This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02005R2187-20060101
Consolidated text: Padomes regula (EK) Nr. 2187/2005 ( 2005. gada 21. decembris ), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98
Padomes regula (EK) Nr. 2187/2005 ( 2005. gada 21. decembris ), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98
- Date of document:
- 01/01/2006
- Date of effect:
- 01/01/2006
- Author:
- Council of the European Union
- Form:
- Consolidated text
- Additional information:
- LASTMODIN
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32005R2187
2005R2187 — LV — 01.01.2006 — 000.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), (OV L 349, 31.12.2005, p.1) |
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2187/2005
(2005. gada 21. decembris),
ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Saskaņā ar 2. un 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 3 ) Padomei, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, jāizstrādā Kopienas pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus. Šajā sakarā Padome var pieņemt tehniskus pasākumus, lai ierobežotu zvejas izraisīto mirstību un zvejas darbību ietekmi uz vidi. |
|
(2) |
Kopienas pievienošanās Konvencijai par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos, kas grozīta ar konvencijas dalībvalstu pārstāvju konferences protokolu (turpmāk “Gdaņskas Konvencija”), tika apstiprināta ar Lēmumu 83/414/EEK ( 4 ). |
|
(3) |
Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija (IBSFC) kopš tās izveidošanas saskaņā ar Gdaņskas Konvenciju ir pieņēmusi pasākumu kopumu zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldībai Baltijas jūrā. Tā paziņoja Līgumslēdzējām pusēm konkrētas rekomendācijas šo tehnisko pasākumu grozīšanai. |
|
(4) |
Kopienai būtu jāievieš šīs rekomendācijas. Tomēr, tā kā IBSFC var tikt aizstāta ar divpusēju sadarbību ar Krievijas Federāciju, Kopienas noteikumiem vairs nevajadzētu pilnībā sekot šīm rekomendācijām, bet drīzāk ieviest visaptverošu un Kopienas ūdeņiem atbilstīgu tehnisko pasākumu sistēmu, kas būtu balstīta uz pastāvošajiem noteikumiem. Dažos gadījumos, kad pašreizējie noteikumi ir pārāk detalizēti un/vai arī nav pamatojami ar zivju resursu saglabāšanu, ir iespējama to vienkāršošana. |
|
(5) |
Ar Regulu (EK) Nr. 88/98 ( 5 ) noteica dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā. |
|
(6) |
Regulas (EK) Nr. 88/98 piemērošanas gaitā atklājušies konkrēti šīs regulas trūkumi, kuru dēļ rodas piemērošanas un izpildes grūtības, kas būtu jālabo, nosakot zvejai paredzētās sugas un nepieciešamos nozvejas procentuālos apjomus, kurus pielieto dažādiem linuma acu izmēriem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, zvejojot ar noteiktiem rīkiem. |
|
(7) |
Būtu jānosaka veids, kādā aprēķina zvejai paredzēto sugu un citu sugu procentuālos apjomus. |
|
(8) |
Katras sugas minimālajam izmēram vajadzētu būt noteiktam, ņemot vērā linuma acs izmēra selektivitāti tam zvejas rīkam, kuru var izmantot attiecīgās sugas zvejā. |
|
(9) |
Zinātniskā informācija liecina, ka, zvejojot zušus ar traļiem, ir liela mencu mazuļu piezveja. Tādēļ vajadzētu aizliegt zušu zveju ar aktīviem zvejas rīkiem. |
|
(10) |
Rīgas jūras līcis ir unikāla un diezgan jutīga jūras ekosistēma, kurai vajadzīgi speciāli pasākumi, lai nodrošinātu tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu un samazinātu zvejas darbību ietekmi uz to. Līdz ar to 2003. gada Pievienošanās akta 21. pantā ir paredzēts, ka Padomei ir jāgroza Regula (EK) Nr. 88/98 līdz pievienošanās dienai, lai pieņemtu vajadzīgos resursu saglabāšanas pasākumus Rīgas jūras līcī. |
|
(11) |
Lai kontrolētu zvejas darbības, piekļuve Rīgas jūras līcim drīkstētu notikt tikai ar īpašām zvejas atļaujām, kas minētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām ( 6 ). |
|
(12) |
Zinātniskā informācija liecina, ka attiecībā uz mencām velkamie zvejas rīki bez izejas logiem un ar normālu rombveida acu linumu āmī, kā arī tā pagarinājuma daļā ir mazāk selektīvi nekā rīki ar “BACOMA” tipa izejas logu, vai kuros tīkla linums āmī un tā pagarinājuma daļā ir pagriezts par 90o. Tāpēc, ja zvejai paredzētā suga ir menca, tad Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem ir lietderīgi neļaut izmantot velkamos zvejas rīkus bez “BACOMA” tipa izejas loga vai kuros tīkla linums āmī vai tā pagarinājuma daļā nav pagriezts par 90o. |
|
(13) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1434/98 ( 7 ) noteica, ar kādiem nosacījumiem drīkst izkraut reņģes rūpnieciskās pārstrādes vajadzībām, kas nav tieša lietošana pārtikā. |
|
(14) |
Lai vienkāršotu sarežģītos Regulas (EK) Nr. 1434/98 noteikumus, tie minētās regulas noteikumi, kas attiecas uz Baltijas jūru, būtu šajā regulā jāaizstāj ar vispārīgiem noteikumiem par nešķirotas nozvejas izkraušanu. Būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1434/98. |
|
(15) |
Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 8 ). |
|
(16) |
Grozījumi attiecībā uz šīs regulas I pielikumu un II pielikuma 1. un 2. papildinājumu arī būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. |
|
(17) |
Ņemot vērā noteikumos izdarāmo grozījumu skaitu un apjomu, Regula (EK) Nr. 88/98 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu tekstu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šī regula nosaka tehniskos saglabāšanas pasākumus attiecībā uz zvejas resursu ieguvi un to izkraušanu jūras ūdeņiem, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija un kuri atrodas I pielikumā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
a) “aktīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kuru lietojot, zvejas darbībām ir vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība, tostarp jo īpaši velkamie zvejas rīki un apņemošie zvejas rīki;
i) “tralis” ir zvejas rīks, ko aktīvi velk ar vienu vai vairākiem zvejas kuģiem un kas sastāv no tīkla linuma konusa vai piramīdas veida daļas (traļa korpuss), kura aizmugurē noslēdzas ar āmi;
ii) “rāmju tralis” ir zvejas rīks ar traļa tīklu linumu, kuru horizontāli atver tērauda vai koka caurule, ar rāmi un tīkla linumu ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm, kuru ar kuģa dzinēja jaudu aktīvi velk pa grunti;
iii) “velkamais vads” ir apņemošs un velkams zvejas rīks, ko vada no kuģa ar divām garām virvēm (vada virvēm) un kas konstruēts tā, lai dzītu zivju baru uz vada atvērumu. Rīks ir izgatavots no tīkla linuma un pēc konstrukcijas un lieluma ir līdzīgs grunts tralim, un sastāv no diviem gariem spārniem, galvenās daļas un āmja;
