi nav saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar 25. panta 5. punktu; šajā gadījumā tos norāda šajā kategorijā;

    — piemēro 24. panta 4. punktā paredzēto atkāpi.

    100

    1.1.1.5.  Noguldījumi trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 5. punkts

    Kredītiestādes norāda to privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, kas saņemti trešās valstīs, kurās piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuros paredzētas likviditātes prasības minētajā trešajā valstī.

    110

    1.1.1.6.  Citi privātpersonu vai MVU noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 1. punkts

    Kredītiestādes norāda citu privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, kas nav ietverti iepriekšējos posteņos.

    120

    1.1.2.  Operacionālie noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pants

    Kredītiestādes šeit norāda operacionālos noguldījumus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu, izņemot noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas un kurus uzskata par noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktu.

    130

    1.1.2.1.  Uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 27. panta 2. punkts un 27. panta 4. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, ko noguldītājs uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus saistībā ar iedibinātām attiecībām (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu), kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu); lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu).

    Norāda vienīgi tos noguldījumus, kam ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas (saskaņā ar 27. panta 4. punktu).

    Kredītiestādes saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 2. punktu atsevišķi norāda šo noguldījumu summu, uz kuriem attiecas un neattiecas noguldījumu garantiju shēma vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā noteikts šādos norādījumu posteņos.

    140

    1.1.2.1.1.  Uz noguldījumiem attiecas NGS (noguldījumu garantiju shēma)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 27. panta 2. punkts un 27. panta 4. punkts

    Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma daļu, ko uztur saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 27. panta 4. punktā, un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

    150

    1.1.2.1.2.  Uz noguldījumiem neattiecas NGS

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 27. panta 2. punkts un 27. panta 4. punkts

    Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma daļu saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 27. panta 4. punktā, un uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

    160

    1.1.2.2.  Uztur saistībā ar IAS (institucionālā aizsardzības shēma) vai kooperatīvu tīklu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27.panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, ko uztur saistībā ar kopēja uzdevuma veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai kooperatīvo kredītiestāžu grupā, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kas atbilst minētās regulas 113. panta 6. punkta prasībām, vai kā juridisks vai līgumā noteikts minimuma noguldījums, ko veic cita kredītiestāde, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla dalībniece, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

    Kredītiestādes norāda šos noguldījumus dažādās rindās atkarībā no tā, vai deponējošā kredītiestāde tos uzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktu.

    170

    1.1.2.2.1.  Neuzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur saistībā ar kooperatīvu tīklu vai institucionālu aizsardzības shēmu saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka minētie noguldījumi nav atzīti par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei.

    180

    1.1.2.2.2.  Uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts

    Kredītiestādes norāda centrālajā kredītiestādē veiktus kredītiestāžu noguldījumus, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. pantu.

    Kredītiestādes norāda šo noguldījumu summu atbilstošo likvīdo aktīvu summas apmērā pēc diskonta piemērošanas, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktā.

    190

    1.1.2.3.  Uztur iedibinātu operacionālo attiecību (citu) kontekstā ar nefinanšu klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 27. panta 4. punkts un 27. panta 6. punkts

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko nefinanšu klients uztur tādu iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā, kas nav minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un ievērojot prasības, kas izklāstītas 27. panta 6. punktā.

    Norāda vienīgi tos noguldījumus, kam ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 27. panta 4. punktu).

    200

    1.1.2.4.  Uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumus tīklā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 4. punkts

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko noguldītājs uztur, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo iestāžu pakalpojumus un ja kredītiestāde ietilpst vienā no tīkliem vai shēmām, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 16. pantā, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Šie naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo kredītiestāžu pakalpojumi aptver šādus pakalpojumus tikai tiktāl, cik tos sniedz saistībā ar iedibinātām attiecībām, kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu); lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu).

    Norāda vienīgi tos noguldījumus, kam ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas (saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 27. panta 4. punktu).

    210

    1.1.3.  Noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punkts, 28. panta 1. punkts un 31. panta 9. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda nenodrošinātos noguldījumus, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punktā, un noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktu.

    Izņemot saistības, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktu, kredītiestādes atsevišķi norāda šo noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, summu, uz ko attiecas un neattiecas noguldījumu garantiju shēma vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā noteikts šādos norādījumu posteņos.

    220

    1.1.3.1.  Noguldījumi, kas izriet no korespondentbanku attiecībām un specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punkts

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 5. punktā.

    230

    1.1.3.2.  Finanšu klientu noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 10. punkts

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur finanšu klienti, ja šos noguldījumus neuzskata par operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

    Kredītiestādes šeit iekļauj arī līdzekļus, kas pārsniedz tos, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu.

    240

    1.1.3.3.  Citu klientu noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, ko uztur citi klienti (kas nav finanšu klienti un klienti, kurus ņem vērā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem) saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punktu, ciktāl tos neuzskata par operacionālajiem noguldījumiem saskaņā ar 27. pantu.

    Šajā iedaļā iekļauj arī:

    — lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 4. punktu, ar nosacījumu, ka tie nav finanšu klientu līdzekļi; un

    — noguldījumu pārpalikuma daļu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 6. punktu.

    Šos noguldījumus norāda divās atšķirīgās rindās atkarībā no noguldījuma summas, uz ko attiecas vai neattiecas noguldījumu garantiju shēma vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

    250

    1.1.3.3.1.  Uz noguldījumiem attiecas NGS

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punkts

    Kredītiestādes norāda šo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur citi klienti un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/48/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā minēts 28. panta 1. punktā.

    260

    1.1.3.3.2.  Uz noguldījumiem neattiecas NGS

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 1. punkts

    Kredītiestādes norāda šo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, ko uztur citi klienti un uz ko neattiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/48/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kā minēts 28. panta 1. punktā.

    270

    1.1.4.  Papildu izejošās naudas plūsmas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. pants

    Kredītiestādes šeit norāda papildu izejošās naudas plūsmas, kas definētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. pantā.

    Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 7. punktu noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. vai 29. pantā, bet attiecīgā gadījumā uz tiem attiecas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 1. līdz 6. punkta noteikumi.

    280

    1.1.4.1.  Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem sniegtais nodrošinājums, kas nav 1. līmeņa aktīvi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 1. punkts

    Kredītiestādes norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kas nav 1. līmeņa nodrošinājums un ko sniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

    290

    1.1.4.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju aktīvu nodrošinājums, ko sniedz attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 1. punkts

    Kredītiestādes norāda tāda 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājuma tirgus vērtību, ko sniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

    300

    1.1.4.3.  Būtiskas izejošās naudas plūsmas pašu kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda papildu izejošo naudas plūsmu kopējo summu, ko tās ir aprēķinājušas un paziņojušas kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 2. punktu.

    Ja summa, uz ko attiecas izejošā naudas plūsma, pašu kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ ir norādīta citur, proti, rindā ar svērumu, kas ir mazāks par 100 %, tad summu norāda arī 300. rindā tā, ka izejošo plūsmu summa ir 100 % no izejošās naudas plūsmas par darījumu.

    310

    1.1.4.4.  Negatīva tirgus scenārija ietekme uz atvasinātajiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 3. punkts

    Kredītiestādes norāda to izejošo naudas plūsmu summu, kas aprēķinātas saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

    320

    1.1.4.4.1.  Vēsturiski retrospektīvā pieeja

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 3. punkts

    Kredītiestādes norāda summu, ko iegūst, piemērojot vēsturiski retrospektīvo pieeju saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

    330

    1.1.4.4.2.  Pieeja “Attīstītā metode attiecībā uz papildu izejošajām naudas plūsmām”

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda pārsnieguma summu pār summu 1.1.4.4.1. postenī, kas rodas, piemērojot attīstīto metodi attiecībā uz papildu izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

    Šo posteni norāda vienīgi kredītiestādes, kam attiecīgās kompetentās iestādes ir atļāvušas izmantot iekšējo modeļu metodi (IMM), kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. nodaļas 6. iedaļā.

    340

    1.1.4.5.  Izejošās naudas plūsmas saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 4. punkts

    Kredītiestādes norāda to izejošo naudas plūsmu summu, kuras 30 kalendāro dienu laikā sagaidāmas no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un aprēķinātas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21. pantu.

    Attiecībā tikai uz pārskatu sniegšanu par nozīmīgām valūtām kredītiestādes norāda izejošās naudas plūsmas, kas rodas tikai attiecīgajā nozīmīgajā valūtā. Ieskaitu pēc darījuma partnera var piemērot tikai plūsmām minētajā valūtā, piemēram, darījuma partneri A: EUR+10 un darījuma partneri A: EUR-20 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu. Ieskaitu neveic starp dažādiem darījuma partneriem, piemēram, darījuma partneri A: EUR- 10, darījuma partneri B: EUR+40 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu C73.00 (un EUR40 ienākošo naudas plūsmu C74.00).

    350

    1.1.4.6.  Īsās pozīcijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 5. un 11. punkts

    Kredītiestāde pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilst to vērtspapīru vai citu aktīvu 100 % tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, lai atspoguļotu prasību, ka kredītiestādei jānodrošina aktīvi, kuri aizņemti, lai veiktu jebkuru īsās pozīcijas pārdošanu. Nevar pieņemt, ka ir izejošā naudas plūsma, ja kredītiestādei pieder piegādājamie vērtspapīri, jo tie ir pilnībā apmaksāti, vai ja tā tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu pēc 30 kalendārajām dienām, un vērtspapīri neveido daļu no iestādes likvīdajiem aktīviem. Ja īsā pozīcija tiek segta ar esošu nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

    360

    1.1.4.6.1.  Segti ar nodrošinātu VFD (vērtspapīru finansēšanas darījumu)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 5. punkts

    Kredītiestādes norāda to vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtību, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un tiek segti ar nodrošinātiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, un kuri ir jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, ja vien kredītiestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu tikai pēc 30 kalendārajām dienām, un ja vien vērtspapīri neveido daļu no kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem. Ja īsā pozīcija tiek segta ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

    370

    1.1.4.6.2.  Citi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 5. punkts

    Kredītiestādes norāda to vērtspapīru vai citu aktīvu tirgus vērtību, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas, izņemot tos, kas tiek segti ar nodrošinātiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem un jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, ja vien kredītiestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu tikai pēc 30 kalendārajām dienām, un ja vien vērtspapīri neveido daļu no kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem.

    380

    1.1.4.7.  Atsaucams nodrošinājuma pārpalikums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 6. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda tā nodrošinājuma pārpalikuma tirgus vērtību, kas ir iestādes turējumā un kuru darījuma partneris saskaņā ar līgumu var atsaukt jebkurā laikā.

    390

    1.1.4.8.  Nodrošinājums, kam pienācis atgriešanas termiņš

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 6. punkta b) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda tā nodrošinājuma tirgus vērtību, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim 30 kalendāro dienu laikā.

    400

    1.1.4.9.  Likvīdu aktīvu nodrošinājums, ko var aizvietot ar nelikvīdiem aktīviem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 6. punkta c) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda tā nodrošinājuma tirgus vērtību, kuru var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu un ko var aizvietot ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu bez iestādes piekrišanas.

    410

    1.1.4.10.  Zaudēts finansējums saistībā ar strukturētās finansēšanas darbībām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 8. līdz 10. punkts

    Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % apmērā saistībā ar zaudētu finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru dzēšanas termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kurus emitējusi kredītiestāde vai sponsorētas īpašas finansēšanas struktūras, vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības.

    Kredītiestādēm, kas ir tādu likviditātes iespēju sniedzējas, kuras ir saistītas ar šeit norādītajām finansēšanas programmām, nav divreiz jāuzskaita finanšu instruments, kam ir pienācis dzēšanas termiņš, un likviditātes iespējas konsolidētajām programmām.

    420

    1.1.4.10.1.  Strukturēti finanšu instrumenti

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 8. punkts

    Kredītiestādes norāda pašreizējo neatmaksāto pašu saistību summu vai sponsorētu īpašu finansēšanas struktūru vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību saistību summu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru dzēšanas termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā.

    430

    1.1.4.10.2.  Finansēšanas iespējas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 9. punkts

    Kredītiestādes norāda to saistību summu, kurām beidzas termiņš, no ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem, īpašām finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem, ciktāl tie neietilpst to instrumentu definīcijas jomā, kas definēti 1.1.4.10.1. punktā, vai to aktīvu summu, kuri potenciāli varētu tikt atdoti, vai likviditāti, kas nepieciešama minēto instrumentu jomā.

    Viss finansējums no ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem, īpašas finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem, kuru dzēšanas termiņš beidzas vai tie atdodami 30 dienu laikā. Kredītiestādēm, kurām ir strukturētās finansēšanas iespējas, kas ietver īstermiņa parāda instrumentu emisijas, piemēram, ar aktīviem nodrošinātus komerciālus vērtspapīrus, norāda likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar šīm struktūrām. Tajās ietverta (un ne tikai): i) nespēja refinansēt tādus parāda instrumentus, kuriem beidzas termiņš, un ii) atvasināto instrumentu un tiem līdzīgu komponentu esība, kas atbilstoši līgumam ierakstīti dokumentācijā, kura saistīta ar struktūru, kas ļauj “atdot atpakaļ” aktīvus finansēšanas pasākumā vai kam nepieciešams pārvest aktīvus, lai nodrošinātu likviditāti, faktiski pabeidzot finansēšanas pasākumu (“liquidity puts” jeb likviditātes nodrošināšana) 30 dienu periodā. Ja strukturētās finansēšanas darbības tiek veiktas, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (piemēram, īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, īpaša finansēšana struktūra vai strukturēts ieguldījumu instruments), kredītiestāde, nosakot HQLA prasības, izskata sabiedrības emitēto parāda instrumentu termiņu un visas ietvertās iespējas finansēšanas pasākumos, kas var potenciāli izraisīt aktīvu “atdošanu atpakaļ” vai vajadzību pēc likviditātes, neatkarīgi no tā, vai īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība ir konsolidēta.

