This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02006R1896-20130701
Regulation (EC) No 1896/2006 of the European Parliament and of the Council of 12 December 2006 creating a European order for payment procedure
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 ( 2006. gada 12. decembris ), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 ( 2006. gada 12. decembris ), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru
2006R1896 — LV — 01.07.2013 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 936/2012 (2012. gada 4. oktobris), |
L 283 |
1 |
16.10.2012 |
|
L 158 |
1 |
10.6.2013 |
Labota ar:
Kļūdu labojums, OV L 325, 3.12.2008, lpp 252 (Nr. 1896/2006) |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1896/2006
(2006. gada 12. decembris),
ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru ( 2 ),
tā kā:
(1) |
Kopiena ir izvirzījusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Kopienai inter alia jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, un kas vajadzīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai. |
(2) |
Saskaņā ar Līguma 65. panta c) apakšpunktu šajos pasākumos jāiekļauj tie pasākumi, kas novērš šķēršļus labai civilās tiesvedības darbībai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu savstarpēju atbilstību. |
(3) |
Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes sanāksmē aicināja Padomi un Komisiju sagatavot jaunus tiesību aktus par tiem jautājumiem, kas vajadzīgi tiesu iestāžu veiksmīgai sadarbībai un uzlabotai tiesu pieejamībai, un šajā sakarā īpaši norādīja uz naudas maksājumu rīkojumiem. |
(4) |
Padome 2000. gada 30. novembrī pieņēma Komisijas un Padomes kopējo programmu par pasākumiem, lai īstenotu savstarpējās atzīšanas principu attiecībā uz lēmumiem civillietās un komerclietās ( 3 ). Programmā paredzēta īpašas, vienotas vai saskaņotas Kopienā noteiktas procedūras iespēja tā tiesas lēmuma iegūšanai īpašās jomās, tostarp neapstrīdētu prasījumu jomā. To tālāk attīstīja Eiropadomes 2004. gada 5. novembrī pieņemtajā Hāgas programmā, kurā aicināts aktīvi strādāt pie Eiropas maksājuma rīkojuma izveides. |
(5) |
Komisija 2002. gada 20. decembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un par pasākumiem maza apmēra prasību tiesvedības vienkāršošanai un paātrināšanai. Ar Zaļo grāmatu aizsākās pārrunas par iespējamiem mērķiem un iezīmēm, kas raksturotu vienotu vai saskaņotu Eiropas procedūru neapstrīdētu prasījumu piedziņai. |
(6) |
Ātra un efektīva nesegto parādu piedziņa, kas nav s juridisku strīdu priekšmets, ir sevišķi svarīga uzņēmējiem Eiropas Savienībā, jo kavēti maksājumi ir galvenais iemesls maksātnespējai, kas apdraud uzņēmumu dzīvotspēju, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tie izraisa daudzu darba vietu zaudējumu. |
(7) |
Visas dalībvalstis cenšas risināt jautājumu par neapstrīdēto prasījumu masveida piedziņu, vairākumā no tām izveidojot vienkāršotas maksājuma rīkojuma procedūras, taču gan valstu tiesību aktu saturs, gan iekšējo procedūru izpilde būtiski atšķiras. Turklāt pašreizējās procedūras bieži ir vai nu nepieņemamas, vai neizpildāmas pārrobežu gadījumos. |
(8) |
No tā izrietošie šķēršļi efektīvai tiesu pieejamībai pārrobežu lietās un iekšējā tirgus konkurences kropļošana, kas rodas sakarā ar nevienlīdzīgiem apstākļiem, kādos darbojas procesuālie līdzekļi, kas pašreiz pieejami kreditoriem dažādās dalībvalstīs, rada vajadzību pēc Kopienas tiesību aktiem, kas garantētu vienādus noteikumus kreditoriem un debitoriem visā Eiropas Savienībā. |
(9) |
Šīs regulas mērķis ir vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājumu rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība. |
(10) |
Ar šo regulu izveidotajai procedūrai būtu jākalpo kā papildu un fakultatīvam līdzeklim prasītājam, neatņemot tam tiesības izmantot valsts tiesību aktos paredzētu procedūru. Attiecīgi šī regula neaizvieto un nesaskaņo spēkā esošos mehānismus neapstrīdētu prasījumu piedziņai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
(11) |
Šai procedūrai būtu pēc iespējas lielākā apmērā jābalstās uz standarta veidlapu izmantošanu jebkurā tiesas un pušu savstarpējā saziņā, lai atvieglotu tās izpildi un ļautu izmantot automātisku datu apstrādi. |
(12) |