iv) “dragas” ir tīkla linuma vai metāla grozi, kas piestiprināti pie dažādas formas un lieluma rāmja, kura zemākajai daļai ir skrāpis, kas var būt arī zobains;
v) “riņķvads” ir apņemošs zvejas rīks, kurš ir izgatavots no tīkla linuma un kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas stiepjas cauri riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, tādējādi ļaujot tīkla linumu savilkt un noslēgt;
b) “pasīvais zvejas rīks” ir jebkurš zvejas rīks, kuru lietojot, zvejas darbībām nav vajadzīga aktīva zvejas rīka kustība, tostarp žaunu tīkli, iepinējtīkli, trīssienu tīkli, lamatveidīgi zvejas rīki, āķu jedas, murdi un krātiņveida zivju lamatas. Tīkli var sastāvēt no viena vai vairākiem atsevišķiem tīkliem, kas savienoti ar augšējo, apakšējo virvi un savienotājvirvēs un var būt aprīkoti ar enkurojošiem, peldošiem un navigācijas rīkiem;
i) “žaunu tīkls” un “iepinējtīkls” ir rīks, kas sastāv no viena tīkla gabala un ko ūdenī vertikālā stāvoklī notur pludiņi un atsvari. Ūdeņu dzīvie resursi tajā tiek nozvejoti, iepinoties un ieķeroties linuma acīs;
ii) “rāmja tīkls” ir rīks, kas veidots no diviem vai vairākiem tīkla gabaliem, kuri kopā no viena punkta nokarājas paralēli, un ko ūdenī vertikālā stāvoklī notur pludiņi un atsvari;
iii) “āķu jedas” ir uz grunts nostiprinātas vai dreifējošas savienotas jedas, uz kurām ir liels skaits āķu ar ēsmu;
c) “āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām;
d) “iegremdēšanas laiks” ir laikposms no brīža, kad tīklus pirmo reizi izmet ūdenī, līdz brīdim, kad tie pilnībā tiek izcelti uz zvejas kuģa klāja;
e) “kvadrātveida acu tīkla linums” ir tīkla linuma konstrukcija, kad linums ir iestiprināts tā, lai no divām paralēli ejošām auklu virknēm, kuras veido acu rindas, viena aukla būtu paralēla tīkla garenvirziena asij un otra veidotu taisnu leņķi pret minēto asi;
f) “āmis” ir traļa pēdējie 8 m, un tam ir cilindriska forma, t.i., viscaur viens un tas pats perimetrs, vai arī konusveidīga forma;
g) “āmja apvalks” ir cilindrisks linuma gabals, kas pilnībā aptver traļa āmi un ko pēc noteiktiem intervāliem var piestiprināt pie āmja;
h) “aizmugures strope” ir vistālāk aizmugurē novietotā āmim piestiprinātā apaļā strope, ja attālumu mēra ar garumā izstieptām acīm;
i) “paceļamā strope” ir virve, kas aptver āmja perimetru vai tā apvalka perimetru, ja tāds ir, un ar cilpām vai gredzeniem piestiprināta pie tā;
j) “dalāmā strope” ir virve, kas aptver āmja perimetru vai tā apvalka perimetru un ir piestiprināta pie tā;
k) “iedzirknis” ir tīkla linuma gabals, kas iestiprināts aktīvā zvejas rīka linuma atvēruma iekšpusē tā, lai nozvejas varētu pārvietoties no zvejas rīka priekšgala uz pakaļgalu, bet nevarētu tikt atpakaļ;
l) “āmja boja” ir peldošs priekšmets, kas piestiprināts āmim;
m) “bojas virve” ir virve, kas savieno āmja boju ar to zvejas rīka daļu, kuru boja paceļ vai iezīmē;
n) “pagarinājuma daļa” ir traļa nesašaurinātā daļa, kurai ir cilindriska forma, t.i., viscaur tāds pats perimetrs kā āmim, un kura ir piestiprināta āmim vai ir āmja turpinājums.
II NODAĻA
ZVEJAS RĪKI UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI
I DAĻA
Zvejai paredzētās sugas
3. pants
Zvejai paredzētās sugas un minimālie linuma acu izmēri
1. Katram I pielikumā uzskaitītajam apakšrajonam atļautais linuma acu izmēra diapazons, katrai zvejai paredzētajai sugai zvejojot ar traļiem, velkamiem vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem, ir tāds, kā norādīts II pielikumā, un, zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, – kā norādīts III pielikumā. Nevienai zvejas rīka vai tīkla daļai linuma acs izmērs nevar būt mazāks par vismazāko linuma acs izmēru katrā linuma acu izmēra diapazonā.
2. II un III pielikumā katram ģeogrāfiskajam apkašrajonam un katram linuma acu izmēra diapazonam norādīts minimālais zvejai paredzēto sugu procentuālais apjoms no kopējā ūdeņu dzīvo resursu daudzuma, kuru patur uz klāja.
3. Ja jebkurā no zvejas reisiem uz klāja ir dragas, aizliegts paturēt uz klāja un izkraut jebkādu daudzumu ūdeņu dzīvo resursu, ja vien 85 % to dzīvsvara neveido gliemji un/vai Furcellaria lumbricalis.
4. Apakšrajonā aizliegts lietot žaunu tīklus vai iepinējtīklus, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par III pielikumā norādīto izmēru.
5. Apakšrajonā aizliegts lietot rāmju tīklus, kuru linuma acu izmērs tajā tīkla daļā, kurā ir vislielākās linuma acis, neatbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām, ja vien linuma acu izmērs tajā tīkla daļā, kurā ir vismazākās linuma acis, nav mazāks par16 mm. Ja linuma acu izmērs vismazākājām linuma acīm ir mazāks par 16 mm, visas linuma acis, kuru izmērs ir lielāks par 16 mm, atbilst vienai no III pielikumā iekļautajām kategorijām.
6. No katra zvejas reisa aizliegta izkraušana, ja I pielikumā uzskaitītajos apakšrajonos nozvejotā un uz klāja paturētā nozveja neatbilst II un III pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem nosacījumiem.
4. pants
Zvejai paredzēto sugu procentuālā apjoma aprēķināšana
1. Zvejai paredzēto sugu procentuālo apjomu, kas minēts II un III pielikumā, aprēķina kā to visu II un III pielikumā minēto sugu dzīvsvara proporciju, kas tiek paturēta uz klāja pēc šķirošanas vai tiek izkrauta.
2. Zvejai paredzēto sugu un pārējo sugu procentuālo apjomu iegūst, sasummējot tos visus II un III pielikumā uzskaitīto zvejai paredzēto sugu un pārējo sugu daudzumus, kas tiek paturēti uz klāja.
3. Aprēķinot zvejai paredzēto sugu procentuālo apjomu zvejas kuģim, no kura II un III pielikumā minētie sugu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā, veicot aprēķinu šim kuģim.
4. Zvejai paredzēto sugu procentuālo apjomu var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šo apjomu raksturojošiem paraugiem.
II DAĻA
Aktīvie zvejas rīki
5. pants
Zvejas rīku struktūra
1. Nedrīkst lietot nevienu ierīci, kas āmī nosprosto vai kā savādāk samazina linuma aci.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, jebkura aktīvā zvejas rīka āmja apakšpuses ārpusē ir atļauts piestiprināt jebkura veida audeklu, tīkla linumu vai citus materiālus, kuru mērķis ir novērst vai samazināt nolietošanos. Šādu materiālu piestiprina tikai gar āmja priekšējo malu un sānu malām.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, āmja ārpusei atļauts piestiprināt āmja aizsargapvalku. Āmja aizsargapvalka linuma acu izmērs ir vismaz divas reizes lielāks nekā āmim, bet nekādā gadījumā tas nav mazāks par 80 mm.
