— maksājumus un ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem;

— faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem laika posmiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem laika posmiem.

a) piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai;

b) ieguldījumiem tīklos, ar kuriem uztur vai palielina starpsavienojumu jaudas;

c) kā ienākumu, kas pārvaldes iestādēm jāņem vērā, kad tās apstiprina metodi tīklu tarifu aprēķināšanai un/vai novērtē, vai tarifos ir jāveic izmaiņas.

a) ieguldījumiem jāveicina konkurence elektroenerģijas piegādē;

b) riska līmenis, kas saistīts ar ieguldījumiem, ir tik liels, ka ieguldījums var nenotikt, ja vien netiek piešķirts atbrīvojums;

c) starpsavienojumam jābūt fiziskas vai juridiskas personas valdījumā, kas ir vismaz juridiskā veidā neatkarīga no pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās minētais starpsavienojums tiks ierīkots;

d) maksu iekasē no minētā starpsavienojuma lietotājiem;

e) kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta Direktīvas 96/92/EK 19. pantā, neviena to maksājumu komponente, kas veikti par pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, kuras savieno starpsavienojums, nav tikusi izlietota kapitāla vai starpsavienojuma darbības izmaksu daļas segšanai;

f) atbrīvojums nekaitē konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētas sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienojums.

a) Pārvaldes iestāde katrā atsevišķā gadījumā var izlemt par atbrīvojumu, kas minēts 1. un 2. punktā. Tomēr dalībvalstis var paredzēt, ka pārvaldes iestādes oficiāla lēmuma gadījumā iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei savu atzinumu par pieprasījumu pēc atbrīvojuma. Šo atzinumu publicē kopā ar lēmumu;

c) piešķirot atbrīvojumu, attiecīgā iestāde var apstiprināt vai pieņemt noteikumus un/vai mehānismus par jaudas piešķiršanu un pārvaldīšanu;

d) lēmumu par atbrīvojumu, ieskaitot visus nosacījumus, kas minēti b) apakšpunktā, pienācīgi pamato un publicē;

e) visus lēmumus par atbrīvojumiem pieņem pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām dalībvalstīm vai pārvaldes iestādēm.

— sīki izstrādāti iemesli, uz kuru pamata pārvaldes iestāde vai dalībvalsts piešķīra atbrīvojumu, ieskaitot finanšu informāciju, kas pamato vajadzību pēc atbrīvojuma,

— veiktā analīze par to ietekmi uz konkurenci un iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvu darbību, kas rodas pēc atbrīvojuma piešķiršanas,

— pamatojums attiecībā uz laika periodu un konkrētā starpsavienojuma kopējās jaudas daļu, par kuru tika piešķirts atbrīvojums,

— apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm vai pārvaldes iestādēm rezultāts.

a) informāciju par procedūru to pārvades sistēmu operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valstu pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kuru sistēmās beidzas šīs plūsmas atbilstoši 3. panta 2. punktam;

b) informāciju par maksājumu procedūru, kas jāievēro, tostarp pirmā laika posma noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, atbilstoši 3. panta 3. punkta otrajai daļai;

c) informāciju par metodēm, kuras lieto to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu noteikšanai, par kurām atbilstoši 3. pantam ir jāizmaksā kompensācija, pēc to daudzuma un veida, un šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu apzīmēšanai pēc tā, vai tās rodas un/vai beidzas atsevišķo dalībvalstu pārvades sistēmās atbilstoši 3. panta 5. punktam;

d) informāciju par metodi, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un peļņu, kas radusies pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, atbilstoši 3. panta 6. punktam;

e) informāciju par elektroenerģijas plūsmu apstrādi, kas sākas vai beidzas valstīs ārpus Eiropas ekonomikas zonas, kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoru kontekstā;

f) valstu sistēmu piedalīšanos, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 3. pantam.

1.1. Pārvades sistēmas operatori (PSO) centīsies veikt visas komerciālās darbības, ieskaitot arī pārrobežu tirdzniecību.

1.2. Ja sastrēgumu nav, nav nekādu ierobežojumu piekļuvei starpvalstu savienojumiem. Parasti piekļuvei pārrobežu pārvades sistēmām nav vajadzīga pastāvīga vispārēja piešķiršanas procedūra.