    440

    1.1.4.11.  Aktīvi, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 11. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda aktīvus, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā. Pieņem, ka šie aktīvi ir pilnībā likvidēti, kas izraisa izejošās naudas plūsmas 100 % apmērā. Šī pieeja ir vērsta uz to, lai atspoguļotu to, ka vērtspapīri, kas aizdoti par maksu, visticamāk tiks atsaukti spriedzes apstākļos vai nodrošinājuma aizdevēji centīsies panākt pilnīgu nodrošināšanu.

    Kredītiestādes norāda to aktīvu tirgus vērtību, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā, ja kredītiestādei nepieder vērtspapīri un tie nav daļa no iestāžu likviditātes rezervēm.

    450

    1.1.4.12.  Klienta pozīciju iekšējs ieskaits

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 30. panta 12. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda klienta aktīvu tirgus vērtību, ja saistībā ar specializēto brokera pakalpojumu sniegšanu kredītiestāde ir finansējusi viena klienta aktīvus, ieskaitot tos pret cita klienta īsās pozīcijas pārdošanu.

    460

    1.1.5.  Piešķirtās iespējas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. pants

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. pantā.

    Kredītiestādes šeit norāda arī piešķirtās iespējas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

    Maksimālo summu, kuru varētu izņemt, novērtē saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 2. punktu.

    470

    1.1.5.1.  Kredītiespējas

    Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās kredītiespējas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 1. punktā.

    480

    1.1.5.1.1.  Mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonas vai MVU)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 3. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām mazumtirdzniecības klientiem piešķirtām kredītiespējām, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktā.

    490

    1.1.5.1.2.  Nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 4. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, ko varētu izņemt no tādām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu, kas nav sniegtas, lai aizvietotu klienta finansējumu situācijās, kad klients nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

    500

    1.1.5.1.3.  Kredītiestādēm

    Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās kredītiespējas, kuras sniedz kredītiestādēm.

    510

    1.1.5.1.3.1.  Lai finansētu mazumtirdzniecības klientu attīstību veicinošus aizdevumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

    Tikai tās kredītiestādes, ko izveidojusi un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

    520

    1.1.5.1.3.2.  Lai finansētu nefinanšu klientu attīstību veicinošus aizdevumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

    Tikai tās kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

    530

    1.1.5.1.3.3.  Citi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz kredītiestādēm un kuras nav iepriekš norādītas.

    540

    1.1.5.1.4.  Regulētām finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kuras sniedz regulētām finanšu iestādēm, kas nav kredītiestādes.

    550

    1.1.5.1.5.  Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemēro preferenciālu režīmu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pants

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, ja tās ir saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

    560

    1.1.5.1.6.  Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja deponējošā kredītiestāde uzskata par likvīdu aktīvu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 7. punkts

    16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālās iestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde iespēju uzskatīt par likvīdu aktīvu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

    570

    1.1.5.1.7.  Citiem finanšu klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta c) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kas nav iepriekš norādītās kredītiespējas un kas piešķirtas citiem finanšu klientiem.

    580

    1.1.5.2.  Likviditātes iespējas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 1. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās likviditātes iespējas, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 1. punktā.

    590

    1.1.5.2.1.  Mazumtirdzniecības klientiem (privātpersonas vai MVU)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 3. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām mazumtirdzniecības klientiem piešķirtām kredītiespējām, kā definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktā.

    600

    1.1.5.2.2.  Nefinanšu klientiem, kas nav mazumtirdzniecības klienti

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 5. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

    610

    1.1.5.2.3.  Privātajām ieguldījumu sabiedrībām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 5. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālās summas, kuras varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz privātajām ieguldījumu sabiedrībām.

    620

    1.1.5.2.4.   SSPE (īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu)

    Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās likviditātes iespējas, kuras sniedz SSPE.

    630

    1.1.5.2.4.1.  Lai iegādātos aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 6. punkts

    Kredītiestādes norāda to neizmantoto piešķirto likviditātes iespēju maksimālo summu, kuras sniedz SSPE ar nolūku ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, tādā apmērā, kas pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

    640

    1.1.5.2.4.2.  Citi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta b) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz SSPE nevis iepriekš minētajiem nolūkiem, bet citiem nolūkiem. Tajā ietverti nosacījumi, ar kādiem iestādei ir jāpērk aktīvi no SSPE vai jāīsteno aktīvu mijmaiņa.

    650

    1.1.5.2.5.  Kredītiestādēm

    Kredītiestādes šeit norāda piešķirtās likviditātes iespējas, kuras sniedz kredītiestādēm.

    660

    1.1.5.2.5.1.  Lai finansētu mazumtirdzniecības klientu attīstību veicinošus aizdevumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

    Tikai tās kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

    670

    1.1.5.2.5.2.  Lai finansētu nefinanšu klientu attīstību veicinošus aizdevumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz kredītiestādēm tikai, lai tieši vai netieši finansētu attīstību veicinošus aizdevumus, kurus var uzskatīt par riska darījumiem ar klientiem, kas nav ne finanšu klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 9. punktu, ne mazumtirdzniecības klienti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. panta 8. punktu.

    Tikai tās kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, var norādīt šo posteni.

    680

    1.1.5.2.5.3.  Citi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kuras sniedz kredītiestādēm un kuras nav iepriekš norādītas.

    690

    1.1.5.2.6.  Grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros, ja piemēro preferenciālu režīmu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pants

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, ja tās ir saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

    700

    1.1.5.2.7.  Institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla ietvaros, ja deponējošā kredītiestāde uzskata par likvīdu aktīvu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 7. punkts

    16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālās iestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde iespēju uzskatīt par likvīdu aktīvu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

    710

    1.1.5.2.8.  Citiem finanšu klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 8. punkta c) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kas nav iepriekš norādītās likviditātes iespējas un kas piešķirtas citiem finanšu klientiem.

    720

    1.1.6.  Citi produkti un pakalpojumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda produktus un pakalpojumus, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    Norādāmā summa ir maksimālā summa, kuru varētu izņemt no tiem produktiem un pakalpojumiem, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    Piemērojamais svērums, kas ir jānorāda, ir svērums, kuru kompetentās iestādes definējušas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punktā.

    730

    1.1.6.1.  Citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda to garantiju un citu ārpusbilances un iespējamo finansējuma saistību summu, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    740

    1.1.6.2.  Neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda to neizmantoto aizdevumu un avansu korporatīvajiem darījumu partneriem summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    750

    1.1.6.3.  Piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda to hipotekāro aizdevumu summu, kas piešķirti, bet vēl neizmantoti, un kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    760

    1.1.6.4  Kredītkartes

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda to kredītkaršu summu, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    770

    1.1.6.5.  Konta pārtēriņa iespējas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda to konta pārtēriņa iespēju summu, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    780

    1.1.6.6.  Plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo jauno aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda plānoto izejošo naudas plūsmu summu, kas saistītas ar tādu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo jauno aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    790

    1.1.6.6.1.  Finansējuma pārsniegums nefinanšu klientiem

    Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu nefinanšu klientiem un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

    800

    1.1.6.6.1.1.  Finansējuma pārsniegums mazumtirdzniecības klientiem

    Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu mazumtirdzniecības klientiem un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

    810

    1.1.6.6.1.2.  Finansējuma pārsniegums nefinanšu uzņēmumiem

    Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu nefinanšu uzņēmumu klientiem un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

    820

    1.1.6.6.1.3.  Finansējuma pārsniegums valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

    Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

    830

    1.1.6.6.1.4.  Finansējuma pārsniegums citām juridiskajām personām

    Kredītiestādes šeit norāda starpību starp līgumā noteiktajām saistībām sniegt finansējumu citām juridiskām personām un naudas līdzekļiem, kas pienākas no šādiem klientiem, kas minēti 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja pirmie minētie līdzekļi pārsniedz pēc tam minētos līdzekļus.

    840

    1.1.6.6.2.  Citi

    Kredītiestādes norāda plānoto izejošo naudas plūsmu summu, kas saistītas ar tādu privātpersonu vai MVU vai korporatīvo jauno aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā un nav ietverti iepriekš.

    850

    1.1.6.7.  Plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietoši maksājumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. pants

    Kredītiestādes norāda to plānoto no atvasinātiem instrumentiem izrietošo maksājumu summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    860

    1.1.6.8.  Tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti

    Kredītiestādes norāda tādu ar tirdzniecības finansējumu saistīto produktu vai pakalpojumu summu, kas minēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    870

    1.1.6.9.  Citi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda tādu citu iepriekš neminētu produktu vai pakalpojumu summu, kas paredzēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. panta 1. punktā.

    880

    1.1.7.  Citas saistības

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. un 6. punkts un 31. panta 10. punkts

    Kredītiestādes norāda izejošās naudas plūsmas no citām saistībām, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. un 6. punktā un 31. panta 10. punktā.

    Šajā postenī vajadzības gadījumā ietver arī papildu atlikumus, kuri jātur centrālās bankas rezervēs, ja par to panākta vienošanās starp attiecīgo kompetento iestādi un ECB vai centrālo banku saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.

    890

    1.1.7.1.  Saistības, kas rodas no pamatdarbības izmaksām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. punkts

    Kredītiestādes norāda to saistību neatmaksātā atlikuma summu, kas izriet no kredītiestādes pašas pamatdarbības izmaksām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 2. punktā.

    900

    1.1.7.2.  Parāda vērtspapīru veidā, ja netiek uzskatīti par privātpersonu vai MVU noguldījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punkts

    Kredītiestādes norāda to parādzīmju, obligāciju un citu parāda vērtspapīru neatmaksātā atlikuma summu, ko emitējusi kredītiestāde un kas nav norādīti kā privātpersonu vai MVU noguldījumi, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punktā. Šī summa ietver arī kuponus, kam pienāk termiņš nākamo 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz visiem šiem vērtspapīriem.

    910

    1.1.7.3.  Citi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 10. punkts

    Kredītiestādes norāda visu to saistību neatmaksātā atlikuma summu, kam pienāk termiņš nākamo 30 kalendāro dienu laikā, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 23. līdz 31. pantā.

    920

    1.2.  Izejošās naudas plūsmas saistībā ar nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumu (kas aptver darījumus “nodrošinājums pret nodrošinājumu”) norāda XXIV pielikuma C 75.00 veidnē.

    930

    1.2.1.  Darījuma partneris ir centrālā banka

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka.

    940

    1.2.1.1.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    950

    1.2.1.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    960

    1.2.1.3.  2.A līmeņa nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.A līmeņa nodrošinājums (visi veidi).

    970

    1.2.1.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir nodrošināti ar mājokļiem vai automašīnām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētajiem nosacījumiem.

    980

    1.2.1.5.  2.B līmeņa segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas atbilst 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

    990

    1.2.1.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir komerciāli vai paredzēti dalībvalsts fiziskām personām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētajiem nosacījumiem.

    1000

    1.2.1.7.  Cits 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav ietverts iepriekš.

    1010

    1.2.1.8.  Nelikvīdu aktīvu nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta g) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris ir centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir nelikvīdu aktīvu nodrošinājums.

    1020

    1.2.2.  Darījuma partneris nav centrālā banka

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka.

    1030

    1.2.2.1.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    1040

    1.2.2.2. 1.  līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    1050

    1.2.2.3.  2.A līmeņa nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.A līmeņa nodrošinājums.

    1060

    1.2.2.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta d) apakšpunkta i) punkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir nodrošināti ar mājokļiem vai automašīnām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā minētajiem nosacījumiem.

    1070

    1.2.2.5.  2.B līmeņa segtās obligācijas

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas atbilst 12. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

    1080

    1.2.2.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta e) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kas ir komerciāli vai paredzēti dalībvalsts fiziskām personām un ar kredītkvalitātes 1. pakāpi, un kas atbilst 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā minētajiem nosacījumiem.

    1090

    1.2.2.7.  Cits 2.B līmeņa aktīvu nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta f) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir 2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav ietverts iepriekš.

    1100

    1.2.2.8.  Nelikvīdu aktīvu nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta g) apakšpunkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka un sniegtais nodrošinājums ir nelikvīdu aktīvu nodrošinājums.

    1110

    1.2.2.8.1.  Darījuma partneris ir centrālā valdība, publiskā sektora struktūra jeb PSE <=RP20 %, daudzpusēja attīstības banka

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja nodrošinājums ir nelikvīds aktīvs un darījuma partneris ir centrālā valdība, publiskā sektora struktūra ar riska pakāpi, kas ir vienāda vai mazāka par 20 %, vai daudzpusēja attīstības banka.

