| 16.12.2022 | EN | Official Journal of the European Union | L 322/15 | 16.12.2022 | LV | Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis | L 322/15 |
| DIRECTIVE (EU) 2022/2464 OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL | EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/2464 |
| of 14 December 2022 | (2022. gada 14. decembris), |
| amending Regulation (EU) No 537/2014, Directive 2004/109/EC, Directive 2006/43/EC and Directive 2013/34/EU, as regards corporate sustainability reporting | ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES |
| (Text with EEA relevance) | (Dokuments attiecas uz EEZ) |
| THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION, | EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, |
| Having regard to the Treaty on the Functioning of the European Union, and in particular Articles 50 and 114 thereof, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu, |
| Having regard to the proposal from the European Commission, | ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, |
| After transmission of the draft legislative act to the national parliaments, | pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, |
| Having regard to the opinion of the European Economic and Social Committee (1), | ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1), |
| Acting in accordance with the ordinary legislative procedure (2), | saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2), |
| Whereas: | tā kā: |
| (1) | In its communication of 11 December 2019 entitled ‘The European Green Deal’ (the ‘Green Deal’), the European Commission made a commitment to review the provisions concerning non-financial reporting of Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council (3). The Green Deal is the new growth strategy of the Union. It aims to transform the Union into a modern, resource-efficient and competitive economy with no net emissions of greenhouse gases (GHG) by 2050. It also aims to protect, conserve and enhance the Union's natural capital, and protect the health and well-being of Union citizens from environment-related risks and impacts. The Green Deal aims to decouple economic growth from resource use, and ensure that all regions and Union citizens participate in a socially just transition to a sustainable economic system whereby no person and no place is left behind. It will contribute to the objective of building an economy that works for the people, strengthening the Union’s social market economy, helping to ensure that it is ready for the future and that it delivers stability, jobs, growth and sustainable investment. | These goals are especially important considering the socio-economic damage caused by the COVID-19 pandemic and the need for a sustainable, inclusive and fair recovery. Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council (4) makes the objective of climate neutrality by 2050 binding in the Union. Moreover, in its Communication of 20 May 2020 entitled ‘EU Biodiversity Strategy for 2030: Bringing nature back into our lives’, the Commission commits to ensuring that by 2050 all of the world’s ecosystems are restored, resilient and adequately protected. That strategy aims to put Europe’s biodiversity on a path to recovery by 2030. | (1) | Savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas zaļais kurss” (“Zaļais kurss”) Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu informācijas sniegšanu (3). Zaļais kurss ir Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot Savienību par mūsdienīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību no riskiem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi reģioni un Savienības iedzīvotāji piedalās sociāli taisnīgā pārejā uz ilgtspējīgu ekonomisko sistēmu, kurā novārtā netiek atstāts neviens cilvēks un neviena administratīvi teritoriālā vienība. Tas palīdzēs sasniegt mērķi izveidot ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, stiprinot Savienības sociālo tirgus ekonomiku un palīdzot nodrošināt to, ka tā ir gatava nākotnei un ka tā veicina stabilitāti, darbvietu radīšanu, izaugsmi un ilgtspējīgus ieguldījumus. | Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (4) padara mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu. Turklāt savā 2020. gada 20. maija paziņojumā ar nosaukumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka visas pasaules ekosistēmas līdz 2050. gadam būs atjaunotas, izturētspējīgas un atbilstoši aizsargātas. Minētās stratēģijas mērķis ir panākt, ka Eiropas bioloģiskā daudzveidība līdz 2030. gadam nostājas uz atlabšanas ceļa. |
| (2) | In its Communication of 8 March 2018 entitled ‘Action Plan: Financing Sustainable Growth’ (the ‘Action Plan on Financing Sustainable Growth’), the Commission set out measures to achieve the following objectives: reorient capital flows towards sustainable investment in order to achieve sustainable and inclusive growth, manage financial risks stemming from climate change, resource depletion, environmental degradation and social issues, and foster transparency and long-termism in financial and economic activity. The disclosure by certain categories of undertakings of relevant, comparable and reliable sustainability information is a prerequisite for meeting those objectives. The European Parliament and the Council have adopted a number of legislative acts as part of the implementation of the Action Plan on Financing Sustainable Growth. Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council (5) governs how financial market participants and financial advisers are to disclose sustainability information to end investors and asset owners. | Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council (6) creates a classification system of environmentally sustainable economic activities with the aim of scaling up sustainable investments and combatting greenwashing of financial products that unduly claim to be sustainable. Regulation (EU) 2019/2089 of the European Parliament and of the Council (7), complemented by Commission Delegated Regulations (EU) 2020/1816 (8), (EU) 2020/1817 (9) and (EU) 2020/1818 (10), introduces environmental, social and governance (‘ESG’) disclosure requirements for benchmark administrators and minimum standards for the construction of EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks. | Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council (11) requires large institutions which have issued securities that are admitted to trading on a regulated market to disclose information on ESG risks from 28 June 2022. The prudential framework for investment firms established by Regulation (EU) 2019/2033 of the European Parliament and of the Council (12) and Directive (EU) 2019/2034 of the European Parliament and of the Council (13) contains provisions concerning the introduction of an ESG risk dimension in the Supervisory Review and Evaluation Process (‘SREP’) by competent authorities, and contains ESG risk disclosure requirements for investment firms, applicable from 26 December 2022. On 6 July 2021, the Commission also adopted a proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on European green bonds, following up on the Action Plan on Financing Sustainable Growth. | (2) | Savā 2018. gada 8. marta paziņojumā ar nosaukumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (“Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”) Komisija ir izklāstījusi pasākumus šādu mērķu sasniegšanai – pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu izsmelšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, un veicināt pārredzamību un ilgtermiņa pieeju finansiālajā un ekonomiskajā darbībā. Atbilstošas, salīdzināmas un ticamas ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana, ko veic noteiktas uzņēmumu kategorijas, ir priekšnoteikums šo mērķu sasniegšanai. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, ir pieņēmuši vairākus leģislatīvus aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (5) nosaka kārtību, kādā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju individuālajiem ieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem. | Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (6) izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu, lai palielinātu ilgtspējīgus ieguldījumus un apkarotu zaļmaldināšanu par finanšu produktiem, par kuriem nepamatoti tiek apgalvots, ka tie ir ilgtspējīgi. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2089 (7), ko papildina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 (8), (ES) 2020/1817 (9) un (ES) 2020/1818 (10), ievieš vides, sociālās un pārvaldības (“VSP”) informācijas atklāšanas prasības etalonu administratoriem un minimālos standartus, kas paredzēti, lai izstrādātu ES klimata pārejas etalonus un Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus. | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (11) paredz prasību, ka lielām iestādēm, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, ir jāatklāj informācija par VSP riskiem, sākot no 2022. gada 28. jūnija. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām paredzētais prudenciālās uzraudzības regulējums, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (13), ietver noteikumus par VSP riska dimensijas ieviešanu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (“UPNP”) un VSP riska atklāšanas prasības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamas no 2022. gada 26. decembra. Komisija, turpinot īstenot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, 2021. gada 6. jūlijā pieņēma arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas zaļajām obligācijām. |
| (3) | In its Communication of 17 June 2019 entitled ‘Guidelines on non-financial reporting: Supplement on reporting climate-related information’ (‘Guidelines on reporting climate-related information’), the Commission highlighted the benefits for companies of reporting on climate-related information particularly by increasing awareness and understanding of climate-related risks and opportunities within the company, diversifying the investor base, creating a lower cost of capital and improving constructive dialogue with all stakeholders. Furthermore, diversity on company boards might have an influence on decision-making, corporate governance and resilience. | (3) | Savā 2019. gada 17. jūnija paziņojumā “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (“pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu”) Komisija uzsver ieguvumus, kādus uzņēmumiem sniegs klimatiskās informācijas sniegšana, jo īpaši palielinot apzināšanos un izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimatu, un iespējas uzņēmumā, dažādojot ieguldītāju bāzi, pazeminot kapitāla izmaksas un uzlabojot konstruktīvu dialogu ar visām ieinteresētajām personām. Turklāt dažādība uzņēmuma valdē varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, korporatīvo pārvaldību un noturību. |
| (4) | In its conclusions of 5 December 2019 on the deepening of the Capital Markets Union, the Council stressed the importance of reliable, comparable and relevant information on sustainability risks, opportunities and impacts, and called on the Commission to consider the development of a European non-financial reporting standard. | (4) | Savos 2019. gada 5. decembra secinājumos par kapitāla tirgu savienības padziļināšanu Padome uzsver, cik liela nozīme ir ticamai, salīdzināmai un atbilstošai informācijai par riskiem, iespējām un ietekmi, kas saistīti ar ilgtspēju, un aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt Eiropas standartu nefinanšu informācijas sniegšanai. |
| (5) | In its resolution of 29 May 2018 on sustainable finance (14), the European Parliament called for the further development of non-financial reporting requirements in the framework of Directive 2013/34/EU. In its resolution of 17 December 2020 on sustainable corporate governance (15), the European Parliament welcomed the Commission’s commitment to review Directive 2013/34/EU and expressed the need to set up a comprehensive Union framework on non-financial reporting that contains mandatory Union non-financial reporting standards. The European Parliament called for the expansion of the scope of the reporting requirements to additional categories of undertakings and for the introduction of an audit requirement. | (5) | Savā 2018. gada 29. maija rezolūcijā par ilgtspējīgām finansēm (14) Eiropas Parlaments prasa Direktīvas 2013/34/ES ietvaros vēl vairāk pilnveidot nefinanšu informācijas sniegšanas prasības. Savā 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību (15) Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pārskatīt Direktīvu 2013/34/ES un pauž nepieciešamību izveidot tādu visaptverošu Savienības regulējumu nefinanšu informācijas sniegšanai, kas ietvertu obligātus Savienības standartus nefinanšu informācijas sniegšanai. Eiropas Parlaments prasa paplašināt ziņojumu sniegšanas prasību piemērošanas jomu, iekļaujot tajā jaunas uzņēmumu kategorijas, un ieviest revīzijas prasību. |
| (6) | In its resolution of 25 September 2015 entitled ‘Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development’ (the ‘2030 Agenda’) the United Nations (UN) General Assembly adopted a new global sustainable development framework. The 2030 Agenda has at its core the UN Sustainable Development Goals (‘SDGs’) and covers the three dimensions of sustainability: economic, social and environmental. The Commission Communication of 22 November 2016 entitled ‘Next steps for a sustainable European future: European action for sustainability’ linked the SDGs to the Union policy framework to ensure that all Union actions and policy initiatives, both within and outside the Union, take those goals on board at the outset. In its conclusions of 20 June 2017 on ‘A sustainable European future: The EU response to the 2030 Agenda for Sustainable Development’, the Council confirmed the commitment of the Union and its Member States to the implementation of the 2030 Agenda in a full, coherent, comprehensive, integrated and effective manner, in close cooperation with partners and other stakeholders. | (6) | Savā 2015. gada 25. septembra rezolūcijā ar nosaukumu “Pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (“Programma 2030. gadam”) Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja pieņēma jaunu globālu ilgtspējīgas attīstības satvaru. Programmas 2030. gadam pamatā ir ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (“IAM”), un tā aptver trīs ilgtspējas dimensijas – ekonomisko, sociālo un vides dimensiju. Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumā ar nosaukumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” IAM ir sasaistīti ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka šie mērķi jau no paša sākuma tiek ņemti vērā visās Savienības darbībās un politikas iniciatīvās gan Savienībā, gan ārpus tās. Savos 2017. gada 20. jūnija secinājumos “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” Padome apstiprina Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos pilnībā, saskaņoti, visaptveroši, integrēti, efektīvi un ciešā sadarbībā ar partneriem un citām ieinteresētajām personām īstenot Programmu 2030. gadam. |
| (7) | Directive 2014/95/EU of the European Parliament and of the Council (16) amended Directive 2013/34/EU as regards disclosure of non-financial information by certain large undertakings and groups. Directive 2014/95/EU introduced a requirement on undertakings to report information on, as a minimum, environmental, social and employee matters, respect for human rights, anti-corruption and bribery matters. With regard to those topics, Directive 2014/95/EU required undertakings to disclose information under the following reporting areas: business model; policies, including due diligence processes; the outcome of those policies; risks and risk management; and key performance indicators relevant to the business. | (7) | Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES (16) ir grozīta Direktīva 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu informācijas atklāšanu. Ar Direktīvu 2014/95/ES ir ieviesta prasība uzņēmumiem sniegt informāciju vismaz par jautājumiem, kas saistīti ar vidi, sociālo jomu, nodarbinātību, cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas un kukuļošanas apkarošanu. Attiecībā uz minētajiem tematiem Direktīvā 2014/95/ES uzņēmumiem prasīts atklāt informāciju šādās jomās: darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas, tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi, minēto rīcībpolitiku īstenošanas rezultāti, riski un riska pārvaldība un nefinanšu rezultātu pamatrādītāji, kas attiecas uz konkrēto darījumdarbību. |
| (8) | Many stakeholders consider the term ‘non-financial’ to be inaccurate, in particular because it implies that the information in question has no financial relevance. Increasingly, however, such information does have financial relevance. Many organisations, initiatives and practitioners in the field of sustainability reporting refer to ‘sustainability information’. It is therefore preferable to use the term ‘sustainability information’ in place of ‘non-financial information’. Directive 2013/34/EU should therefore be amended to take account of that change in terminology. | (8) | Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas netieši norāda uz to, ka attiecīgā informācija nav svarīga no finanšu aspekta. Tomēr aizvien biežāk šāda informācija ir finansiāli nozīmīga. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un praktiķi ilgtspējas ziņu sniegšanas jomā atsaucas uz jēdzienu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ termina “nefinanšu informācija” vietā būtu vēlams izmantot terminu “ilgtspējas informācija”. Līdz ar to būtu jāgroza Direktīva 2013/34/ES, lai ņemtu vērā minētās izmaiņas terminoloģijā. |
| (9) | If undertakings carried out better sustainability reporting, the ultimate beneficiaries would be individual citizens and savers, including trade unions and workers’ representatives who would be adequately informed and therefore able to better engage in social dialogue. Savers who want to invest sustainably will have the opportunity to do so, while all citizens would benefit from a stable, sustainable and inclusive economic system. To realise such benefits, the sustainability information disclosed in the annual reports of undertakings first has to reach two primary groups of users. The first group of users consists of investors, including asset managers, who want to better understand the risks and opportunities that sustainability issues pose for their investments and the impacts of those investments on people and the environment. The second group of users consists of civil society actors, including non-governmental organisations and social partners, which wish to better hold undertakings to account for their impacts on people and the environment. Other stakeholders might also make use of sustainability information disclosed in annual reports, in particular to foster comparability across and within market sectors. | The business partners of undertakings, including customers, might rely on sustainability information to understand and, where necessary, report on their sustainability risks and impacts throughout their own value chains. Policy makers and environmental agencies can use such information, in particular on an aggregate basis, to monitor environmental and social trends, to contribute to environmental accounts, and to inform public policy. Few individual citizens and consumers directly consult undertakings’ annual reports, but they might use sustainability information indirectly, for example, when considering the advice or opinions of financial advisers or non-governmental organisations. Many investors and asset managers purchase sustainability information from third-party data providers, who collect information from various sources, including public corporate reports. | (9) | Ja uzņēmumi veiktu labāku ilgtspējas ziņu sniegšanu, galvenie labuma guvēji no tā būtu iedzīvotāji un noguldītāji, tostarp arodbiedrības un darba ņēmēju pārstāvji, kas būtu atbilstoši informēti un līdz ar to spētu labāk iesaistīties sociālajā dialogā. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt visi iedzīvotāji gūtu labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās sistēmas. Lai nodrošinātu šādu labumu, ilgtspējas informācijai, ko atklāj uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās lietotāju grupas. Pirmā lietotāju grupa ir ieguldītāji, tostarp aktīvu pārvaldītāji, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otrā lietotāju grupa ir pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas varētu izmantot gada pārskatos atklāto ilgtspējas informāciju, jo īpaši, lai uzlabotu salīdzināmību starp tirgus sektoriem un to iekšienē. | Uzņēmumu darījumu partneri, tostarp klienti, varētu izmantot šo ilgtspējas informāciju, lai izprastu ar ilgtspēju saistītos riskus un ietekmi visās savās vērtību ķēdēs un nepieciešamības gadījumā ziņotu par tiem. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šādu informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu ar vidi saistītās un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Neliels skaits iedzīvotāju un patērētāju tiešā veidā iepazīstas ar uzņēmumu gada pārskatiem, taču viņi ilgtspējas informāciju varētu izmantot netieši, piemēram, tad, kad viņi apsver finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no datu sniedzējiem, kas ir trešās personas un kas informāciju vāc no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem pārskatiem. |
| (10) | The market for sustainability information is rapidly growing, and the role of third-party data providers is gaining in importance given the new obligations that investors and asset managers need to fulfil. With the increased availability of disaggregated data, sustainability information should come at a more reasonable cost. The amendments to Directive 2013/34/EU provided for in this amending Directive are expected to increase the comparability of data and harmonise standards. It is expected that the practices of third-party data providers will improve and that expertise will grow in this area, with a potential for job creation. | (10) | Ilgtspējas informācijas tirgus ātri aug, un, ņemot vērā jaunos pienākumus, kas jāpilda ieguldītājiem un trešo personu aktīvu pārvaldītājiem, trešo personu datu sniedzēju loma kļūst aizvien nozīmīgāka. Palielinoties sīkākās kategorijās iedalītu datu pieejamībai, ilgtspējas informācijai būtu jākļūst lētākai. Ir sagaidāms, ka ar šo grozošo direktīvu izdarītie grozījumi Direktīvā 2013/34/ES uzlabos datu salīdzināmību un saskaņos standartus. Tiek sagaidīts arī, ka uzlabosies trešo personu datu sniedzēju piekoptā prakse un speciālās zināšanas šajā jomā, tādējādi palielinot potenciālu darbvietu radīšanai. |
| (11) | There has been a very significant increase in demand for corporate sustainability information in recent years, especially on the part of the investment community. That increase in demand is driven by the changing nature of risks to undertakings and growing investor awareness of the financial implications of those risks. That is especially the case for climate-related financial risks. There is also growing awareness of the risks and opportunities for undertakings and for investments resulting from other environmental issues, such as biodiversity loss, and from health and social issues, including child labour and forced labour. The increase in demand for sustainability information is also driven by the growth in investment products that explicitly seek to meet certain sustainability standards or achieve certain sustainability objectives and to ensure coherence with the ambition of the Paris Agreement under the United Nations Framework Convention on Climate Change adopted on 12 December 2015 (the ‘Paris Agreement’), the UN Convention on Biological Diversity and Union policies. Part of that increase is the logical consequence of previously adopted Union legislation, notably Regulations (EU) 2019/2088 and (EU) 2020/852. Some of that increase would have happened in any case, due to fast-changing citizen awareness, consumer preferences and market practices. The COVID-19 pandemic has further accelerated the increase in users’ information needs, in particular as it has exposed the vulnerabilities of workers and undertakings’ value chains. Information on environmental impacts is also relevant in the context of mitigating future pandemics, with human disturbance of ecosystems being increasingly linked to the occurrence and spread of diseases. | (11) | Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju vidū. Šo pieprasījuma palielināšanos nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat arī pieaug izpratne par tiem riskiem un iespējām uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, tādas kā bioloģiskās daudzveidības zudums, kā arī ar veselību saistītie un sociālie jautājumi, tostarp bērnu darbs un piespiedu darbs. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma palielināšanās, ar kuriem nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus un nodrošināt atbilstību 2015. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma (“Parīzes nolīgums”) vērienīgajam mērķim, ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību un Savienības rīcībpolitikām. Daļa no šīs palielināšanās ir loģiskas sekas iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulām (ES) 2019/2088 un (ES) 2020/852. Minētā palielināšanās daļēji būtu notikusi jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju izpratnei, patērētāju izvēlei un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinājusi to, ka pieaug lietotāju vajadzības pēc informācijas, jo īpaši tāpēc, ka šī pandēmija ir atklājusi darba ņēmēju un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir svarīga arī saistībā ar turpmāko pandēmiju seku mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk ir saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos. |
| (12) | Undertakings themselves stand to benefit from carrying out high-quality reporting on sustainability matters. The growth in the number of investment products that aim to pursue sustainability objectives means that good sustainability reporting can enhance an undertaking’s access to financial capital. Sustainability reporting can help undertakings to identify and manage their own risks and opportunities related to sustainability matters. It can provide a basis for better dialogue and communication between undertakings and their stakeholders, and can help undertakings to improve their reputation. Moreover, a consistent basis for sustainability reporting in the form of sustainability reporting standards would lead to relevant and sufficient information being provided and thus significantly decrease ad hoc requests for information. | (12) | Arī paši uzņēmumi var gūt labumu no kvalitatīvas ziņošanas par ilgtspējas jautājumiem. Tādu ieguldījumu produktu skaita pieaugums, kas paredzēti ilgtspējas mērķu īstenošanai, nozīmē to, ka efektīva ilgtspējas ziņu sniegšana var uzlabot uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam. Ilgtspējas ziņu sniegšana var palīdzēt uzņēmumiem noteikt un pārvaldīt savus riskus un iespējas, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Tā var radīt pamatu labākam dialogam un saziņai starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām un palīdzēt uzņēmumiem uzlabot reputāciju. Turklāt konsekvents pamats ilgtspējas ziņu sniegšanai ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu veidā izraisītu to, ka tiek sniegta atbilstoša un pietiekama informācija un līdz ar to būtiski samazinātu ad hoc pieprasījumus sniegt informāciju. |
| (13) | The Commission report of 21 April 2021 on the review clauses in Directives 2013/34/EU, 2014/95/EU, and 2013/50/EU and its accompanying fitness check on the EU framework for public reporting by companies (‘Commission report on the review clauses and its accompanying fitness check’) identified problems as to the effectiveness of Directive 2014/95/EU. There is significant evidence that many undertakings do not disclose material information on all major sustainability-related topics, including climate-related information such as all GHG emissions, and factors that affect biodiversity. The report also identified the limited comparability and reliability of sustainability information as significant problems. Additionally, many undertakings from which users need sustainability information are not obliged to report such information. Accordingly, there is a clear need for a robust and affordable reporting framework that is accompanied by effective auditing practices to ensure the reliability of data and avoid greenwashing and double counting. | (13) | Komisijas 2021. gada 21. aprīļa ziņojumā par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un tam pievienotajā atbilstības pārbaudē attiecībā uz ES satvaru uzņēmumu veiktai publiskai ziņošanai (“Komisijas ziņojums par pārskatīšanas klauzulām un tam pievienotā atbilstības pārbaude”) ir konstatētas problēmas attiecībā uz Direktīvas 2014/95/ES atbilstību tās mērķa sasniegšanai. Pastāv nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neatklāj būtisku informāciju par visiem galvenajiem ar ilgtspēju saistītajiem jautājumiem, tostarp ar klimatu saistītu informāciju, tādu kā visas SEG emisijas, un faktorus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā kā būtiska problēma ir konstatēta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma šādu informāciju paziņot. Līdz ar to ir skaidra nepieciešamība pēc stabila un izmaksu ziņā pieejama ziņošanas satvara, kas būtu papildināts ar efektīvu revīzijas praksi, lai nodrošinātu datu ticamību un izvairītos no zaļmaldināšanas un dubultas uzskaites. |
