Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02003R1228-20061201

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (Dokuments attiecas uz EEZ)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1228/2006-12-01

2003R1228 — LV — 01.12.2006 — 002.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1228/2003

(2003. gada 26. jūnijs)

par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 176, 15.7.2003, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1223/2004 (2004. gada 28. jūnijs),

  L 233

3

2.7.2004

►M2

KOMISIJAS LĒMUMS (2006. gada 9. novembris),

  L 312

59

11.11.2006




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1228/2003

(2003. gada 26. jūnijs)

par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)



EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 2 ),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma ( 3 ) 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/92/EK (1996. gada 19. decembris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ( 4 ) bija svarīgs posms virzībā uz elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidošanu.

(2)

Eiropas Padome tās sanāksmes laikā Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā aicināja darboties ātrāk, lai izveidotu iekšējo tirgu gan elektroenerģijas, gan arī gāzes nozarē un paātrinātu liberalizāciju šajās nozarēs ar mērķi izveidot pilnībā funkcionējošu iekšējo tirgu šajās jomās.

(3)

Reāla iekšējā elektroenerģijas tirgus izveidošana, kas pašreiz ir mazāk attīstīts salīdzinājumā ar citām ekonomikas nozarēm, jāveicina, intensificējot elektroenerģijas tirdzniecību.

(4)

Attiecībā uz pārrobežu tarifikāciju un pieejamo starpsavienojuma jaudu piešķiršanu jāievieš godīgi, izmaksas atspoguļojoši, caurspīdīgi un tieši piemērojami noteikumi, ņemot vērā salīdzinājumu starp efektīviem tīkla operatoriem no strukturāli salīdzināmām teritorijām un papildinot Direktīvu 96/92/EK, lai pārrobežu darījumu nolūkā nodrošinātu efektīvu pieeju pārvades sistēmām.

(5)

2000. gada 30. maijā Energoapgādes regulēšanas padome savos secinājumos aicināja Komisiju, dalībvalstis un valstu pārvaldes iestādes nodrošināt sastrēgumu pārvaldības pasākumu savlaicīgu ieviešanu un, saistībā ar Eiropas Pārvades sistēmas operatoriem (ETSO), ātri ieviest stabilu ilgtermiņa tarifikācijas sistēmu, kas sniedz attiecīgus izmaksu sadales signālus tirgus dalībniekiem.

(6)

Eiropas Parlaments 2000. gada 6. jūlija Rezolūcijā par Komisijas otro ziņojumu par enerģijas tirgu liberalizāciju aicināja ieviest nosacījumus par tīklu lietošanu dalībvalstīs, kas netraucē elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, un aicināja Komisiju iesniegt īpašus priekšlikumus, kas vērsti uz visu esošo šķēršļu novēršanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

(7)

Svarīgi, ka trešās valstis, kas veido daļu no Eiropas elektroenerģijas sistēmas, ievēro noteikumus, kas sniegti šajā regulā, un pamatnostādnes, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu, lai paaugstinātu iekšējā tirgus darbības efektivitāti.

(8)

Šai regulai jāievieš pamatprincipi attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, tajā pat laikā nodrošinot pamatnostādņu pieņemšanu, kurās ir sīki izstrādāti turpmākie būtiskie principi un metodes, lai ļautu ātri pielāgoties izmaiņām apstākļos.

(9)

Pārvadot elektroenerģijas pārrobežu plūsmas savos elektrotīklos, rodas izmaksas, par kurām atvērtā, konkurējošā tirgū pārvades sistēmu operatoriem jāsaņem kompensācija no to pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās rodas šīs pārrobežu elektroenerģijas plūsmas un kuru sistēmās šīs plūsmas beidzas.

(10)

Maksājumi un ieņēmumi, kas rodas kompensēšanas starp pārvades sistēmu operatoriem rezultātā, jāņem vērā tad, kad nosaka valstu tīklu tarifus.

(11)

Faktiskais daudzums, kas jāmaksā par pārrobežu piekļuvi pārvades sistēmai, var būtiski atšķirties atkarībā no iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem, kā arī, atšķiroties dalībvalstīs piemērojamajām tarifikācijas sistēmām. Tādēļ ir vajadzīgs konkrēts saskaņošanas līmenis, lai izvairītos no tirdzniecības izkropļojumiem.

(12)

Būtu vajadzīga piemērota ilgtermiņa novietojumsignālu sistēma, kuras pamatā ir princips, ka elektrotīkla pieejas maksu līmenim jāatspoguļo līdzsvars starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu attiecīgajā reģionā, pamatojoties uz elektrotīkla pieejas maksu diferenciāciju starp ražotājiem un/vai patērētājiem.

(13)

Nebūtu vēlams piemērot ar attālumu saistītos tarifus vai, ja ir atbilstoši novietojumsignāli, īpašu tarifu, kas jāmaksā tikai eksportētājiem vai importētājiem papildus vispārējai maksai par pieeju valsts elektrotīklam.

(14)

Nosacījums efektīvai konkurencei iekšējā tirgū ir nediskriminējoši un caurspīdīgi maksājumi par tīkla lietošanu, ieskaitot savienojošās elektrolīnijas pārvades sistēmā. Šo elektrolīniju pieejamās jaudas jānosaka to maksimālajos līmeņos, kas atbilst drošas tīkla darbības standartiem.

(15)

Jāizvairās no konkurences izkropļošanas, kas rodas, dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem lietojot atšķirīgus drošības, darbības un plānošanas standartus. Turklāt jānodrošina caurspīdīgums tirgus dalībniekiem attiecībā uz pieejamajām pārvades jaudām un drošības, darbības un plānošanas standartiem, kas ietekmē pieejamās pārvades jaudas.

(16)

Jābūt noteikumiem par to ieņēmumu izlietojumu, kurus gūst no sastrēgumu pārvaldības procedūrām, ja vien attiecīgā starpsavienojuma īpatnības nepamato atbrīvojumu no šiem noteikumiem.

(17)

Jābūt iespējai risināt sastrēgumu problēmas dažādos veidos tiktāl, ciktāl izmantotās metodes sniedz pareizus ekonomiskos signālus pārvades sistēmu operatoriem un tirgus dalībniekiem un ir balstītas uz tirgus mehānismiem.

(18)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus sekmīgu darbību, jāizveido noteikums par procedūrām, kas ļauj Komisijai pieņemt lēmumus un pamatnostādnes arī attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu tajā pat laikā, ja vajadzīgs, nodrošinot dalībvalstu pārvaldes iestāžu iesaistīšanu šajā procesā caur to Eiropas asociāciju. Pārvaldes iestādēm kopā ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm ir liela nozīme iekšējā elektroenerģijas tirgus pareizā darbībā.

(19)

Dalībvalstīm un kompetentajām valstu iestādēm jāiesniedz attiecīgā informācija Komisijai. Komisijai šāda informācija jāapstrādā konfidenciāli. Ja vajadzīgs, Komisijai jābūt iespējai pieprasīt būtisko informāciju tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem ar noteikumu, ka ir informētas kompetentās valstu iestādes.

(20)

Valstu pārvaldes iestādēm jānodrošina atbilstība noteikumiem, kas minēti šajā regulā, un pamatnostādnēm, kas pieņemtas, pamatojoties uz šo regulu.