    1120

    1.2.2.8.2.  Cits darījuma partneris

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 3. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

    Kredītiestādes šeit norāda izejošās naudas plūsmas, kas izriet nodrošinātajiem kreditēšanas darījumiem un kapitāla tirgus darījumiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja darījuma partneris nav centrālā banka, centrālā valdība, publiskā sektora struktūra ar riska pakāpi, kas ir mazāka par 20 %, vai daudzpusēja attīstības banka un sniegtais nodrošinājums ir nelikvīds aktīvs.

    1130

    1.3.  Kopā izejošās naudas plūsmas, kas izriet no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

    Izejošo naudas plūsmu summu no XXIV pielikuma C 75.00 veidnes 050. slejas norāda 060. slejā.

    IZZIŅAS POSTEŅI

    1140

    2.  Privātpersonu vai MVU obligācijas, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 dienām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 6. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda to emitēto parādzīmju, obligāciju un citu vērtspapīru summu, kas tiek pārdoti vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un turēti privātpersonu vai MVU kontā. Šīs privātpersonu vai MVU obligācijas ir jānorāda arī atbilstošajā privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijā, kā norādīts privātpersonu vai MVU noguldījumu aprakstā (030.–110. rindas norādījums).

    1150

    3.  Privātpersonu vai MVU noguldījumi, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 4. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda to noguldījumu kategorijas, kurus neietver izejošo naudas plūsmu aprēķinā, ja ir izpildīti 25. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie nosacījumi (t. i., ja noguldītājs nedrīkst izņemt noguldījumu 30 kalendārajās dienās vai priekšlaicīgi izņemt noguldījumu 30 kalendāro dienu laikā, kam piemēro konkrētu līgumsodu).

    1160

    4.  Nenovērtēti privātpersonu vai MVU noguldījumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit norāda tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, kuriem nav veikts vai pabeigts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 25. panta 2. punktā paredzētais novērtējums.

    Šie noguldījumi jānorāda arī noguldījumu 2. kategorijā (noguldījumi, kuriem piemēro augstākas izejošo naudas plūsmu likmes, kā norādīts 070. rindas norādījumos).

    1170

    5.  Likviditātes izejošās naudas plūsmas, kurām jāveic ieskaits ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām

    Kredītiestādes norāda visu to saistību un ārpusbilances saistību neatmaksāto atlikumu, kuru likviditātes izejošajām naudas plūsmām veikts ieskaits ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 26. pantu.

     

    6.  Operacionālie noguldījumi, kurus uztur, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā

    Kredītiestādes šeit norāda operacionālos noguldījumus, kas minēti 1.1.2.1. postenī, šādu darījuma partneru dalījumā:

    — kredītiestādes;

    — finanšu klienti, kas nav kredītiestādes;

    — valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras;

    — citi klienti.

    1180

    6.1.  Sniedz kredītiestādes

    Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz kredītiestādes.

    1190

    6.2.  Sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

    Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes.

    1200

    6.3.  Sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

    Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras.

    1210

    6.4.  Sniedz citi klienti

    Kredītiestādes norāda to operacionālo noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.2.1. postenī un kurus sniedz citi klienti (izņemot iepriekš minētos un klientus, kurus ņem vērā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem).

     

    7.  Noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi un kurus uztur finanšu klienti un citi klienti

    Kredītiestādes šeit norāda noguldījumus, kas nav operacionālie noguldījumi un kas minēti 1.1.3.2. un 1.1.3.3. postenī, šādu darījuma partneru dalījumā:

    — kredītiestādes;

    — finanšu klienti, kas nav kredītiestādes;

    — valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras;

    — citi klienti.

    1220

    7.1.  Sniedz kredītiestādes

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.2. postenī un kurus sniedz kredītiestādes.

    1230

    7.2.  Sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.2. postenī un kurus sniedz finanšu klienti, kas nav kredītiestādes.

    1240

    7.3.  Sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.3. postenī un kurus sniedz valdības, centrālās bankas, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras.

    1250

    7.4.  Sniedz citi klienti

    Kredītiestādes norāda to noguldījumu, kas nav operacionālie noguldījumi, neatmaksātā atlikuma summu, kas minēti 1.1.3.3. postenī un kurus sniedz citi klienti (izņemot iepriekš minētos un klientus, kurus ņem vērā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem).

    1260

    8.  Finansējuma saistības attiecībā pret nefinanšu klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes norāda līgumā noteikto saistību nesamaksāto summu attiecībā pret nefinanšu klientiem, lai sniegtu finansējumu 30 dienu laikā.

    Šajā postenī līgumā noteiktās saistības ietver tikai tās saistības, kuras nav atzītas par likviditātes izejošajām naudas plūsmām.

    1270

    9.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas sniegts attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem

    Kredītiestādes norāda tāda 1. līmeņa nodrošinājuma tirgus vērtību, kas nav ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ko sniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem.

    1280

    10.  Vērtspapīru finansēšanas darījumu uzraudzība

    Kredītiestādes saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu, norāda iesniegtā nodrošinājuma kopējo summu attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, ja attiecīgā valūtas kursa pārmaiņa varētu izraisīt izejošās naudas plūsmas saistībā ar nodrošinājumu no iestādes vērtspapīru finansēšanas darījuma viena posma dēļ, kas denominēts atšķirīgi no otra posma.

     

    11.  Izejošās naudas plūsmas grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas ietvaros

    Kredītiestādes šeit norāda visus darījumus, kas norādīti 1. postenī, ja darījuma partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir dalībnieks tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    1290

    11.1.  no kā: finanšu klientam

    Kredītiestādes norāda 1.1. postenī norādīto kopējo summu finanšu klientiem 11. posteņa jomas ietvaros.

    1300

    11.2.  no kā: nefinanšu klientiem

    Kredītiestādes norāda 1.1. postenī norādīto kopējo summu nefinanšu klientiem 11. posteņa jomas ietvaros.

    1310

    11.3.  no kā: nodrošināti

    Kredītiestādes norāda 1.2. postenī norādīto nodrošināto darījumu kopējo summu 11. posteņa jomas ietvaros.

    1320

    11.4.  no kā: kredītiespējas bez preferenciālā režīma

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, kas vienībām norādītas 1.1.5.1. postenī 11. posteņa jomas ietvaros, attiecībā uz kurām tās nav saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

    1330

    11.5.  no kā: likviditātes iespējas bez preferenciālā režīma

    Kredītiestādes norāda maksimālo summu, kuru varētu izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, kas vienībām norādītas 1.1.5.2. postenī 11. posteņa jomas ietvaros, attiecībā uz kurām tās nav saņēmušas atļauju piemērot zemāku izejošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 29. pantu.

    1340

    11.6.  no kā: operacionālie noguldījumi

    Kredītiestādes norāda 1.1.2. postenī minēto noguldījumu summu vienībām 11. posteņa jomas ietvaros.

    1350

    11.7.  no kā: noguldījumi, kas nav operacionālie noguldījumi

    Kredītiestādes norāda 1.1.3. postenī minēto noguldījumu neatmaksātā atlikuma summu no vienībām 11. posteņa jomas ietvaros.

    1360

    11.8.  no kā: saistības parāda vērtspapīru veidā, ja netiek uzskatīti par privātpersonu vai MVU noguldījumiem

    Kredītiestādes norāda 1.1.7.2. postenī norādīto parāda vērtspapīru neatmaksātā atlikuma summu, kurus vienības tur 11. posteņa jomas ietvaros.

    1370

    12.  Ārvalstu valūtu kursu izejošās naudas plūsmas

    Šo posteni norāda vienīgi gadījumā, ja pārskats tiek sniegts valūtās, par kurām tiek sniegts atsevišķs pārskats.

    Attiecībā tikai uz pārskatu sniegšanu par nozīmīgām valūtām kredītiestādes norāda izejošo naudas plūsmu daļu saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem (norādīti 1.1.4.5. postenī), kas attiecas uz ārvalstu valūtas pamatsummas plūsmām attiecīgajā nozīmīgajā valūtā saistībā ar dažādu valūtu mijmaiņas darījumiem, ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem un nākotnes darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā. Ieskaitu pēc darījuma partnera var piemērot tikai plūsmām minētajā valūtā, piemēram, darījuma partneri A: EUR+10 un darījuma partneri A: EUR-20 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu. Ieskaitu neveic starp dažādiem darījuma partneriem, piemēram, darījuma partneri A: EUR-10, darījuma partneris B: EUR+40 norāda kā EUR10 izejošo naudas plūsmu C73.00 (un EUR40 ienākošo naudas plūsmu C74.00).

    1380

    13.  Trešo valstu izejošās naudas plūsmas – pārvedumu ierobežojumi vai nekonvertējamās valūtas

    Kredītiestādes šeit norāda likviditātes izejošās naudas plūsmas no trešām valstīm, kurās pastāv pārskaitījumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās.

    1390

    14.  Papildu atlikumi, kuri jātur centrālās bankas rezervēs

    Kredītiestādes vajadzības gadījumā norāda to papildu atlikumu summu, kuri jātur centrālās bankas rezervēs, ja par to panākta vienošanās starp attiecīgo kompetento iestādi un ECB vai centrālo banku saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu.

    PĀRSKATU PAR LIKVIDITĀTI SNIEGŠANA (3. DAĻA – IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS)

    2.   Ienākošās naudas plūsmas

    2.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par likviditātes ienākošajām naudas plūsmām, kuras mēra par nākamo 30 dienu laikposmu, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasības ievērošanu, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri kredītiestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Kredītiestādes datus šajā veidnē iesniedz tādās valūtās, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktā.

    3. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. pantu likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

    i. 

    ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka nākamo 30 dienu laikā netiks pildītas saistības;

    ii. 

    aprēķina, dažādu kategoriju debitoru parādu nesamaksātos atlikumus reizinot ar likmēm, kas noteiktas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61.

    4. Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā (izņemot ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot preferenciālu ienākošo naudas plūsmju likmi) iedala attiecīgajās kategorijās. Nesvērtās vērtības papildus norāda kā izziņas posteņus veidnes 4. iedaļā (460.-480. rinda).

    5. Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 6. punktu kredītiestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām no visiem likvīdiem aktīviem, par kuriem sniegts pārskats saskaņā ar minētās regulas II sadaļu, ja tie nav maksājumi, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

    6. Ienākošās naudas plūsmas, ko ir paredzēts saņemt trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās, norāda 1.1., 1.2. vai 1.3. iedaļas attiecīgajās rindās. Ienākošās naudas plūsmas norāda pilnībā, neatkarīgi no izejošo naudas plūsmu summas trešā valstī vai valūtā.

    7. Naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem, ko emitējusi pati kredītiestāde vai ar to saistīta struktūra, ņem vērā neto apmērā ar ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro, balstoties uz ienākošo naudas plūsmu likmi, kuru piemēro pamatā esošajam aktīvam atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta h) apakšpunktam.

    8. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 7. punktu kredītiestādes nesniedz pārskatu par ienākošajām naudas plūsmām ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām.

    9. Ja ir noteikta nozīmīga valūta saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu, pārskatu sniedz tikai par tiem atlikumiem, kuri ir denominēti nozīmīgajā valūtā, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi atspoguļotas valūtas kursu starpības. Tas var nozīmēt, ka nozīmīgas valūtas veidnē tiek sniegts pārskats tikai par vienu darījuma pusi. Piemēram, ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu gadījumā kredītiestādes drīkst veikt ienākošo un izejošo naudas plūsmu ieskaitu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 21. pantu tikai tad, ja tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā.

    10. Šīs veidnes slejas struktūra ir veidota tā, lai būtu ņemtas vērā ienākošo naudas plūsmu dažādās maksimālās robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. pantu. Tāpēc veidne balstās uz trim sleju kopumiem – viens kopums katram maksimālās robežvērtības režīmam (maksimālā robežvērtība 75 %, maksimālā robežvērtība 90 % un atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas). Kredītiestādes, kuras sniedz konsolidētu pārskatu, var izmantot vairāk nekā vienu šādu sleju kopumu, ja dažādas struktūras tajā pašā konsolidācijā ir atbilstīgas dažādu maksimālo robežvērtību piemērošanai.

    11. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz konsolidāciju tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem piemēro zemākas likmes par regulas III sadaļā minētajām, konsolidē saskaņā ar zemākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos.

    12. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 attiecas tikai uz likmēm un diskontiem, un vārds “svērums” veidnē attiecas tikai uz likmēm un diskontiem attiecīgajā kontekstā. Šajā pielikumā vārdu “svērts” saprot kā vispārīgu terminu, lai norādītu summu, kas aprēķināta pēc attiecīgo diskontu, likmju un jebkādu citu būtisku papildu norādījumu piemērošanas (piem., nodrošinātas kreditēšanas un nodrošināta finansējuma gadījumā).

    13. Šo norādījumu saistītajās veidnēs ir iekļauti daži “izziņas posteņi”. Lai gan tie nav noteikti nepieciešami paša koeficienta aprēķināšanai, šie posteņi tomēr ir jāaizpilda. Tie sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu veikt pienācīgu novērtējumu par kredītiestādes atbilstību likviditātes prasībām. Dažos gadījumos tie parāda posteņu sīkāku sadalījumu veidnes galvenajās iedaļās, savukārt citos gadījumos tie atspoguļo papildu likviditātes resursus, kuri var būt pieejami kredītiestādēm.