| (14) | In the absence of policy action, the gap between users’ information needs and the sustainability information provided by undertakings is expected to grow. That gap has significant negative consequences. Investors are unable to take sufficient account of sustainability-related risks and opportunities in their investment decisions. The aggregation of multiple investment decisions that do not take adequate account of sustainability-related risks has the potential to create systemic risks that threaten financial stability. The European Central Bank (ECB) and international organisations, such as the Financial Stability Board, have drawn attention to those systemic risks, in particular as regards climate. Investors are also less able to channel financial resources to undertakings and economic activities that address and do not exacerbate social and environmental problems, which undermines the objectives of the Green Deal, the Action Plan on Financing Sustainable Growth and the Paris Agreement. Non-governmental organisations, social partners, communities affected by undertakings’ activities, and other stakeholders are less able to hold undertakings accountable for their impacts on people and the environment. This creates an accountability deficit and could lead to lower levels of citizen trust in businesses, which in turn could have negative impacts on the efficient functioning of the social market economy. The lack of generally accepted metrics and methods for measuring, valuing, and managing sustainability-related risks is also an obstacle to the efforts of undertakings to ensure that their business models and activities are sustainable. The lack of sustainability information provided by undertakings also limits the ability of stakeholders, including civil society actors, trade unions and workers’ representatives, to enter into dialogue with undertakings on sustainability matters. | (14) | Ja netiks veikti politikas pasākumi, ir sagaidāms, ka plaisa starp lietotāju vajadzībām pēc informācijas un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju palielināsies. Minētajai plaisai ir būtiska negatīva ietekme. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldīšanu, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldīšanas lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraud finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka (ECB) un starptautiskas organizācijas, tādas kā Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, jo īpaši klimata jomā. Mazinās arī ieguldītāju spēja novirzīt finanšu līdzekļus tādiem uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina, nevis padziļina sociālās un vides problēmas, un līdz ar to ir apdraudēti Zaļā kursa, Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un Parīzes nolīguma mērķi. Mazinās arī nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, uzņēmumu darbības skarto kopienu un citu ieinteresēto personu spēja saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Minētais rada atbildības deficītu un var izraisīt to, ka mazinās iedzīvotāju uzticēšanās uzņēmumiem, kas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Ar ilgtspēju saistītu risku mērīšanai, izvērtēšanai un pārvaldībai paredzētu vispārpieņemtu rādītāju un metožu neesamība arī ir šķērslis uzņēmumu centieniem nodrošināt savu uzņēmējdarbības modeļu un darbību ilgtspēju. Uzņēmumu sniegtas informācijas par ilgtspēju neesamība arī ierobežo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, arodbiedrību un darba ņēmēju pārstāvju spēju iesaistīties dialogā ar uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem. |
| (15) | The Commission report on the review clauses and its accompanying fitness check also identified a significant increase in requests to undertakings for information about sustainability matters aimed at addressing the existing information gap between users’ information needs and the available corporate sustainability information. In addition, ongoing expectations on undertakings to use a variety of different frameworks and standards are likely to continue and may even intensify as the value placed on sustainability information continues to grow. In the absence of policy action to build consensus on the information that undertakings should report, there will be significant increases in terms of cost and burden for reporting undertakings and for users of such information. | (15) | Komisijas ziņojumā par pārskatīšanas klauzulām un tam pievienotajā atbilstības pārbaudē ir norādīts arī uz to, ka būtiski palielinājies uzņēmumiem adresētais pieprasījums pēc informācijas par ilgtspējas jautājumiem, kura mērķis ir mazināt pašreizējo plaisu starp lietotāju vajadzību pēc informācijas un pieejamo korporatīvo ilgtspējas informāciju. Turklāt pašreizējās gaidas, ka uzņēmumi izmantos dažādus satvarus un standartus, ļoti iespējams, turpināsies un var pat pastiprināties, jo ilgtspējas informācijai tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Ja netiks veikti politikas pasākumi, lai panāktu vienprātību par to, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo, ievērojami palielināsies izmaksas un slogs ziņojošajiem uzņēmumiem un šādas informācijas lietotājiem. |
| (16) | The existing information gap makes it more likely that individual Member States will introduce increasingly divergent national rules or standards. Different reporting requirements in different Member States could create additional costs and complexity for undertakings operating across borders and therefore undermine the internal market, and could undermine the right of establishment and the free movement of capital across the Union. Such different reporting requirements could also make reported information less comparable across borders, undermining the capital markets union. | (16) | Pastāvošā plaisa informācijas jomā palielina iespēju, ka atsevišķas dalībvalstis ieviesīs arvien atšķirīgākus valsts noteikumus vai standartus. Atšķirīgas ziņošanas prasības dažādās dalībvalstīs varētu radīt papildu izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, un tādējādi būtu apdraudēts iekšējais tirgus, un varētu būtu apdraudētas tiesības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīva aprite visā Savienībā. Šādas atšķirīgas ziņošanas prasības arī varētu padarīt paziņoto informāciju mazāk salīdzināmu pāri robežām, tā vājinot kapitāla tirgu savienību. |
| (17) | Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU apply to large undertakings that are public-interest entities with an average number of employees in excess of 500, and to public-interest entities that are parent undertakings of a large group with an average number of employees in excess of 500 on a consolidated basis, respectively. In view of the growth of users’ needs for sustainability information, additional categories of undertakings should be required to report sustainability information. It is therefore appropriate to require all large undertakings and all undertakings, except micro undertakings, whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union to report sustainability information. The provisions of this amending Directive amending Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU explicitly set out the scope of the reporting requirements with reference to Articles 2 and 3 of Directive 2013/34/EU. Therefore, they do not simplify or modify another requirement and the restriction of exemptions for public-interest entities provided for in Article 40 of Directive 2013/34/EU does not apply. In particular, public-interest entities should not be treated as large undertakings for the purposes of the application of the sustainability reporting requirements. Accordingly, small and medium-sized undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union that are public-interest entities should be allowed to report in accordance with the sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings. In addition, all undertakings that are parent undertakings of large groups should prepare sustainability reporting at group level. Moreover, since Article 8 of Regulation (EU) 2020/852 refers to Article 19a and Article 29a of Directive 2013/34/EU, the undertakings added to the scope of the sustainability reporting requirements will also have to comply with Article 8 of Regulation (EU) 2020/852. | (17) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu piemēro attiecīgi lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir lielas grupas mātesuzņēmumi, kuros vidējais konsolidētais darbinieku skaits pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, ilgtspējas informācija būtu jāpieprasa arī no arī citām uzņēmumu kategorijām. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu ilgtspējas informāciju. Šīs grozošās direktīvas noteikumi, ar kuriem groza Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, skaidri izklāsta ziņošanas prasību piemērošanas jomu, atsaucoties uz Direktīvas 2013/34/ES 2. un 3. pantu. Tādēļ tie nevienkāršo un nemaina citas prasības, un Direktīvas 2013/34/ES 40. pantā sabiedriskas nozīmes struktūrām paredzētais atbrīvojumu ierobežojums netiek piemērots. Jo īpaši sabiedriskas nozīmes struktūras nevajadzētu uzskatīt par lieliem uzņēmumiem ilgtspējas informācijas sniegšanas prasību piemērošanas nolūkā. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā un kuri ir sabiedriskas nozīmes struktūras, attiecīgi būtu jāļauj ziņot saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsniedz informācija par ilgtspēju. Turklāt, tā kā Regulas (ES) 2020/852 8. pantā ir atsauce uz Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, uzņēmumiem, kas no jauna iekļauti 19.a un 29.a pantā noteiktajā ilgtspējas ziņu sniegšanas prasību piemērošanas jomā, būs jāievēro arī Regulas (ES) 2020/852 8. panta noteikumi. |
| (18) | The requirement provided for in this amending Directive that also large undertakings whose securities are not admitted to trading on a regulated market in the Union should disclose information on sustainability matters is mainly justified by concerns about the impacts and accountability of such undertakings, including through their value chain. In this respect, all large undertakings should be subject to the same requirements to report sustainability information publicly. In addition, financial market participants also need information from those large undertakings whose securities are not admitted to trading on a regulated market in the Union. | (18) | Šajā grozošajā direktīvā paredzētā prasība, ka arī lieliem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt ir pamatota ar bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, arī ar to vērtību ķēdes starpniecību. Šajā sakarā būtu visiem lielajiem uzņēmumiem jāpiemēro vienādas prasības publiski paziņot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama informācija no tiem lielajiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā. |
| (19) | The requirement provided for in this amending Directive that third-country undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union should also disclose information on sustainability matters is aimed at responding to the needs of financial market participants for information from such undertakings in order to enable them to understand the risks and impacts of their investments and to comply with the disclosure requirements laid down in Regulation (EU) 2019/2088. | (19) | Šajā grozošajā direktīvā paredzētās prasības, ka trešo valstu uzņēmumiem, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, arī būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, mērķis ir reaģēt uz finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām saņemt informāciju no šādiem uzņēmumiem, lai tie spētu izprast savu ieguldījumu riskus un ietekmi, un izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās informācijas atklāšanas prasības. |
| (20) | Third-country undertakings which have a significant activity on the territory of the Union should also be required to provide sustainability information, especially on their impacts on social and environmental matters, in order to ensure that third-country undertakings are accountable for their impacts on people and the environment and that there is a level playing field for companies operating in the internal market. Therefore, third-country undertakings which generate a net turnover of more than EUR 150 million in the Union and which have a subsidiary undertaking or a branch on the territory of the Union should be subject to Union sustainability reporting requirements. To ensure the proportionality and enforceability of such requirements, the threshold of having a net turnover of more than EUR 40 million should apply to the branches of third-country undertakings, and the thresholds related to being considered a large undertaking or a small or medium-sized undertaking, except micro undertakings, whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union should apply to the subsidiary undertakings of third-country undertakings, as such subsidiary undertakings and branches should be responsible for publishing the sustainability report of the third-country undertaking. The sustainability reports published by the subsidiary undertaking or branch of a third-country undertaking should be prepared in accordance with standards to be adopted by 30 June 2024 by the Commission through delegated acts. | The subsidiary undertaking or branch of a third-country undertaking should also be able to report in accordance with the standards applying to undertakings established in the Union, or in accordance with standards which are deemed equivalent pursuant to an implementing act. In the event that not all the information required under this amending Directive is provided by the third-country undertaking, despite the best efforts of the subsidiary undertaking or branch of that third-country undertaking to obtain the necessary information, that subsidiary undertaking or branch should provide all the information in its possession and issue a statement indicating that the third-country undertaking did not make the rest of the required information available. In order to ensure the quality and reliability of the reporting, the sustainability reports of third-country undertakings should be published accompanied by an assurance opinion expressed by a person or firm authorised to give an opinion on the assurance of sustainability reporting, either under the national law of the third-country undertaking or of a Member State. In the event that such an assurance opinion is not provided, the subsidiary undertaking or branch of the third-country undertaking should issue a statement indicating that the third-country undertaking did not provide the necessary assurance opinion. The sustainability report should be made accessible free of charge to the public through the central, commercial or companies registers of the Member States, or alternatively on the website of the subsidiary undertaking or the branch of the third-country undertaking. | Member States should be able to inform the Commission on an annual basis of the subsidiary undertakings or branches of the third-country undertakings that fulfilled the publication requirement and of the cases where a report was published but the subsidiary undertaking or branch of the third-country undertaking has stated that it could not get the necessary information from the third-country undertaking. The Commission should make publicly available on its website a list of the third-country undertakings that have published a sustainability report. | (20) | Trešo valstu uzņēmumiem, kuriem ir būtiska darbība Savienības teritorijā, arī būtu jāpiemēro prasība sniegt ilgtspējas informāciju, jo īpaši par to ietekmi uz sociālajiem un vides jautājumiem, lai nodrošinātu to, ka trešo valstu uzņēmumi ir atbildīgi par savu ietekmi uz cilvēkiem un vidi un ka pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tādēļ trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums Savienībā pārsniedz 150 miljonus EUR un kuriem Savienības teritorijā ir meitasuzņēmums vai filiāle, būtu jāpiemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Lai nodrošinātu, ka šādas prasības ir samērīgas un īstenojamas, robežvērtība attiecībā uz vairāk nekā 40 miljonu EUR neto apgrozījumu būtu jāpiemēro trešo valstu uzņēmumu filiālēm, un robežvērtības attiecībā uz to, kad uzņēmums ir uzskatāms par lielu uzņēmumu vai mazu vai vidēju uzņēmumu, kura vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, būtu jāattiecina uz trešo valstu meitasuzņēmumiem, jo šādiem meitasuzņēmumiem un filiālēm vajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgā trešās valsts uzņēmuma ilgtspējas ziņojuma publicēšanu. Ilgtspējas ziņojumi, ko publicē trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmums vai filiāle, būtu jāsagatavo saskaņā ar standartiem, kuri Komisijai ar deleģētajiem aktiem jāpieņem līdz 2024. gada 30. jūnijam. | Trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumam vai filiālei arī būtu jāspēj ziņot saskaņā ar standartiem, ko piemēro Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem, vai saskaņā ar standartiem, kurus uzskata par līdzvērtīgiem saskaņā ar īstenošanas aktu. Ja trešās valsts uzņēmums nesniedz visu šajā grozošajā direktīvā prasīto informāciju, neraugoties uz tā meitasuzņēmuma vai filiāles labākajiem centieniem iegūt nepieciešamo informāciju, minētajam meitasuzņēmumam vai filiālei būtu jāsniedz visa tās rīcībā esošā informācija un jāizdod paziņojums, kurā norādīts, ka attiecīgais trešās valsts uzņēmums atlikušo prasīto informāciju nav darījis pieejamu. Lai paziņotā informācija būtu kvalitatīva un ticama, trešo valstu uzņēmumu ilgtspējas ziņojumi būtu jāpublicē, tiem pievienojot ticamības apliecinājuma atzinumu, kuru sniegusi persona vai uzņēmums, kas pilnvarots sniegt šādu apliecinājumu, vai nu saskaņā ar attiecīgā trešās valsts uzņēmuma valsts tiesību aktiem, vai ar dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šāds ticamības apliecinājuma atzinums nav sniegts, trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumam vai filiālei būtu jāizdod paziņojums, kurā norādīts, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu. Ilgtspējas ziņojums bez maksas būtu jādara pieejams sabiedrībai ar dalībvalstu centrālā reģistra, komercreģistra vai sabiedrību reģistra starpniecību vai arī attiecīgā trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmuma vai filiāles tīmekļa vietnē. | Dalībvalstīm būtu jāspēj reizi gadā informēt Komisiju par tiem trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas izpildījuši publicēšanas prasību, un par gadījumiem, kad ziņojums ir publicēts, taču trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmums vai filiāle ir paziņojusi, ka nav varējusi iegūt nepieciešamo informāciju no šā trešās valsts uzņēmuma. Komisijai savā tīmekļa vietnē būtu jādara publiski pieejams to trešo valstu uzņēmumu saraksts, kuri ir publicējuši ilgtspējas ziņojumu. |
| (21) | Considering the growing relevance of sustainability-related risks and taking into account that small and medium-sized undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union comprise a significant proportion of all undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union, in order to ensure investor protection, it is appropriate to require that also small and medium-sized undertakings, except micro undertakings, whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union disclose information on sustainability matters. The introduction of such a requirement will help to ensure that financial market participants can include smaller undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union in investment portfolios, on the basis that they report the sustainability information that financial market participants need. | It will therefore help to protect and enhance the access of smaller undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union to financial capital, and avoid discrimination against such undertakings on the part of financial market participants. The introduction of the requirement for small and medium-sized undertakings, except micro undertakings, whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union to disclose information on sustainability matters is also necessary to ensure that financial market participants have the information they need from investee undertakings to be able to comply with their own sustainability disclosure requirements laid down in Regulation (EU) 2019/2088. Small and medium-sized undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union should be given the possibility of reporting in accordance with standards that are proportionate to their capacities and resources, and relevant to the scale and complexity of their activities. Small and medium-sized undertakings whose securities are not admitted to trading on a regulated market in the Union should also have the possibility of choosing to use such proportionate standards on a voluntary basis. | The sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings will constitute a reference for undertakings that are within the scope of the requirements introduced by this amending Directive regarding the level of sustainability information that they could reasonably request from small and medium-sized undertakings that are suppliers or clients in the value chains of such undertakings. Small and medium-sized undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union should, in addition, be given sufficient time to prepare for the application of the provisions requiring sustainability reporting, due to their smaller size and more limited resources, and taking account of the difficult economic circumstances created by the COVID-19 pandemic. Therefore, the provisions on corporate sustainability reporting as regards small and medium-sized undertakings, except micro undertakings, whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union should apply for financial years starting on or after 1 January 2026. Following that date, for a transitional period of two years, small and medium-sized undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union should have the possibility of opting-out from the sustainability reporting requirements laid down in this amending Directive, provided they briefly state in their management report why the sustainability information has not been provided. | (21) | Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ir ievērojama daļa no visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ieguldītāju aizsardzības nolūkā būtu jāprasa, lai arī mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šādas prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt to, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos var iekļaut mazākus biržā kotētus uzņēmumus, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. | Tas palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku uzņēmumu, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no tā, ka finanšu tirgus dalībnieki diskriminē šādus uzņēmumus. Prasību atklāt informāciju par ilgtspējas jautājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, nepieciešams ieviest arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībnieku rīcībā ir informācija, kas tiem nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, lai tie paši varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Būtu jāparedz, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, var ziņot saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar to spējām un resursiem un atbilstoši to darbības mērogam un sarežģītībai. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, vajadzētu arī būt iespējai brīvprātīgi izvēlēties izmantot šādus samērīgus standartus. | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem būs atsauces punkts uzņēmumiem, kas ietilpst ar šo grozošo direktīvu ieviesto prasību darbības jomā, attiecībā uz ilgtspējas informācijas līmeni, ko tie varētu pamatoti pieprasīt no maziem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, kuri ir piegādātāji vai klienti šādu uzņēmum vērtību ķēdēs. Turklāt maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāatvēl pietiekams laiks sagatavoties tam, lai piemērotu noteikumus, ar kuriem tiek prasīta ilgtspējas informācijas sniegšana, jo tie ir mazāki uzņēmumi ar ierobežotākiem resursiem, un ir jāņem vērā sarežģītie ekonomiskie apstākļi, kas tiem radušies Covid-19 pandēmijas ietekmē. Tādēļ attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, izņemot mikrouzņēmumiem, noteikumi par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu būtu jāsāk piemērot attiecībā uz finanšu gadiem no 2026. gada 1. janvāra vai vēlāk. Pēc minētā datuma būtu jāparedz divu gadu pārejas periods, kad maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu nodrošināta izvēles iespēja nepiemērot šajā grozošajā direktīvā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, ar noteikumu, ka tie savā vadības ziņojumā īsumā apraksta iemeslu, kāpēc ilgtspējas informācija nav sniegta. |
| (22) | Member States should be free to assess the impact of their national transposition measures on small and medium-sized undertakings, in order to ensure that they are not disproportionately affected, with specific attention to be given to micro-undertakings and to avoiding an unnecessary administrative burden. Member States should consider introducing measures to support small and medium-sized undertakings in applying the sustainability reporting standards. | (22) | Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai izvērtēt to valstu transponēšanas pasākumu ietekmi uz mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka ietekme uz tiem nav nesamērīga, minētajā izvērtēšanā īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un nevajadzīga administratīvā sloga nepieļaušanai. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest pasākumus, lai mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegtu atbalstu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu piemērošanā. |
| (23) | Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council (17) applies to undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union. In order to ensure that undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union, including third-country issuers, fall under the same sustainability reporting requirements, Directive 2004/109/EC should contain the necessary cross-references to any requirement on sustainability reporting in the annual financial report. | (23) | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (17) attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā. Lai nodrošinātu, ka uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, tostarp uz trešo valstu emitentiem, attiecas tās pašas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, Direktīvā 2004/109/EK būtu jāiekļauj nepieciešamās savstarpējās atsauces uz jebkādām ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām gada finanšu pārskatā. |
| (24) | Point (i) of the first subparagraph of Article 23(4) and the fourth subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC empower the Commission to adopt measures to set up a mechanism for the determination of equivalence of information required under that Directive, and for the establishment of general equivalence criteria regarding accounting standards, respectively. The third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC also empowers the Commission to take the necessary decisions on the equivalence of accounting standards which are used by third-country issuers. In order to reflect the inclusion of the sustainability requirements in Directive 2004/109/EC, the Commission should be empowered to establish a mechanism for the determination of equivalence of sustainability reporting standards applied by third-country issuers, similar to what is provided for in Commission Regulation (EC) No 1569/2007 (18) which sets out the criteria for the determination of equivalence of accounting standards applied by third-country issuers. For the same reason, the Commission should also be empowered to take the necessary decisions on the equivalence of sustainability reporting standards that are used by third-country issuers. The amendments introduced by this amending Directive will ensure consistent equivalence regimes for sustainability reporting requirements and for financial reporting requirements regarding the annual financial report. | (24) | Ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta pirmās daļas i) punktu un 23. panta 4. punkta ceturto daļu Komisija ir pilnvarota pieņemt pasākumus, ar ko izveido mehānismu attiecīgi tās informācijas līdzvērtības noteikšanai, kura tiek prasīta saskaņā ar minēto direktīvu, un vispārēju līdzvērtīguma kritēriju noteikšanai grāmatvedības standartu jomā. Ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešo daļu Komisija ir arī pilnvarota pieņemt nepieciešamos lēmumus par trešo valstu emitentu izmantoto grāmatvedības standartu līdzvērtīgumu. Lai atspoguļotu ilgtspējas prasību iekļaušanu Direktīvā 2004/109/EK, Komisija būtu jāpilnvaro izveidot mehānismu trešo valstu emitentu izmantoto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīguma noteikšanai, līdzīgi tam, ko paredz Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (18), kurā izklāstīti kritēriji trešo valstu vērtspapīru emitentu izmantoto grāmatvedības standartu līdzvērtības noteikšanai. Tā paša iemesla dēļ Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt nepieciešamos lēmumus par to ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurus izmanto trešo valstu emitenti. Grozījumi, kas ieviesti ar šo grozošo direktīvu, nodrošinās saskaņotus līdzvērtīguma režīmus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un finanšu informācijas sniegšanas prasībām saistībā ar gada finanšu pārskatu. |