(21)

Dalībvalstīm jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem.

(22)

Piedāvātās rīcības mērķi, tas ir, saskaņotas sistēmas izveidošana attiecībā uz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, dalībvalstis nevar sasniegt un minētās rīcības mēroga un seku dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(23)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 5 ),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šīs regulas mērķis ir noteikt taisnīgus noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, tādējādi veicinot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū un ņemot vērā valstu un reģionālo tirgu īpatnības. Tas nozīmēs kompensācijas mehānisma par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām izveidi un saskaņotu principu noteikšanu par elektroenerģijas pārrobežu pārvades maksām un valstu pārvades tīklu starpsavienojuma pieejamo jaudu piešķiršanu.

2. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā lieto definīcijas, kas minētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK ( 6 ) atcelšanu, izņemot “starpsavienojuma” definīciju, kuru aizstāj ar šo:

“starpsavienojums”ir pārvades līnija, kas šķērso vai izplešas pāri robežai starp dalībvalstīm un kas savieno dalībvalstu pārvades sistēmas;

2.  Spēkā ir arī šādas definīcijas:

a)

“pārvaldes iestādes”ir pārvaldes iestādes, kas minētas Direktīvas 2003/54/EK 23. panta 1. punktā;

b)

“pārrobežu elektroenerģijas plūsma”ir fiziska elektroenerģijas plūsma dalībvalsts pārvades tīklā, kas rodas ārpus minētās dalībvalsts esošu ražotāju un/vai patērētāju darbības ietekmes uz šīs valsts pārvades tīklu rezultātā. Ja divu vai vairāku dalībvalstu pārvades tīkli pilnībā vai daļēji veido daļu no vienota kontroles bloka, tad tikai 3. pantā minētā kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem nolūkā, kontroles bloku kā vienu veselu uzskata par tādu, kas veido daļu no vienas konkrētās dalībvalsts pārvades tīkliem, lai izvairītos no elektroenerģijas plūsmām kontroles blokos, kuras uzskatāmas par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un rada iemeslu izmaksāt kompensācijas atbilstoši 3. pantam. Attiecīgo dalībvalstu pārvaldes iestādes var izlemt, kurā no konkrētajām dalībvalstīm šis kontroles bloks kā viens vesels ir uzskatāms par tādu, kas veido daļu no tās pārvades tīkliem;

c)

“sastrēgums”ir situācija, kurā starpsavienojums, kas savieno valsts(–u) pārvades tīklus, nevar pārvadīt visas fiziskās elektroenerģijas plūsmas, kas rodas tirgus dalībnieku pieprasītās starptautiskās tirdzniecības rezultātā, jo nepietiek jaudu attiecīgajos starpsavienojumos un/vai valstu pārvades sistēmās;

d)

“deklarētais eksports”ir elektroenerģijas nosūtīšana vienā dalībvalstī, pamatojoties uz līguma pamatnoteikumiem par to, ka vienlaicīga atbilstoša elektroenerģijas saņemšana (“deklarētais imports”) notiks citā dalībvalstī vai trešā valstī;

e)

“deklarētais tranzīts”ir gadījums, kurā notiek elektroenerģijas “deklarētais eksports” un kurā darījumā norādītais ceļš iet caur valsti, kurā nenotiek ne elektroenerģijas nosūtīšana, ne arī vienlaicīga atbilstoša tās saņemšana;

f)

“deklarētais imports”ir elektroenerģijas saņemšana dalībvalstī vai trešā valstī vienlaicīgi ar elektroenerģijas nosūtīšanu (“deklarēto eksportu”) citā dalībvalstī;

g)

“jauns starpsavienojums”ir starpsavienojums, kas nav pabeigts līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

3. pants

Kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem

1.  Pārvades sistēmu operatori saņem kompensāciju par izmaksām, kas radušās, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas pa to tīkliem.

2.  Kompensāciju, kas minēta 1. punktā, izmaksā to valstu pārvades sistēmu operatori, kurās rodas pārrobežu plūsmas, un to pārvades sistēmu operatori, kurās šīs pārrobežu plūsmas tiek saņemtas.

3.  Kompensāciju maksājumus veic regulāri par konkrēto laikposmu pagātnē. Ja vajadzīgs, veic izmaksāto kompensāciju ex–post grozījumus, lai atspoguļotu faktiskās radušās izmaksas.

Pirmo laika periodu, par kuru veic kompensācijas maksājumus, nosaka pamatnostādnēs, kas minētas 8. pantā.

4.  Saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija izlemj par izmaksājamo kompensācijas maksājumu apjomiem.

5.  Pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un tādu pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu, kas apzīmētas kā radušās un/vai saņemtas valstu pārvades sistēmās, nosaka, pamatojoties uz elektroenerģijas fiziskajām plūsmām, kas faktiski izmērītas konkrētajā laikposmā.

6.  Izmaksas, kas radušās pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, nosaka, pamatojoties uz progresīvām ilgtermiņa vidējām pieaugošajām izmaksām, ņemot vērā zudumus, ieguldījumus jaunā infrastruktūrā, un attiecīgu esošās infrastruktūras izmaksu proporciju, ciktāl infrastruktūru lieto elektroenerģijas pārrobežu plūsmu pārvadei, jo īpaši ņemot vērā vajadzību garantēt piegādes drošību. Nosakot radušās izmaksas, lieto atzītas standarta izmaksu aprēķināšanas metodes. Ņem vērā peļņu, ko tīkls gūst, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, lai samazinātu saņemto kompensāciju.

4. pants

Maksas par pieeju tīkliem

1.  Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par pieeju tīkliem, ir pārredzamas, tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl tās atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām, un kuras ir piemērotas nediskriminējošā veidā. Šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

2.  Ražotājiem un patērētājiem (“slodzei”) var prasīt maksu par pieeju tīkliem. Tīklu piekļuves maksu, ko sedz ražotāji, kopējā apjoma daļa atbilstoši vajadzībai nodrošināt atbilstošus un efektīvus novietojumsignālus, ir mazāka par to maksājumu daļu, ko sedz patērētāji. Ja vajadzīgs, ražotājiem un/vai patērētājiem piemēroto tarifu līmenis nodrošina novietojumsignālus Eiropas līmenī, un ņem vērā tīkla zudumu un izraisīto sastrēgumu apjomu, un ieguldījumu infrastruktūrā izmaksas. Tas neliedz dalībvalstīm sniegt novietojumsignālus to teritorijā vai piemērot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīkla pieejas maksas, kuras sedz patērētāji (“slodze”), ir vienādas visā to teritorijā.

3.  Nosakot maksas par pieeju elektrotīklam, ņem vērā turpmāk minēto:

 maksājumus un ieņēmumus, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem;

 faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem laika posmiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem laika posmiem.

4.  Atbilstoši 2. punktam pieņemot, ka pastāv atbilstoši un efektīvi novietojumsignāli, ražotājiem un patērētājiem piemērotās maksas par pieeju elektrotīkliem piemēro neatkarīgi no elektroenerģijas nosūtīšanas galamērķa un izcelsmes valstīm, kā noteikts saskaņā ar attiecīgo komerciālo vienošanos. Tas neierobežo maksas par deklarēto eksportu un importu, kas rodas sastrēgumu pārvaldības rezultātā, kura minēta 6. pantā.

