This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010L0075-20110106
Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 on industrial emissions (integrated pollution prevention and control) (Recast) (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES ( 2010. gada 24. novembris ) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES ( 2010. gada 24. novembris ) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
- Date of document:
- 06/01/2011
- Date of effect:
- 06/01/2011
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32010L0075R(13)
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32010L0075
02010L0075 — LV — 06.01.2011 — 000.003
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp) |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/75/ES
(2010. gada 24. novembris)
par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)
(pārstrādāta versija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šajā direktīvā izklāstīti noteikumi par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada rūpnieciskās darbības.
Tajā arī ietverti noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu vai – gadījumos, kad novēršana nav iespējama – samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērstu atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.
2. pants
Darbības joma
1. Šo direktīvu piemēro rūpnieciskajām darbībām, kuras rada II līdz VI nodaļā minēto piesārņojumu.
2. Šī direktīva neattiecas uz jaunu izstrādājumu un procesu izpētes, izstrādes vai testēšanas darbībām.
3. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
1) “viela” ir ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot šādas vielas:
a) radioaktīvas vielas, kas noteiktas 1. pantā Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām ( 20 );
b) ģenētiski modificēti mikroorganismi, kā noteikts 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu ( 21 );
c) ģenētiski modificēti organismi, kā noteikts 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē ( 22 );
2) “piesārņojums” ir cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti, kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;
3) “iekārta” ir stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā vai VII pielikuma 1. daļā, kā arī visas citas darbības, kuras veic tajā pašā teritorijā un kuras ir tieši tehniski saistītas ar minētajos pielikumos uzskaitītajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;
4) “emisija” ir tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;
5) “emisiju robežvērtības” ir masa, kas izteikta ar dažiem īpašiem parametriem, koncentrācija un/vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt kādā laika periodā vai vairākos laika periodos;
6) “vides kvalitātes standarts” ir to prasību kopums, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecīgajā laikā jāievēro konkrētajā vidē vai attiecīgā tās daļā;
7) “atļauja” ir rakstisks pilnvarojums, ar kuru tiek dota atļauja ekspluatēt iekārtu vai tās daļu, vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu;
8) “vispārīgie saistošie noteikumi” ir emisiju robežvērtības vai citi nosacījumi nozares vai plašākā līmenī, kas paredzēti tiešai izmantošanai, lai noteiktu atļaujas piešķiršanas nosacījumus;
9) “būtiskas izmaiņas” ir iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;
10) “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana ir neiespējama – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā:
a) “tehniskie paņēmieni” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu;
b) “pieejamie” tehniskie paņēmieni ir tie tehniskie paņēmieni, kuri ir izstrādāti tiktāl, ka ir ieviešami attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tehniskie paņēmieni tiek izmantoti vai nodrošināti konkrētajā dalībvalstī, ja tie ir operatoram pietiekami pieejami;
c) “labākie” ir visefektīvākie, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā;
11) “LPTP atsauces dokuments” ir dokuments, kas sagatavots, balstoties uz informācijas apmaiņu, kas rīkota saskaņā ar 13. pantu, izveidots konkrētu darbību vajadzībām un tajā jo īpaši izklāstīti piemēroti tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisijas un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, ko paredzēts izmantot, lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī LPTP secinājumi un jauni paņēmieni, īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus;
12) “LPTP secinājumi” ir dokuments, kurā ietvertas tās LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, saistīta uzraudzība, saistīti patēriņa līmeņi un, vajadzības gadījumā, atbilstīgi teritorijas sanācijas pasākumi;
13) “emisiju līmenis, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem” ir tāds emisiju līmenis, kas sasniegts parastos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kopumu, kā tas izklāstīts LPTP secinājumos, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstīgi konkrētiem atsauces nosacījumiem;
14) “jauns tehnisks paņēmiens” ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns tehnisks paņēmiens, kas, ja tiek ieviests ražošanā, varētu nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;
15) “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas pilnībā vai daļēji ekspluatē vai kontrolē iekārtu vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti – persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas vai attīrīšanas iekārtas tehnisku darbību;
16) “sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un – saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi – to apvienības, organizācijas vai grupas;
17) “attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kura ir ieinteresēta lēmuma pieņemšanā par atļaujas piešķiršanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem; piemērojot šo definīciju, nevalstiskās organizācijas, kuras veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, uzskata par ieinteresētām;
18) “bīstamas vielas” ir vielas vai maisījumi kā noteikts 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 23 );
19) “pamatziņojums” ir informācija par attiecīgu bīstamu vielu piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos;
20) “gruntsūdeņi” ir gruntsūdeņi, kā noteikts 2. panta otrajā punktā Eiropas Parlamenta Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ( 24 );
21) “augsne” ir zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un virsmu. Augsni veido minerāldaļiņas, organiskas vielas, ūdens, gaiss un dzīvi organismi;
22) “vides inspekcija” ir jebkura darbība, tostarp apmeklējumi uz vietas, emisiju pārraudzība un iekšējo ziņojumu un pārbaudes dokumentu kontrole, pašuzraudzības pārbaude, izmantoto tehnisko paņēmienu un iekārtas vides pārraudzības atbilstības pārbaude, ko veic kompetentā iestāde vai veic tās uzdevumā, lai pārbaudītu un uzlabotu iekārtu atbilstību atļaujas nosacījumiem un vajadzības gadījumā pārraudzītu to ietekmi uz vidi;
23) “mājputni” ir mājputni, kā definēts 2. panta 1. punktā Padomes Direktīvā 90/539/EEK (1990. gada 15. oktobris) par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību Kopienā un to ievešanu no trešām valstīm ( 25 );
24) “kurināmais” ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls;
25) “sadedzināšanas iekārta” ir tehniska aparatūra, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju;
26) “skurstenis” ir struktūra, kura satur vienu vai vairākus dūmvadus, pa kuriem atgāzes izvada atmosfērā;
27) “darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot iedarbināšanas un apturēšanas periodus;
28) “sēra atdalīšanas pakāpe” ir noteiktā laika posmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu tajā pašā laika posmā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā kurināmajā;
29) “vietējais cietais kurināmais” ir dabiski radies cietais kurināmais, ko izmanto tādā sadedzināšanas iekārtā, kas īpaši paredzēta šim kurināmajam un ko iegūst uz vietas;
30) “noteicošais kurināmais” ir kurināmais, kuram, salīdzinot ar visiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisiju robežvērtība, kā izklāstīts V pielikuma 1. daļā, vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tā pati robežvērtība, kurināmais, kuram, salīdzinot ar citiem minētajiem kurināmajiem, ir visaugstākā ievadītā siltumjauda;
31) “biomasa” ir kāds no šādiem produktiem:
a) izstrādājumi, kuru sastāvā ir tādi augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, kurus var izmantot tajos esošās enerģijas iegūšanai;
b) šādi atkritumi:
i) augu atkritumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības;
ii) augu atkritumi no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē;
iii) šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē;
iv) korķa atkritumi;
v) koksnes atkritumi, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un jo īpaši tādus koksnes atkritumus, kas rodas no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem;
32) “jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaicīgi vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmo;
33) “gāzturbīna” ir jebkura rotācijas mašīna, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna;
34) “gāzes dzinējs” ir četrtaktu iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar Oto ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi vai – dzinējiem, kas darbojas ar dažāda veida kurināmo, – kompresijas aizdedzi;
35) “dīzeļdzinējs” ir iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;
36) “maza izolēta sistēma” ir maza izolēta sistēma, kā definēts 2. panta divdesmit sestajā daļā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 26 );
37) “atkritumi” ir atkritumi, kā tie definēti 3. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem ( 27 );
38) “bīstamie atkritumi” ir bīstamie atkritumi, kā tie definēti 3. panta 2. punktā Direktīvā 2008/98/EK;
39) “dažādi sadzīves atkritumi” ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī mājsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un iestāžu atkritumi, kas pēc sava rakstura un sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, izņemot tās atkritumu daļas, kas Komisijas Lēmuma 2000/532/EK ( 28 ) pielikumā norādītas 20 01 pozīcijā un ko savāc atsevišķi to rašanās vietā, un izņemot pārējos atkritumus, kas šajā pielikumā norādīti 20 02 pozīcijā;
40) “atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska ierīce un iekārta, kas paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem, piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesu, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;
41) “atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta” ir stacionāra vai mobila tehniska vienība, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī ar citiem termiskās apstrādes procesiem, piemēram, pirolīzi, gazificēšanu vai plazmas procesiem, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;
42) “nominālā jauda” ir atkritumu sadedzināšanas iekārtā vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtā ietilpstošo krāšņu jaudu summa, ko noteicis konstruktors un apstiprinājis operators, ņemot vērā atkritumu siltumietilpību, kas izteikta ar atkritumu daudzumu, ko sadedzina vienā stundā;
43) “dioksīni un furāni” ir visi VI pielikuma 2. daļā uzskaitītie polihlordibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni;
44) “organisks savienojums” ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;
45) “gaistoši organiskie savienojumi” ir jebkuri organiskie savienojumi, kā arī kreozota frakcija, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība;
46) “organiskais šķīdinātājs” ir jebkurš gaistošs organiskais savienojums, ko izmanto šādos nolūkos:
a) tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu izejvielas, izstrādājumus un atkritumvielas;
b) kā tīrīšanas līdzekli, lai šķīdinātu piemaisījumus;
c) kā šķīdinātāju;
d) kā disperģētājvielu;
e) kā viskozitātes regulētāju;
f) kā virsmas spraiguma regulētāju;
g) kā plastifikatoru;
h) kā konservantu;
47) “aizsargkārta” ir pārklājums, kā noteikts 2. panta 8. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos ( 29 ).
4. pants
Pienākums iegūt atļauju
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta vai sadedzināšanas iekārta, atkritumu sadedzināšanas iekārta vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja.
Atkāpjoties no panta pirmās daļas noteikumiem, dalībvalstis var noteikt procedūru V nodaļā minēto iekārtu reģistrācijai.
Reģistrācijas procedūru nosaka juridiski saistošā tiesību aktā, kurā ietver vismaz operatora paziņojumu kompetentai iestādei par nodomu ekspluatēt iekārtu.
2. Dalībvalstis var noteikt, ka atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām vai to daļām, kuras ekspluatē vienā un tajā pašā vietā.
Ja atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām, tajā paredz nosacījumus, lai nodrošinātu katras iekārtas atbilstību šīs direktīvas prasībām.
3. Dalībvalstis var noteikt, ka atļauja attiecas uz vairākām tādas iekārtas daļām, ko ekspluatē dažādi operatori. Šādā gadījumā atļaujā nosaka katra operatora pienākumus.
5. pants
Atļaujas piešķiršana
1. Neierobežojot citas valsts vai Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas nosacījumu un procedūru pilnīgu saskaņotību, ja atļauju piešķiršanā iesaistītas vairākas kompetentās iestādes vai vairāki operatori, vai tiek piešķirtas vairākas atļaujas, lai garantētu visu šajā procedūrā kompetento iestāžu efektīvu integrētu pieeju.
3. Attiecībā uz jaunām iekārtām vai gadījumos, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas, uz kurām attiecas Direktīvas 85/337/EEK 4. pants, piešķirot attiecīgo atļauju, jāpārbauda un jāizmanto saskaņā ar minētās direktīvas 5., 6., 7. un 9. pantu iegūtā informācija vai izdarītie secinājumi.
6. pants
Vispārīgie saistošie noteikumi
Neierobežojot pienākumu iegūt atļauju, dalībvalstis vispārīgos saistošos noteikumos var ietvert prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu vai sadedzināšanas, atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu veidiem.
Ja pieņem vispārīgos saistošos noteikumus, atļaujā var vienkārši iekļaut atsauci uz šādiem noteikumiem.
7. pants
Starpgadījumi un negadījumi
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu ( 30 ), ja notiek starpgadījums vai negadījums, kuram ir būtiska ietekme uz vidi, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:
a) operators nekavējoties informē kompetento iestādi;
b) operators nekavējoties veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un novērstu turpmākus iespējamus starpgadījumus un negadījumus;
c) kompetentā iestāde liek operatoram veikt jebkurus piemērotus papildpasākumus, kas kompetentās iestādes ieskatā vajadzīgi, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un novērstu turpmākus iespējamus starpgadījumus un negadījumus.
8. pants
Neatbilstība
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti atļaujas nosacījumi.
2. Ja ir pārkāpti šīs atļaujas nosacījumi, dalībvalstis nodrošina, ka:
a) operators nekavējoties informē kompetento iestādi;
b) operators nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību iespējami īsākā laikā;
c) kompetentā iestāde liek operatoram veikt jebkurus piemērotus papildpasākumus, kurus kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgiem, lai atjaunotu atbilstību.
Ja atļaujas nosacījumu pārkāpums rada tūlītējas briesmas cilvēku veselībai vai draud izraisīt tūlītēju būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, un kamēr tiek atjaunota atbilstība saskaņā ar pirmās daļas b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, iekārtas, sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas, atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas vai to attiecīgo daļu darbība tiek apturēta.
9. pants
Siltumnīcefekta gāzu emisijas
1. Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, atļaujā neietver attiecīgās gāzes tiešās emisiju robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums.
2. Saistībā ar darbībām, kas minētas I pielikumā Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstis var izvēlēties neizvirzīt prasības attiecībā uz energoefektivitāti sadedzināšanas iekārtām un citām iekārtām objektā, kuras emitē oglekļa dioksīdu.
3. Nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes atļauju attiecīgi groza.
4. Šā panta 1. līdz 3. punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz iekārtām, kurām uz laiku nepiemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu Savienības tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu.
II NODAĻA
NOTEIKUMI PAR I PIELIKUMĀ MINĒTAJĀM DARBĪBĀM
10. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz darbībām, kas izklāstītas I pielikumā, un attiecīgā gadījumā uz minētajā pielikumā noteiktajām jaudas robežvērtībām.
11. pants
Vispārīgie principi, kuri reglamentē operatoru pamatsaistības
Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka iekārtas tiek ekspluatētas atbilstīgi šādiem principiem:
a) tiek veikti visi atbilstīgie preventīvie pasākumi piesārņojuma novēršanai;
b) tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;
c) nerodas būtisks piesārņojums;
d) tiek novērsta atkritumu rašanās saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK;
e) gadījumos, kad atkritumi rodas, tos prioritārā secībā un saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK sagatavo atkārtotai izmantošanai, pārstrādā, reģenerē vai – gadījumos, kad tas tehniski un ekonomiski nav iespējams, – apglabā tā, lai tiktu novērsta vai samazināta jebkāda ietekme uz vidi;
f) enerģija tiek izmantota efektīvi;
g) tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi negadījumu novēršanai un to seku ierobežošanai;
h) pēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiek veikti pasākumi, kas vajadzīgi piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas ekspluatācijas vietas sakārtošanai atbilstīgā stāvoklī, kas definēts saskaņā ar 23. pantu.
12. pants
Pieteikumi atļauju saņemšanai
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iesniegtajā pieteikumā atļaujas saņemšanai aprakstīta:
a) iekārta un tās darbības;
b) izejvielas un palīgmateriāli, citas iekārtā izmantotās vai tajā iegūtās vielas un enerģija;
c) iekārtas emisiju avoti;
d) apstākļi iekārtas uzstādīšanas vietā;
e) attiecīgā gadījumā – pamatziņojums atbilstīgi 22. panta 2. punktam;
f) no iekārtas katrā dabas vides segmentā prognozējamo emisiju raksturs un daudzumi, kā arī emisiju būtiskākā ietekme uz vidi;
g) paredzētā tehnoloģija un pārējās metodes, lai novērstu vai – gadījumos, kad tas nav iespējams – samazinātu emisijas no iekārtas;
h) pasākumi iekārtā radušos atkritumu novēršanai, sagatavošanās atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai;
i) turpmāki pasākumi, kas paredzēti, lai tiktu ievēroti operatora pamatsaistību vispārējie principi, kuri noteikti 11. pantā;
j) plānotie pasākumi emisiju monitoringam vidē;
k) kopsavilkums par galvenajām paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu alternatīvām kuras iesniedzējs ir izvērtējis.
Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj arī pirmajā daļā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu.
2. Ja informācija, kas sniegta saskaņā ar Direktīvā 85/337/EEK noteiktajām prasībām, vai drošības pārskats, kurš sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/82/EK, vai cita informācija, kas sniegta, ievērojot citus tiesību aktus, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, to var iekļaut pieteikumā vai pievienot pieteikumam.
13. pants
LPTP atsauces dokumenti un informācijas apmaiņa
1. Lai izstrādātu, pārskatītu un vajadzības gadījumā atjauninātu LPTP atsauces dokumentus, Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm, attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, un Komisiju.
2. Informācijas apmaiņa jo īpaši ir saistīta ar:
a) iekārtu un tehnisko paņēmienu darbību attiecībā uz emisijām, kas attiecīgā gadījumā izteikta kā īstermiņa vai ilgtermiņa vidējais rādītājs, un saistītajiem atsauces nosacījumiem, patēriņu un izejvielu veidu, ūdens patēriņu, enerģijas izmantošanu un atkritumu radīšanu;
b) izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto monitoringu, iedarbību starp vidēm, ekonomisko un tehnisko pamatotību un to attīstību;
c) labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jauniem tehniskiem paņēmieniem, kas apzināti, ņemot vērā a) un b) apakšpunktā minētos jautājumus.
3. Komisija izveido un regulāri sasauc forumu, kurā piedalās dalībvalstu, iesaistīto nozaru un to nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras veicina vides aizsardzību.
Komisija lūdz foruma atzinumu par informācijas apmaiņas praktiskajiem aspektiem un jo īpaši par:
a) foruma reglamentu;
b) darba plānu saistībā ar informācijas apmaiņu;
c) pamatnostādnēm attiecībā uz datu ievākšanu;
d) pamatnostādnēm par LPTP atsauces dokumentu izstrādi un par to kvalitātes nodrošināšanu, tostarp par to piemērotu saturu un formātu.
Otrās daļas c) un d) apakšpunktā minētajās pamatnostādnēs ņem vērā foruma viedokli, un tās pieņem saskaņā ar 75. panta 2) apakšpunktā minēto regulatīvo procedūru.
4. Komisija saņem un publisko foruma atzinumu par ierosināto LPTP atsauces dokumentu saturu un ņem vērā šo atzinumu 5. punktā izklāstīto procedūru vajadzībām.
5. Lēmumus par LPTP secinājumiem pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.
6. Pēc tam, kad pieņemts lēmums atbilstīgi šā panta 5. punktam, Komisija nekavējoties dara publiski pieejamu LPTP atsauces dokumentu un nodrošina, ka LPTP secinājumi ir pieejami visās Savienības oficiālajās valodās.
7. Kamēr nav pieņemts attiecīgais lēmums atbilstīgi 5. punktam, LPTP atsauces dokumentos ietvertos secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ko Komisija pieņēmusi pirms 83. pantā minētās dienas, attiecībā uz šo nodaļu, izņemot 15. panta 3. un 4. punktu, piemēro kā LPTP secinājumus.
14. pants
Atļaujas nosacījumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujā iekļauti visi pasākumi, kas vajadzīgi 11. un 18. pantā noteikto prasību ievērošanai.
Minētajos pasākumos iekļauj vismaz šādus aspektus:
a) emisiju robežvērtības piesārņojošām vielām, kuras uzskaitītas II pielikumā, un citām piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no konkrētās iekārtas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas citā;
b) atbilstīgas prasības, kuras nodrošina augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību un pasākumus iekārtā radušos atkritumu monitoringam un apsaimniekošanai;
c) piemērotas emisiju monitoringa prasības, norādot:
i) mērījumu metodiku, biežumu un novērtēšanas procedūru; un
ii) ja piemēro 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu, – emisiju monitoringa rezultātus par tiem pašiem periodiem un atsauces nosacījumiem, kā par emisijas līmeņiem saistībā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem;
d) pienākumu regulāri un vismaz reizi gadā sniegt kompetentajai iestādei:
i) informāciju, pamatojoties uz c) apakšpunktā minētā emisiju monitoringa rezultātiem, un citus vajadzīgos datus, kas ļauj kompetentajai iestādei pārbaudīt atbilstību atļaujas nosacījumiem; un
ii) ja piemēro 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu, – emisiju monitoringa rezultātu apkopojumu, lai varētu salīdzināt emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem;
e) atbilstīgas prasības tādu pasākumu regulārai uzturēšanai un monitoringam, kuri saskaņā ar b) apakšpunktu veikti, lai novērstu emisijas augsnē un gruntsūdenī, un atbilstīgas prasības par augsnes un gruntsūdeņu periodisku monitoringu attiecībā uz atbilstīgām bīstamām vielām, kuras varētu konstatēt attiecīgajā teritorijā, un ņemot vērā iespējamo augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu iekārtas teritorijā;
f) pasākumus, kuri attiecas uz tādiem ekspluatācijas apstākļiem, kas nav parastie ekspluatācijas apstākļi, piemēram, palaišanas un apturēšanas operācijas, noplūdes, darbības traucējumi, iekārtas īslaicīga apstādināšana vai ekspluatācijas pilnīga izbeigšana;
g) noteikumus, kas palīdz samazināt piesārņojumu lielā attālumā vai pārrobežu piesārņojumu;
h) nosacījumus, saskaņā ar kuriem izvērtē atbilstību emisiju robežvērtībām, vai atsauci uz citur norādītām piemērojamām prasībām.
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās emisijas robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni.
3. LPTP secinājumus izmanto kā atsauci atļaujas nosacījumu noteikšanai.
4. Neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde atļaujai var noteikt stingrākus atļaujas nosacījumus nekā nosacījumi, ko var panākt, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā aprakstīts LPTP secinājumos. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem kompetentā iestāde var izvirzīt šādus stingrākus nosacījumus.
5. Ja kompetentā iestāde nosaka atļaujas nosacījumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas nav aprakstīti nevienā no atbilstīgajiem LPTP secinājumiem, tā nodrošina, ka
a) tehnisko paņēmienu nosaka, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus; un
b) ievēro 15. pantā ietvertās prasības.
Ja šā punkta pirmajā daļā minētajos LPTP secinājumos nav ietverti emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kompetentā iestāde nodrošina, ka ar pirmajā daļā minēto paņēmienu nodrošina tādu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs LPTP secinājumos aprakstītajām labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
6. Ja uz iekārtā veiktu darbību vai ražošanas procesa veidu neattiecas neviens no LPTP secinājumiem vai ja šādi secinājumi neattiecas uz darbības vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde, iepriekš apspriežoties ar operatoru, nosaka atļaujas nosacījumus, balstoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, ko tā ir noteikusi attiecīgām darbībām vai procesiem, jo īpaši ņemot vērā III pielikumā minētos kritērijus.
7. Iekārtām, kas minētas I pielikuma 6.6. punktā, šā panta 1. līdz 6. punktu piemēro, neskarot ar dzīvnieku labturību saistītos tiesību aktus.
15. pants
Emisiju robežvērtības, ekvivalenti parametri un tehniski pasākumi
1. Piesārņojošām vielām noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtām, un minēto vērtību noteikšanā atšķaidījumu pirms minētā punkta neņem vērā.
Attiecībā uz netiešu piesārņotājvielu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgās iekārtas emisiju robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts ekvivalents aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.
2. Neierobežojot 18. panta noteikumus, emisiju robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniski pasākumi, kas minēti 14. panta 1. un 2. punktā, jānosaka, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, nenosakot kāda konkrēta tehniskā paņēmiena vai īpašu tehnoloģiju izmantošanu.
3. Kompetentā iestāde nosaka emisiju robežvērtības, ar kurām nodrošina, ka parastos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā noteikts 13. panta 5. punktā minētajos lēmumos, kas pieņemti attiecībā uz LPTP secinājumiem, panākot to ar vienu no turpmāk izklāstītajiem pasākumiem:
a) nosakot tādas emisiju robežvērtības, kas nepārsniedz emisijas līmeņus, kuri saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Minētās emisiju robežvērtības ir noteiktas vienādiem vai īsākiem laikposmiem un ar tiem pašiem atsauces nosacījumiem, kā emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem; vai
b) nosakot vērtību, laikposmu vai atsauces nosacījumu ziņā atšķirīgas emisiju robežvērtības no šā punkta a) apakšpunktā noteiktajām.
Ja piemēro b) apakšpunktu, kompetentā iestāde vismaz katru gadu izvērtē emisiju monitoringa rezultātus, lai nodrošinātu, ka emisijas parastos ekspluatācijas apstākļos nepārsniedz emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
4. Atkāpjoties no 3. punkta un neskarot 18. pantu, kompetentā iestāde izņēmuma gadījumos var pieņemt mazāk stingras emisiju robežvērtības. Šādu atkāpi var piemērot tikai tad, ja novērtējums parāda, ka, piemērojot emisijas līmeni, kas saistīts ar LPTP secinājumos sniegtajiem labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, tiktu radītas nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu šādu iemeslu dēļ:
a) attiecīgās iekārtas ģeogrāfiskā atrašanās vieta vai vietējie vides apstākļi; vai
b) attiecīgās iekārtas tehniskais raksturojums.
Kompetentā iestāde atļaujas nosacījumu pielikumā dokumentē pirmās daļas piemērošanu, ietverot izvērtējuma rezultātus un piemēroto nosacījumu izmantojuma pamatojumu.
Emisiju robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar pirmo daļu, tomēr nepārsniedz obligātās prasības emisiju robežvērtībām, kas noteiktas attiecīgā gadījumā šīs direktīvas pielikumos.
Kompetentā iestāde jebkurā gadījumā nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un ka kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.
Pamatojoties uz informāciju, ko saskaņā ar 72. panta 1. punktu sniedz dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz šā punkta piemērošanu, Komisija vajadzības gadījumā, izmantojot vadlīnijas, var novērtēt un precizēt vērā ņemamos kritērijus šā punkta piemērošanai.
Kompetentā iestāde atkārtoti izvērtē šā punkta pirmo daļu, veicot atļaujas nosacījumu pārskatīšanu atbilstīgi 21. pantam.