| (25) | Article 19a(3) and Article 29a(3) of Directive 2013/34/EU exempt all subsidiary undertakings from the obligation to report non-financial information where such undertakings and their subsidiary undertakings are included in the consolidated management report of their parent undertaking, provided that report includes non-financial information reported pursuant to that Directive. It is necessary, however, to ensure that sustainability information is easily accessible for users, and to ensure that there is transparency as regards which parent undertaking of the exempted subsidiary undertaking is reporting at group level. It is therefore necessary to require those subsidiary undertakings to include in their management report the name and registered office of the parent undertaking that is reporting sustainability information at group level, the weblinks to the consolidated management report of their parent undertaking and a reference in their management report to the fact that they are exempted from sustainability reporting. Member States should be able to require that the parent undertaking publish the consolidated management report in the languages they accept and that the parent undertaking provide any necessary translation in such languages. Such exemption should also apply where the parent undertaking reporting at group level is a third-country undertaking reporting sustainability information in accordance with equivalent sustainability reporting standards. | Directive 2004/109/EC, as amended by this amending Directive, should provide for appropriate mechanisms to determine the equivalence of sustainability reporting standards, and undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union and undertakings whose securities are not admitted to trading on a regulated market in the Union should be required to report in accordance with the same sustainability reporting standards. In this context, the implementing acts adopted by the Commission pursuant to point (i) of the first subparagraph of Article 23(4) and the fourth subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC establishing a mechanism for the determination of equivalence of standards should be used to determine whether to exempt subsidiary undertakings of third-country parent undertakings under the regime of Directive 2013/34/EU. Therefore, the subsidiary undertaking should be exempted when the consolidated sustainability reporting is carried out in accordance with the sustainability reporting standards adopted by the Commission pursuant to Article 29b of Directive 2013/34/EU introduced by this amending Directive or in a manner equivalent to those sustainability reporting standards, as determined in accordance with an implementing act on the equivalence of sustainability reporting standards adopted pursuant to the third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC. Such exemption should not apply to large undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union for reasons of investor protection, in order to ensure greater transparency as regards such undertakings. | (25) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar noteikumu, ka minētais ziņojums ietver nefinanšu informāciju, ko sniedz saskaņā ar minēto direktīvu. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz to, kurš ir tas no minētā pienākuma atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas ziņo grupas līmenī. Tādēļ būtu jāprasa minētajiem meitasuzņēmumiem savā vadības ziņojumā iekļaut tā mātesuzņēmuma nosaukumu un reģistrēto adresi, kas grupas līmenī sniedz ilgtspējas informāciju, kā arī norādīt tīmekļa vietnes saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un atsauci to vadības ziņojumā uz to, ka tie ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas. Būtu jāļauj dalībvalstīm prasīt, lai mātesuzņēmums publicētu konsolidēto vadības ziņojumu valodās, kuras tām ir pieņemamas, un lai mātesuzņēmums nodrošinātu jebkādu nepieciešamo tulkojumu šādās valodās. Šāds atbrīvojums būtu jāpiemēro arī tad, ja mātesuzņēmums, kas ziņo grupas līmenī, ir trešās valsts uzņēmums, kurš sniedz ilgtspējas informāciju saskaņā ar līdzvērtīgiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. | Ar Direktīvu 2004/109/EK, kas grozīta ar šo grozošo direktīvu, būtu jāparedz atbilstošus mehānismus ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīguma noteikšanai, un gan uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, gan uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, būtu jāprasa ziņot saskaņā ar tiem pašiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Šajā kontekstā īstenošanas akti, kurus pieņēmusi Komisija saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta pirmās daļas i) punktu un 23. panta 4. punkta ceturto daļu un ar kuriem izveido mehānismu standartu līdzvērtīguma noteikšanai, būtu jāizmanto, lai noteiktu, vai trešo valstu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem piemērojams atbrīvojums saskaņā ar Direktīvā 2013/34/ES paredzēto režīmu. Tāpēc meitasuzņēmumam būtu jāpiemēro atbrīvojums gadījumos, kad ilgtspējas ziņu sniegšana konsolidētā līmenī notiek saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kurus pieņēmusi Komisija, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri noteikti saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kas pieņemts atbilstoši Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai. Ieguldītāju aizsardzības nolūkā šādu atbrīvojumu nevajadzētu piemērot lieliem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts regulētā tirgū Savienībā, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību attiecībā uz šādiem uzņēmumiem. |
| (26) | Article 23 of Directive 2013/34/EU exempts parent undertakings from the obligation to prepare consolidated financial statements and a consolidated management report where parent undertakings are subsidiary undertakings of another parent undertaking that complies with that obligation. It should be specified, however, that the exemption regime for consolidated financial statements and consolidated management reports operates independently from the exemption regime for consolidated sustainability reporting. An undertaking can therefore be exempted from consolidated financial reporting requirements but not from consolidated sustainability reporting requirements where its ultimate parent undertaking prepares consolidated financial statements and consolidated management reports in accordance with Union law, or in accordance with equivalent requirements if the undertaking is established in a third country, but does not carry out consolidated sustainability reporting in accordance with Union law, or in accordance with equivalent requirements if the undertaking is established in a third country. It is necessary that parent undertakings reporting at group level provide an adequate understanding of the risks for, and impacts of, their subsidiary undertakings, including information on their due diligence processes where appropriate. There might be cases where the differences between the situation of the group and that of its individual subsidiary undertakings, or between the situation of individual subsidiary undertakings in different territories are particularly significant and would, in the absence of additional information about the individual subsidiary undertaking concerned, cause the user of the information to reach a substantially different conclusion about the risks for, or impacts of, the subsidiary undertaking. | (26) | Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi ir atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kurš ievēro minēto pienākumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka šis atbrīvojumu režīms attiecībā uz konsolidētiem finanšu pārskatiem un konsolidētiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma, ko piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanai konsolidētā līmenī. Līdz ar to uzņēmums var būt atbrīvots no prasībām sniegt konsolidētus finanšu pārskatus, taču ne no ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām konsolidētā līmenī, ja tā galvenais mātesuzņēmums sagatavo konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētus vadības ziņojumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar līdzvērtīgām prasībām gadījumos, kad šis uzņēmums ir iedibināts trešā valstī, bet konsolidētā līmenī neveic ziņu sniegšanu par ilgtspēju saskaņā ar ES tiesību aktiem vai saskaņā ar līdzvērtīgām prasībām gadījumos, kad tas ir iedibināts trešā valstī. Grupas līmenī ziņojošiem mātesuzņēmumiem būtu jānodrošina atbilstoša izpratne par savu meitasuzņēmumu riskiem un ietekmi, tostarp attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par to pienācīgas rūpības procesu. Varētu būt gadījumi, kad atšķirības starp grupas un atsevišķu tās meitasuzņēmumu stāvokli un atšķirības starp atsevišķu tās meitasuzņēmumu stāvokli dažādās teritorijās ir īpaši būtiskas, un bez papildu informācijas par attiecīgo individuālo meitasuzņēmumu informācijas lietotājam nāktos izdarīt būtiski atšķirīgu secinājumu par šī meitasuzņēmuma riskiem un ietekmi. |
| (27) | Credit institutions and insurance undertakings play a key role in the transition towards a fully sustainable and inclusive economic and financial system in line with the Green Deal. They can have significant positive and negative impacts via their lending, investment and underwriting activities. Credit institutions and insurance undertakings other than those that are required to comply with Directive 2013/34/EU, including cooperatives and mutual undertakings, should therefore be subject to sustainability reporting requirements, provided that they meet certain size criteria. Users of sustainability information would thus be enabled to assess both the impacts of such credit institutions and insurance undertakings on society and the environment and the risks arising from sustainability matters that such credit institutions and insurance undertakings could face. Directive 2013/34/EU provides for three possible criteria to determine whether an undertaking is to be considered a ‘large undertaking’, namely the balance sheet total, net turnover and the average number of employees during the financial year. | The criterion of net turnover needs to be adapted for credit institutions and for insurance undertakings by referring to the definition of net turnover in Council Directives 86/635/EEC (19) and 91/674/EEC (20) instead of the general definition laid down in Directive 2013/34/EU. To ensure coherence with the reporting requirements of Directive 86/635/EEC, Member States should be able to choose not to apply sustainability reporting requirements to credit institutions listed in Article 2(5) of Directive 2013/36/EU of the European Parliament and of the Council (21). | (27) | Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga loma pārejā uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Zaļo kursu. Tām var būt būtiska pozitīva vai negatīva ietekme, veicot aizdošanas, ieguldīšanas un parakstīšanās darbības. Tādēļ kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām – izņemot tās, kurām jāievēro Direktīvas 2013/34/ES prasības –, tostarp kooperatīviem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem, būtu piemērojamas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības ar noteikumu, ka tās atbilst noteiktiem lieluma kritērijiem. Tādējādi ilgtspējas informācijas lietotājiem būtu iespēja izvērtēt gan šādu kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību ietekmi uz sabiedrību un vidi, gan riskus, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem, ar ko šādas kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības var saskarties. Direktīva 2013/34/ES paredz trīs iespējamus kritērijus uzņēmuma atzīšanai par lielu uzņēmumu, proti, bilances kopsumma, neto apgrozījums un vidējais darbinieku skaits finanšu gadā. | Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām piemērojamais neto apgrozījuma kritērijs būtu jāpielāgo, atsaucoties uz Padomes Direktīvās 86/635/EEK (19) un 91/674/EEK (20) minēto neto apgrozījuma definīciju, nevis Direktīvā 2013/34/ES noteikto vispārējo definīciju. Lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām, kas noteiktas Direktīvā 86/635/EEK, dalībvalstīm būtu jāspēj izvēlēties nepiemērot ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības kredītiestādēm, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (21) 2. panta 5. punktā. |
| (28) | The list of sustainability matters on which undertakings are required to report should be as consistent as possible with the definition of the term ‘sustainability factors’ laid down in Regulation (EU) 2019/2088, and should prevent a mismatch between information required by data users and information to be reported by undertakings. That list should also correspond to the needs and expectations of users and undertakings, who often use the terms ‘environmental’, ‘social’ and ‘governance’ as a means of categorising the three main sustainability matters. However, the definition of the term ‘sustainability factors’ laid down in Regulation (EU) 2019/2088 does not explicitly include governance matters. The definition of the term ‘sustainability matters’ in Directive 2013/34/EU as amended by this amending Directive should therefore cover environmental, social and human rights, and governance factors, and incorporate the definition of the term ‘sustainability factors’ laid down in Regulation (EU) 2019/2088. The reporting requirements of Directive 2013/34/EU should be without prejudice to national reporting obligations. | (28) | Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotākam ar Regulā (ES) 2019/2088 noteikto jēdziena “ilgtspējas faktori” definīciju un būtu jānovērš neatbilstība starp datu lietotāju prasīto informāciju un informāciju, kas jāpaziņo uzņēmumiem. Minētajam sarakstam arī būtu jāatbilst lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un gaidām; lietotāji un uzņēmumi trīs galveno ilgtspējas jautājumu iedalīšanai kategorijās bieži vien lieto terminus “vides”, “sociāls” un “pārvaldība”. Tomēr Regulā (ES) 2019/2088 noteiktā jēdziena “ilgtspējas faktori” definīcija skaidri neietver pārvaldības jautājumus. Tādēļ jēdziena “ilgtspējas jautājumi” definīcijai Direktīvā 2013/34/ES, kā tā grozīta ar šo grozošo direktīvu, būtu jāaptver vides, sociālie, cilvēktiesību un pārvaldības faktori, un tajā būtu jāiekļauj termina “ilgtspējas faktori” definīcija, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Direktīvā 2013/34/ES noteiktajām ziņošanas prasībām nevajadzētu skart valsts līmenī noteiktos ziņošanas pienākumus. |
| (29) | Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU require reporting not only on information to the extent necessary for an understanding of the undertaking’s development, performance and position, but also on information necessary for an understanding of the impact of the undertaking’s activities on environmental, social and employee matters, respect for human rights, anti-corruption and bribery matters. Those Articles therefore require undertakings to report both on the impacts of the activities of the undertaking on people and the environment, and on how sustainability matters affect the undertaking. That is referred to as the double materiality perspective, in which the risks to the undertaking and the impacts of the undertaking each represent one materiality perspective. The fitness check on corporate reporting shows that those two perspectives are often not well understood or applied. It is therefore necessary to clarify that undertakings should consider each materiality perspective in its own right, and should disclose information that is material from both perspectives as well as information that is material from only one perspective. | (29) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai gūtu priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma attīstību, veiktspēju un stāvokli, bet arī informāciju, kas nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un personāla jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu un korupcijas un kukuļošanas apkarošanas jautājumiem. Tāpēc ar minētajiem pantiem uzņēmumiem ir prasīts ziņot gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi, gan par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē pašu uzņēmumu. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā katrs no faktoriem, proti, uzņēmumu apdraudošie riski un uzņēmuma ietekme, atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņošanas atbilstības pārbaude liecina, ka abas šīs perspektīvas bieži vien nav labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ nepieciešams precizēt, ka uzņēmumiem būtu jāapsver katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir svarīga no abām perspektīvām, kā arī informācija, kura svarīga tikai no vienas perspektīvas. |
| (30) | Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU require undertakings to disclose information about five reporting areas: business model; policies, including due diligence processes implemented; the outcome of those policies; risks and risk management; and key performance indicators relevant to the business. Article 19a(1) of Directive 2013/34/EU does not contain explicit references to other reporting areas that users of information consider relevant, some of which align with disclosures included in international frameworks, including the recommendations of the Task Force on Climate-related Financial Disclosures. Disclosure requirements should be specified in sufficient detail to ensure that undertakings report information on their resilience in relation to risks related to sustainability matters. In addition to the reporting areas identified in Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU, undertakings should be required to disclose information about their business strategy and the resilience of the business model and strategy in relation to risks related to sustainability matters. They should also be required to disclose any plans they may have to ensure that their business model and strategy are compatible with the transition to a sustainable economy and with the objectives of limiting global warming to 1,5 °C in line with the Paris Agreement and achieving climate neutrality by 2050, as established in Regulation (EU) 2021/1119, with no or limited overshoot. | It is especially important that plans related to the climate be based on the latest science, including Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC) reports and reports by the European Scientific Advisory Board on Climate Change. Information disclosed in accordance with Article 8 of Regulation (EU) 2020/852 about the amount of capital expenditure (CapEx) or operating expenditure (OpEx) associated with taxonomy-aligned activities could support financial and investment plans related to such plans where appropriate. Undertakings should also be required to disclose whether and how their business model and strategy take account of the interests of stakeholders; any opportunities for the undertaking arising from sustainability matters; the implementation of the aspects of the business strategy which affect, or are affected by, sustainability matters; any sustainability targets set by the undertaking and the progress made towards achieving them; the role of the board and management with regard to sustainability matters; the principal actual and potential adverse impacts connected with the undertaking’s activities; and how the undertaking has identified the information that it reports on. Once the disclosure of elements, such as targets and the progress towards achieving them, is required, a separate requirement to disclose the outcomes of policies is no longer necessary. | (30) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā uzņēmumiem prasīts atklāt informāciju par piecām ziņošanas jomām: darījumdarbības modeli; rīcībpolitikām, tostarp par veiktajiem pienācīgas rūpības procesiem; minēto rīcībpolitiku rezultātu; riskiem un riska pārvaldību; un pamatrādītājiem, kas attiecas uz konkrēto darījumdarbību. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts neietver skaidru atsauci uz citām ziņošanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par svarīgām un no kurām dažas ir saskaņotas ar starptautiskos satvaros iekļauto atklājamo informāciju, tostarp ar Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumiem. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību saistībā ar riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā norādītajām ziņošanas jomām uzņēmumiem būtu jāprasa atklāt informāciju par to darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību saistībā ar riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Tiem arī būtu jāprasa atklāt jebkādus iespējamos plānus, kā nodrošināt, ka to darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu. | Īpaši svarīgi ir, lai ar klimatu saistītie plāni balstītos uz jaunākajām zinātnes atziņām, tostarp Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ziņojumiem un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ziņojumiem. Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu atklāta informācija par tādu ar kapitālu saistīto izdevumu (CapEx) vai darbības izdevumu summu (OpEx), kas attiecas uz darbībām, kuras ir saskaņotas ar taksonomiju, attiecīgā gadījumā varētu palīdzēt īstenot finanšu un investīciju plānus, kas saistīti ar šādiem plāniem. Uzņēmumiem būtu jāprasa atklāt informāciju arī par to, vai un kā to darījumdarbības modelī un stratēģijā ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses; jebkādas uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; informāciju par to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošanu, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkādus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā panākto progresu; valdes un vadības lomu saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un to, kā uzņēmums ir identificējis paziņojamo informāciju. Ja tiek prasīts atklāt tādu informāciju kā mērķrādītāji un to sasniegšanā panāktais progress, vairs nav atsevišķi jāprasa atklāt rīcībpolitiku īstenošanas rezultātus. |
| (31) | To ensure consistency with international instruments such as the UN ‘Guiding Principles on Business and Human Rights: Implementing the United Nations ‘Protect, Respect and Remedy’ Framework’ (‘UN Guiding Principles on Business and Human Rights’), the OECD Guidelines for Multinational Enterprises and the OECD Due Diligence Guidance for Responsible Business Conduct, the due diligence disclosure requirements should be specified in greater detail than is currently the case in point (b) of Article 19a(1) and point (b) of Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU. Due diligence is the process that undertakings carry out to identify, monitor, prevent, mitigate, remediate or bring an end to the principal actual and potential adverse impacts connected with their activities and identifies how undertakings address those adverse impacts. Impacts connected with an undertaking’s activities include impacts directly caused by the undertaking, impacts to which the undertaking contributes, and impacts which are otherwise linked to the undertaking’s value chain. The due diligence process concerns the whole value chain of the undertaking including its own operations, its products and services, its business relationships and its supply chains. In line with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, an actual or potential adverse impact is to be considered a principal impact where it ranks among the greatest impacts connected with the undertaking’s activities based on: the gravity of the impact on people or the environment; the number of individuals that are or could be affected, or the scale of damage to the environment; and the ease with which the harm could be remediated, restoring the environment or affected people to their prior state. | (31) | Lai nodrošinātu saskaņotību ar starptautiskiem instrumentiem – piemēram, tiem, kas aprakstīti ANO publikācijā Implementing the United Nations “Protect, Respect and Remedy” Framework (“UN Guiding Principles on Business and Human Rights”) (Vadošie principi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām: ANO satvara “Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošana) (“ANO vadošie principi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām”), ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai uzņēmējdarbībai –, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunkta un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunkta pašreizējā redakcijā. Pienācīga rūpība ir process, kuru uzņēmumi veic, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu galveno faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kura saistīta ar to darbību, un kurā tiek konstatēts, kā uzņēmumi novērš šo nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ietver ietekmi, kuru uzņēmums izraisa tiešā veidā, ietekmi, ko uzņēmums veicina, un ietekmi, kura kā citādi ir saistīta ar uzņēmuma vērtības ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp uz tā darbībām, produktiem un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir uzskatāma par svarīgu ietekmi, ja tā ir atzīta par vienu no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmes izpausmēm, balstoties uz šādiem faktoriem: cik būtiska ir ietekme uz cilvēku vai vidi; to cilvēku skaits, kurus šī ietekme skar vai var skart, vai videi nodarītā kaitējuma apmērs; tas, cik viegli nodarīto kaitējumu iespējams novērst, atjaunojot vides vai skarto cilvēku agrāko stāvokli. |
| (32) | Directive 2013/34/EU does not require the disclosure of information on intangible resources other than intangible assets recognised in the balance sheet. It is widely recognised that information on intangible assets and other intangible factors, including internally generated intangible resources, is underreported, impeding the proper assessment of an undertaking’s development, performance and position, and the monitoring of investments. To enable investors to better understand the increasing gap between the accounting book value of many undertakings and their market valuation, which is observed in many sectors of the economy, adequate reporting on intangible resources should be required of all large undertakings and all undertakings, except micro-undertakings, whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union. Nonetheless, certain information on intangible resources is intrinsic to sustainability matters, and should therefore be part of sustainability reporting. For example, information about employees’ skills, competences, experience, loyalty to the undertaking and motivation for improving processes, goods and services, is sustainability information regarding social matters that could also be considered as information on intangible resources. Likewise, information about the quality of the relationships between the undertaking and its stakeholders, including customers, suppliers and communities affected by the activities of the undertaking, is sustainability information relevant to social or governance matters that could also be considered as information on intangible resources. Such examples illustrate how in some cases it is not possible to distinguish information on intangible resources from information on sustainability matters. | (32) | Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts atklāt informāciju par nemateriāliem resursiem, kas nav bilancē atzīti nemateriālie aktīvi. Ir plaši atzīts, ka informācija par nemateriāliem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriāliem resursiem, netiek sniegta pietiekamā apmērā, un tas neļauj pienācīgi izvērtēt uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli un uzraudzīt ieguldījumus. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast daudzās ekonomikas nozarēs pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus vērtību, visiem lielajiem uzņēmumiem un visiem tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, izņemot mikrouzņēmumus, būtu jāprasa atbilstoši ziņot par nemateriāliem aktīviem. Tomēr noteikta informācija par nemateriāliem resursiem ir cieši saistīta ar ilgtspējas jautājumiem, un tāpēc tā būtu jāiekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanā. Piemēram, informācija par darbinieku prasmēm, kompetenci, pieredzi, lojalitāti uzņēmumam un motivāciju uzlabot procesus, preces un pakalpojumus, ir ilgtspējas informācija par sociāliem jautājumiem, kuru varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Tāpat arī informācija par attiecību kvalitāti starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, tostarp klientiem, piegādātājiem un kopienām, kuras ietekmē uzņēmuma darbība, ir ilgtspējas informācija, kas attiecas uz sociāliem vai pārvaldības jautājumiem un ko varētu uzskatīt arī par informāciju par nemateriāliem resursiem. Šādi piemēri rāda, kā dažos gadījumos informāciju par nemateriāliem resursiem nav iespējams nošķirt no informācijas par ilgtspējas jautājumiem. |
| (33) | Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU do not specify whether the information to be reported is to be forward-looking or information about past performance. There is currently a lack of forward-looking disclosures, which users of sustainability information especially value. Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU should therefore specify that the sustainability information reported is to include forward-looking and retrospective information and both qualitative and quantitative information. Information should be based on conclusive scientific evidence where appropriate. Information should also be harmonized, comparable and based on uniform indicators where appropriate, while allowing for reporting that is specific to individual undertakings and does not endanger the commercial position of the undertaking. Reported sustainability information should also take into account short-, medium- and long-term time horizons and contain information about the undertaking’s whole value chain, including its own operations, its products and services, its business relationships and its supply chain, as appropriate. Information about the undertaking’s whole value chain would include information related to its value chain within the Union and information that covers third countries if the undertaking’s value chain extends outside the Union. For the first three years of the application of the measures to be adopted by the Member States in accordance with this amending Directive, in the event that not all the necessary information regarding the value chain is available, the undertaking should explain the efforts made to obtain the information about its value chain, the reasons why that information could not be obtained, and the plans of the undertaking to obtain such information in the future. | (33) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav precizēts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai arī informācijai par iepriekšējiem darbības rezultātiem. Pašlaik nepietiekamā apmērā tiek atklāta uz nākotni vērsta informācija, kuru īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka paziņotajā ilgtspējas informācijā ir jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā informācija. Attiecīgā gadījumā informācijai būtu jābalstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Informācijai arī vajadzētu būt saskaņotai, salīdzināmai un attiecīgā gadījumā balstītai uz vienotiem rādītājiem, vienlaikus nodrošinot iespēju ziņot individuāliem uzņēmumiem specifiskā veidā un neapdraudot uzņēmumu komerciālo stāvokli. Paziņotajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp attiecīgā gadījumā par paša uzņēmuma darbībām, tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācija par visu uzņēmuma vērtības ķēdi ietvertu informāciju, kas saistīta ar tā vērtības ķēdi Savienībā, un informāciju, kura aptver trešās valstis, ja uzņēmuma vērtības ķēde sniedzas ārpus Savienības. Pirmajos trīs gados, kuros piemēro pasākumus, kas dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar šo grozošo direktīvu, kad visa nepieciešamā informācija par vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmumam būtu jāapraksta centieni, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc minēto informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē. |