Lemjot par to, kurām tiesām jāpiešķir jurisdikcija izdot Eiropas maksājuma rīkojumu, dalībvalstīm būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība nodrošināt tiesu iestāžu pieejamību. |
(13) |
Pieteikumā Eiropas maksājuma rīkojumam prasītājam būtu jānodrošina informācija, kas ir pietiekama, lai skaidri noteiktu un pamatotu prasījumu, lai dotu iespēju atbildētājam, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, izvēlēties vai nu prasījumu apstrīdēt, vai atstāt to neapstrīdētu. |
(14) |
Šajā sakarā prasītājam vajadzētu būt pienākumam iekļaut to pierādījumu aprakstu, ar kuriem pamato prasījumu. Šajā nolūkā pieteikuma veidlapā būtu jāiekļauj maksimāli izsmeļošs saraksts ar pierādījumu veidiem, ko parasti uzrāda, pamatojot finanšu prasījumus. |
(15) |
Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikuma iesniegšanai vajadzētu būt saistītai ar visu piemērojamo tiesas izdevumu nomaksu. |
(16) |
Tiesai būtu jāizskata pieteikums, tostarp jurisdikcijas jautājums un pierādījumu apraksts, pamatojoties uz pieteikuma veidlapā norādīto informāciju. Tas ļautu tiesai prima facie izskatīt prasījuma apstākļus un inter alia neturpināt izskatīt skaidri nepamatotus vai nepieņemamus prasījumus. Izskatīšana nebūtu jāveic tiesnesim. |
(17) |
Pieteikuma noraidījumu nav tiesības pārsūdzēt. Tas tomēr neliedz lēmumu, ar ko noraida pieteikumu, pārskatīt tā paša līmeņa tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. |
(18) |
Eiropas maksājuma rīkojumā būtu atbildētājs jāinformē par iespējām vai nu prasītājam samaksāt piespriesto summu, vai arī 30 dienu termiņā nosūtīt paziņojumu par iebildumu, ja viņš vēlas apstrīdēt prasījumu. Papildus tam, ka atbildētājam ir nodrošināta pilnīga informācija par prasījumu, ko iesniedzis prasītājs, atbildētājs būtu jāinformē par Eiropas maksājuma rīkojuma tiesisko nozīmīgumu un, jo īpaši, par sekām, kādas radīsies, ja prasījumu neapstrīdēs. |
(19) |
Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgos civilprocesa noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz dokumentu piegādi, ir sīki un precīzi jādefinē minimālie standarti, kas būtu jāpiemēro Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai. Jo īpaši jāņem vērā, ka jebkura piegādes metode, kas balstīta uz juridisko fikciju, saistībā ar šo standartu ievērošanu nebūtu jāuzskata par pietiekamu Eiropas maksājuma rīkojuma piegādei. |
(20) |
Visiem 13. un 14. pantā minētajiem dokumentu piegādes veidiem ir raksturīga vai nu pilnīga noteiktība (13. pants), vai ļoti augsta ticamības pakāpe (14. pants), ka piegādātais dokuments ir sasniedzis adresātu. |
(21) |
Personiska dokumenta piegāde konkrētām personām, kas nav pats atbildētājs, kura veikta saskaņā ar 14. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, būtu jāuzskata par šiem nosacījumiem atbilstīgu tikai tad, ja minētās personas ir faktiski pieņēmušas/saņēmušas attiecīgo dokumentu. |
(22) |
Regulas 15. pants būtu jāpiemēro situācijās, kad atbildētājs nevar pats sevi pārstāvēt tiesā, kā tas ir juridisku personu gadījumā, un tad, kad to pārstāv atbilstīgi tiesību aktiem pilnvarota persona, kā arī tas piemērojams situācijās, kad atbildētājs ir pilnvarojis citu personu, jo īpaši advokātu, lai tas to pārstāvētu attiecīgajā tiesas procesā. |
(23) |
Atbildētājs var iesniegt savu paziņojumu par iebildumu, izmantojot standarta veidlapu, kas noteikta ar šo regulu. Tomēr tiesām būtu jāņem vērā jebkurā citā veidā rakstiski iesniegts iebildums, ja tas ir izklāstīts saprotamā veidā. |
(24) |
Ar noteiktā termiņā piereģistrētu paziņojumu par iebildumu būtu jāizbeidz Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra un būtu jānotiek automātiskai pārejai uz parasto civilprocesu, ja vien prasītājs tādā gadījumā nav noteikti pieprasījis tiesas procesu izbeigt. Jēdzienu “parasts civilprocess” šajā regulā nevajadzētu noteikti interpretēt valsts tiesību aktu izpratnē. |
(25) |
Pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā jāiesniedz paziņojums par iebildumu, konkrētos izņēmuma gadījumos atbildētājam vajadzētu būt tiesīgam lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu. Pārskatīšanai izņēmuma gadījumos nebūtu jānozīmē, ka atbildētājam ir dota otra iespēja iebilst pret prasījumu. Pārskatīšanas procedūras laikā prasījuma pamatojumu izvērtē, izskatot vienīgi iemeslus, kas izriet no atbildētāja norādītajiem ārkārtas apstākļiem. Citi ārkārtas apstākļi varētu ietvert situāciju, kad Eiropas maksājuma rīkojums bijis balstīts uz pieteikuma veidlapā norādītu nepatiesu informāciju. |