5. Kompetentā iestāde uz laikposmu, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, var piešķirt pagaidu atkāpes no šā panta 2. un 3. punktā un 11. panta a) un b) punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz jaunu paņēmienu izmēģināšanu un izmantošanu, ja pēc minētā laikposma šo paņēmienu lietošanu pārtrauc vai darbības rezultātā sasniedz vismaz tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
16. pants
Monitoringa prasības
1. Attiecīgā gadījumā 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto monitoringa prasību pamatā ir secinājumi par monitoringu, kā aprakstīts LPTP secinājumos.
2. Biežumu attiecībā uz periodisku monitoringu, kas minēts 14. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kompetentā iestāde nosaka atļaujā katrai atsevišķai iekārtai vai vispārīgos saistošos noteikumos.
Neskarot šā panta pirmo apakšpunktu, periodisku gruntsūdens monitoringu veic vismaz reizi piecos gados un reizi desmit gados – augsnes monitoringu, ja vien šāds monitorings nav pamatots ar sistemātisku novērtējumu par piesārņojuma apdraudējumu.
17. pants
Vispārīgie saistošie noteikumi I pielikumā minētajām darbībām
1. Pieņemot vispārīgos saistošos noteikumus, dalībvalstis nodrošina integrētu pieeju un augstu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tādam, ko var sasniegt, piemērojot atsevišķus atļaujas nosacījumus.
2. Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, lai nodrošinātu atbilstību 14. un 15. pantam.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, lai ņemtu vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un lai nodrošinātu atbilstību 21. pantam.
4. Vispārīgajos saistošajos noteikumos, ko pieņem saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai.
18. pants
Vides kvalitātes standarti
Gadījumos, kad vides kvalitātes standarts nosaka nepieciešamību izvirzīt stingrākus nosacījumus nekā tie, ko iespējams nodrošināt ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, atļaujās iekļauj papildu nosacījumus, neierobežojot citus pasākumus, kurus var veikt vides kvalitātes standartu izpildei.
19. pants
Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo tehnisko paņēmienu attīstībai un visu jauno vai pārskatīto LPTP secinājumu publikācijām, vai ir par to informēta, un ka tā šo informāciju dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai.
20. pants
Operatoru veiktās izmaiņas iekārtās
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka operators informē kompetento iestādi par iekārtas parametru vai darbības veida plānotajām izmaiņām vai paplašināšanu, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators plānotās būtiskās izmaiņas veic tikai pēc tam, kad ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.
Pieteikumā atļaujas saņemšanai un kompetentās iestādes lēmumā norāda tās iekārtu daļas un tos 12. pantā minētos aspektus, kurus var skart attiecīgās būtiskās izmaiņas.
3. Visas iekārtas parametru vai darbības izmaiņas vai tās paplašināšanu uzskata par būtisku, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats sasniedz jaudas robežvērtības, kuras noteiktas I pielikumā.
21. pants
Atļaujas nosacījumu pārskatīšana un atjaunināšana, ko veic kompetentā iestāde
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde saskaņā ar 2. līdz 5. punktu regulāri pārskata visus atļaujas nosacījumus, un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu to atbilstību šai direktīvai.
2. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārskatītu atļaujas nosacījumus, tostarp jo īpaši emisiju monitoringa rezultātus un citus datus, kas ļauj salīdzināt iekārtas darbību ar labākajām pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un ar emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas aprakstīti piemērojamajos LPTP secinājumos.
Pārskatot atļaujas nosacījumus, kompetentā iestāde izmanto visu informāciju, kas iegūta moitoringa vai pārbaužu rezultātā.
►C2 3. Četrus gadus pēc tam, kad atbilstīgi 13. panta 5. punktam publicēts lēmums ◄ par LPTP secinājumiem attiecībā uz iekārtas galveno darbību, kompetentā iestāde nodrošina, ka:
a) attiecīgās iekārtas atļaujas nosacījumi ir pārskatīti un vajadzības gadījumā atjaunināti, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai, attiecīgā gadījumā, jo īpaši 15. panta 3. un 4. punktam;
b) iekārta atbilst minētajiem atļaujas nosacījumiem.
Pārskatīšanā ņem vērā visus jaunos vai atjauninātos LPTP secinājumus, kas piemērojami iekārtai un kas pieņemti saskaņā ar 13. panta 5. punktu pēc atļaujas piešķiršanas vai pēdējās pārskatīšanas.
4. Ja uz iekārtu neattiecas neviens LPTP secinājums, atļaujas nosacījumus pārskata un, ja vajadzības gadījumā atjaunina, ja labāko pieejamo tehnisko paņēmienu attīstība ļauj ievērojami samazināt emisijas.
5. Atļaujas nosacījumus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz šādos gadījumos:
a) iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka jāpārskata atļaujā noteiktās esošās emisiju robežvērtības vai arī atļaujā jāiekļauj jaunas attiecīgas robežvērtības;
b) ekspluatācijas drošībai jāizmanto citas metodes;
c) vajadzības gadījumā jāpanāk atbilstība jauniem vai pārskatītiem vides kvalitātes standartiem atbilstīgi 18. pantam.
22. pants
Objekta slēgšana
1. Neskarot Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos ( 31 ), un attiecīgos Savienības tiesību aktus par augsnes aizsardzību, kompetentā iestāde paredz atļaujas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka pēc darbības pilnīgas izbeigšanas tiktu ievērots šā panta 3. un 4. punkts.
2. Ja darbība saistīta ar atbilstīgu bīstamu vielu izmantošanu, ražošanu vai novadīšanu, un ņemot vērā augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību iekārtas uzstādīšanas teritorijā, operators sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms tam, kad pirmo reizi kopš 2013. gada 7. janvāra ir atjaunināta iekārtas atļauja.
Pamatziņojumā ietver informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma apmēru, lai to kvantitatīvi salīdzinātu ar stāvokli pēc 3. punktā minēto darbību pilnīgas izbeigšanas.
Pamatziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
a) informāciju par objekta pašreizējo izmantojumu un, ja ir zināms, – informāciju par agrāko izmantojumu;
b) ja ir pieejama – esošo informāciju par augsnes un gruntsūdeņu mērījumiem, kura atspoguļo stāvokli brīdī, kad ziņojumu gatavoja, vai arī jaunus augsnes un gruntsūdens mērījumus, kas ataino iespējamo augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu ar bīstamām vielām, ko attiecīgā iekārtā paredzēts izmantot, ražot vai novadīt.
Ja informācija, kas sagatavota atbilstīgi citiem valsts vai Savienības tiesību aktiem, atbilst šā punkta nosacījumiem, šo informāciju var iekļaut iesniegtajā pamatziņojumā vai pievienot tam.
Komisija nosaka pamatnostādnes attiecībā uz pamatziņojuma saturu.
3. Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas iekārtā izmantotas, ražotas vai novadītas atbilstīgas bīstamas vielas. Ja, salīdzinot ar stāvokli, kas noteikts šā panta 2. punktā minētajā pamatziņojumā, iekārta radījusi būtisku augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu ar atbilstīgām bīstamām vielām, operators veic vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz šo piesārņojumu, lai tādējādi atjaunotu minēto augsnes stāvokli. Šajā nolūkā var ņemt vērā šādu pasākumu tehnisko īstenošanas iespēju.
Neskarot pirmo daļu, pēc darbību pilnīgas izbeigšanas un ja augsnes un gruntsūdeņu piesārņojums objekta teritorijā rada būtiskus draudus cilvēku veselībai vai videi tādu atļautu darbību dēļ, ko operators veicis pirms iekārtas atļaujas pirmās atjaunināšanas pēc 2013. gada 7. janvāra, un ņemot vērā iekārtas teritorijas stāvokli, ko nosaka atbilstīgi 12. panta 1. punkta d) apakšpunktam, operators veic vajadzīgās darbības ar mērķi savākt, kontrolēt, ierobežot vai mazināt attiecīgās bīstamās vielas, lai objekts vairs neradītu šādu apdraudējumu, ņemot vērā tā pašreizējo vai apstiprināto turpmāko izmantojumu.
4. Ja operatoram nepieprasa sagatavot 2. punktā minēto pamatziņojumu, pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators veic vajadzīgās attīrīšanas darbības ar mērķi savākt, kontrolēt, ierobežot vai mazināt attiecīgās bīstamās vielas, lai objekts, ņemot vērā tā eksistējošu vai apstiprinātu turpmāku izmantošanu, vairs neradītu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kas radies, veicot atļautas darbības un ņemot vērā iekārtas teritorijas apstākļus, kas izveidotu atbilstīgi 12. panta 1. punkta d) apakšpunktam.
23. pants
Vides inspekcijas
1. Dalībvalstis izstrādā sistēmu iekārtu vides inspekcijām, lai pilnībā pārbaudītu visus attiecīgās iekārtas radītos vides ietekmes elementus.
Dalībvalstis nodrošina, ka izdošanas operatori kompetentajām iestādēm sniedz palīdzību, kas tām vajadzīga, lai minētās iestādes varētu veikt apmeklējumus uz vietas, ņemt paraugus un vākt informāciju, kura tiem vajadzīga, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka visām iekārtām ir valsts, reģionāla vai vietēja mēroga vides inspekcijas plāns un ka šo plānu regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina.
3. Katrā vides inspekcijas plānā iekļauj šādus datus:
a) vispārīgs attiecīgo būtisko vides jautājumu novērtējums;
b) inspekcijas plānā iekļautais ģeogrāfiskais apgabals;
c) plānā iekļautais iekārtu saraksts;
d) procedūras, lai izstrādātu regulāru vides inspekciju programmas atbilstīgi 4. punktam;
e) procedūras ārkārtas vides inspekcijām saskaņā ar 5. punktu;
f) attiecīgā gadījumā noteikumi par sadarbību starp dažādām inspekcijas iestādēm.
4. Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā kārtējo vides inspekciju programmas, tostarp nosakot dažāda veida iekārtu apmeklējumu uz vietas periodiskumu.
Laikposmu starp diviem apmeklējumiem uz vietas nosaka, ņemot vērā sistemātisku attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējumu, un tas nepārsniedz vienu gadu attiecībā uz iekārtām, kas rada vislielāko iespējamo apdraudējumu, un trīs gadus – iekārtām, kas rada mazāko iespējamo apdraudējumu.
Ja inspekcijā konstatēts, ka atļaujas piešķiršanas nosacījumi nav ievēroti, sešu mēnešu laikā pēc minētās inspekcijas veic papildu apmeklējumu uz vietas.
Sistemātisks vides risku novērtējums balstās uz vismaz šādiem kritērijiem:
a) konkrēto iekārtu iespējamā un reālā ietekme uz cilvēku veselību un vidi, ņemot vērā emisiju līmeņus un veidus, vietējās vides ietekmējamību un iespējamiem negadījumiem;
b) pārbaudīta atbilstība atļaujas nosacījumiem;
c) operatora dalība Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ( 32 ).
Komisija var pieņemt vadlīnijas par kritērijiem vides risku novērtēšanai.
5. Ārkārtas vides inspekcijas veic, lai izmeklētu nopietnas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, nopietniem negadījumiem, starpgadījumiem vai neatbilstībām vides jomā pēc iespējas īsākā laikā un, ja vajag, pirms atļaujas piešķiršanas, pārskatīšanas vai atjaunināšanas.
6. Pēc katra apmeklējuma uz vietas kompetentā iestāde sagatavo ziņojumu, kurā apraksta atbilstīgus konstatējumus attiecībā uz iekārtu atbilstību atļaujas nosacījumiem, kā arī secinājumus par to, vai jāveic turpmāka darbība.
Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram divus mēnešus pēc apmeklējuma uz vietas. Ziņojumu četrus mēnešus pēc apmeklējuma uz vietas kompetentā iestāde dara publiski pieejamu saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai ( 33 ).
Neskarot 8. panta 2. punktu, kompetentā iestāde nodrošina, ka operators visas ziņojumā norādītās vajadzīgās darbības veic pamatotā laikposmā.
24. pants
Pieeja informācijai un sabiedrības iesaistīšanās atļauju piešķiršanas procedūrā
1. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties šādās procedūrās:
a) atļaujas piešķiršana jaunai iekārtai;
b) atļaujas piešķiršana būtisku izmaiņu veikšanai;
c) atļaujas piešķiršana vai atjaunināšana iekārtai, attiecībā uz kuru ierosināts piemērot 15. panta 4. punktu;
d) atļaujas vai atļaujas nosacījumu atjaunināšana iekārtām saskaņā ar 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu.
Šādas līdzdalības gadījumā piemēro procedūru IV pielikumā.
2. Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas piešķiršanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju, tostarp attiecībā uz a), b) un f) punktu – ar interneta starpniecību:
a) lēmuma saturs, tostarp atļaujas kopija un atļaujas vēlāku atjauninājumu kopija;
b) iemesli, kas ir šā lēmuma pamatā;
c) to apspriežu rezultāti, kuras organizēja pirms lēmuma pieņemšanas, un paskaidrojums par to, kā tos ņēma vērā minētajā lēmumā;
d) LPTP atsauces dokumentu nosaukums, kas attiecas uz attiecīgo iekārtu vai darbību;
e) tas, kā tika noteikti 14. pantā minētie atļaujas nosacījumi, tostarp tajos ietvertās emisiju robežvērtības, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisijas līmeni;
f) ja atkāpi piešķir saskaņā ar 15. panta 4. punktu, šādas atkāpes konkrētos iemeslus, pamatojoties uz šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, un noteiktos nosacījumus.
3. Kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju, tostarp vismaz a) apakšpunktā minēto informāciju darot pieejamu arī ar interneta starpniecību:
a) būtisko informāciju par pasākumiem, ko operators pēc darbību galīgas izbeigšanas veic saskaņā ar 22. pantu;
b) emisiju monitoringa rezultātus, kuri ir kompetento iestāžu rīcībā un kuri vajadzīgi saskaņā ar atļaujas nosacījumiem.
4. Šā panta 1., 2 un 3. punktu piemēro, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā.
25. pants
Iespēja vērsties tiesā
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai apstrīdētu tādu lēmumu, aktu vai nolaidību pēc būtības vai to procesuālo likumību, uz kuru attiecas 24. pants, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:
a) tie ir pietiekami ieinteresēti;
b) to tiesības ir aizskartas, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.
2. Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, aktus vai nolaidību var apstrīdēt.
3. Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi – nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību.
Tālab 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras valsts tiesību aktos visām noteiktajām prasībām atbilstošas un vides aizsardzību veicinošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu.
Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tas neietekmē prasību pirms tiesu izskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā izskatīšanas procedūrā.
Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un ne pārmērīgi dārgām.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu izskatīšanas procedūrām.
26. pants
Pārrobežu ietekme
1. Ja dalībvalsts apzinās, ka iekārtas ekspluatācija var būtiski negatīvi ietekmēt vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru minētās iekārtas ekspluatācija var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kurā tika iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai atbilstīgi 4. pantam vai 20. panta 2. punktam, tai pašā laikā, kad tā informē sabiedrību, minētajai otrai dalībvalstij nosūta visu informāciju, kas jāsniedz vai jādara pieejama saskaņā ar IV pielikumu.
Šāda informācija ir pamats visām abu dalībvalstu apspriedēm, kas vajadzīgas divpusējām attiecībām un ko veic, ievērojot savstarpējības un līdztiesības principus.
2. Divpusējās attiecībās dalībvalstis raugās, lai 1. punktā minētajos gadījumos tās dalībvalsts sabiedrībai, kuras teritorijā iespējama nelabvēlīga ietekme uz vidi, noteiktu laiku būtu pieejami arī atļauju pieteikumi, un lai tai ir tiesības paust viedokli pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu.
3. Visus atbilstīgi 1. un 2. punktam notikušo apspriežu rezultātus ņem vērā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu par iesniegto pieteikumu.
4. Kompetentā iestāde visas dalībvalstis, ar kurām notikusi apspriešanās atbilstīgi 1. punktam, informē par pieteikuma sakarā pieņemto lēmumu un nosūta tām 24. panta 2. punktā paredzēto informāciju. Šīs dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai šo valstu teritorijā.
27. pants
Jaunākie tehniskie paņēmieni
1. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā veicina jaunu tehnisko paņēmienu izstrādi un lietojumu, jo īpaši attiecībā uz tādiem jaunajiem paņēmieniem, kas ir apzināti LPTP atsauces dokumentos.
2. Lai palīdzētu dalībvalstīm veicināt jaunu tehnisko paņēmienu izstrādi un lietojumu, kā noteikts šā panta 1. punktā, Komisija izstrādā pamatnostādnes.
III NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR SADEDZINĀŠANAS IEKĀRTĀM
28. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai lielāka, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida.
Šī nodaļa neattiecas uz šādām sadedzināšanas iekārtām:
a) iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;
b) pēcsadedzināšanas krāsnīm, kas paredzētas atgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;
c) katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām;
d) iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža;
e) reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā;
f) koksa krāsnīm;
g) kauperiem (domnas krāšņu gaisa sildītājiem);
h) visām tehniskajām ierīcēm, kas paredzētas sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;
i) gāzturbīnām un gāzes dzinējiem uz platformām atklātā jūrā;
j) iekārtām, kuras kā kurināmo izmanto cietos vai šķidros atkritumus, izņemot 3.panta 31. punkta b) apakšpunktā minētos atkritumus.
29. pants
Apvienošanas noteikumi
1. Ja divu vai vairāku atsevišķu sadedzināšanas iekārtu atgāzes aizvada caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu un, aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, to jaudu saskaita.
2. Ja divas vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja pirmo reizi ir piešķirta 1987. gada 1. jūlijā vai vēlāk vai par kurām pilnīgu pieteikumu šādai atļaujai to operators ir iesniedzis šajā datumā vai vēlāk, ir uzstādītas tā, lai ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos faktorus, to atgāzes pēc kompetento iestāžu slēdziena varētu aizvadīt caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu un, aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, to jaudu saskaita.
3. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu vairākām apvienotām sadedzināšanas iekārtām, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, neņem vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 15 MW.
30. pants
Emisiju robežvērtības
1. Atgāzes no sadedzināšanas iekārtām izvada kontrolēti, izmantojot skursteņus, kuriem ir viens vai vairāki dūmvadi, kuru skursteņa augstumu aprēķinā tādā veidā, lai tas atbilstu cilvēku veselības un vides aizsardzības prasībām.
2. Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja jau ir piešķirta līdz 2013. gada 7. janvārim vai par kurām to operators ir iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šā datuma, ja šādas iekārtas sāk ekspluatēt ne vēlāk kā 2014. gada 7. janvārī, ietver nosacījumus par to emisiju robežvērtību ievērošanu, kuras noteiktas V pielikuma 1. daļā.
Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām ir piešķirts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā minētais izņēmums un kuras ekspluatē pēc 2016. gada 1. janvāra, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šo iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā.
3. Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kas nav minētas 2. punktā, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šādu iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā.
4. Direktīvas V pielikuma 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības, kā arī šā pielikuma 5. daļā minētās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes piemēro katra kopīga skursteņa emisijām un saistībā ar visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu. Ja V pielikumā noteikts, ka emisiju robežvērtības var piemērot sadedzināšanas iekārtas daļai, kura darbojas noteiktas darba stundas, šos ierobežojumus piemēro attiecīgās iekārtas daļas emisijām, bet saistībā ar visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.
5. Kompetentās iestādes gadījumos, kad operators nevar ievērot robežvērtības tāpēc, ka deficīta apstākļos pārtrauktas kurināmā ar zemu sēra saturu piegādes, drīkst piešķirt atkāpi uz laiku līdz sešiem mēnešiem neievērot 2. un 3. punktā noteiktās sēra dioksīda emisiju robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto šādu kurināmo.
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu.
6. Kompetentā iestāde drīkst piešķirt atkāpi neievērot 2. un 3. punktā noteiktās emisiju robežvērtības, ja sadedzināšanas iekārtā, kurā dedzina gāzveida kurināmo, izņēmuma kārtā pāriet uz citu kurināmo tāpēc, ka pēkšņi pārtraukta gāzes piegāde, un šā iemesla dēļ tā būtu jāaprīko ar atgāzu attīrīšanas iekārtu. Šādu atkāpi piešķir uz laiku līdz 10 dienām, izņemot gadījumus, kad svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas piegādi.
Operators nekavējoties informē kompetento iestādi par katru šādu pirmajā daļā minēto konkrētu gadījumu.
Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu.
7. Ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā, attiecas uz iekārtas pievienoto daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret visas sadedzināšanas iekārtas kopīgo nominālo siltumjaudu. Ja sadedzināšanas iekārta tiek mainīta tā, ka tas var ietekmēt vidi, un ja izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MWth vai lielāka, V pielikuma 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas attiecībā uz visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.
8. Direktīvas V pielikuma 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības nepiemēro šādām sadedzināšanas iekārtām:
a) dīzeļdzinējiem;
b) reģenerācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās.
9. Pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, Komisija attiecībā uz šādām sadedzināšanas iekārtām pārskata, vai jānosaka Savienības mēroga emisiju robežvērtības, kā arī to, vai jāgroza V pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības
a) sadedzināšanas iekārtām, kuras minētas 8. punktā;
b) sadedzināšanas iekārtām pārstrādes rūpnīcās, kurās sadedzina destilēšanas un pārveidošanas atlikumus pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas pārstrādes, – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo –, ņemot vērā pārstrādes rūpnīcu energoapgādes sistēmu īpatnības;
c) sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina gāzi, kas nav dabasgāze;
d) sadedzināšanas iekārtām ķīmiskās iekārtās, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus;
Komisija līdz 2013. gada 31. decembrim ziņo par minētās pārskatīšanas rezultātiem Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu tiesību aktam.
31. pants
Sēra atdalīšanas pakāpe
1. Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo un kuras šā kurināmā īpatnību dēļ nevar izpildīt 30. panta 2. un 3. punktā minētās sēra dioksīda emisiju robežvērtības, dalībvalstis var to vietā piemērot sēra atdalīšanas minimālās pakāpes vērtības, kas noteiktas V pielikuma 5. daļā, ievērojot minētā pielikuma 6. daļā noteiktos atbilstības noteikumus un iepriekš saņemot kompetentās iestādes apstiprinājumu attiecībā uz 72. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem tehniskajiem datiem.
2. Līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vietējo cieto kurināmo, kurās sadedzina atkritumus un kurām cietā kurināmā īpašību dēļ nav iespējams ievērot VI pielikuma 4. daļas 3.1. vai 3.2. punktā minētās sēra dioksīda Cproc vērtības, dalībvalstis šo vērtību vietā var piemērot V pielikuma 5. daļā noteiktās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes saskaņā ar šā pielikuma 6. daļā izklāstītajiem atbilstības noteikumiem. Ja dalībvalstis izvēlas piemērot šo punktu, VI pielikuma 4. daļas 1. punktā minētie Catkritumi līdzinās 0 mg/Nm3.
3. Komisija, īpaši ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ar sēra dioksīda emisijas samazināšanu saistītos ieguvumus, līdz 2019. gada 31. decembrim pārskata iespēju piemērot V pielikuma 5. daļā noteikto sēra atdalīšanas minimālo pakāpi.
32. pants
Valsts pārejas plāns
1. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam dalībvalstis var izstrādāt un īstenot valsts pārejas plānu, tajā ietverot tādas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja pirmo reizi ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šā datuma, ja vien šī iekārta darbu bija sākusi pirms 2003. gada 27. novembra. Katrai no šajā plānā iekļautajām sadedzināšanas iekārtām plāns attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem piesārņojumu veidiem: slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un putekļi. Attiecībā uz gāzturbīnām plānā ietver vienīgi slāpekļa oksīdu emisijas.
Valsts pārejas plānā neiekļauj šādas sadedzināšanas iekārtas:
a) uz kurām attiecas 33. panta 1. punkts;
b) kuras atrodas pārstrādes rūpnīcās, kur sadedzina mazas siltumietilpības gāzes, kas rodas pārstrādes procesa atlikumu gazifikācijā, vai kur destilē un pārveido pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas atlikumus – atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo;
c) uz kurām attiecas 35. pants;
d) kurām piešķirts atbrīvojums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.
2. Valsts pārejas plānā iekļautās sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību ievērošanas attiecībā uz piesārņojošām vielām, uz kurām plāns attiecas, vai, attiecīgā gadījumā, – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas.
Sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, it īpaši saskaņā ar Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK noteiktajām prasībām vismaz jāuztur noteiktajā līmenī.
Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā.
3. Katrai valsts pārejas plānā iekļautajai piesārņojošai vielai nosaka ierobežojumu, nosakot maksimālās pieļaujamās gada emisijas visām plānā iekļautajām iekārtām, pamatojoties uz katras iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 2010. gada 31. decembrī, tās faktisko gada darbības laiku stundās un izmantojamo kurināmo, kas izteikts vidējās vērtībās pēdējo desmit gadu darbības laikā līdz 2010. gadam, to ieskaitot.
Ierobežojumu 2016. gadam aprēķina, pamatojoties uz atbilstīgām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas Direktīvas 2001/80/EK III līdz VII pielikumā, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz III pielikumā Direktīvā 2001/80/EK noteiktajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām. Attiecībā uz gāzturbīnām izmanto emisiju robežvērtības slāpekļa oksīdiem, kas šādām iekārtām noteiktas Direktīvas 2001/80/EK VI pielikuma B daļā. Ierobežojumus 2019. un 2020. gadam aprēķina, pamatojoties uz šīs direktīvas V pielikuma 1. daļā noteiktajām atbilstīgajām emisiju robežvērtībām, vai, attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz attiecīgajām sēra atdalīšanas pakāpes vērtībām, kas noteiktas šīs direktīvas V pielikuma 5. daļā. Ierobežojumus 2017. un 2018. gadam nosaka tā, lai nodrošinātu ierobežojumu lineāru samazināšanos laikā no 2016. līdz 2019. gadam.