| (34) | It is not the objective of this amending Directive to require undertakings to disclose intellectual capital, intellectual property, know-how or the results of innovation that would qualify as trade secrets as defined in Directive (EU) 2016/943 of the European Parliament and of the Council (22). Reporting requirements provided for in this amending Directive should therefore be without prejudice to Directive (EU) 2016/943. | (34) | Šīs grozošās direktīvas mērķis nav prasīt uzņēmumiem atklāt tādu informāciju par intelektuālo kapitālu, intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, kas būtu kvalificējami kā komercnoslēpums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 (22). Tādēļ šajā grozošajā direktīvā paredzētajām ziņošanas prasībām nevajadzētu skart Direktīvu (ES) 2016/943. |
| (35) | Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU require undertakings to include in their non-financial reporting references to, and additional explanations of, amounts reported in the annual financial statements. Those Articles do not, however, require undertakings to make references to other information in the management report or to add additional explanations to that information. Thus, there is currently a lack of consistency between non-financial information reported and the rest of the information disclosed in the management report. It is necessary to lay down clear requirements in this regard. | (35) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā uzņēmumiem ir prasīts, paziņojot nefinanšu informāciju, iekļaut atsauces uz summām gada finanšu pārskatos un papildu skaidrojumus par tām. Tomēr šajos pantos uzņēmumiem nav prasīts norādīt atsauces uz citu informāciju vadības ziņojumā vai pievienot minētajai informācijai papildu skaidrojumus. Tādējādi pašlaik nav saskaņotības starp paziņoto nefinanšu informāciju un pārējo informāciju, kas atklāta vadības ziņojumā. Tādēļ būtu jānosaka skaidras prasības šajā jomā. |
| (36) | Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU require undertakings to provide a clear and reasoned explanation for not pursuing policies in relation to one or more of the matters listed in those Articles, where the undertaking does not do so. The different treatment of disclosures on the policies that undertakings may have, compared to the other reporting areas included in those Articles, has created confusion among reporting undertakings and has not helped to improve the quality of the reported information. Therefore, there is no need to maintain such different treatment of policies in that Directive. The sustainability reporting standards should determine what information needs to be disclosed in relation to each of the reporting areas mentioned in Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU as amended by this amending Directive. | (36) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā uzņēmumiem, kas neīsteno rīcībpolitikas attiecībā uz vienu vai vairākiem no minētajos pantos uzskaitītajiem jautājumiem, ir prasīts sniegt skaidru un argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts. Atšķirīga režīma piemērošana informācijas atklāšanai par uzņēmumu iespējamām rīcībpolitikām salīdzinājumā ar citām minētajos pantos iekļautajām ziņošanas jomām ir radījusi neskaidrības ziņojošajiem uzņēmumiem un nav palīdzējusi uzlabot paziņotās informācijas kvalitāti. Tādēļ nav nepieciešams minētajā direktīvā saglabāt šo rīcībpolitikām piemēroto atšķirīgo režīmu. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jānosaka, kāda informācija ir atklājama par katru no Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā, kā tie grozīti ar šo grozošo direktīvu, minētajām ziņošanas jomām. |
| (37) | Undertakings that fall under the scope of Article 19a(1) and Article 29a(1) of Directive 2013/34/EU may rely on national, Union-based or international reporting frameworks, and where they do so, they have to specify which frameworks they have relied upon. However, Directive 2013/34/EU does not require undertakings to use a common reporting framework or standard, and it does not prevent undertakings from choosing not to use any reporting framework or standards at all. As required by Article 2 of Directive 2014/95/EU, on 5 July 2017, the Commission adopted a Communication entitled ‘Guidelines on non-financial reporting (methodology for reporting non-financial information)’ (‘Guidelines on non-financial reporting’), providing for non-binding guidelines for undertakings that fall under the scope of that Directive. | On 17 June 2019, the Commission adopted its Guidelines on reporting climate-related information, containing additional guidelines, specifically on reporting climate-related information. Those Guidelines on reporting climate-related information explicitly incorporated the recommendations of the Task Force on Climate-related Financial Disclosures. Available evidence indicates that the Guidelines on non-financial reporting did not have a significant impact on the quality of non-financial reporting by undertakings under the scope of Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU. The voluntary nature of the guidelines means that undertakings are free to decide whether to apply them or not. The guidelines can therefore not ensure on their own the comparability of the information disclosed by different undertakings, or the disclosure of all information that users of that information consider relevant. That is why there is a need for mandatory common sustainability reporting standards to ensure that information is comparable and that all relevant information is disclosed. Building on the double materiality principle, standards should cover all information that is material to users of that information. Common sustainability reporting standards are also necessary to enable the assurance and digitalisation of sustainability reporting and to facilitate its supervision and enforcement. | The development of mandatory common sustainability reporting standards is necessary to reach a situation in which sustainability information has a status comparable to that of financial information. The adoption of sustainability reporting standards by means of delegated acts would ensure harmonised sustainability reporting across the Union. Therefore, an undertaking would be compliant with the sustainability reporting requirements of Directive 2013/34/EU by reporting in accordance with the sustainability reporting standards. When defining such standards, it is essential to give due consideration, to the greatest extent possible, to the main sustainability reporting standards used worldwide, while not lowering the ambition of this amending Directive and delegated acts adopted pursuant thereto. | (37) | Uzņēmumi, kas ietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta un 29.a panta 1. punkta darbības jomā, var izmantot valsts, Savienībā reģistrētu vai starptautisku ziņošanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem ir jānorāda, kuru sistēmu tie izmantojuši. Tomēr Direktīvā 2013/34/ES uzņēmumiem nav prasīts izmantot kopīgu ziņošanas sistēmu vai standartu, un minētā direktīva neliedz uzņēmumiem iespēju izvēlēties vispār neizmantot nekādu ziņošanas sistēmu vai standartu. Saskaņā ar Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā prasīto Komisija 2017. gada 5. jūlijā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (“Komisijas pamatnostādnes par nefinanšu informācijas sniegšanu”), kas sniedz nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, kuri ietilpst minētās direktīvas darbības jomā. | Komisija 2019. gada 17. jūnijā pieņēma pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu, kuras ietver papildu pamatnostādnes tieši par klimatiskās informācijas sniegšanu. Minētajās pamatnostādnēs par klimatiskās informācijas sniegšanu ir skaidri iekļauti Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas ieteikumi. Pieejamie dati liecina, ka pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu būtiski neietekmēja tās nefinanšu informācijas kvalitāti, ko paziņo uzņēmumi, kuri ietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a panta darbības jomā. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē to, ka uzņēmumi var brīvi nolemt – piemērot tās vai ne. Tādēļ šīs pamatnostādnes vienas pašas nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību vai visas tās informācijas atklāšanu, kuru minētās informācijas lietotāji uzskata par svarīgu. Līdz ar to ir nepieciešami obligāti kopīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, lai nodrošinātu, ka informācija ir salīdzināma un ka visa svarīgā informācija ir atklāta. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas minētās informācijas lietotājiem ir svarīga. Kopīgi ziņu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tāpēc, lai būtu iespējama korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas apliecināšana un digitalizācija un lai vieglāk būtu īstenojama tās uzraudzība un izpildes nodrošināšana. | Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu, ka ilgtspējas informācijas statuss ir salīdzināms ar finanšu informācijas statusu. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu pieņemšana, izmantojot deleģētos aktus, nodrošinātu visā Savienībā saskaņotu ilgtspējas ziņu sniegšanu. Līdz ar to uzņēmumi, veicot ziņošanu saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām, izpildītu Direktīvas 2013/34/ES prasības. Nosakot šādus standartus, ir svarīgi pēc iespējas lielākā mērā pienācīgi ņemt vērā pasaules mērogā izmantotos galvenos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, vienlaikus nepazeminot šīs grozošās direktīvas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu mērķus. |
| (38) | No existing standard or framework satisfies the Union’s needs for sustainability reporting by itself. Information required by Directive 2013/34/EU needs to cover information relevant from each of the materiality perspectives, needs to cover all sustainability matters and needs to be aligned, where appropriate, with other obligations under Union law to disclose sustainability information, including obligations laid down in Regulations (EU) 2019/2088 and (EU) 2020/852. In addition, mandatory sustainability reporting standards for Union undertakings should be commensurate with the level of ambition of the Green Deal and the Union’s objective of climate neutrality by 2050 as well as with the intermediate targets under Regulation (EU) 2021/1119. It is therefore necessary to empower the Commission to adopt Union sustainability reporting standards, enabling their rapid adoption and ensuring that the content of those sustainability reporting standards is consistent with the Union’s needs. | (38) | Neviens no esošajiem standartiem vai sistēmām pats par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētu ilgtspējas ziņu sniegšanas. Direktīvā 2013/34/ES prasītājai informācijai būtu jāaptver informācija, kas ir svarīga no abām būtiskuma perspektīvām, un visi ilgtspējas jautājumi, un attiecīgā gadījumā tai vajadzētu būt saskaņotai ar citiem Savienības tiesību aktos paredzētiem pienākumiem atklāt ilgtspējas informāciju, tostarp pienākumiem, kuri noteikti Regulās (ES) 2019/2088 un (ES) 2020/852. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas paredzēti Savienības uzņēmumiem, vajadzētu būt samērīgiem ar vērienīgajiem Zaļā kursa mērķiem un Savienības mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, kā arī ar Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem starpposma mērķrādītājiem. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un lai minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu saturs atbilst Savienības vajadzībām. |
| (39) | The European Financial Reporting Advisory Group (EFRAG) is a non-profit association established under Belgian law that serves the public interest by providing advice to the Commission on the endorsement of international financial reporting standards. EFRAG has established a reputation as a European centre of expertise on corporate reporting and is well placed to foster coordination between Union sustainability reporting standards and international initiatives that seek to develop standards that are consistent across the world. In March 2021, a multi-stakeholder task force set up by EFRAG published recommendations for the possible development of sustainability reporting standards for the Union. Those recommendations contain proposals to develop a coherent and comprehensive set of sustainability reporting standards, covering all sustainability matters from a double materiality perspective. Those recommendations also contain a detailed roadmap for developing such standards, and proposals for mutually reinforcing cooperation between global standard-setting initiatives and standard-setting initiatives of the Union. In March 2021, the EFRAG Board President published recommendations for possible governance changes to EFRAG in the event that it were to be asked to develop technical advice about sustainability reporting standards. The EFRAG Board President’s recommendations include the setting up of a new sustainability reporting pillar within EFRAG, while not significantly modifying the existing financial reporting pillar. In March 2022, the EFRAG General Assembly appointed the members of the newly created EFRAG Sustainability Reporting Board. When adopting sustainability reporting standards, the Commission should take account of technical advice that EFRAG will develop. | In order to ensure high-quality standards that contribute to the European public good and meet the needs of undertakings and of users of the information reported, EFRAG should have sufficient public funding to ensure its independence. Its technical advice should be developed with proper due process, public oversight and transparency, and based on the expertise of a balanced representation of relevant stakeholders, including undertakings, investors, civil society organisations and trade unions, and should be accompanied by cost-benefit analyses. Participation in EFRAG’s work at technical level should be conditional on expertise in sustainability reporting and should not be conditional on any financial contribution, without prejudice to the participation of public bodies and national standard-setting organisations in that work. A transparent process avoiding conflicts of interest should be guaranteed. To ensure that Union sustainability reporting standards take account of the views of the Member States, before adopting those standards the Commission should consult the Member State Expert Group on Sustainable Finance, referred to in Regulation (EU) 2020/852, (the ‘Member State Expert Group on Sustainable Finance’) and the Accounting Regulatory Committee, referred to in Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council (23), (the ‘Accounting Regulatory Committee’) in relation to EFRAG’s technical advice. | The European Securities and Markets Authority (ESMA), the European Banking Authority (EBA) and the European Insurance and Occupational Pensions Authority (EIOPA) play a role in drafting regulatory technical standards pursuant to Regulation (EU) 2019/2088 and there needs to be coherence between those regulatory technical standards and sustainability reporting standards. Under Regulation (EU) No 1095/2010 of the European Parliament and of the Council (24), ESMA also plays a role in promoting supervisory convergence in the enforcement of corporate reporting by issuers whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union and who will be required to report in accordance with those sustainability reporting standards. Therefore, ESMA, EBA and EIOPA should be required to provide an opinion on EFRAG’s technical advice. Such opinions should be provided within two months of the date of receipt of the request from the Commission. In addition, the Commission should consult the European Environment Agency, the European Union Agency for Fundamental Rights, the ECB, the Committee of European Auditing Oversight Bodies (CEAOB) and the Platform on Sustainable Finance to ensure that the sustainability reporting standards are coherent with relevant Union policy and law. Where any of those entities decide to submit an opinion, they should do so within two months of the date of being consulted by the Commission. | (39) | Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir pazīstama kā Eiropas speciālo zināšanu centrs korporatīvās ziņošanas jomā, un tā ir ļoti piemērota, lai uzlabotu koordināciju starp Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un starptautiskām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt visā pasaulē saskaņotus standartus. EFRAG izveidotā dažādu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai Savienībā izmantojamu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādei. Minētajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi izstrādāt saskaņotu un visaptverošu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvertu visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauts arī detalizēts ceļvedis šādu standartu izstrādei un priekšlikumi tam, kā savstarpēji pastiprināt sadarbību starp globālām standartu noteikšanas iniciatīvām un Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG valdes priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja to lūgtu izstrādāt tehniskus ieteikumus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. EFRAG valdes priekšsēdētāja ieteikumi ietver jauna ilgtspējas ziņu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu informācijas sniegšanas pīlāru. EFRAG ģenerālā asambleja 2022. gada martā iecēla jaunizveidotās EFRAG Ilgtspējas ziņu sniegšanas valdes locekļus. Pieņemot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā EFRAG izstrādātie tehniskie ieteikumi. | Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrisko labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG rīcībā vajadzētu būt tās neatkarības nodrošināšanai pietiekamam publiskajam finansējumam. Tās tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, nodrošinot pienācīgu procesu, publisko uzraudzību un pārredzamību un balstoties uz līdzsvarotā veidā pārstāvētu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu, ieguldītāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un arodbiedrību, speciālajām zināšanām, un būtu jāpapildina ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Par nosacījumu dalībai EFRAG tehniskā līmeņa darbā vajadzētu būt speciālajām zināšanām par ilgtspējas ziņu sniegšanu, un šai dalībai nevajadzētu būt atkarīgai no finansiāla ieguldījuma, neskarot publisko struktūru un valstu standartu noteikšanas organizāciju līdzdalību šajā darbā. Būtu jāgarantē pārredzams process, izvairoties no interešu konfliktiem. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos ir ņemts vērā dalībvalstu viedoklis, pirms minēto standartu pieņemšanas Komisijai par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulā (ES) 2020/852 (“Dalībvalstu ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos”), un Grāmatvedību regulējošo komiteju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā (“Grāmatvedību regulējošā komiteja”). (23) | Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) ir būtiska loma regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (24) EVTI arī ir būtiska loma, jo tā palīdz veicināt uzraudzības konverģenci, nodrošinot korporatīvās ziņošanas pienākuma izpildi, kas attiecas uz emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā un kuriem būs prasīts ziņot saskaņā ar minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai EVTI, EBI un EAAPI sniegtu atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šādi atzinumi būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad no Komisijas saņemts attiecīgais pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, ECB, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ir saskaņoti ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no minētajām struktūrām nolemj sniegt atzinumu, tai tas būtu jādara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru. |
| (40) | In order to foster democratic control, scrutiny and transparency, the Commission should, at least once a year, consult the European Parliament, and jointly the Member State Expert Group on Sustainable Finance and the Accounting Regulatory Committee on EFRAG’s work programme as regards the development of sustainability reporting standards. | (40) | Lai veicinātu demokrātisku kontroli, rūpīgu pārbaudi un pārredzamību, Komisijai vismaz reizi gadā būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu, un abām iestādēm kopīgi būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un Grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi. |
| (41) | Sustainability reporting standards should be coherent with other Union law. Those standards should in particular be aligned with the disclosure requirements laid down in Regulation (EU) 2019/2088, and they should take account of underlying indicators and methodologies set out in the various delegated acts adopted pursuant to Regulation (EU) 2020/852, disclosure requirements applicable to benchmark administrators pursuant to Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council (25), the minimum standards for the construction of EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks, and of any work carried out by the EBA in the implementation of the Pillar III disclosure requirements of Regulation (EU) No 575/2013. | Standards should take account of Union environmental law, including Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council (26) and Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council (27), and should take account of Commission Recommendation 2013/179/EU (28), its annexes and their updates. Other relevant Union law, including Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council (29), and other requirements laid down in Union law for undertakings as regards directors’ duties and due diligence should also be taken into account. | (41) | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatā esošie rādītāji un metodikas, kas izklāstīti dažādajos saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 pieņemtajos deleģētajos aktos, informācijas atklāšanas prasības, kuras piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (25), minimālie standarti ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu izstrādei un jebkāds darbs, ko veikusi EBI, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. | Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (26) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (27), kā arī Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (28), tā pielikumi un to atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgie Savienības tiesību akti, to skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (29), un citas prasības, kas uzņēmumiem noteiktas Savienības tiesību aktos attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību. |
| (42) | Sustainability reporting standards should take account of the Guidelines on non-financial reporting and the Guidelines on reporting climate-related information. They should also take account of other reporting requirements in Directive 2013/34/EU that are not directly related to sustainability, with the aim of providing the users of the reported information with a better understanding of the development, performance, position and impact of the undertaking, by maximising the links between the sustainability information and other information reported in accordance with Directive 2013/34/EU. | (42) | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Pamatnostādnes par nefinanšu informācijas sniegšanu un Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņošanas prasības, kuras nav tieši saistītas ar ilgtspēju, un tas būtu jādara, lai paziņotās informācijas lietotājiem nodrošinātu labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli pastiprinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, ko paziņo saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES. |
| (43) | Sustainability reporting standards should be proportionate and should not impose an unnecessary administrative burden on companies that are required to use them. In order to minimise disruption for undertakings that already report sustainability information, sustainability reporting standards should take account of existing standards and frameworks for sustainability reporting and accounting where appropriate. Such existing standards and frameworks include the Global Reporting Initiative, the Sustainability Accounting Standards Board, the International Integrated Reporting Council, the International Accounting Standards Board, the Task Force on Climate-related Financial Disclosures, the Carbon Disclosure Standards Board, and CDP, formerly known as the Carbon Disclosure Project. | Union standards should take account of any sustainability reporting standards developed under the auspices of International Financial Reporting Standards Foundation. To avoid unnecessary regulatory fragmentation that could have negative consequences for undertakings operating globally, Union sustainability reporting standards should contribute to the process of convergence of sustainability reporting standards at global level, by supporting the work of the International Sustainability Standards Board (ISSB). Union sustainability reporting standards should reduce the risk of inconsistent reporting requirements for undertakings that operate globally by integrating the content of global baseline standards to be developed by the ISSB, to the extent that the content of those baseline standards is consistent with the Union’s legal framework and the objectives of the Green Deal. | (43) | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nevajadzētu radīt lieku administratīvo slogu uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai mazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā esošie ilgtspējas ziņu sniegšanas un grāmatvedības standarti un sistēmas. Šādi esošie standarti un sistēmas ietver Globālās ziņošanas iniciatīvu, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padomi, Starptautisko integrēto pārskatu padomi, Starptautisko grāmatvedības standartu padomi, Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupu, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padomi un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts). | Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas izstrādāti ar Starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu fonda atbalstu. Lai izvairītos no liekas regulējuma sadrumstalotības, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas pasaules mērogā, Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī, atbalstot Starptautisko ilgtspējas standartu padomes (SISP) darbu. Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāmazina nekonsekventu ziņošanas prasību risks uzņēmumiem, kas darbojas pasaules mērogā, un tāpēc būtu jāintegrē SISP izstrādājamo globālo pamatstandartu saturs tiktāl, ciktāl minēto pamatstandartu saturs atbilst Savienības tiesiskajam regulējumam un Zaļā kursa mērķiem. |
| (44) | In the Green Deal the Commission committed itself to support businesses and other stakeholders in developing standardised natural capital accounting practices within the Union and internationally, with the aim of ensuring appropriate management of environmental risks and mitigation opportunities, and reduce related transaction costs. | The Transparent Project sponsored under the Programme for the Environment and Climate Action (LIFE programme) established by Regulation (EU) 2021/783 of the European Parliament and of the Council (30) is developing the first natural capital accounting methodology, which will make existing methods easier to compare and more transparent while lowering the threshold for companies to adopt and use the systems in support of future-proofing their business. The Natural Capital Protocol is also an important reference in the field of natural capital accounting. While natural capital accounting methods serve principally to strengthen internal management decisions, they should be duly considered when establishing sustainability reporting standards. Some natural capital accounting methodologies seek to assign a monetary value to the environmental impacts of companies’ activities, which may help users of sustainability information to better understand such impacts. It is therefore appropriate that sustainability reporting standards should be able to include monetised indicators of sustainability impacts if that is deemed necessary. | (44) | Zaļajā kursā Komisija ir apņēmusies palīdzēt uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām izstrādāt standartizētu dabas kapitāla uzskaites praksi Savienībā un starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu atbilstošu ar vidi saistīto risku pārvaldību un to mazināšanas iespējas, kā arī lai samazinātu saistītās darījumu izmaksas. | Pārredzamības projekts, kas tiek finansēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/783 (30) izveidotās vides un klimata pasākumu programmas (programma LIFE) ietvaros, izstrādā pirmo dabas kapitāla uzskaites metodiku, kura esošās metodes padarīs vieglāk salīdzināmas un pārredzamākas, vienlaikus pazeminot robežvērtību uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt un izmantot sistēmas, ar ko atbalsta uzņēmējdarbības orientēšanu uz nākotnes vajadzībām. Dabas kapitāla jomā svarīgs atskaites punkts ir arī Dabas kapitāla protokols. Lai arī dabas kapitāla uzskaites metodes galvenokārt noder iekšējo vadības lēmumu stiprināšanai, tās būtu pienācīgi jāņem vērā ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu noteikšanā. Dažas dabas kapitāla uzskaites metodikas paredzētas, lai uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi novērtētu naudas izteiksmē, jo tas var palīdzēt ilgtspējas informācijas lietotājiem labāk izprast šādu ietekmi. Tādēļ būtu jānodrošina iespēja ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos iekļaut ilgtspējas ietekmes rādītājus naudas izteiksmē, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu. |