1.3. Ja plānotās komerciālās darbības nav savienojamas ar drošu tīklu darbību, PSO mazina sastrēgumus atbilstoši tīkla darbības drošības prasībām, tajā pašā laikā cenšoties nodrošināt, ka jebkuras ar to saistītās izmaksas nepārsniedz ekonomiski izdevīgu līmeni. Gadījumos, kad nevar izmantot lētākus pasākumus, jāparedz koriģējoša novirzīšana vai prečmaiņas pasākumi.

1.4. Ja rodas strukturāls sastrēgums, PSO nekavējoties pielieto atbilstīgus sastrēguma pārvaldības noteikumus un izkārtojumus, kas ir iepriekš noteikti un saskaņoti. Sastrēgumu pārvaldības metodes nodrošina, ka fiziskās enerģijas plūsmas, kas saistītas ar piešķirto pārvades jaudu, atbilst tīkla drošības standartiem.

1.5. Metodes, kas pieņemtas sastrēgumu pārvaldībai, sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un PSO, veicina konkurenci un ir piemērotas pielietošanai reģionālā un visas Kopienas līmenī.

1.6. Sastrēgumu pārvaldībā nedrīkst izmantot nekādas uz darījumiem balstītas atšķirības. Kādu konkrētu pārvades pakalpojuma pieprasījumu var atteikt tikai gadījumos, kad vienlaicīgi tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1.7. Nosakot atbilstīgas tīkla jomas starp tām, kurās ir piemērojama sastrēgumu pārvaldība, PSO ir jāizmanto iekšējā elektroenerģijas tirgū valdošie izmaksu lietderības un negatīvo ietekmju samazināšanas principi. Jo īpaši PSO nedrīkst ierobežot savstarpējo savienojumu jaudas, lai atrisinātu sastrēgumu problēmas savas kontroles jomā, atskaitot gadījumus, kad tas nepieciešams iepriekšminēto apsvērumu dēļ un ekspluatācijas drošības ( 7 ) labad. Ja rodas tāda situācija, PSO tā ir jāapraksta un nepārprotami jāizskaidro visiem lietotājiem. Šāda situācija ir pieciešama vienīgi tikmēr, kamēr netiek rasts ilgtermiņa risinājums. PSO visiem lietotājiem apraksta un nepārprotami izskaidro ilgtermiņa risinājumu metodoloģiju un projektus to īstenošanai.

1.8. Līdzsvarojot tīklu savā darbības zonā ar tīkla ekspluatācijas pasākumiem un ar novirzīšanu, PSO jāievēro šo pasākumu ietekme uz blakus esošo operatoru darbības zonām.

1.9. Ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim jāizstrādā saskaņoti un darbībā droši sastrēgumu ikdienas pārvaldības mehānismi pieslēguma mezglu sistēmām, lai veicinātu tirdzniecības iespējas un nodrošinātu pārrobežu tirdzniecības līdzsvarojumu.

1.10. Valstu pārvaldes iestādēm pastāvīgi jāvērtē sastrēgumu pārvaldības metodes, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai šīs regulas un pamatnostādņu principiem un noteikumiem, kā arī ar nosacījumiem, kurus saskaņā ar šiem principiem un noteikumiem izstrādājušas pašas pārvaldes iestādes. Šādā vērtējumā jāietver konsultācijas ar visiem tirgus dalībniekiem un jāiekļauj speciāli pētījumi.

2.1. Sastrēgumu pārvaldības metodēm jābūt orientētām uz tirgu, lai veicinātu efektīvu pārrobežu tirdzniecību. Šim nolūkam jaudas jāpiešķir vienīgi ar tiešu (jauda) vai netiešu (jauda un enerģijas daudzums) izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpvalstu savienojumā. Var izmantot nepārtrauktu “intra-day” tirdzniecību.

2.2. Atkarībā no konkurences noteikumiem, sastrēgumu pārvaldības mehānismos vajag iekļaut kā ilgtermiņa, tā arī īstermiņa pārvades jaudu piešķiršanu.