Āmja aizsargapvalku var piestiprināt šādās vietās:
a) tā priekšējā malā;
b) tā aizmugurējā malā; vai
c) aptverot āmi virzienā starp priekšējo un aizmugurējo malu.
Āmja aizsargapvalku var piestiprināt:
a) aploces veidā – aptverot āmja un pagarinājuma daļu pa vienu linuma acu rindu; vai
b) garenvirzienā – gar vienu acu rindu.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts:
a) aktīvajos zvejas rīkos lietot nekustīgu tīklu vai iedzirkni. Iedzirkni var piestiprināt vai nu āmja iekšpusē, vai priekšā. II pielikumā izklāstītos noteikumus par minimālajiem linuma acs izmēriem nepiemēro iedzirknim. Attālums no iedzirkņa priekšējās stiprinājuma vietas, līdz āmja galam ir vismaz trīs reizes lielāks nekā iedzirkņa garums;
b) āmja jebkuras daļas ārpusē ir atļauts piestiprināt sensoru, kas paredzēts nozvejas daudzuma mērīšanai;
c) zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, ir atļauts lietot dalāmās stropes un paceļamās stropes, kas piestiprinātas āmja ārpusei;
d) zvejojot ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs nepārsniedz 90 mm, ir atļauts lietot vienu paceļamo stropi, kas piestiprināta āmja ārpusei;
e) āmja divām sānu šuvēm ir atļauts piestiprināt pludiņus;
f) lietot aizmugurējo stropi, kas piestiprināta āmja ārpusei. Attālums starp aizmugurējo stropi un āmi ir 50 cm vai mazāks.
6. pants
Īpašas aizliegtas struktūras
Aizliegts izmantot turpmāk norādīto:
a) jebkādu āmi, kura vienāda izmēra linuma acu skaits jebkurā āmja apkārtmēra vietā palielinās no āmja sākuma daļas virzienā uz tā beigu daļu;
b) jebkādu pagarinājuma daļu, kuras apkārtmērs jebkurā punktā ir mazāks par āmja pašā priekšā esošās daļas apkārtmēru, kurai piestiprināta pagarinājuma daļa;
c) jebkādu āmi, kura linuma acu izmērs ir 32 mm vai lielāks, ja jebkura no linuma acīm nav rombveida vai kvadrātveida;
d) jebkādu trali, velkamo vadu vai līdzīgu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks par 90 mm, un kuram āmis ir piestiprināts jebkādā citā veidā, nevis piešujot tai tīkla linuma ārējai daļai, kas ir pie āmja;
e) jebkādu trali, velkamo vadu vai līdzīgu zvejas rīku, kura linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks, kuram ir vairāk nekā 100 atvērtu rombveida linuma acu jebkurā āmja apkārtmēra vietā, izņemot savienojumus vai šuves;
f) jebkādu āmi, kura garums izstieptā veidā tā augšpusē aptuveni neatbilst apakšpuses garumam izstieptā veidā.
7. pants
Selektivitāte mencu zvejā ar traļiem
Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas ieteikumu, Komisija ne vēlāk ka 2007. gada septembrī Padomei iesniedz novērtējumu par selektivitāti attiecībā uz mencu zveju ar aktīviem zvejas rīkiem, kuriem menca ir atzīta kā zvejai paredzētā suga.
III DAĻA
Pasīvie zvejas rīki
8. pants
Parametri un zvejā atrašanās laiks
1. Zvejojot ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 m vai mazāks, aizliegts izmantot vairāk nekā 9 km tīklu, un kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 12 m, aizliegts izmantot vairāk nekā 21 km tīklu.
2. Tīklu, kas minēti 1. punktā, zvejā atrašanās laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas.
3. Atkāpjoties no 2. punkta, 1. punktā minēto tīklu izmantošanas laiks, zvejojot zem ledus, nav ierobežots.
9. pants
Ierobežojumi attiecībā uz dreifējošiem tīkliem
1. Sākot no 2008. gada 1. janvāra dreifējošos tīklus ir aizliegts glabāt uz klāja vai izmantot zvejā.
2. 2006. un 2007. gadā dreifējošos tīklus var glabāt uz klāja vai izmantot zvejā, ja karoga dalībvalsts kompetentā iestāde ir to atļāvusi.
3. Maksimālais zvejas kuģu skaits 2006. un 2007. gadā, kuriem dalībvalsts var atļaut turēt uz klāja vai izmantot zvejā dreifējošos tīklus, nepārsniedz 40 % un 20 % no attiecīgiem zvejas kuģiem, kuri izmantoja dreifējošos tīklus laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam.
4. Atkāpjoties no 3. punkta, 25–32 apakšrajonos maksimālais kuģu skaits, kuriem dalībvalsts var atļaut turēt uz klāja dreifējošos tīklus vai izmantot tos zvejai, nepārsniedz 40 % no zvejas kuģiem, kuri izmantoja dreifējošos tīklus laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam.
5. Dalībvalstis līdz katra gada 30. aprīlim Komisijai paziņo to kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot dreifējošos tīklus.
10. pants
Nosacījumi attiecībā uz dreifējošiem tīkliem
1. Dreifējošos tīklus izmantojošā kuģa kapteinis uztur zvejas žurnālu, kurā katru dienu reģistrē šādu informāciju:
a) uz klāja esošo tīklu kopējais garums;
b) katrā zvejas darbībā izmantoto tīklu kopējais garums;
c) vaļveidīgo piezvejas vieta, daudzums un datums.
2. Visiem kuģiem, kas izmanto dreifējošos tīklus, uz klāja ir 9. panta 2. punktā minētā atļauja.
IV DAĻA
Kopējie noteikumi par zvejas rīkiem un to izmantošanu
11. pants
Linuma acu izmēra un auklas biezuma noteikšana
Piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 129/2003 (2003. gada 24. janvāris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus zvejas tīklu acu lieluma un auklu biezuma noteikšanai ( 9 ).
12. pants
Pieļaujamo nozvejas procentuālo apjomu sasniegšana
1. Ūdeņu dzīvo resursu daudzumus, kas nozvejoti, pārsniedzot atļautos procentuālos apjomus, kas noteikti II un III pielikumā, nedrīkst izkraut, bet tos pirms katras izkraušanas atgriež atpakaļ jūrā.
2. Neatkarīgi no 1. punkta, ikreiz, kad zvejas reisa laikā kuģis atstāj jebkuru no II un III pielikumā minēto apakšrajonu grupām, II un III pielikumā noteiktais minimālais procentuālais apjoms zvejai paredzētajām sugām, kas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nozvejotas un paturētas uz klāja, tiek nodrošināts divu stundu laikā.
13. pants
Zvejas rīku izmantošanas nosacījumi
1. Zvejas rīkus, ko nedrīkst izmantot noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā vai noteiktā laikposmā, glabā tādā veidā, lai aizlieguma apgabalā vai aizlieguma laikposmā tie nebūtu sagatavoti lietošanai. Rezerves zvejas rīkus glabā atsevišķi un tādā veidā, lai tie nebūtu sagatavoti lietošanai.