    2.2.   Īpašas piezīmes attiecībā uz nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

    1. Veidne iedala nodrošinātās naudas plūsmas kategorijās atkarībā no pamatā esošā aktīva kvalitātes vai augstas kvalitātes likvīdo aktīvu atbilstības. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem ir paredzēta atsevišķa veidne – C 75.00 XXIV PIELIKUMĀ. Par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kuri ir “nodrošinājums pret nodrošinājumu” darījumi, ienākošo naudas plūsmu veidnē (C 74.00, XXIV PIELIKUMS), kura attiecas tikai uz “nauda pret nodrošinājumu” darījumiem, pārskatu nesniedz.

    2. Ja ienesīgums ir atkarīgs no nozīmīgas valūtas kursa, pārskatu sniedz tikai par tiem atlikumiem, kuri ir denominēti nozīmīgajā valūtā, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi atspoguļotas valūtas kursu starpības. Tas var nozīmēt, ka nozīmīgas valūtas veidnē tiek sniegts pārskats tikai par vienu darījuma pusi. Tādējādi reverse repo darījuma rezultāts var būt negatīvas ienākošās naudas plūsmas. Tajā pašā postenī norādītus reverse repo darījumus summē (pozitīvus un negatīvus). Ja kopējā summa ir pozitīva, to norāda ienākošo naudas plūsmu veidnē. Ja kopējā summa ir negatīva, to norāda izejošo naudas plūsmu veidnē. Šo pieeju piemēro otrādi attiecībā uz repo darījumiem.

    3. Kredītiestādes sniedz pārskatu tikai par tiem 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīviem, kas tiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu. Ja nodrošinājums ir 1. līmeņa, 2.A līmeņa vai 2.B līmeņa aktīvi, bet netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, to norāda kā nelikvīdu. Līdzīgi, ja kredītiestāde savos augstas kvalitātes likvīdajos aktīvos var atzīt tikai daļu no tās ārvalstu valūtas akcijām vai centrālās valdības vai bankas aktīviem ārvalstu valūtā, vai centrālās valdības vai bankas aktīviem vietējā valūtā, ar 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīviem (atsauce uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i)-iii) punktu un 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu) saistītajās rindās norāda tikai atzīstamo daļu. Ja konkrēto aktīvu izmanto kā nodrošinājumu, bet par tādu summu, kas ir pārpalikums papildus tai daļai, kuru var atzīt par likvīdajiem aktīviem, pārpalikuma summu norāda nelikvīdo aktīvu iedaļā. 2.A līmeņa aktīvus norāda attiecīgajā 2.A līmeņa aktīvu rindā, pat ja ir piemērota alternatīvā likviditātes pieeja saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 19. pantu.

    2.3.   Īpašas piezīmes attiecībā uz norēķinu un nākotnes darījumiem

    Kredītiestādes sniedz pārskatu par ienākošajām naudas pūsmām, kuras izriet no nākotnes repo darījumiem, kas sākas 30 dienu laikā un kuru termiņš ir pēc 30 dienu laikposma. Saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”), atskaitot tā aktīva tirgus vērtību, kurš jāsniedz darījumu partnerim pēc attiecīgā likviditātes seguma rādītāja diskonta piemērošanas. Ja aktīvi nav “likvīdi aktīvi”, saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda pilnībā. Aktīvu, kas ieķīlājams kā nodrošinājums, norāda C 72.00, ja iestāde tur aktīvu savā darījumu portfelī atsauces datumā un ja tas atbilst saistītajiem nosacījumiem.

    Kredītiestādes sniedz pārskatu par ienākošajām naudas pūsmām, kuras izriet no nākotnes repo darījumiem, reverse repo darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, kas sākas 30 dienu laikā un kuru termiņš ir pēc 30 dienu laikposma, ja sākotnējais posms rada ienākošo naudas plūsmu. Repo darījuma gadījumā saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”), atskaitot tā aktīva tirgus vērtību, kurš jāsniedz darījumu partnerim pēc attiecīgā likviditātes seguma rādītāja diskonta piemērošanas. Ja saņemamā summa ir mazāka par aktīva, kuru paredzēts aizdot kā nodrošinājumu, tirgus vērtību (pēc diskonta piemērošanas), starpību norāda kā izejošo naudas plūsmu C.73.00. Ja aktīvi nav “likvīdi aktīvi”, saņemamās ienākošās naudas plūsmas norāda pilnībā. Aktīvu, kas ieķīlājams kā nodrošinājums, norāda C 72.00, ja iestāde tur aktīvu savā darījumu portfelī atsauces datumā un ja tas atbilst saistītajiem nosacījumiem. Reverse repo darījuma gadījumā, ja aktīva, kas saņemams kā nodrošinājums, tirgus vērtība pēc attiecīgā likviditātes seguma rādītāja diskonta piemērošanas (ja aktīvs tiek atzīts par likvīdu aktīvu) ir lielāka nekā aizdodamā summa, starpību norāda kā ienākošo naudas plūsmu {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”). Nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, ja sākotnējā aktīvu mijmaiņas darījuma neto ietekme (ņemot vērā likviditātes seguma rādītāja diskontus) rada ienākošo naudas plūsmu, šo ienākošo naudas plūsmu norāda {C 74.00; r260} (“citas ienākošās naudas plūsmas”).

    Nākotnes repo darījumi, nākotnes reverse repo darījumi un nākotnes nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kas sākas un kuru termiņš ir likviditātes seguma rādītāja 30 dienu laikā, neietekmē bankas likviditātes seguma rādītāju un tos var neņemt vērā.

    2.4.   Lēmumu pieņemšanas shēma par likviditātes seguma rādītāja ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pantu

    1. Lēmuma pieņemšanas shēma neskar pārskata sniegšanu par izziņas posteņiem. Lēmuma pieņemšanas shēma ir daļa no norādījumiem, kuros precizēti prioritātes noteikšanas novērtējuma kritēriji attiecībā uz katra norādītā posteņa iedalīšanu riska darījumu kategorijās, lai nodrošinātu vienotu un salīdzināmu pārskatu sniegšanu. Ar sekošanu lēmuma pieņemšanas shēmai vien nepietiek – kredītiestādes vienmēr nodrošina atbilstību arī pārējiem norādījumiem.

    2. Vienkāršības labad lēmuma pieņemšanas shēmā neņem vērā summas un starpsummas; tomēr tas nenozīmē, ka tās arī nenorāda.

    2.4.1.   Lēmuma pieņemšanas shēma par rindām XXIV PIELIKUMA VEIDNĒ C 74.00



    Nr.

    Postenis

    Lēmums

    Pārskata sniegšana

    1

    Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst operatīvajiem kritērijiem, kā noteikts 32. pantā, piemēram,

    — Riska darījumam nav kavējumu (32. panta 1. punkts)

    — Kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka 30 kalendāro dienu laikā netiks pildītas saistības (32. panta 1. punkts)

    — Kredītiestādes neņem vērā ienākošās naudas plūsmas ne no kādām jaunām noslēgtām saistībām (32. panta 7. punkts)

    — Par ienākošajām naudas plūsmām nesniedz pārskatu, ja tām jau ir veikts ieskaits ar izejošajām naudas plūsmām (26. pants)

    — Kredītiestādes neņem vērā nekādas ienākošās naudas plūsmas no jebkuriem likvīdajiem aktīviem, kā minēts II sadaļā, izņemot maksājumus, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā. (32. panta 6. punkts)

    Nesniedz pārskatu

    Nr. 2

    2

    Nākotnes darījums

    Nr. 3

    Nr. 5

    3

    Nākotnes darījums, kurš noslēgts pēc pārskata sniegšanas datuma;

    Nesniedz pārskatu

    Nr. 4

    4

    Nākotnes darījums, kurš sākas pirms 30 dienu laikposma beigām un kura termiņš ir pēc tā beigām

    Nesniedz pārskatu

    260. rinda, ID 1.1.12.

    5

    Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

    Nr. 6

    Nr. 7

    6

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi (34. pants)

    250. rinda, ID 1.1.11.

    Nr. 7

    7

    Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus (32. panta 3. punkta b)-c) un e)-f) apakšpunkts)

    Nr. 23

    Nr. 8

    8

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā (32. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts)

    190. rinda, ID 1.1.5.

    Nr. 9

    9

    Ienākošās naudas plūsmas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem (32. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts)

    180. rinda, ID 1.1.4.

    Nr. 10

    10

    Aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa (32. panta 2. punkta i) apakšpunkts)

    Nr. 11

    Nr. 12

    11

    Procentu un minimālie maksājumi no aktīviem, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir nākamo 30 dienu laikā un kuri šajā laikā radīs faktisku ienākošo naudas plūsmu

    Nr. 12

    200. rinda, ID 1.1.6.

    12

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus (32. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

    210. rinda, ID 1.1.7.

    Nr. 13

    13

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus (32. panta 3. punkta g) apakšpunkts)

    220. rinda, ID 1.1.8.

    Nr. 14

    14

    Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību (32. panta 4. punkts)

    230. rinda, ID 1.1.9.

    Nr. 15

    15

    Neto naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem dalījumā pa darījumu partneriem un nodrošinājumiem (32. panta 5. punkts)

    240. rinda, ID 1.1.10.

    Nr. 16

    16

    Ienākošās naudas plūsmas, kas saistītas ar izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts 31. panta 9. punktā (32. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

    170. rinda, ID 1.1.3.

    Nr. 17

    17

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

    Nr. 21

    Nr. 18

    18

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai (32. panta 2. punkts)

    040. rinda, ID 1.1.1.1.

    Nr. 19

    19

    Citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

    Nr. 20

    260. rinda, ID 1.1.12.

    20

    Citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

    Nr. 20.1

    Mazumtirdzniecības klienti (privātpersonas vai MVU)

    060. rinda, ID 1.1.1.2.1.

    Nr. 20.2

    Nr. 20.2

    Nefinanšu komercsabiedrības

    070. rinda, ID 1.1.1.2.2.

    Nr. 20.3

    Nr. 20.3

    Valdības, daudzpusējās attīstības bankas un publiskā sektora struktūras

    080. rinda, ID 1.1.1.2.3.

    090. rinda, ID 1.1.1.2.4.

    21

    Ienākošās naudas plūsmas no finanšu klientiem, kuras klasificē kā operacionālos noguldījumus (32. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

    Nr. 22

    Nr. 23

    22

    Kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi (32. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

    120. rinda, ID 1.1.2.1.1.

    130. rinda, ID 1.1.2.1.2.

    23

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām (32. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

    150. rinda, ID 1.1.2.2.1.

    160. rinda, ID 1.1.2.2.2.

    24

    Nodrošinājuma mijmaiņas darījums (32. panta 3. punkta e) apakšpunkts)

    410. rinda, ID 1.3 (1)

    Nr. 25

    25

    Nodrošinājums tiek atzīts par likvīdiem aktīviem (32. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

    Nr. 26

    Nr. 27

    26

    Nodrošināts finansēšanas darījums (32. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

    Nr. 26.1

    Nodrošinājumu izmanto īso pozīciju segšanai

    360. rinda, ID 1.2.2.

    Nr. 26.2

    Nr. 26.2

    1. līmeņa aktīvu nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    290. rinda, ID 1.2.1.1.

    Nr. 26.3

    Nr. 26.3

    1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    300. rinda, ID 1.2.1.2.

    Nr. 26.4

    Nr. 26.4

    2.A līmeņa nodrošinājums

    310. rinda, ID 1.2.1.3.

    Nr. 26.5

    Nr. 26.5

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

    320. rinda, ID 1.2.1.4.

    Nr. 26.6

    Nr. 26.6

    2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

    330. rinda, ID 1.2.1.5.

    Nr. 26.7

    Nr. 26.7

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

    340. rinda, ID 1.2.1.6.

    350. rinda, ID 1.2.1.7.

    27

    Nodrošinājums, kas netiek atzīts par likvīdiem aktīviem (32. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

    Nr. 27.1

    maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

    380. rinda, ID 1.2.3.1.

    Nr. 27.2

    Nr. 27.2

    nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

    390. rinda, ID 1.2.3.2.

    400. rinda, ID 1.2.3.3.

    (1)   

    Par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem ir papildus jāsniedz pārskats XXIV PIELIKUMA veidnē C 75.00.

    2.4.2.   Lēmuma pieņemšanas shēma par slejām XXIV PIELIKUMA VEIDNĒ C 74.00



    Nr.