2.3. Ikvienā jaudas piešķiršanas procedūrā piešķir noteiktu pieejamo savstarpējā savienojuma jaudu, papildus ievērojot jebkādu atlikušo jaudu, kas iepriekš nav piešķirta un jebkādu jaudu, kas atlikusi no iepriekšējiem piešķīrumiem jaudas patērētājiem.

2.4. Lai veicinātu efektīvu un iedarbīgu konkurenci, PSO jāoptimizē jaudas stabilitāte, ņemot vērā iesaistīto PSO pienākumus un tiesības, kā arī tirgus dalībnieku pienākumus un tiesības. Tirgū var piedāvāt saprātīgu jaudas daļu, kurai ir mazāka stabilitāte, taču jebkurā gadījumā tirgus dalībniekiem ir jādara zināmi konkrēti nosacījumi enerģijas transportam pāri robežām.

2.5. Piekļuves tiesības ilgtermiņa un vidēja termiņa piešķīrumiem ir stabilas pārvades jaudu tiesības. Izvirzīšanas laikā tās ir pakļautas “izmanto vai zaudē”, kā arī “izmanto vai pārdod” principam.

2.6. PSO nosaka atbilstīgu struktūru jaudas sadalei dažādos laikposmos. Tajā var iekļaut minimālu savstarpējā savienojuma jaudu ikdienas vai diennakts piešķīrumu rezervi. Šādu piešķīrumu struktūru pārskata atbildīgās reglamentācijas iestādes. Izstrādājot savus priekšlikumus, PSO ievēro:

2.7. Jaudu piešķiršanā nedrīkst diskriminēt tirgus dalībniekus, kas izmanto savas tiesības slēgt divpusējus piegāžu līgumus, vai piedalīties enerģijas pārdošanas izsolēs. Piedāvājumi ar tiešu vai netiešu augstāko vērtību attiecīgajā laikposmā ir apmierināmi.

2.8. Reģionos, kuros ir labi attīstīti finanšu termiņdarījumi elektroenerģijas tirgos un kur tie ir bijuši efektīvi, visas starpvalstu savienojuma jaudas var piešķirt netiešu izsoļu veidā.

2.9. Rezerves cenas jaudu piešķiršanas metodēs, ko nosaka šīs regulas 7. pantā paredzētais izņēmums, ir pieļaujamas vienīgi jauniem pieslēguma mezglu īpašniekiem, kas gūst labumu no tā.

2.10. Principā visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem ir atļauts piedalīties sadales procesā bez ierobežojumiem. Lai izvairītos no problēmu radīšanas vai saasināšanas jebkuram tirgus dalībniekam saistībā ar tā dominējošā stāvokļa iespējamu izmantošanu tirgū, atbilstīgās pārvaldes un/vai konkurences uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā drīkst uzlikt vispārīgus ierobežojumus vai ierobežojumus konkrētām kompānijām sakarā ar dominējošo stāvokli tirgū.

2.11. Tirgus dalībniekiem precīzi jāpaziņo PSO par piešķirtās jaudas izmantošanu līdz konkrētam termiņam katrā laikposmā. Termiņu nosaka tādējādi, ka PSO neizmantoto jaudu var paredzēt piešķiršanai citiem tirgus dalībniekiem nākamajā laikposmā, ieskaitot diennakts jaudu sadalījumu.

2.12. Jaudas var brīvi tirgot sekundārā tirgū, ja PSO ir savlaicīgi saņēmusi informāciju par to. Ja PSO atsakās veikt jebkādu sekundāru tirdzniecības darījumu (transakciju), tam skaidri un nepārprotami par to jāinformē visus tirgus dalībniekus un jāpaziņo par to pārvaldes iestādei.