Ja valsts pārejas plānā iekļautā iekārta ir slēgta vai tā vairs nav III nodaļas darbības jomā, tas nepalielina atlikušo plānā iekļauto iekārtu gada emisijas.
4. Valsts pārejas plānā nosaka arī noteikumus par monitoringu un ziņojumu iesniegšanu, kas atbilst īstenošanas noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 41. panta b) apakšpunktu, kā arī katrai iekārtai paredzētus pasākumus, lai laicīgi nodrošinātu emisiju robežvērtību ievērošanu, kuras būs spēkā no 2020. gada 1. jūlija.
5. Dalībvalstis vēlākais līdz 2013. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai valsts pārejas plānu.
Komisija izvērtē plānus un, ja Komisija nav cēlusi iebildumus divpadsmit mēnešos pēc plāna saņemšanas, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka plāns ir pieņemts.
Ja Komisija uzskata, ka plāns neatbilst 41. panta b) apakšpunktā noteiktajiem īstenošanas noteikumiem, tā informē attiecīgo dalībvalsti, ka tās plāns nav pieņemams. Attiecībā uz tāda plāna jaunas versijas izvērtēšanu, par kuru dalībvalsts informē Komisiju, otrajā apakšpunktā minētais laikposms ir seši mēneši.
6. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām plānā.
33. pants
Ierobežota lietošanas laika atkāpe
1. Laikā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtas var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību un – attiecīgā gadījumā – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas, kā arī no to iekļaušanas 32. pantā minētajā valsts pārejas plānā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) sadedzināšanas iekārtas operators līdz 2014. gada 1. janvārim kompetentajai iestādei iesniedz rakstisku deklarāciju, kurā apņemas no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim ekspluatēt iekārtu ne ilgāk par 17 500 darbības stundām;
b) operatoram katru gadu jāiesniedz kompetentajai iestādei ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra;
c) sadedzināšanas iekārtas atlikušajā lietošanas laikā jāsaglabā vismaz tādas sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, kas noteiktas sadedzināšanas iekārtas atļaujā, ko piemēro 2015. gada 31. decembrī, jo īpaši saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK. Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā; un
d) sadedzināšanas iekārtai nav piešķirts izņēmums, kā minēts Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 4. punktā.
2. Līdz 2016. gada 1. janvārim katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar tādām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 1. punkts, norādot to kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantoto kurināmā tipu un piemērojamās sēra dioksīda un slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības. Par iekārtām, uz ko attiecas 1. punkts, dalībvalstis ik gadu iesniedz Komisijai ziņas par reģistrētajām darbības stundām kopš 2016. gada 1. janvāra.
3. Ja sadedzināšanas iekārtā, kas 2011. gada 6. janvārī ir daļa no mazas izolētas sistēmas un kas minētajā datumā saražo vismaz 35 % no elektroenerģijas piegādes attiecīgajā sistēmā, tehnisku iemeslu dēļ nevar ievērot 30. panta 2. punktā minētās emisiju robežvērtības, šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 18 000 sākot no 2020. gada 1. janvāra līdz, vēlākais, 2023. gada 31. decembrim, un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā minētais datums ir 2020. gada 1. janvāris.
4. Ja sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 1 500 MW, kas sāka darboties pirms 1986. gada 31. decembra un kurā dedzina vietējo cieto kurināmo ar neto siltumietilpību zem 5 800 kJ/kg, mitruma saturu virs 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu lielāku par 60 % no svara un kalcija oksīda saturu pelnos virs 10 %, 1. punkta a) apakšpunktā minēto darbības stundu skaits ir 32 000 .
34. pants
Mazas izolētas sistēmas
1. Līdz 2019. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtas, kas 2011. gada 6. janvārī ir daļa no mazām izolētām sistēmām, var atbrīvot no 30. panta 2. punktā minēto emisiju robežvērtību un – attiecīgā gadījumā – no 31. pantā minēto sēra atdalīšanas pakāpes vērtību ievērošanas. Līdz 2019. gada 31. decembrim saglabā vismaz tās emisiju robežvērības, kas noteiktas šo sadedzināšanas iekārtu atļaujā, jo īpaši saskaņā ar prasībām Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK.
2. Sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda, dedzinot cieto kurināmo, ir lielāka nekā 500 MW, un kurām pirmā atļauja tika piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija, ievēro slāpekļa oksīdu emisiju robežvērtības, kas izklāstītas V pielikuma 1. daļā.
3. Ja dalībvalsts teritorijā atrodas šajā nodaļā ietvertās sadedzināšanas iekārtas, kas ir mazu izolētu sistēmu daļa, dalībvalsts informē Komisiju pirms 2013. gada 7. janvāra par šo sadedzināšanas iekārtu sarakstu, par mazu izolētu sistēmu kopējo gada enerģijas patēriņu un tādas enerģijas apjomu, kas iegūta no savienojuma ar citām sistēmām.
35. pants
Centralizētās siltumapgādes iekārtas
1. Līdz 2022. gada 31. decembrim uz sadedzināšanas iekārtu var attiecināt atbrīvojumu no atbilstības emisiju robežvērtībām, kas minētas 30. panta 2. punktā, un atbrīvojumu no 31. pantā minētās sēra atdalīšanas pakāpes ievērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) sadedzināšanas iekārtas kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 200 MW;
b) iekārtai pirms 2002. gada 27. novembra ir bijusi piešķirta pirmā atļauja vai tās operators bija iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šā datuma, ja minētā iekārta ir sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra;
c) vismaz 50 % no iekārtas ražotā derīgā siltuma, kā vidējais apjoms piecu gadu laikā tvaika vai karsta ūdens veidā tiek piegādāts centralizētās siltumapgādes tīklam; un
d) tās atļaujā, kuru piemēro 2015. gada 31. decembrī, noteiktās sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības, it īpaši saskaņā ar Direktīvā 2001/80/EK un 2008/1/EK noteiktajām prasībām, tiek saglabātas vismaz līdz 2022. gada 31. decembrim.
2. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2016. gada 1. janvārī iesniedz Komisijai tādu sadedzināšanas iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas 1. punkts, tostarp to kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, izmantotā kurināmā veidu un sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisiju robežvērtības. Turklāt attiecībā uz visām sadedzināšanas iekārtām, kurām piemēro 1. punktu, un 1. punktā minētajā laikposmā dalībvalstis ik gadu informē Komisiju par katrā iekārtā saražota lietderīga siltuma daļu, kuru centralizētās siltumapgādes kopējos tīklos piegādāja kā tvaiku vai karstu ūdeni, izsakot to kā vidējo rādītāju par iepriekšējo piecu gadu laikposmu.
36. pants
Oglekļa dioksīda ģeoloģiska glabāšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka visu tādu sadedzināšanas iekārtu operatori, kurās saražo 300 vai vairāk megavatu nominālās elektrības jaudas, kurai ir piešķirta sākotnējā būvatļauja, vai (ja neizmanto šo procedūru) sākotnējā darbības atļauja ir piešķirta pēc tam, kad ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisku glabāšanu ( 34 ), ir izvērtējuši, vai ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) ir pieejama piemērota uzglabāšanas teritorija;
b) ir iespējami transporta pakalpojumi, ņemot vērā gan tehniskus, gan ekonomiskus apsvērumus;
c) ir tehniski un ekonomiski lietderīgi tos uzlabot oglekļa dioksīda uztveršanai.
2. Ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde nodrošina, ka iekārtas teritorijā ir nodrošināta vieta aprīkojumam, kas vajadzīgs, lai uztvertu un saspiestu oglekļa dioksīdu. Kompetentā iestāde nosaka, vai noteikumi ir izpildīti, balstoties uz 1. punktā minēto izvērtējumu un citu pieejamu informāciju, it īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un cilvēku veselības aizsardzību.
37. pants
Emisiju samazināšanas iekārtu nepareizas darbības vai bojājumu gadījumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujās ir paredzēti noteikumi, kuri attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pienācīgi nedarbojas vai ir bojātas emisijas samazināšanas iekārtas.
2. Bojājumu gadījumos kompetentās iestādes pieprasa, lai operators sašaurina vai izbeidz darbību, ja 24 stundu laikā netiek panākti normāli ekspluatācijas apstākļi, vai ekspluatē iekārtu, izmantojot kurināmo ar zemu piesārņotājvielu saturu.
Operators paziņo kompetentajām iestādēm par šādiem gadījumiem 48 stundu laikā pēc tam, kad ir konstatēta emisijas samazināšanas iekārtu nepareiza darbība vai bojājums.
Ekspluatācijas kopējais ilgums bez emisijas samazināšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas jebkurā 12 mēnešu laikposmā.
Kompetentās iestādes drīkst piešķirt atkāpi no pirmajā un trešajā daļā noteiktajiem laika ierobežojumiem vienā no šādiem gadījumiem:
a) svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;
b) uz ierobežotu laika posmu bojāto sadedzināšanas iekārtu var aizstāt ar citu iekārtu, kura varētu izraisīt kopējo emisijas palielināšanos.
38. pants
Emisiju gaisā monitorings
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar V pielikuma 3. daļu veic gaisu piesārņojošu vielu monitoringu.
2. Monitoringa automātiskās iekārtas uzstādīšanu un darbību kontrolē un tajos veic uzraudzības testus katru gadu, kā noteikts V pielikuma 3. daļā.
3. Kompetentā iestāde nosaka emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas.
4. Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem ekspluatācijas apstākļiem un emisiju robežvērtībām.
39. pants
Atbilstība emisiju robežvērtībām
Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja tiek izpildīti V pielikuma 4. daļā aprakstītie noteikumi.
40. pants
Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtas
1. Emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kas ir paredzētas divu vai vairāku kurināmā veidu vienlaicīgai dedzināšanai, kompetentās iestādes nosaka šādā kārtībā:
a) atbilstīgi sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai, kā norādīts V pielikuma 1. un 2. daļā katram kurināmā veidam un piesārņojošajai vielai izvēlas emisiju robežvērtību;
b) pēc kurināmā aprēķina vidējās emisiju robežvērtības, ko iegūst, reizinot katras atsevišķās piesārņojošās vielas emisiju robežvērtības, kuras minētas a) apakšpunktā, ar katra kurināmā veida ievadīto siltumjaudu un reizinājumu dalot ar visu kurināmā veidu ievadītā siltumjaudas summu;
c) saskaita visas pēc kurināmā aprēķinātas emisiju robežvērtības.
2. Attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 30. panta 2. punkts un kurās izmanto pašu patēriņam destilētus un pārstrādātus jēlnaftas atlikumus, atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, saskaņā ar 1. punktu noteikto emisiju robežvērtību vietā var piemērot šādas emisiju robežvērtības:
a) ja sadedzināšanas iekārtas darbības laikā noteicošā kurināmā sniegtā daļa ir 50 % vai vairāk no visu kurināmo kopējās ievadītās siltumjaudas, piemēro V pielikuma 1. daļā noteicošajam kurināmajam paredzētās emisiju robežvērtības;
b) ja noteicošā kurināmā sniegtā daļa ir mazāka nekā 50 % no visu kurināmo kopējās ievadītās siltumjaudas, emisiju robežvērtību nosaka, aprēķinu veicot šādos posmos:
i) ņem V pielikuma 1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības katram izmantotajam kurināmajam, kuras atbilst sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai;
ii) aprēķina noteicošā kurināmā emisiju robežvērtību, reizinot ar divi emisiju robežvērtību, kas attiecīgajam kurināmajam noteikta saskaņā ar i) apakšpunktu, un no iznākuma atņemot tā izmantotā kurināmā emisiju robežvērtību, kuram saskaņā ar V pielikuma 1. daļu ir viszemākā emisiju robežvērtība, kura atbilst sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai;
iii) katram kurināmajam nosaka kurināmā svērto emisiju robežvērtību, reizinot saskaņā ar i) un ii) apakšpunktu iegūto emisiju robežvērtību ar attiecīgā kurināmā ievadīto siltumjaudu un iznākumu dalot ar visu kurināmo ievadītās siltumjaudas summu;
iv) apkopo kurināmo svērtās emisiju robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar iii) apakšpunktu.
3. Attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 30. panta 2. punkts un kurās izmanto pašu patēriņam destilētus un pārstrādātus jēlnaftas atlikumus, atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, V pielikuma 7. daļā minēto vidējo sēra dioksīda emisiju robežvērtību var piemērot atbilstīgi šī panta 1. un 2. punktā noteikto emisiju robežvērtību vietā.
41. pants
Īstenošanas noteikumi
Īstenošanas noteikumus nosaka attiecībā uz:
a) darbības uzsākšanas un apturēšanas periodiem, kā minēts 3. panta 27. punktā un V pielikuma 4. daļas 1. punktā; un
b) 32. punktā minētajiem valsts pārejas plāniem un jo īpaši emisiju ierobežojumu noteikšanu un ar to saistītu monitoringu un ziņojumu iesniegšanu.
Šos īstenošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Komisija iesniedz atbilstīgus priekšlikumus ne vēlāk kā 2011. gada 7. jūlijā
IV NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR ATKRITUMU SADEDZINĀŠANAS UN LĪDZSADEDZINĀŠANAS IEKĀRTĀM
42. pants
Darbības joma
1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vai līdzsadedzina cietos vai šķidros atkritumus.
Šī nodaļa neattiecas uz gazificēšanas un pirolīzes iekārtām, ja šādas atkritumu termiskas apstrādes rezultātā radušos gāzi attīra tiktāl, ka pirms sadedzināšanas tā vairs neuzskata par atkritumiem un ka tā nevar radīt lielākas emisijas kā tās, kas rodas, sadedzinot dabasgāzi.
Šajā nodaļā atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas nozīmē: visas sadedzināšanas līnijas vai līdzsadedzināšanas līnijas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, atgāzu attīrīšanas iekārtas, vietējās atlikumu un notekūdeņu attīrīšanas vai uzglabāšanas iekārtas, skursteņi, kā arī ierīces un sistēmas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa vadībai un kontrolei, sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas apstākļu reģistrācijai un monitoringam.
Ja atkritumu termiskai apstrādei izmanto citus procesus, nevis oksidāciju, piemēram, pirolīzi, gazifikāciju vai plazmas procesu, atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā iekļauj gan termiskās apstrādes, gan arī turpmāku sadedzināšanas procesu.
Ja atkritumus līdzsadedzina tā, ka iekārtas galvenā funkcija nav enerģijas vai materiālu produktu ieguve, bet atkritumu termiskā pārstrāde, iekārtu uzskata par atkritumu sadedzināšanas iekārtu.
2. Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šādām iekārtām:
a) iekārtām, kurās apstrādā tikai šādus atkritumus:
i) atkritumus, kas minēti 3. panta 31. punkta b) apakšpunktā;
ii) radioaktīvos atkritumus;
iii) dzīvnieku kautķermeņus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam ( 35 );
iv) atkritumus, kas rodas piekrastes iekārtās naftas un gāzes resursu izpētei un ieguvei, ko sadedzina uz šādu iekārtu klāja;
b) uz eksperimentālajām iekārtām, kuras izmanto pētījumiem, tehnoloģiju izstrādei un pārbaudēm, lai uzlabotu sadedzināšanas procesu, ja tajās sadedzina mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā.
43. pants
Atlikumu definīcija
Šajā nodaļā “atlikumi” ir šķidrumi vai cietas vielas, kas radītas atkritumu sadedzināšanas iekārtā vai līdzsadedzināšanas iekārtā.
44. pants
Pieteikumu iesniegšana atļauju saņemšanai
Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas atļaujas pieteikumā ietver pasākumu aprakstu, kas paredz garantijas, ka tiks ievērotas šādas prasības:
a) iekārtas konstrukcijā un aprīkojumā ir ievērotas un tās ekspluatācijā tiks ievērotas šīs nodaļas prasības, ņemot vērā sadedzināmo vai līdzsadedzināmo atkritumu veidus;
b) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūtā siltumenerģija ir iespējami reģenerēta, ražojot siltumenerģiju, tvaiku vai elektroenerģiju;
c) samazināsies atlikumu daudzums un kaitīgums, un gadījumos, kad tas vajadzīgs, tos pārstrādās;
d) atlikumus, no kā nav iespējams izvairīties un kuru daudzumu nevar samazināt vai pārstrādāt, apglabās saskaņā ar valsts un Savienības normatīvajiem aktiem.
45. pants
Atļaujas nosacījumi
1. Atļaujā jāiekļauj izdotās:
a) visi atkritumu veidi, kurus drīkst pārstrādāt, iekļaujot vismaz tādus atkritumu veidus, kas norādīti atkritumu Eiropas sarakstā, kas noteikts ar Lēmumu 2000/532/EK un, ja iespējams, ietver ziņas par katra veida atkritumu daudzumu;
b) atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas kopējo jaudu;
c) emisiju robežvērtības emisijām gaisā un ūdenī;
d) prasības attiecībā uz pH, temperatūru un plūsmu notekūdeņu izplūdēm;
e) tādas paraugu ņemšanas un mērīšanas procedūras un to veikšanas periodiskums, kuras jāveic, ievērojot noteikumus par emisiju monitoringu;
f) maksimāli pieļaujamais termiņš, kura laikā emisijas gaisā vai notekūdeņu izplūdēs var pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības attīrīšanas ierīču vai mērlīdzekļu tehniski neizbēgamu dīkstāvju, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ.
2. Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām atļaujā atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai, ja tajās pārstrādā bīstamos atkritumus, iekļauj:
a) sarakstu, kurā norāda visu to bīstamo atkritumu veidu daudzumu, ko drīkst iekārtā pārstrādāt;
b) šo bīstamo atkritumu masas minimālo un maksimālo plūsmu, to zemāko un augstāko siltumietilpību, kā arī maksimāli pieļaujamo PCB, PCP, hlora, fluora, sēra, smago metālu un citu piesārņotājvielu saturu.
3. Dalībvalstis var noteikt, kādi atkritumu veidi jāiekļauj atļaujā un ko var izmantot līdzsadedzināšanai noteikta veida atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās.
4. Kompetentā iestāde periodiski pārskata un, ja vajadzīgs, maina un atjaunina atļaujas nosacījumus.
46. pants
Emisiju kontrole
1. Atgāzes no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām jāizvada kontrolēti un izmantojot skursteņus, kuru augstums aprēķināts tādējādi, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.
2. Emisijas no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām gaisā nedrīkst pārsniegt emisiju robežvērtības, kas norādītas VI pielikuma 3. un 4. daļā vai noteiktas saskaņā ar minētā pielikuma 4. daļu.
Ja atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās vairāk nekā 40 % no tajās iegūtās siltumenerģijas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, vai iekārtā līdzsadedzina neapstrādātus jauktus sadzīves atkritumus, piemēro VI pielikuma 3. daļā norādītās emisiju robežvērtības.
3. Iespējami jāierobežo atgāzu attīrīšanas iekārtās radušos notekūdeņu novadīšana ūdens vidē, un piesārņotājvielu koncentrācijas nedrīkst pārsniegt VI pielikumā 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
4. Emisiju robežvērtība attiecas uz punktu, kurā atgāzu attīrīšanas notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.
Gadījumos, kad notekūdeņus no atgāzu attīrīšanas iekārtām attīra nevis atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu vietējās notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs, bet speciālās šim notekūdeņu veidam paredzētās attīrīšanas iekārtās, VI pielikuma 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Ja atgāzu attīrīšanas iekārtu notekūdeņus attīra kopā ar citiem notekūdeņiem vietējās attīrīšanas iekārtās vai centralizēti, operators veic atbilstošus masas bilances aprēķinus emisiju līmeņa noteikšanai notekūdeņos, ►C1 izmantojot VI pielikuma 6. daļas 3. punktā noteikto mērījumu rezultātus, ◄ emisiju līmeņu noteikšanai attiecībā uz notekūdeņu daļu, kas rodas atgāzu attīrīšanas procesā.
Nekādā gadījumā notekūdeņus nedrīkst atšķaidīt tāpēc, lai ievērotu VI pielikuma 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
5. Atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu teritorijai, kā arī ar to saistītajai teritorijai, kurā uzglabā atkritumus, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem jābūt izveidotai un apsaimniekotai tā, lai novērstu piesārņotājvielu neatļautu vai nejaušu noplūdi augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos.
Jānodrošina glabāšanas jaudas piesārņotā lietusūdens notecei no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas teritorijas un piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus. Glabāšanas jaudām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, šādu ūdeni pirms novadīšanas varētu analizēt un attīrīt.
6. Neskarot 50. panta 4. punkta c) apakšpunktu, atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā vai atsevišķās krāsnīs, kas ir atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas daļa, nekādā gadījumā nedrīkst turpināt atkritumu sadedzināšanu ilgāk par četrām stundām nepārtraukti pēc tam, kad pārsniegtas emisiju robežvērtības.
Kopīgais ekspluatācijas ilgums šādos apstākļos nedrīkst pārsniegt 60 stundas gadā.
Šā punkta otrajā daļā noteiktais laika ierobežojums attiecas uz tādām krāsnīm, kas pieslēgtas vienai atgāzu attīrīšanas iekārtai.
47. pants
Bojājumi
Bojājumu gadījumos operators iespējami ātri darbību sašaurina vai pārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.
48. pants
Emisiju monitorings
1. Dalībvalstis nodrošina, ka emisiju monitoringu veic saskaņā ar VI pielikuma 6. un 7. daļu.
2. Kontrolē automātisko mērīšanas sistēmu uzstādīšanu un darbību, un tām katru gadu izdara uzraudzības pārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 6. daļas 1. punktu.
3. Emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas nosaka kompetentā iestāde.
4. Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem ekspluatācijas apstākļiem un emisiju robežvērtībām.
5. Tiklīdz Savienībā kļūst pieejamas attiecīgas mērījumu metodes, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 76. pantu un ievērojot 77. un 78. panta nosacījumus, nosaka dienu, no kuras emisijām gaisā veic nepārtrauktus smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumus.
49. pants
Atbilstība emisiju robežvērtībām
Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā un ūdenī ir ievērotas, ja tiek ievēroti VI pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi.
50. pants
Ekspluatācijas apstākļi
1. Atkritumu sadedzināšanas iekārtās nodrošina tādu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs sārņos un izdedžos nepārsniegtu 3 %, vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki par 5 % no šo materiālu sausnas masas. Vajadzības gadījumos izmanto atkritumu pirmapstrādes metodes.
2. Atkritumu sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai atkritumu sadedzināšanā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz divām sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C.
Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai atkritumu līdzsadedzināšanā izdalījušos gāzu temperatūra arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz divām sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C.
Sadedzinot vai līdzsadedzinot bīstamos atkritumus, kas, izsakot hlora veidā, satur vairāk par 1 % halogēnorganisko vielu, šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajai temperatūrai ir jābūt vismaz 1 100 °C.
Atkritumu sadedzināšanas iekārtās punkta pirmajā un trešajā daļā minētā temperatūra jāmēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas. Kompetentā iestāde var atļaut veikt mērījumus sadegšanas kamerā citā reprezentatīvā mērīšanas vietā.
3. Visas atkritumu sadedzināšanas iekārtu sadedzināšanas kameras jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja sadedzināšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 2. punktā noteiktās temperatūras. Šis deglis jāizmanto arī iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka šīs temperatūras tiek pastāvīgi uzturētas tikmēr, kamēr sadedzināšanas kamerā ir nesadeguši atkritumi.
Papildu deglim nedrīkst padot kurināmo, kas var radīt lielākas kaitīgo vielu emisijas, nekā sadedzinot dīzeļdegvielu, kā definēts Padomes Direktīvas 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem ( 36 ) 2. panta 2. punktā, sašķidrināto gāzi un dabasgāzi.
4. Atkritumu sadedzināšanas un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt automātiskai sistēmai, ar kuru aptur atkritumu padevi iekārtā šādos gadījumos:
a) palaišanas laikā, līdz tiek sasniegta šā panta 2. punktā norādītā vai cita temperatūra, kas noteikta saskaņā ar 51. panta 1. punktu;
b) ja netiek pastāvīgi uzturēta šā panta 2. punktā norādītā temperatūra, vai cita temperatūra, kas noteikta saskaņā ar 51. panta 1. punktu;
c) gadījumos, kad atgāzu attīrīšanas iekārtu dīkstāves, darbības traucējumu vai bojājumu dēļ nepārtrauktajos mērījumos konstatēta jebkādas emisiju robežvērtības pārsniegšana.
5. Cik vien iespējams jārekuperē siltumenerģija, kas izdalās atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās.
6. Inficēti ārstniecības atkritumi jāievieto tieši sadedzināšanas krāsnī, iepriekš nesajaucot ar citu veidu atkritumiem un neveicot ar tiem tiešas darbības.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatāciju un pārvaldību veic personas ar atbilstošu kompetenci.
51. pants
Atļauja mainīt ekspluatācijas apstākļus
1. Ar noteikumu, ka ievērotas citas šajā nodaļā noteiktās prasības, kompetentā iestāde dažiem atkritumu veidiem vai to termiskās pārstrādes procesiem var pieļaut ekspluatācijas apstākļus, kas atšķiras no 50. panta 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem, un attiecībā uz temperatūru – no minētā panta 4. punktā norādītajiem, ko norāda atļaujā. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šādu atļauju izdošanu.
2. Atkritumu sadedzināšanas iekārtām mainot ekspluatācijas apstākļus, nedrīkst rasties vairāk atlikumu, vai tajos nedrīkst palielināties organisko piesārņotājvielu saturs, salīdzinājumā ar atlikumiem, kas būtu radušies apstākļos, kuri izklāstīti 50. panta 1., 2. un 3. punktā.
3. Kopējām organiskā oglekļa un oglekļa oksīda emisijām no atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kurām atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar 1. punktu, jāatbilst arī VI pielikuma 3. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.
Celulozes un papīra ražošanas uzņēmumos kopējām organiskā oglekļa emisijām no katliem, kurus kurina ar mizām un kuros līdzsadedzina atkritumus to rašanās vietā, kuri ir ekspluatācijā, kuriem ir atļaujas pirms 2002. gada 28. decembra, un kuriem ir atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar 1. punktu, arī jāatbilst VI pielikuma 3. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām.
4. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai visus ekspluatācijas apstākļus, kas atļauti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī verifikācijas rezultātus, un tie ir daļa no informācijas, kura sniedzama saskaņā ar 72. pantā noteiktajām prasībām par ziņošanu.
52. pants
Atkritumu piegāde un pieņemšana
1. Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu operatori veic visus ar atkritumu piegādi un saņemšanu saistītos piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai ierobežotu gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī smakas un citas negatīvas ietekmes uz vidi, troksni un riska faktorus, kas var tieši apdraudēt cilvēku veselību.
2. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatori nosaka katra atkritumu veida masu, ja iespējams, saskaņā ar Eiropas atkritumu sarakstu, kas izveidots ar Lēmumu 2000/532/EK.
3. Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jābūt pieejamai informācijai par atkritumiem, lai verificētu atbilstību 45. panta 2. punktā noteiktajām atļaujas prasībām.
Minētajā informācijā ietilpst šādi dati:
a) visi administratīvie dati par atkritumu rašanās procesu, kas ietverti 4. punkta a) apakšpunktā minētajos dokumentos;
b) atkritumu fiziskais un, ciktāl iespējams, arī ķīmiskais sastāvs, kā arī visi citi dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu atkritumu piemērotību paredzētajam sadedzināšanas procesam;
c) atkritumu bīstamības raksturojums, vielas, ar kurām tos nedrīkst sajaukt, un piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot darbības ar atkritumiem.
4. Pirms bīstamo atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jāveic šādas procedūras:
a) Direktīvā 2008/98/EK prasīto dokumentu pārbaude un gadījumos, kad tas vajadzīgs, arī to dokumentu pārbaude, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem ( 37 ) un tiesību aktos par bīstamajām kravām;
b) reprezentatīvu paraugu ņemšana pirms izkraušanas, lai verificētu to atbilstību 3. punktā paredzētajai informācijai, izņemot gadījumus, kad tas nav jādara, un dotu iespējas kompetentajām iestādēm noteikt apstrādājamo atkritumu īpašības.
Šos b) apakšpunktā minētos paraugus glabā vismaz vienu mēnesi pēc attiecīgo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas.
5. Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no 2., 3. un 4. punkta noteikumiem tādām atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kas ir ražošanas iekārtu daļa un uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās sadedzina vai līdzsadedzina tikai tajās radušos atkritumus.
53. pants
Atlikumi
1. Jāsamazina atlikumu daudzums un to kaitīgums. Gadījumos, kad tas vajadzīgs, atlikumus pārstrādā tieši iekārtās vai ārpus tām.
2. Sauso putekļveida atlikumu pagaidu glabāšana jāveic tā, lai novērstu šo atlikumu izkļūšanu vidē.
3. Pirms atlikumu apglabāšanas vai pārstrādes paņēmiena izvēles jāveic testēšana, kurā nosaka atlikumu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī piesārņošanas potenciālu. Testēšanā nosaka kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu šķīstošo frakciju.
54. pants
Būtiskas izmaiņas
Ekspluatācijas veida maiņu, kas ir saistīta ar bīstamo atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas ir tādu ražošanas iekārtu daļa, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās dedzina tikai nebīstamus atkritumus, uzskata par būtiskām izmaiņām.
55. pants
Ziņošana un sabiedrības informēšana par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām
1. Lai dotu iespējas paust viedokli, pirms kompetentā iestāde pieņem attiecīgu lēmumu, sabiedrībai noteiktu laiku ir pieejami pieteikumi jaunu sadedzināšanas iekārtu vai līdzsadedzināšanas iekārtu atļauju saņemšanai. Sabiedrībai ir pieejams arī šis lēmums, kas ietver vismaz atļaujas kopiju, kā arī jebkādus tā vēlākus grozījumus un papildinājumus.
2. Šīs direktīvas 72. pantā minētajā ziņojumā par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ar nominālo jaudu – divas un vairāk tonnas stundā – jāiekļauj informācija par attiecīgās iekārtas darbību un monitoringu un jāsniedz pārskats par sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu, faktiskajām emisijām gaisā un ūdenī salīdzinājumā ar emisiju robežvērtībām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai sabiedrībai.
3. Sabiedrībai ir pieejams saraksts, kurā kompetentā iestāde iekļauj tādas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz divas tonnas atkritumu stundā.
V NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR IEKĀRTĀM UN DARBĪBĀM, KURĀS IZMANTO ORGANISKOS ŠĶĪDINĀTĀJUS
56. pants
Darbības joma
Šo nodaļu piemēro VII pielikuma 1. daļā minētajām darbībām, un attiecīgos gadījumos, kad tiek sasniegti minētā pielikuma 2. daļā norādītie patēriņa līmeņi.
57. pants
Definīcijas
Šajā nodaļā izmanto šādas definīcijas:
1) “esoša iekārta” ir 1999. gada 29. martā ekspluatācijā esoša iekārta, vai iekārta, kurai piešķirta atļauja vai kura reģistrēta pirms 2001. gada 1. aprīļa vai par kuru tās operators pirms 2001. gada 1. aprīļa bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai, ja šāda iekārta nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2002. gada 1. aprīlī;
2) “atgāzes” ir no skursteņiem un piesārņojuma attīrīšanas iekārtām gaisā izvadītās gāzveida izplūdes, kas satur gaistošas organiskās vielas un citas piesārņotājvielas;
3) “difūzā emisija” ir jebkādu gaistošu organisko savienojumu emisija, kas nav atgāzu veidā, gaisā, augsnē un ūdenī, kā arī šķīdinātāji, kas ietilpst jebkādos izstrādājumos, ja VII pielikuma 2. daļā nav noteikts citādi;
4) “kopējā emisija” ir difūzo emisiju un atgāzu emisiju summa;
5) “maisījums” lietots nozīmē, kas noteikta 3. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru ( 38 );
6) “saistviela” ir jebkurš maisījums, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai maisījumus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto, lai nodrošinātu izstrādājuma atsevišķu daļu sasaisti;
7) “iespiedkrāsa” ir maisījums, ieskaitot visus organiskos šķīdinātājus vai maisījumus, kuros ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas vajadzīgi to pareizam lietojumam un ko izmanto iespieddarbos, lai iespiestu uz virsmas tekstu vai attēlus;
8) “laka” ir caurspīdīga aizsargkārta;
9) “izlietojums” ir organisko šķīdinātāju pilns izlietojums iekārtā kalendārā gada laikā vai jebkurā citā 12 mēnešu periodā, neieskaitot jebkādus GOS, ko atgūst atkārtotai lietošanai;
10) “ieguldījums” ir organisko šķīdinātāju daudzums un šo šķīdinātāju daudzums maisījumos, ko lieto, veicot darbību, ieskaitot šķīdinātājus, kas ir atgūti iekārtā un ārpus tās un kas jāierēķina ik reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai;
11) “atkārtota izmantošana” ir jebkuram tehniskam vai komerciālam mērķim iekārtā atgūto organisko šķīdinātāju izmantošana, ieskaitot izmantošanu kā degvielu, bet neieskaitot galīgo atbrīvošanos no tādējādi atgūtā šķīdinātāja kā atkrituma;
12) “slēgtie apstākļi” ir apstākļi, kuros iekārtu ekspluatē tā, ka darbības rezultātā izdalījušos gaistošos organiskos savienojumus uztver un kontrolēti izvada caur skursteni vai piesārņojuma mazināšanas aprīkojumu, un kuri tāpēc nav pilnīgi gaistoši;
13) “palaišanas un apturēšanas operācijas” ir operācijas, ko veic, lai sāktu vai pabeigtu kādu darbību, sāktu vai beigtu kāda aprīkojuma elementa vai tvertnes izmantošanu vai to sagatavotu darbam vai darba pārtraukšanai, izņemot darba fāzes, kas regulāri atkārtojas.
58. pants
Bīstamo vielu aizstāšana
Vielas vai maisījumus, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Regulu (EK) 1272/2008, un kurām piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, iespējami īsā laikā, aizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.
59. pants
Emisiju kontrole
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katra iekārta atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
a) gaistošo organisko savienojumu emisijas no ražošanas iekārtām nepārsniedz atgāzēm un difūzajām emisijām noteiktās robežvērtības vai kopējās emisiju robežvērtības un tiek ievērotas citas VII pielikuma 2. un 3. daļā noteiktās prasības;
b) ražošanas iekārtas atbilst VII pielikuma 5. daļā noteiktā emisijas samazināšanas plāna prasībām, ievērojot nosacījumu, ka tiek panākta a) apakšpunktā minēto emisiju robežvērtību piemērošanai ekvivalenta emisijas samazināšanās.
Dalībvalstis saskaņā ar 72. panta 1. punktu ziņo Komisijai par progresu, kas panākts b) apakšpunktā minētās ekvivalentās emisijas samazināšanā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, ja operatoram ir kompetentas iestādes akceptēts pamatojums, ka konkrētajai ražošanas iekārtai difūzo emisiju robežvērtība nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, kompetentā iestāde, ja nav gaidāms būtisks risks cilvēku veselībai un videi, un operators var pamatot, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kompetentā iestāde var atļaut šīs emisiju robežvērtības pārsniegšanu.
3. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tām VII pielikumā 2. daļā tabulas 8. punktā minētajām pārklājumu veidošanas operācijām, ko nevar veikt slēgtos apstākļos, kompetentā iestāde var atļaut neievērot minētajā punktā noteiktās prasības, ja operators kompetentajai iestādei var pamatot, ka tehniski vai ekonomiski tās ievērot nav iespējams, un ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.
4. Saskaņā ar 72. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo Komisijai par šā panta 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm.
5. Ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, gan to gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, gan to halogēnus saturošo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H341 vai H351, kontrolē slēgtos apstākļos, un tās nedrīkst pārsniegt VII pielikuma 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
6. Iekārtās, kurās veic divas vai vairākas darbības, turklāt katra no tām pārsniedz VII pielikuma 2. daļā noteiktās robežvērtības:
a) attiecībā uz 5. punktā norādītajām vielām, katra atsevišķa darbība atbilst minētā punkta prasībām;
b) attiecībā uz citām vielām:
i) atbilst 1. punkta prasībām katrai atsevišķai darbībai; vai
ii) gaistošo organisko savienojumu kopējā emisija nepārsniedz emisiju, kas izdalītos, piemērogojot i) apakšpunktu.
7. Veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai samazinātu gaistošo organisko savienojumu emisiju iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā.
60. pants
Emisiju monitorings
Dalībvalstis, izmantojot specifikāciju atļaujas nosacījumos vai vispārējus saistošus noteikumus, nodrošina, ka emisiju mērījumi tiek veikti saskaņā ar VII pielikuma 6. daļu.
61. pants
Atbilstība emisiju robežvērtībām
Uzskata, ka emisiju robežvērtības atgāzēs ir ievērotas, ja tiek ievēroti VII pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi.
62. pants
Ziņošana par atbilstību
Operators sniedz datus kompetentajai iestādei pēc tās lūguma, lai kompetentā iestāde varētu pārbaudīt atbilstību kādā no šādiem veidiem:
a) emisiju robežvērtībām atgāzēs, difūzās emisijas robežvērtībām un kopējās emisijas robežvērtībām;
b) emisiju samazināšanas plāna prasībām saskaņā ar VII pielikuma 5. daļu;
c) atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 59. panta 2. un 3. punktu.
Tajos var iekļaut šķīdinātāju apsaimniekošanas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar VII pielikuma 7. daļu.
63. pants
Esošo iekārtu būtiskas pārmaiņas
1. Organisko šķīdinātāju dienas vidējā maksimālā izlietojuma izmaiņas esošā iekārtā, ja attiecīgā iekārta darbojas ar projektēto jaudu, izņemot darbību palaišanas un apturēšanas operāciju, kā arī remonta un apkopju laikā, uzskatāmas par būtisku pārmaiņu, ja tās izraisa gaistošo organisko savienojumu emisiju palielināšanos vairāk par:
a) 25 % iekārtām, kurās veic vai nu darbības, uz kurām attiecas VII pielikuma 2. daļas tabulas 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16., un 17. punktā norādītās zemākās robežvērtības, vai darbības, uz kurām attiecas viena no citām pozīcijām VII pielikuma 2. daļā un kurās šķīdinātāja patēriņš ir mazāks par 10 tonnām gadā;
b) 10 % visām pārējām iekārtām.
2. Ja esošajā iekārtā ir būtiskas pārmaiņas, vai pēc būtiskām pārmaiņām tā pirmo reizi iekļaujas šīs direktīvas darbības jomā, tā iekārtas daļa, kurā ir būtiskas pārmaiņas, jāuzskata par jaunu iekārtu vai esošu iekārtu, ja kopējā emisija no visas iekārtas nepārsniedz to emisiju, kas izdalītos gadījumā, ja būtiski mainīto daļu uzskatītu par jaunu iekārtu.
3. Būtisku pārmaiņu gadījumā kompetentā iestāde pārbauda iekārtas atbilstību šīs direktīvas prasībām.
64. pants
Informācijas apmaiņa par organisko šķīdinātāju aizstāšanu
Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, attiecīgo nozari un nevalstiskajām vides aizsardzības organizācijām par organisko šķīdinātāju un to potenciālo aizstājēju izmantošanu un par paņēmieniem, kuru lietošanai ir potenciāli mazākā ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmām un cilvēku veselību.
Informācijas apmaiņa jāorganizē par šādiem jautājumiem:
a) piemērotība izmantošanai;
b) iespējamās ietekmes uz cilvēka veselību un jo īpaši arodekspozīciju darba vietā;
c) potenciālās ietekmes uz vidi;
d) ekonomiskās sekas, jo īpaši pieejamo variantu izmaksas un ieguvumi.
65. pants
Piekļuve informācijai
1. Jāpublisko kompetentās iestādes lēmums, ieskaitot vismaz vienu atļaujas eksemplāru un visi turpmākie grozījumi un papildinājumi.
Publisko vispārējos obligātos noteikumus, kas piemērojami iekārtām, un iekārtu sarakstu, par kurām jāsaņem atļauja un jāveic reģistrācija.
2. Saskaņā ar 55. pantu jāpublisko kompetentās iestādes rīcībā esošie emisiju monitoringa rezultāti.
3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, kā noteikts Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā.
VI NODAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR TITĀNA DIOKSĪDA RAŽOŠANAS IEKĀRTĀM
66. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz titāna dioksīda ražošanas iekārtām.
67. pants
Atkritumu noglabāšanas aizliegums
Dalībvalstis aizliedz šādu atkritumu nogremdēšanu ūdenstilpēs, jūrā vai okeānā:
a) cietie atkritumi;
b) pamatatsārmi, kuri rodas filtrācijas fāzē pēc titanilsulfāta šķīduma hidrolīzes iekārtās, kurās izmanto sulfātprocesu, arī ar šiem pamatatsārmiem saistītie skābie atkritumi, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sērskābes un arī pamatatsārmus, un skābie atkritumi, kas atšķaidīti, līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sālsskābes;
c) atkritumi no iekārtām, kurās izmanto hlorīdprocesu, kas satur vairāk nekā 0,5 % brīvas sālsskābes un smagos metālus, arī šādi atkritumi, atšķaidīti līdz tie satur 0,5 % vai mazāk brīvas sērskābes;
d) filtrācijas sāļi, dūņas un šķidrie atkritumi, kas rodas b) un c) punktā minēto atkritumu apstrādē (koncentrēšana vai neitralizācija) un satur dažādus smagos metālus, izņemot neitralizētus un filtrētus vai dekantētus atkritumus, kuri satur tikai smago metālu zīmes un kuru pH pirms jebkādas atšķaidīšanas pārsniedz 5,5.
68. pants
Emisiju kontrole ūdenī
Iekārtu radītās emisijas ūdenī nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
69. pants
Emisiju novēršana un kontrole gaisā
1. Jānovērš skābju pilienu emisijas no ražošanas iekārtām.
2. Iekārtu radītās emisijas gaisā nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
70. pants
Emisiju monitorings
1. Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 68. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina emisiju monitoringu ūdenī.
2. Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 69. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina emisiju monitoringu gaisā. Šāds monitorings ietver vismaz emisiju monitoringu, kā tas noteikts VIII pielikuma 3. daļā.
3. Monitorings jāveic saskaņā ar attiecīgiem CEN standartiem, bet, ja to nav, saskaņā ar ISO standartiem, valstu vai starptautiskajiem standartiem, pēc kuriem iegūst līdzvērtīgas zinātniskās kvalitātes datus.
VII NODAĻA
KOMITEJA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
71. pants
Kompetentās iestādes
Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas atbild par šajā direktīvā noteikto saistību izpildi.
72. pants
Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi
1. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas īstenošanu, reprezentatīvi dati par emisijām un citiem piesārņojuma veidiem, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar 14. un 15. pantu, īpaši attiecībā uz atbrīvojumu piešķiršanu saskaņā ar 15. panta 4. punktu, un par panākumiem, kas gūti, izstrādājot un piemērojot jaunus paņēmienus saskaņā ar 27. pantu. Dalībvalstis informāciju dara pieejamu elektroniskā veidā.
2. Informācijas veidu un formātu, kas jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, kā arī šās informācijas sniegšanas biežumu nosaka saskaņā ar 75. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Tostarp nosaka īpašas darbības un piesārņojošas vielas, par kurām jāsniedz 1. punktā minētie dati.
3. Dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz visām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas šīs direktīvas III nodaļa, sagatavo pārskatu par sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisijām un ievadīto siltumjaudu.
Ievērojot 29. pantā noteiktos apvienošanās noteikumus, kompetentā iestāde par katru sadedzināšanas iekārtu iegūst šādus datus:
a) sadedzināšanas iekārtas kopējā nominālā siltuma jauda (MW);
b) sadedzināšanas iekārtas veids: katls, gāzturbīna, gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs, cits (norādīt veidu);
c) diena, kad sadedzināšanas iekārta sākusi darbību;
d) kopējās sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu (kopējais suspendēto daļiņu apjoms) gada emisijas (tonnas gadā);
e) sadedzināšanas iekārtas darba stundu skaits;
f) kopējais ievades enerģijas apjoms saistībā ar tīro siltumietilpību (TJ gadā), kas sadalīts pa šādām kurināmā kategorijām: ogles, brūnogles, biomasa, kūdra, cits cietais kurināmais (norādīt veidu), šķidrs kurināmais, dabasgāze, citas gāzes (norādīt veidu).
Šajos pārskatos iekļautos ikgada datus pa sadedzināšanas iekārtām pēc pieprasījuma nosūta Komisijai.
Komisijai nosūta šādu pārskatu apkopojumu katrus trīs gadus 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā trīs gadu perioda beigām. Šajā pārskatā norāda datus pa atsevišķām pārstrādāšanas rūpnīcu sadedzināšanas iekārtām.
Komisija saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK 24 mēnešu laikā pēc attiecīgā trīsgadu perioda beigām dara pieejamu sabiedrībai un dalībvalstīm apkopojumu par šādu pārskatu salīdzinājumu un novērtējumu.
4. Dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra reizi gadā nosūta Komisijai šādus datus:
a) par sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 31. pants, – sēra saturu izmantotajā vietējā cietajā kurināmajā un vidēji katrā mēnesī sasniegto sēra atdalīšanas pakāpi. Par pirmo gadu, ja tiek piemērots 31. pants, sniedz arī informāciju par tehniskajiem iemesliem, kuru dēļ nav iespējams ievērot emisiju robežvērtības, kā norādīts 30. panta 2. un 3. punktā; un
b) par sadedzināšanas iekārtām, kuras piecu gadu laikā vidēji darbojas ne vairāk kā 1 500 darba stundas gadā, – darba stundu skaitu gadā.
73. pants
Pārskats
1. Līdz 2016. gada 7. janvārim un pēc tam vienu reizi trijos gados Komisija, pamatojoties uz 72. pantā minēto informāciju, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas izpildes pārskatu.
Šajā ziņojumā ietver novērtējumu par nepieciešamību pēc Savienības rīcības, izveidojot vai atjauninot Savienībā saistošas minimālās prasības emisiju robežvērtībām un pieņemot noteikumus par monitoringu un atbilstības novērtējumu tām darbībām, kas ietilpst LPTP secinājumu attiecīgajās darbības jomās un kuras pieņemtas iepriekšējā triju gadu periodā, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
a) attiecīgo darbību ietekme uz vidi kopumā; un
b) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu īstenošanas stadija šīm darbībām.
Šajā novērtējumā ņem vērā foruma atzinumu, kā minēts 13. panta 4. punktā.
Uzskata, ka šīs direktīvas III nodaļa un V pielikums atspoguļo Savienības mēroga minimālās prasības lielām sadedzināšanas iekārtām.
Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu. Ja otrajā daļā minētajā novērtējumā konstatēts, ka vajadzīgas Savienības mēroga minimālās prasības emisiju robežlīmeņiem vai noteikumi par monitoringu un attiecīgo darbību atbilstības novērtējumu, tos iekļauj tiesību akta priekšlikumā.
2. Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija pārskata vajadzību kontrolēt emisijas, ko izraisa:
a) kurināmā sadedzināšana iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 50 MW;
b) intensīva liellopu audzēšana; un
c) kūtsmēslu izkliedēšana.
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs pārskatīšanas rezultātiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
3. Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par I pielikumā noteiktajām:
a) diferencētas jaudas robežvērtībām dažādu mājputnu sugu audzēšanai, tostarp īpaši paipalu audzēšanai;
b) jaudas robežvērtībām dažāda veida mājdzīvnieku vienlaicīgai audzēšanai vienā iekārtā.
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs pārskatīšanas rezultātiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
74. pants
Pielikumu grozījumi
Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 76. pantu un ievērojot 77. un 78. panta nosacījumus attiecībā uz V pielikuma 3. un 4. daļas, VI pielikuma 2., 6., 7. un 8. daļas un VII pielikuma 5., 6., 7. un 8. daļas pielāgošanu šādai zinātnes un tehnikas attīstībai.
75. pants
Komitoloģija
1. Komisijai palīdz Komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
76. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt 48. panta 5. punktā un 74. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2011. gada 6. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajam pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 77. pantu.
2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas, 77. un 78. pantā izklāstītos nosacījumus.
77. pants
Deleģēšanas atsaukšana
1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 48. panta 5. punktā un 74. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.
2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas un šīs atsaukšanas iespējamos iemeslus.
3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
78. pants
Iebildumi pret deleģētajiem aktiem
1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divos mēnešos no tā paziņošanas dienas.
Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.
Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.
3. Ja 1. punktā minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.
79. pants
Sankcijas
Dalībvalstis nosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis līdz 2013. gada 7. janvārim šos noteikumus paziņo Komisijai, bet to iespējamos vēlākos grozījumus paziņo nekavējoties.
80. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai, līdz 2013. gada 7. janvārim izpildītu 2. pantā, 3. panta 8), 11) līdz 15), 18) līdz 23), 26) līdz 30), 34) līdz 38) punktā un 41) punktā, 4. panta 2. un 3. punktā, 7., 8. un 10. pantā, 11. panta e) un h) punktā, 12. panta 1. punkta e) un h) apakšpunktā, 13. panta 7. punktā, 14. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, 14. panta 1. punkta d), e), f) un h) apakšpunktā, 14. panta 2. līdz 7. punktā, 15. panta 2. līdz 5. punktā, 16., 17. un 19. pantā, 21. panta 2. līdz 5. punktā, 22., 23., 24., 27., 28. un 29. pantā, 30. panta 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā, 31., 32., 33., 34., 35., 36., 38. un 39. pantā, 40. panta 2. un 3. punktā, 42. un 43. pantā, 45. panta 1. punktā, 58. pantā, 59. panta 5. punktā, 63. pantā, 65. panta 3. punktā, 69., 70., 71., 72. un 79. pantā, kā arī I pielikuma 1. daļā un 1.1. un 1.4. punktā, 2.5. punkta b) apakšpunktā, 3.1., 4. un 5. punktā, 6.1. punkta c) apakšpunktā, 6.4. punkta b) apakšpunktā, 6.10. un 6.11. punktā, II pielikumā, III pielikuma 12. punktā, V pielikuma 1. daļas b) punktā, 4. daļas 2.2., 2.4., 3.1. un 3.2. punktā, 6. daļas 2.5. un 2.6. punktā, VI pielikuma 8. daļas 1.1. punkta d) apakšpunktā, VII pielikuma 4. daļas 2. punktā, 5. daļas 1. punktā, 7. daļas 3. punktā, VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā, 2. daļas 2. un 3. punktā un 3. daļā noteiktās prasības.
Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no tās pašas dienas.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
81. pants
Atcelšana
1. Direktīvas 78/176/EEK, 82/883/EEK, 92/112/EEK, 1999/13/EK, 2000/76/EK un 2008/1/EK, kurās grozījumi izdarīti ar IX pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, tiek atceltas no 2014. gada 7. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
2. Direktīva 2001/80/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar IX pielikuma A daļā minētajām direktīvām, tiek atcelta no 2016. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IX pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
3. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.
82. pants
Pārejas noteikumi
1. Attiecībā uz iekārtām, kuras veic darbības, kas minētas I pielikumā: 1.1. punktā attiecībā uz darbībām ar kopējo aprēķināto ievadīto siltumjaudu, kura pārsniedz 50 MW, 1.2. un 1.3., 1.4. punkta a) apakšpunktā, 2.1. līdz 2.6. punktā, 3.1. līdz 3.5. punktā, 4.1. līdz 4.6. punktā attiecībā uz darbībām saistībā ar ražošanu ar ķīmisko apstrādi, 5.1. un 5.2. punktā attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2008/1/EK, 5.3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļā, 5.4. punktā, 6.1. punkta a) un b) apakšpunktā, 6.2. un 6.3. punktā, 6.4. punkta a) un b) apakšpunktā attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas Direktīva 2008/1/EK, 6.4. punkta c) apakšpunktā un 6.5. līdz 6.9. punktā, un kuras darbojas un kurām ir atļauja pirms 2013. gada 7. janvāra vai kuru operatori ir iesnieguši pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2014. gada 7. janvāra, un ar noteikumu, ka šīs iekārtas nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā datuma, dalībvalstis no 2014. gada 7. janvāra piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 80. panta 1. punktu, izņemot III nodaļas un V pielikuma noteikumus.