    Postenis

    Lēmums

    Pārskata sniegšana

    1

    Ienākošās naudas plūsmas, kas jānorāda XXIV pielikuma veidnes C 74.00 010.-430. rindā saskaņā ar 32., 33. un 34. pantu un saskaņā ar klasifikāciju, kā norādīts 1. iedaļā (“Lēmuma pieņemšanas shēma par rindām XXIV pielikuma veidnē C 74.00”)

    Nesniedz pārskatu

    Nr. 2

    2

    Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, izņemot atvasinātos instrumentus (32. panta 3. punkta b)-c) un e)-f) apakšpunkts)

    Nr. 11

    Nr. 3

    3

    Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

    Nr. 4

    Nr. 6

    4

    Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

    Nr. 4.1

    Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Nr. 5

    Nr. 4.2

    Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas nav atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Nr. 7

    5

    Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no 75 % maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, uz kurām attiecas 90 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām (33. panta 4. un 5. punkts)

    Nr. 9

    Nr. 10

    6

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

    Nr. 7

    Nr. 8

    7

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

    Nr. 7.1

    Saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt

    010. sleja

    Nr. 7.2

    Piemērojamais svērums

    080. sleja

    Nr. 7.3

    Ienākošās naudas plūsmas

    140. sleja

    8

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

    Nr. 9

    Nr. 10

    9

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

    Nr. 9.1

    Saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt

    020. sleja

    Nr. 9.2

    Piemērojamais svērums

    090. sleja

    Nr. 9.3

    Ienākošās naudas plūsmas

    150. sleja

    10

    Ienākošās naudas plūsmas ir pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-3. punkts)

    Nr. 10.1

    Saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt

    030. sleja

    Nr. 10.2

    Piemērojamais svērums

    100. sleja

    Nr. 10.3

    Ienākošās naudas plūsmas

    160. sleja

    11

    Nodrošināti finansēšanas darījumi, kuros nodrošinājums tiek atzīts par likvīdiem aktīviem

    Nr. 12

    Nr. 3

    12

    Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

    Nr. 13

    Nr. 15

    13

    Daļējs atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-5. punkts)

    Nr. 13.1

    Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Nr. 14

    Nr. 13.2

    Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas nav atbrīvota no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Nr. 16

    14

    Ienākošo naudas plūsmu daļa, kas atbrīvota no 75 % maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, uz kurām attiecas 90 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām (33. panta 4. un 5. punkts)

    Nr. 18

    Nr. 19

    15

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

    Nr. 16

    Nr. 17

    16

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 75 % maksimālo robežvērtību (33. panta 1. punkts)

    Nr. 16.1

    Saņemamie naudas līdzekļi

    010. sleja

    Nr. 16.2

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    040. sleja

    Nr. 16.3

    Piemērojamais svērums

    080. sleja

    Nr. 16.4

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    110. sleja

    Nr. 16.5

    Ienākošās naudas plūsmas

    140. sleja

    17

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

    Nr. 18

    Nr. 19

    18

    Ienākošajām naudas plūsmām piemēro 90 % maksimālo robežvērtību (33. panta 4. un 5. punkts)

    Nr. 18.1

    Saņemamie naudas līdzekļi

    020. sleja

    Nr. 18.2

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    050. sleja

    Nr. 18.3

    Piemērojamais svērums

    090. sleja

    Nr. 18.4

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    120. sleja

    Nr. 18.5

    Ienākošās naudas plūsmas

    150. sleja

    19

    Ienākošās naudas plūsmas ir pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas (33. panta 2.-3. punkts)

    Nr. 19.1

    Saņemamie naudas līdzekļi

    030. sleja

    Nr. 19.2

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    060. sleja

    Nr. 19.3

    Piemērojamais svērums

    100. sleja

    Nr. 19.4

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu

    130. sleja

    Nr. 19.5

    Ienākošās naudas plūsmas

    160. sleja

    2.5.   Ienākošo naudas plūsmu apakšveidne

    2.5.1.   Norādījumi par konkrētām slejām



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    Summa – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{290}-{360},{380}-{400},{440}-{450} un {470}-{520} kredītiestādes 010. slejā norāda kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālās summas, ko var izņemt, un kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, un saskaņā ar šeit iekļautajiem attiecīgajiem norādījumiem.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, to summas daļu, kurai piemēro atbrīvojumu, norāda 020. vai 030. slejā un to summas daļu, kurai nepiemēro atbrīvojumu, norāda 010. slejā.

    020

    Summa – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{290}-{360},{380}-{400},{440}-{450} un {470}-{520} kredītiestādes 020. slejā norāda kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālās summas, ko var izņemt, un kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, un saskaņā ar šeit iekļautajiem attiecīgajiem norādījumiem.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, to summas daļu, kurai piemēro atbrīvojumu, norāda 020. vai 030. slejā un to summas daļu, kurai nepiemēro atbrīvojumu, norāda 010. slejā.

    030

    Summa – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{290}-{360},{380}-{400},{440}-{450} un {470}-{520} kredītiestādes 030. slejā norāda kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālās summas, ko var izņemt, un kas ir pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, un saskaņā ar šeit iekļautajiem attiecīgajiem norādījumiem.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, to summas daļu, kurai piemēro atbrīvojumu, norāda 020. vai 030. slejā un to summas daļu, kurai nepiemēro atbrīvojumu, norāda 010. slejā.

    040

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 040. slejā norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 050. vai 060. slejā un tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 040. slejā.

    050

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 050. slejā norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 050. vai 060. slejā un tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 040. slejā.

    060

    Saņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 060. slejā norāda tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kas ir pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 050. vai 060. slejā un tāda nodrošinājuma tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 040. slejā.

    070

    Standarta svērums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Standarta svērumi 070. slejā ir tie, kuri pēc noklusējuma principa noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 un tiek norādīti vienīgi informācijai.

    080

    Piemērojamais svērums – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Piemērojamie svērumi ir tādi, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. līdz 34. pantā. Piemērojamo svērumu rezultāts var būt vidējās svērtās vērtības, un tās norāda decimālā izteiksmē (t.i., 1,00 piemērojamam 100 procentu svērumam vai 0,50 piemērojamam 50 procentu svērumam). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma vai valsts izmantoto rīcības brīvību.

    Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{450},{470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 080. slejā norāda vidējo svērumu, ko piemēro aktīviem/saņemamajiem naudas līdzekļiem/maksimālajām summām, ko var izņemt, un kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā. Rindām {060} – {090} un {170} norāda piemērojamo svērumu 080. slejā kā 140. slejas attiecību pret 010. sleju.

    Rindām {290}-{350}, {380}–{400} un rindai {490} kredītiestādes 080. slejā norāda vidējo svērumu, kas piemērots tāda nodrošinājuma tirgus vērtībai, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kur nodrošinātam kreditēšanas darījumam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā.

    090

    Piemērojamais svērums – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Piemērojamie svērumi ir tādi, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. līdz 34. pantā. Piemērojamo svērumu rezultāts var būt vidējās svērtās vērtības, un tās norāda decimālā izteiksmē (t.i., 1,00 piemērojamam 100 procentu svērumam vai 0,50 piemērojamam 50 procentu svērumam). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma vai valsts izmantoto rīcības brīvību.

    Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{450},{470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 090. slejā norāda vidējo svērumu, ko piemēro aktīviem/saņemamajiem naudas līdzekļiem/maksimālajām summām, ko var izņemt, un kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā. Rindām {060} – {090} un {170} norāda piemērojamo svērumu 090. slejā kā 150. slejas attiecību pret 020. sleju.

    Rindām {290}-{350}, {380}–{400} un rindai {490} kredītiestādes 090. slejā norāda vidējo svērumu, kas piemērots tāda nodrošinājuma tirgus vērtībai, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kur nodrošinātam kreditēšanas darījumam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā.

    100

    Piemērojamais svērums – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Piemērojamie svērumi ir tādi, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. līdz 34. pantā. Piemērojamo svērumu rezultāts var būt vidējās svērtās vērtības, un tās norāda decimālā izteiksmē (t.i., 1,00 piemērojamam 100 procentu svērumam vai 0,50 piemērojamam 50 procentu svērumam). Piemērojamie svērumi var atspoguļot (bet ne tikai) konkrēta uzņēmuma vai valsts izmantoto rīcības brīvību.

    Rindām {040},{060}-{090},{120}-{130},{150}-{260},{450},{470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 100. slejā norāda vidējo svērumu, ko piemēro aktīviem/saņemamajiem naudas līdzekļiem/maksimālajām summām, ko var izņemt, un kas ir pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā. Rindām {060} – {090} un {170} norāda piemērojamo svērumu 100. slejā kā 160. slejas attiecību pret 030. sleju.

    Rindām {290}-{350}, {380}–{400} un rindai {490} kredītiestādes 100. slejā norāda vidējo svērumu, kas piemērots tāda nodrošinājuma tirgus vērtībai, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kur nodrošināts kreditēšanas darījums ir atbrīvots no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā.

    110

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu – piemērota 75 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 110. slejā norāda tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 120. vai 130. slejā un tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 110. slejā.

    120

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu – piemērota 90 % maksimālā robežvērtība ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 120. slejā norāda tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 120. vai 130. slejā un tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 110. slejā.

    130

    Saņemtā nodrošinājuma vērtība saskaņā ar 9. pantu – ienākošās naudas plūsmas atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 130. slejā norāda tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kas pilnībā atbrīvoti no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā.

    Ja kompetentā iestāde ir apstiprinājusi daļēju atbrīvojumu no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2. punktu, tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam piemēro atbrīvojumu, norāda 120. vai 130. slejā un tāda nodrošinājuma vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, kam nepiemēro atbrīvojumu, norāda 110. slejā.

    140

    Ienākošās naudas plūsmas – Piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {040}, {120}-{130}, {150}-{160}, {180}-{260}, {380}-{400}, {450}, {470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 140. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, ko aprēķina, reizinot kopējo summu/maksimālo summu, kādu var izņemt no 010. slejas, ar attiecīgo svērumu no 080. slejas.

    Rindām {060}-{090} piemēro šādu procedūru:

    — Ja līgumā noteiktu saistību nav vai arī līgumā noteiktās saistības pret šā tipa klientiem ir mazākas nekā 50 % no 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par 50 % un rezultātu norāda 140. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

    — Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz vai ir vienādas ar 50 %, bet nepārsniedz 100 % no 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par līgumā noteiktajām saistībām pret šā tipa klientiem, un rezultātu norāda 140. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

    — Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz 100 % no 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, 140. slejā norāda “0” un starpību starp līgumā noteiktajām saistībām un 010. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem norāda kā “iespējamās finansējuma saistības” 1.1.6.6.1.1., 1.1.6.6.1.2., 1.1.6.6.1.3. vai 1.1.6.6.1.4. iedaļā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

    — Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

    Rindai {170} kredītiestādes 140. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, tikai tad, ja kredītiestāde ir saņēmusi šo piešķīrumu nolūkā to izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai ir saņēmusi līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras.

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 140. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 1. punktā, ko aprēķina, atņemot 110. sleju no 010. slejas. Ja rezultāts ir pozitīvs, to norāda 140. slejā; ja rezultāts ir negatīvs, norāda “0”.

    150

    Ienākošās naudas plūsmas – Piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {040}, {120}-{130}, {150}-{160}, {180}-{260}, {380}-{400}, {450}, {470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 150. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, ko aprēķina, reizinot kopējo summu/maksimālo summu, ko var izņemt no 020. slejas, ar attiecīgo svērumu no 090. slejas.

    Rindām {060}-{090} piemēro šādu procedūru:

    — Ja līgumā noteiktu saistību nav vai arī līgumā noteiktās saistības pret šā tipa klientiem ir mazākas nekā 50 % no 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par 50 % un rezultātu norāda 150. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

    — Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz vai ir vienādas ar 50 %, bet nepārsniedz 100 % no 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par līgumā noteiktajām saistībām pret šā tipa klientiem, un rezultātu norāda 150. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

    — Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz 100 % no 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, 150. slejā norāda “0” un starpību starp līgumā noteiktajām saistībām un 020. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem norāda kā “iespējamās finansējuma saistības” 1.1.6.6.1.1., 1.1.6.6.1.2., 1.1.6.6.1.3. vai 1.1.6.6.1.4. iedaļā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

    — Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

    Rindai {170} kredītiestādes 150. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, tikai tad, ja kredītiestāde ir saņēmusi šo piešķīrumu nolūkā to izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai ir saņēmusi līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras.

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 150. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 4. un 5. punktā, ko aprēķina, atņemot 120. sleju no 020. slejas. Ja rezultāts ir pozitīvs, to norāda 150. slejā; ja rezultāts ir negatīvs, norāda “0”.

    160

    Ienākošās naudas plūsmas – Atbrīvojums no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Rindām {040}, {120}-{130}, {150}-{160}, {180}-{260}, {380}-{400}, {450}, {470}-{480} un {500}-{510} kredītiestādes 160. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kas pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, ko aprēķina, reizinot kopējo summu/maksimālo summu, ko var izņemt no 030. slejas, ar attiecīgo svērumu no 100. slejas.

    Rindām {060}-{090} piemēro šādu procedūru:

    — Ja līgumā noteiktu saistību nav vai arī līgumā noteiktās saistības pret šā tipa klientiem ir mazākas nekā 50 % no 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par 50 % un rezultātu norāda 160. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

    — Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz vai ir vienādas ar 50 %, bet nepārsniedz 100 % no 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, saņemamos naudas līdzekļus samazina par līgumā noteiktajām saistībām pret šā tipa klientiem, un rezultātu norāda 160. slejā. Šajā gadījumā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00 netiek norādītas nekādas saistības.