| (45) | Sustainability reporting standards should also take account of internationally recognised principles and frameworks on responsible business conduct, corporate social responsibility, and sustainable development, including the SDGs, the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, the OECD Guidelines for Multinational Enterprises, the OECD Due Diligence Guidance for Responsible Business Conduct and related sectoral guidelines, the Global Compact, the International Labour Organization’s (ILO) Tripartite Declaration of Principles concerning Multinational Enterprises and Social Policy, the ISO 26000 standard on social responsibility, and the UN Principles for Responsible Investment. | (45) | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī starptautiski atzīti principi un sistēmas atbildīgas uzņēmējdarbības, uzņēmumu sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības jomā, tostarp IAM, ANO vadošie principi attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai un saistītās nozaru pamatnostādnes, Globālais līgums, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, sociālās atbildības standarts ISO 26000 un ANO principi atbildīgai investēšanai. |
| (46) | It should be ensured that the information reported by undertakings in accordance with the sustainability reporting standards meets the needs of users and does not place a disproportionate burden in terms of effort and cost on the reporting undertakings and those that are indirectly affected as part of the value chain of those undertakings. The sustainability reporting standards should therefore specify the information that undertakings are to disclose on all major environmental factors, including their impacts and dependencies on climate, air, land, water and biodiversity. Regulation (EU) 2020/852 provides a classification of the environmental objectives of the Union. | For reasons of coherence, it is appropriate to use a similar classification to identify the environmental factors that should be addressed by sustainability reporting standards. The sustainability reporting standards should consider and specify any geographical or other contextual information that undertakings should disclose to provide an understanding of their principal impacts on sustainability matters and the principal risks to the undertaking arising from sustainability matters. When specifying the information about environmental factors that undertakings are to disclose, coherence should be ensured with the definitions laid down in Article 2 of Regulation (EU) 2020/852 and the reporting requirements laid down in Article 8 of that Regulation and in the delegated acts adopted pursuant to that Regulation. | (46) | Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām un centienu un izmaksu ziņā nerada nesamērīgu slogu ziņas sniedzošajiem uzņēmumiem un tiem, kas ir netieši skarti minēto uzņēmumu vērtības ķēdes ietvaros. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem svarīgākajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi uz klimatu, gaisu, zemi, ūdeni un bioloģisko daudzveidību un par uzņēmumu atkarību no šiem faktoriem. Regula (ES) 2020/852 nodrošina Savienības vides mērķu klasifikāciju. | Konsekvences labad būtu lietderīgi līdzīgu klasifikāciju izmantot tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jārisina, izmantojot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jāprecizē jebkāda ģeogrāfiskā vai cita no konteksta izrietoša informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai sniegtu izpratni par to galveno ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, kurus uzņēmumiem rada ilgtspējas jautājumi. Precizējot, kāda informācija uzņēmumiem ir jāatklāj par vides faktoriem, būtu jānodrošina saskaņotība ar definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) 2020/852 2. pantā, un ar ziņošanas prasībām, kuras noteiktas minētās regulas 8. pantā un saskaņā ar to pieņemtajos deleģētajos aktos. |
| (47) | With regard to climate-related information, users are interested in knowing about undertakings’ physical and transition risks, and about their resilience as regards, and plans to adapt to, different climate scenarios and plans to adapt to the Union’s objective of climate neutrality by 2050. They are also interested in the level and scope of GHG emissions and removals attributed to the undertaking, including the extent to which the undertaking uses offsets and the source of those offsets. Achieving a climate neutral economy requires the alignment of GHG accounting and offsetting standards. Users need reliable information regarding offsets that addresses concerns regarding possible double counting and overestimations, given the risks to the achievement of climate-related targets that double counting and overestimations can create. Users are also interested to know the efforts made by companies to effectively reduce absolute GHG emissions as part of their climate mitigation and adaptation strategies, including scope 1, scope 2 and, where relevant, scope 3 emissions. | With regard to scope 3 emissions, a priority for users is to receive information about which scope 3 categories are significant in the case of the undertaking, and about the emissions in each of those scope 3 categories. The sustainability reporting standards should therefore specify the information undertakings should report with regard to such matters. | (47) | Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt par uzņēmumu fiziskajiem un pārkārtošanās radītajiem riskiem, par to noturību pret dažādiem klimata scenārijiem un par to plāniem, kā pielāgoties dažādiem klimata scenārijiem un plāniem, kā pielāgoties Savienības mērķim panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Viņus interesē arī uzņēmumiem piedēvēto SEG emisiju un piesaistījumu līmenis un apmērs, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo SEG uzskaites un izlīdzināšanas standarti. Lietotājiem ir nepieciešama ticama informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamu dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā riskus, kas apdraud ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanu un ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Viņi ir ieinteresēti uzzināt arī to, ko uzņēmumi ir darījuši, lai efektīvi samazinātu absolūtās SEG emisijas, īstenojot savas stratēģijas par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, tostarp attiecībā uz 1., 2. un attiecīgā gadījumā arī 3. pakāpes emisijām. | Attiecībā uz 3. pakāpes emisijām lietotāji pirmām kārtām vēlas saņemt informāciju par to, kuras 3. pakāpes emisiju kategorijas ir būtiskas konkrētā uzņēmuma gadījumā, un par emisijām katrā no šīm 3. pakāpes kategorijām. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem. |
| (48) | Achieving a climate-neutral and circular economy without diffuse pollution requires the full mobilisation of all economic sectors. Reducing energy use and increasing energy efficiency is key in this respect, as energy is used across supply chains. Energy aspects should therefore be duly considered in sustainability reporting standards, in particular in relation to environmental matters, including climate-related matters. | (48) | Lai panāktu klimatneitrālu aprites ekonomiku bez difūzā piesārņojuma, ir pilnībā jāiesaista visas ekonomikas nozares. Šajā sakarā būtiska nozīme ir enerģijas patēriņa samazināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, jo enerģiju izmanto visās piegādes ķēdēs. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu pienācīgi jāņem vērā enerģijas aspekti, jo īpaši attiecībā uz vides jautājumiem, tostarp ar klimatu saistītiem jautājumiem. |
| (49) | Sustainability reporting standards should specify the information that undertakings should disclose on social factors, including working conditions, social partner involvement, collective bargaining, equality, non-discrimination, diversity and inclusion, and human rights. Such information should cover the impacts of the undertaking on people, including workers, and on human health. The information that undertakings disclose about human rights should include information about forced labour and child labour in their value chains where relevant. Sustainability reporting requirements concerning forced labour should not free public authorities of their responsibility to address, through trade policy and diplomatic means, the import of goods produced as a result of human rights abuses, including forced labour. Undertakings should also be able to report on possible risks and trends regarding employment and incomes. | Sustainability reporting standards that address social factors should specify the information that undertakings should disclose with regard to the principles of the European Pillar of Social Rights that are relevant to businesses, including equal opportunities for all and working conditions. The Action Plan on the European Pillar of Social Rights, adopted by the Commission on 4 March 2021, calls for stronger requirements on undertakings to report on social issues. The sustainability reporting standards should also specify the information that undertakings should disclose with regard to the human rights, fundamental freedoms, democratic principles and standards established in the International Bill of Human Rights and other core UN human rights conventions, including the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities, the UN Declaration on the Rights of Indigenous Peoples, the UN Convention on the Rights of the Child, the ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work, the fundamental conventions of the ILO, the European Convention for the Protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, the European Social Charter, and the Charter of Fundamental Rights of the European Union. Reporting carried out on social factors, as well as on environmental and governance factors, should be proportionate to the scope and the goals of this amending Directive. Sustainability reporting standards that address gender equality and equal pay for work of equal value should specify, amongst other things, information to be reported about the gender pay gap, taking account of other relevant Union law. Sustainability reporting standards that address employment and inclusion of people with disabilities should specify, amongst other things, information to be reported about accessibility measures taken by the undertaking. | Sustainability reporting standards that address training and skills development should specify, amongst other things, information to be reported about the proportion and breakdown of workers participating in training. Sustainability reporting standards that address collective bargaining should specify, amongst other things, information to be disclosed about the existence of works councils as well as the existence of collective agreements and the proportion of workers covered by such agreements. Sustainability reporting standards that address participation of workers should specify, amongst other things, information to be disclosed about the participation of workers in administrative and supervisory boards. Sustainability reporting standards that address diversity should specify, amongst other things, information to be reported on gender diversity at top management and the number of members of the under-represented sex on their boards. | (49) | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociāliem faktoriem, tostarp par darba apstākļiem, sociālo partneru iesaisti, koplīguma sarunām, vienlīdzību, nediskriminēšanu, daudzveidību, iekļaušanu un cilvēktiesībām. Šādai informācijai būtu jāaptver attiecīgā uzņēmuma ietekme uz cilvēkiem, tostarp darbiniekiem, un uz cilvēka veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu un bērnu darbu to vērtības ķēdē. Ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām attiecībā uz piespiedu darbu nevajadzētu atbrīvot publiskās iestādes no pienākuma ar tirdzniecības politikas palīdzību un diplomātiskā ceļā risināt problēmu, kas saistīta ar tādu preču importu, kuras izgatavotas, pārkāpjot cilvēktiesības, tostarp izmantojot piespiedu darbu. Būtu jānodrošina, ka uzņēmumi var arī ziņot par potenciāliem riskiem un tendencēm attiecībā uz nodarbinātību un ienākumiem. | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociāliem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar uzņēmumiem svarīgiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, tostarp saistībā ar vienlīdzīgām iespējām visiem un darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, ko Komisija pieņēma 2021. gada 4. martā, prasīts noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociāliem jautājumiem. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos arī būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās svarīgākajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tostarp ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ANO Konvencijā par bērna tiesībām, SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ziņošanai par sociāliem faktoriem, kā arī par vides un pārvaldības faktoriem vajadzētu būt samērīgai ar šīs grozošās direktīvas darbības jomu un mērķiem. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ar ko risina dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas par līdzvērtīgu darbu jautājumu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, ņemot vērā citus attiecīgos Savienības tiesību aktus. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pieejamības jomā. | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz apmācību un prasmju pilnveidošanu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par to darbinieku īpatsvaru un sīkāku iedalījumu, kuri piedalās apmācībā. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, kas attiecas uz koplīguma sarunām, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāatklāj par uzņēmuma padomju esamību, kā arī par koplīgumu esamību un šādu līgumu aptverto darbinieku īpatsvaru. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ar ko risina darbinieku līdzdalības jautājumu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāatklāj par darbinieku līdzdalību uzņēmuma administratīvajā valdē un uzraudzības valdē. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ar ko risina daudzveidības jautājumu, cita starpā būtu jāprecizē, kāda informācija jāpaziņo par dzimumu dažādību augstākā līmeņa vadībā un par to valdēs nepietiekami pārstāvētā dzimuma personu skaitu. |
| (50) | Users need information about governance factors. Governance factors that are most relevant to users are listed by authoritative reporting frameworks such as the Global Reporting Initiative and the Task Force on Climate-related Financial Disclosures, as well as by authoritative global frameworks such as the Global Governance Principles of the International Corporate Governance Network and the G20/OECD Principles of Corporate Governance. Sustainability reporting standards should specify the information that undertakings should disclose on governance factors. Such information should cover the role of an undertaking’s administrative, management and supervisory bodies with regard to sustainability matters, the expertise and skills needed to fulfil that role or the access such bodies have to such expertise and skills, whether the company has a policy in terms of incentives which are offered to members of those bodies and which are linked to sustainability matters, and information on an undertaking’s internal control and risk management systems in relation to the sustainability reporting process. Users also need information about undertakings’ corporate culture and approach to business ethics, which are recognised elements of authoritative frameworks on corporate governance, such as the Global Governance Principles of the International Corporate Governance Network, including information about anti-corruption and anti-bribery, and about the undertaking’s activities and commitments aimed at exerting its political influence, including its lobbying activities. | Information about the management of the undertaking and the quality of relationships with customers, suppliers and communities affected by the activities of the undertaking, helps users to understand an undertaking’s risks and impacts related to sustainability matters. Information about relationships with suppliers includes payment practices relating to the date or period for payment, the rate of interest for late payment or the compensation for recovery costs referred to in Directive 2011/7/EU of the European Parliament and of the Council (31). Every year, thousands of businesses, especially small and medium-sized enterprises (‘SMEs’), suffer an administrative and financial burden because they are paid late, or not at all. Ultimately, late payments lead to insolvency and bankruptcy, with destructive effects on entire value chains. Increasing the amount of information about payment practices should empower other undertakings to identify prompt and reliable payers, detect unfair payment practices, access information about the businesses they trade with, and negotiate fairer payment terms. | (50) | Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem. Lietotājiem būtiskākie pārvaldības faktori ir uzskaitīti autoritatīvās ziņošanas sistēmās, tādās kā Globālās ziņošanas iniciatīva un Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, kā arī autoritatīvās globālās sistēmās, tādās kā Starptautiskā korporatīvās pārvaldības tīkla globālās pārvaldības principi un G20/ESAO korporatīvās pārvaldības principi. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj par pārvaldības faktoriem. Šādai informācijai būtu jāaptver uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru loma attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, speciālās zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas šīs lomas pildīšanai, vai šo struktūru piekļuve šādām speciālajām zināšanām un prasmēm, tas, vai uzņēmumam ir politika tādu stimulu ziņā, kuri tiek piedāvāti šo struktūru locekļiem un kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, un informācija par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un pieeju uzņēmējdarbības ētikai – autoritatīvu korporatīvās pārvaldības sistēmu, tādu kā Starptautiskā korporatīvās pārvaldības tīkla globālās pārvaldības principi, atzītiem elementiem –, tostarp informācija par korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, un informācija par uzņēmumu darbībām un apņemšanām, kuru mērķis ir to politiskās ietekmes īstenošana, tostarp to lobēšanas aktivitātēm. | Informācija par uzņēmuma vadību un to, cik kvalitatīvas ir attiecības ar klientiem, piegādātājiem un uzņēmuma darbības skartajām kopienām, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, un tā ietekmi uz šādiem jautājumiem. Informācija par attiecībām ar piegādātājiem ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES (31) minēto maksāšanas praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, procentu likmi par kavētiem maksājumiem vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), cieš no administratīva un finansiāla sloga tāpēc, ka tiem paredzētie maksājumi kavējas vai vispār nav veikti. Galu galā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, atstājot postošu ietekmi uz visu vērtības ķēdi. Ja būtu pieejams plašāks informācijas apjoms par maksāšanas praksi, citi uzņēmumi spētu identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksāšanas praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un apspriest taisnīgākus maksāšanas noteikumus. |
| (51) | The sustainability reporting standards should promote a more integrated view of all the information published by undertakings in the management report to provide users of that information with a better understanding of the development, performance, position and impact of the undertaking. The sustainability reporting standards should distinguish, as necessary, between information that undertakings should disclose when reporting at individual level and the information that undertakings should disclose when reporting at group level. The sustainability reporting standards should also contain guidance for undertakings on the process for identifying the sustainability information that should be included in the management report, since an undertaking should only be required to disclose the information relevant to understanding its impacts on sustainability matters, and the information relevant to understanding how sustainability matters affect its development, performance and position. | (51) | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāveicina integrētāks skatījums uz visu informāciju, ko uzņēmumi publicē vadības ziņojumā, lai šīs informācijas lietotājiem nodrošinātu labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos pēc vajadzības būtu jānošķir informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, kad tie ziņo individuālā līmenī, un informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, kad tie ziņo grupas līmenī. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem arī būtu jāietver uzņēmumiem paredzēti norādījumi par procesu vadības ziņojumā iekļaujamās ilgtspējas informācijas noteikšanai, jo uzņēmumam būtu jāprasa atklāt tikai to informāciju, kas ir būtiska, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas ir būtiska, lai izprastu to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. |
| (52) | Member States should ensure that sustainability reporting is carried out in compliance with workers’ rights to information and consultation. The management of the undertaking should therefore inform workers’ representatives at the appropriate level and discuss with them relevant information and the means of obtaining and verifying sustainability information. This implies for the purpose of this amending Directive the establishment of dialogue and exchange of views between workers’ representatives and central management or any other level of management that could be more appropriate, at such times, in such fashion and with such content as would enable workers’ representatives to express their opinion. Their opinion should be communicated, where applicable, to the relevant administrative, management or supervisory bodies. | (52) | Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ilgtspējas ziņas tiek sniegtas, ievērojot darbinieku tiesības uz informācijas saņemšanu un apspriešanos. Tāpēc uzņēmuma vadībai atbilstošajā līmenī būtu jāinformē darbinieku pārstāvji un jāapspriež ar viņiem attiecīgā informācija un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļi. Šīs grozošās direktīvās nolūkā tas ietver dialogu un viedokļu apmaiņu starp darbinieku pārstāvjiem un centrālo vadību vai jebkāda cita līmeņa vadību, kas šādos gadījumos varētu būt piemērotāka, tādā veidā, lai darbinieku pārstāvjiem būtu iespēja paust savu viedokli. Viņu viedoklis attiecīgā gadījumā būtu jādara zināms attiecīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām. |
| (53) | Undertakings in the same sector are often exposed to similar sustainability-related risks, and they often have similar impacts on society and the environment. Comparisons between undertakings in the same sector are especially valuable to investors and other users of sustainability information. Sustainability reporting standards should therefore specify both information that undertakings in all sectors should disclose and information that undertakings should disclose depending on their sector of activity. Sector-specific sustainability reporting standards are especially important in the case of sectors associated with high sustainability risks for or impacts on the environment, human rights and governance, including sectors listed in Sections A to H and Section L of Annex I to Regulation (EC) No 1893/2006 of the European Parliament and of the Council (32), and the relevant activities within those sectors. When adopting sector-specific sustainability reporting standards, the Commission should ensure the information specified by those sustainability reporting standards is proportionate to the scale of the risks and impacts related to sustainability matters specific to each sector, taking account of the fact that the risks and impacts of some sectors are higher than for others. The Commission should also take account of the fact that not all activities within such sectors are necessarily associated with high sustainability risks or impacts. For undertakings that operate in sectors particularly reliant on natural resources, sector-specific sustainability reporting standards would require the disclosure of nature-related impacts on and risks for biodiversity and ecosystems. | Sustainability reporting standards should also take account of the difficulties that undertakings may encounter in gathering information from actors throughout their value chain, especially from suppliers that are small or medium-sized undertakings and from suppliers in emerging markets and economies. Sustainability reporting standards should specify disclosures concerning value chains that are proportionate and relevant to the scale and complexity of the activities of the undertakings, and the capacities and characteristics of undertakings in value chains, especially those capacities and characteristics of undertakings that are not subject to the sustainability reporting requirements provided for in this amending Directive. Sustainability reporting standards should not specify disclosures that would require undertakings to obtain information from small and medium-sized undertakings in their value chain that exceeds the information to be disclosed in accordance with the sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings. This should be without prejudice to any Union requirements on undertakings to conduct a due diligence process. | (53) | Vienas nozares uzņēmumi bieži vien ir pakļauti līdzīgiem ar ilgtspēju saistītiem riskiem, un bieži vien tiem ir līdzīga ietekme uz sabiedrību un vidi. Vienas nozares uzņēmumu salīdzināšanas rezultātā iegūtā informācija ir īpaši vērtīga ieguldītājiem un citiem ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tādēļ ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāprecizē gan informācija, kas būtu jāatklāj visu nozaru uzņēmumiem, gan informācija, kas būtu jāatklāj uzņēmumiem atkarībā no to darbības nozares. Nozarei specifiski ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ir īpaši svarīgi tādu nozaru gadījumā, kurās ir liels ar ilgtspēju saistīts risks vai ietekme uz vidi, cilvēktiesībām un pārvaldību, tostarp tādu nozaru gadījumā, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (32) I pielikuma A līdz H un L iedaļā, kā arī attiecīgo šajās nozarēs veikto darbību gadījumā. Ņemot vērā to, ka dažās nozarēs ar ilgtspēju saistītie riski un ietekme ir lielāki nekā citās nozarēs, Komisijai, pieņemot nozarei specifiskus ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, būtu jānodrošina, ka informācija, kas precizēta ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ir samērīga ar katrai nozarei raksturīgā ar ilgtspēju saistītā riska un ietekmes apmēru. Komisijai arī būtu jāņem vērā tas, ka ne visas darbības šādās nozarēs ir saistītas ar lielu risku vai ietekmi no ilgtspējas viedokļa. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, nozarei specifiskajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāiekļauj prasība atklāt ar dabu saistītu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām un riskus, kuri tās apdraud. | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē, jo īpaši no piegādātājiem, kas ir mikrouzņēmumi un mazie un vidēji uzņēmumi, un no piegādātājiem jaunattīstības tirgos un ekonomikās. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būtu jāprecizē par vērtības ķēdēm atklājamā informācija, kas ir proporcionāla un nozīmīga uzņēmumu darbību mērogam un sarežģītībai un uzņēmumu spējām un iezīmēm vērtības ķēdēs, jo īpaši tām uzņēmumu spējām un iezīmēm, kuriem nepiemēro šajā grozošajā direktīvā paredzētās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem nevajadzētu prasīt atklāt tādu informāciju, kas uzņēmumiem būtu jāiegūst no mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem to vērtības ķēdē un kas pārsniegtu informāciju, kura atklājama saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Iepriekš minētajam nevajadzētu skart nekādas Savienības prasības uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu. |