2. Zvejas rīku uzskata par nesagatavotu lietošanai, ja:
a) attiecībā uz traļiem, velkamajiem vadiem un tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, izņemot pāru traļus:
i) traļa durvis ir nostiprinātas falšborta iekšpusē vai ārpusē vai pie traļa loka;
ii) sviežamās līnes vai veijeri nav savienoti ar traļa durvīm vai atsvariem;
b) attiecībā uz pāru traļiem – spārnu galu atsvari ir atraisīti un noglabāti atsevišķi;
c) attiecība uz āķu jedām, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmja tīkliem:
i) tīkli ir noglabāti zem slēgta pārklāja;
ii) āķu jedas un āķus glabā noslēgtās kastēs;
d) attiecībā uz riņķvadiem galvenā vai lejas virve nav savienota ar vadu.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja izmanto jebkādus zvejas rīkus, kuriem saskaņā ar II un III pielikumu par zvejai paredzēto sugu ir noteikta menca (Gadus morhua), uz klāja nedrīkst turēt nekādus citus zvejas rīkus.
III NODAĻA
MINIMĀLAIS ZIVJU IZKRAUŠANAS LIELUMS
14. pants
Zivju mērīšana
1. Zivi uzskata par mazizmēra zivi, ja tā ir mazāka par IV pielikumā noteikto minimālo izmēru attiecīgajai sugai un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.
2. Zivi mēra no purna gala, kad mute ir aizvērta, līdz astes spuras tālākajam punktam.
15. pants
Mazizmēra zivju glabāšana uz klāja
1. Mazizmēra zivis nedrīkst turēt uz klāja vai pārkraut, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties atgriežamas atpakaļ jūrā.
2. Uz zivīm, kas II pielikumā nav definētas kā zvejai paredzētās sugas linuma acu kategorijām “mazāk par 16 milimetriem” vai “16 līdz 31 milimetrs” un kas nozvejotas ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem ar acu izmēru, kas ir mazāks nekā 32 milimetri, vai ar riņķvadiem, 1. punkts neattiecas, ja minētās zivis nav sašķirotas un netiek pārdotas, izliktas vai piedāvātas pārdošanai lietošanai pārtikā.
IV NODAĻA
IEROBEŽOJUMI, KAS ATTIECAS UZ NOTEIKTIEM APGABALIEM, ZVEJAS VEIDIEM VAI ŪDEŅU DZĪVAJIEM RESURSIEM
16. pants
Aizlieguma apgabali
Visu gadu ar jebkādiem aktīviem zvejas rīkiem aizliegts zvejot ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo taisnes, kuras savieno punktus, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
1. 54o 23' ziemeļu platums, 14o 35' austrumu garums
2. 54o 21' ziemeļu platums, 14o 40' austrumu garums
3. 54o 17' ziemeļu platums, 14o 33' austrumu garums
4. 54o 07' ziemeļu platums, 14o 25' austrumu garums
5. 54o 10' ziemeļu platums, 14o 21' austrumu garums
6. 54o 14' ziemeļu platums, 14o 25' austrumu garums
7. 54o 17' ziemeļu platums, 14o 17' austrumu garums
8. 54o 24' ziemeļu platums, 14o 11' austrumu garums
9. 54o 27' ziemeļu platums, 14o 25' austrumu garums
10. 54o 23' ziemeļu platums, 14o 35' austrumu garums
17. pants
Lašu un taimiņu zvejas ierobežojumi
1. Aizliegts turēt uz klāja lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta):
a) no 1. jūnija līdz 15. septembrim 22–31 apakšrajona ūdeņos,
b) no 15. jūnija līdz 30. septembrim 32 apakšrajona ūdeņos.
2. Aizlieguma laikposmā lieguma zona atrodas tālāk par četrām jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijas.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts paturēt uz klāja lašus (Salmo salar) vai taimiņus (Salmo trutta), kas noķerti ar murdiem.
18. pants
Zušu zvejas ierobežojumi
Visu gadu aizliegts paturēt uz klāja zušus, kas ķerti ar jebkādiem aktīvajiem zvejas rīkiem.
19. pants
Ierobežojumi attiecībā uz nešķirotas nozvejas izkraušanu
1. Nešķirotas nozvejas izkrauj tikai ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno paraugu ņemšanas programmas, kas minētas 2. punktā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka darbojas atbilstīga paraugu ņemšanas programma, kura ļauj efektīvi uzraudzīt sugu sastāvu nešķiroto nozveju izkraušanā.
V NODAĻA
ĪPAŠI UZ RĪGAS JŪRAS LĪCI ATTIECINĀMI PASĀKUMI
20. pants
Īpašā zvejas atļauja
1. Lai varētu zvejot apakšrajonā 28-1, kuģiem ir nepieciešama īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem izdota 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, ir iekļauti sarakstā, kurā norādīts kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs un kas ir publiski pieejams interneta vietnē, kuras adresi katra dalībvalsts iesniedz Komisijai un dalībvalstīm.
3. Sarakstā iekļautie kuģi atbilst šādiem nosacījumiem:
a) sarakstā iekļauto kuģu kopējā dzinēju jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas 28-1 apakšrajonā zvejojuši 2000.–2001. gadā; un
b) kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 221 kilovatu (kW).
21. pants
Kuģu vai to dzinēju aizstāšana
1. Jebkuru konkrētu kuģi no 20. panta 2. punktā minētā saraksta var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem ar noteikumu, ka:
a) šāda aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij nerada 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās kopējās dzinēja jaudas pieaugumu; un
b) neviena aizstājošā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW.
2. Var aizstāt jebkura tāda konkrēta kuģa dzinēju, kas iekļauts 20. panta 2. punktā minētajā sarakstā, ja:
a) dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW; un
b) aizstājošā dzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu 20. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto kopējo dzinēja jaudu.
22. pants
Tralēšanas aizliegums
Zveja ar traļiem 28-1 apakšrajonā ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 20 metriem.
VI NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
23. pants
Aizliegtie zvejas rīki un paņēmieni
1. Ūdeņu dzīvo resursu ķeršana, izmantojot metodes, kas ietver sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu, elektrības vai jebkāda veida lādiņu izmantošanu, ir aizliegta.
2. Pārdot, izstādīt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ūdeņu dzīvos resursus, kas noķerti, izmantojot 1. punktā minētās metodes, ir aizliegts.
24. pants
Zinātniskā izpēte
1. Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, ko veic tikai un vienīgi zinātniskās izpētes vajadzībām saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) zvejas darbības jāveic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un to pārraudzībā;
b) dalībvalsti vai dalībvalstis, kuras ūdeņos notiek izpēte, par to jāinformē pirms zvejas darbības uzsākšanas; un
c) uz tā kuģa klāja, kas veic zvejas darbību, ir jābūt atļaujai, ko izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tas kuģo.