5.  Nepastāv īpaša tīkla maksa par atsevišķiem darījumiem deklarēto elektroenerģijas tranzītu gadījumā.

5. pants

Informācijas par starpsavienojumu jaudām sniegšana

1.  Pārvades sistēmu operatori ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai nodrošinātu tīklu drošību sastrēgumu pārvaldības kontekstā.

2.  Drošības, darbības un plānošanas standartus, kurus lieto pārvades sistēmu operatori, dara zināmus atklātībai. Publicētajā informācijā iekļauj vispārējo shēmu kopējās pārvades jaudas un maksimāli pieļaujamās strāvas lieluma aprēķināšanai, kas pamatota uz tīkla elektriskajiem un fizikālajiem rādītājiem. Šādas shēmas nodod apstiprināšanai pārvaldes iestādēs.

3.  Pārvades sistēmu operatori publicē pieejamās pārvades jaudas aprēķinus par katru dienu, norādot ikvienu pieejamo pārvades jaudu, kas jau ir rezervēta. Šīs publikācijas sagatavo norādītajos intervālos pirms elektroenerģijas transportēšanas dienas un tajos jebkurā gadījumā iekļauj aprēķinus par nākošo nedēļu un mēnesi, kā arī pieejamās jaudas paredzētās drošības kvantitatīvo norādi.

6. pants

Sastrēgumu pārvaldības vispārīgie principi

1.  Elektrotīklu sastrēgumu problēmas risina ar nediskriminējošiem, uz tirgu balstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu sastrēgumu problēmas vispirms risina ar metodēm, kas nav balstītas uz darījumiem, t.i., metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem.

2.  Darījumu ierobežošanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama atkārtota nosūtīšana vai prečmaiņas tirdzniecība. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējošā veidā.

Izņemot force–majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir tikušas piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu ierobežošanas gadījumu.

3.  Starpsavienojumu un/vai pārvades tīklu maksimālā jauda, kas ietekmē pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ir pieejama tirgus dalībniekiem, ievērojot droša tīkla darbības standartus.

4.  Tirgus dalībnieki informē attiecīgos pārvades sistēmu operatorus savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda par to, vai viņi plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, nodod tirgū atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

5.  Pārvades sistēmu operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējā virzienā pa noslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu tā jaudu. Pilnībā ņemot vērā elektrotīklu drošību, nekādā ziņā nedrīkst noraidīt darījumus, kas samazina sastrēgumu.

6.  Visus ienākumus, kas rodas starpsavienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem nolūkiem:

a) piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai;

b) ieguldījumiem tīklos, ar kuriem uztur vai palielina starpsavienojumu jaudas;

c) kā ienākumu, kas pārvaldes iestādēm jāņem vērā, kad tās apstiprina metodi tīklu tarifu aprēķināšanai un/vai novērtē, vai tarifos ir jāveic izmaiņas.

7. pants

Jauni starpsavienojumi

1.  Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus var atbrīvot no noteikumiem, kas minēti šīs regulas 6. panta 6. punktā un Direktīvas 2003/54/EK 20. pantā un 23. panta 2., 3. un 4. punktā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

a) ieguldījumiem jāveicina konkurence elektroenerģijas piegādē;

b) riska līmenis, kas saistīts ar ieguldījumiem, ir tik liels, ka ieguldījums var nenotikt, ja vien netiek piešķirts atbrīvojums;

c) starpsavienojumam jābūt fiziskas vai juridiskas personas valdījumā, kas ir vismaz juridiskā veidā neatkarīga no pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās minētais starpsavienojums tiks ierīkots;

d) maksu iekasē no minētā starpsavienojuma lietotājiem;

e) kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta Direktīvas 96/92/EK 19. pantā, neviena to maksājumu komponente, kas veikti par pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, kuras savieno starpsavienojums, nav tikusi izlietota kapitāla vai starpsavienojuma darbības izmaksu daļas segšanai;

f) atbrīvojums nekaitē konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētas sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienojums.

2.  Izņēmuma gadījumos 1. punktu piemēro arī maiņstrāvas starpsavienojumiem ar noteikumu, ka attiecīgā ieguldījuma izmaksas un riski ir īpaši augsti, salīdzinot ar izmaksām un riskiem, kas parasti rodas, kad savieno divas blakus esošas valsts pārvades sistēmas ar maiņstrāvas starpsavienojumu.

3.  Šī panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ir ievērojams jaudas pieaugums esošajos starpsavienojumus.

4.  

a) Pārvaldes iestāde katrā atsevišķā gadījumā var izlemt par atbrīvojumu, kas minēts 1. un 2. punktā. Tomēr dalībvalstis var paredzēt, ka pārvaldes iestādes oficiāla lēmuma gadījumā iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei savu atzinumu par pieprasījumu pēc atbrīvojuma. Šo atzinumu publicē kopā ar lēmumu;

b) 

i) atbrīvojums var attiekties uz visu vai daļu no jaunā starpsavienojuma jaudas, vai esošā starpsavienojuma jaudas, kura ir būtiski palielināta;

ii) izlemjot par atbrīvojuma piešķiršanu, katrā atsevišķā gadījumā izskata vajadzību ieviest nosacījumus, kas attiecas uz atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu pieeju starpsavienojumam;

iii) izlemjot par i) un ii) daļā minētajiem nosacījumiem, jo īpaši ņem vērā papildus būvējamo jaudu, paredzamo projekta pabeigšanas termiņu un apstākļus konkrētajā valstī;

c) piešķirot atbrīvojumu, attiecīgā iestāde var apstiprināt vai pieņemt noteikumus un/vai mehānismus par jaudas piešķiršanu un pārvaldīšanu;

d) lēmumu par atbrīvojumu, ieskaitot visus nosacījumus, kas minēti b) apakšpunktā, pienācīgi pamato un publicē;

e) visus lēmumus par atbrīvojumiem pieņem pēc apspriešanās ar citām attiecīgajām dalībvalstīm vai pārvaldes iestādēm.

5.  Lēmumu par atbrīvojumu kompetentā iestāde tūlīt paziņo Komisijai kopā ar visu informāciju, kas būtiska lēmumam. Šo informāciju Komisijai var iesniegt apkopotā veidā, lai Komisija varētu pieņemt pamatotu lēmumu.

Šajā informācijā jo īpaši ir:

 sīki izstrādāti iemesli, uz kuru pamata pārvaldes iestāde vai dalībvalsts piešķīra atbrīvojumu, ieskaitot finanšu informāciju, kas pamato vajadzību pēc atbrīvojuma,

 veiktā analīze par to ietekmi uz konkurenci un iekšējā elektroenerģijas tirgus efektīvu darbību, kas rodas pēc atbrīvojuma piešķiršanas,

 pamatojums attiecībā uz laika periodu un konkrētā starpsavienojuma kopējās jaudas daļu, par kuru tika piešķirts atbrīvojums,

 apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm vai pārvaldes iestādēm rezultāts.

Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija var pieprasīt, lai attiecīgā pārvaldes iestāde vai dalībvalsts groza vai atceļ lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Divu mēnešu periodu var pagarināt ar vienu papildu mēnesi, ja Komisija pieprasa papildu informāciju.

Ja attiecīgā pārvaldes iestāde vai dalībvalsts neizpilda pieprasījumu četru nedēļu laikā, galīgo lēmumu pieņem atbilstoši 13. panta 3. punktā minētajai procedūrai.

Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.

8. pants

Pamatnostādnes

1.  Ja vajadzīgs, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem un groza pamatnostādnes jautājumos, kuri ir uzskaitīti 2. un 3. punktā un attiecas uz kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem, atbilstoši principiem, kas noteikti 3. un 4. pantā. Pieņemot šīs pamatnostādnes pirmoreiz, Komisija nodrošina, ka tās vienā pasākumu projektā ietver vismaz tos jautājumus, kas minēti 2. punkta a) un d) apakšpunktā un 3. punktā.

2.  Pamatnostādnēs norāda:

a) informāciju par procedūru to pārvades sistēmu operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valstu pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kuru sistēmās beidzas šīs plūsmas atbilstoši 3. panta 2. punktam;

b) informāciju par maksājumu procedūru, kas jāievēro, tostarp pirmā laika posma noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, atbilstoši 3. panta 3. punkta otrajai daļai;

c) informāciju par metodēm, kuras lieto to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu noteikšanai, par kurām atbilstoši 3. pantam ir jāizmaksā kompensācija, pēc to daudzuma un veida, un šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu apzīmēšanai pēc tā, vai tās rodas un/vai beidzas atsevišķo dalībvalstu pārvades sistēmās atbilstoši 3. panta 5. punktam;

d) informāciju par metodi, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un peļņu, kas radusies pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, atbilstoši 3. panta 6. punktam;

e) informāciju par elektroenerģijas plūsmu apstrādi, kas sākas vai beidzas valstīs ārpus Eiropas ekonomikas zonas, kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoru kontekstā;

f) valstu sistēmu piedalīšanos, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 3. pantam.

3.  Pamatnostādnes nosaka arī turpmākus atbilstošus noteikumus par pamatprincipu progresīvu saskaņošanu, lai noteiktu maksas, kas piemērojamas ražotājiem un patērētājiem (slodzei) saskaņā ar valstu tarifu sistēmām, ieskaitot kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem atspoguļošanu valstu tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu, atbilstoši 4. pantā noteiktajiem principiem.

Pamatnostādnēs ir noteikums par atbilstošiem un efektīviem saskaņotiem novietojumsignāliem Eiropas līmenī.

Ikviena saskaņošana šajā sakarā nekavē dalībvalstis no mehānismu piemērošanas, lai nodrošinātu, ka tīklu pieejas maksas, kuras sedz patērētāji (slodze), ir salīdzināmas visā to teritorijā.

4.  Ja vajadzīgs, Komisija, rīkojoties atbilstoši procedūrai, kas minēta 13. panta 2. punktā, groza pamatnostādnes par starpsavienojumu starp valstu sistēmām pieejamās pārvades jaudas piešķiršanu un pārvaldīšanu, kā noteikts pielikumā, atbilstoši principiem, kas noteikti 5. un 6. pantā, jo īpaši, lai iekļautu sīki izstrādātas pamatnostādnes par visām jaudas piešķiršanas metodēm, kas piemērotas praksē, un lai nodrošinātu, ka sastrēgumu pārvaldības mehānismi attīstās veidā, kas saderīgs ar iekšējā tirgus mērķiem. Ja vajadzīgs, šādu grozījumu laikā nosaka kopīgus noteikumus par minimālajiem drošību un darbības standartiem tīkla darbībai un lietošanai, kas minēts 5. panta 2. punktā.

Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija pārliecinās, ka tie nodrošina mazāko saskaņošanas līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

Pieņemot vai grozot pamatnostādnes, Komisija norāda, kādas darbības tā ir veikusi attiecībā uz trešo valstu, kuras veido daļu no Eiropas elektroenerģijas sistēmas, noteikumu atbilstību konkrētajām pamatnostādnēm.

9. pants

Pārvaldes iestādes

Pārvaldes iestādes, veicot savus pienākumus, nodrošina atbilstību šai regulai un pamatnostādnēm, kas pieņemtas atbilstoši 8. pantam. Tās sadarbojas viena ar otru un ar Komisiju, ja tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai.

10. pants

Informācijas sniegšana un konfidencialitāte

1.  Dalībvalstis un pārvaldes iestādes pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 3. panta 4. punkta un 8. panta nolūkiem.

Jo īpaši 3. panta 4. un 6. punkta nolūkos pārvaldes iestādes regulāri iesniedz informāciju par faktiskajām izmaksām, kas radušās valstu pārvades sistēmu operatoriem, kā arī datus un visu būtisko informāciju, kas attiecas uz fiziskajām elektroenerģijas plūsmām pārvades sistēmu operatoru tīklos un tīkla izmaksām.

Komisija nosaka samērīgu termiņu, kurā jāiesniedz informācija, ņemot vērā pieprasītās informācijas sarežģītību un steidzamību pēc tās.

2.  Ja dalībvalsts vai attiecīgā pārvaldes iestāde neiesniedz informāciju norādītajā termiņā atbilstoši 1. punktam, Komisija var pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga 3. panta 4. punkta un 8. panta nolūkā, tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem.

Izsūtot informācijas pieprasījumu uzņēmumam, Komisija tajā pašā laikā sūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese.

3.  Komisija informācijas pieprasījumā norāda juridisko pamatojumu šādam pieprasījumam, termiņu, kurā jāiesniedz informācija, pieprasījuma mērķi un arī sankcijas, kas paredzētas 12. panta 2. punktā, par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas iesniegšanu. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, ņemot vērā pieprasītās informācijas sarežģītību un steidzamību, kuras dēļ ir nepieciešama informācija.

4.  Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji un, juridisko personu gadījumā, personas, kuras, pamatojoties uz tiesību aktiem vai minēto juridisko personu dibināšanas dokumentu, ir pilnvarotas pārstāvēt viņus, iesniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kuri ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var iesniegt informāciju savu klientu vārdā, un šajā gadījumā klients turpina būt pilnībā atbildīgs, ja iesniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.  Ja uzņēmums nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz. Tā norāda sankcijas, kas paredzētas 12. panta 2. punktā. Tā norāda arī tiesības pārskatīt šo lēmumu Eiropas Kopienu Tiesā.

Komisija tajā pat laikā nosūta sava lēmuma kopiju tās dalībvalsts pārvaldes iestādēm, kuras teritorijā atrodas personas dzīvesvieta vai uzņēmuma juridiskā adrese.

6.  Informāciju, kas apkopota atbilstoši šai regulai, lieto tikai 3. panta 4. punkta un 8. panta nolūkos.

Komisija neizpauž informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu un uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

11. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neierobežo dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest pasākumus, kuros ir sīkāk izstrādāti noteikumi nekā tie, kas noteikti šajā regulā un pamatnostādnēs, kuras minētas 8. pantā.