2. Attiecībā uz iekārtām, kuras veic darbības, kas minētas I pielikumā: 1.1. punktā attiecībā uz darbībām ar kopējo aprēķināto ievadīto siltumjaudu 50 MW, 1.4. punkta b) apakšpunktā, 4.1. līdz 4.6. punktā attiecībā uz darbībām saistībā ar ražošanu ar bioloģisko apstrādi, 5.1. un 5.2. punktā attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas Direktīva 2008/1/EK, 5.3. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) daļā, 5.3. punkta b) apakšpunktā, 5.5. un 5.6. punktā, 6.1. punkta c) apakšpunktā, 6.4. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas Direktīva 2008/1/EK, un 6.10. un 6.11. punktā, kuras darbojas pirms 2013. gada 7. janvāra, dalībvalstis no 2015. gada 7. jūlija piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, izņemot III un IV nodaļu un V un VI pielikumu.
3. Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā dalībvalstis no 2016. gada 1. janvāra piemēro normatīvos un administratīvos aktus saskaņā ar 80. panta 1. punktu, lai izpildītu III nodaļas un V pielikuma noteikumus.
4. Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā, dalībvalstis no 2013. gada 7. janvāra vairs nepiemēro Direktīvas 2001/80/EK noteikumus.
5. Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās veic atkritumu līdzsadedzināšanu, VI pielikuma 4. daļas 3.1. punktu piemēro:
a) līdz 2015. gada 31. decembrim – 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām;
b) līdz 2013. gada 6. janvārim – 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām.
6. Direktīvas VI pielikuma 4. daļas 3.2. punkta noteikumi attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus:
a) no 2016. gada 1. janvāra – 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām;
b) no 2013. gada 7. janvāra – 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām.
7. Direktīvas 58. pantu piemēro no 2015. gada 1. jūnija. Līdz minētajam datumam vielas vai maisījumi, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Regulu (EK) 1272/2008, un kurām piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F, vai riska frāzēm R45, R46, R49, R60 vai R61, iespējami īsā laikā ir jāaizstāj ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.
8. Direktīvas 59. panta 5. punktu piemēro no 2015. gada 1. jūnija. Līdz minētajam datumam, ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, gan to gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H340, H350, H350i, H360D vai H360F vai riska frāzes R45, R46, R49, R60 vai R61, gan to halogēnus saturošo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kam ir piešķirti vai jāpiešķir paziņojumi par bīstamību H341 vai H351 vai riska frāzes R40 vai R68, kontrolē slēgtos apstākļos, un tās nedrīkst pārsniegt VII pielikuma 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
9. Direktīvas VII pielikuma 4. daļas 2. punktu piemēro no 2015. gada 1. jūnija. Līdz minētajam datumam tādu halogēnus saturošu gaistošo organisko savienojumu emisijām, kuriem ir piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, vai riska frāzēm R40 vai R68, ja to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ jābūt paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, vai riska frāzēm R40 vai R68, ir lielāka vai vienāda ar 100 g/h, jāievēro emisiju robežvērtība 20mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.
83. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
84. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
Direktīvas 10. pantā minēto darbību veidi
Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību. Gadījumos, kad vienā iekārtā veic vairākas darbības, kuras iekļautas vienā darbības aprakstā, kas satur robežvērtību, šādu darbību jaudas ir jāsaskaita. Atkritumu apsaimniekošanas darbībām šos aprēķinus piemēro 5.1., 5.3.a) un 5.3.b) darbības veida apjomā.
Komisija nosaka pamatnostādnes attiecībā uz:
a) saikni starp atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas izklāstītas šajā pielikumā, un darbībām, kas izklāstītas I un II pielikumā Direktīvā 2008/98/EK;
b) termina “rūpnieciska ražošana” skaidrojumu attiecībā uz šajā pielikumā aprakstītājām ķīmiskās rūpniecības darbībām.
1. Enerģētikas nozares
|
1.1. |
Kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk |
|
1.2. |
Minerāleļļas un gāzes pārstrāde |
|
1.3. |
Koksa ražošana |
|
1.4. |
Šādu materiālu gazifikācija vai sašķidrināšana: a) ogles; b) cits kurināmais iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka. |
2. Metālu ražošana un pārstrāde
|
2.1. |
Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšana vai aglomerācija |
|
2.2. |
Čuguna vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 2,5 tonnām stundā |
|
2.3. |
Melno metālu pārstrāde: a) karstā velmēšana ar jaudu, kas lielāka par 20 tonnām neapstrādāta tērauda stundā; b) kalšana ar āmuriem, kuru enerģija ir lielāka par 50 kilodžouliem uz vienu āmuru, ja patērētā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 20 MW; c) metāla aizsargpārklājumu uzkausēšana ar jaudu, kas lielāka par 2 tonnām neapstrādāta tērauda stundā. |
|
2.4. |
Melno metālu lietuvju ekspluatēšana, kuru ražošanas jauda lielāka par 20 tonnām dienā |
|
2.5. |
Krāsaino metālu ražošana: a) neattīrītu krāsaino metālu ražošana no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos; b) krāsaino metālu kausēšana, tostarp leģēšana, ietverot reģenerētus produktus, un krāsaino metālu lietuvju ekspluatēšana ar kausēšanas jaudu, kas svinam un kadmijam ir lielāka par 4 tonnām dienā, bet visiem pārējiem metāliem – lielāka par 20 tonnām dienā. |
|
2.6. |
Metālu vai plastmasu virsmas elektrolītiska vai ķīmiska apstrāde, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m3 |
3. Minerālu rūpniecība
|
3.1. |
Cementa, kaļķa un magnija oksīda ražošana: a) cementa klinkera ražošana rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 500 tonnām dienā, vai citu veidu krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 tonnām dienā; b) kaļķa ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā; c) magnija oksīda ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā. |
|
3.2. |
Azbesta ražošana vai tādu izstrādājumu ražošana, kuru pamatā ir azbests |
|
3.3. |
Stikla ražošana, ieskaitot stiklšķiedras ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā |
|
3.4. |
Minerālvielu kausēšana, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā |
|
3.5. |
Keramikas izstrādājumu ražošana, tos apdedzinot, – jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošana ar jaudu virs 75 tonnām dienā un vai krāsns ietilpību lielāku par 4 m3 un krāsns krāvuma blīvumu lielāku par 300 kg/m3 |
4. Ķīmiskā rūpniecība
Šajā iedaļā ražošana attiecībā uz šajā iedaļā iekļautajiem darbības veidiem ir rūpnieciska ražošana, ķīmiski vai bioloģiski pārstrādājot 4.1. līdz 4.6. punktā uzskaitītās vielas vai vielu grupas.
|
4.1. |
Pamata organisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram: a) parasto ogļūdeņražu (lineāru vai ciklisku, piesātinātu vai nepiesātinātu, alifātisku vai aromātisku) iegūšana; b) skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, esteru maisījumu, acetātu, ēteru, peroksīdu un epoksīdsveķu iegūšana; c) sēru saturošu ogļūdeņražu iegūšana; d) slāpekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozo savienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu, izocianātu iegūšana; e) fosforu saturošu ogļūdeņražu iegūšana; f) halogēnogļūdeņražu iegūšana; g) metālorganisko savienojumu iegūšana; h) plastmasas materiālu (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras) iegūšana; i) sintētiskā kaučuka iegūšana; j) krāsvielu un pigmentu iegūšana; k) virsmas aktīvo vielu iegūšana. |
|
4.2. |
Neorganisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram: a) tādu gāzu iegūšana kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds; b) tādu skābju iegūšana kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, hlorūdeņražskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābes; c) tādu bāzu iegūšana kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds; d) tādu sāļu iegūšana kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts; e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisku savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda iegūšana. |
|
4.3. |
Fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošana |
|
4.4. |
Augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošana |
|
4.5. |
Farmaceitisko preparātu un to starpproduktu ražošana |
|
4.6. |
Sprāgstvielu ražošana; |
5. Atkritumu apsaimniekošana
|
5.1. |
Bīstamo atkritumu apglabāšana vai reģenerācija ar jaudu virs 10 tonnām dienā, kurā tiek izmantotas viena vai vairākas šādas darbības: a) bioloģiskā attīrīšana; b) fizikāli ķīmiska apstrāde; c) sajaukšana vai maisīšana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai; d) pārpakošana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai; e) šķīdinātāju pārstrāde/reģenerācija; f) neorganisko materiālu, izņemot metālus un metālu savienojumus, pārstrāde/reģenerācija; g) skābju vai bāzu reģenerācija; h) piesārņojuma attīrīšanai izmantojamo komponentu reģenerācija; i) katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija; j) naftas produktu atkārtota pārstrāde vai citi atkārtotas izmantošanas veidi; k) ievietošana virszemes ūdenskrātuvēs. |
|
5.2. |
Atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija atkritumu sadedzināšanas iekārtās vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: a) nebīstamiem atkritumiem ar jaudu virs 3 tonnām stundā; b) bīstamiem atkritumiem – ar jaudu virs 10 tonnām dienā. |
|
5.3. |
a) Nebīstamo atkritumu apglabāšana ar jaudu virs 50 tonnām dienā, kurā tiek izmantotas viena vai vairākas šādas darbības (un izņemot darbības, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ( 39 ): i) bioloģiskā attīrīšana; i) fizikāli ķīmiska apstrāde; iii) atkritumu sagatavošana sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai; iv) pelnu un izdedžu attīrīšana; v) metāla atkritumu, tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu apstrāde smalcinātājos; b) nebīstamu atkritumu reģenerēšanas un reģenerēšanas un atbrīvošanās no tiem apvienojuma jauda pārsniedz 75 tonnas dienā, ietverot vienu vai vairākas no minētajām darbībām un izņemot darbības, kas ietvertas Direktīvā 91/271/EEK: i) bioloģiskā attīrīšana; ii) atkritumu sagatavošana sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai; iii) pelnu un izdedžu attīrīšana; iv) metāla atkritumu, tostarp elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to detaļu apstrāde smalcinātājos. Ja vienīgā veiktā atkritumu pārstrādes darbība ir anaerobā sadalīšana, tādas darbības jaudas robežvērtība ir 100 tonnas dienā. |
|
5.4. |
Atkritumu poligoni, kā noteikts Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem ( 40 ) 2. panta g) apakšpunktā, kuros dienā apglabā vairāk par 10 tonnām atkritumu un kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 25 000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus |
|
5.5. |
Bīstamo atkritumu pagaidu glabātavas, kas nav ietvertas 5.4. punktā, un kurās atkritumus ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām, glabā, līdz tiek veiktas 5.1., 5.2, 5.4 un 5.6. punktā uzskaitītās darbības, – neietilpst atkritumu pagaidu glabāšana (pirms to savākšanas) vietā, kur tie rodas |
|
5.6. |
Bīstamo atkritumu pazemes glabātavas ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām |
6. Citi pasākumi
|
6.1. |
Šādu izstrādājumu rūpnieciska ražošana: a) celulozes ražošana no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem; b) papīra vai kartona ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā; c) viena vai vairāku šādu koksnes paneļu ražošana: orientētas kokskaidu plātņu, skaidu plātņu vai šķiedru plātņu ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m3 dienā. |
|
6.2. |
Tekstila šķiedru vai tekstilmateriālu priekšapstrāde (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai krāsošana, ja tās jauda ir lielāka par 10 tonnām dienā |
|
6.3. |
Ādu miecēšana, jā tās jauda ir lielāka par 12 tonnām gatavo izstrādājumu dienā |
|
6.4. |
a) Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā; b) Apstrāde un pārstrāde, izņemot tikai iepakošanu šādām iepriekš apstrādātām vai neapstrādātām izejvielām pārtikas produktu vai barības ražošanai: i) tikai dzīvnieku izcelsmes izejvielas (izņemot tikai pienu) ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā; ii) tikai augu izcelsmes izejvielas ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā vai 600 tonnām dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā; iii) augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas gan jauktos, gan atsevišķos izstrādājumos ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu tonnās dienā, kas ir lielāka par: — 75, ja A ir vienāds vai lielāks par 10, vai — [300- (22,5 × A)] visos citos gadījumos, kur A ir dzīvnieku izcelsmes materiālu masas daļa (masas procentos) gatavajā izstrādājumā. Gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu. Šīs apakšiedaļas noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens;
c) Piena apstrāde un pārstrāde, kurai pieņem tikai pienu vairāk nekā 200 tonnas dienā (vidēji gadā). |
|
6.5. |
Dzīvnieku līķu vai dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšana vai pārstrāde, kuras jauda ir lielāka par 10 tonnām dienā |
|
6.6. |
Intensīva putnu un cūku nobarošana audzētavās: a) ar vairāk nekā 40 000 vietām mājputniem; b) ar vairāk nekā 2 000 vietām gaļas cūkām (virs 30 kg); vai c) ar vairāk nekā 750 vietām sivēnmātēm. |
|
6.7. |
Vielu, objektu vai izstrādājumu virsmas apstrāde, izmantojot organiskos šķīdinātājus – jo īpaši apretēšana, iespiešana, pārklāšana, attaukošana, impregnēšana, līmēšana, apdrukāšana, tīrīšana vai piesūcināšana, kuru organiskā šķīdinātāja jauda ir lielāka par 150 kg stundā vai lielāka par 200 tonnām gadā |
|
6.8. |
Ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošana, izmantojot sadedzināšanu vai grafitizāciju |
|
6.9. |
CO2 plūsmas uztveršana no iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, saistībā ar ģeoloģisku glabāšanu, kā noteikts Direktīvā 2009/31/EK |
|
6.10. |
Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija, izmantojot ķīmiskas vielas, ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 m3 dienā, izņemot apstrādi vienīgi pret zilējuma sēnītēm |
|
6.11. |
Tādu notekūdeņu neatkarīgi veikta attīrīšana, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/271/EEK un kurus novada no iekārtām, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi |
II PIELIKUMS
Piesārņotājvielu saraksts
GAISS
|
1. |
Sēra dioksīds un citi sēra savienojumi |
|
2. |
Slāpekļa oksīdi un citi slāpekļa savienojumi |
|
3. |
Oglekļa oksīds |
|
4. |
Gaistošie organiski savienojumi |
|
5. |
Metāli un to savienojumi |
|
6. |
Putekļi, tostarp smalkas cietās daļiņas |
|
7. |
Azbests (suspendētas daļiņas, šķiedra) |
|
8. |
Hlors un tā savienojumi |
|
9. |
Fluors un tā savienojumi |
|
10. |
Arsēns un tā savienojumi |
|
11. |
Cianīdi |
|
12. |
Vielas un maisījumi, kuru kancerogēnās vai mutagēnās īpašības vai īpašības, kuras var ietekmēt reproduktīvo sistēmu, darbojoties caur gaisa vidi, ir pierādītas |
|
13. |
Polihlordibenzodioksīni un polihlordibenzofurāni |
ŪDENS
|
1. |
Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot ūdens vidē |
|
2. |
Fosfororganiskie savienojumi |
|
3. |
Alvorganiskie savienojumi |
|
4. |
Vielas un maisījumi, kuru kancerogēnās vai mutagēnās īpašības vai īpašības, kuras var ietekmēt reproduktīvo sistēmu, ūdens vidē vai caur to ir pierādītas |
|
5. |
Stabili ogļūdeņraži un stabilas bioakumulējamas organiskas toksiskas vielas |
|
6. |
Cianīdi |
|
7. |
Metāli un to savienojumi |
|
8. |
Arsēns un tā savienojumi |
|
9. |
Biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi |
|
10. |
Vielu suspensijas |
|
11. |
Vielas, kuras veicina eitrofikāciju (īpaši nitrāti un fosfāti) |
|
12. |
Vielas, kurām ir nelabvēlīga ietekme uz skābekļa līdzsvaru (un kuras var noteikt, izmantojot tādus parametrus kā BSP, ĶSP u. c.) |
|
13. |
Vielas, kas minētas Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā |
III PIELIKUMS
Kritēriji labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanai
|
1. |
Mazatkritumu tehnoloģiju izmantošana |
|
2. |
Mazāk kaitīgu vielu izmantošana |
|
3. |
Procesos radušos un izlietoto vielu un, attiecīgos gadījumos, arī to atkritumu reģenerācijas un pārstrādes veicināšana |
|
4. |
Līdzīgi darbības procesi, iekārtas vai metodes, kas sekmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā |
|
5. |
Tehnoloģiskie sasniegumi, izmaiņas zinātnes atziņās un atklājumos |
|
6. |
Attiecīgo emisiju īpašības, iedarbība un apjoms |
|
7. |
Datums jaunu vai esošo iekārtu nodošanai ekspluatācijā |
|
8. |
Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai vajadzīgais laiks |
|
9. |
Procesā izmantojamo izejvielu (arī ūdens) patēriņš un īpašības, un to energoefektivitāte |
|
10. |
Nepieciešamība novērst vai samazināt līdz minimumam emisiju kopējo ietekmi uz vidi un ietekmes uz vidi risku |
|
11. |
Nepieciešamība novērst negadījumus un samazināt to nevēlamo ietekmi uz vidi |
|
12. |
Informācija, kuru publicējušas starptautiskas sabiedriskās organizācijas |
IV PIELIKUMS
Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā
|
1. |
Pēc iespējas agrīnākā lēmuma pieņemšanas stadijā vai, vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrību informē (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) par šādiem jautājumiem: a) pieteikums atļaujas saņemšanai vai, attiecīgi, atļaujas atjaunināšanai vai piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar. 21. pantu, tostarp 12. panta 1. punktā uzskaitīto elementu apraksts; b) attiecīgā gadījumā – to, ka lēmums jāpieņem pēc valsts vai pārrobežu mēroga ietekmes uz vidi novērtējuma vai pēc dalībvalstu apspriešanās saskaņā ar 26. pantu; c) sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt būtisku informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš; d) iespējamo lēmumu būtība vai – ja iespējams tikai viens lēmums – lēmuma projekts; e) attiecīgā gadījumā – sīkākas ziņas par pieteikumu atļaujas atjaunināšanai vai atļaujas piešķiršanas nosacījumiem; f) norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku un vietu vai veidu; g) sīkākas ziņas par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un apspriešanos, kas notikusi, ievērojot 5. punktu. |
|
2. |
Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejami: a) saskaņā ar valsts tiesību aktiem – būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar 1. punktu; b) saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK 1. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar 1. punktu. |
|
3. |
Attiecīgā sabiedrības daļa ir tiesīga pirms lēmuma pieņemšanas kompetentajai iestādei paust atsauksmes un viedokļus. |
|
4. |
Pieņemot lēmumu, pienācīgi jāievēro saskaņā ar šo pielikumu notikušās apspriešanās rezultāti. |
|
5. |
Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus sabiedrības informēšanai (piemēram, izsūtot informāciju pa pastu noteiktā teritorijā vai publicējot to vietējā laikrakstā) un attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa apzināšanai (piemēram, aicinot iedzīvotājus izteikties rakstiski vai veicot sabiedrības aptauju). Dažādajos lemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, ar tiem atvēlot pietiekami daudz laika sabiedrības informēšanai un ļaujot attiecīgajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pielikumu. |
V PIELIKUMS
Tehniskie noteikumi par sadedzināšanas iekārtām
1. DAĻA
Emisiju robežvērtības 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām
|
1. |
Jāaprēķina visas emisiju robežvērtības 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām atgāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas un gāzes dzinēji un kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem. |
|
2. |
SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo un kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra, vai par kurām ir iesniegts pilnīgs atļaujas pieteikums pirms šīs dienas un kuras darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās gada laikā neekspluatē ilgāk par 1 500 darbības stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju robežvērtības 800 mg/Nm3. Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro kurināmo un kurām atļauja ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai par kurām ir iesniegts pilnīgs atļaujas pieteikums pirms šīs dienas, ja iekārtas darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās ekspluatē ne ilgāk kā 1 500 darbības stundas gadā (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju ierobežojumu 850 mg/Nm3 apjomā iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 300 MWth, un 400 mg/Nm3 apjomā iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 300 MWth. Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējos divos punktos visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi. |
|
3. |
SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina tādu gāzi ar zemu siltumietilpību, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, kurām bija piešķirta atļauja pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām to operators ir iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro SO2 emisiju robežvērtību 800 mg/Nm3. |
|
4. |
NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
Sadedzināšanas iekārtām ķīmiskās iekārtās, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 500 MWth un kurām atļauja bija piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisiju robežvērtību 450 mg/Nm3. Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto vai šķidro kurināmo un kuru kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 MW, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras gada laikā neekspluatē vairāk nekā 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) NOx emisiju robežvērtība ir 450 mg/Nm3. Sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 500 MW th, kurām piešķīra atļauju pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1 500 darbības stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtības ir 450 mg/Nm3. Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro kurināmo, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 500 MWth, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1 500 darbības stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtība ir 400 mg/Nm3. Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējos trīs punktos visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi. |
||||||||||||||||||||
|
5. |
Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām (CCGT), kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro NOx emisiju robežvērtību 90 mg/Nm3 un CO emisiju robežvērtību 100 mg/Nm3. Gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās un kuras darbojas mazāk par 500 darbības stundām gadā, nepiemēro šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē izmantotās darbības stundas. |
|
6. |
Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) NOx un CO sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto gāzi
Gāzturbīnām tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā ietvertajā tabulā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %. Gāzturbīnām (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām), kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras ekspluatē ne ilgāk kā 1 500 darbības stundas gadā (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtība ir 150 mg/Nm3, ja dedzināta tiek dabasgāze, un 200 mg/Nm3, ja dedzina citas gāzes vai šķidru kurināmo. Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējā punktā visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi. Šajā punktā norādītās emisiju robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kurus ekspluatē mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē darbības stundas. |
||||||||||||||||||||||||
|
7. |
Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
|
||||||||||||||||||||
|
8. |
Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus
|
2. DAĻA
Emisiju robežvērtības 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām
|
1. |
Visas emisiju robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām atgāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem. Attiecībā uz kombinētā cikla gāzes turbīnām ar papildu kurināšanu standartizēto O2 saturu drīkst noteikt kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgā iekārtas īpašos parametrus. |
|
2. |
SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus
|
|
3. |
SO2 emisiju robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:
|
|
4. |
NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
|
|
5. |
Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām, kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro NOx emisiju robežvērtību 50mg/Nm3 un CO emisiju robežvērtību 100mg/Nm3. Gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās un kuras darbojas mazāk par 500 darbības stundām gadā, nepiemēro šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē izmantotās darbības stundas. |
|
6. |
Ox emisiju robežvērtības (mg/Nm3) un CO ar gāzi darbināmām sadedzināšanas iekārtām.
Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %. Šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības neattiecas gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kurus darbina mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē darbības stundas. |
|||||||||||||||
|
7. |
Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
|
|
8. |
Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.
|
3. DAĻA
Emisiju monitorings
|
1. |
Jāveic nepārtraukti SO2, NOx un putekļu koncentrācijas mērījumi visu to sadedzināšanas iekārtu atgāzēs, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW vai lielāka. Jāveic nepārtraukti CO koncentrācijas mērījumi tādu sadedzināšanas iekārtu atgāzēs, kuras izmanto gāzveida kurināmo un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW vai lielāka. |
|
2. |
Kompetentā iestāde drīkst izlemt nepieprasīt veikt 1. punktā minētos nepārtrauktos mērījumus šādos gadījumos: a) sadedzināšanas iekārtām, kuru darba mūžs ir īsāks par 10 000 darba stundām; b) SO2 un putekļu mērījumi no sadedzināšanas iekārtām, kuras darbina ar dabasgāzi; c) SO2 mērījumi sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto mazutu ar zināmu sēra saturu gadījumos, kad tās nav aprīkotas ar atgāzu attīrīšanas iekārtām no sēra; d) SO2 mērījumi sadedzināšanas iekārtās, kurās dedzina biomasu, ja operators var pierādīt, ka SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. |
|
3. |
Ja neprasa veikt nepārtrauktus mērījumus, SO2, NOx, putekļu, un – ar gāzi kurināmām iekārtām – arī CO mērījumi jāveic vismaz ik pēc sešiem mēnešiem. |
|
4. |
Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisiju mērījumus veic vismaz vienu reizi gadā. |
|
5. |
Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu 3. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras jāpārbauda un jāapstiprina kompetentajai iestādei. Šādām procedūrām jāizmanto CEN standarti, vai ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. |
|
6. |
Kompetentā iestāde jāinformē par būtiskām izmaiņām lietotajā kurināmā veidā vai iekārtas ekspluatācijas režīmā. Kompetentā iestāde izlemj, vai 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz monitoringu arī šādā gadījumā ir atbilstošas, vai arī tām vajadzīga pielāgošana. |
|
7. |
Nepārtrauktajos mērījumos, kurus veic saskaņā ar 1. punktu, ietilpst arī atgāzu skābekļa satura, temperatūras, spiediena un ūdens tvaika satura mērījumi. Ūdens tvaika saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad atgāzu paraugus pirms emisijas analīzes žāvē. |
|
8. |
Attiecīgo piesārņotājvielu paraugu ņemšanu un analīzi, procesa parametru mērījumus, automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana un mērījumu standartmetodes minēto sistēmu kalibrēšanai izpilda saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. Automātiskās mērījumu sistēmas pārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm. Operatoram jāinformē kompetentā iestāde par automātisko mērīšanas ierīču pārbaužu rezultātiem. |
|
9. |
Emisiju dienas robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu:
|
|
10. |
Validētās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka pēc izmērītām validētām stundas vidējām vērtībām, no kurām atņem 9. punktā norādītā ticamības intervāla vērtību. Neņem vērā dienas, kurās vairāk nekā trīs stundas vidējās vērtības nav ticamas automātisko mērījumu mērsistēmas nepareizas darbības vai tehnisko apkopju un kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā šādu iemeslu dēļ vairāk nekā desmit dienu mērījumu rezultāti nav vērā ņemami, kompetentās iestādes prasa, lai operatori veic atbilstīgus pasākumus automātisko mērījumu sistēmas drošuma uzlabošanai. |
|
11. |
Iekārtās, kurās ir jāievēro 31. pantā noteiktās sēra atdalīšanas pakāpes vērtība, regulāri uzrauga arī sēra saturu sadedzināšanas iekārtā sadedzināmajā kurināmajā. Kompetento iestādi informē par izmantotā kurināmā veida būtiskām izmaiņām. |
4. DAĻA
Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtējums
|
1. |
Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi: a) neviena mēneša validētā vidējā vērtība nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības; b) neviena diena validētā vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no 1. un 2. daļā minētās attiecīgās emisiju robežvērtības; c) sadedzināšanas iekārtām, kurās ietilpst tikai katli ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu zem 50 MW, neviena dienas validētā vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no attiecīgajām 1. un 2. daļā norādītajām emisiju robežvērtībām; d) 95 % stundas validēto vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā. Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu. Lai aprēķinātu vidējās emisiju robežvērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas laikposmos, kuri minēti 30. panta 5. un 6. punktā un 37. pantā, kā arī iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas un pārtraukšanas periodos. |
|
2. |
Gadījumos, kad nav vajadzīgs veikt nepārtrauktus mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja visu to secīgi veikto mērījumu vai citu procedūru rezultāti, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātajiem noteikumiem, nepārsniedz emisiju robežvērtības. |
5. DAĻA
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe
|
1. |
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā
|
|||||||||||||||||
|
2. |
Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā
|
6. DAĻA
Sēra atdalīšanas pakāpes ievērošana
Šā pielikuma 5. daļā noteiktās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes vērtības piemēro kā maksimālās mēneša vidējās vērtības.