(26) |
Tiesas izdevumiem, uz kuriem attiecas 25. pants, nebūtu jāietver, piemēram, advokātu honorārus vai tādas dokumentu piegādes izmaksas, ko veic cita iestāde, kura nav tiesa. |
(27) |
Uz Eiropas maksājuma rīkojumu, kas izdots vienā dalībvalstī, no izpildes viedokļa būtu jāraugās tāpat kā uz rīkojumu, ko izsniegusi dalībvalsts, kurā iesniegta izpildes prasība. Savstarpēja uzticēšanās tiesvedības darbībām dalībvalstīs ir pamats tam, ka tiesa vienā dalībvalstī atzīst, ka visi nosacījumi Eiropas maksājuma rīkojuma izsniegšanai ir izpildīti, lai rīkojums būtu izpildāms visās pārējās dalībvalstīs bez izskatīšanas tiesā par minimālo procesuālo standartu pareizu piemērošanu dalībvalstīs, kurās rīkojums ir izpildāms. Neskarot šīs regulas noteikumus, jo īpaši minimālos standartus, kas noteikti 22. panta 1. un 2. punktā un 23. pantā, Eiropas maksājuma rīkojuma izpildes procedūras būtu jāturpina reglamentēt valsts tiesību aktos. |
(28) |
Lai aprēķinātu termiņus, vajadzētu piemērot Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus ( 4 ). Atbildētājam būtu par to jāpaziņo, un viņu būtu jāinformē, ka tiks ņemtas vērā oficiālās brīvdienas dalībvalstī, kurā atrodas tiesa, kas izdod Eiropas maksājuma rīkojumu. |
(29) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu ātru un efektīvu mehānismu, lai visā Eiropas Savienībā atgūtu neapstrīdētus finanšu prasījumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(30) |
Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 5 ). |
(31) |
Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā. |
(32) |
Dānija saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā Dānijai nav saistoša un nav tai jāpiemēro, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
1. Šīs regulas mērķis ir:
a) vienkāršot, paātrināt un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz neapstrīdētiem finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;
un
b) atļaut Eiropas maksājumu rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus, kuru ievērošana padara nevajadzīgu jebkādu starpposma procesu pirms atzīšanas un izpildes dalībvalstī, kurā iesniegta izpildes prasība.
2. Šī regula neliedz prasītājam iesniegt prasību 4. panta nozīmē, izmantojot citu procedūru, kas pieejama saskaņā ar dalībvalsts vai Kopienas tiesību aktiem.
2. pants
Darbības joma
1. Šī regula attiecas uz pārrobežu civillietām un komerclietām neatkarīgi no tiesas iestādes vai tribunāla būtības. Tā neattiecas, konkrēti, uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām vai valsts atbildību, kas radusies no darbības vai bezdarbības, īstenojot valsts varu (“acta iure imperii”).
2. Šo regulu nepiemēro:
a) īpašuma tiesībām, ko rada laulāto attiecības, testaments un mantošana;
b) bankrotu, tiesvedību saistībā ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisku personu likvidāciju, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem vai analogām procedūrām;
c) sociālajam nodrošinājumam;
d) prasījumiem, kas izriet no ārpuslīgumiskajām saistībām, ja vien:
i) puses par tiem nav noslēgušas nolīgumu vai nav notikusi parāda piedzīšana,
vai
ii) tie nav saistīti ar nomaksātiem parādiem, kas izriet no kopīpašuma tiesībām.
3. Šajā regulā “dalībvalsts” ir jebkura dalībvalsts, izņemot Dāniju.
3. pants
Pārrobežu lietas
1. Šajā regulā pārrobežu lieta ir lieta, kurā vismaz vienai no pusēm ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav prasību saņēmušās tiesas atrašanās dalībvalsts.
2. Domicilu nosaka saskaņā ar 59. un 60. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās ( 6 ).
3. Atbilstīgais brīdis, lai noteiktu, vai attiecīgā lieta ir pārrobežu lieta, ir tad, kad saskaņā ar šo regulu iesniedz pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.
4. pants
Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra
Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra ir noteikta finanšu prasījuma piedziņai par konkrētu summu, kas bija jāsamaksā tajā brīdī, kad iesniedza pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.