12. pants

Sankcijas

1.  Neierobežojot 2. punktu, dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās īsteno. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2004. gada 1. jūlijam par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

2.  Komisija var ar lēmumu uzlikt uzņēmumiem sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, ja, tīši vai nolaidības dēļ, tie iesniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu, kas veikts atbilstoši 10. panta 3. punktam, vai neiesniedz informāciju termiņā, kuru noteica ar lēmumu, ko pieņēma atbilstoši 10. panta 5. punkta pirmajai daļai.

Nosakot soda apjomu, ņem vērā pirmās daļas noteikumu neievērošanas smagumu.

3.  Sankcijām, kas paredzētas atbilstoši 1. punktam, un lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, nav krimināltiesiska rakstura.

13. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

14. pants

Komisijas ziņojums

Komisija uzrauga šīs regulas īstenošanu. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pieredzi, kas uzkrāta šīs regulas piemērošanas laikā. Jo īpaši ziņojumā izpētīts, līdz kādam līmenim regula ir bijusi veiksmīga nodrošinot nediskriminējošus un izmaksas atspoguļojošus elektrotīkla pieejas nosacījumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā, lai palīdzētu klientiem izvēlēties labi funkcionējošā iekšējā tirgū un sniegtu ieguldījumu ilgtermiņa piegādes drošībā, kā arī līdz kādai robežai pastāv efektīvie novietojumsignāli. Ja vajadzīgs, ziņojumu papildina ar attiecīgiem priekšlikumiem un/vai ieteikumiem.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2004. gada 1. jūlija.

▼M1

Attiecībā uz Slovēnijas savstarpējiem savienojumiem ar kaimiņu dalībvalstīm pielikuma 6. panta 1. punkts, kā arī nodaļas “Vispārēji jautājumi” 1. līdz 4. punkts ir spēkā no 2007. gada 1. jūlija. Šī panta daļa attiecas tikai uz to savstarpējā savienojuma pārvades jaudu, ko piešķīris Slovēnijas pārvades sistēmas operators, un tikai tiktāl, ciktāl šī pārvades jauda nepārsniedz pusi no visas pieejamās savstarpējā savienojuma pārvades jaudas.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M2




PIELIKUMS

Pamatnostādnes par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldīšanu un piešķiršanu

1.   Vispārīgi noteikumi

1.1. Pārvades sistēmas operatori (PSO) centīsies veikt visas komerciālās darbības, ieskaitot arī pārrobežu tirdzniecību.

1.2. Ja sastrēgumu nav, nav nekādu ierobežojumu piekļuvei starpvalstu savienojumiem. Parasti piekļuvei pārrobežu pārvades sistēmām nav vajadzīga pastāvīga vispārēja piešķiršanas procedūra.

1.3. Ja plānotās komerciālās darbības nav savienojamas ar drošu tīklu darbību, PSO mazina sastrēgumus atbilstoši tīkla darbības drošības prasībām, tajā pašā laikā cenšoties nodrošināt, ka jebkuras ar to saistītās izmaksas nepārsniedz ekonomiski izdevīgu līmeni. Gadījumos, kad nevar izmantot lētākus pasākumus, jāparedz koriģējoša novirzīšana vai prečmaiņas pasākumi.

1.4. Ja rodas strukturāls sastrēgums, PSO nekavējoties pielieto atbilstīgus sastrēguma pārvaldības noteikumus un izkārtojumus, kas ir iepriekš noteikti un saskaņoti. Sastrēgumu pārvaldības metodes nodrošina, ka fiziskās enerģijas plūsmas, kas saistītas ar piešķirto pārvades jaudu, atbilst tīkla drošības standartiem.

1.5. Metodes, kas pieņemtas sastrēgumu pārvaldībai, sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un PSO, veicina konkurenci un ir piemērotas pielietošanai reģionālā un visas Kopienas līmenī.

1.6. Sastrēgumu pārvaldībā nedrīkst izmantot nekādas uz darījumiem balstītas atšķirības. Kādu konkrētu pārvades pakalpojuma pieprasījumu var atteikt tikai gadījumos, kad vienlaicīgi tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ja fiziskās enerģijas papildu plūsmas, kas rastos, ievērojot šo pieprasījumu, varētu novest pie tādas situācijas, kurā nevar garantēt drošu enerģijas sistēmas darbību, un

b) ekonomiskā vērtība naudas izteiksmē, kas saistīta ar šo pieprasījumu sastrēgumu pārvaldības procedūrā, ir zemāka nekā visiem pārējiem pieprasījumiem šāda paša pakalpojuma sniegšanai pēc tādiem pašiem nosacījumiem, kurus ir paredzēts pieņemt.

1.7. Nosakot atbilstīgas tīkla jomas starp tām, kurās ir piemērojama sastrēgumu pārvaldība, PSO ir jāizmanto iekšējā elektroenerģijas tirgū valdošie izmaksu lietderības un negatīvo ietekmju samazināšanas principi. Jo īpaši PSO nedrīkst ierobežot savstarpējo savienojumu jaudas, lai atrisinātu sastrēgumu problēmas savas kontroles jomā, atskaitot gadījumus, kad tas nepieciešams iepriekšminēto apsvērumu dēļ un ekspluatācijas drošības ( 7 ) labad. Ja rodas tāda situācija, PSO tā ir jāapraksta un nepārprotami jāizskaidro visiem lietotājiem. Šāda situācija ir pieciešama vienīgi tikmēr, kamēr netiek rasts ilgtermiņa risinājums. PSO visiem lietotājiem apraksta un nepārprotami izskaidro ilgtermiņa risinājumu metodoloģiju un projektus to īstenošanai.

1.8. Līdzsvarojot tīklu savā darbības zonā ar tīkla ekspluatācijas pasākumiem un ar novirzīšanu, PSO jāievēro šo pasākumu ietekme uz blakus esošo operatoru darbības zonām.

1.9. Ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim jāizstrādā saskaņoti un darbībā droši sastrēgumu ikdienas pārvaldības mehānismi pieslēguma mezglu sistēmām, lai veicinātu tirdzniecības iespējas un nodrošinātu pārrobežu tirdzniecības līdzsvarojumu.

1.10. Valstu pārvaldes iestādēm pastāvīgi jāvērtē sastrēgumu pārvaldības metodes, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai šīs regulas un pamatnostādņu principiem un noteikumiem, kā arī ar nosacījumiem, kurus saskaņā ar šiem principiem un noteikumiem izstrādājušas pašas pārvaldes iestādes. Šādā vērtējumā jāietver konsultācijas ar visiem tirgus dalībniekiem un jāiekļauj speciāli pētījumi.

2.   Sastrēgumu pārvaldības metodes

2.1. Sastrēgumu pārvaldības metodēm jābūt orientētām uz tirgu, lai veicinātu efektīvu pārrobežu tirdzniecību. Šim nolūkam jaudas jāpiešķir vienīgi ar tiešu (jauda) vai netiešu (jauda un enerģijas daudzums) izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpvalstu savienojumā. Var izmantot nepārtrauktu “intra-day” tirdzniecību.

2.2. Atkarībā no konkurences noteikumiem, sastrēgumu pārvaldības mehānismos vajag iekļaut kā ilgtermiņa, tā arī īstermiņa pārvades jaudu piešķiršanu.

