(1)

tā kā pašlaik dažādu izmaiņu dēļ augļu un dārzeņu nozarē radusies jauna situācija, kurai ražotājiem jāpielāgojas; tā kā attiecīgi tiek garantēta šīs nozares tirgus organizācijas pamatnosacījumu pārorientācija; tā kā, ņemot vērā neskaitāmās izmaiņas tirgus organizācijā, kopš tā pirmoreiz tika pieņemta, skaidrības labad būtu jāpieņem jauna regula;

(2)

tā kā jaunajā regulā būtu vēlams iekļaut galvenos noteikumus no Padomes 1983. gada 14. novembra Regulas (EEK) Nr. 3285/83, ar kuru nosaka vispārīgus noteikumus ražotāju organizāciju izdoto noteikumu paplašināšanā augļu un dārzeņu nozarē ( 4 ), no Padomes 1985. gada 23. maija Regulas (EEK) Nr. 1319/85 par Kopienas noteikumu attiecībā uz augļiem un dārzeņiem piemērošanas pārraudzības pastiprināšanu ( 5 ), no Padomes 1988. gada 19. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2240/88 ar ko attiecībā uz persikiem, citroniem un apelsīniem paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 1035/72 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju 16.b panta piemērošanai ( 6 ), no Padomes 1989. gada 27. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 1121/89 par intervences sliekšņa ieviešanu attiecībā uz āboliem un ziedkāpostiem ( 7 ) un no Padomes 1990. gada 7. maija Regulas (EEK) Nr. 1198/90, ar ko izveido citrusu audzēšanas Kopienas reģistru ( 8 ); tā kā šīs regulas tādējādi būtu jāatceļ;

(3)

tā kā klasifikācija, izmantojot vienotus obligātos standartus attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, ko pārdod Kopienā un eksportē uz trešām valstīm, nodrošina pamatprincipu kopumu, kas stimulē godīgu tirdzniecību un tirgus caurskatāmību, kā arī izslēdz no tirgus neapmierinošas kvalitātes produktus; tā kā atbilstība šiem standartiem arī palīdz uzlabot ražošanas ienesīgumu;

(4)

tā kā vienkāršības labad būtu vēlams pieņemt standartus tādiem augļiem un dārzeņiem, kam ir relatīvi plaša ietekme uz tirgu, ņemot vērā ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) pieņemtos standartus; tā kā ir nepieciešams noteikt termiņus šo starptautisko standartu pielāgošanai Kopienas īpašajām vajadzībām;

(5)

tā kā standartizācija nevar būt pilnībā efektīva, ja to nepiemēro, ievērojot izņēmumus, visos tirdzniecības posmos un izvešanai no ražošanas reģiona; tā kā izņēmumu tomēr var paredzēt noteiktu darbību gadījumā, kas ir kritiskas un īpašas vai notiek sadales posma sākumā, vai arī, ja produkti paredzēti pārstrādei; tā kā būtu jāņem arī iespējamais piedāvājuma trūkums un pārmērīgi liela piedāvājuma iespējamība; tā kā, lai garantētu standartu prasīto kvalitāti, produktu īpašniekam jābūt atbildīgam par atbilstību, un tā kā patērētāju prasības attiecībā uz augļu un dārzeņu raksturojumu nozīmē, ka produktu izcelsme būtu jānorāda uz etiķetēm līdz pēdējam mazumtirdzniecības posmam un to ieskaitot;

(6)

tā kā augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā būtu pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, ieskaitot audzēšanas prakses, atkritumvielu apsaimniekošanu un no tirgus izņemto produktu iznīcināšanu, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu;

(7)

tā kā ražotāju organizācijas ir pamatelementi kopējā tirgus organizācijā, kuras decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī; tā kā par spīti pieprasījuma lielajai koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana caur šīm organizācijām vairāk kā jebkad ir ekonomiska nepieciešamība, lai stiprinātu ražotāju vietu tirgū; tā kā šādai grupēšanai jānotiek brīvprātīgi un jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem; tā kā netiek apskatīta produktu piegāde speciālām ražotāju organizācijām, kas pastāvējušas pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