2.13. Finanšu sekas pienākumu neievērošanai saistībā ar jaudu piešķiršanu tiek attiecinātas tiem, kas vainojami par šo pienākumu neievērošanu. Ja tirgus dalībnieki neizmanto jaudas, kuras tie ir apņēmušies izmantot, vai gadījumos, ja konkrēti iegādātās jaudas netiek pārdotas sekundārā tirgū vai savlaicīgi netiek atdotas, tie zaudē tiesības uz šādām jaudām un maksā ar attiecīgajām izmaksām samērojamus sodus. Jebkuriem ar izmaksām samērojamiem soda maksājumiem par jaudu neizmantošanu jābūt attaisnojamiem un atbilstīgiem. Tāpat, ja PSO neizpilda savus pienākumus, tam ir jākompensē tirgus dalībniekiem jaudu izmantošanas tiesību zaudējums. Šim nolūkam neņem vērā nekādus sekojošos zaudējumus. Attiecībā uz finanšu sekām galvenos principus un metodes atbildības noteikšanai, kas iestājas pienākumu neizpildīšanas rezultātā, savlaicīgi nosaka un pārskata atbilstīgās valsts pārvaldes iestādes.

3.1. Jaudas piešķiršana starpvalstu savienojuma vietā jākoordinē un jāīsteno, izmantojot iesaistīto PSO parastās piešķiršanas procedūras. Ja komerciālā apmaiņa starp divām valstīm (PSO līmenī) var ievērojami ietekmēt fiziskās plūsmas nosacījumus jebkurā trešā valstī (arī PSO), tad sastrēgumu pārvaldības metodes koordinē starp visiem iesaistītajiem PSO, izmantojot kopīgu sastrēgumu pārvaldības procedūru. Valstu pārvaldes iestādes un PSO nodrošina, ka vienpusēji netiek radīta neviena sastrēgumu pārvaldības metode, kurai ir ievērojama ietekme uz fizisko elektroenerģijas plūsmu citos tīklos.

3.2. Kopēja koordinēta sastrēgumu pārvaldības metode un jaudu piešķiršanas procedūra tirgum vismaz reizi gadā, mēnesī un dienu iepriekš starp valstī atbilstīgajos reģionos tiks pielietota ne vēlāk kā no 2007. gada 1. janvāra:

Savienojumam starp valstīm, kas ietilpst vairāk nekā vienā reģionā, izmantotās sastrēgumu pārvaldības metodes var būt vairākas, tādējādi nodrošinot savietojamību ar metodēm, ko izmanto citos reģionos, kuros šīs valstis ietilpst. Šādos gadījumos iesaistītie PSO ierosina metodi, ko pārskata attiecīgās pārvaldes iestādes.

3.3. Reģioni, kas minēti 2. punkta 8. apakšpunktā, visas starpvalstu savienojuma jaudas var sadalīt piešķīrumos nākamajai dienai.

3.4. Visos šajos septiņos reģionos jādefinē savietojamas sastrēgumu pārvaldības procedūras, ņemot vērā patiesi integrēta Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgus veidošanas perspektīvu. Tirgus dalībniekiem nedrīkst rasties ierobežojumi nesavietojamu reģionālo sistēmu dēļ.

3.5. Lai veicinātu godīgu un efektīvu konkurenci un pārrobežu tirdzniecību, PSO darbības koordinācijā iepriekš 3.2. punktā noteiktajos reģionos jāiekļauj visi posmi no jaudu aprēķina un piešķīrumu optimizācijas līdz drošai tīklu ekspluatācijai, precīzi sadalot pienākumus un atbildību. Šāda koordinācija jo īpaši ietver:

3.6. Koordinācijā arī paredz informācijas apmaiņu starp PSO. Informācijas apmaiņas veids, laiks un biežums jāsaskaņo ar 3.5. punktā minētajām darbībām un elektroenerģijas tirgu funkcionēšanu. Informācijas apmaiņa ļaus PSO īpaši izstrādāt labākās iespējamās prognozes par situāciju visā tīklā, lai novērtētu plūsmas savos tīklos un iespējamās starpsavienojumu jaudas. Ikviens PSO, kas vāc informāciju citu PSO labā, nodod līdzdalībniekiem datu vākšanas rezultātus.