2.3. Ikvienā jaudas piešķiršanas procedūrā piešķir noteiktu pieejamo savstarpējā savienojuma jaudu, papildus ievērojot jebkādu atlikušo jaudu, kas iepriekš nav piešķirta un jebkādu jaudu, kas atlikusi no iepriekšējiem piešķīrumiem jaudas patērētājiem.

2.4. Lai veicinātu efektīvu un iedarbīgu konkurenci, PSO jāoptimizē jaudas stabilitāte, ņemot vērā iesaistīto PSO pienākumus un tiesības, kā arī tirgus dalībnieku pienākumus un tiesības. Tirgū var piedāvāt saprātīgu jaudas daļu, kurai ir mazāka stabilitāte, taču jebkurā gadījumā tirgus dalībniekiem ir jādara zināmi konkrēti nosacījumi enerģijas transportam pāri robežām.

2.5. Piekļuves tiesības ilgtermiņa un vidēja termiņa piešķīrumiem ir stabilas pārvades jaudu tiesības. Izvirzīšanas laikā tās ir pakļautas “izmanto vai zaudē”, kā arī “izmanto vai pārdod” principam.

2.6. PSO nosaka atbilstīgu struktūru jaudas sadalei dažādos laikposmos. Tajā var iekļaut minimālu savstarpējā savienojuma jaudu ikdienas vai diennakts piešķīrumu rezervi. Šādu piešķīrumu struktūru pārskata atbildīgās reglamentācijas iestādes. Izstrādājot savus priekšlikumus, PSO ievēro:

a) tirgu raksturlielumus;

b) darbības apstākļus, piemēram, stingri saskaņotos kopīgos plānus;

c) dažādo esošajiem jaudas piešķiršanas mehānismiem pieņemto jaudu daļu procentuālo un laika grafiku saskaņošanas līmeni.

2.7. Jaudu piešķiršanā nedrīkst diskriminēt tirgus dalībniekus, kas izmanto savas tiesības slēgt divpusējus piegāžu līgumus, vai piedalīties enerģijas pārdošanas izsolēs. Piedāvājumi ar tiešu vai netiešu augstāko vērtību attiecīgajā laikposmā ir apmierināmi.

2.8. Reģionos, kuros ir labi attīstīti finanšu termiņdarījumi elektroenerģijas tirgos un kur tie ir bijuši efektīvi, visas starpvalstu savienojuma jaudas var piešķirt netiešu izsoļu veidā.

2.9. Rezerves cenas jaudu piešķiršanas metodēs, ko nosaka šīs regulas 7. pantā paredzētais izņēmums, ir pieļaujamas vienīgi jauniem pieslēguma mezglu īpašniekiem, kas gūst labumu no tā.

2.10. Principā visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem ir atļauts piedalīties sadales procesā bez ierobežojumiem. Lai izvairītos no problēmu radīšanas vai saasināšanas jebkuram tirgus dalībniekam saistībā ar tā dominējošā stāvokļa iespējamu izmantošanu tirgū, atbilstīgās pārvaldes un/vai konkurences uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā drīkst uzlikt vispārīgus ierobežojumus vai ierobežojumus konkrētām kompānijām sakarā ar dominējošo stāvokli tirgū.

2.11. Tirgus dalībniekiem precīzi jāpaziņo PSO par piešķirtās jaudas izmantošanu līdz konkrētam termiņam katrā laikposmā. Termiņu nosaka tādējādi, ka PSO neizmantoto jaudu var paredzēt piešķiršanai citiem tirgus dalībniekiem nākamajā laikposmā, ieskaitot diennakts jaudu sadalījumu.

2.12. Jaudas var brīvi tirgot sekundārā tirgū, ja PSO ir savlaicīgi saņēmusi informāciju par to. Ja PSO atsakās veikt jebkādu sekundāru tirdzniecības darījumu (transakciju), tam skaidri un nepārprotami par to jāinformē visus tirgus dalībniekus un jāpaziņo par to pārvaldes iestādei.

2.13. Finanšu sekas pienākumu neievērošanai saistībā ar jaudu piešķiršanu tiek attiecinātas tiem, kas vainojami par šo pienākumu neievērošanu. Ja tirgus dalībnieki neizmanto jaudas, kuras tie ir apņēmušies izmantot, vai gadījumos, ja konkrēti iegādātās jaudas netiek pārdotas sekundārā tirgū vai savlaicīgi netiek atdotas, tie zaudē tiesības uz šādām jaudām un maksā ar attiecīgajām izmaksām samērojamus sodus. Jebkuriem ar izmaksām samērojamiem soda maksājumiem par jaudu neizmantošanu jābūt attaisnojamiem un atbilstīgiem. Tāpat, ja PSO neizpilda savus pienākumus, tam ir jākompensē tirgus dalībniekiem jaudu izmantošanas tiesību zaudējums. Šim nolūkam neņem vērā nekādus sekojošos zaudējumus. Attiecībā uz finanšu sekām galvenos principus un metodes atbildības noteikšanai, kas iestājas pienākumu neizpildīšanas rezultātā, savlaicīgi nosaka un pārskata atbilstīgās valsts pārvaldes iestādes.

3.   Koordinācija

3.1. Jaudas piešķiršana starpvalstu savienojuma vietā jākoordinē un jāīsteno, izmantojot iesaistīto PSO parastās piešķiršanas procedūras. Ja komerciālā apmaiņa starp divām valstīm (PSO līmenī) var ievērojami ietekmēt fiziskās plūsmas nosacījumus jebkurā trešā valstī (arī PSO), tad sastrēgumu pārvaldības metodes koordinē starp visiem iesaistītajiem PSO, izmantojot kopīgu sastrēgumu pārvaldības procedūru. Valstu pārvaldes iestādes un PSO nodrošina, ka vienpusēji netiek radīta neviena sastrēgumu pārvaldības metode, kurai ir ievērojama ietekme uz fizisko elektroenerģijas plūsmu citos tīklos.

3.2. Kopēja koordinēta sastrēgumu pārvaldības metode un jaudu piešķiršanas procedūra tirgum vismaz reizi gadā, mēnesī un dienu iepriekš starp valstī atbilstīgajos reģionos tiks pielietota ne vēlāk kā no 2007. gada 1. janvāra:

a) Ziemeļeiropa (t.i., Dānija, Zviedrija, Somija, Vācija un Polija),

b) Ziemeļrietumeiropa (t.i., Beniluksa valstis, Vācija un Francija),

c) Itālija (t.i., Itālija, Francija, Vācija, Austrija, Slovēnija un Grieķija),

d) Centrālā un Austrumeiropa (t.i., Vācija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Austrija un Slovēnija),

e) Dienvidrietumeiropa (t.i., Spānija, Portugāle un Francija),

f) Apvienotā Karaliste, Īrija un Francija,

g) Baltijas valstis (t.i., Igaunija, Latvija un Lietuva).

Savienojumam starp valstīm, kas ietilpst vairāk nekā vienā reģionā, izmantotās sastrēgumu pārvaldības metodes var būt vairākas, tādējādi nodrošinot savietojamību ar metodēm, ko izmanto citos reģionos, kuros šīs valstis ietilpst. Šādos gadījumos iesaistītie PSO ierosina metodi, ko pārskata attiecīgās pārvaldes iestādes.