    — Ja līgumā noteiktās saistības pret klientu pārsniedz 100 % no 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem, 160. slejā norāda “0” un starpību starp līgumā noteiktajām saistībām un 030. slejā norādītajiem saņemamajiem naudas līdzekļiem norāda kā “iespējamās finansējuma saistības” 1.1.6.6.1.1., 1.1.6.6.1.2., 1.1.6.6.1.3. vai 1.1.6.6.1.4. iedaļā XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

    — Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī XXIV PIELIKUMA veidnē C 73.00.

    Rindai {170} kredītiestādes 160. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kas ir pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, tikai tad, ja kredītiestāde ir saņēmusi šo piešķīrumu nolūkā to izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai ir saņēmusi līdzīgu piešķīrumu no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras.

    Rindām {290}-{350} un rindai {490} kredītiestādes 160. slejā norāda kopējās ienākošās naudas plūsmas, kas pilnībā atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 33. panta 2., 3. un 5. punktā, ko aprēķina, atņemot 130. sleju no 030. slejas. Ja rezultāts ir pozitīvs, to norāda 160. slejā; ja rezultāts ir negatīvs, norāda “0”.

    2.5.2.   Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    1.  IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS KOPĀ

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 010. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt kā summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem un nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem;

    — 140. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas kā ienākošo naudas plūsmu summa no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, no kā atskaitīta starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās; un

    — 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas kā ienākošo naudas plūsmu summa no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, no kā atskaitīta starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās, un no kā atskaitīts no saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 2. panta 3. punkta e) apakšpunktā un 33. panta 6. punktā.

    020

    1.1.  Ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32., 33. un 34. pants

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 020. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido aktīvi/saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem; un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nenodrošinātiem darījumiem/noguldījumiem.

    030

    1.1.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 030. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, kā arī jebkuri citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem), un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) (ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, kā arī jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem).

    Naudas līdzekļus, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem ar nefinanšu klientiem un kas ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, ja šie darījumi ir norādīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, norāda 1.2. iedaļā un nenorāda 1.1.1. iedaļā. Naudas līdzekļus, kas pienākas no tādiem darījumiem, kuri ir nodrošināti ar pārvedamiem vērtspapīriem, kas netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, norāda 1.2. iedaļā un nenorāda 1.1.1. iedaļā. Naudas līdzekļus, kas pienākas no darījumiem ar nefinanšu klientiem un kas ir nodrošināti ar nepārvedamiem aktīviem, kas netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu, norāda attiecīgajā 1.1.1. iedaļas rindā.

    Naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām, norāda 1.1.2. iedaļā un šeit nenorāda.

    040

    1.1.1.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas saņemami no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai. Šajās ienākošajās naudas plūsmās ietilpst procenti un maksājumi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas).

    Naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, norāda 1.1.2. iedaļā un šeit nenorāda.

    050

    1.1.1.2.  Citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 050. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido citi naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) kā to naudas līdzekļu summu, kas pienākas no nefinanšu klientiem, dalījumā pa darījumu partneriem, un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās citas ienākošās naudas plūsmas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) kā ienākošo naudas plūsmu summu no nefinanšu klientiem dalījumā pa darījumu partneriem.

    Naudas līdzekļus, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas) un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, norāda 1.1.1.1. iedaļā un šeit nenorāda.

    Citus naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām, norāda 1.1.2. iedaļā un šeit nenorāda.

    Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā, norāda 1.1.3. iedaļā un nenorāda šeit.

    060

    1.1.1.2.1  naudas līdzekļi, kuri pienākas no mazumtirdzniecības klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no mazumtirdzniecības klientiem.

    070

    1.1.1.2.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu komercsabiedrībām.

    080

    1.1.1.2.3.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no valdībām, daudzpusējām attīstības bankām un publiskā sektora struktūrām.

    090

    1.1.1.2.4.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no citām juridiskām vienībām un nav iekļauti nekur iepriekš.

    100

    1.1.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 100. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem (gan operacionālie, gan neoperacionālie noguldījumi); un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējo summu, ko veido ienākošās naudas plūsmas no centrālajām bankām un finanšu klientiem (gan operacionālie, gan neoperacionālie noguldījumi).

    Kredītiestādes šeit norāda naudas līdzekļus, kas pienākas nākamo 30 dienu laikā no centrālajām bankām un finanšu klientiem, kam nav kavējumu un par ko bankai nav pamata sagaidīt, ka 30 dienu laikā netiks pildītas saistības.

    Naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kas neatbilst pamatsummas atmaksai, norāda attiecīgajā iedaļā.

    Noguldījumus centrālajā iestādē, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. panta 3. punktā, nenorāda kā ienākošās naudas plūsmas.

    110

    1.1.2.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts saistībā ar 27. pantu

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 110. rindā norāda

    — Katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo to naudas līdzekļu summu, kuri pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus (neņemot vērā to, vai kredītiestāde spēj vai nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi); un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējo summu, ko veido ienākošās naudas plūsmas no finanšu klientiem, kuras klasificē kā operacionālos noguldījumus (neņemot vērā to, vai kredītiestāde spēj vai nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi).

    Kredītiestādes šeit norāda naudas līdzekļus, kas kredītiestādei pienākas no finanšu klientiem, lai varētu saņemt tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu.

    120

    1.1.2.1.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 27. pantu

    Naudas līdzekļi, kas kredītiestādei pienākas no finanšu klientiem, lai varētu saņemt tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu, ja kredītiestāde spēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi.

    130

    1.1.2.1.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kurus klasificē kā operacionālos noguldījumus, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunkts saistībā ar 27. pantu

    Naudas līdzekļi, kas kredītiestādei pienākas no finanšu klientiem, lai varētu saņemt tīrvērtes, turētājbankas vai naudas pārvaldības pakalpojumus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 27. pantu, ja kredītiestāde nespēj noteikt atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi. Šiem posteņiem piemēro 5 % ienākošo naudas plūsmu likmi.

    140

    1.1.2.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kurus neklasificē kā operacionālos noguldījumus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 140. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kurus neklasificē kā operacionālos noguldījumus, un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējo summu, ko veido ienākošās naudas plūsmas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kuras neklasificē kā operacionālos noguldījumus.

    Kredītiestādes šeit norāda naudas līdzekļus, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem un kas netiek kvalificēti, lai tos uzskatītu par operacionālajiem noguldījumiem, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunktā saistībā ar 27. pantu.

    150

    1.1.2.2.1.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no centrālajām bankām

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām.

    160

    1.1.2.2.2.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no finanšu klientiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem un kas netiek kvalificēti, lai tos uzskatītu par operacionālajiem noguldījumiem, kā norādīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta d) apakšpunktā saistībā ar 27. pantu.

    Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā, norāda 1.1.3. iedaļā un nenorāda šeit.

    170

    1.1.3.  Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    Ienākošās naudas plūsmas, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām saskaņā ar attīstību veicinošo aizdevumu saistībām, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 31. panta 9. punktā

    180

    1.1.4.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no tirdzniecības finansēšanas darījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas nākamo 30 dienu laikā no tirdzniecības finansēšanas darījumiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

    190

    1.1.5.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts

    Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

    200

    1.1.6.  Aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta i) apakšpunkts

    Aktīvi, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktu. Ienākošās naudas plūsmas ņem vērā, ja kredītiestāde saskaņā ar līgumu drīkst izņemt un pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā. Procentus un minimālos maksājumus, kas debitējami no klienta konta 30 dienu laikā, iekļauj norādītajā summā. Procentus un minimālos maksājumus no aktīviem, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir 30 dienu laikā un kuri šajā laikā radīs ienākošās naudas plūsmas, uzskata par saņemamajiem naudas līdzekļiem un norāda attiecīgajā rindā, pēc tam, kad tiem piemērota 32. pantā noteiktā saņemamajiem naudas līdzekļiem piemērojamā procedūra. Kredītiestādes nesniedz pārskatu par citiem procentiem, kas uzkrājas, bet kas nav ne debitējami no klienta konta, nedz arī radīs ienākošās naudas plūsmas 30 dienu laikā.

    210

    1.1.7.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no būtiska indeksa kapitāla vērtspapīru instrumentu pozīcijām, ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    Naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz, arī kā likvīdos aktīvus, saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Pozīcijā ietilpst naudas līdzekļi, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir nākamo 30 dienu laikā, piemēram, dividendes skaidrā naudā no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos un naudas līdzekļi no šādiem instrumentiem, kas ir pārdoti, bet par kuriem vēl nav veikts norēķins, ja tie netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu.

    220

    1.1.8.  Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta g) apakšpunkts

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām un visiem citiem centrālo banku piešķīrumiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus

    Neraugoties uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pantu, neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas un visu citu struktūru, kas nav centrālās bankas, piešķīrumus neņem vērā. Neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas un visus citus centrālās bakas piešķīrumus, kurus atzīst par likvīdajiem aktīviem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 14. pantu, neņem vērā.

    230

    1.1.9.  Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 4. punkts

    Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 5. punktam.

    Ienākošās naudas plūsmas ņem vērā vienīgi tad, ja šie atsevišķie atlikumi tiek turēti likvīdos aktīvos, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļā.

    240

    1.1.10.  Ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 5. punkts

    Neto debitoru parādi, kuru atmaksa paredzēta 30 kalendāro dienu laikā un kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā norādītajiem līgumiem.

    Kredītiestādes aprēķina no līgumiem ar darījumu partneriem izrietošo ienākošo naudas plūsmu, kuru samaksa paredzama 30 kalendāro dienu laikā, neto apmēru, ja pastāv savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. pantu.

    “Neto apmērs” nozīmē arī to, ka netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums ar nosacījumu, ka tas tiek atzīts par likvīdo aktīvu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II sadaļu.

    Izejošās un ienākošās naudas plūsmas no atvasināto instrumentu darījumiem ārvalstu valūtā, kas ietver vienlaicīgu (vai tajā pašā dienā) pilnīgu apmaiņu ar pamatsummām, aprēķina neto apmērā, pat ja uz minētajiem darījumiem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

    Pārskata sniegšanai nozīmīgā valūtā ārvalstu valūtas darījumus norāda atsevišķi katrā attiecīgajā valūtā. Savstarpējo prasījumu ieskaitu dalījumā pa darījumu partneriem var piemērot tikai naudas plūsmām attiecīgajā valūtā.

    250

    1.1.11.  Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentās iestādes ir piešķīrušas atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pants

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde ir piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pantu.

    260

    1.1.12  Citas ienākošās naudas plūsmas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punkts

    Visas citas ienākošās naudas plūsmas saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 2. punktu, kuras nav norādītas nekur citur veidnē.

    270

    1.2.  Ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b), c) un f) apakšpunkts attiecas uz ienākošajām naudas plūsmām, kuras ir nodrošinātu kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu rezultāts.

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 270. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem (neņemot vērā to, vai nodrošinājums tiek vai netiek atzīts par likvīdo aktīvu); un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem (neņemot vērā to, vai nodrošinājums tiek vai netiek atzīts par likvīdo aktīvu).

    280

    1.2.1.  Nodrošinājums, kas tiek atzīts par likvīdo aktīvu

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 280. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā to naudas līdzekļu summu, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem;

    — katrai 040., 050. un 060. slejai – tāda nodrošinājuma kopējo tirgus vērtību, kurš saņemts nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā tādu nodrošinājumu tirgus vērtību summu, kuri saņemti nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem;

    — katrai 110., 120. un 130. slejai – tāda nodrošinājuma kopējo vērtību, kurš saņemts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā tādu nodrošinājumu vērtību summu, kuri saņemti saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu nodrošinātos kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumos, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem; un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums tiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā ienākošo naudas plūsmu summu no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, dalījumā pa nodrošinājuma veidiem;

    290

    1.2.1.1.  1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    1. līmeņa nodrošinājums, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    300

    1.2.1.2.  1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    1. līmeņa nodrošinājums, kas ir ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    310

    1.2.1.3.  2.A līmeņa nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    2.A līmeņa nodrošinājums, visu veidu.

    320

    1.2.1.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas) nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kam pamatā esošie aktīvi ir kredīti, kā noteikts 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i)-iii) punktā un kuri atbilst visām attiecīgajām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta prasībām.

    330

    1.2.1.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    2.B līmeņa nodrošinājums, kas ir augstas kvalitātes obligācijas.

    340

    1.2.1.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām) nodrošinājums

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kam pamatā esošie aktīvi ir kredīti, kā noteikts 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv)-v) punktā un kuri atbilst visām attiecīgajām Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 13. panta prasībām.

    350

    1.2.1.7.  2.B līmeņa nodrošinājums, kas vēl nav norādīts 1.2.1.4., 1.2.1.5. vai 1.2.1.6. iedaļā

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    2.B līmeņa nodrošinājums, kas nav norādīts iepriekš.

    360

    1.2.2.  Nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Nodrošinājums, kuru izmanto īsās pozīcijas segšanai. Ja jebkura veida nodrošinājumu izmanto īsās pozīcijas segšanai, to norāda šeit, nevis kādā no iepriekšējām rindām. Netiek veikta dubulta uzskaite.

    370

    1.2.3.  Nodrošinājums, kas netiek kvalificēts kā likvīdi aktīvi

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 370. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums netiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā to naudas līdzekļu summu, kas pienākas no maržinālajiem aizdevumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls, un nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kas nodrošināti ar jebkādu citu nelikvīdu nodrošinājumu; un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums netiek atzīts par likvīdo aktīvu, kā ienākošo naudas plūsmu summu no maržinālajiem aizdevumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds, nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, ja nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls, un nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kas nodrošināti ar jebkādu citu nelikvīdu nodrošinājumu.