5. pants
Definīcijas
Šajā regulā lieto šādas definīcijas:
1. “izcelsmes dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā izdots Eiropas maksājuma rīkojums;
2. “izpildes dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kurā iesniegta prasība par Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi;
3. “tiesa” nozīmē jebkuru iestādi dalībvalstī, kurai ir kompetence attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojumu vai jebkuriem citiem saistītiem jautājumiem;
4. “izcelsmes tiesa” nozīmē tiesu, kura izdod Eiropas maksājuma rīkojumu.
6. pants
Jurisdikcija
1. Šīs regulas piemērošanas nolūkos jurisdikciju nosaka saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši ar Regulu (EK) Nr. 44/2001.
2. Tomēr, ja prasījums ir saistīts ar līgumu, ko noslēgusi persona, patērētājs, nolūkā, kas uzskatāms par nesaistītu ar tā amatu vai profesiju, un ja atbildētājs ir patērētājs, jurisdikcija ir tikai tiesām dalībvalstī, kur atrodas atbildētāja domicils saskaņā ar 59. pantu Regulā (EK) Nr. 44/2001.
7. pants
Pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam
1. Pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam iesniedz, izmantojot A standarta veidlapu, kā noteikts I pielikumā.
2. Pieteikumā norāda:
a) vārdus/nosaukumus un adreses - pusēm un, vajadzības gadījumā, pušu pārstāvjiem un tiesai, kurā pieteikumu iesniedz;
b) prasījuma apjomu, tostarp kapitālu un, vajadzības gadījumā, procentus, līgumsodus un izmaksas;
c) ja prasījuma summai ir pieprasīti procenti, procentu likmi un laikposmu, par kuru šie procenti prasīti, ja vien ar likumu noteiktā likme nav automātiski pievienota kapitālam atbilstīgi izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem;
d) prasības iesniegšanas iemeslu, tostarp to apstākļu aprakstu, kas ir prasījuma pamatā, un, vajadzības gadījumā, prasītajiem procentiem;
e) to pierādījumu aprakstu, kas pamato prasījumu;
f) jurisdikcijas pamatus;
un
g) lietas pārrobežu būtību 3. panta nozīmē.
3. Prasītājs pieteikumā deklarē, ka sniegtā informācija ir patiesa saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju un pārliecību, un viņš apzinās, ka jebkādi apzināti nepatiesi paziņojumi var izraisīt atbilstīgu sankciju piemērošanu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem.
4. Pieteikuma papildinājumā prasītājs var tiesai norādīt, ka viņš iebilst pret pārcelšanu uz parastu civilprocesu 17. panta nozīmē, gadījumā, ja atbildētājs iebilst. Tas neliedz prasītājam par to informēt tiesu vēlāk, tomēr jebkurā gadījumā pirms rīkojuma izdošanas.
5. Pieteikumu iesniedz papīra formātā vai izmantojot citus saziņas veidus, tostarp elektroniskos, ko ir akceptējusi izcelsmes dalībvalsts un kas ir pieejami izcelsmes tiesai.
6. Pieteikumu paraksta prasītājs vai, vajadzības gadījumā, tā pārstāvis. Ja pieteikums iesniegts elektroniskā formātā atbilstīgi 5. punktam, to paraksta saskaņā ar 2. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/93/EK (1999. gada 13. decembris) par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu ( 7 ). Parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, un tam nevar piemērot papildu prasības.
Tomēr šādu elektronisku parakstu nepieprasa, ja un ciktāl dalībvalsts izcelsmes tiesās pastāv cita tāda elektroniskas saziņas sistēma, kura ir pieejama zināmai iepriekš reģistrētu autentificētu lietotāju grupai un ļauj identificēt šos lietotājus drošā veidā. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām saziņas sistēmām.
8. pants
Pieteikuma izskatīšana
Tiesa, kas saņēmusi pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam, pēc iespējas ātrāk un, pamatojoties uz pieteikuma veidlapu, pārbauda, vai 2., 3., 4., 6. un 7. pantā noteiktās prasības ir izpildītas un vai prasījums šķiet pamatots un pieņemams. Šī izskatīšana var notikt automatizētas procedūras veidā.
9. pants
Papildināšana un labošana
1. Ja nav izpildītas 7. pantā paredzētās prasības un, ja vien prasījums nav skaidri nepamatots un nepieņemams, tiesa dod prasītājam iespēju papildināt vai labot pieteikumu. Tiesa izmanto B standarta veidlapu, kā noteikts II pielikumā.
2. Ja tiesa lūdz prasītājam papildināt vai labot pieteikumu, tā nosaka apstākļiem atbilstīgu termiņu. Tiesa var pēc saviem ieskatiem šo termiņu pagarināt.