2. Neatkarīgi no 1. punkta ūdeņu dzīvos resursus, kas nozvejoti 1. punktā norādītajā nolūkā, nedrīkst pārdot, uzglabāt, izstādīt un piedāvāt pārdošanai, ja vien:
a) tie neatbilst IV pielikumā noteiktajam minimālajam izkraušanas izmēram un, attiecībā uz tiem resursiem, kuru zvejas iespējas ir fiksētas, šīs iespējas vēl nav izsmeltas; vai
b) tos tieši nepārdod tādos nolūkos, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā.
25. pants
Mākslīgā krājumu atjaunošana un pārvietošana
Šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic tikai un vienīgi ūdeņu dzīvo resursu mākslīgo krājumu atjanošanai un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to pārraudzībā. Ja krājumu mākslīgo atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, visas iesaistītās dalībvalstis par to tiek iepriekš informētas.
26. pants
Pasākumi, ko veic dalībvalstis un kas attiecas tikai uz tiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu
1. Krājumu saglabāšanai un pārvaldībai vai nolūkā samazināt zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu, dalībvalstis var veikt tehniskus pasākumus zvejas iespēju ierobežošanai, kuri:
a) papildina Kopienas zvejas regulās paredzētos pasākumus; vai
b) ir stingrāki par Kopienas zvejas regulās paredzētajām minmālajām prasībām.
2. Pasākumus, kas izklāstīti 1. punktā, piemēro tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalsts zvejniekiem, un tie atbilst Kopienas tiesību aktiem.
3. Attiecīgā dalībvalsts par šādiem pasākumiem nekavējoties paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai.
4. Dalībvalsts Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai pasākumi atbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
5. Ja Komisija secina, ka pasākumi neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa, lai dalībvalsts atceļ vai groza šos pasākumus.
27. pants
Zvejas rīku zinātniskais izvērtējums
Komisija līdz 2008. gada 1. janvārim nodrošina, ka tiek veikts zinātnisks izvērtējums par to, kādā veidā vaļveidīgos ietekmē zvejas rīku, jo īpaši žaunu tīklu, rāmju tīklu un iepinējtīklu izmantošana, un šā izvērtējuma rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.
VII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
28. pants
Īstenošanas noteikumi
Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.
29. pants
Grozījumi pielikumos
Grozījumus I pielikumā un II pielikuma 1. un 2. papildinājumā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā minēto procedūru.
30. pants
Regulas (EK) Nr 1434/98 grozījumi
Regulu (EK) Nr. 1434/98 ar šo groza šādi:
1) regulas 1. pantā svītro 2. punktu;
2) regulas 2. pantā svītro 2. un 3. punktu;
3) regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Reņģu nozvejas, kas iegūtas:
— 1. un 2. reģionā ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 32mm vai lielāks par 32 mm, vai
— 3. reģionā ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acu izmērs ir 40 mm vai lielāks, vai
— 1. vai 2., vai 3. reģionā ar jebkuriem zvejas rīkiem, izņemot velkamos zvejas rīkus,
nedrīkst izkraut krastā citiem nolūkiem, kā vien tiešai lietošanai pārtikā, izņemot, ja tās iepriekš ir piedāvātas tiešai lietošanai pārtikā un nav izdevies atrast pircēju.”;
4) regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Tomēr, visas reņģes, kas nozvejotas ar jebkuru zvejas rīku 2. pantā norādītajos apstākļos, var izkraut nolūkos, kas nav paredzēti tiešai lietošanai pārtikā.”
31. pants
Atcelšana
Regula (EK) Nr. 88/98 ir atcelta.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā doto korelācijas tabulu.
32. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Ģeogrāfiskā apgabala apakšrajoni, kuri minēti 1. pantā un kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu
22 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Hāzenēres raga (56o 09’ Z, 10o 44’ A) Jitlandes austrumu krastā līdz Gnībena ragam (56o 01’ Z, 11o 18’ A) Zēlandes rietumu krastā; tad gar Zēlandes rietumu un dienvidu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 12o 00’ A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Falsteras salai; tad gar Falsteras salas krastu līdz Geseras ragam (54o 34’ Z, 11o 58’ A); tad taisni uz austrumiem līdz 12o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem uz Vācijas krastu; tad dienvidrietumu virzienā gar Vācijas krastu un Jitlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.
23 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Gilbjerga raga (56o 08’ Z, 12o 18’ A) Zēlandes ziemeļu krastā līdz Killenai (56o 18’ Z, 12o 28’ A) Zviedrijas krastā; tad dienvidu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz Falsterbo bākai (55o 23’ Z, 12o 50’ A); tad caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Stevnas bākai (55o 19’ Z, 12o 28’ A) Zēlandes krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zēlandes austrumu krastu līdz sākumpunktam.
24 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no Stevnas bākas (55o 19’ Z, 12o 28’ A) Zēlandes austrumu krastā caur dienvidu ieeju Zunda šaurumā līdz Falsterbo bākai (55o 23’ Z, 12o 50’ A) Zviedrijas krastā; tad gar Zviedrijas dienvidu krastu līdz Sandhammarenas bākai (55o 24’ Z, 14o 12’ A); no turienes līdz Hamerodes bākai (55o 18’ Z, 14o 47’ A) Bornholmas ziemeļu krastā; tad gar Bornholmas rietumu un dienvidu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 15o 00’ A garuma; no turienes taisni uz dienvidiem līdz Polijas krastam; tad rietumu virzienā gar Polijas un Vācijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 12o 00’ A garumam; tad taisni uz ziemeļiem līdz punktam, kas atrodas uz 54o 34’ Z platuma un 12o 00’ A garuma; tad taisni uz rietumiem uz Geseras ragu (54o 34’ Z, 11o 58’ A); no turienes gar Falsteras salas ziemeļu un austrumu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 12o 00’ A garuma; no turienes taisni uz ziemeļiem uz Zēlandes dienvidu krastu; tad rietumu un ziemeļu virzienā gar Zēlandes rietumu krastu līdz sākumpunktam.
25 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo līnija no 56o 30’ Z platuma Zviedrijas austrumu krastā un turpinās taisni uz austrumiem līdz Ēlandes rietumu krastam; tad šķērso Ēlandes dienvidus uz punktu tās Austrumu krastā, kas atrodas uz 56o 30’ Z platuma no turienes taisni uz austrumiem līdz 18o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem uz Polijas krastu; tad rietumu virzienā gar Polijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 15o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem uz Borholmas salu; tad gar Bornholmas dienvidu un rietumu krastu uz Hamerodes bāku (55o 18’ Z, 14o 47’ A); tad uz Sandhammarenas bāku (55o 24’ Z, 14o 12’ A) Zviedrijas dienvidu krastā; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz sākumpunktam.
26 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo līnija, kas sākas no punkta uz 56o 30’ Z platuma un 18o 00’ A garuma un turpinās taisni austrumu virzienā līdz Latvijas rietumu krastam; tad dienvidu virzienā gar Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Polijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 18o 00 A garuma Polijas krastā; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.
27 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā uz 59o 41’ Z platuma un 19o41’ A garuma, un turpinās taisni uz dienvidiem līdz Gotlandes ziemeļu krastam; tad dienvidu virzienā gar Gotlandes rietumu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 57o 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 56o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Ēlandes austrumu krastam; tad šķērso Ēlandes salas dienvidus uz punktu tās rietumu krastā, kas atrodas uz 56o 30’ Z platuma taisni; tad uz rietumiem uz Zviedrijas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.