    380

    1.2.3.1.  Maržinālie aizdevumi: nodrošinājums ir nelikvīds

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    Maržinālie aizdevumi, kas veikti pret nelikvīdiem aktīviem, ja saņemtos aktīvus neizmanto īso pozīciju segšanai, kā izklāstīts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

    390

    1.2.3.2.  Nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Nodrošinājums ir nelikvīds pašu kapitāls.

    400

    1.2.3.3.  Visi citi nelikvīdie nodrošinājumi

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    Nodrošinājums ir nelikvīds nodrošinājums, kas nav norādīts iepriekš.

    410

    1.3.  Kopā – ienākošās naudas plūsmas no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

    Kredītiestādes šeit norāda no nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem ienākošo naudas plūsmu kopējo summu, kā aprēķināts XXIV PIELIKUMA veidnē C 75.00.

    420

    1.4.  (Starpība starp kopējām svērtajām ienākošajām naudas plūsmām un kopējām svērtajām izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 32. panta 8. punkts

    Kredītiestādes attiecīgajā 140., 150. un 160. slejā norāda summu, ko veido kopējās svērtās ienākošās naudas plūsmas, kuras izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās, no kā atskaitīta summa, ko veido kopējās svērtās izejošās naudas plūsmas, kā norādīts {C 73.00; r1380, c060}, kuras izriet no darījumiem trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās. Ja šī summa ir negatīva, iestādes norāda “0”.

    430

    1.5.  (No saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu pārsniegums)

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 2. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 33. panta 6. punkts

    Kredītiestādes, kuras sniedz konsolidētu pārskatu, attiecīgajā 140., 150. vai 160. slejā norāda no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 3. un 4. punktā minētās saistītas specializētas kredītiestādes izrietošu ienākošo naudas plūsmu summu, kas pārsniedz no tās pašas sabiedrības izrietošo izejošo naudas plūsmu summu.

    IZZIŅAS POSTEŅI

    440

    2  Savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas

    Kredītiestādes šeit kā izziņas posteni norāda savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas, kuras nav iekļautas ienākošo naudas plūsmu aprēķinā, jo tām ticis veikts ieskaits ar izejošajām naudas plūsmām. Visas savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas, kam nav veikts ieskaits ar izejošajām naudas plūsmām (pārsniegums), iekļauj attiecīgajā 1. iedaļas rindā.

    Kredītiestādes nodrošina, ka nenotiek šādu posteņu dubulta uzskaite – arī izejošo naudas plūsmu veidnē.

    450

    3.  Ārvalstu valūtas ienākošās naudas plūsmas

    Šo izziņas posteni norāda tikai tad, ja tiek sniegts pārskats atsevišķi norādāmās valūtās.

    Tikai pārskata sniegšanai nozīmīgā valūtā kredītiestādes norāda ienākošās naudas plūsmas no atvasinātajiem instrumentiem (kas norādīti 1.1.10. iedaļā), kas attiecas uz ārvalstu valūtas pamatnaudas plūsmām attiecīgajā nozīmīgajā valūtā, kuras izriet no starpvalūtu mijmaiņas darījumiem, ārvalstu valūtas tagadnes darījumiem un nākotnes darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā. Savstarpējo prasījumu ieskaitu dalījumā pa darījumu partneriem var piemērot tikai naudas plūsmām attiecīgajā valūtā.

    460

    4.  Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

    Kredītiestādes šeit kā izziņas posteņus norāda visus 1. iedaļā norādītos darījumus (izņemot 1.1.11. iedaļu), ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    Kredītiestādes XXIV PIELIKUMA C 74.00 veidnes 460. rindā norāda

    — katrai 010., 020. un 030. slejai – kopējo summu, ko veido saņemamie naudas līdzekļi/maksimālā summa, ko var izņemt grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā, dalījumā pa darījumu veidiem un darījumu partneriem; un

    — katrai 140., 150. un 160. slejai – kopējās ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā kā ienākošo naudas plūsmu summu grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā, dalījumā pa darījumu veidiem un darījumu partneriem.

    470

    4.1.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no nefinanšu klientiem (izņemot centrālās bankas)

    Kredītiestādes šeit norāda visus 1.1.1. iedaļā norādītos naudas līdzekļus, kas pienākas no nefinanšu klientiem, ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā kredītiestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    480

    4.2.  Naudas līdzekļi, kas pienākas no finanšu klientiem

    Kredītiestādes šeit norāda visus 1.1.2. iedaļā norādītos naudas līdzekļus, kas pienākas no finanšu klientiem, ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    490

    4.3.  Nodrošināti darījumi

    Kredītiestādes šeit norāda visus naudas līdzekļus, kas pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā arī nodrošinājuma kopējo tirgus vērtību, kā norādīts 1.2. iedaļā, un nodrošinājuma vērtību saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 9. pantu (110.-130. sleja), ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    500

    4.4.  Naudas līdzekļi, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā

    Kredītiestādes šeit norāda visus 1.1.5. iedaļā norādītos naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā, ja emitents ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    510

    4.5.  Jebkuras citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

    Kredītiestādes šeit norāda visas citas ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā, kas norādītas 1.1.3. līdz 1.1.12. iedaļā. (izņemot 1.1.5. un 1.1.11. iedaļu), ja darījumu partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai tas ar kredītiestādi ir saistīts Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

    520

    4.6.  Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi

    Ienākošās naudas plūsmas no neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām, ko sniedz grupas vai institucionālās aizsardzības shēmas locekļi, ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi atļauju piemērot augstāku ienākošo naudas plūsmu likmi saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 34. pantu.

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (4. DAĻA – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI)

    3.   Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi

    3.1.   Vispārīgas piezīmes

    1. Jebkurš darījums, kura termiņš beidzas 30 dienu laikā un kurā notiek bezskaidras naudas aktīvu mijmaiņa pret citiem bezskaidras naudas aktīviem, norāda šajā veidnē. Posteņi, kas iestādēm nav jāaizpilda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    2. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā, rada izejošās naudas plūsmas attiecībā uz aizņemto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizdoto aktīvu likviditātes vērtību, ja vien darījumu partneris nav centrālā banka – šādā gadījumā piemēro 0 % izejošo naudas plūsmu likmi.

    3. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuru termiņš beidzas 30 dienu laikā, rada ienākošās naudas plūsmas attiecībā uz aizdoto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizņemto aktīvu likviditātes vērtību, ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā piemēro 0 % ienākošo naudas plūsmu likmi.

    4. Attiecībā uz likvīdajiem aktīviem likviditātes vērtība ir saskaņā ar 9. pantu; nelikvīdajiem aktīviem likviditātes vērtība ir nulle.

    5. Katru nodrošinājuma mijmaiņas darījumu novērtē atsevišķi un norādīto naudas plūsmu norāda kā izejošo vai ienākošo naudas plūsmu (par katru darījumu) attiecīgajā rindā. Ja viens darījums satur vairāku kategoriju nodrošinājuma veidus (piem., nodrošinājuma grozs), pārskata sniegšanai to sadala daļās, kas atbilst veidnes rindām, un novērtē pa daļām.

    6. Ja ienesīgums ir atkarīgs no nozīmīgas valūtas kursa, pārskatu sniedz tikai par tiem atlikumiem, kuri ir denominēti nozīmīgajā valūtā, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi atspoguļotas valūtas kursu starpības. Tas var nozīmēt, ka nozīmīgas valūtas veidnē tiek sniegts pārskats tikai par vienu darījuma pusi, kas attiecīgi ietekmē likviditātes virsvērtību.

    7. Kredītiestāde datus veidnē norāda attiecīgajās valūtās saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 5. punktu.

    8. Nodrošinātu atvasināto instrumentu naudas plūsmas 30 dienu laikā šajā veidnē norāda 090.-120. slejā, nevis 010.-080. slejā.

    1.2.   Īpašas piezīmes

    9. Iestādes sniedz pārskatu tikai par 1., 2.A un 2.B līmeņa aktīviem, kas netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu. Saistībā ar aizdoto nodrošinājumu tas attiecas uz aktīviem, kas, pienākot to dzēšanas termiņam, tiktu kvalificēti kā likvīdie aktīvi saskaņā ar II sadaļu, tostarp saskaņā ar vispārējām un operacionālajām prasībām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. un 8. pantā.

    10. Ja nodrošinājums atbilst Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10.-19. pantā noteiktajiem kritērijiem 1., 2.A vai 2.B līmeņa aktīviem, bet netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, tostarp saskaņā ar vispārējām un operacionālajām prasībām, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. un 8. pantā, to norāda kā nelikvīdu. Līdzīgi, ja iestāde savos augstas kvalitātes likvīdajos aktīvos var atzīt tikai daļu no tās ārvalstu valūtas akcijām vai centrālās valdības vai bankas aktīviem ārvalstu valūtā, vai centrālās valdības vai bankas aktīviem vietējā valūtā, 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīvu (atsauce uz 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta i)-iii) punktu un 10. panta 1. punkta d) apakšpunktu) rindās norāda tikai atzīstamo daļu. Ja konkrēto aktīvu izmanto kā nodrošinājumu, bet par tādu summu, kas ir pārpalikums papildus tai daļai, kuru var atzīt likvīdajos aktīvos, pārpalikuma summu norāda nelikvīdo aktīvu iedaļā.

    11. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, kuros izmanto 2.A līmeņa aktīvus, norāda attiecīgajā 2.A līmeņa aktīvu rindā, pat ja tiek piemērota alternatīvā likviditātes pieeja (t.i., sniedzot pārskatu par nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, nepārvietot 2.A līmeņa aktīvus pie 1. līmeņa aktīviem).

    Apakšveidne attiecībā uz nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem

    Norādījumi par konkrētām slejām



    Sleja

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 010. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

    020

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 020. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

    030

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 030. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

    040

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 040. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

    050

    Izejošās naudas plūsmas

    Ja 040. slejas vērtība pārsniedz 020. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 050. slejā (izejošās naudas plūsmas), ja vien darījumu partneris nav centrālā banka – šādā gadījumā izejošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

    060

    Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Ja 020. slejas vērtība pārsniedz 040. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 060./070./080. slejā (ienākošās naudas plūsmas), ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā ienākošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

    060. sleju izmanto, ja darījumam piemēro 75 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām.

    070

    Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām

    Ja 020. slejas vērtība pārsniedz 040. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 060./070./080. slejā (ienākošās naudas plūsmas), ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā ienākošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

    070. sleju izmanto, ja darījumam piemēro 90 % maksimālo robežvērtību ienākošajām naudas plūsmām.

    080

    ienākošās naudas plūsmas, kas atbrīvotas no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām

    Ja 020. slejas vērtība pārsniedz 040. slejas vērtību (par katru darījumu), starpību norāda 060./070./080. slejā (ienākošās naudas plūsmas), ja vien saņemtais nodrošinājums nav ticis tālākieķīlāts, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, – šādā gadījumā ienākošo naudas plūsmu norāda nulles apmērā.

    080. sleju izmanto, ja darījums ir atbrīvots no maksimālās robežvērtības piemērošanas ienākošajām naudas plūsmām.

    090

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 090. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

    100

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizdotā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 100. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

    110

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma tirgus vērtību norāda 110. slejā. Tirgus vērtība atspoguļo aktuālo tirgus vērtību, ieskaitot diskontu un atskaitot plūsmas, kas rodas, noslēdzot saistītās riska ierobežošanas pozīcijas [8. panta 5. punkts].

    120

    Tikai nodrošināti atvasinātie instrumenti – Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtība

    Aizņemtā nodrošinājuma likviditātes vērtību norāda 120. slejā. Likvīdiem aktīviem likviditātes vērtība atspoguļo aktīva vērtību, no kuras atskaitīts diskonts. Izmantotais svērums ir saistīts ar svērumu/diskontu, kas piemērots attiecīgā veida aktīviem XXIV pielikuma veidnē C 72.00. Iestāde nosaka izmantojamo svērumu, bet iestādes vadās pēc II sadaļā norādītajiem minimālajiem standarta svērumiem attiecīgajam aktīvam.

    Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    010

    1.  KOPĀ – NODROŠINĀJUMA MIJMAIŅAS DARĪJUMI UN NODROŠINĀTI ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības.

    020

    1.1.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 1. līmeņa aktīvus (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas).

    030

    1.1.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    040

    1.1.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 1. līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    050

    1.1.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    060

    1.1.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    070

    1.1.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    080

    1.1.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    090

    1.1.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    100

    1.1.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa aktīvu (aizdotu), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    110

    1.2.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    120

    1.2.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    130

    1.2.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    140

    1.2.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    150

    1.2.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    160

    1.2.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    170

    1.2.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    180

    1.2.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    190

    1.2.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    200

    1.3.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.A līmeņa aktīvus.

    210

    1.3.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas (aizņemtiem).

    220

    1.3.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    230

    1.3.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    240

    1.3.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    250

    1.3.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    260

    1.3.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    270

    1.3.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    280

    1.3.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.A līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    290

    1.4.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP).