| (54) | To meet the information needs of users in a timely manner, and in particular given the urgency to meet the information needs of financial market participants subject to the requirements laid down in the delegated acts adopted pursuant to Article 4(6) and (7) of Regulation (EU) 2019/2088, the Commission should adopt a first set of sustainability reporting standards by means of delegated acts by 30 June 2023. That set of sustainability reporting standards should specify the information that undertakings should disclose with regard to all reporting areas and sustainability matters, and that financial market participants need to comply with the disclosure obligations laid down in Regulation (EU) 2019/2088. The Commission should adopt a second set of sustainability reporting standards by means of delegated acts by 30 June 2024, specifying complementary information that undertakings should disclose about sustainability matters and reporting areas, where necessary, and information that is specific to the sector in which an undertaking operates. The Commission should review those sustainability reporting standards, including the sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings, every three years to take account of relevant developments, including the development of international standards. | (54) | Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina to finanšu tirgus dalībnieku vajadzības pēc informācijas, uz kuriem attiecas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos noteiktās prasības, Komisijai, izmantojot deleģētos aktus, līdz 2023. gada 30. jūnijam būtu jāpieņem pirmais ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu kopumā būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj par visām ziņošanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai, izmantojot deleģētos aktus, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam būtu jāpieņem otrs ilgstpējīgas ziņu sniegšanas standartu kopums, precizējot, kāda papildu informācija uzņēmumiem nepieciešamības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņošanas jomām, kā arī informācija, kas ir specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados minētie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, tostarp ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek tirgoti regulētos tirgos, būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās norises, tostarp starptautisku standartu izstrādi. |
| (55) | Directive 2013/34/EU does not require that undertakings provide their management reports in a digital format, which hinders the findability and usability of the reported information. Users of sustainability information increasingly expect such information to be findable, comparable and machine-readable in digital formats. Member States should be able to require that undertakings subject to the sustainability reporting requirements of Directive 2013/34/EU make their management reports available on their websites, free of charge to the public. Digitalisation creates opportunities to exploit information more efficiently and holds the potential for significant cost savings for both users and undertakings. Digitalisation also enables the centralisation at Union and Member State level of data in an open and accessible format that facilitates reading and allows for the comparison of data. Undertakings should therefore be required to prepare their management report in the electronic reporting format specified in Article 3 of Commission Delegated Regulation (EU) 2019/815 (33), and to mark up their sustainability reporting, including the disclosures required by Article 8 of Regulation (EU) 2020/852, in accordance with the electronic reporting format specified in Delegated Regulation (EU) 2019/815 once that is determined. | A digital taxonomy for the Union sustainability reporting standards will be necessary to allow the reported information to be tagged in accordance with those sustainability reporting standards. These requirements should feed into the work on digitalisation announced by the Commission in its Communication of 19 February 2020 entitled ‘A European strategy for data’ and in its Communication of 24 September 2020 entitled ‘Digital Finance Strategy for the EU’. These requirements would also complement the creation of a European single access point (ESAP) for public corporate information as envisaged in the Commission’s Communication of 24 September 2020 entitled ‘A Capital Markets Union for people and businesses - new action plan’ in which the need to provide comparable information in a digital format is also considered. | (55) | Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts, lai uzņēmumi savus vadības ziņojumus iesniegtu digitālā formātā, un tas apgrūtina iespējas atrast un izmantot paziņoto informāciju. Ilgtspējas informācijas lietotāji aizvien vairāk sagaida, ka šāda informācija būs atrodama, salīdzināma un mašīnlasāma digitālos formātos. Dalībvalstīm būtu jāspēj prasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, savus vadības ziņojumus bez maksas darītu publiski pieejamus savā tīmekļa vietnē. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, un tai ir potenciāls būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Digitalizācija arī sniedz iespēju datus centralizēt Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi savus vadības ziņojumus sagatavotu elektroniskās ziņošanas formātā, kas noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 (33) 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklājamo informāciju, saskaņā ar elektroniskās ziņošanas formātu, kas norādīts Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, tiklīdz tas būs noteikts. | Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem būs nepieciešama digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāizmanto, strādājot pie digitalizācijas, par ko Komisija informēja 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas datu stratēģija” un 2020. gada 24. septembra paziņojumā “ES digitālā finansējuma stratēģija”. Šīs prasības arī papildinātu Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publisku korporatīvo informāciju, kā paredzēts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā ar nosaukumu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”, kurā apsvērta arī nepieciešamība pēc strukturētiem datiem. |
| (56) | To allow for the inclusion of the reported sustainability information in the ESAP, Member States should ensure that undertakings whose securities are not admitted to trading on a regulated market in the Union publish their management report, including sustainability reporting, in the electronic reporting format specified in Article 3 of Delegated Regulation (EU) 2019/815. | (56) | Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi, kuru vērtspapīrus nav atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, savus vadības ziņojumus, tostarp iedaļu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, publicē elektroniskā ziņu sniegšanas formātā, kas norādīts Deleģētās regulā (ES) 2019/815 3. pantā. |
| (57) | Article 19a(4) of Directive 2013/34/EU enables Member States to exempt undertakings from including in the management report the non-financial statement required under Article 19a(1) of that Directive. Member States are allowed to do so where the undertaking concerned prepares a separate report that is published together with the management report in accordance with Article 30 of that Directive, or where that report is made publicly available on the undertaking’s website within a reasonable period of time not exceeding 6 months after the balance sheet date, and is referred to in the management report. The same possibility exists for the consolidated non-financial statement referred to in Directive 2013/34/EU. Twenty Member States have used that option. The possibility of publishing a separate report hinders, however, the availability of information that connects financial information and information on sustainability matters. It also hinders the findability and accessibility of information for users, especially investors, who are interested in both financial and sustainability information. Possible different publication times for financial and sustainability information exacerbate that problem. Publication in a separate report can also give the impression, internally and externally, that sustainability information belongs to a category of less relevant information, which can impact negatively on the perceived reliability of the information. Undertakings should therefore report sustainability information in a clearly identifiable dedicated section of the management report and Member States should no longer be allowed to exempt undertakings from the obligation to include in the management report information on sustainability matters. | Such obligation would also help to clarify the role of national competent authorities in supervising sustainability reporting, as part of the management report prepared in accordance with Directive 2004/109/EC. In addition, undertakings required to report sustainability information should in no case be exempted from the obligation to publish the management report, as it is important to ensure that sustainability information is publicly available. | (57) | Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no prasības vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu, kas prasīts minētās direktīvas 19.a panta 1. punktā. Dalībvalstis var tā rīkoties gadījumos, kad attiecīgais uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kurš tiek publicēts kopā ar vadības ziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, vai kad šis ziņojums tiek darīts publiski pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē pamatotā termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc bilances datuma, un vadības ziņojumā uz to ir iekļauta atsauce. Tāda pati iespēja pastāv arī attiecībā uz konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kas minēts Direktīvā 2013/34/ES. Šo iespēju ir izmantojušas divdesmit dalībvalstis. Tomēr iespēja publicēt atsevišķu ziņojumu apgrūtina tādas informācijas pieejamību, kas finanšu informāciju saista ar informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Tā arī apgrūtina iespējas lietotājiem informāciju atrast un tai piekļūt, jo īpaši ieguldītājiem, kurus interesē gan finanšu, gan ilgtspējas informācija. Minēto problēmu palielina finanšu un ilgtspējas informācijas atšķirīgu publicēšanas laiku iespējamība. Publicēšana atsevišķā ziņojumā var arī radīt iespaidu – gan iekšēji, gan ārēji –, ka ilgtspējas informācija pieder pie mazāk svarīgas informācijas kategorijas, un tas var negatīvi ietekmēt priekšstatu par šīs informācijas ticamību. Tādēļ uzņēmumiem ilgtspējas informācija būtu jāiekļauj tam īpaši paredzētā un skaidri identificējamā vadības ziņojuma iedaļā, un vairs nevajadzētu ļaut dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no pienākuma vadības ziņojumā iekļaut informāciju par ilgtspējas jautājumiem. | Šāds pienākums arī palīdzētu noskaidrot kompetento valsts iestāžu lomu ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzībā vadības ziņojuma ietvaros, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Turklāt uzņēmumus, kuriem jāsniedz ilgtspējas informācija, nekādā gadījumā nevajadzētu atbrīvot no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, jo ir svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējas informācija būtu publiski pieejama. |
| (58) | Article 20 of Directive 2013/34/EU requires undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union to include a corporate governance statement in their management report, which has to contain, among other information, a description of the diversity policy applied by the undertaking in relation to its administrative, management and supervisory bodies. Article 20 of Directive 2013/34/EU leaves flexibility to undertakings to decide what aspects of diversity they report on. It does not explicitly oblige undertakings to include information on any particular aspect of diversity. In order to progress towards a more gender-balanced participation in economic decision-making, it is necessary to ensure that undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union always report on their gender diversity policies and the implementation thereof. However, to avoid an unnecessary administrative burden, such undertakings should have the possibility of reporting some of the information required by Article 20 of Directive 2013/34/EU alongside other sustainability information. If they decide to do so, the corporate governance statement should include a reference to the undertaking’s sustainability reporting, and the information required under Article 20 of Directive 2013/34/EU should remain subject to the assurance requirements of the corporate governance statement. | (58) | Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētos tirgos Savienībā, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ilgtspējas informāciju. Ja tie izlemj šādi rīkoties, paziņojumā par korporatīvo pārvaldību būtu jāiekļauj atsauce uz uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanu, un uz informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 20. pantu, joprojām būtu jāattiecina paziņojuma par korporatīvo pārvaldību ticamības apliecināšanas prasības. |
| (59) | Article 33 of Directive 2013/34/EU requires Member States to ensure that the members of the administrative, management and supervisory bodies of an undertaking have collective responsibility for ensuring that the annual financial statements, the consolidated financial statements, the management report, the consolidated management report, the corporate governance statement and the consolidated corporate governance statement are drawn up and published in accordance with the requirements of that Directive. That collective responsibility should be extended to the digitalisation requirements laid down in Delegated Regulation (EU) 2019/815, to the requirement to comply with Union sustainability reporting standards and to the requirement to mark up sustainability reporting. | (59) | Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka gada finanšu pārskatus, konsolidētos gada finanšu pārskatus, vadības ziņojumu, konsolidēto vadības ziņojumu, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un konsolidēto paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo un publicē saskaņā ar minētās direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus un uz prasību iezīmēt ilgtspējas informāciju. |
| (60) | The assurance profession distinguishes between limited assurance engagements and reasonable assurance engagements. The conclusion of a limited assurance engagement is usually provided in a negative form of expression by stating that no matter has been identified by the practitioner to conclude that the subject matter is materially misstated. In a limited assurance engagement, the auditor performs fewer tests than in a reasonable assurance engagement. The amount of work for a limited assurance engagement is therefore less than for a reasonable assurance engagement. The amount of work in a reasonable assurance engagement entails extensive procedures including consideration of internal controls of the reporting undertaking and substantive testing, and is therefore significantly greater than in a limited assurance engagement. | The conclusion of a reasonable assurance engagement is usually provided in a positive form of expression and results in providing an opinion on the measurement of the subject matter against previously defined criteria. Directive 2013/34/EU requires Member States to ensure that the statutory auditor or audit firm checks whether the non-financial statement or the separate report has been provided. It does not require that an independent provider of assurance services verify the information, although it allows Member States to require such verification where they so wish. The absence of an assurance requirement concerning sustainability reporting, in contrast to the requirement for the statutory auditor to carry out statutory audits based on a reasonable assurance engagement, would threaten the credibility of the sustainability information disclosed, thus failing to meet the needs of the intended users of that information. Although the objective is to have a similar level of assurance for financial and sustainability reporting, the absence of a commonly agreed standard for the assurance of sustainability reporting creates the risk of different understandings and expectations of what a reasonable assurance engagement would consist of for different categories of sustainability information, especially with regard to forward-looking and qualitative disclosures. | Therefore, a progressive approach to enhancing the level of the assurance required for sustainability information should be considered, starting with an obligation on the statutory auditor or audit firm to express an opinion about the compliance of the sustainability reporting with Union requirements based on a limited assurance engagement. That opinion should cover the compliance of the sustainability reporting with Union sustainability reporting standards, the process carried out by the undertaking to identify the information reported pursuant to the sustainability reporting standards and compliance with the requirement to mark up sustainability reporting. The auditor should also assess whether the undertaking’s reporting complies with the reporting requirements of Article 8 of Regulation (EU) 2020/852. To ensure a common understanding and common expectations of what a reasonable assurance engagement would consist of, the statutory auditor or audit firm should be required to express an opinion based on a reasonable assurance engagement about the compliance of the sustainability reporting with Union requirements, when the Commission adopts assurance standards for reasonable assurance of sustainability reporting by means of delegated acts no later than 1 October 2028, following an assessment to determine if reasonable assurance is feasible for auditors and undertakings. | The gradual approach from limited assurance engagements to reasonable assurance engagements would also allow for the progressive development of the assurance market for sustainability information, and of undertakings’ reporting practices. Finally, such gradual approach would phase in the increase in costs for reporting undertakings, given that assurance of sustainability reporting based on a reasonable assurance engagement is more costly than assurance of sustainability reporting based on a limited assurance engagement. Undertakings subject to sustainability reporting requirements should be able to decide to have an assurance opinion on their sustainability reporting based on a reasonable assurance engagement if they so wish, and in such cases they should be deemed to have complied with the obligation to have an opinion based on a limited assurance engagement. The opinion based on a reasonable assurance engagement concerning forward-looking information is only an assurance that such information has been prepared in accordance with applicable standards. | (60) | Ticamības apliecināšanas profesijā izšķir ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu un pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma secinājumus parasti izsaka negatīva apgalvojuma veidā, norādot, ka speciālists nav konstatējis tādus aspektus, lai secinātu, ka uz pārbaudāmo priekšmetu attiecas būtiski nepareizi izklāsti. Ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā revidents veic mazāk pārbaužu nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Tāpēc darba apjoms ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā ir mazāks nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Darba apjoms pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā ietver plašas procedūras, tostarp ziņojošā uzņēmuma iekšējās kontroles pasākumu izvērtēšanu un substantīvu pārbaudi, tāpēc tas ir ievērojami lielāks nekā ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. | Pamatotas ticamības uzdevuma secinājumus parasti izsaka pozitīva apgalvojuma formā, un tajos ir norādīts atzinums par pārbaudāmā priekšmeta novērtējumu salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Direktīva 2013/34/ES paredz prasību dalībvalstīm nodrošināt, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbauda, vai ir iesniegts nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums. Tur nav prasīts, lai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs pārbaudītu informāciju, kaut gan tur ļauts dalībvalstīm pieprasīt šādu pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Ticamības apliecināšanas prasību neesamība attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu – pretstatā prasībai, ka obligātajam revidentam jāveic obligātā revīzija, pamatojoties uz ticamības apliecināšanas uzdevumu, – apdraudētu atklātās ilgtspējas informācijas ticamību, tādējādi neapmierinot to lietotāju vajadzības, kuriem minētā informācija paredzēta. Kaut arī mērķis ir panākt līdzīgu ticamības nodrošinājuma līmeni gan finanšu pārskatiem, gan ilgtspējas ziņu sniegšanai, tas, ka nav kopīgi saskaņota standarta attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, rada risku, ka veidosies atšķirīga izpratne un prognozes attiecībā uz to, no kā sastāvētu pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums dažādām ilgtspējas informācijas kategorijām, jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas atklāšanu, kas vērsta uz nākotni un ir kvalitatīva. | Tādēļ, lai uzlabotu ilgtspējas informācijai nepieciešamo ticamības nodrošinājuma līmeni, būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, sākot ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pienākumu sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, pamatojoties uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Minētajam atzinumam būtu jāaptver ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstība Savienības ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, process, kuru uzņēmums īsteno, lai identificētu informāciju, kas tiek paziņota saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, un atbilstība prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu. Revidentam būtu arī jānovērtē, vai uzņēmuma veiktā ziņošana atbilst Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņojumu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu vienotu izpratni un prognozes par to, kas būtu pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums, būtu jāprasa obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, balstoties uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, Komisija ne vēlāk kā 2028. gada 1. oktobrī, izmantojot deleģētos aktus, pieņem ticamības apliecināšanas standartus attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas pamatotu ticamības apliecināšanu pēc tam, kad tā veikusi novērtējumu, lai noteiktu, vai revidenti un uzņēmumi, balstoties uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, spētu nodrošināt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. | Pakāpeniska pieeja no ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumiem līdz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumiem arī ļautu pakāpeniski attīstīt ilgtspējas informācijas ticamības apliecināšanas tirgu un uzņēmumu ziņošanas praksi. Visbeidzot, šāda pakāpeniska pieeja arī pakāpeniski palielinātu ziņojošo uzņēmumu izmaksas, ņemot vērā to, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana, balstoties uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, ir dārgāka nekā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana, balstoties uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, būtu jāspēj izlemt, ja tie to vēlas, lūgt uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu balstītu ticamības apliecināšanas atzinumu par savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, un šādos gadījumos būtu jāuzskata, ka tie ir izpildījuši pienākumu saņemt atzinumu, kas balstīts uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Atzinums, kurš balstīts uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu attiecībā uz informāciju, kas vērsta uz nākotni, ir vienīgi ticamības apliecinājums, ka šāda informācija ir sagatavota saskaņā ar piemērojamiem standartiem. |
| (61) | Statutory auditors or audit firms already verify the financial statements and the management report. The assurance of sustainability reporting by the statutory auditors or audit firms would help to ensure the connectivity between, and consistency of, financial and sustainability information, which is particularly important for users of sustainability information. However, there is a risk of further concentration of the audit market, which could risk the independence of auditors and increase audit fees or fees relating to the assurance of sustainability reporting. | Considering the key role of statutory auditors when providing assurance of sustainability reporting and ensuring reliable sustainability information, the Commission has announced that it will act to further enhance audit quality and to create a more open and diversified audit market, which are the conditions for the successful application of this amending Directive. In addition, it is desirable to offer undertakings a broader choice of independent assurance services providers for the assurance of sustainably reporting. Member States should therefore be allowed to accredit independent assurance services providers in accordance with Regulation (EC) No 765/2008 of the European Parliament and of the Council (34) to provide an assurance opinion on sustainability reporting, which should be published together with the management report. In addition, Member States should be given the option of allowing a statutory auditor, other than the one(s) carrying out the statutory audit of the financial statements, to express an assurance opinion on sustainability reporting. Furthermore, if they allow independent assurance services providers to carry out the assurance of sustainability reporting, Member States should also allow a statutory auditor, other than the one(s) carrying out the statutory audit of the financial statements, to express an assurance opinion on sustainability reporting. | Member States should set out requirements that ensure the quality of the assurance of sustainability reporting carried out by independent assurance services providers and consistent outcomes in the assurance of sustainability reporting. Therefore, all independent assurance services providers should be subject to requirements that are equivalent to the requirements set out in Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council (35) as regards the assurance of sustainability reporting, while being adapted to the characteristics of independent assurance services providers which do not carry out statutory audits. In particular, Member States should set out equivalent requirements as regards training and examination, continuing education, quality assurance systems, professional ethics, independence, objectivity, confidentiality and professional secrecy, appointment and dismissal, the organisation of the work of independent assurance services providers, investigations and sanctions, and the reporting of irregularities. This would also guarantee a level playing field among all persons and firms allowed by Member States to provide an assurance opinion on sustainability reporting, including statutory auditors. If an undertaking seeks the opinion of an accredited independent assurance services provider other than the statutory auditor on its sustainability reporting, it should not in addition need to request an assurance opinion on its sustainability reporting from the statutory auditor. | Independent assurance services providers that have already been accredited by a Member State for the assurance of sustainability reporting should continue to be allowed to do so. Likewise, Member States should ensure that independent assurance services providers that, by the date of application of the new requirements on training and examination, are undergoing their accreditation process are not subject to those new accreditation requirements, provided they complete that process within two years of the date of application of those new requirements. Member States should, however, ensure that all the independent assurance services providers accredited by a Member State for the assurance of sustainability reporting within two years of the date of application of the new accreditation requirements, acquire the necessary knowledge in sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting through continued professional education. | (61) | Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi jau pašlaik pārbauda finanšu pārskatus un vadības ziņojumus. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību apliecinātu obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, tas palīdzētu nodrošināt finanšu un ilgtspējas informācijas sasaisti un konsekvenci, un tas ir īpaši svarīgi ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tomēr pastāv risks, ka turpināsies revīzijas tirgus koncentrācija, un tas var apdraudēt revidentu neatkarību un palielināt revīzijas maksas vai maksas, kas saistītas ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. | Ņemot vērā būtisko lomu, ko obligātie revidenti pilda, veicot ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un nodrošinot uzticamu ilgtspējas informāciju, Komisija ir paziņojusi, ka rīkosies, lai vēl vairāk uzlabotu revīzijas kvalitāti un izveidotu atvērtāku un daudzveidīgāku revīzijas tirgu, un tie ir šīs grozošās direktīvas sekmīgas piemērošanas nosacījumi. Turklāt ir vēlams uzņēmumiem piedāvāt plašāku neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju izvēli ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai. Tādēļ būtu jāļauj dalībvalstīm akreditēt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (34), lai tie sniegtu ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuri būtu jāpublicē kopā ar vadības ziņojumiem. Turklāt būtu jādod dalībvalstīm izvēles iespēja atļaut, ka ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu sniedz cits obligātais revidents, nevis tas obligātais revidents vai obligātie revidenti, kuri veic finanšu pārskatu obligāto revīziju. Turklāt, ja dalībvalstis atļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veikt neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tām būtu arī jāatļauj, ka ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu sniedz cits obligātais revidents, nevis tas obligātais revidents vai obligātie revidenti, kuri veic finanšu pārskatu obligāto revīziju. | Dalībvalstīm būtu jānosaka prasības, kas garantē neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju veiktas ticamības apliecināšanas kvalitāti un konsekventus rezultātus ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai. Tādēļ uz visiem neatkarīgajiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas gadījumā būtu jāattiecina prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (35), vienlaikus tās pielāgojot tādu neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju iezīmēm, kuri neveic obligātās revīzijas. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jānosaka līdzvērtīgas prasības attiecībā uz neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju apmācību un pārbaudījumus, tālākizglītību, kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, iecelšanu un atstādināšanu, darba organizāciju, izmeklēšanu un sankcijām, kā arī ziņošanu par pārkāpumiem. Tas arī garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām personām un uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis atļauj sniegt ticamības apliecinājuma atzinumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, tostarp obligātajiem revidentiem. Ja uzņēmums vēlas no akreditēta neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja, kas nav obligātais revidents, saņemt atzinumu par savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tam papildus nebūtu jāprasa arī obligātā revidenta ticamības apliecinājuma atzinums par ilgtspējas ziņu sniegšanu. | Neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurus dalībvalsts jau ir akreditējusi ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, būtu arī turpmāk jāatļauj to darīt. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz dienai, kad sāk piemērot jaunās prasības par apmācību un pārbaudījumus, atrodas akreditācijas procesā, minētās jaunās akreditācijas prasības nepiemēro ar noteikumu, ka tie minēto procesu pabeidz divu gadu laikā no minēto jauno prasību piemērošanas sākuma datuma. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi neatkarīgie ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kurus dalībvalsts akreditējusi ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai divu gadu laikā pēc jauno akreditācijas prasību piemērošanas sākuma datuma, tālākizglītības ceļā iegūst nepieciešamās jaunās zināšanas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