28-1 apakšrajons
Ūdeņi, ko rietumos ierobežo līnija no 57o 34.1234’ N, 21o 42.9574’ E līdz 57o 57.4760’ N, 21o 58.2789’ E tad uz dienvidiem līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un tad ziemeļaustrumu virzienā gar Sāremā austrumu krastu; un ziemeļos ierobežo līnija no 58o 30.0’ N, 23o 13.2’ E līdz 58o 30.0’ N, 23o 41.1’ E.
28-2 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta uz 58o 30’ Z platuma un 19o 00’ A garuma, kura turpinās taisni uz austrumiem līdz Sāremā rietumu krastam; tad uz dienvidiem gar Sāremā rietumu krastu līdz 57o57.4760’Z platuma un 21o58.2789’A garuma; tad uz dienvidiem līdz punktam uz 57o34.1234’ Z platuma un 21o42.9574’ A garuma; tad gar Latvijas piekrasti uz dienvidiem līdz puntam, kas atrodas uz 56o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 18o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz 57o 00’ Z platuma; tad taisni uz austrumiem līdz Gotlandes rietumu krastam; tad ziemeļu virzienā līdz punktam Gotlandes ziemeļu krastā uz 19o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.
29 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā, kas atrodas uz 60o 30’ Z platuma un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas rietumu uz dienvidu krastu līdz punktam, kas atrodas tās kontinentālās daļas dienvidu krastā uz 23o 00’ A garuma; tad taisni uz dienvidiem līdz 59o 00’ Z garuma; tad taisni uz austrumiem uz Igaunijas kontinentālās daļas krastu; tad dienvidu virzienā gar Igaunijas rietumu krastu līdz punktam, kas atrodas uz 58o 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz Sāremā austrumu krastam; tad, šķērsojot Sāremā ziemeļus, līdz punktam tās rietumu krastā uz 58o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 19o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz punktam Zviedrijas kontinentālās daļas austrumu krastā, kas atrodas uz 59o 41’ Z platuma; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas austrumu krastu līdz sākumpunktam.
30 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas austrumu krastā, kas atrodas uz 63o30’ Z platuma, un turpinās taisni uz austrumiem līdz Somijas kontinentālās daļas krastam; tad dienvidu virzienā gar Somijas krastu līdz punktam, kas atrodas uz 60o 30’ Z garuma; tad taisni uz rietumiem uz Zviedrijas kontinentālās daļas krastu; tad ziemeļu virzienā gar Zviedrijas krastu līdz sākumpunktam.
31 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Zviedrijas austrumu krastā, kas atrodas uz 63o 30’ Z platuma, tad šķērsojot Botnijas līča Ziemeļus līdz punktam, kas atrodas Somijas kontinentālās daļas rietumu krastā uz 63o 30’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz sākumpunktam.
32 apakšrajons
Ūdeņi, ko ierobežo tā līnija, kas sākas no punkta Somijas kontinentālās daļas dienvidu krastā, kas atrodas uz 23o 00’ A garuma, tad šķērsojot Somu līča austrumus līdz punktam, kas atrodas Igaunijas rietumu krastā uz 59o 00’ Z platuma; tad taisni uz rietumiem līdz 23o 00’ A garuma; tad taisni uz ziemeļiem līdz sākumpunktam.
II PIELIKUMS
Traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki: linuma acu izmēru diapazoni, zvejai paredzētās sugas un pieļaujamie to nozvejas procentuālie apjomi
|
Zvejai paredzētās sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (mm) |
||||||
|
<16 |
16 ≤ un <32 |
16 ≤ un <105 |
32 ≤un <90 |
32 ≤un <105 |
≥ 90 (1) |
||
|
Apakšrajonu grupas |
|||||||
|
22-32 |
22-27 |
28-32 |
22-23 |
24-27 |
22-23 |
22-32 |
|
|
Zvejai paredzēto sugu minimālais procentuālais apjoms |
|||||||
|
90 (3) |
90 (3) |
90 |
100 |
||||
|
Tūbītes (Ammodytidae) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
|
Brētliņas (Sprattus sprattus) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
|
|
Reņģes (Clupea harengus) |
* |
* |
* |
* |
* |
||
|
Jūrasmēles (Solea vulgaris) |
* |
* |
|||||
|
Zeltplekstes (Pleuronectes platessa) |
* |
* |
|||||
|
Putasu (Merlangius merlangus) |
* |
* |
|||||
|
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus) |
* |
* |
|||||
|
Limandas (Limanda limanda) |
* |
* |
|||||
|
Plekstes (Platichthys flesus) |
* |
* |
|||||
|
Mazmutes plekstes (Microstomus kitt) |
* |
* |
|||||
|
Akmeņplekstes (Psetta maxima) |
* |
* |
|||||
|
Mencas (Gadus morhua) |
* |
||||||
|
(1) Rāmju traļa izmantošana nav atļauta. (2) Ir atļauti tikai tādi traļi, velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki, kam ir “BACOMA” tipa izejas logs vai T90 āmji, kā arī pagarinājuma daļa ar linuma acu izmēriem un specifikācijām, kas noteiktas I un II papildinājumā. (3) Uz kuģa klāja paturētās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 3 % mencu, rēķinot pēc dzīvsvara. (4) Uz kuģa klāja paturētās nozvejas sastāvā var būt līdz 45 % reņģu, rēķinot pēc dzīvsvara. (5) Uz kuģa klāja paturētās nozvejas sastāvā var būt līdz 40 % putasu, rēķinot pēc dzīvsvara. |
|||||||
1. Papildinājums
Āmja augšējās daļas “BACOMA” tipa loga specifikācijas
1. Apraksts
a. Loga apraksts
i. Logs ir taisnstūra linuma gabals āmī. Tajā ir tikai viens logs.
b. Āmja izmērs, pagarinājuma daļa un traļa pakaļējais gals
i. Āmi veido no divām vienāda garuma plāksnēm, kuras abās malās savienotas ar šuvēm.
ii. Minimālais linuma acs izmērs rombveida linuma acīm ir 105 mm. Auklas materiāls ir polietilēna pavedieni, kuru viena pavediena rupjums nepārsniedz 6 mm vai dubulto pavedienu rupjums attiecīgi nepārsniedz 4 mm.
iii. Aizliegts izmantot tādus āmjus un pagarinājuma daļas, kas izgatavotas tikai no vienas linuma materiāla plāksnes un kuriem ir tikai viena šuve.
iv. Jebkurā pagarinājuma daļas apkārtmēra vietā rombveida linuma acu skaits, izņemot savienojuma šuvēs, nevar būt mazāks vai lielāks par maksimālo linuma acu skaitu, kāds ir āmja priekšgala apkārtmērā (1. attēls).
c. Loga izvietojums
i. Logu ievieto āmja augšējā linuma plātnē. (2. attēls).
ii. Logs beidzas ne tālāk kā 4 linuma acu atstatumā no āmja savelkamās stropes, ieskaitot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope. (3. vai 4. attēls).
d. Loga izmērs
i. Loga platums, ko nosaka pēc linuma acu rindu skaita, ir vienāds ar rombveida acu skaitu augšējā linuma plāksnē dalītu ar divi. Vajadzības gadījumā drīkst saglabāt ne vairāk kā 20 % no rombveida linuma acu skaita āmja augšējā linuma plāksnē, kuras vienādi sadala gar abām loga plātnes malām (4. attēls).