10. pants
Pieteikuma grozīšana
1. Ja 8. pantā minētās prasības pieteikumā ir izpildītas tikai daļēji, tiesa informē par to prasītāju, izmantojot C standarta veidlapu, kā noteikts III pielikumā. Prasītāju aicina pieņemt vai noraidīt priekšlikumu Eiropas maksājuma rīkojumam par summu, ko norādījusi tiesa, un informē par šā lēmuma sekām. Prasītājs atbild, nosūtot atpakaļ tiesas nosūtīto C standarta veidlapu laikposmā, ko norādījusi tiesa saskaņā ar 9. panta 2. punktu.
2. Ja prasītājs pieņem tiesas priekšlikumu, tiesa izdod Eiropas maksājuma rīkojumu saskaņā ar 12. pantu attiecībā uz to prasījuma daļu, ko prasītājs pieņēmis. Sekas attiecībā uz pārējo sākotnējās prasījuma daļu reglamentē valsts tiesību akti.
3. Ja prasītājs nenosūta atbildi tiesas norādītajā laikposmā vai noraida tiesas priekšlikumu, tiesa pilnībā noraida pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam.
11. pants
Pieteikuma noraidīšana
1. Tiesa noraida pieteikumu, ja
a) nav izpildītas 2., 3., 4., 6. un 7. pantā noteiktās prasības;
vai
b) prasījums ir skaidri nepamatots vai nav pieņemams;
vai
c) prasītājs nenosūta atbildi termiņā, ko tiesa noteikusi saskaņā ar 9. panta 2. punktu;
vai
d) prasītājs nenosūta atbildi tiesas noteiktajā termiņā vai noraida tiesas priekšlikumu saskaņā ar 10. pantu.
Prasītāju informē par noraidījuma iemesliem, izmantojot D standarta veidlapu, kā noteikts IV pielikumā.
2. Par pieteikuma noraidīšanu nav tiesības iesniegt pārsūdzību.
3. Pieteikuma noraidījums neliedz prasītājam iesniegt prasību, izmantojot jaunu pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam vai jebkādu citu procedūru, kas pieejama saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.
12. pants
Eiropas maksājuma rīkojuma izdošana
1. Ja 8. pantā minētās prasības ir izpildītas, tiesa pēc iespējas ātrāk un parasti 30 dienu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums Eiropas maksājuma rīkojumam, to izdod, izmantojot E standarta veidlapu, kā noteikts V pielikumā.
30 dienu laikposms neietver laiku, ko prasītājs pavadījis, papildinot, labojot vai grozot pieteikumu.
2. Eiropas maksājuma rīkojumu izdod kopā ar pieteikumu veidlapas kopiju. Tajā neietver informāciju, ko prasītājs sniedzis saskaņā ar A veidlapas 1. un 2. papildinājumu.
3. Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētājam iesaka šādas iespējas:
a) samaksāt prasītājam rīkojumā norādīto summu;
vai
b) iebilst pret rīkojumu, iesniedzot izcelsmes tiesā paziņojumu par iebildumu, kas jānosūta 30 dienu laikā pēc tam, kad rīkojums viņam piegādāts.
4. Eiropas maksājuma rīkojumā atbildētāju informē, ka
a) rīkojums izdots, balstoties vienīgi uz prasītāja sniegto informāciju, un tiesa to nav pārbaudījusi;
b) rīkojums kļūs izpildāms, ja vien tiesā netiks iesniegts paziņojums par iebildumu saskaņā ar 16. pantu;
c) ja tiks iesniegs paziņojums par iebildumu, tiesvedība turpināsies izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās atbilstīgi parasta civilprocesa noteikumiem, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā tiesvedību izbeigt.
5. Tiesa nodrošina, ka rīkojumu piegādā atbildētājam saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot minimālos standartus, kas noteikti 13., 14. un 15. pantā.
13. pants
Piegāde ar atbildētāja apstiprinājumu par saņemšanu
Eiropas maksājuma rīkojumu var piegādāt atbildētājam saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā jāveic piegāde, izmantojot vienu no šīm metodēm:
a) personīga piegāde ar atbildētāja parakstītu apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;
b) personīga piegāde ar piegādi veikušās kompetentās personas parakstītu dokumentu, kurā apliecināts, ka atbildētājs ir saņēmis dokumentu vai atteicies to saņemt bez juridiska pamatojuma, norādot piegādes datumu;
c) piegāde ar pasta starpniecību, saņemšanu apliecinot ar atbildētāja parakstītu un atpakaļ nosūtītu apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums;
d) elektroniska piegāde, izmantojot faksu vai e-pastu, saņemšanu apliecinot ar atbildētāja parakstītu un atpakaļ nosūtītu apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums.