7. DAĻA
Vidējās emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcā
Vidējās SO2 (mg/Nm3) emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus, kuros atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo izmanto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus:
a) sadedzināšanas iekārtās, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra – 1 000 mg/Nm3;
b) citām sadedzināšanas iekārtām: 600 mg/Nm3.
Šīs emisiju robežvērtības aprēķina temperatūrā 273,15 K, zem spiediena 101,3 kPa un pēc tam, kad izdarīta korekcija, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu atgāzēs un standartizēts O2 saturs 6 % līmenī cietajam kurināmajam un 3 % – škidrajam un gāzveida kurināmajam.
VI PIELIKUMS
Tehniski noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām
1. DAĻA
Definīcijas
Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:
a) “esoša atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir viena no šādām atkritumu sadedzināšanas iekārtām:
i) kas darbojas un kurai saņemta atļauja saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem pirms 2002. gada 28. decembra;
ii) kas ir pilnvarota vai reģistrēta sadedzināšanai un kurai ir atļauja, kas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem piešķirta pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka tā nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 28. decembrī;
iii) kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem iesniegusi pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 28. decembra ar nosacījumu, ka tā nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004. gada 28. decembrī;
b) “jauna atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir jebkura atkritumu sadedzināšanas iekārta, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts.
2. DAĻA
Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskuma ekvivalences koeficienti
Dioksīnu un furānu kopējās koncentrācijas noteikšanai, pirms šādu dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masas koncentrācijas summēšanas, tās reizina ar turpmāk norādītajiem koeficientiem:
|
|
Toksiskuma ekvivalences koeficients |
|
2,3,7,8 – Tetrahlordibenzodioksīns (TCDD) |
1 |
|
1,2,3,7,8 – Pentahlordibenzodioksīns (PeCDD) |
0,5 |
|
1,2,3,4,7,8 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD) |
0,1 |
|
1,2,3,6,7,8 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD) |
0,1 |
|
1,2,3,7,8,9 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD) |
0,1 |
|
1,2,3,4,6,7,8 – Heptahlordibenzodioksīns (HpCDD) |
0,01 |
|
Oktahlordibenzodioksīns (OCDD) |
0,001 |
|
2,3,7,8 – Tetrahlordibenzofurāns (TCDF) |
0,1 |
|
2,3,4,7,8 – Pentahlordibenzofurāns (PeCDF) |
0,5 |
|
1,2,3,7,8 – Pentahlordibenzofurāns (PeCDF) |
0,05 |
|
1,2,3,4,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) |
0,1 |
|
1,2,3,6,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) |
0,1 |
|
1,2,3,7,8,9 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) |
0,1 |
|
2,3,4,6,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF) |
0,1 |
|
1,2,3,4,6,7,8 – Heptahlordibenzofurāns (HpCDF) |
0,01 |
|
1,2,3,4,7,8,9 – Heptahlordibenzofurāns (HpCDF) |
0,01 |
|
Oktahlordibenzofurāns (OCDF) |
0,001 |
3. DAĻA
Atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisiju robežvērtības emisijām gaisā
|
1. |
Visas emisiju robežvērtības aprēķina sausām atgāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas 273,15 K temperatūrā, spiediena 101,3 kPa. Tās standartizē ar 11 % skābekļa saturu atgāzēs, izņemot gadījumus, kad sadedzina Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 3. punktā minēto atkritumu minerāleļļu, kad tās standartizē ar 3 % skābekļa saturu, kā arī gadījumos, kas minēti 6. daļas 2.7. punktā.
|
|
2. |
Emisiju robežvērtības 46. panta 6. punktā un 47. pantā aprakstītajos apstākļos. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas kopējā putekļu koncentrācija emisijās gaisā nekādā gadījumā nepārsniedz 150 mg/Nm3, kas izteikta kā pusstundas vidējā vērtība. Nedrīkst pārsniegt 1.2. punktā un 1.5. punkta b) apakšpunktā noteiktās CO un kopējā organiskā oglekļa (TOC) emisiju robežvērtības gaisā. |
|
3. |
Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā noteiktos atbrīvojumus. |
4. DAĻA
Emisiju robežvērtību gaisā noteikšana atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām
|
1. |
Gadījumos, kad šās daļas tabulā nav noteikta konkrēta kopējās emisijas robežvērtība “C”, jāizmanto šāda formula (jaukšanas likums). Katras attiecīgās piesārņotājvielas un CO emisiju robežvērtību atgāzēs, kas rodas, dedzinot atkritumus līdzsadedzināšanas iekārtās, aprēķina šādi:
Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā paredzētos izņēmumus. |
|
2. |
Īpaši noteikumi par cementa cepļiem, kuros dedzina atkritumus
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3. |
Īpaši noteikumi par līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina atkritumus
|
|
4. |
Īpaši noteikumi atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām ražošanas nozarēs, uz kurām neattiecas šīs daļas 2.un 3. punkts
|
5. DAĻA
Emisiju robežvērtības notekūdenī, ko novada no atgāzu attīrīšanas iekārtām
|
Piesārņotājviela |
Emisiju robežvērtības nefiltrētiem paraugiem (mg/l, izņemot dioksīnus un furānus) |
|
|
1. Kopējais suspendēto cietvielu daudzums, kā definēts Direktīvas 91/271/EEK I pielikumā |
(95 %) |
(100 %) |
|
30 |
45 |
|
|
2. Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg) |
0,03 |
|
|
3. Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd) |
0,05 |
|
|
4. Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl) |
0,05 |
|
|
5. Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As) |
0,15 |
|
|
6. Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb) |
0,2 |
|
|
7. Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr) |
0,5 |
|
|
8. Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu) |
0,5 |
|
|
9. Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni) |
0,5 |
|
|
10. Zn un tā savienojumi, izteikti kā cinks (Zn) |
1,5 |
|
|
11. Dioksīni un furāni |
0,3 ng/l |
|
6. DAĻA
Emisiju monitorings
1. Mērīšanas metodes
|
1.1. |
Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošu vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem. |
|
1.2. |
Visu piesārņotājvielu, tostarp dioksīnu un furānu, paraugu ņemšanu un analīzes, kā arī kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana un kalibrēšana jāveic saskaņā ar attiecīgajiem CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. Automātiskās mērīšanas sistēmas jāpārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus pēc references metodēm. |
|
1.3. |
Dienas emisiju robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu:
Periodiskus emisiju mērījumus gaisā un ūdens vidē veic saskaņā ar 1.1. un 1.2. punktu. |
2. Gaisa piesārņotājvielu mērījumi
|
2.1. |
Jāveic šādi gaisa piesārņotājvielu mērījumi: a) nepārtraukti mērījumi šādām vielām: NOx, ja ir noteiktas emisiju robežvērtības, CO, kopējiem putekļiem, kopējam organiskajam ogleklim, HCl, HF, SO2; b) nepārtraukti mēra šādus procesa norises parametrus: temperatūra pie iekšējās sienas vai citā sadegšanas kameras reprezentatīvā vietā, ko noteikusi kompetentā iestāde, atgāzu skābekļa saturs, spiediens, temperatūra un mitrums; c) vismaz divi smago metālu un dioksīnu un furānu mērījumi gadā; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos. |
|
2.2. |
Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas nododot ekspluatācijā un iespējami nelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos vismaz vienreiz pārbauda atgāzu rezidences laiku, minimālo temperatūru un skābekļa saturu. |
|
2.3. |
Nepārtrauktus HF mērījumus var neveikt, ja tiek veikta attīrīšana no HCl, kas nodrošina, ka netiek pārsniegtas HCl emisiju robežvērtības. Šādā gadījumā HF emisijas mēra periodiski, kā noteikts 2.1. punkta c) apakšpunktā. |
|
2.4. |
Ūdens tvaiku saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad pārbaudāmās atgāzes pirms analīzes žāvē. |
|
2.5. |
Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1. punkta c) apakšpunktu vai atļaut mērījumus neveikt gadījumos, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus NOx mērījumus un pieprasīt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1. punkta c) apakšpunktu esošajās atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā vai esošajās atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā ja operators, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo atkritumu īpašībām, izmantoto tehnoloģiju un emisiju monitoringa rezultātiem var pierādīt, ka NOx emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības. |
|
2.6. |
Kompetentā iestāde var atļaut veikt smago metālu mērījumu reizi divos gados un dioksīnu un furānu mērījumu – vienu reizi gadā šādos gadījumos: a) emisijas no atkritumu līdzsadedzināšanas vai sadedzināšanas iekārtām nekādos apstākļos nepārsniedz 50 % no emisiju robežvērtībām; b) sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzināmie atkritumi sastāv tikai no noteiktām, atlasītām nebīstamu atkritumu frakcijām, kas nav piemērotas atkārtotai pārstrādei un kam piemīt dažas īpašības, ko tālāk precizē c) apakšpunktā minētajā novērtējumā; c) operators var pierādīt pamato ar datiem par attiecīgo atkritumu īpašībām un minēto piesārņotājvielu emisiju monitoringu, ka smago metālu un dioksīnu un furānu emisijas visos apstākļos ir ievērojami zemākas nekā emisiju robežvērtības. |
|
2.7. |
Mērījumu rezultātus standartizē pēc 3. daļā norādītās skābekļa standartkoncentrācijas vai aprēķina saskaņā ar 4. daļu un izmantojot 7. daļā doto formulu Ja atkritumus sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pēc kompetentās iestādes noteiktā skābekļa satura, kas raksturo īpašus apstākļus katrā atsevišķā gadījumā. Gadījumos, kad sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās sadedzina bīstamos atkritumus, piesārņotājvielu emisijas samazina, attīrot atgāzes, pirmajā daļā noteikto standartizāciju pēc skābekļa satura veic tikai tad, ja skābekļa saturs laika periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņotājvielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju. |
3. Ūdens piesārņotājvielu mērījumi
|
3.1. |
Notekūdeņu novadīšanas vietā veic šādus mērījumus: a) nepārtraukti pH, temperatūras un plūsmas mērījumi; b) katru dienu mēra kopējo suspendēto cietvielu uz vietas ņemtu paraugu vai plūsmai proporcionāla diennakts vidējā parauga mērījumi; c) vismaz reizi mēnesī mēra plūsmai proporcionālā diennakts paraugā mēra Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni un Zn; d) vismaz reizi sešos mēnešos mēra dioksīnus un furānus; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos. |
|
3.2. |
Ja notekūdeņus no atgāzu attīrīšanas kopā ar pārējiem notekūdeņiem attīra uz vietas, operators veic mērījumus: a) atgāzu attīrīšanas notekūdeņu plūsmā, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā; b) pārējo notekūdeņu plūsmā vai plūsmās, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā; c) vietā, kurā attīrītus notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas. |
7. DAĻA
Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai
|
ES |
= |
pie skābekļa procentuālās standartkoncentrācijas aprēķinātā emisiju koncentrācija; |
|
EM |
= |
mērītā emisiju koncentrācija; |
|
OS |
= |
skābekļa standartkoncentrācija; |
|
OM |
= |
mērītā emisiju koncentrācija. |
8. DAĻA
Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtēšana
1. Robežvērtības emisijām gaisā
|
1.1. |
Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja: a) nevienas piesārņotājvielas emisiju diennakts vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.1. punktā vai 4. daļā norādītās vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās noteiktās emisiju robežvērtības; b) nevienas piesārņotājvielas pusstundas vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.2. punktā tabulas A ailē noteiktās emisiju robežvērtības, vai arī gadījumos, uz kuriem tas attiecas, 97 % pusstundas vidējo vērtību nepārsniedz nevienu no 3. daļas 1.2. punktā tabulas B ailē noteiktajām emisiju robežvērtībām; c) neviena vidējā vērtība reprezentatīvajā periodā, kas noteikts smagajiem metāliem, dioksīniem un furāniem, nepārsniedz 3. daļas 1.3. un 1.4. punktā vai 4. daļā norādītās vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās noteiktās emisiju robežvērtības; d) attiecībā uz oglekļa monoksīdu (CO): i) atkritumu sadedzināšanas iekārtās: — vismaz 97 % diennakts vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 3. daļas 1.5. punkta a) apakšpunktā noteikto emisiju robežvērtību, un — vismaz 95 % visu 10 minūšu vidējo vērtību jebkurā 24 stundu periodā vai visu pusstundas vidējo vērtību tajā pašā laika periodā nepārsniedz 3. daļas 1.5. punkta b) un c) apakšpunktā norādītās emisiju robežvērtības, ja atkritumu sadedzināšanas iekārtās sadedzināšanas procesā radušās gāzes temperatūra vismaz uz divām sekundēm paaugstinās vismaz līdz 1 100 °C, dalībvalstis attiecībā uz 10 minūšu vidējām vērtībām var piemērot 7 dienu izvērtēšanas periodu; ii) atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: ir ievēroti 4. daļas noteikumi. |
|
1.2. |
Pusstundas vidējās vērtības un 10 minūšu vidējās vērtības jānosaka faktiskajā darbības laikā (izslēdzot palaišanas un apturēšanas periodus gadījumos, kad to laikā atkritumus nesadedzina), no izmērītajiem daudzumiem atņemot 6. daļas 1.3. punktā norādīto ticamības intervālu. Diennakts vidējās vērtības jānosaka pēc šīm validētajām vidējām vērtībām. Lai iegūtu derīgu diennakts vidējo vērtību, diennakts laikā nepārtrauktu mērījumu sistēmas darbības traucējumu dēļ var atmest ne vairāk par piecām pusstundas vidējām vērtībām. Nepārtrauktu mērījumu sistēmas apkopju vai darbības traucējumu dēļ gada laikā var atmest ne vairāk par piecām diennakts vidējām vērtībām. |
|
1.3. |
Reprezentatīvā perioda vidējās vērtības, kā arī vidējās vērtības gadījumos, kad veic periodiskus mērījumus HF, HCl un SO2 emisijām, jānosaka saskaņā ar 45. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 48. panta 3. punkta un 6. daļas 1. punkta prasībām. |
2. Robežvērtības emisijām ūdenī
Uzskata, ka emisiju robežvērtības ūdenī ir ievērotas, ja:
a) kopējā suspendēto cietvielu daudzuma 95 % un 100 % izmērīto vērtību nepārsniedz 5. daļā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības;
b) smagajiem metāliem (Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni un Zn) 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības tiek pārsniegtas ne vairāk kā vienā mērījumā gadā; vai, ja dalībvalsts noteikusi, ka gadā jāveic mērījumi vairāk nekā 20 paraugos, 5. daļā noteikto emisiju robežvērtību pārsniegšana konstatēta ne vairāk kā 5 % šo paraugu;
c) dioksīnu un furānu mērījumu rezultāti nepārsniedz 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.
VII PIELIKUMS
Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem
1. DAĻA
Darbības
|
1. |
Visos nākamajos punktos darbībās ir ietverta aprīkojuma tīrīšana, bet nav ietverta izstrādājumu tīrīšana, ja nav norādīts citādi. |
|
2. |
Saistvielas klāšana Jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos. |
|
3. |
Aizsargkārtas klāšana Jebkura darbība, kuras ietvaros vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu: a) kādam no šādiem transportlīdzekļiem: i) jaunām automašīnām, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai ( 41 ), definē kā M1 kategoriju, un N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās iekārtās, ko izmanto M1 kategorijas transportlīdzekļu aizsargkārtas klāšanai; ii) kravas automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzēto telpu, un visam tehniskajam aprīkojumam paredzēto kopējo telpu Direktīvā 2007/46/EK minētās N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem; iii) furgoniem un kravas automobiļiem, ko Direktīvā 2007/46/EKdefinē kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, neskaitot kravas automašīnu kabīnes; iv) autobusiem, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus; v) piekabēm, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā O1, O2, O3 un O4 kategoriju; b) metāla un plastmasas virsmām, ieskaitot lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmas; c) koka virsmām; d) audekla, audumu, plēvju un papīra virsmām; e) ādai. Aizsargkārtas klāšanā neietilpst substrātu pārklāšana ar metāla aizsargkārtām ar elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmieniem. Ja aizsargkārtas klāšana ietver fāzi, kur attiecīgais priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu fāze tiek uzskatīta par aizsargkārtas klāšanas daļu. Lai gan iespieddarbi šeit netiek iekļauti kā atsevišķa darbība, uz tiem var attiecināt šīs direktīvas V nodaļu, ja iespieddarbi ietilpst tās darbības jomā. |
|
4. |
Slokšņu pārklāšana Jebkura darbība, kur velmūtu tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi, vai lamināta aizsargkārtu. |
|
5. |
Ķīmiskā tīrīšana Jebkura rūpnieciska darbība vai komercdarbība, kurā izmanto gaistošus organiskos savienojumus iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā tiek izmantots roku darbs. |
|
6. |
Apavu izgatavošana Jebkura darbība, kuras ietvaros tiek ražoti nokomplektēti apavi vai to daļas. |
|
7. |
Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana Minēto gatavo izstrādājumu un starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem, ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gatavā izstrādājuma uzpildi tam paredzētā traukā. |
|
8. |
Farmaceitisko preparātu izgatavošana Farmaceitisko preparātu ķīmiskā sintēze, raudzēšana, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana. |
|
9. |
Iespieddarbi Jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, ar kuru iespiedkrāsu ar iespiedformu pārnes uz jebkāda veida virsmu. Te ietilpst arī attiecīgie lakošanas, aizsargkārtu klāšanas un laminēšanas paņēmieni. Tomēr šī nodaļa attiecas tikai uz šādiem apakšprocesiem: a) fleksogrāfija – darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs joslām, kuras iespiešanu neveic, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot izžūst; b) termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums - iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu; c) ar laminēšanu saistītie iespieddarbi – divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus; d) izdevumu rotācijas dobspiedumi – rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izstrādājumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes; e) rotācijas dobspiedumi – iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem joslām, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot žūst. Dobumus piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem; f) rotācijas rastra iespiedums – iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām; g) lakošana – darbība, ar ko laka vai lipīga aizsargkārta tiek uzklāta uz lokana materiāla, lai turpmāk aizzīmogotu iepakojuma materiālu. |
|
10. |
Gumijas pārveidošana Jebkura dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšanas, sasmalcināšanas, samaisīšanas, kalandrēšanas, ekstrūzijas un vulkanizācijas darbība un jebkura palīgdarbība ar mērķi pārveidot dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos izstrādājumus. |
|
11. |
Virsmu tīrīšana Jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Tīrīšana, kas sastāv vairāk nekā no vienas fāzes pirms vai pēc jebkādas citas fāzes, jāaplūko kā viena tīrīšanas darbība. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet uz izstrādājumu virsmas tīrīšanu. |
|
12. |
Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana Jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnes pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana. |
|
13. |
Transportlīdzekļu galīga apdare Jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības, proti kāda no turpmāk minētajām: a) oriģinālās aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 2007/46/EK vai to daļai, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera; b) aizsargkārtu klāšana piekabēm (ieskaitot puspiekabes) (O kategorija Direktīvā 2007/46/EK). |
|
14. |
Aizsargkārtu klāšana stiepļu tinumiem Jebkura aizsargkārtas klāšana metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un dzinēju tinumos utt. |
|
15. |
Koka piesūcināšana Jebkura darbība ar mērķi ievadīt konservantus koksnē. |
|
16. |
Koka un plastmasas laminēšana Jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus izstrādājumus. |
2. DAĻA
Sliekšņa vērtības un emisijas robežvērtības
Emisijas robežvērtības atgāzēs aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena.