ii. Loga garums ir vismaz 3,5 m.
iii. Atkāpjoties no ii. punkta, loga garums ir vismaz 4 m, ja logam ir piestiprināts sensors, kas ir paredzēts nozvejas daudzuma mērīšanai.
e. Loga linums
i. Linuma acis ir ar vismaz 110 mm iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, t.i., visas četras loga linuma malas krustos visas linuma acu rindas.
ii. Linumu nostiprina tā, lai linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam. Linumam jābūt izgatavotam no viena vijuma bezmezglu auklas, vai tam jābūt linumam ar līdzvērtīgām praksē pierādītām selektīvām īpašībām. Bezmezglu auklas linums nozīmē linumu, kas sastāv no linuma acīm, kurām ir četras malas, un linuma acu stūrus veido acs divu blakusmalu diegu savijums.
iii. Vienas auklas diametrs ir vismaz 5 mm.
f. Citas specifikācijas
i. Uzstādīšanas specifikācijas ir noteiktas 3. un 4. attēlā.
ii. Paceļamās stropes garums ir ne mazāks kā:
1. 4 m – āmim ar apkārtmēru no 100 līdz 89 rombveida linuma acīm, mērot no loga priekšējās malas;
2. 3,5 m – āmim, ar apkārtmēru no 88. līdz 75. rombveida linuma acīm, mērot no loga priekšējās malas;
3. 3 m – āmim a apkārtmēru mazāku par 75. rombveida linuma acīm, mērot no loga priekšējās malas.
iii. Gala strope neapņem riņķī “BACOMA” tipa izejas logu. Tā ir izgatavota no virves, kuras diametrs nepārsniedz 20 mm un kura ir vismaz 2 m gara.
iv. Āmja boja ir sfēriskas formas, un tās maksimālais diametrs ir 40 cm. Ar bojas virvi tā ir piestiprināta pie galvenās stropes.
v. Iedzirknis nevar aizsegt “BACOMA” tipa izejas logu.
2. Kvadrātveida linuma acu plākšņu labošanas nosacījumi
a. Vispārēji nosacījumi
i. Aizliegts izmantot kvadrātveida linuma acu “BACOMA” tipa izejas logu, kuram 10 vai vairāk procenti linuma acu ir laboti.
ii. Bojātās kvadrātveida linuma acis labo atbilstīgi aprakstītajai metodei.
iii. Labota linuma acs ir jebkura linuma acs, kuras iekšējais acs atvērums ir samazināts, labojot bojātās linuma acis vai savienojot divus bezmezglu kvadrātveida linuma acu linuma gabalus.
b. “BACOMA” tipa izejas loga bojāto linuma acu labošanas metode.
i. Sagatavo cauro vietu
ii. Saskaita labojamās linuma acis. Sagatavo ielāpu, izmantojot bezmezglu viena vijuma auklu, kuras materiāls, diametrs un stiprums ir tāds pats kā lāpāmajam linumam.
iii. Ielāpam salīdzinot ar sagatavoto cauro vietu uz katru pusi vajadzētu pārsniegt vairāk kā divas linuma acis, lai nodrošinātu, ka linums pietiekami pārsedz cauruma malas.
iv. Uzliek ielāpu uz cauruma un piestiprina pie esošā linuma ar vītu auklu, kā parādīts attēlā.
v. Linumu pārklājuma vietās abu linumu acis jāsastiprina kopā.
vi. Turpina linuma acu sastiprināšanu gar caurumu, lai ielāps no visām pusēm būtu piestiprināts vismaz divās acu rindās.
vii. Pēc darba pabeigšanas ielāps izskatīsies tā, kā parādīts iepriekš redzamajā attēlā.
1. attēls
Tralis pēc formas un funkcijas var iedalīt trīs atšķirīgās daļās. Traļa korpuss vienmēr ir konusveidīga daļa. Pagarinājuma daļa ir cilindriska daļa, kas parasti izgatavota no viena vai diviem linuma gabaliem. Āmis arī ir cilindriska daļa, kas bieži sastāv no divkārša vijuma auklas, lai tā būtu izturīgāka pret nolietošanos. Daļu, kas atrodas aiz paceļamās stropes, sauc par izberamo daļu.
2. attēls
A Pagarinājuma daļa
B Āmis
C Izejas logs, kvadrātveida linuma acu plāksne
1. Augšējā plāksne, ne vairāk kā 50 rombveida linuma acu
2. Apakšējā plāksne, ne vairāk kā 50 rombveida linuma acu
3. Savienojuma šuves
4. Atsevišķu plākšņu saacojuma vieta
5. Paceļamā strope
6. Aizmugurējā strope
7. Āmja savelkamās stropes
8. Attālums starp logu un āmi (3. un 4. attēls)
9. Bojas virve
10. Āmja boja
3. attēls
LOGA PANEĻA UZSTĀDĪŠANA
A Plāksne ar 110 mm kvadrātveida linuma acīm (25 rindas)
B Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums savienojuma šuvei
C Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums linumam ar rombveida linuma acīm, izņemot abu pušu loga malu acu rindas
2 rombveida linuma acis/1 kvadrātveida acu rinda
D Linums ar 105 mm izmēra rombveida linuma acīm (maksimāli 50 acis)
E Loga plāksnes attālums no āmja. Logs beidzas ne tālāk par 4 linuma acīm no āmja savelkamās stropes, ieskaitot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope
F Viena ar rokām pieacota pusacs rinda
4. attēls
LOGA PANEĻA UZSTĀDĪŠANA
A Plāksne ar 110 mm kvadrātveida linuma acīm (25 rindas)
B Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums savienojuma šuvei
C Plāksnes ar kvadrātveida linuma acīm pievienojums linumam ar rombveida linuma acīm, izņemot abas puses loga malu acu rindas
2 rombveida linuma acis/1 kvadrātveida acu rinda
D Linums ar 105 mm izmēra rombveida linuma acīm (maksimāli 50 acis)
E Loga plāksnes attālums no āmja. Logs beidzas ne tālāk par 4 linuma acīm no āmja savelkamās stropes, ietverot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope
F Viena ar rokām pieacota pusacs rinda
G Ne vairāk kā 10 % uz katru pusi no D punktā minētajām linuma acīm
2. Papildinājums
T90 traļa specifikācijas
a. Definīcija
1. T90 traļi tiek definēt kā traļi, dāņu velkamie vadi un līdzīgi zvejas rīki, kam āmis un pagarinājuma daļa ir izgatavota no rombveida linuma acu mezglotam linuma, kas pagriezts par 90o tā, lai linuma auklas galvenais kustības virziens būtu paralēli vilkšanas virzienam.
2. Linuma auklas galvenais kustības virziens standarta rombveida linuma acu mezglotam linumam (A), un linumam, kas pagriezts par 90o (B), ir parādīts 1. attēlā.