4.1. Iespējamo pārvades jaudu piešķiršana notiek labu laiku iepriekš. Pirms katra šāda piešķīruma iesaistītie PSO kopīgi dara zināmu piešķiramās jaudas apjomu, vajadzības gadījumā ņemot vērā jaudas, kas ir atbrīvojušās jebkādu stabilu pārneses tiesību rezultātā un, ja, nepieciešams, ar to saistītus kopdaudzumus, uzrādot arī laikposmus, kuros jauda būs samazināta vai nebūs pieejama (piemēram, apkopes pasākumu gadījumā).

4.2. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, pārvades tiesību noteikšana notiek labu laiku iepriekš pirms visu atbilstīgo organizēto tirgu sanāksmēm un pirms informācijas sniegšanas par jaudām, kas tiks piešķirtas nākamās dienas vai vairākkārtēju diennakts piešķīrumu mehānismu ietvaros. Pārvades tiesību piešķiršana pretējā virzienā tiek summēta, lai efektīvi izmantotu pieslēguma mezglu.

4.3. Secīgie vairākkārtējie pieejamās pārvades jaudas diennakts piešķīrumi D dienai notiek D-1 un D dienā, pēc saskaņā ar sniegtajiem norādītajiem vai nākamās dienas faktiskajiem ražošanas grafikiem.

4.4. Sagatavojot nākamās dienas darbības tīklā, PSO apmainās ar informāciju ar kaimiņos esošajiem PSO, ieskaitot to prognozes par tīkla topoloģiju, ražošanas vienību pieejamību un ģenerācijas vienību ražošanas apjoma prognozi un plūsmu noslodzi, lai optimizētu visa tīkla izmantošanu ar ekspluatācijas pasākumiem, kas atbilst drošas tīkla darbības noteikumiem.

5.1. PSO publicē visus atbilstīgos datus, kas saistāmi ar tīkla pieejamību, piekļūšanu tīkliem un to izmantošanu, ieskaitot ziņojumus par to, kur un kāpēc rodas sastrēgums, sastrēguma likvidēšanā izmantojamās metodes un plānus sastrēgumu turpmākai pārvaldībai.

5.2. PSO publicē vispārēju apskatu par sastrēgumu pārvaldības metodēm, ko izmanto atšķirīgos apstākļos, lai pilnīgāk izmantotu tirgū pieejamās jaudas, un vispārēju shēmu pieslēguma mezglu jaudas aprēķiniem dažādos laikposmos, kas pamatoti uz tīkla elektriskajām un fizikālajām īpatnībām. Šāda shēma jāpārskata attiecīgo dalībvalstu regulatoriem.

5.3. Izmantojamās sastrēgumu pārvaldības un jaudu piešķiršanas procedūras, kopā ar laikposmiem un procedūrām, ko izmanto jaudu pieprasījumos, piedāvāto produktu aprakstu un PSO un jaudu ieguvušās kompānijas pienākumus un tiesības, ieskaitot atbildību, kas rodas nepildot pienākumus, PSO sīki apraksta un padara plaši pieejamus visiem potenciāliem tīkla lietotājiem.

5.4. PSO publicēta un atklāti un publiski pieejama dokumenta neatņemama sastāvdaļa ir ekspluatācijas un plānošanas drošības pasākumu apraksts. Arī šis dokuments jāpārskata valstu pārvaldes iestādēs.

5.5. PSO sniedz visus atbilstīgos datus par pārrobežu tirdzniecību, pamatojoties uz labākajām iespējamām prognozēm. Lai šo pienākumu izpildītu, iesaistītie tirgus dalībnieki PSO sniedz attiecīgos datus. Veidu, kādā šāda informācija tiek publiskota, pārskata pārvaldes iestādes. PSO obligāti publisko:

5.6. Visai atbilstīgajai informācijai jābūt pieejamai tirgū savlaicīgi, lai to apspriestu sarunās par visiem darījumiem (piemēram, par laiku sarunām par gada piegāžu līgumiem rūpnieciskajiem patērētājiem vai par laiku, kad jāiesniedz priekšlikumi organizētajos tirgos).