3.3. Reģioni, kas minēti 2. punkta 8. apakšpunktā, visas starpvalstu savienojuma jaudas var sadalīt piešķīrumos nākamajai dienai.

3.4. Visos šajos septiņos reģionos jādefinē savietojamas sastrēgumu pārvaldības procedūras, ņemot vērā patiesi integrēta Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgus veidošanas perspektīvu. Tirgus dalībniekiem nedrīkst rasties ierobežojumi nesavietojamu reģionālo sistēmu dēļ.

3.5. Lai veicinātu godīgu un efektīvu konkurenci un pārrobežu tirdzniecību, PSO darbības koordinācijā iepriekš 3.2. punktā noteiktajos reģionos jāiekļauj visi posmi no jaudu aprēķina un piešķīrumu optimizācijas līdz drošai tīklu ekspluatācijai, precīzi sadalot pienākumus un atbildību. Šāda koordinācija jo īpaši ietver:

a) kopēja modeļa izmantošanu, kas efektīvi izmanto savstarpēji atkarīgas gredzenlīnijas, un pienācīgi ņemot vērā fizisko un komerciālo plūsmu atšķirības;

b) jaudu piešķiršanu un piedāvāšanu, lai efektīvi izmantotu gredzenlīnijas;

c) vienādus pienākumus jaudu īpašniekiem sniegt informāciju par to iecerēm jaudas izmantošanā, proti, jaudas piedāvāšanu (tiešās izsolēs);

d) vienādus laikposmus un beigu termiņus;

e) identiskas struktūras jaudu piešķiršanai atšķirīgos laikposmos (piemēram, 1 diennakts, 3 stundas, 1 nedēļa, u.c.) un pārdodamo jaudu daudzuma izteiksmē (jaudas apjoms MW, MhW, u.c.);

f) līgumstruktūras viendabību ar visiem tirgus dalībniekiem;

g) plūsmu verifikāciju, lai atbilstu tīkla drošības prasībām ekspluatācijas plānošanai un darbībām reālā laikā;

h) atskaites un norēķinus par sastrēgumu pārvaldības darbībām.

3.6. Koordinācijā arī paredz informācijas apmaiņu starp PSO. Informācijas apmaiņas veids, laiks un biežums jāsaskaņo ar 3.5. punktā minētajām darbībām un elektroenerģijas tirgu funkcionēšanu. Informācijas apmaiņa ļaus PSO īpaši izstrādāt labākās iespējamās prognozes par situāciju visā tīklā, lai novērtētu plūsmas savos tīklos un iespējamās starpsavienojumu jaudas. Ikviens PSO, kas vāc informāciju citu PSO labā, nodod līdzdalībniekiem datu vākšanas rezultātus.

4.   Laikposms tirgus operācijām

4.1. Iespējamo pārvades jaudu piešķiršana notiek labu laiku iepriekš. Pirms katra šāda piešķīruma iesaistītie PSO kopīgi dara zināmu piešķiramās jaudas apjomu, vajadzības gadījumā ņemot vērā jaudas, kas ir atbrīvojušās jebkādu stabilu pārneses tiesību rezultātā un, ja, nepieciešams, ar to saistītus kopdaudzumus, uzrādot arī laikposmus, kuros jauda būs samazināta vai nebūs pieejama (piemēram, apkopes pasākumu gadījumā).

4.2. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, pārvades tiesību noteikšana notiek labu laiku iepriekš pirms visu atbilstīgo organizēto tirgu sanāksmēm un pirms informācijas sniegšanas par jaudām, kas tiks piešķirtas nākamās dienas vai vairākkārtēju diennakts piešķīrumu mehānismu ietvaros. Pārvades tiesību piešķiršana pretējā virzienā tiek summēta, lai efektīvi izmantotu pieslēguma mezglu.

4.3. Secīgie vairākkārtējie pieejamās pārvades jaudas diennakts piešķīrumi D dienai notiek D-1 un D dienā, pēc saskaņā ar sniegtajiem norādītajiem vai nākamās dienas faktiskajiem ražošanas grafikiem.

4.4. Sagatavojot nākamās dienas darbības tīklā, PSO apmainās ar informāciju ar kaimiņos esošajiem PSO, ieskaitot to prognozes par tīkla topoloģiju, ražošanas vienību pieejamību un ģenerācijas vienību ražošanas apjoma prognozi un plūsmu noslodzi, lai optimizētu visa tīkla izmantošanu ar ekspluatācijas pasākumiem, kas atbilst drošas tīkla darbības noteikumiem.

5.   Caurskatāmība

5.1. PSO publicē visus atbilstīgos datus, kas saistāmi ar tīkla pieejamību, piekļūšanu tīkliem un to izmantošanu, ieskaitot ziņojumus par to, kur un kāpēc rodas sastrēgums, sastrēguma likvidēšanā izmantojamās metodes un plānus sastrēgumu turpmākai pārvaldībai.

5.2. PSO publicē vispārēju apskatu par sastrēgumu pārvaldības metodēm, ko izmanto atšķirīgos apstākļos, lai pilnīgāk izmantotu tirgū pieejamās jaudas, un vispārēju shēmu pieslēguma mezglu jaudas aprēķiniem dažādos laikposmos, kas pamatoti uz tīkla elektriskajām un fizikālajām īpatnībām. Šāda shēma jāpārskata attiecīgo dalībvalstu regulatoriem.

5.3. Izmantojamās sastrēgumu pārvaldības un jaudu piešķiršanas procedūras, kopā ar laikposmiem un procedūrām, ko izmanto jaudu pieprasījumos, piedāvāto produktu aprakstu un PSO un jaudu ieguvušās kompānijas pienākumus un tiesības, ieskaitot atbildību, kas rodas nepildot pienākumus, PSO sīki apraksta un padara plaši pieejamus visiem potenciāliem tīkla lietotājiem.

5.4. PSO publicēta un atklāti un publiski pieejama dokumenta neatņemama sastāvdaļa ir ekspluatācijas un plānošanas drošības pasākumu apraksts. Arī šis dokuments jāpārskata valstu pārvaldes iestādēs.