(8)

tā kā ražotāju organizāciju tās dalībvalsts nevar atzīt par spējīgu dot ieguldījumu kopējās tirgus organizācijas mērķu sasniegšanā, ja šīs organizācijas statūti tai un tās biedriem neizvirza noteiktas prasības; tā kā ražotāju grupām, kas vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jāatļauj pārejas periods, kura laikā tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām šīs grupas saistībām;

(9)

tā kā pārejas periods būtu jāpiešķir ražotāju organizācijām, kuras jau atzītas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1035/72 ( 9 ) un kuras uzreiz nespēj izpildīt šīs regulas prasības to atzīšanai, un tā kā šādām organizācijām būtu jāspēj parādīt, ka tās var veikt nepieciešamās izmaiņas;

(10)

tā kā, lai ražotāju organizācijām uzliktu lielāku atbildību par saviem finansiālajiem lēmumiem un lai pielāgotu piešķirtos valsts resursus nākotnes vajadzībām, būtu jānosaka termiņi šo resursu izmantošanai; tā kā ražotāju organizāciju izveidoto operatīvo fondu kopīga finansēšana ir piemērots risinājums;

(11)

tā kā, lai izveidotu operatīvos fondus un tie normāli funkcionētu, ir nepieciešams, lai ražotāju organizācijas ņemtu savā pārziņā visu augļu un dārzeņu ražošanu, ko veic to biedri;

(12)

tā kā, lai kontrolētu Kopienas izdevumus, būtu jānosaka ierobežojumi palīdzībai, ko piešķir ražotāju organizācijām, kas veido operatīvos fondus;

(13)

tā kā reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, būtu jāatļauj papildu valsts finanšu iemaksas; tā kā dalībvalstīm, kas ir atpalikušas struktūru ziņā, šīs iemaksas būtu jākompensē no Kopienas līdzekļiem caur Kopienas atbalsta shēmu;

(14)

tā kā, lai palielinātu ražotāju organizāciju un apvienību ietekmi un lai nodrošinātu vēlamo tirgus stabilitāti, dalībvalstīm to reģionos noteiktos apstākļos būtu jāatļauj attiecībā uz ražotājiem, kas nav organizāciju vai apvienību biedri, piemērot noteikumus, jo īpaši attiecībā uz ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību, ko attiecīgā reģiona organizācija vai asociācija pieņēmusi saviem biedriem; tā kā, ja ir dots attiecīgs pamatojums, noteiktas izmaksas, kas rodas no noteikumu piemērošanas, būtu jāsedz attiecīgajiem ražotājiem, jo viņi gūs labumu no šo noteikumu piemērošanas;

(15)

tā kā starpnozaru organizācijas, kas izveidotas pēc individuālas vai jau apvienotu organizāciju iniciatīvas, ja tās nodrošina ievērojamu augļu un dārzeņu nozares dažādu profesionālo kategoriju biedru proporciju, dod ieguldījumu, jo īpaši ņemot vērā tirgus realitātes un sekmējot komerciālu pieeju, kas uzlabos pārskatu par ražošanu, tas ir, ražošanas organizēšanu, ražojumu noformēšanu un tirdzniecību; tā kā šo organizāciju darbība var sniegt ieguldījumu Līguma 39. panta mērķu sasniegšanā, un jo īpaši šīs regulas mērķu sasniegšanā, jābūt iespējai, tiklīdz attiecīgas darbības formas ir definētas, īpaši atzīt tās organizācijas, kuras pierāda pietiekamu pārstāvību un veic praktisku darbību, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus; tā kā ražotāju organizāciju un to asociāciju pieņemtajiem nosacījumiem par noteikumu attiecināšanu uz citiem ražotājiem un šādas attiecināšanas izmaksu dalīšanu, ņemot vērā izvirzīto mērķu līdzību, vajadzētu attiekties arī uz starpnozaru organizācijām;