5.7. PSO publisko atbilstīgo informāciju par pieprasījuma prognozēm un elektroenerģijas ražošanu 5. punkta 5. apakšpunktā un 5. punkta 6. apakšpunktā minētajos laikposmos. PSO arī publisko atbilstīgu informāciju, kas vajadzīga līdzsvarojošajam pārrobežu tirgum.

5.8. Kad publisko prognozes, publisko arī ex-post informāciju par prognozes īstenotajām vērtībām, ko jāveic nākamajā laikposmā pēc prognozes beigu termiņa vai vismaz nākamajā dienā (D+1).

5.9. Visa PSO publicētā informācija ir brīvi pieejama viegli piekļūstamā veidā. Visiem datiem arī jābūt pieejamiem, izmantojot atbilstīgus un standartizētus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas jānosaka ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem. Šajos datos jāiekļauj informācija par iepriekšējiem laika periodiem vismaz divu gadu garumā, lai šādu informāciju varētu saņemt arī jaunpienācēji tirgū.

5.10. PSO regulāri apmainās ar pietiekami precīzu tīkla un plūsmas noslodzes datu kopām, lai sekmētu plūsmas noslodzes aprēķinus katram PSO tā konkrētajā teritorijā. Šo pašu datu kopu pēc attiecīga pieprasījuma dara zināmu pārvaldes iestādēm un Eiropas Komisijai. Pārvaldes iestādes un Eiropas Komisija nodrošina šīs informācijas kopuma konfidencialitāti gan pašas, gan arī attiecībā uz jebkuru konsultāciju iestādi, kas uz šo datu pamata veic to analītisku apstrādi.

6.1. Sastrēgumu pārvaldības procedūrās, kas saistītas ar iepriekš noteiktu laikposmu, ienākumi var rasties vienīgi sastrēguma rašanās gadījumā attiecīgajā laikposmā, atskaitot gadījumus, kad tiek izveidoti jauni pieslēguma mezgli, kuriem atvieglojumus paredz regulas 7. pantā minētie izņēmumi. Šo ieņēmumu sadales mehānismu pārskata pārvaldes iestādes, un tas nedz izkropļo piešķiršanas mehānismu par labu kādai jaudu vai enerģiju pieprasošai pusei, nedz arī rada šķēršļus sastrēgumu mazināšanai.

6.2. Valstu pārvaldes iestādes ir atklātas attiecībā uz starpvalstu savienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā radušos ieņēmumu izmantošanu.

6.3. Ieņēmumus par sastrēgumiem sadala starp attiecīgiem PSO atbilstoši kritērijiem, par kuriem vienojušies atbilstošie PSO, un kurus pārskata atbilstīgās pārvaldes iestādes.

6.4. PSO savlaicīgi nosaka, kādiem mērķiem izmantos sastrēgumu radītos ienākumus, ko tie varētu iegūt, un ziņo par šo ienākumu faktisko izmantošanu. Pārvaldes iestādes pārbauda, vai tāds izmantojums atbilst šai regulai un pamatnostādnēm un vai kopējā sastrēgumu radīto ienākumu summa, kas radusies pieslēgumu jaudu piešķiršanas rezultātā, tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim regulas 6. panta 6. punktā aprakstītajiem mērķiem.

6.5. Katru gadu un līdz katra gada 31. jūlijam pārvaldes iestādes publisko ziņojumu, kurā uzrāda ieņēmumus, kas saņemti 12 mēnešu posmā līdz tā paša gada 30. jūnijam, kā arī attiecīgo ieņēmumu izmantojumu, tajā pašā laikā apstiprinot, ka izmantojums atbilst esošās regulas un pamatnostādņu prasībām un ka kopējā sastrēgumu ienākumu radītā summa tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim paredzētajiem mērķiem.

6.6. Sastrēgumu radīto ienākumu izmantošanu ieguldījumiem, lai uzturētu vai palielinātu pieslēgumu jaudas, būtu vēlams paredzēt konkrētiem iepriekš noteiktiem projektiem, kas dod savu ieguldījumu esošo un ar to saistīto sastrēgumu mazināšanā un kurus arī var īstenot saprātīgā laikposmā, īpaši ņemot vērā apstiprināšanas procesu.