14. pants
Piegāde bez atbildētāja apstiprinājuma par saņemšanu
1. Eiropas maksājuma rīkojumu var arī piegādāt atbildētājam saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā jāveic piegāde, izmantojot vienu no šīm metodēm:
a) personīga piegāde uz atbildētāja privāto adresi personām, kas mitinās vienā dzīvesvietā ar atbildētāju vai tur strādā;
b) ja atbildētājs ir pašnodarbināta persona vai juridiska persona, personīga piegāde uz atbildētāja uzņēmuma adresi atbildētāja nodarbinātajām personām;
c) ieliekot rīkojumu atbildētāja pastkastītē;
d) piegādājot rīkojumu pasta nodaļai vai kompetentām valsts iestādēm un ieliekot atbildētāja pastkastītē rakstisku paziņojumu par šo piegādi ar noteikumu, ka paziņojumā skaidri norādīta šā dokumenta kā tiesas dokumenta būtība vai paziņojuma izsniegšanas juridiskais spēks, kā arī tas, ka ir sākta laika skaitīšana attiecībā uz termiņu;
e) piegāde ar pasta starpniecību bez 3. punktā minētā pierādījuma, ja atbildētāja adrese ir izcelsmes dalībvalstī;
f) piegādājot elektroniski ar automātisku piegādes apstiprinājumu, ja atbildētājs ir iepriekš skaidri apliecinājis savu piekrišanu šādas piegādes metodes izmantošanai.
2. Šajā regulā piegāde saskaņā ar 1. punktu nav pieņemama, ja atbildētāja adrese nav droši zināma.
3. Piegādi saskaņā ar 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu apliecina ar:
a) ar piegādi veikušās kompetentās personas parakstītu dokumentu, kurā norādīti šādi dati:
i) izmantotā piegādes metode;
un
ii) piegādes datums;
un
iii) ja rīkojums piegādāts citai personai, kas nav atbildētājs, šīs personas vārds un attiecības ar atbildētāju
vai
b) apliecinājums par saņemšanu no personas, kam rīkojums piegādāts, piemērojot 1. punkta a) un b) apakšpunktu.
15. pants
Piegāde pārstāvim
Piegāde saskaņā ar 13. vai 14. pantu var tikt veikta arī atbildētāja pārstāvim.
16. pants
Iebildums pret Eiropas maksājuma rīkojumu
1. Atbildētājs var iesniegt paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu izcelsmes tiesā, izmantojot F standarta veidlapu, kā noteikts VI pielikumā, ko viņam piegādā kopā ar Eiropas maksājuma rīkojumu.
2. Paziņojumu par iebildumu nosūta 30 dienu laikā pēc rīkojuma piegādes atbildētājam.
3. Atbildētājs paziņojumā par iebildumu norāda, ka viņš apstrīd prasījumu, bez pienākuma izskaidrot iemeslus.
4. Paziņojumu par iebildumu iesniedz papīra formātā vai, izmantojot citus saziņas veidus, tostarp elektroniskos, kas pieņemami izcelsmes dalībvalstij un pieejami izcelsmes tiesai.
5. Paziņojumu par iebildumu paraksta atbildētājs vai, vajadzības gadījumā, viņa pārstāvis. Ja paziņojums par iebildumu iesniegts elektroniskā formātā atbilstīgi 4. punktam, to paraksta saskaņā ar 2. panta 2. punktu Direktīvā 1999/93/EK. Parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, un tam nevar piemērot papildu prasības.
Tomēr šāds elektronisks paraksts nav prasīts, ja un ciktāl dalībvalsts izcelsmes tiesās pastāv cita tāda elektroniskas saziņas sistēma, kura ir pieejama zināmai iepriekš reģistrētu autentificētu lietotāju grupai un ļauj identificēt šos lietotājus drošā veidā. Dalībvalstis informē Komisiju par šādām saziņas sistēmām.
17. pants
Paziņojuma par iebildumu iesniegšanas sekas
1. Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, tiesvedība turpinās izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās atbilstīgi parasta civilprocesa noteikumiem, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā izbeigt tiesvedību.
Ja prasītājs ir iesniedzis savu prasību, izmantojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, nekas valsts tiesību aktos neskar viņa stāvokli turpmākā parastā civilprocesa procedūrā.
2. Pārcelšanu uz parastu civilprocesu 1. punkta nozīmē reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.
3. Prasītāju informē par to, vai atbildētājs ir iesniedzis paziņojumu par iebildumu, kā arī par jebkuru pārcelšanu uz parastu civilprocesu.
18. pants
Izpildāmība
1. Ja 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā attiecīgu laiku, kas paiet paziņojuma sūtīšanas procesā, izcelsmes tiesā nav iesniegts paziņojums par iebildumu, izcelsmes tiesa nekavējoties paziņo, ka Eiropas maksājuma rīkojums ir izpildāms, izmantojot G standarta veidlapu, kā noteikts VII pielikumā. Tiesa pārbauda rīkojuma piegādes datumu.