|
|
Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā) |
Sliekšņa vērtība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā) |
Emisiju robežvērtības atgāzēs (mg C/Nm3) |
Difūzās emisiju robežvērtības (procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāja daudzumu) |
Kopējās emisijas robežvērtības |
Īpaši noteikumi |
||
|
Jaunas iekārtas |
Esošas iekārtas |
Jaunas iekārtas |
Esošas iekārtas |
|||||
|
1. |
Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums (> 15) |
15–25 > 25 |
100 20 |
30 (1) 30 (1) |
|
(1) Šķīdinātāja atlikums gatavajā izstrādājumā nav jāuzskata par difūzo emisiju. |
||
|
2. |
Izdevumu rotācijas dobspiedums (> 25) |
|
75 |
10 |
15 |
|
|
|
|
3. |
Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30) |
15–25 > 25 > 30 (1) |
100 100 100 |
25 20 20 |
|
(1) Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona. |
||
|
4. |
Virsmas tīrīšana, izmantojot pantā 59. panta 5. punktā norādītos savienojumus. (> 1) |
1–5 > 5 |
20 (1) 20 (1) |
15 10 |
|
(1) Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/Nm3, nevis uz pilnu oglekļa daudzumu |
||
|
5. |
Cita virsmu tīrīšana (> 2) |
2–10 > 10 |
75 (1) 75 (1) |
20 (1) 15 (1) |
|
(1) Iekārtas, kas parāda kompetentām iestādēm, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos lietojamos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 svara %, ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas. |
||
|
6. |
Transportlīdzekļu aizsargkārtas (< 15) un transportlīdzekļu galīgā apdare |
> 0,5 |
50 (1) |
25 |
|
(1) Ar 15 minūšu laikā noteiktiem vidējiem mērījumiem jāpierāda, ka tiek ievērots 9 8. daļas 2. punkts. |
||
|
7. |
Slokšņu pārklāšana (> 25) |
|
50 (1) |
5 |
10 |
|
(1) Iekārtās, kur lieto atgūto šķīdinātāju atkārtotas izmantošanas metodes, emisiju robežvērtībai jābūt 150. |
|
|
8. |
Citu aizsargkārtu klāšana, ieskaitot aizsargkārtu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla (5), auduma, plēves un papīra (> 5) |
5–15 > 15 |
100 (1) (4) 50/75 (2) (3) (4) |
25 (4) 20 (4) |
|
|
(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā emisiju robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otra – uz aizsargkārtu klāšanas procesiem. |
|
|
|
|
|
|
|
|
(3) Audekla pārklāšanas iekārtās, kur lieto tehniskos paņēmienus, kas atļauj atkārtoti izmantot atgūtos šķīdinātājus, emisiju robežvērtībai aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesos kopā jābūt 150. (4) Uz aizsargkārtu klāšanu, kas nav izdarāma slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana), var neattiecināt šīs vērtības saskaņā ar 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu. (5) Rotācijas rastra iespiedums ietilpst darbībā Nr. 3. |
||
|
9. |
Stiepļu tinumu aizsargpārklājumi (> 5) |
|
|
|
10 g/kg (1) 5 g/kg (2) |
(1) Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm. (2) Attiecas uz visām citām iekārtām. |
||
|
10. |
Aizsargkārtu klāšana koka virsmām (> 15) |
15–25 > 25 |
100 (1) 50/75 (2) |
25 20 |
|
(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, otrā uz pārklāšanas procesiem. |
||
|
11. |
Ķīmiskā tīrīšana |
|
|
|
20 g/kg (1) (2) |
(1) Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas izdalās uz vienu iztīrītā un izžāvētā izstrādājuma kilogramu. (2) Emisiju robežvērtība 4. daļas 2. punktā nav attiecināma uz šo darbību. |
||
|
12. |
Koka piesūcināšana (> 25) |
|
100 (1) |
45 |
11 kg/m3 |
(1) Emisiju robežvērtība nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu. |
||
|
13. |
Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu (> 10) |
10–25 > 25 > 10 (1) |
|
|
85 g/m2 75 g/m2 150 g/m2 |
Emisiju robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā izstrādajuma m2. (1) Aizsargkārtu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un konkrētiem ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā, piemēram, somas, jostas, maciņi utt. |
||
|
14. |
Apavu izgatavošana (> 5) |
|
|
|
25 g uz pāri |
Kopējās emisijas robežvērtību izsaka kā šķīdinātāja emisiju gramos uz izgatavoto gatavo apavu komplektu. |
||
|
15. |
Koka un plastmasas laminēšana (> 5) |
|
|
|
30 g/m2 |
|
||
|
16. |
Saistvielu klāšana (> 5) |
5–15 > 15 |
50 (1) 50 (1) |
25 20 |
|
(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, emisiju robežvērtībai jābūt 150. |
||
|
17. |
Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu ražošana (> 100) |
100–1 000 > 1 000 |
150 150 |
5 3 |
5 % no ieguldītā šķīdinātāja 3 % no ieguldītā šķīdinātāja |
Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu maisījumu sastāvdaļu hermētiskā traukā. |
||
|
18. |
Gumijas pārveidošana (> 15) |
|
20 (1) |
25 (2) |
25 % no ieguldītā šķīdinātāja |
(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā izstrādājumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos. |
||
|
19. |
Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana (> 10) |
|
|
|
Dzīvnieku tauki: 1,5 kg/t Rīcineļļa: 3 kg/t Rapšu sēklas: 1 kg/t Saulespuķu sēklas: 1 kg/t Sojas pupas (normāls malums): 0,8 kg/t Sojas pupas (baltās pārslas): 1,2 kg/t Citas sēklas un citi augu izcelsmes vielas: 3 kg/t (1) 1,5 kg/t (2) 4 kg/t (3) |
(1) Kopējās emisijas robežvērtības iekārtās, kur pārstrādā atsevišķās sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, jānosaka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (2) Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atgumijošanu (gumijas atdalīšanu no eļļas). (3) Piemērojams atgumijošanai. |
||
|
20. |
Farmaceitisko preparātu ražošana (> 50) |
|
20 (1) |
5 (2) |
15 (2) |
5 % no ieguldītā šķīdinātāja |
15 % no ieguldītā šķīdinātāja |
(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos. |
3. DAĻA
Emisiju robežvērtības transportlīdzekļu pārklājumu rūpniecības iekārtās
|
1. |
Kopējās emisijas robežvērtības izsaka emitētā organiskā šķīdinātāja masas gramos attiecībā pret izstrādājuma virsmas laukumu kvadrātmetros un emitētā organiskā šķīdinātāja masas kilogramos attiecība pret automobiļa korpusu. |
|
2. |
Virsmas laukums jebkuram izstrādājumam 3. punktā minētajā tabulā ir definēts kā virsmas laukums, ko aprēķina kā ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas pilnu laukumu, un jebkādas daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs būtu jāuzklāj tādas aizsargkārtas, kādas izmantotas attiecīgajam izstrādājumam, vai pilns virsmas laukums izstrādājumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj aizsargkārtu. Ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas virsmu aprēķina pēc formulas:
Šī metode jālieto citām ar aizsargkārtu pārklājamām daļām, ko izgatavo no loksnēm. Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmas laukumus vai pilno iekārtā uzklājamo aizsargkārtas virsmas laukumu, izmanto datorizētu konstruēšanu vai citas līdzvērtīgas metodes. |
|
3. |
Kopējās emisijas robežvērtība turpmāk dotajā tabulā attiecas uz procesa etapiem, ko veic vienā iekārtā, sākot ar aizsargkārtas klāšanu ar elektroforēzi vai jebkādu citu klāšanas procesu, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4. |
Iekārtās, kur aizsargkārtu klāšana transportlīdzekļiem nesasniedz tabulā 3. punktā dotās šķīdinātāja izlietojuma sliekšņa vērtības, jāievēro 2. daļā noteiktās prasības transportlīdzekļu galīgās apdares sektoram. |
4. DAĻA
Emisiju robežvērtības gaistošajiem organiskajiem savienojumiem ar īpašām riska frāzēm
|
1. |
Direktīvas 58. pantā minēto gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtība, ja tādu savienojumu summārā masas plūsma, kuru īpašību dēļ tie marķējami saskaņā ar minēto pantu, ir lielāka vai vienāda ar 10 g/h, ir 2 mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu. |
|
2. |
Tādu halogēnus saturošu gaistošo organisko savienojumu emisijām, kuriem ir piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, ja to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ jābūt paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, ir lielāka vai vienāda ar 100 g/h, jāievēro emisiju robežvērtība 20 mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu. |
5. DAĻA
Samazināšanas plāns
|
1. |
Operators var izmantot jebkuru samazināšanas plānu, kas īpaši izstrādāts konkrētajai iekārtai. |
|
2. |
Gadījumos, kad tiek uzklātas aizsargkārtas, lakas, saistvielas un iespiedkrāsa, var lietot zemāk minēto plānu. Ja šāda metode nav piemērota, kompetentās iestādes drīkst atļaut operatoram piemērot alternatīvu plānu, pēc kura tiek panākts tāds pats emisiju samazinājums kā gadījumā, ja tiktu piemērotas 2. un 3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Plāna uzbūvē jāņem vērā šādi fakti: a) ja vēl tikai izstrādā aizstājējus, kas satur maz šķīdinātāja vai to nemaz nesatur, jādod operatoram termiņa pagarinājums, lai īstenotu emisijas samazināšanas plānu; b) emisijas samazināšanas atsauces lielumam jāatbilst pēc iespējas precīzāk emisijai, kas izdalītos, ja netiktu veiktas nekādas darbības tās samazināšanai. |
|
3. |
Šāds plāns jāīsteno iekārtās, kur izstrādājuma cietās daļas saturu var uzskatīt par nemainīgu: a) gada emisijas atskaites vērtību aprēķina šādi: i) nosaka pilno cieto daļu masu gada laikā izlietotā aizsargkārtas un/vai iespiedkrāsas, lakas un saistvielu daudzumā. Cietās daļas ir visas aizsargkārtu, iespiedkrāsu, laku un saistvielu vielas, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošu organisko savienojumu iztvaikošanas; ii) gada emisijas atskaites vērtību aprēķina, reizinot apakšpunktā i) noteikto masu ar atbilstīgu koeficientu, kas ir dots tabulā. Kompetentas iestādes var precizēt šos koeficientus atsevišķām iekārtām, lai atspoguļotu dokumentēto cieto daļu izmantošanas efektivitātes palielināšanos.
b) mērķa emisija ir vienāda ar gada emisijas atskaites vērtību, ko reizina ar procentos izteiktu: i) (difūzās emisijas robežvērtību + 15) iekārtām, kas atbilst 2. daļas 6. punktam, un 2. daļas 8. un 10. punktā minētiem izstrādājumiem ar zemāku sliekšņa vērtības diapazonu; ii) (difūzās emisijas robežvērtību + 5) visām citām iekārtām; c) noteikumi ir ievēroti, ja faktiskā šķīdinātāju emisija, ko nosaka šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns, ir mazāka vai vienāda ar mērķa emisiju. |
6. DAĻA
Emisiju monitorings
|
1. |
Jānodrošina nepārtraukta prasību izpildes kontrole kanālos, ar ko savienots piesārņojuma mazināšanas aprīkojums un kuru galā izdalās vidēji kopumā vairāk nekā 10 kg/h organiskā oglekļa. |
|
2. |
Citos gadījumos dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu vai periodisku mērījumu izpildi. Periodisku mērījumu gadījumā ik reizi, veicot mērījumus, jāiegūst vismaz trīs izmērītās vērtības. |
|
3. |
Mērījumi netiek prasīti gadījumā, ja šīs direktīvas prasību izpildei nav vajadzīgs piesārņojuma mazināšanas aprīkojums cauruļvada galā. |
7. DAĻA
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns
1. Principi
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāizmanto:
a) noteikumu ievērošanas pārbaudei, kā to nosaka 62. pants;
b) turpmāko emisijas samazināšanas iespēju apzināšanai;
c) ļauj sniegt informāciju sabiedrībai par šķīdinātāju izlietojumu, šķīdinātāju emisiju un V nodaļas prasību ievērošanu.
2. Definīcijas
Šādas definīcijas ir pamatnostādnes masu bilances sastādīšanai.
Organisko šķīdinātāju ieguldījums (I):
|
I1 |
Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos maisījumos, ko izlieto procesā laikposmā, kurā tiek aprēķināta masu bilance. |
|
I2 |
Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums atgūtajos maisījumos, kurus procesā izmanto atkārtoti kā ievadītu šķīdinātāju. Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs jāieskaita katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai. |
Organisko šķīdinātāju izdalīšanās (O):
|
O1 |
Emisija ar atgāzēm. |
|
O2 |
Organiskie šķīdinātāju zudums ūdenī, ja notekūdeņu apstrāde ir pareizi ņemta vērā, aprēķinot O5. |
|
O3 |
Organisko šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā piesārņojums vai atlikums procesa gala produktos. |
|
O4 |
Neuztvertās organisko šķīdinātāju emisijas gaisā. Šeit ietilpst vispārējā telpu ventilācija, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm. |
|
O5 |
Organiskie šķīdinātāji un organiskie savienojumi, kas izzūd ķīmisko un fizikālo reakciju dēļ (ieskaitot tos, ko iznīcina sadedzinot vai citas gāzu vai notekūdeņu attīrīšanas gaitā tiktāl, ka tie nav jāiekļauj O6, O7 vai O8. punktā). |
|
O6 |
Organiskie šķīdinātāji, ko satur savāktie atkritumi. |
|
O7 |
Organiskie šķīdinātāji vai organiskie šķīdinātāji maisījumos, ko pārdod vai ir nodoms pārdot kā komerciāli vērtīgu izstrādajumu. |
|
O8 |
Organiskie šķīdinātāji maisījumos, kas ir atgūti atkārtotai lietošanai, bet ne ievadīšanai procesā, ja tie nav iekļauti O7. |
|
O9 |
Organiskie šķīdinātāji, kas izdalās citādi. |
|
3. |
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošana noteikumu ievērošanas pārbaudē Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošanu nosaka konkrētās prasības, kas ir jāpārbauda, kā parādīts turpmāk: a) pārbauda, vai ir ievērots 5. daļā noteiktais emisijas samazināšanas plāns, ja kopējās emisijas robežvērtība ir izteikta šķīdinātāju emisijā uz izstrādājuma vienību vai citādi, kā tas ir noteikts 2. un 3. daļā: i) Visām darbībām, kurās izmanto 5. daļā noteikto emisiju samazināšanas plānu, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu patēriņu (C). Patēriņš jāaprēķina, izmantojot šādu vienādojumu: C = I1 – O8 Paralēla darbība jāveic, lai noteiktu cietās daļas, ko izmanto aizsargkārtās, lai iegūtu gada emisijas atskaites vērtību un mērķa emisiju katru gadu; ii) vērtējot atbilstību kopējās emisijas robežvērtībai, kas ir izteikta kā šķīdinātāju emisija uz izstrādājuma vienību vai citādi, kā tas noteikts 2. un 3. daļā, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu emisijas (E). Emisija jāaprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu: E = F + O1 kur F ir difūzā emisija, kas ir definēta i) sadaļas a) apakšpunktā. Emisijas skaitli dala ar atbilstīgu izstrādājuma parametru; iii) lai novērtētu atbilstību 59. panta 6. punkta b) daļas ii) apakšpunkta prasībām, šķīdinātāja apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu kopējo emisiju no visām attiecīgām darbībām, un šis skaitlis jāsalīdzina ar kopējo emisiju, kas parādītos, ja 2., 3. un 5. daļas prasības tiktu izpildītas katrai darbībai atsevišķi; b) nosaka difūzo emisiju salīdzinājumam ar difūzās emisijas robežvērtībām 2. daļā: i) Difūzā emisija jāaprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu: F = I1 – O1 – O5 – O6 – O7 – O8 vai F = O2 + O3 + O4 + O9 F jānosaka ar tiešiem mērījumiem, vai ar līdzvērtīgu metodi vai aprēķiniem, piemēram, izmantojot procesa emisijas uztveršanas efektivitāti. Difūzās emisijas robežvērtība jāizsaka kā ieguldījuma daļa, kas jāaprēķina no šāda vienādojuma: I = I1 + I2 ii) Difūzās emisijas jānosaka ar īsu, bet pilnīgu mērījumu kopu, un tie nav jāatkārto, kamēr netiek mainīts aprīkojums. |
8. DAĻA
Atbilstības novērtēšana emisiju robežvērtībām atgāzēs
|
1. |
Nepārtrauktu mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisiju robežvērtības tiek ievērotas, ja a) jebkuru iekārtas ekspluatācijas vai tajā veikto darbību, izņemot palaišanu, apturēšanu, apkopi un remontu, 24 stundu laikā veikto derīgo mērījumu rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības; b) neviena stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes. |
|
2. |
Periodisku mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja vienā kontroles reizē: a) visu mērījumu rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības; b) neviena stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes. |
|
3. |
Atbilstību 4. daļas noteikumiem pārbauda, ņemot par pamatu atsevišķu gaistošu organisku savienojumu masas koncentrāciju summu. Visos citos gadījumos atbilstību pārbauda, ņemot par pamatu organiskos savienojumos ietilpstošā oglekļa pilno masu emisijā, ja 2. daļā nav norādīts citādi. |
|
4. |
Gāzes tilpumus atgāzēm var pievienot, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja tas ir tehniski pamatoti, bet, nosakot atgāzēs kaitīgas vielas masas koncentrāciju, šie tilpumi nav jāņem vērā. |
VIII PIELIKUMS
Tehniski noteikumi par titāna dioksīda ražošanas iekārtām
1. DAĻA
Emisiju ūdenī robežvērtības
|
1. |
Iekārtām, kurās izmanto sulfātprocesu (gada vidējās vērtības): 550 kg sulfāta uz tonnu saražotā titāna dioksīda; |
|
2. |
Iekārtām, kurās izmanto hlorīda procesu (gada vidējās vērtības): a) 130 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot neitrālu rutilu; b) 228 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot sintētisko rutilu; c) 330 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot izdedžus. Iekārtās, kas atkritumus izvada sālsūdenī (upju grīvās, piekrastē, atklātā jūrā), var piemērot emisiju robežvērtību 450 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot izdedžus. |
|
3. |
Iekārtām, kurās izmanto hlorīda procesu un izmanto vairāk nekā vienu veidu vai rūdu, 2. punktā noteiktās emisijas robežvērtības piemēro proporcionāli izmantotajam rūdu daudzumam. |
2. DAĻA
Emisiju gaisā robežvērtības
|
1. |
Emisiju robežvērtības, kuras izsaka kā masas koncentrāciju kubikmetrā (Nm3), aprēķina 273,15 K temperatūrā, un 101,3 kPa spiedienā. |
|
2. |
Putekļiem: stundas vidējā vērtība 50 mg/Nm3 no galvenajiem avotiem un stundas vidējā vērtība 150 mg/Nm3 no jebkura cita avota. |
|
3. |
Sēra dioksīds un sēra trioksīds, ko izvada šķīdināšanas un kalcinēšanas rezultātā, tostarp skābju pilieni, izsakot SO2 ekvivalentā: a) 6 kg uz tonnu saražotā titāna dioksīda gadā vidējās vērtības veidā; b) 500 mg/Nm3 stundā vidējās vērtības veidā skābju atkritumu koncentrēšanas iekārtām. |
|
4. |
Hloram iekārtās, kurās izmanto hlorīda procesu: a) 5 mg/Nm3 vidējai dienas koncentrācijai; b) 40 mg/Nm3 jebkurā citā laikā. |
3. DAĻA
Emisiju monitorings
Gaisa emisiju monitoringam nepatraukti mērījumi jāveic vismaz:
a) gāzveida sēra dioksīdam un sēra trioksīdam, ko izvada šķīdināšanas un kalcinēšanas rezultātā no lietotās skābes koncentratoriem ražošanas iekārtās, kurās izmanto sulfātu procesu;
b) hlora emisijām no galvenajiem avotiem ražošanas iekārtās, kurās izmanto hlorīda procesu;
c) putekļu emisijām no lieliem avotiem.
IX PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltās direktīvas ar turpmākiem grozījumiem
(minēti 81. pantā)
|
Padomes Direktīva 78/176/EEK (OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp.). |
|
|
Padomes Direktīva 83/29/EEK (OV L 32, 3.2.1983., 28. lpp.). |
|
|
Padomes Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.). |
tikai I pielikuma b) apakšpunkts |
|
Padomes Direktīva 82/883/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp.). |
|
|
1985. gada Pievienošanās akts |
tikai I pielikuma X.1. punkta o) apakšpunkts |
|
1994. gada Pievienošanās akts |
tikai I pielikuma VIII.A.6. punkts |
|
Padomes Regula (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.). |
tikai III pielikuma 34. punkts |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 219/2009 (OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.). |
tikai pielikuma 3.1. punkts |
|
Padomes Direktīva 92/112/EEK (OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp.). |
|
|
Padomes Direktīva 1999/13/EK (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.). |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). |
tikai I pielikuma 17. punkts |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.). |
tikai 13. panta 1. punkts |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/112/EK (OV L 345, 23.12.2008., 68. lpp.). |
tikai 3. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.). |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1137/2008 (OV L 311, 21.11.2008., 1. lpp.). |
tikai pielikuma 4.8. punkts |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.). |
|
|
Padomes Direktīva 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.). |
tikai pielikuma B daļas 2. punkts |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.). |
tikai 33. pants |
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.). |
|
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.). |
tikai 37. pants |
B DAĻA
Saraksts ar termiņiem transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai
(minēti 81. pantā)
|
Direktīva |
Termiņš transponēšanai |
Piemērošanas termiņš |
|
78/176/EEK |
1979. gada 25. februāris |
|
|
82/883/EEK |
1984. gada 31. decembris |
|
|
92/112/EEK |
1993. gada 15. jūnijs |
|
|
1999/13/EK |
2001. gada 1. aprīlis |
|
|
2000/76/EK |
2000. gada 28. decembris |
2002. gada 28. decembris 2005. gada 28. decembris |
|
2001/80/EK |
2002. gada 27. novembris |
2004. gada 27. novembris |
|
2003/35/EK |
2005. gada 25. jūnijs |
|
|
2003/87/EK |
2003. gada 31. decembris |
|
|
2008/1/EK |
1999. gada 30 oktobris (1) |
1999. gada 30 oktobris 2007. gada 30 oktobris |
|
(1) Direktīva 2008/1/EK ir Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.) kodificēta versija, un transponēšanas un piemērošanas termiņi paliek spēkā. |
||
X PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīvā 78/176/EEK |
Direktīvā 82/883/EEK |
Direktīvā 92/112/EEK |
Direktīvā 2008/1/EK |
Direktīvā 1999/13/EK |
Direktīvā 2000/76/EK |
Direktīvā 2001/80/EK |
Šajā direktīvā |
|
1. panta 1. punkts |
1. pants |
1. pants |
|
|
|
|
66. pants |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
2. pants |
|
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
2. panta 2. punkts |
|
|
|
3. panta 2. punkts |
|
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkts |
|
3. panta 37. punkts |
|
1. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
66. pants |
|
2. pants |
|
|
|
|
|
|
67. pants |
|
3. pants |
|
|
|
|
|
|
11. panta d) un e) punkts |
|
4. pants |
|
|
4. pants |
3. pants, ievaddaļa un 1. punkts |
4. panta 1. punkts |
|
4. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
5. pants |
|
|
|
|
|
|
11. panta d) un e) punkts |
|
6. pants |
|
|
|
|
|
|
11. panta d) un e) punkts |
|
7. panta 1. punkts |
|
10. pants |
|
|
|
|
70. panta 1. punkts un 70. panta 2. punkta pirmais teikums |
|
7. panta 2. un 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
70. panta 2. punkta otrais teikums un 70. panta 3. punkts |
|
8. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
— |
|
8. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
26. panta 1. punkta otrā daļa |
|
9. pants |
|
|
|
|
|
|
— |
|
10. pants |
|
|
|
|
|
|
— |
|
11. pants |
|
|
|
|
|
|
12. pants |
|
12. pants |
|
|
|
|
|
|
— |
|
13. panta 1. punkts |
|
|
17. panta 1. punkta pirmā daļa un 17. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums |
11. panta 1. punkta pirmais teikums un 11. panta 2. punkts |
|
|
72. panta 1. punkta pirmais teikums |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
72. panta 1. punkta otrais teikums |
|
13. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
— |
|
14. pants |
|
|
|
|
|
|
— |
|
15. pants |
14. pants |
12. pants |
21. pants |
15. pants |
21. pants |
18. panta 1. un 3. punkts |
80. pants |
|
16. pants |
15. pants |
13. pants |
23. pants |
17. pants |
23. pants |
20. pants |
84. pants |
|
I pielikums |
|
|
|
|
|
|
— |
|
II pielikuma A daļas ievaddaļa un 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
— |
|
II pielikuma A daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
— |
|
II pielikuma B daļa |
|
|
|
|
|
|
— |
|
|
2. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
3. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
4. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
— |
|
|
4. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
— |
|
|
4. panta 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
|
— |
|
|
5. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
6. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
7. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
8. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
9. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
10. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
11. panta 1. punkts |
|
|
13. panta 1. punkts |
17. panta 1. punkts |
|
75. panta 1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
75. panta 2. punkts |
|
|
11. panta 2. punkts |
|
|
|
17. panta 2. punkts |
|
— |
|
|
11. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
— |
|
|
12. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
13. pants |
|
|
|
|
|
— |
|
|
I pielikums |
|
|
|
|
|
— |
|
|
II pielikums |
|
|
|
|
|
— |
|
|
III pielikums |
|
|
|
|
|
— |
|
|
IV pielikums |
|
|
|
|
|
— |
|
|
V pielikums |
|
|
|
|
|
— |
|
|
|
2. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
— |
|
|
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa |
|
|
|
|
— |
|
|
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums |
|
|
|
|
67. panta a) punkts |
|
|
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums |
|
|
|
|
67. panta b) punkts |
|
|
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums un 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums |
|
|
|
|
67. panta d) punkts |
|
|
|
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ceturtais, piektais, sestais un septītais ievilkums |
|
|
|
|
— |
|
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ievaddaļa un ceturtais, piektais, sestais un septītais ievilkums |
|
|
|
|
— |
|
|
|
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, otrais ievilkums |
|
|
|
|
67. panta c) punkts |
|
|
|
2. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
— |
|
|
|
2. panta 2. punkts |
|
|
|
|
— |
|
|
|
3. pants |
|
|
|
|
67. pants |
|
|
|
4. pants |
|
|
|
|
67. pants |
|
|
|
5. pants |
|
|
|
|
— |
|
|
|
6. panta 1. punkts, ievaddaļa |
|
|
|
|
68. pants |
|
|
|
6. panta pirmās daļas a) apakšpunkts |
|
|
|
|
VIII pielikuma 1. daļas 1. punkts |
|
|
|
6. panta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
|
|
|
VIII pielikuma 1. daļas 2. punkts |
|
|
|
6. panta otrā daļa |
|
|
|
|
VIII pielikuma 1. daļas 3. punkts |
|
|
|
7. pants |
|
|
|
|
— |
|
|
|
8. pants |
|
|
|
|
— |
|
|
|
9. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
69. panta 2. punkts |
|
|
|
9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa |
|
|
|
|
— |
|
|
|
9. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa |
|
|
|
|
VIII pielikuma 2. daļas 2. punkts |
|
|
|
9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa |
|
|
|
|
VIII pielikuma 2. daļas 3. punkts, ievaddaļa un 3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļa |
|
|
|
|
69. panta 1. punkts |
|
|
|
9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa |
|
|
|
|
VIII pielikuma 2. daļas 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
9. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļa |
|
|
|
|
— |
|
|
|
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
VIII pielikuma 2. daļas 4. punkts |
|
|
|
9. panta 2. un 3. punkts |
|
|
|
|
— |
|
|
|
11. pants |
|
|
|
|
11. panta d) un e) punkts |
|
|
|
Pielikums |
|
|
|
|
— |
|
|
|
|
1. pants |
|
|
|
1. pants |
|
|
|
|
2. panta ievaddaļa |
|
|
|
3. panta ievaddaļa |
|
|
|
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 14. punkts |
|
|
3. panta 1. punkts |
|
|
|
|
2. panta 3. punkts |
2. panta 1. punkts |
|
|
3. panta 3. punkts |
|
|
|
|
2. panta 4. punkts |
|
|
|
— |
|
|
|
|
2. panta 5. punkts |
2. panta 9. punkts |
3. panta 8. punkts |
2. panta 1. punkts |
3. panta 4. punkts |
|
|
|
|
2. panta 6. punkta pirmais teikums |
2. panta 13. punkts |
3. panta 9. punkts |
2. panta 3. punkts, pirmā daļa |
3. panta 5. punkts |
|
|
|
|
2. panta 6. punkta otrais teikums |
|
|
|
15. panta 1. punkts |
|
|
|
|
2. panta 7. punkts |
|
|
|
3. panta 6. punkts |
|
|
|
|
2. panta 8. punkts |
2. panta 5. punkts |
|
|
71. pants |
|
|
|
|
2. panta 9. punkta pirmais teikums |
2. panta 7. punkts |
3. panta 12. punkts |
|
3. panta 7. punkts |
|
|
|
|
2. panta 9. punkta otrais teikums |
|
|
|
4. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
4. panta 2. punkta otrā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
4. panta 3. punkts |
|
|
|
|
2. panta 10. punkts |
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
3. panta 8. punkts |
|
|
|
|
2. panta 11. punkta pirmais teikums |
|
|
|
3. panta 9. punkts |
|
|
|
|
2. panta 11. punkta otrais teikums |
|
|
|
20. panta 3. punkts |
|
|
|
|
2. panta 12. punkta pirmā daļa un IV pielikuma ievadvārdi |
|
|
|
3. panta 10. punkts |
|
|
|
|
2. panta 12. punkta otrā daļa |
|
|
|
14. panta 5. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 6. punkts |
|
|
|
|
2. panta 13. punkts |
2. panta 6. punkts |
3. panta 11. punkts |
2. panta 5. punkts |
3. panta 15. punkts |
|
|
|
|
2. panta 14. punkts |
|
|
|
3. panta 16. punkts |
|
|
|
|
2. panta 15. punkts |
|
|
|
3. panta 17. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
3. panta 11. līdz 14. punkts, 18. līdz 23. punkts, 26. līdz 30. punkts un 34. līdz 36. punkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
|
|
11. panta ievaddaļa |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
11. panta a) un b) punkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
11. panta c) punkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
11. panta d) un e) punkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
11. panta f) punkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
11. panta g) punkts |
|
|
|
|
3. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
|
|
|
11. panta h) punkts |
|
|
|
|
3. panta 2. punkts |
|
|
|
— |
|
|
|
|
5. panta 1. punkts |
|
|
|
— |
|
|
|
|
5. panta 2. punkts |
|
|
|
80. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta ievaddaļa |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
12. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunkts |
|
|
|
12. panta 1. punkta pirmās daļas k) apakšpunkts |
|
|
|
|
6. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
12. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
6. panta 2. punkts |
|
|
|
12. panta 2. punkts |
|
|
|
|
7. pants |
|
|
|
5. panta 2. punkts |
|
|
|
|
8. panta pirmā daļa |
|
4. panta 3. punkts |
|
5. panta 1. punkts |
|
|
|
|
8. panta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
9. panta 1. punkta teikuma pirmā daļa |
|
|
|
14. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
9. panta 1. punkta teikuma otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
9. panta 2. punkts |
|
|
|
5. panta 3. punkts |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums |
|
|
|
14. panta 1. punkta otrās daļas ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums |
|
|
|
14. panta 2. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 3., 4. un 7. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 5. punkta ievaddaļa un pirmās daļas b) punkts un 14. panta 5. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta trešā daļa |
|
|
|
9. panta 1. punkts |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta ceturtā daļa |
|
|
|
9. panta 2. punkts |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta piektā daļa |
|
|
|
9. panta 3. punkts |
|
|
|
|
9. panta 3. punkta sestā daļa |
|
|
|
9. panta 4. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
10. pants |
|
|
|
|
9. panta 4. punkta pirmā teikuma pirmā daļa |
|
|
|
15. panta 2. punkts |
|
|
|
|
9. panta 4. punkta pirmā teikuma otrā daļa |
|
|
|
15. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
15. panta 4. punkta otrā līdz piektā daļa un 15. panta 5. punkts |
|
|
|
|
9. panta 4. punkta otrais teikums |
|
|
|
14. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 1. punkta otrās daļas h) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
15. panta 3. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
16. pants |
|
|
|
|
9. panta 5. punkta pirmā daļa |
|
|
|
14. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta i) iedaļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta ii) iedaļ |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts |
|
|
|
|
9. panta 5. punkta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts |
|
|
|
|
9. panta 6. punkta pirmā daļa |
|
|
|
14. panta 1. punkta otrās daļas f) apakšpunkts |
|
|
|
|
9. panta 6. punkta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
9. panta 7. punkts |
|
|
|
— |
|
|
|
|
9. panta 8. punkts |
|
|
|
6. un 17. panta 1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
17. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
10. pants |
|
|
|
18. pants |
|
|
|
|
11. pants |
|
|
|
19. pants |
|
|
|
|
12. panta 1. punkts |
|
|
|
20. panta 1. punkts |
|
|
|
|
12. panta 2. punkta pirmais teikums |
|
|
|
20. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
12. panta 2. punkta otrais teikums |
|
|
|
20. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
12. panta 2. punkta trešais teikums |
|
|
|
— |
|
|
|
|
13. panta 1. punkts |
|
|
|
21. panta 1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
21. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
13. panta 2. punkta ievaddaļa |
|
|
|
21. panta 5. punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
13. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
21. panta 5. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
13. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
— |
|
|
|
|
13. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