| (62) | In order to foster the free movement of services, Member States should allow independent assurance services providers established in a different Member State to carry out the assurance of sustainability reporting in their territory. This would also favour opening up the assurance market even when not all Member States allow for the accreditation of independent assurance services providers in their territory. Where independent assurance services providers carry out the assurance of sustainability reporting in the territory of a host Member State, that host Member State should be able to decide to supervise independent assurance services providers, given the possibility to leverage on the implemented framework for the supervision of auditors carrying out the assurance of sustainability reporting. | (62) | Lai veicinātu pakalpojumu brīvu apriti, dalībvalstīm būtu jāatļauj citā dalībvalstī iedibinātiem neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu savā teritorijā. Tas arī veicinātu ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu pat tad, ja ne visas dalībvalstis savā teritorijā ļautu akreditēt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus. Ja neatkarīgi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, minētajai uzņēmēja dalībvalstij vajadzētu spēt nolemt uzraudzīt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus, ņemot vērā iespēju šajā nolūkā izmantot sistēmu, kas ieviesta to revidentu uzraudzībai, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
| (63) | Member States should ensure that when an undertaking is required by Union law to have elements of its sustainability reporting verified by an accredited independent third party, the report of the accredited independent third party should be made available either as an annex to the management report or by any other publicly accessible means. Such making available of that report should not pre-empt the outcome of the assurance opinion of which the third-party verification should remain independent. It should not entail any duplication of work between the auditor or the independent assurance services provider that expresses the assurance opinion and the accredited independent third party. | (63) | Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tad, ja Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas elementi ir jāpārbauda akreditētai neatkarīgai trešajai personai, akreditētās neatkarīgās trešās personas ziņojums ir darīts pieejams vai nu kā vadības ziņojuma pielikums, vai arī izmantojot citus publiski pieejamus līdzekļus. Šādai minētā ziņojuma pieejamībai nevajadzētu skart ticamības apliecinājuma atzinuma rezultātu, un trešās personas veiktajai pārbaudei vajadzētu būt no tās neatkarīgai. Tā rezultātā nevajadzētu dublēties darbam, ko veic auditors vai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs, kurš sniedz ticamības apliecinājuma atzinumu, un akreditētā neatkarīgā trešā persona. |
| (64) | Directive 2006/43/EC sets out rules concerning the statutory audit of annual and consolidated financial statements. It is necessary to ensure that consistent rules apply to the audit of financial statements and the assurance of sustainability reporting by the statutory auditor. Directive 2006/43/EC should apply where the assurance opinion on sustainability reporting is expressed by a statutory auditor or an audit firm. | (64) | Direktīvā 2006/43/EK ir izklāstīti noteikumi par gada un konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju. Jānodrošina, lai finanšu pārskatu revīzijai un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ko veic obligātais revidents, būtu piemēroti konsekventi noteikumi. Direktīva 2006/43/EK būtu jāpiemēro, ja ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu sniedz obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums. |
| (65) | The rules on the approval and recognition of statutory auditors and audit firms should allow statutory auditors to qualify also for the assurance of sustainability reporting. Member States should ensure that statutory auditors who wish to qualify for the assurance of sustainability reporting have the necessary level of theoretical knowledge of subjects relevant to the assurance of sustainability reporting and the ability to apply such knowledge in practice. | Therefore, statutory auditors should complete practical training of at least eight months in the assurance of annual and consolidated sustainability reporting or in other sustainability-related services, taking account of previous employment experience. However, statutory auditors that have already been approved or recognised in a Member State should continue to be allowed to carry out the assurance of sustainability reporting. Likewise, Member States should ensure that natural persons who are undergoing the approval process at the date of application of the requirements for the assurance of sustainability reporting established by this amending Directive are not subject to those requirements, provided they complete the process within the following two years. Member States should, however, ensure that statutory auditors approved within two years of the date of application of those requirements and who wish to carry out the assurance of sustainability reporting acquire the necessary knowledge in sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting via continued professional education. Natural persons who decide to be approved only as statutory auditors for statutory audit should be able to decide at a later point in time to qualify also for the assurance of sustainability reporting. In order to do so, such persons should meet the necessary requirements set out by Member States to ensure that they also have the necessary level of theoretical knowledge of subjects relevant to the assurance of sustainability reporting and the ability to apply such knowledge in practice. | (65) | Noteikumos par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un atzīšanu būtu jāparedz iespēja, ka obligātie revidenti ir kvalificēti veikt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka obligātajiem revidentiem, kuri vēlas kvalificēties ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ir nepieciešamais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spējas šādas zināšanas pielietot praksē. | Tāpēc obligātajiem revidentiem būtu jāpabeidz vismaz astoņu mēnešu ilga praktiskā apmācība par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai par citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem, ņemot vērā iepriekšējo nodarbinātības pieredzi. Tomēr obligātajiem revidentiem, kurus jau ir apstiprinājusi vai atzinusi kāda dalībvalsts, arī turpmāk būtu jāļauj veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka fiziskām personām, kuras dienā, kad sāk piemērot ar šo grozošo direktīvu noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas prasības, atrodas apstiprinājuma procesā, minētās prasības nepiemēro, ar noteikumu, ka tās šo procesu pabeidz turpmāko divu gadu laikā. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka obligātie revidenti, kuri apstiprināti agrāk divu gadu laikā no minēto prasību piemērošanas sākuma dienas un kuri vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, turpinot profesionālo izglītību. Fiziskām personām, kas izlemj, lai tās apstiprinātu tikai kā obligātos revīzijas obligātos revidentus, būtu jāļauj vēlāk izlemt iegūt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas kvalifikāciju. Lai to izdarītu, šādām personām būtu jāatbilst nepieciešamajām prasībām, ko nosaka dalībvalstis ar mērķi nodrošināt, ka šādām personām ir arī vajadzīgais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spējas šādas zināšanas piemērot praksē. |
| (66) | It should be ensured that the requirements imposed on auditors as regards the statutory audit and the assurance of sustainability reporting they carry out are consistent. Therefore, there should be at least one designated person who is actively involved in carrying out the assurance of sustainability reporting (‘key sustainability partner’). When carrying out the assurance of sustainability reporting, statutory auditors should be required to devote sufficient time and assign sufficient resources and expertise in order to carry out their duties appropriately. The client account record should specify the fees charged for the assurance of sustainability reporting and an assurance file should be created to include information related to the assurance of sustainability reporting. Where the same statutory auditor carries out the statutory audit of annual financial statements and the assurance of sustainability reporting, it should be possible to include the assurance file in the audit file. However, requirements imposed on statutory auditors relating to the assurance of sustainability reporting should only apply to those statutory auditors that carry out the assurance of sustainability reporting. | (66) | Būtu jānodrošina, lai revidentiem izvirzītās prasības attiecībā uz viņu pienākumu veikt obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu būtu konsekventas. Tādēļ vajadzētu būt vismaz vienai norīkotai personai (“galvenais ilgtspējas partneris”), kas ir aktīvi iesaistīta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā. Būtu jāparedz, ka, veicot ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, obligātajiem revidentiem ir tam jāvelta pietiekami daudz laika un jāparedz pietiekami resursi un zināšanas, lai pienācīgi pildītu savus pienākumus. Klienta konta ierakstā būtu jānorāda maksas, kas iekasētas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un būtu jāizveido ticamības apliecinājuma lieta, kurā jāiekļauj informācija, kas saistīta ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, vajadzētu būt iespējamam ticamības apliecinājuma lietu iekļaut revīzijas lietā. Tomēr prasības, kas obligātajiem revidentiem izvirzītas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, būtu jāpiemēro tikai tiem obligātajiem revidentiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
| (67) | Statutory auditors or audit firms that carry out the assurance of sustainability reporting should have a high level of technical and specialised expertise in the field of sustainability. | (67) | Obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, kas veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, vajadzētu būt augsta līmeņa tehniskajām un specializētajām zināšanām ilgtspējas jomā. |
| (68) | Directive 2006/43/EC requires Member States to put appropriate rules in place to avoid the fees on the statutory audit being influenced or determined by the provision of additional services to the audited entity or being based on any form of contingency. That Directive also requires Member States to ensure that statutory auditors carrying out statutory audits comply with the rules on professional ethics, independence, objectivity, confidentiality and professional secrecy. For reasons of coherence, it is appropriate that those rules be extended to statutory auditors carrying out the assurance of sustainability reporting. | (68) | Direktīva 2006/43/EK pieprasa, lai dalībvalstis ieviestu atbilstošus noteikumus, novēršot to, ka maksu par obligāto revīziju var ietekmēt vai noteikt papildu pakalpojumu sniegšana revidējamai vienībai vai ka šīs maksas pamatā ir jebkādi nosacījumi. Minētā direktīva arī pieprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju, ievērotu noteikumus par profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu. Saskanības nolūkā ir lietderīgi šos noteikumus attiecināt arī uz obligātajiem revidentiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
| (69) | In order to provide for uniform assurance practices and high-quality assurance of sustainability reporting across the Union, the Commission should be empowered to adopt sustainability assurance standards by means of delegated acts. Member States should be given the possibility of applying national assurance standards, procedures or requirements, as long as the Commission has not adopted an assurance standard by means of delegated acts covering the same subject matter. Such assurance standards should set out the procedures that the auditor is to perform in order to draw its conclusions on the assurance of sustainability reporting. Therefore, the Commission should adopt assurance standards for limited assurance by means of delegated acts before 1 October 2026. With a view to facilitating the harmonisation of the assurance of sustainability reporting across Member States, the CEAOB should be encouraged to adopt non-binding guidelines to set out the procedures to be performed when expressing an assurance opinion on sustainability reporting, pending the adoption by the Commission of an assurance standard covering the same subject matter. | (69) | Lai visā Savienībā izveidotu vienotu ticamības apliecināšanas praksi un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu augstā kvalitātē, Komisija būtu jāpilnvaro ar deleģētajiem aktiem pieņemt ilgtspējas ticamības apliecināšanas standartus. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja piemērot valsts ticamības apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija, izmantojot deleģētos aktus, nav pieņēmusi ticamības apliecināšanas standartu, kas aptver to pašu jomu. Šādiem ticamības apliecināšanas standartiem būtu jānosaka procedūras, kuras revidentam jāveic, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecinājumu. Tāpēc Komisijai līdz 2026. gada 1. oktobrim, izmantojot deleģētos aktus, būtu jāpieņem ierobežotas ticamības apliecināšanas standarti. Lai veicinātu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas saskaņošanu starp dalībvalstīm, CEAOB būtu jāmudina pieņemt nesaistošas pamatnostādnes, kurās būtu izklāstītas procedūras, kas jāveic, sniedzot ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu, kamēr Komisija nav pieņēmusi ticamības apliecināšanas standartu, kas aptver to pašu jomu. |
| (70) | Directive 2006/43/EC sets out rules on the statutory audit of a group of undertakings. Similar rules should be set out for the assurance of consolidated sustainability reporting. | (70) | Direktīvā 2006/43/EK ir izklāstīti noteikumi par uzņēmumu grupu obligātajām revīzijām. Līdzīgi noteikumi būtu jāparedz attiecībā uz konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
| (71) | Directive 2006/43/EC requires statutory auditors or audit firms to present the results of their statutory audit in an audit report. Similar rules should be set out for the assurance of sustainability reporting. The results of the assurance of sustainability reporting should be presented in an assurance report. Where the same statutory auditor carries out the statutory audit of annual financial statements and the assurance of sustainability reporting, it should be possible to present the information about the assurance of sustainability reporting in the audit report. | (71) | Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka veiktās obligātās revīzijas rezultāti obligātajiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem jāizklāsta revīzijas ziņojumā. Līdzīgi noteikumi būtu jāparedz attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. To darbību rezultāti, kuras veiktas ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā, būtu jāizklāsta ticamības apliecināšanas ziņojumā. Ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, vajadzētu būt iespējamam informāciju, kas saistīta ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, iekļaut revīzijas ziņojumā. |
| (72) | Directive 2006/43/EC requires Member States to set up a system of quality assurance review of statutory auditors and audit firms. To ensure that quality assurance reviews also take place for the assurance of sustainability reporting and that the persons who carry out quality assurance reviews have appropriate professional education and relevant experience in sustainability reporting and in the assurance of sustainability reporting, that requirement to set up a system of quality assurance review should be extended to the assurance of sustainability reporting. As a transitional measure, until 31 December 2025, the persons who carry out quality assurance reviews of the assurance of sustainability reporting should be exempted from the requirement to have relevant experience in sustainability reporting and in the assurance of sustainability reporting or in other sustainability-related services. | (72) | Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāizveido obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes sistēma. Lai garantētu, ka kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes notiek arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas jomā un ka personām, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā, minētā prasība izveidot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes sistēmu būtu jāattiecina arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Kā pārejas pasākums līdz 2025. gada 31. decembrim būtu jāparedz, ka personas, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ir atbrīvotas no prasības par attiecīgu pieredzi ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā vai citu ar ilgtspēju saistītu pakalpojumu sniegšanā. |
| (73) | Directive 2006/43/EC requires Member States to have in place an investigations and sanctions regime for statutory auditors and audit firms carrying out statutory audits. That Directive also requires Member States to organise an effective system of public oversight, and to ensure that regulatory arrangements for public oversight systems permit effective cooperation at Union level in respect of Member States’ oversight activities. Such requirements should be extended to statutory auditors and audit firms that conduct assurance of sustainability reporting in order to ensure the consistency of the investigations, sanctions and oversight frameworks set up for the auditor’s work in the statutory audit and the assurance of sustainability reporting. | (73) | Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido izmeklēšanas un sankciju sistēmas obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligātās revīzijas. Minētā direktīva arī nosaka, ka dalībvalstīm jāorganizē efektīva publiskās pārraudzības sistēma un jānodrošina, lai publisko pārraudzības sistēmu reglamentējošie noteikumi ļautu efektīvi sadarboties Savienības līmenī attiecībā uz dalībvalstu pārraudzības darbībām. Šādas prasības būtu jāattiecina arī uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kuri veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un tas būtu jādara, lai nodrošinātu konsekvenci izmeklēšanas, sankciju un pārraudzības sistēmās, kas izveidotas attiecībā uz obligātā revidenta darbu obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ietvaros. |
| (74) | Directive 2006/43/EC contains rules on the appointment and dismissal of statutory auditors and audit firms carrying out statutory audits. Those rules should be extended to the assurance of sustainability reporting to ensure the consistency of the rules imposed on auditors as regards their work on the statutory audit and the assurance of sustainability reporting. | (74) | Direktīvā 2006/43/EK ir iekļauti noteikumi par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu, kas veic obligātās revīzijas, iecelšanu un atstādināšanu. Šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, lai panāktu obligātajiem revidentiem paredzēto noteikumu konsekvenci attiecībā uz viņu darbu pie obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas. |
| (75) | Pursuant to Article 6 of Directive 2007/36/EC of the European Parliament and of the Council (36), Member States are required to ensure that shareholders of undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union, acting individually or collectively, have the right to put items on the agenda of the general meeting, provided that each such item is accompanied by a justification or a draft resolution to be adopted in the general meeting, and that they have the right to table draft resolutions for items included or to be included on the agenda of a general meeting, as the case may be. Where those rights are subject to the condition that the relevant shareholder or shareholders hold a minimum stake in the undertaking, such minimum stake is not to exceed 5 % of the share capital. As regards the assurance of sustainability reporting, shareholders should be able to exercise the rights set out in Article 6 of Directive 2007/36/EC in order to table draft resolutions to be adopted in the general meeting, requiring that, firstly, an accredited third party that does not belong to the same audit firm or network as the statutory auditor or audit firm carrying out the statutory audit prepare a report on certain elements of the sustainability reporting and, secondly, that such report be made available to the general meeting. | For undertakings subject to the sustainability reporting requirements introduced by this amending Directive and that do not fall within the scope of Article 6 of Directive 2007/36/EC, shareholders which represent more than 5 % of the voting rights or 5 % of the capital of the undertaking, acting individually or collectively, should also be given the right to table a draft resolution to be adopted in the general meeting, requiring that, firstly, an accredited third party that does not belong to the same audit firm or network as the statutory auditor or audit firm carrying out the statutory audit prepare a report on certain elements of the sustainability reporting and, secondly, that such report be made available to the general meeting. | (75) | Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/36/EK (36) 6. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, akcionāriem, rīkojoties individuāli vai kolektīvi, vajadzības gadījumā ir tiesības iekļaut jautājumus pilnsapulces darba kārtībā, ja ikvienam no iekļaujamiem jautājumiem ir pievienots pamatojums vai lēmuma projekts pieņemšanai pilnsapulcē, un ka viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektus par jautājumiem, kas iekļauti vai tiks iekļauti pilnsapulces darba kārtībā. Ja minētās tiesības ir atkarīgas no nosacījuma, ka attiecīgajam akcionāram vai akcionāriem pieder minimāla uzņēmuma kapitāla daļa, šī minimālā daļa nedrīkst pārsniegt 5 % no pamatkapitāla. Attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu akcionāriem būtu jābūt iespējai izmantot Direktīvas 2007/36/EK 6. pantā izklāstītās tiesības, lai iesniegtu tādus lēmumu projektus pieņemšanai pilnsapulcē, kuros prasīts, ka, pirmkārt, akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavo ziņojumu par konkrētiem ilgtspējas ziņu sniegšanas elementiem un, otrkārt, ka šāds ziņojums tiek darīts pieejams pilnsapulcei. | Uzņēmumiem, kuriem jāpilda šajā grozošajā direktīvā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības un uz kuriem neattiecas Direktīvas 2007/36/EK 6. panta darbības joma, arī būtu jāpiešķir tiesības akcionāriem, kas pārstāv vairāk nekā 5 % balsstiesību vai 5 % no uzņēmuma kapitāla, iesniegt lēmuma projektu pieņemšanai pilnsapulcē – rīkojoties individuāli vai kolektīvi, – kurā prasīts, ka, pirmkārt, akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavo ziņojumu par ilgtspējas ziņu sniegšanas konkrētiem elementiem un, otrkārt, ka šāds ziņojums tiek darīts pieejams pilnsapulcei. |
| (76) | Directive 2006/43/EC requires Member States to ensure that each public-interest entity has an audit committee, and specifies its tasks with regard to the statutory audit. That audit committee should be assigned with certain tasks with regard to the assurance of sustainability reporting. Those tasks should include the obligation to inform the administrative or supervisory body of the public-interest entity of the outcome of the assurance of sustainability reporting, and to explain how the audit committee contributed to the integrity of sustainability reporting and what the role of the audit committee was in that process. Member States should be able to allow functions assigned to the audit committee relating to sustainability reporting and relating to the assurance of sustainability reporting, to be performed by the administrative or supervisory body as a whole or by a dedicated body established by the administrative or supervisory body. | (76) | Direktīvā 2006/43/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai katrai sabiedriskas nozīmes struktūrai būtu revīzijas komiteja un lai būtu noteikti tās uzdevumi attiecībā uz obligāto revīziju. Šai revīzijas komitejai būtu jāuzdod noteikti uzdevumi attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Starp šiem uzdevumiem būtu jāparedz arī pienākums informēt revidētās sabiedriskas nozīmes struktūras administratīvo vai uzraudzības iestādi par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un izskaidrot, kā revīzijas komiteja ir veicinājusi ilgtspējas ziņu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā. Būtu jādod dalībvalstīm iespēja atļaut to, ka revīzijas komitejai uzticētās funkcijas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic administratīvā vai uzraudzības struktūra kā vienots veselums vai administratīvās vai uzraudzības struktūras izveidota specializēta struktūra. |
| (77) | Directive 2006/43/EC contains requirements for registration and oversight of third-country auditors and audit entities. To ensure that a consistent framework exists for the work of auditors in both the statutory audit and the assurance of sustainability reporting, it is necessary to extend those requirements to the assurance of sustainability reporting. | (77) | Direktīvā 2006/43/EK ir noteiktas prasības trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru reģistrācijai un pārraudzībai. Lai nodrošinātu konsekventu regulējumu obligāto revidentu darbam gan obligātajā revīzijā, gan ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā, minētās prasības jāattiecina arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. |
| (78) | Regulation (EU) No 537/2014 of the European Parliament and of the Council (37) applies to statutory auditors and audit firms carrying out statutory audits of public-interest entities. To ensure the independence of the statutory auditor when carrying out a statutory audit, that Regulation establishes a limit concerning the fees for other services that the statutory auditor can obtain. It is important to clarify that the assurance of sustainability reporting should not count in the calculation of that limit. In addition, Regulation (EU) No 537/2014 prohibits the provision of certain non-audit services over certain periods when the statutory auditor is carrying out the statutory audit. Services related to the preparation of sustainability reporting, including any consulting services, should also be considered as prohibited services over the period prescribed in Regulation (EU) No 537/2014. The prohibition of the provision of such services should apply in all cases where the statutory auditor carries out the statutory audit of financial statements. | To ensure the independence of the statutory auditor, certain non-audit services should also be prohibited when the statutory auditor is carrying out the assurance of sustainability reporting. Regulation (EU) No 537/2014 requires statutory auditors to report irregularities to the audited entity and, under certain circumstances, to authorities designated by the Member States as responsible for investigating such irregularities. Such obligation should also be extended, as appropriate, to statutory auditors and audit firms as regards their work on the assurance of sustainability reporting of public-interest entities. | (78) | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (37) attiecas uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās. Lai nodrošinātu obligātā revidenta neatkarību, kad tas veic obligāto revīziju, minētajā regulā ir noteikts maksimums attiecībā uz maksām par citiem pakalpojumiem, kuras obligātais revidents var saņemt. Ir svarīgi precizēt, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana nebūtu jāierēķina minētā maksimuma aprēķināšanā. Turklāt Regula (ES) Nr. 537/2014 aizliedz sniegt noteiktus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus noteiktos laikposmos, kad obligātais revidents veic obligāto revīziju. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošanu saistīti pakalpojumi, tostarp jebkādi konsultāciju pakalpojumi, arī būtu jāuzskata par aizliegtiem pakalpojumiem Regulā (ES) Nr. 537/2014 noteiktajā laikposmā. Šādu pakalpojumu sniegšanas aizliegumi būtu jāpiemēro visos gadījumos, kad obligātais revidents veic finanšu pārskatu obligāto revīziju. | Lai nodrošinātu obligātā revidenta neatkarību, būtu jāaizliedz arī noteikti ar revīziju nesaistīti pakalpojumi, kad obligātais revidents veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Regula (ES) Nr. 537/2014 paredz, ka obligātajiem revidentiem par pārkāpumiem ir jāinformē revidētā struktūra un noteiktos apstākļos arī iestādes, kas atbildīgas par šādu pārkāpumu izmeklēšanu, kā to noteikušas dalībvalstis. Šāds pienākums atbilstošā gadījumā būtu jāattiecina arī uz obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem saistībā ar darbu pie ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas sabiedriskas nozīmes struktūrās. |