2. Neskarot 1. punktu, izpildāmības formālās prasības reglamentē ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem.
3. Tiesa nosūta izpildāmo Eiropas maksājuma rīkojumu prasītājam.
19. pants
Ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas un izpildāmības deklarācijas atcelšana
Eiropas maksājuma rīkojumu, kas izpildāms izcelsmes dalībvalstī, atzīst un izpilda citās dalībvalstīs, tam nav vajadzīga izpildāmības deklarācija, un nav nekādu iespēju iebilst pret tā atzīšanu.
20. pants
Pārskatīšana izņēmuma gadījumos
1. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja
a)
i) pavēsti par maksājuma rīkojumu piegādāja, izmantojot vienu no metodēm, kas paredzētas 14. pantā,
un
ii) pavēstes piegāde nenotika savlaicīgi no atbildētāja neatkarīgu apstākļu dēļ, neļaujot viņam sagatavoties aizstāvībai,
vai
b) ja atbildētāju no iebilšanas pret prasījumu kavējuši nepārvaramas varas apstākļi vai ārkārtas apstākļi, kas nav radušies viņa vainas dēļ,
visos gadījumos ar noteikumu, ka viņš rīkojas nekavējoties.
2. Pēc tam, kad beidzies 16. panta 2. punktā paredzētais termiņš, atbildētājs ir tiesīgs arī lūgt Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanu izcelsmes dalībvalsts kompetentā tiesā, ja maksājuma rīkojums ir izdots acīmredzami aplami, ņemot vērā šajā regulā noteiktās prasības, vai citu ārkārtas apstākļu dēļ.
3. Ja tiesa noraida atbildētāja pieteikumu, pamatojoties uz to, ka nav piemērojams neviens no 1. un 2. punktā minētajiem pārskatīšanas iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums paliek spēkā.
Ja tiesa nolemj, ka pārskatīšana ir pamatota saskaņā ar vienu no 1. un 2. punktā norādītajiem iemesliem, Eiropas maksājuma rīkojums nav spēkā.
21. pants
Izpilde
1. Neskarot šīs regulas noteikumus, izpildes procedūras reglamentē ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem.
Izpildāmu Eiropas maksājuma rīkojumu izpilda saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā izpildāmos lēmumus, ko izdevusi izpildes dalībvalsts.
2. Izpildei citā dalībvalstī prasītājs šīs dalībvalsts kompetentajai izpildes iestādei iesniedz:
a) Eiropas maksājuma rīkojuma, kas paziņots par izpildāmu izcelsmes tiesā, kopiju, kas atbilst autentiskuma noteikšanas nosacījumiem,
un
b) vajadzības gadījumā Eiropas maksājuma rīkojuma tulkojumu izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai, ja šajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, tās vietas, kurā iesniegta izpildes prasība, tiesvedības oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai citā valodā, kuru izpildes dalībvalsts ir norādījusi par pieņemamu. Katra dalībvalsts var norādīt citu pieņemamu Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas Eiropas maksājuma rīkojumam, kas nav šīs valsts valoda. Tulkojumu apliecina persona, kas tam kvalificēta kādā no dalībvalstīm.
3. No prasītāja, kurš vienā dalībvalstī iesniedzis prasību par citā valstī izdota Eiropas maksājuma rīkojuma izpildi, nav atļauts prasīt nekāda veida nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, pamatojoties uz to, ka viņam ir ārvalsts piederība vai ka viņam nav domicila, vai ka viņš nav pastāvīgais iedzīvotājs izpildes dalībvalstī.
22. pants
Izpildes atteikums
1. Izpildi pēc atbildētāja iesniegta pieteikuma noraida izpildes dalībvalsts kompetentā tiesa, ja Eiropas maksājuma rīkojums ir pretrunā agrākam lēmumam vai rīkojumam, ko iepriekš izdevusi jebkura cita dalībvalsts vai trešā valsts, ar noteikumu, ka
a) agrākais lēmums vai rīkojums bija saistīts ar to pašu rīcības iemeslu un tām pašām pusēm,
un
b) agrākais lēmums vai rīkojums atbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi tā atzīšanai izpildes dalībvalstī,
un
c) nesamierināmība nevarēja būt par iemeslu iebildumam izcelsmes dalībvalsts tiesvedībā.
2. Izpildi pēc pieteikuma iesniegšanas noraida arī tad, ja un ciktāl atbildētājs ir samaksājis prasītājam Eiropas maksājuma rīkojumā piespriesto summu.