    300

    1.4.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    310

    1.4.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    320

    1.4.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    330

    1.4.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    340

    1.4.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    350

    1.4.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    360

    1.4.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    370

    1.4.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    380

    1.5.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    390

    1.5.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    400

    1.5.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    410

    1.5.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    420

    1.5.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    430

    1.5.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijām (aizņemtām).

    440

    1.5.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    450

    1.5.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    460

    1.5.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa augstas kvalitātes segto obligāciju (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    470

    1.6.  Kopā – darījumi, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP).

    480

    1.6.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    490

    1.6.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    500

    1.6.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    510

    1.6.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    520

    1.6.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    530

    1.6.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    540

    1.6.7  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    550

    1.6.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    560

    1.7.  Kopā – darījumi, kuros aizdod citus 2.B līmeņa aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod citus 2.A līmeņa aktīvus.

    570

    1.7.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    580

    1.7.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    590

    1.7.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    600

    1.7.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizņemtiem).

    610

    1.7.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    620

    1.7.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    630

    1.7.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    640

    1.7.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi citu 2.B līmeņa aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    650

    1.8.  Kopā – darījumi, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus un aizņemas šādu nodrošinājumu:

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 28. panta 4. punkts un 32. panta 3. punkts

    Kredītiestādes šeit par katru sleju norāda nodrošinājuma mijmaiņas darījumu un nodrošinātu atvasināto instrumentu kopējās vērtības attiecībā uz darījumiem, kuros aizdod nelikvīdus aktīvus.

    660

    1.8.1.  1. līmeņa aktīvi (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa aktīviem (aizņemtiem), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas.

    670

    1.8.2.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    680

    1.8.3.  2.A līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.A līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    690

    1.8.4.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (mājokļi vai automašīnas, 1. KKP) (aizdotiem).

    700

    1.8.5.  2.B līmeņa augstas kvalitātes segtās obligācijas

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa augstas kvalitātes segtajām obligācijām (aizņemtām).

    710

    1.8.6.  2.B līmeņa ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP)

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret 2.B līmeņa ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem (komerciāli vai fiziskām personām, dalībvalsts, 1. KKP) (aizņemtiem).

    720

    1.8.7.  Citi 2.B līmeņa aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret citiem 2.B līmeņa aktīviem (aizņemtiem).

    730

    1.8.8.  Nelikvīdi aktīvi

    Tādi darījumi, kuros iestāde ir veikusi nelikvīdu aktīvu (aizdotu) mijmaiņu pret nelikvīdiem aktīviem (aizņemtiem).

    IZZIŅAS POSTEŅI

    740

    2.  Kopā – nodrošinājuma mijmaiņas darījumi (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai

    Iestādes šeit norāda visu to iepriekšējās rindās norādīto nodrošinājuma mijmaiņas darījumu kopējo vērtību (visi darījumu partneri), kuros aizņemtais nodrošinājums ticis izmantots īso pozīciju segšanai, lai segtu īsās pozīcijas, ja piemērota 0 % izejošo naudas plūsmu likme.

    750

    3.  Kopā – nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem grupas ietvaros

    Iestādes šeit norāda ar darījumu partneriem grupas ietvaros veiktos nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, par kuriem sniegts pārskats iepriekšējās rindās.

    760

    4.  Kopā – nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar darījumu partneriem, kas ir centrālās bankas

    Iestādes šeit norāda ar darījumu partneriem, ka ir centrālās bankas, veiktos nodrošinājuma mijmaiņas darījumus, par kuriem sniegts pārskats iepriekšējās rindās un kuriem tikusi piemērota 0 % izejošo naudas plūsmu likme.

    PĀRSKATU SNIEGŠANA PAR LIKVIDITĀTI (5. DAĻA – APRĒĶINI)

    4.   Aprēķini

    4.1.   Vispārīgas piezīmes

    Šī ir kopsavilkuma veidne, kurā iekļauta informācija par aprēķiniem, lai sniegtu pārskatu par likviditātes seguma prasību, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. Posteņi, kuri iestādēm nav jānorāda, ir iekrāsoti pelēkā krāsā.

    4.2.   Īpašas piezīmes

    Atsauces uz šūnu tiek sniegtas šādā formātā: veidne; rinda; sleja. Piemēram, {C 72.00; r130; c040} nozīmē: Likvīdo aktīvu veidne; 130. rinda; 040. sleja.

    Aprēķinu apakšveidne

    Norādījumi par konkrētām rindām



    Rinda

    Atsauces uz tiesību aktiem un norādījumi

    APRĒĶINI

    Skaitītājs, saucējs, koeficients

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. pants

    Likviditātes seguma koeficienta skaitītājs, saucējs un koeficients

    Norāda visus turpmāk prasītos datus attiecīgās rindas 010. slejā.

    010

    1.  Likviditātes rezerve

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 76.00; r290; c010}.

    020

    2.  Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 76.00; r370; c010}.

    030

    3.  Likviditātes seguma koeficients (%)

    Norāda likviditātes seguma koeficientu, kas aprēķināts, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 1. punktā.

    Likviditātes seguma koeficients ir vienāds ar kredītiestādes likviditātes rezervju attiecību pret tās neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām 30 kalendāro dienu spriedzes periodā, un to izsaka procentos.

    Ja {C 76.00; r020; c010} ir nulle (kā rezultātā bezgalības koeficients), norāda vērtību 999999.

    Skaitītāja aprēķini

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 17. pants un I PIELIKUMS

    Likviditātes rezervju aprēķināšanas formula.

    Norāda visus turpmāk prasītos datus attiecīgās rindas 010. slejā.

    040

    4.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, likviditātes rezerves saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r030; c040}.

    050

    5.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

    Norāda izejošās naudas plūsmas no 1. līmeņa (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijas) likvīdiem vērtspapīriem, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

    060

    6.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

    Norāda ienākošās naudas plūsmas no 1. līmeņa (izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām) likvīdiem vērtspapīriem, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

    070

    7.  Nodrošinātas izejošās naudas plūsmas

    Norāda izejošās naudas plūsmas (1. līmeņa aktīvi), kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

    080

    8.  Nodrošinātas ienākošās naudas plūsmas

    Norāda ienākošās naudas plūsmas (1. līmeņa aktīvi), kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

    090

    9.  1. līmeņa aktīvu, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā a

    Norāda koriģēto nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas.

    Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma noslēgšanu.

    100

    10.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r180; c040}.

    110

    11.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

    Norāda izejošās naudas plūsmas no 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

    120

    12.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

    Norāda ienākošās naudas plūsmas no 1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām, kuras izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma.

    130

    13.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā b

    Norāda koriģēto segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas.

    Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no atsauces datuma noslēgšanu.

    140

    14.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā b′

    Norāda b′ (koriģētā segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

    = MIN(b, a70/30)

    kur b = koriģētā segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

    150

    15.  1. līmeņa ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

    Norāda starpību starp b un b′. b un b′, kā minēts I pielikuma 5. daļā

    160

    16.  2.A līmeņa aktīvu vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r230; c040}.

    170

    17.  2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

    Sniedz pārskatu par izejošajām 2.A līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

    180

    18.  2.A līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

    Sniedz pārskatu par ienākošajām 2.A līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

    190

    19.  2.A līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā c

    Norāda koriģēto 2.A līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma noslēgšanu.

    200

    20.  2.A līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā c′

    Norāda c′ (koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

    = MIN(c, (a+b′)40/60, MAX(a70/30-b′, 0))

    kur c = koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

    210

    21.  2.A līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

    Norāda starpību starp c un c′. c un c′, kā minēts I pielikuma 5. daļā.

    220

    22.  2.B līmeņa aktīvu vērtība saskaņā ar 9. pantu: nekoriģēti

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 72.00; r310; c040}.

    230

    23.  2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, izejošās naudas plūsmas

    Sniedz pārskatu par izejošajām 2.B līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

    240

    24.  2.B līmeņa nodrošinājums, termiņš 30 dienu laikā, ienākošās naudas plūsmas

    Sniedz pārskatu par ienākošajām 2.B līmeņa likvīdo vērtspapīru naudas plūsmām, kas izrietētu, noslēdzot jebkādu nodrošinātu finansēšanas darījumu, nodrošinātu kreditēšanas darījumu, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātu atvasināto instrumentu darījumu ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma.

    250

    25.  2.B līmeņa “koriģētā summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā d

    Norāda koriģēto 2.A līmeņa aktīvu summu pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

    Koriģētajā summā ņem vērā jebkāda nodrošināta finansēšanas darījuma, nodrošināta kreditēšanas darījuma, aktīvu apmaiņas vai nodrošināta atvasināto instrumentu darījuma ar termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma noslēgšanu.

    260

    26.  2.B līmeņa “koriģētā summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas”

    I pielikuma 5. punktā minēts kā d′

    Norāda d′ (koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

    = MIN (d, (a+b′+c′)15/85, MAX((a+b′)40/60-c′,0), MAX(70/30a-b′-c′,0))

    kur d = koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

    270

    27.  2.B līmeņa “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”

    Norāda starpību starp d un d′. d un d′, kā minēts I pielikuma 5. daļā.

    280

    28.  Likvīdo aktīvu pārsnieguma summa

    I pielikuma 4. punkts

    Norāda “likvīdo aktīvu pārsnieguma summu”. Šī summa atbilst:

    a)  koriģētajai nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summai, kam pieskaitīta

    b)  koriģētā 1. līmeņa segto obligāciju summa, kam pieskaitīta

    c)  koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa, kam pieskaitīta

    d)  koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa,

    atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

    e)  summa, ko veido a), b), c) un d);

    f)  100/30 reizinot ar a);

    g)  100/60 reizinot ar a) un b) summu;

    h)  100/85 reizinot ar a), b) un c) summu.

    290

    29.  Likviditātes rezerves

    I pielikuma 2. punkts

    Norāda likviditātes rezerves, kas atbilst:

    a)  1. līmeņa aktīvu summai, kam pieskaitīta

    b)  2.A līmeņa aktīvu summa, kam pieskaitīta

    c)  2.B līmeņa aktīvu summa,

    atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

    d)  summa, ko veido a), b) un c); vai

    e)  “likvīdo aktīvu pārsnieguma summa”.

    Saucēja aprēķini

    Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 II PIELIKUMS

    Likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķināšanas formula.

    kur

    NLO = Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

    TO = Izejošās naudas plūsmas kopā

    TI = Ienākošās naudas plūsmas kopā

    FEI = Pilnībā atbrīvotas ienākošās naudas plūsmas

    IHC = Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā no izejošajās naudas plūsmām

    IC = Ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro maksimālo robežvērtību 75 % apmērā no izejošajām naudas plūsmām

    Norāda visus turpmāk prasītos datus attiecīgās rindas 010. slejā.

    300

    30.  Izejošās naudas plūsmas kopā

    TO = no izejošo naudas plūsmu lapas

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 73.00; r010; c060}.

    310

    31.  Pilnībā atbrīvotās ienākošās naudas plūsmas

    FEI = no ienākošo naudas plūsmu lapas

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 74.00; r010; c160}.

    320

    32.  Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    IHC = no ienākošo naudas plūsmu lapas

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 74.00; r010; c150}.

    330

    33.  Ienākošās naudas plūsmas, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    IC = ienākošo naudas plūsmu un nodrošinājuma mijmaiņas darījumu lapām

    Norāda skaitli, kas norādīts {C 74.00; r010; c140}.

    340

    34.  Samazinājums, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošajām naudas plūsmām

    Norāda šādu daļu NLO aprēķina:

    = MIN (FEI, TO).

    350

    35.  Samazinājums, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %

    Norāda šādu daļu NLO aprēķina:

    = MIN (IHC, 0.9*MAX(TO-FEI, 0)).

    360

    36  Samazinājums, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %

    Norāda šādu daļu NLO aprēķina:

    = MIN (IC, 0.75*MAX(TO-FEI-IHC/0.9, 0)).

    370

    37.  Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

    Norāda neto likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas atbilst kopējām izejošajām naudas plūsmām, atskaitot samazinājumu, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošajām naudas plūsmām, atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 90 %, un atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošajām naudas plūsmām, kurām piemēro maksimālo robežvērtību 75 %.

    NLO = TO – MIN(FEI, TO) – MIN(IHC, 0.9*MAX(TO-FEI, 0)) – MIN(IC, 0.75*MAX(T0-FEI-IHC/0.9,0))

    Otrais pīlārs

    380

    38.  Otrā pīlāra prasība

    kā izklāstīts KPD 105. pantā

    Norāda otrā pīlāra prasību.



    ( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

    ( 2 ) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

    ( 3 ) Iestādei pieprasītos datus šajā veidnē uzrāda kumulatīvi par pārskata kalendāro gadu (t. i., no kārtējā gada 1. janvāra).

    ( 4 ) “Atsevišķas iestādes” nav daļa no grupas un tās nav konsolidētas vienā un tajā pašā valstī, kur tām piemēro pašu kapitāla prasības.

    ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

    ( 6 ) Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (pārstrādāta redakcija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).

    ( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

    ( 8 ) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

    ( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;

    ( 10 ) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (C(2003)1422) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

    ( 11 ) Tajā ietilpst vērtspapīrošanas un kapitāla vērtspapīru riska darījumi, uz ko attiecas kredītrisks.

    Top