21. panta 5. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
13. panta 2. punkta d) apakšpunkts |
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
21. panta 5. punkta c) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
22. pants |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
23. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
14. panta ievaddaļa un a) apakšpunkts |
|
|
|
8. panta 1. punkts |
|
|
|
|
14. pants b) apakšpunkts |
|
|
|
7. panta a) punkts un 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
7. panta ievaddaļa un b) un c) punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
14. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļa |
|
|
|
|
14. panta c) apakšpunkts |
|
|
|
23. panta otrā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
23. panta 2. līdz 6. punkts |
|
|
|
|
15. panta 1. punkta pirmā daļa, ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts |
12. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
24. panta 1. punkta pirmā daļa, ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts |
|
|
|
|
15. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts |
|
|
|
24. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts |
|
|
|
|
15. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
24. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
15. panta 2. punkts |
|
|
|
24. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
15. panta 3. punkts |
|
|
|
24. panta 4. punkts |
|
|
|
|
15. panta 4. punkts |
|
|
|
24. panta 2. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
24. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunkts un 24. panta 3. punkta ievaddaļa un a) apakšpunkts |
|
|
|
|
16. pants |
|
|
|
25. pants |
|
|
|
|
17. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
17. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
|
13. panta 1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
13. panta 2. līdz 7. punkts |
|
|
|
|
17. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
17. panta 3. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums |
11. panta 1. punkta otrais teikums |
|
|
72. panta 2. punkts |
|
|
|
|
17. panta 3. punkta pirmās daļas ceturtais teikums |
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
72. panta 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
17. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
17. panta 3. punkta trešā daļa |
11. panta 3. punkts |
|
|
73. panta 1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
73. panta 2. punkts |
|
|
|
|
17. panta 4. punkts |
|
|
|
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
74. pants |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
27. pants |
|
|
|
|
18. pants |
|
|
11. pants |
26. pants |
|
|
|
|
19. pants |
|
|
|
— |
|
|
|
|
20. pants |
|
|
|
— |
|
|
|
|
21. pants |
|
|
|
80. panta 2. punkts |
|
|
|
|
22. pants |
|
18. pants |
17. pants |
81. pants |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
82. pants |
|
|
|
|
23. pants |
16. pants |
22. pants |
19. pants |
83. pants |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
2. panta 1. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma ievaddaļas pirmais punkts |
|
|
|
2. panta 2. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma ievaddaļas otrais punkts |
|
|
|
I pielikuma ievaddaļas pirmā daļas pirmais teikums |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma ievaddaļas pirmā daļas otrais teikums |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma ievaddaļas otrā daļa |
|
|
|
|
I pielikuma 1.1. līdz 1.3. punkts |
|
|
|
I pielikuma 1.1. līdz 1.3. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma 1.4. punkts |
|
|
|
I pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
I pielikuma 2. punkts |
|
|
|
I pielikuma 2. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma 3.1. punkts |
|
|
|
I pielikuma 3.1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 3.1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
I pielikuma 3.2. līdz 3.5. punkts |
|
|
|
I pielikuma 3.2. līdz 3.5. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma 4. punkts |
|
|
|
I pielikuma 4. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma 5. punkta ievaddaļa |
|
|
|
— |
|
|
|
|
I pielikuma 5.1.punkts |
|
|
|
I pielikuma 5.1. punkta b), f), g) i), j) apakšpunkts un 5.2. punkta b) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 5.1. punkta a), c), d), e), h) un k) apakšpunkts |
|
|
|
|
I pielikuma 5.2. punkts |
|
|
|
I pielikuma 5.2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
I pielikuma 5.3. punkts |
|
|
|
I pielikuma 5.3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 5.3. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) daļa un 5.3. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
I pielikuma 5.4. punkts |
|
|
|
I pielikuma 5.4. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 5.5. un 5.6. punkts |
|
|
|
|
I pielikuma 6.1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
|
|
I pielikuma 6.1. punkta a) un b) apakšpunkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 6.1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
I pielikuma 6.2. līdz 6.4. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
I pielikuma 6.2. līdz 6.4. punkta b) apakšpunkta ii) daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 6.4. punkta b) apakšpunkta iii) daļa |
|
|
|
|
I pielikuma 6.4. punkta c) apakšpunkts līdz 6.9. punkts |
|
|
|
I pielikuma 6.4. punkta c) apakšpunkts līdz 6.9. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
I pielikuma 6.10. un 6.11. punkts |
|
|
|
|
II pielikums |
|
|
|
— |
|
|
|
|
III pielikums |
|
|
|
II pielikuma, “Gaiss” un “Ūdens”, 1. līdz 12. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
II pielikuma, “Ūdens”, 13. punkts |
|
|
|
|
IV pielikums |
|
|
|
III pielikums |
|
|
|
|
V pielikums |
|
|
|
IV pielikums |
|
|
|
|
|
1. pants |
|
|
56. pants |
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkts |
|
|
57. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 3. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
2. panta 4. punkts |
|
|
63. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 8. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
|
2. panta 10. punkts |
|
|
57. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 11. punkts |
|
|
57. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 12. punkts |
|
|
57. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 15. punkts |
|
|
57. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 16. punkts |
|
|
3. panta 44. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 17. punkts |
|
|
3. panta 45. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 18. punkts |
|
|
3. panta 46. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 19. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
2. panta 20. punkts |
|
|
3. panta 47. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 21. punkts |
|
|
57. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 22. punkts |
|
|
57. panta 7. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 23. punkts |
|
|
57. panta 8. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 24. punkts |
|
|
57. panta 9. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 25. punkts |
|
|
57. panta 10. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 26. punkts |
|
|
57. panta 11. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 27. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
2. panta 28. punkts |
|
|
63. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 29. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
2. panta 30. punkts |
|
|
57. panta 12. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 31. punkts |
|
|
VIII pielikuma 2.daļas pirmais teikums VIII pielikuma 2. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
2. panta 32. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
2. panta 33. punkts |
|
|
57. panta 13. punkts |
|
|
|
|
|
3. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
4. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
|
4. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa |
|
|
|
|
|
4. panta 4. punkts |
|
|
63. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 1. punkts |
|
|
59. panta 1. punkta pirmā daļas ievaddaļa |
|
|
|
|
|
5. panta 2. punkts |
|
|
59. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
5. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts |
|
|
59. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
|
59. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
59. panta 4. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
59. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 4. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
5. panta 5. punkts |
|
|
59. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 6. punkts |
|
|
58. pants |
|
|
|
|
|
5. panta 7. punkts |
|
|
VII pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 8. punkta pirmā daļa |
|
|
VII pielikuma 4. daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 8. punkta otrā daļa |
|
|
— |
|
|
|
|
|
5. panta 9. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
5. panta 10. punkts |
|
|
59. panta 7. punkts |
|
|
|
|
|
5. panta 11., 12. un 13. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
6. pants |
|
|
— |
|
|
|
|
|
7. panta 1. punkta ievaddaļa un pirmais, otrais, trešais un ceturtais ievilkums |
|
|
64. pants |
|
|
|
|
|
7. panta 1. punkta nobeiguma vārdi |
|
|
— |
|
|
|
|
|
7. panta 2. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
8. panta 1. punkts |
|
|
14. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 60. pants |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
61. pants |
|
|
|
|
|
8. panta 2. punkts |
|
|
VII pielikuma 6. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
8. panta 3. punkts |
|
|
VII pielikuma 6. daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
8. panta 4. punkts |
|
|
VII pielikuma 6. daļas 3. punkts |
|
|
|
|
|
8. panta 5. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
9. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
62. panta pirmās daļas ievaddaļa |
|
|
|
|
|
9. panta 1. punkta pirmā daļa un pirmais, otrais un trešais ievilkums |
|
|
62. panta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
9. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
62. panta otrā daļa |
|
|
|
|
|
9. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
VII pielikuma 8. daļas 4. punkts |
|
|
|
|
|
9. panta 2. punkts |
|
|
63. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
9. panta 3. punkts |
|
|
VII pielikuma 8. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
9. panta 4. punkts |
|
|
VII pielikuma 8. daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
9. panta 5. punkts |
|
|
VII pielikuma 8. daļas 3. punkts |
|
|
|
|
|
10. pants |
4. panta 9. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
11. panta 1. punkta trešais līdz sestais teikums |
|
|
— |
|
|
|
|
|
12. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
65. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
12. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
65. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
12. panta 2. punkts |
|
|
65. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
12. panta 3. punkts |
|
|
65. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
13. panta 2. un 3. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
14. pants |
19. pants |
16. pants |
79. pants |
|
|
|
|
|
I pielikuma ievaddaļas pirmais un otrais teikums |
|
|
56. pants |
|
|
|
|
|
I pielikuma ievaddaļas trešais teikums un darbību saraksts |
|
|
VII pielikuma 1. daļa |
|
|
|
|
|
IIA pielikums |
|
|
VII pielikuma 2. daļa un 3. daļa |
|
|
|
|
|
IIA pielikuma 6. punkta pēdējais teikums |
|
|
— |
|
|
|
|
|
IIB pielikuma 1. punkta pirmais un otrais teikums |
|
|
59. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
IIB pielikuma 1. punkta trešais teikums |
|
|
59. panta 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
IIB pielikuma 2. punkts |
|
|
VII pielikuma 5. daļa |
|
|
|
|
|
IIB pielikuma 2. punkta otrās daļas i) apakšpunkts un tabula |
|
|
— |
|
|
|
|
|
III pielikuma 1. punkts |
|
|
— |
|
|
|
|
|
III pielikuma 2. punkts |
|
|
VII pielikuma 7. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
III pielikuma 3. punkts |
|
|
VII pielikuma 7. daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
III pielikuma 4. punkts |
|
|
VII pielikuma 7. daļas 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
1. panta pirmā daļa |
|
42. pants |
|
|
|
|
|
|
1. panta otrā daļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
2. panta 1. punkts |
|
42. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
42. panta 1. punkta otrā līdz piektā daļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta ievaddaļa |
|
42. panta 2. punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa |
|
42. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) līdz v) daļa |
|
42. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) daļa |
|
42. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) daļa |
|
42. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) daļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta a) apakšpunkta viii) daļa |
|
42. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļa |
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
42. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
3. panta 38. punkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 2. punkta otrā daļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
3. panta 3. punkts |
|
3. panta 39. punkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
3. panta 40. punkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 4. punkta otrā daļa |
|
42. panta 1. punkta trešā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
42. panta 1. punkta ceturtā daļa |
|
|
|
|
|
|
3. panta 5. punkta pirmā daļa |
|
3. panta 41. punkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 5. punkta otrā daļa |
|
42. panta 1. punkta piektā daļa |
|
|
|
|
|
|
3. panta 5. punkta trešā daļa |
|
42. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
|
|
3. panta 6. punkts |
|
VI pielikuma 1. daļas a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 7. punkts |
|
3. panta 42. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
VI pielikuma 1. daļas b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 10. punkts |
|
3. panta 43. punkts |
|
|
|
|
|
|
3. panta 13. punkts |
|
43. pants |
|
|
|
|
|
|
4. panta 2. punkts |
|
44. pants |
|
|
|
|
|
|
4. panta 4. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts |
|
45. panta 1. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
4. panta 4. punkta c) apakšpunkts |
|
45. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
4. panta 5. punkts |
|
45. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
4. panta 6. punkts |
|
45. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
4. panta 7. punkts |
|
45. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
4. panta 8. punkts |
|
54. pants |
|
|
|
|
|
|
5. pants |
|
52. pants |
|
|
|
|
|
|
6. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
50. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 1. punkta otrā daļa un 6. panta 2. punkts |
|
50. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 1. punkta trešā daļa |
|
50. panta 3. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
6. panta 1. punkta ceturtās daļas pirmā iedaļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
6. panta 1. punkta ceturtās daļas otrā iedaļa |
|
50. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
6. panta 3. punkts |
|
50. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums un 6. panta 4. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums |
|
51. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 4. punkta pirmās daļas trešais teikums |
|
51. panta 2. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
6. panta 4. punkta otrās daļas trešais teikums |
— |
51. panta 3. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
6. panta 4. punkta trešā daļa |
|
51. panta 3. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
6. panta 4. punkta ceturtā daļa |
|
51. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 5. punkta teikuma pirmā daļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
6. panta 5. punkta teikuma otrā daļa |
|
46. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 6. punkts |
|
50. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 7. punkts |
|
50. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
6. panta 8. punkts |
|
50. panta 7. punkts |
|
|
|
|
|
|
7. panta 1. punkts un 7. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
46. panta 2. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
7. panta 2. punkta otrā daļa |
|
46. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
7. panta 3. punkts un 11. panta 8. punkta pirmās daļas ievaddaļa |
|
VI pielikuma 6. daļas 2,7. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
7. panta 4. punkts |
|
46. panta 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
7. panta 5. punkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
8. panta 1. punkts |
|
45. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
8. panta 2. punkts |
|
46. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
8. panta 3. punkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
8. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
46. panta 4. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
8. panta 4. punkta otrā daļa |
|
VI pielikuma 6. daļas 3.2. punkts |
|
|
|
|
|
|
8. panta 4. punkta trešā daļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
8. panta 4. punkta ceturtā daļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
8. panta 5. punkts |
|
46. panta 4. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
|
|
|
|
8. panta 6. punkts |
|
45. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
8. panta 7. punkts |
|
46. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
8. panta 8. punkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
9. panta pirmā daļa |
|
53. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
9. panta otrā daļa |
|
53. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
9. panta trešā daļa |
|
53. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
10. panta 1. un 2. punkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
10. panta 3. punkta pirmais teikums |
|
48. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
10. panta 3. punkta otrais teikums |
|
— |
|
|
|
|
|
|
10. panta 4. punkts |
|
48. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
10. panta 5. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 1.3. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
11. panta 1. punkts |
|
48. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 2. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.1. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 3. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.2. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 4. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.3. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 5. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.4. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 6. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.5. punkta pirmā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta ievaddaļa |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta pirmās daļas pirmā teikuma pirmā daļa |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta pirmās daļas pirmā teikuma otrā daļa |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta pirmās daļas otrais teikums |
|
— |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta otrā daļa |
|
— |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta a) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta b) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta d) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta c) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 7. punkta e) un f) apakšpunkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
11. panta 8. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 3. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 8. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts un otrā daļa |
|
VI pielikuma 6. daļas 2.7. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
11. panta 8. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 4. daļas 2.1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
11. panta 9. punkts |
|
48. panta 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 10. punkts |
|
VI pielikuma 8. daļas 1.1. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 11. punkts |
|
VI pielikuma 8. daļas 1.2. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 12. punkts |
|
VI pielikuma 8. daļas 1.3. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 13. punkts |
|
48. panta 5. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
49. pants |
|
|
|
|
|
|
11. panta 14. punkts |
|
VI pielikuma 6. daļas 3.1. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 15. punkts |
|
45. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 16. punkts |
|
VI pielikuma 8. daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
11. panta 17. punkts |
|
8. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
12. panta 1. punkts |
|
55. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
12. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums |
|
55. panta 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
12. panta 2. punkta trešais teikums |
|
55. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
13. panta 1. punkts |
|
45. panta 1. punkts f) apakšpunkts |
|
|
|
|
|
|
13. panta 2. punkts |
|
47. pants |
|
|
|
|
|
|
13. panta 3. punkts |
|
46. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
13. panta 4. punkts |
|
VI pielikuma 3. daļas 2. punkts |
|
|
|
|
|
|
14. pants |
|
— |
|
|
|
|
|
|
15. pants |
|
— |
|
|
|
|
|
|
16. pants |
|
— |
|
|
|
|
|
|
20. pants |
|
— |
|
|
|
|
|
|
I pielikums |
|
VI pielikuma 2. daļa |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma pirmā daļa (bez numerācijas) |
|
VI pielikuma 4. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 1. punkta ievaddaļa |
|
VI pielikuma 4. daļas 2.1. punkts |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 1.1. un 1.2. punkts |
|
VI pielikuma 4. daļas 2.2. un 2.3. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
VI pielikuma 4. daļas 2.4. punkts |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 1.3. punkts |
|
— |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 2.1. punkts |
|
VI pielikuma 4. daļas 3.1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
VI pielikuma 4. daļas 3.2. punkts |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 2.2. punkts |
|
VI pielikuma 4. daļas 3.3. un 3.4. punkts |
|
|
|
|
|
|
II pielikuma 3. punkts |
|
VI pielikuma 4. daļas 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
III pielikums |
|
VI pielikuma 6. daļas 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
IV pielikuma tabula |
|
VI pielikuma 5. daļa |
|
|
|
|
|
|
IV pielikuma pēdējais teikums |
|
— |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma a) apakšpunkta tabula |
|
VI pielikuma 3. daļas 1.1. punkts |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma a) apakšpunkta pēdējie teikumi |
|
— |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma b) apakšpunkta tabula |
|
VI pielikuma 3. daļas 1.2. punkts |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma b) apakšpunkta pēdējais teikums |
|
— |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma c) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 3. daļas 1.3. punkts |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma d) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 3. daļas 1.4. punkts |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma e) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 3. daļas 1.5. punkts |
|
|
|
|
|
|
V pielikuma f) apakšpunkts |
|
VI pielikuma 3. daļas 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
VI pielikums |
|
VI pielikuma 7. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
1. pants |
28. panta pirmā daļa |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 2. punkts |
V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta pirmā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 3. punkta otrā daļa |
V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta pirmā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 4. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 6. punkta pirmā daļa |
3. panta 24. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 6. punkta otrā daļa |
28. panta otrās daļas j) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 7. punkta pirmā daļa |
3. panta 25. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 7. punkta otrās daļas pirmais teikums |
— |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 7. punkta otrās daļas otrais teikums un a) līdz i) apakšpunkts |
28. panta otrās daļas un a) līdz i) punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 7. punkta otrās daļas j) apakšpunkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 7. punkta trešā daļa |
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
29. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 7. punkta ceturtā daļa |
29. panta 2. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
29. panta 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 8. punkts |
3. panta 32. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 9. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 10. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 11. punkts |
3. panta 31. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 12. punkts |
3. panta 33. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
2. panta 13. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
3. pants |
— |
|
|
|
|
|
|
|
4. panta 1. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
4. panta 2. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
4. panta 3. līdz 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
|
5. panta 1. punkts |
V pielikuma 1. daļas 2. punkta otrā daļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
V pielikuma 1. daļas 2. punkta pirmā, trešā un ceturtā daļa |
|
|
|
|
|
|
|
5. panta 2. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
6. pants |
— |
|
|
|
|
|
|
|
7. panta 1. punkts |
37. pants |
|
|
|
|
|
|
|
7. panta 2. punkts |
30. panta 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
7. panta 3. punkts |
30. panta 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
8. panta 1. punkts |
40. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
8. panta 2. punkta pirmās daļas sākums |
40. panta 2. punkta pirmās daļas sākums |
|
|
|
|
|
|
|
8. panta 2. punkta pirmās daļas beigas |
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
40. panta 2. punkta pirmās daļas beigas |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
40. panta 2. punkta otrā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
40. panta 3. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
41. pants |
|
|
|
|
|
|
|
8. panta 2. punkta otrā daļa |
— |
|
|
|
|
|
|
|
8. panta 3. un 4. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
9. pants |
30. panta 1. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
30. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
9.a pants |
36. pants |
|
|
|
|
|
|
|
10. panta pirmās daļas pirmais teikums |
30. panta 7. punkta pirmais teikums |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
30. panta 7. punkta otrais teikums |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
30. panta 8. un 9. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
31. līdz 35. pants |
|
|
|
|
|
|
|
10. panta pirmās daļas otrais teikums |
— |
|
|
|
|
|
|
|
10. panta otrā daļa |
— |
|
|
|
|
|
|
|
12. panta pirmais teikums |
38. panta 1. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
12. panta otrais teikums |
— |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
38. panta 2., 3. un 4. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
39. pants |
|
|
|
|
|
|
|
13. pants |
V pielikuma 3. daļas 8. punkta trešā daļa |
|
|
|
|
|
|
|
14. pants |
V pielikuma 4. daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 5., 6. un 7. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
15. pants |
— |
|
|
|
|
|
|
|
18. panta 2. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
I pielikums |
— |
|
|
|
|
|
|
|
II pielikums |
— |
|
|
|
|
|
|
|
III un IV pielikums |
V pielikuma 1. daļas 2. punkts un 2. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
V A pielikums |
V pielikuma 1. daļas 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
V B pielikums |
V pielikuma 2. daļas 3. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VI A pielikums |
V pielikuma 1. daļas 4. un 6. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 1. daļas 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VI B pielikums |
V pielikuma 2. daļas 4. un 6. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 2. daļas 5. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VII A pielikums |
V pielikuma 1. daļas 7. un 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VII B pielikums |
V pielikuma 2. daļas 7. un 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VIII A pielikuma 1. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
VIII A pielikuma 2. punkts |
V pielikuma 3. daļas 1. punkta pirmā daļa un 2. 3. un 5. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 3. daļas 1. punkta otrā daļa |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 3. daļas 4. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VIII A pielikuma 3. punkts |
— |
|
|
|
|
|
|
|
VIII A pielikuma 4. punkts |
V pielikuma 3. daļas 6. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VIII A pielikuma 5. punkts |
V pielikuma 3. daļas 7. un 8. punkts |
|
|
|
|
|
|
|
VIII A pielikuma 6. punkts |
V pielikuma 3. daļas 9. un 10. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 3. daļas 11. punkts |
|
— |
— |
— |
— |
— |
— |
— |
V pielikuma 4. daļa |
|
|
|
|
|
|
|
VIII B pielikums |
— |
|
|
|
|
|
|
|
VIII C pielikums |
— |
|
|
|
|
VI pielikums |
|
|
IX pielikums |
IX pielikums |
|
|
|
|
VII pielikums |
|
|
X pielikums |
X pielikums |
( 1 ) OV C 182, 4.8.2009., 46. lpp.
( 2 ) OV C 325, 19.12.2008., 60. lpp.
( 3 ) Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta nostāja (OV C 87 E, 1.4.2010., 191. lpp.) un Padomes 2010. gada 15. februāra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 107 E, 27.4.2010., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 8. novembra lēmums.
( 4 ) OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp.
( 5 ) OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp.
( 6 ) OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp.
( 7 ) OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.
( 8 ) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.
( 9 ) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.
( 10 ) OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.
( 11 ) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
( 12 ) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
( 13 ) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.
( 14 ) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.
( 15 ) OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.
( 16 ) OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.
( 17 ) OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.
( 18 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 19 ) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
( 20 ) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.
( 21 ) OV L 125, 21.5.2009., 75. lpp.
( 22 ) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.
( 23 ) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
( 24 ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
( 25 ) OV L 303, 31.10.1990., 6. lpp.
( 26 ) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.
( 27 ) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
( 28 ) Komisijas Lēmums 2000/532 (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).
( 29 ) OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.
( 30 ) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.
( 31 ) OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
( 33 ) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
( 34 ) OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.
( 35 ) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.
( 36 ) OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.
( 37 ) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.
( 38 ) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
( 39 ) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.
( 40 ) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.
( 41 ) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