5.5. PSO sniedz visus atbilstīgos datus par pārrobežu tirdzniecību, pamatojoties uz labākajām iespējamām prognozēm. Lai šo pienākumu izpildītu, iesaistītie tirgus dalībnieki PSO sniedz attiecīgos datus. Veidu, kādā šāda informācija tiek publiskota, pārskata pārvaldes iestādes. PSO obligāti publisko:

a) katru gadu: informāciju par pārvades infrastruktūras ilgtermiņa attīstību un tās ietekmi uz pārrobežu pārvades jaudām;

b) katru mēnesi: nākamā mēneša un nākamā gada prognozes par tirgū pieejamām pārvades jaudām, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, kas PSO ir pieejama prognozes aprēķinu sastādīšanas laikā (piemēram, vasaras un ziemas sezonu ietekme uz pārvades līniju jaudu, tīkla uzturēšana, ražošanas vienību esamība, u.c.);

c) nedēļas laikā: nākamās nedēļas prognozes par tirgū pieejamām pārvades jaudām, ņemot vērā visu PSO aprēķina brīdī pieejamo attiecīgo informāciju par prognožu aprēķiniem (piemēram, meteoroloģisko prognozi, ziņas par plānotajiem remontdarbiem tīklā, ražošanas vienību esamību, u.c.);

d) katru dienu: nākamās dienas un diennakts pārvades jaudas, kas pieejamas tirgū katrā tirgus laika vienībā, ņemot vērā visus kopējos piedāvājumus nākamajai dienai, nākamās dienas ražošanas grafikus, pieprasījuma prognozes un ziņas par plānotajiem remontdarbiem tīklā;

e) jau piešķirto kopapjomu tirgus laikposmā, kā arī visus atbilstīgos nosacījumus, saskaņā ar kuriem jaudu var izmantot (piemēram, izsoles izpārdošanas cenu, pienākumus, kā izmantot jaudas, u.c.), lai noteiktu jebkādu atlikušo jaudu;

f) piešķirto jaudu pēc iespējas ātrāk pēc ikviena piešķīruma, kā arī norādes par samaksāto cenu;

g) kopējo izmantoto jaudu tirgus laika vienībās, tūlīt pēc pārdošanas;

h) pēc iespējas tuvāk reālajam laikam: kopējās realizētās komerciālās un fiziskās enerģijas plūsmas tirgus laika vienībās, ieskaitot PSO veikto korekcijas darbību rezultātu aprakstu (piemēram, ierobežošanu) tīkla vai sistēmas problēmu risināšanai;

i)  ex-ante informāciju par ieplānotiem pārtraukumiem enerģijas padevē un ex-post informāciju par iepriekšējā dienā plānotiem un neplānotiem enerģijas ražošanas vienību darbības pārtraukumiem, ja tie pārsniedz 100 MW.

5.6. Visai atbilstīgajai informācijai jābūt pieejamai tirgū savlaicīgi, lai to apspriestu sarunās par visiem darījumiem (piemēram, par laiku sarunām par gada piegāžu līgumiem rūpnieciskajiem patērētājiem vai par laiku, kad jāiesniedz priekšlikumi organizētajos tirgos).

5.7. PSO publisko atbilstīgo informāciju par pieprasījuma prognozēm un elektroenerģijas ražošanu 5. punkta 5. apakšpunktā un 5. punkta 6. apakšpunktā minētajos laikposmos. PSO arī publisko atbilstīgu informāciju, kas vajadzīga līdzsvarojošajam pārrobežu tirgum.

5.8. Kad publisko prognozes, publisko arī ex-post informāciju par prognozes īstenotajām vērtībām, ko jāveic nākamajā laikposmā pēc prognozes beigu termiņa vai vismaz nākamajā dienā (D+1).

5.9. Visa PSO publicētā informācija ir brīvi pieejama viegli piekļūstamā veidā. Visiem datiem arī jābūt pieejamiem, izmantojot atbilstīgus un standartizētus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas jānosaka ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem. Šajos datos jāiekļauj informācija par iepriekšējiem laika periodiem vismaz divu gadu garumā, lai šādu informāciju varētu saņemt arī jaunpienācēji tirgū.

5.10. PSO regulāri apmainās ar pietiekami precīzu tīkla un plūsmas noslodzes datu kopām, lai sekmētu plūsmas noslodzes aprēķinus katram PSO tā konkrētajā teritorijā. Šo pašu datu kopu pēc attiecīga pieprasījuma dara zināmu pārvaldes iestādēm un Eiropas Komisijai. Pārvaldes iestādes un Eiropas Komisija nodrošina šīs informācijas kopuma konfidencialitāti gan pašas, gan arī attiecībā uz jebkuru konsultāciju iestādi, kas uz šo datu pamata veic to analītisku apstrādi.

6.   Ienākumu par sastrēgumiem izmantošana

6.1. Sastrēgumu pārvaldības procedūrās, kas saistītas ar iepriekš noteiktu laikposmu, ienākumi var rasties vienīgi sastrēguma rašanās gadījumā attiecīgajā laikposmā, atskaitot gadījumus, kad tiek izveidoti jauni pieslēguma mezgli, kuriem atvieglojumus paredz regulas 7. pantā minētie izņēmumi. Šo ieņēmumu sadales mehānismu pārskata pārvaldes iestādes, un tas nedz izkropļo piešķiršanas mehānismu par labu kādai jaudu vai enerģiju pieprasošai pusei, nedz arī rada šķēršļus sastrēgumu mazināšanai.

6.2. Valstu pārvaldes iestādes ir atklātas attiecībā uz starpvalstu savienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā radušos ieņēmumu izmantošanu.

6.3. Ieņēmumus par sastrēgumiem sadala starp attiecīgiem PSO atbilstoši kritērijiem, par kuriem vienojušies atbilstošie PSO, un kurus pārskata atbilstīgās pārvaldes iestādes.

6.4. PSO savlaicīgi nosaka, kādiem mērķiem izmantos sastrēgumu radītos ienākumus, ko tie varētu iegūt, un ziņo par šo ienākumu faktisko izmantošanu. Pārvaldes iestādes pārbauda, vai tāds izmantojums atbilst šai regulai un pamatnostādnēm un vai kopējā sastrēgumu radīto ienākumu summa, kas radusies pieslēgumu jaudu piešķiršanas rezultātā, tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim regulas 6. panta 6. punktā aprakstītajiem mērķiem.

6.5. Katru gadu un līdz katra gada 31. jūlijam pārvaldes iestādes publisko ziņojumu, kurā uzrāda ieņēmumus, kas saņemti 12 mēnešu posmā līdz tā paša gada 30. jūnijam, kā arī attiecīgo ieņēmumu izmantojumu, tajā pašā laikā apstiprinot, ka izmantojums atbilst esošās regulas un pamatnostādņu prasībām un ka kopējā sastrēgumu ienākumu radītā summa tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim paredzētajiem mērķiem.

6.6. Sastrēgumu radīto ienākumu izmantošanu ieguldījumiem, lai uzturētu vai palielinātu pieslēgumu jaudas, būtu vēlams paredzēt konkrētiem iepriekš noteiktiem projektiem, kas dod savu ieguldījumu esošo un ar to saistīto sastrēgumu mazināšanā un kurus arī var īstenot saprātīgā laikposmā, īpaši ņemot vērā apstiprināšanas procesu.



( 1 ) OV C 240 E, 28.8.2001., 72. lpp., un OV C 227 E, 24.9.2002., 440. lpp.

( 2 ) OV C 36, 8.2.2002., 10. lpp.

( 3 ) Eiropas Parlamenta 2002. gada 13. marta Atzinums (OV C 47 E, 27.2.2003., 379. lpp.), 2003. gada 3. februāra Padomes Kopējā nostāja (OV C 50 E, 4.3.2003., 1. lpp.) un 2003. gada 4. jūnija Eiropas Parlamenta Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 4 ) OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

( 5 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 6 ) OV L 176, 15.7.2003. 37. lpp.

( 7 ) Ekspluatācijas drošība nozīmē “Pārvades sistēmas uzturēšana, ievērojot apstiprinātās drošuma robežas”.

Top