(16)

tā kā, lai stabilizētu cenas, ir vēlams, lai ražotāju organizācijas būtu spējīgas iesaistīties tirgū, jo īpaši, izlemjot par noteiktu daudzumu nelaišanu tirgū atsevišķos laika periodos; tā kā šo izņemšanu nedrīkst uzskatīt par paša tirgus alternatīvo noieta tirgu; tā kā Kopienas finansējums produktu izņemšanai no tirgus tādēļ būtu jāierobežo līdz procentuāli noteiktam ražojumu daudzumam un būtu jāpiešķir mazāka Kopienas kompensācija, tomēr šim mērķim būtu jāatļauj izmantot operatīvos fondus; tā kā vienkāršības labad Kopienas kompensācijas likmei par katru produktu būtu jābūt vienotai; tā kā, lai sasniegtu salīdzināmu samazinājumu visiem produktiem, nepieciešama noteikta diferenciācija;

(17)

tā kā intervence var būt efektīva tikai tad, ja no tirgus izņemtie produkti netiek atkārtoti laisti tirdzniecībā; tā kā būtu jāprecizē dažādas alternatīvas, ko ar tiem darīt, lai, kad vien iespējams, izvairītos no to iznīcināšanas;

(18)

tā kā šis jaunais paņēmiens ar produktu izņemšanu no tirgus ļaus nekavējoties atcelt spēkā esošos noteikumus par sliekšņa pārsniegšanas sekām; tā kā tomēr ir saprātīgi saglabāt šo noteikumu galveno principu pārejas periodā un piešķirt Komisijai pilnvaras vajadzības gadījumā rīkoties, pamatojoties uz šo principu;

(19)

tā kā ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 ( 10 ) Padome ir pieņēmusi pielāgojumus un pārejas perioda kārtību, kas nepieciešama lauksaimniecības nozarē, lai īstenotu līgumus, kuri noslēgti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas kontekstā, īpaši jauno tirdzniecības kārtību ar trešām valstīm augļu un dārzeņu nozarē; tā kā šajā regulā iekļauti Regulas (EK) Nr. 3290/94 XIII pielikuma noteikumi; tā kā, ja produktus importē uz Kopienu rūpnieciskai pārstrādei, tos tomēr nepārdod uz konosamenta; tā kā ievešanas cenas pārbaudi tādējādi var veikt uz citas pamata, kas nav vienotas likmes vērtība; tā kā attiecīgie noteikumi tādējādi būtu jāpapildina;

(20)

tā kā visiem ražotājiem, uz kuriem attiecas kopējās tirgus organizācijas noteikumi, tie ir jāievēro, pretējā gadījumā to ietekme būs traucēta, ar visām no tā izrietošām sekām attiecībā uz valsts resursu izmantošanu un konkurences mijiedarbību; tā kā būtu jāizveido speciāls Kopienas inspektoru korpuss šai nozarei; tā kā budžeta un korpusa efektivitātes apsvērumu dēļ tam būtu jāsastāv no Komisijas amatpersonām un no iespējamajiem citiem darbiniekiem; tā kā ir arī nepieciešams ieviest noteikumu par Kopienas sankcijām, lai nodrošinātu jauno noteikumu vienlīdzīgu piemērošanu visā Kopienā;

(21)

tā kā viens no obligātiem elementiem, lai pienācīgi vadītu tirgus kopējo organizāciju, ir pilnīga tirgus pārzināšana; tā kā šim nolūkam būtu jāparedz attiecīgi pasākumi;

(22)

tā kā noteiktas palīdzības piešķiršana kompromitētu vienotā tirgus darbību; tā kā tādējādi Līguma noteikumi, kas pieļauj dalībvalstu piešķirto palīdzību pārskatīt un ar kopējo tirgu nesaderīgo palīdzību aizliegt, būtu jāpaplašina, lai aptvertu nozari, uz kuru attiecas šī regula;

(23)

tā kā tirgus kopējai organizācijai šajā nozarē vienlaikus jāņem vērā Līguma 39. un 110. pantā izvirzītie mērķi;

(24)

tā kā, lai veicinātu šīs regulas prasības izpildīšanu, dalībvalstu un Komisijas ciešākas sadarbības nolūkā būtu jāizveido vadības komiteja;

(25)

tā kā, lai atrisinātu īpaši nelabvēlīgo situāciju lazdu riekstu nozarē, būtu jāpiešķir nemainīgs atbalsts par tiem lazdu riekstiem, kas ievākti 1997./1998., 1998./1999. un 1999./2000. tirdzniecības gadā,