3. Nekādi apstākļi nevar būt par pamatu Eiropas maksājuma rīkojuma pārskatīšanai izpildes dalībvalstī pēc būtības.
23. pants
Izpildes apturēšana vai ierobežošana
Ja atbildētājs ir lūdzis pārskatīšanu atbilstīgi 20. pantam, izpildes dalībvalsts kompetentā tiesa pēc atbildētāja iesnieguma var:
a) attiecināt izpildes procedūru tikai uz aizsardzības pasākumiem,
vai
b) izvirzīt izpildei nosacījumu sniegt tādu nodrošinājumu, kādu tā nolems,
vai
c) ārkārtējos apstākļos apturēt izpildes procedūras.
24. pants
Tiesiskā pārstāvība
Advokāta vai jurista pārstāvība nav obligāta:
a) prasītājam iesniedzot pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam;
b) atbildētājam iesniedzot paziņojumu par iebildumu Eiropas maksājuma rīkojumam.
25. pants
Tiesas izdevumi
1. Apvienotie tiesas izdevumi Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā un parastā civilprocesā, kas sākas, ja iesniedz paziņojumu par iebildumu Eiropas maksājuma rīkojumam dalībvalstī, nepārsniedz parasta civilprocesa tiesas izdevumus, ja nav iepriekšējas Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras attiecīgajā dalībvalstī.
2. Šajā regulā tiesas izdevumi ietver nodevas un maksas, kuras maksājamas tiesai un kuru summa ir noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
26. pants
Saistība ar valsts procesuālajiem tiesību aktiem
Visus procesuālos jautājumus, kas nav konkrēti izklāstīti šajā regulā, reglamentē valsts tiesību akti.
27. pants
Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1348/2000
Šī regula neskar Padomes Regulas (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29. maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs ( 8 ) piemērošanu.
28. pants
Informācija attiecībā uz piegādes izmaksām un izpildi
Dalībvalstis sadarbojas, lai nodrošinātu sabiedrību un profesionālās aprindas ar informāciju par:
a) dokumentu piegādes izmaksām;
un
b) to, kurām iestādēm ir kompetence attiecībā uz izpildi, piemērojot 21., 22. un 23. pantu,
jo īpaši izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, kas izveidots saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK ( 9 ).
29. pants
Informācija attiecībā uz jurisdikciju, pārskatīšanas procedūrām, saziņas līdzekļiem un valodām
1. Līdz 2008. gada 12. jūnijam dalībvalstis paziņo Komisijai:
a) kurai tiesai ir jurisdikcija izdot Eiropas maksājuma rīkojumu;
b) pārskatīšanas procedūru un kompetentās tiesas 20. panta piemērošanas nolūkos;
c) par saziņas līdzekļiem, kas apstiprināti Eiropas maksājuma rīkojuma nolūkos un ir pieejami tiesām;
d) saskaņā ar 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu apstiprinātās valodas.
Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.
2. Saskaņā ar 1. punktu paziņoto informāciju Komisija dara publiski pieejamu, publicējot to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un ar citiem atbilstīgiem līdzekļiem.
30. pants
Pielikuma grozījumi
Pielikumā pievienotās standarta veidlapas atjaunina vai tehniski pielāgo, nodrošinot pilnīgu atbilstību šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar 31. panta 2. punktā noteikto procedūru.
31. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 44/2001 75. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
32. pants
Pārskats
Līdz 2013. gada 12. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīki izklāstītu ziņojumu, kurā pārskatīta Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras darbība. Šajā ziņojumā ietverts procedūras izvērtējums attiecībā uz tās darbību un plašs ietekmes izvērtējums par katru dalībvalsti.
Šajā sakarā un lai nodrošinātu to, ka ir pienācīgi ņemta vērā Eiropas Savienības paraugprakse un ka ir atspoguļoti labākas likumdošanas principi, dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojuma pārrobežu darbību. Šī informācija attiecas uz tiesas izdevumiem, procedūras ātrumu, efektivitāti, izmantošanas vieglumu un dalībvalstu iekšējām maksājuma rīkojumu procedūrām.
Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus pielāgošanai.
33. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2008. gada 12. decembra, izņemot 28., 29., 30. un 31. pantu, kurus piemēro no 2008. gada 12. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.
I PIELIKUMS
II PIELIKUMS
III PIELIKUMS
IV PIELIKUMS
V PIELIKUMS
VI PIELIKUMS
VII PIELIKUMS
( 1 ) OV C 221, 8.9.2005., 77. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 30. jūnija Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Nostāja. Padomes 2006. gada 11. decembra Lēmums.
( 3 ) OV C 12, 15.1.2001., 1. lpp.
( 4 ) OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.
( 5 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
( 6 ) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 10. lpp.).
( 7 ) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.
( 8 ) OV L 160, 30.6.2000., 37. lpp.
( 9 ) OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.