1. attēls
b. Linuma acu izmērs un mērīšana
Linuma acu izmērs ir vismaz 110 mm. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 129/2003, āmja un pagarinājuma daļas linuma acu izmēru mēra perpendikulāri zvejas rīka gareniskajai asij.
c. Auklas biezums
Āmja un pagarinājuma daļas auklas materiāls ir polietilēna pavedieni, kuru viena pavediena biezums nepārsniedz 6 mm vai divkāršais pavedienu rupjums attiecīgi nepārsniedz 4 mm. Šis noteikums neattiecas uz vistalāko linuma acu rindu āmī, ja tas ir aprīkots ar galveno stropi.
d. Uzbūve
1. Āmi un pagarinājuma daļu ar parieztām linuma acīm (T90) veido no divām vienāda izmēra plāksnēm, kurās garumā un platumā ir vienāds skaits linuma acu, ar tādu acu pagrieziena virzienu, kā tas iepriekš aprakstīts un kuras savieno divas sānu šuves. Katru plāksni veido neslīdoši mezgli tādā veidā, lai linuma acis visā lietošanas laikā būtu pilnībā atvērtas.
2. Linuma acu skaits jebkurā apkārtmēra vietā ir vienāds, sākot ar pagarinājuma daļas priekšējo daļu līdz vistālakai āmja daļai.
3. Punktā, kur traļa konusveida daļai piestiprināts āmis vai pagarinājuma daļa, linuma acu skaits āmja vai pagarinājuma daļas apkārtmērā ir 50 % no traļa konusveida daļas pēdējās linuma acu rindas.
4. Āmis un pagarinājuma daļa ir parādīti turpmāk 2. attēlā.
e. Apkārtmērs
Linuma acu skaits jebkurā āmja un pagarinājuma daļas apkārtmēra vietā, izņemot savienojumu vietas un šuves, nepārsniedz 50.
f. Stiprinājuma uzmava
Plākšņu priekšējo malu, kas ietver gan āmi, gan pagarinājuma daļu, veido ar pieacotu linuma pusacu rindu. Āmja paneļa aizmugurējā mala ir aprīkota ar pieacotu linumu pilnu rindu, āmja savelkamās stropes virziena vadīšanai.
g. Paceļamā strope
Paceļamās stropes garums ir ne mazāks kā 3,5 m.
h. Āmja boja
Āmja boja ir sfēriskas formas, un tās maksimālais diametrs ir 40 cm. Ar bojas virvi tā ir piestiprināta pie āmja.
2. attēls
III PIELIKUMS
Žaunu tīkli, iepinējtīkli un rāmju tīkli: linuma acu izmēru diapazoni un zvejai paredzētās sugas
|
Zvejai paredzētās sugas |
Linuma acu zmēru diapazoni (mm) |
||||
|
16 ≤ un < 110 |
32 ≤ un < 110 |
90 ≤ un < 156 (1) |
110 ≤ un < 156 |
≥ 157 |
|
|
Apakšrajonu grupas |
|||||
|
28–32 |
22–27 |
22–23 |
22–32 |
22–32 |
|
|
Zvejai paredzēto sugu minimālais procentuālais apjoms |
|||||
|
90 (2) |
90 (2) |
90 |
90 |
100 |
|
|
Brētliņas (Sprattus sprattus) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
Reņģes (Clupea harengus) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
Jūrasmēles (Solea vulgaris) |
* |
* |
* |
||
|
Plekstes (Pleuronectes platessa) |
* |
* |
* |
||
|
Putasu (Merlangius merlangus) |
* |
* |
* |
||
|
Gludie rombi (Scophthalmus rhombus) |
* |
* |
* |
||
|
Limandas (Limanda limanda) |
* |
* |
* |
||
|
Baltijas plekste (Platichthys flesus) |
* |
* |
* |
||
|
Mazmutes plekstes (Microstomus kitt) |
* |
* |
* |
||
|
Akmeņplekstes (Psetta maxima) |
* |
* |
* |
||
|
Mencas (Gadus morhua) |
* |
* |
|||
|
Laši (Salmo salar) |
* |
||||
|
(1) Šādi linuma acu izmēra diapazoni ir pieļaujami līdz 2006. gada 30. jūnijam. (2) Uz kuģa klāj paturētās nozvejas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā 3 % mencu, rēķinot pēc dzīvsvara. |
|||||
IV PIELIKUMS
Minimālais izkraušanas izmērs
|
Sugas |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Minimālais izmērs |
|
Menca (Gadus morhua) |
22-32 apakšrajons |
38 cm |
|
Baltijas plekste (Platichthys flesus) |
22-25 apakšrajons 26-28 apakšrajons 29-32, apakšrajons uz dienvidiem no 59o 39` Z |
23 cm 21 cm 18 cm |
|
Plekste (Pleuronectes platessa) |
22-32apakšrajons |
25 cm |
|
Akmeņplekste (Psetta maxima) |
22-32 apakšrajons |
30 cm |
|
Gludais rombs (Scophthalmus rhombus) |
22-32 apakšrajons |
30 cm |
|
Zutis (Anguilla anguilla) |
22-32 apakšrajons |
35 cm |
|
Laši (Salmo salar) |
22-30 apakšrajons un 32 apakšrajons 31 apakšrajons |
60 cm 50 cm |
|
Taimiņš (Salmo trutta) |
22-25 apakšrajons un 29-32 apakšrajons 26-28 apakšrajons |
40 cm 50 cm |
V PIELIKUMS
Korelāciju tabula
|
Padomes Regula (EK) Nr. 88/98 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
– |
|
3. panta 1. un 2. punkts |
14. pants |
|
3. panta 3. punkts |
15. panta 1. punkts |
|
3. panta 4. punkts |
– |
|
3. panta 5. punkts |
– |
|
4. pants |
– |
|
5. panta 1. un 3. punkts |
3. pants |
|
5. panta 2. punkts |
– |
|
6. pants |
11. pants |
|
7. pants |
5. pants |
|
8. panta 1. punkts |
13. panta 1. punkts |
|
8. panta 2. punkts |
13. panta 2. punkts |
|
8. panta 3. punkts |
16. pants |
|
8. panta 4. punkts |
13. panta 3. punkts |
|
8.a pants |
9. pants |
|
8.b pants |
10. pants |
|
9. panta 1. punkts |
17. pants |
|
9. panta 2. punkts |
8. panta 1. punkts |
|
10. panta 1. punkts |
– |
|
10. panta 2. punkts |
23. panta 1. punkts |
|
10. panta 3. punkts |
– |
|
10. panta 4. punkts |
– |
|
11. pants |
24. pants |
|
12. pants |
25. pants |
|
13. pants |
26. pants |
|
14. pants |
28. pants |
|
15. pants |
31. pants |
|
16. pants |
32. pants |
|
I pielikums |
I pielikums |
|
II pielikums |
_ |
|
III pielikums |
IV pielikums |
|
IV pielikums |
II un III pielikums |
|
V pielikums |
II pielikuma 1. papildinājums |
|
VI pielikums |
V pielikums |
( 1 ) OV C 125, 24.5.2005., 12. lpp.
( 2 ) Atzinums sniegts 2005. gada 13. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 3 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
( 4 ) OV L 237, 26.8.1983., 4. lpp.
( 5 ) OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2005 (OV L 49, 22.2.2005., 1. lpp.).
( 6 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.
( 7 ) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.
( 8 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 9 ) OV L 22, 25.1.2003., 5. lpp.