| (79) | Directive 2004/109/EC assigns to national supervisors the task of enforcing compliance with corporate reporting requirements by undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union. Article 4 of that Directive specifies the content to be included in the annual financial reports, but lacks an explicit reference to Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU, which require the preparation of a non-financial statement and a consolidated non-financial statement. As a consequence, national competent authorities of some Member States have no legal mandate to supervise those non-financial statements, especially where those non-financial statements are published in a separate report, outside of the annual financial report, which Member States may currently allow. It is therefore necessary to insert into Article 4(5) of Directive 2004/109/EC a reference to sustainability reporting. It is also necessary to require that the persons responsible within the issuer confirm in the annual financial report that, to the best of their knowledge, the management report is prepared in accordance with the sustainability reporting standards. | In addition, given the novel character of the sustainability reporting requirements, ESMA should issue guidelines for national competent authorities to promote convergent supervision of sustainability reporting by issuers subject to Directive 2004/109/EC. Those guidelines should only apply to the supervision of undertakings whose securities are admitted to trading on a regulated market in the Union. | (79) | Direktīva 2004/109/EK valstu uzraudzītājiem uzliek pienākumu panākt, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ievērotu korporatīvo ziņojumu sniegšanas prasības. Minētās direktīvas 4. pantā ir precizēts gada finanšu pārskatu saturs, bet tajā nav skaidras atsauces uz Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, kas prasa sagatavot nefinanšu paziņojumu un konsolidētu nefinanšu paziņojumu. Tas nozīmē, ka dažu dalībvalstu kompetentajām valsts iestādēm nav juridisku pilnvaru uzraudzīt šos nefinanšu paziņojumus, it īpaši tad, ja minētie nefinanšu paziņojumi ir publicēti atsevišķā ziņojumā ārpus gada finanšu pārskata, ko dalībvalstis pašlaik var atļaut. Tādēļ Direktīvas 2004/109/EK 4. panta 5. punktā ir jāiekļauj atsauce uz ilgtspējas ziņu sniegšanu. Ir arī jāpieprasa, lai emitenta atbildīgās personas gada finanšu pārskatā apstiprinātu, ka saskaņā ar tām zināmo vadības ziņojums ir sagatavots atbilstīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. | Turklāt, ņemot vērā to, ka šīs ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības ir jaunas, EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes kompetentajām valstu iestādēm ar mērķi veicināt konverģētu uzraudzību pār ilgtspējas ziņu sniegšanu, ko veic emitenti, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/109/EK. Minētās pamatnostādnes būtu jāpiemēro vienīgi to uzņēmumu uzraudzībai, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā. |
| (80) | In order to specify the requirements set out in this amending Directive, the power to adopt acts in accordance with Article 290 of the Treaty on the Functioning of the European Union should be delegated to the Commission in respect of establishing sustainability reporting standards and establishing standards for the assurance of sustainability reporting. It is of particular importance that the Commission carry out appropriate consultations during its preparatory work, including at expert level, and that those consultations be conducted in accordance with the principles laid down in the Interinstitutional Agreement of 13 April 2016 on Better Law-Making (38). In particular, to ensure equal participation in the preparation of delegated acts, the European Parliament and the Council receive all documents at the same time as Member States’ experts, and their experts systematically have access to meetings of Commission expert groups dealing with the preparation of delegated acts. | (80) | Lai precizētu prasības, kas izklāstītas šajā grozošajā direktīvā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu noteikšanu, līdzvērtīgu standartu noteikšanu trešo valstu uzņēmumiem un standartu noteikšanu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (38). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
| (81) | The Commission should submit a report to the European Parliament and to the Council on the implementation of this amending Directive, including, inter alia: an assessment of the achievement of the goals of this amending Directive, including the convergence of reporting practices between Member States; an assessment of the number of small and medium-sized undertakings using sustainability reporting standards voluntarily; an assessment of whether and how the scope of the reporting requirements should be further extended, in particular in relation to small and medium-sized undertakings and to third-country undertakings operating directly on the Union internal market without a subsidiary undertaking or a branch on the territory of the Union; an assessment of the implementation of the reporting requirements on subsidiary undertakings and branches of third-country undertakings introduced by this amending Directive, including an assessment of the number of third-country undertakings which have a subsidiary undertaking or a branch subject to reporting requirements in accordance with Directive 2013/34/EU; an assessment of the enforcement mechanism and of the relevant thresholds set out in Directive 2013/34/EU; an assessment of whether and how to ensure the accessibility for people with disabilities to the sustainability reporting published by undertakings falling under the scope of this amending Directive. | The report on the implementation of this amending Directive should be published by 30 April 2029 and every three years thereafter, and should be accompanied, if appropriate, by legislative proposals. By 31 December 2028, the Commission should review and report on the level of concentration of the sustainability assurance market. The review should take into account the national regimes applicable to independent assurance services providers and assess whether and to what extent such national regimes contribute to opening up the assurance market. By 31 December 2028, the Commission should assess possible legal measures to ensure sufficient diversification of the sustainability assurance market and appropriate sustainability reporting quality. The report on the level of concentration of the sustainability assurance market should be transmitted to the European Parliament and the Council by 31 December 2028 and be accompanied, if appropriate, by legislative proposals. | (81) | Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs grozošās direktīvas īstenošanu, tajā cita starpā iekļaujot: novērtējumu par šīs direktīvas mērķu sasniegšanu, tostarp par ziņošanas prakses konverģenci starp dalībvalstīm; novērtējumu par to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kuri brīvprātīgi izmanto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus; novērtējumu par to, vai un kā būtu vēl vairāk jāpaplašina ziņošanas prasību darbības joma, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas tieši darbojas Savienības iekšējā tirgū bez meitasuzņēmuma vai filiāles Savienības teritorijā; novērtējumu par to, kā tiek īstenotas ar šo grozošo direktīvu ieviestās ziņošanas prasības attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, arī novērtējumu par to trešo valstu uzņēmumu skaitu, kuru meitasuzņēmums vai filiāle ir pakļauti ziņošanas prasībām saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES; novērtējumu par izpildes mehānismu un Direktīvā 2013/34/ES noteiktajām attiecīgajām robežvērtībām; novērtējumu par to, vai un kā nodrošināt to ilgtspējas ziņu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kuras publicē uzņēmumi, kuri ietilpst šīs grozošās direktīvas darbības jomā. | Ziņojums par šīs grozošās direktīvas mērķu sasniegšanu būtu jāpublicē līdz 2029. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados, un attiecīgā gadījumā tam būtu jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi. Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāpārskata ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmenis un jāziņo par to. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā valstu režīmi, ko piemēro neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, un jānovērtē, vai un cik lielā mērā šādi valstu režīmi veicina ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu. Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāizvērtē iespējamie juridiskie pasākumi, kas nodrošinātu ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus pietiekamu diversifikāciju un atbilstīgu ilgtspējas ziņu sniegšanas kvalitāti. Ziņojums par ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmeni līdz 2028. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā tam jāpievieno tiesību aktu priekšlikumi. |
| (82) | Since the objectives of this amending Directive cannot be sufficiently achieved by the Member States but can rather, by reason of the scale or effects of the action, be better achieved at Union level, the Union may adopt measures, in accordance with the principle of subsidiarity as set out in Article 5 of the Treaty on European Union. In accordance with the principle of proportionality as set out in that Article, this amending Directive does not go beyond what is necessary in order to achieve those objectives. | (82) | Ņemot vērā to, ka šīs grozošās direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā grozošajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
| (83) | Regulation (EU) No 537/2014, Directive 2004/109/EC, Directive 2006/43/EC and Directive 2013/34/EU should therefore be amended accordingly. | (83) | Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 537/2014, Direktīva 2004/109/EK, Direktīva 2006/43/EK un Direktīva 2013/34/ES. |
| (84) | The ECB was consulted and delivered an opinion on 7 September 2021, | (84) | Ir notikusi apspriešanās ar ECB, kas 2021. gada 7. septembrī sniedza atzinumu, |
| HAVE ADOPTED THIS DIRECTIVE: | IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. |
| Article 1 | 1. pants |
| Amendments to Directive 2013/34/EU | Grozījumi Direktīvā 2013/34/ES |
| Directive 2013/34/EU is amended as follows: | Direktīvu 2013/34/ES groza šādi: |
| (1) | in Article 1, the following paragraphs are added: | ‘3. The coordination measures prescribed by Articles 19a, 29a, 29d, 30 and 33, point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1), Article 34(2) and (3) and Article 51 of this Directive shall also apply to the laws, regulations and administrative provisions of the Member States relating to the following undertakings regardless of their legal form, provided that those undertakings are large undertakings, or small and medium-sized undertakings, except micro undertakings, which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 of this Directive: | (a) | insurance undertakings within the meaning of Article 2(1) of Council Directive 91/674/EEC (*1); | (b) | credit institutions as defined in point (1) of Article 4(1) of Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council (*2). | Member States may choose not to apply the coordination measures referred to in the first subparagraph of this paragraph to the undertakings listed in points (2) to (23) of Article 2(5) of Directive 2013/36/EU of the European Parliament and of the Council (*3). | 4. The coordination measures prescribed by Articles 19a, 29a and 29d shall not apply to financial products listed in points (b) and (f) of point (12) of Article 2 of Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council (*4). | 5. The coordination measures prescribed by Articles 40a to 40d shall also apply to the laws, regulations and administrative provisions of the Member States relating to subsidiary undertakings and branches of undertakings which are not governed by the law of a Member State but whose legal form is comparable with the types of undertakings listed in Annex I. | (*1) Council Directive 91/674/EEC of 19 December 1991 on the annual accounts and consolidated accounts of insurance undertakings (OJ L 374, 31.12.1991, p. 7)." | (*2) Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and amending Regulation (EU) No 648/2012 (OJ L 176, 27.6.2013, p. 1)." | (*3) Directive 2013/36/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on access to the activity of credit institutions and the prudential supervision of credit institutions, amending Directive 2002/87/EC and repealing Directives 2006/48/EC and 2006/49/EC (OJ L 176, 27.6.2013, p. 338)." | (*4) Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability-related disclosures in the financial services sector (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1).’;" | 1) | direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus: | “3. Šīs direktīvas 19.a, 29.a, 29.d, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi ir lielie uzņēmumi vai mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumus, un minētie uzņēmumi ir: | a) | apdrošināšanas uzņēmumi Padomes Direktīvas 91/674/EEK (*1) 2. panta 1. punkta nozīmē; | b) | kredītiestādes, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (*2) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā. | Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šā panta pirmajā daļā minētos koordinācijas pasākumus uzņēmumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (*3) 2. panta 5. punkta 2. līdz 23. apakšpunktā. | 4. Šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantā paredzētos koordinācijas pasākumus nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (*4) 2. panta 12. punkta b) un f) apakšpunktā minētajiem finanšu produktiem. | 5. Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti 40.a līdz 40.d pantā, piemēro arī tiem dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz tādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, kurus nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kuru juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem. | (*1) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.)." | (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)." | (*3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)." | (*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;" |
| (2) | Article 2 is amended as follows: | (a) | point (5) is replaced by the following: | ‘(5) | “net turnover” means the amounts derived from the sale of products and the provision of services after deducting sales rebates and value added tax and other taxes directly linked to turnover; however, for insurance undertakings referred to in point (a) of the first subparagraph of Article 1(3) of this Directive, “net turnover” shall be defined in accordance with Article 35 and point 2 of Article 66 of Council Directive 91/674/EEC (*5); for credit institutions referred to in point (b) of the first subparagraph of Article 1(3) of this Directive, “net turnover” shall be defined in accordance with point (c) of Article 43(2) of Council Directive 86/635/EEC (*6); and for undertakings falling under the scope of Article 40a(1) of this Directive, “net turnover” means the revenue as defined by or within the meaning of the financial reporting framework on the basis of which the financial statements of the undertaking are prepared; | (*5) Council Directive 91/674/EEC of 19 December 1991 on the annual accounts and consolidated accounts of insurance undertakings (OJ L 374, 31.12.1991, p. 7)." | (*6) Council Directive 86/635/EEC of 8 December 1986 on the annual accounts and consolidated accounts of banks and other financial institutions (OJ L 372, 31.12.1986, p. 1).’;" | (b) | the following points are added: | ‘(17) | “sustainability matters” means environmental, social and human rights, and governance factors, including sustainability factors defined in point (24) of Article 2 of Regulation (EU) 2019/2088; | (18) | “sustainability reporting” means reporting information related to sustainability matters in accordance with Articles 19a, 29a and 29d; | (19) | “key intangible resources” means resources without physical substance on which the business model of the undertaking fundamentally depends and which are a source of value creation for the undertaking; | (20) | “independent assurance services provider” means a conformity assessment body accredited in accordance with Regulation (EC) No 765/2008 of the European Parliament and of the Council (*7) for the specific conformity assessment activity referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) of this Directive. | (*7) Regulation (EC) No 765/2008 of the European Parliament and of the Council of 9 July 2008 setting out the requirements for accreditation and repealing Regulation (EEC) No 339/93 (OJ L 218, 13.8.2008, p. 30).’;" | 2) | direktīvas 2. pantu groza šādi: | a) | panta 5. punktu aizstāj ar šādu: | “5) | “neto apgrozījums” ir summas, kuras iegūtas no produktu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas, atskaitot tirdzniecības atlaides un pievienotās vērtības nodokli, kā arī citus tieši ar apgrozījumu saistītus nodokļus; tomēr attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumiem, kas minēti šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, “neto apgrozījumu” nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/674/EEK (*5) 35. un 66. panta 2. punktu; attiecībā uz kredītiestādēm, kas minētas šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, “neto apgrozījumu” nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 86/635/EEK (*6) 43. panta 2. punkta c) apakšpunktu; un attiecībā uz uzņēmumiem, kas ietilpst šīs direktīvas 40.a panta 1. punkta darbības jomā, “neto apgrozījums” ir ieņēmumi, kā definēts tajā finanšu pārskatu sagatavošanas sistēmā vai tās nozīmē, uz kuru pamatojoties tiek sagatavoti uzņēmuma finanšu pārskati; | (*5) Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.)." | (*6) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).”;" | b) | pantam pievieno šādus punktus: | “17) | “ilgtspējas jautājumi” ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, un pārvaldības faktori, tostarp ilgtspējas faktori, kas definēti Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā; | 18) | “ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ar ilgtspējas jautājumiem saistītas informācijas sniegšana saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 29.a un 29.d pantu; | 19) | “būtiski nemateriālie resursi” ir resursi bez materiāla satura, no kuriem ir pamatā atkarīgs uzņēmuma darījumdarbības modelis un kuri ir uzņēmuma vērtības radīšanas avots; | 20) | “neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (*7) konkrētai atbilstības novērtēšanas darbībai, kas minēta šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā. | (*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).”;" |
| (3) | in Article 19(1), the following subparagraph is added: | ‘Large undertakings, and small and medium-sized undertakings, except micro undertakings, which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 shall report information on the key intangible resources and explain how the business model of the undertaking fundamentally depends on such resources and how such resources are a source of value creation for the undertaking.’; | 3) | direktīvas 19. panta 1. punktā pievieno šādu daļu: | “Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, sniedz informāciju par būtiskajiem nemateriālajiem resursiem un paskaidro, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis ir pamatā atkarīgs no šādiem resursiem un kā šie resursi uzņēmumam rada vērtību.”; |
| (4) | Article 19a is replaced by the following: | ‘Article 19a | Sustainability reporting | 1. Large undertakings, and small and medium-sized undertakings, except micro undertakings, which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 shall include in the management report information necessary to understand the undertaking’s impacts on sustainability matters, and information necessary to understand how sustainability matters affect the undertaking’s development, performance and position. | The information referred to in the first subparagraph shall be clearly identifiable within the management report, through a dedicated section of the management report. | 2. The information referred to in paragraph 1 shall contain: | (a) | a brief description of the undertaking’s business model and strategy, including: | (i) | the resilience of the undertaking’s business model and strategy in relation to risks related to sustainability matters; | (ii) | the opportunities for the undertaking related to sustainability matters; | (iii) | the plans of the undertaking, including implementing actions and related financial and investment plans, to ensure that its business model and strategy are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1,5 °C in line with the Paris Agreement under the United Nations Framework Convention on Climate Change adopted on 12 December 2015 (the ‘Paris Agreement’) and the objective of achieving climate neutrality by 2050 as established in Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council (*8), and, where relevant, the exposure of the undertaking to coal-, oil- and gas-related activities; | (iv) | how the undertaking’s business model and strategy take account of the interests of the undertaking’s stakeholders and of the impacts of the undertaking on sustainability matters; | (v) | how the undertaking’s strategy has been implemented with regard to sustainability matters; | (b) | a description of the time-bound targets related to sustainability matters set by the undertaking, including, where appropriate, absolute greenhouse gas emission reduction targets at least for 2030 and 2050, a description of the progress the undertaking has made towards achieving those targets, and a statement of whether the undertaking’s targets related to environmental factors are based on conclusive scientific evidence; | (c) | a description of the role of the administrative, management and supervisory bodies with regard to sustainability matters, and of their expertise and skills in relation to fulfilling that role or the access such bodies have to such expertise and skills; | (d) | a description of the undertaking’s policies in relation to sustainability matters; | (e) | information about the existence of incentive schemes linked to sustainability matters which are offered to members of the administrative, management and supervisory bodies; | (f) | a description of: | (i) | the due diligence process implemented by the undertaking with regard to sustainability matters, and, where applicable, in line with Union requirements on undertakings to conduct a due diligence process; | (ii) | the principal actual or potential adverse impacts connected with the undertaking’s own operations and with its value chain, including its products and services, its business relationships and its supply chain, actions taken to identify and monitor those impacts, and other adverse impacts which the undertaking is required to identify pursuant to other Union requirements on undertakings to conduct a due diligence process; | (iii) | any actions taken by the undertaking to prevent, mitigate, remediate or bring an end to actual or potential adverse impacts, and the result of such actions; | (g) | a description of the principal risks to the undertaking related to sustainability matters, including a description of the undertaking’s principal dependencies on those matters, and how the undertaking manages those risks; | (h) | indicators relevant to the disclosures referred to in points (a) to (g). | Undertakings shall report the process carried out to identify the information that they have included in the management report in accordance with paragraph 1 of this Article. The information listed in the first subparagraph of this paragraph shall include information related to short-, medium- and long-term time horizons, as applicable. | 3. Where applicable, the information referred to in paragraphs 1 and 2 shall contain information about the undertaking’s own operations and about its value chain, including its products and services, its business relationships and its supply chain. | For the first three years of the application of the measures to be adopted by the Member States in accordance with Article 5(2) of Directive (EU) 2022/2464 of the European Parliament and of the Council (*9), and in the event that not all the necessary information regarding its value chain is available, the undertaking shall explain the efforts made to obtain the necessary information about its value chain, the reasons why not all of the necessary information could be obtained, and its plans to obtain the necessary information in the future. | Where applicable, the information referred to in paragraphs 1 and 2 shall also contain references to, and additional explanations of, the other information included in the management report in accordance with Article 19, and the amounts reported in the annual financial statements. | Member States may allow information relating to impending developments or matters in the course of negotiation to be omitted in exceptional cases where, in the duly justified opinion of the members of the administrative, management and supervisory bodies, acting within the competences assigned to them by national law and having collective responsibility for that opinion, the disclosure of such information would be seriously prejudicial to the commercial position of the undertaking, provided that such omission does not prevent a fair and balanced understanding of the undertaking’s development, performance and position, and the impact of its activity. | 4. Undertakings shall report the information referred to in paragraphs 1 to 3 of this Article in accordance with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b. | 5. The management of the undertaking shall inform the workers’ representatives at the appropriate level and discuss with them the relevant information and the means of obtaining and verifying sustainability information. The workers’ representatives’ opinion shall be communicated, where applicable, to the relevant administrative, management or supervisory bodies. | 6. By way of derogation from paragraphs 2 to 4 of this Article, and without prejudice to paragraphs 9 and 10 of this Article, small and medium-sized undertakings referred to in paragraph 1 of this Article, small and non-complex institutions defined in point (145) of Article 4(1) of Regulation (EU) No 575/2013, captive insurance undertakings defined in point (2) of Article 13 of Directive 2009/138/EC of the European Parliament and of the Council (*10) and captive reinsurance undertakings defined in point (5) of Article 13 of that Directive may limit their sustainability reporting to the following information: | (a) | a brief description of the undertaking’s business model and strategy; | (b) | a description of the undertaking’s policies in relation to sustainability matters; | (c) | the principal actual or potential adverse impacts of the undertaking on sustainability matters, and any actions taken to identify, monitor, prevent, mitigate or remediate such actual or potential adverse impacts; | (d) | the principal risks to the undertaking related to sustainability matters and how the undertaking manages those risks; | (e) | key indicators necessary for the disclosures referred to in points (a) to (d). | Small and medium-sized undertakings, small and non-complex institutions and captive insurance and reinsurance undertakings that rely on the derogation referred to in the first subparagraph shall report in accordance with the sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings referred to in Article 29c. | 7. For financial years starting before 1 January 2028, by way of derogation from paragraph 1 of this Article, small and medium-sized undertakings which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 may decide not to include in their management report the information referred to in paragraph 1 of this Article. In such cases, the undertaking shall, nevertheless, briefly state in its management report why the sustainability reporting was not provided. | 8. Undertakings that comply with the requirements set out in paragraphs 1 to 4 of this Article and undertakings that rely on the derogation laid down in paragraph 6 of this Article shall be deemed to have complied with the requirement set out in the third subparagraph of Article 19(1). | 9. Provided that the conditions set out in the second subparagraph of this paragraph are met, an undertaking which is a subsidiary undertaking shall be exempted from the obligations set out in paragraphs 1 to 4 of this Article (“the exempted subsidiary undertaking”) if such undertaking and its subsidiary undertakings are included in the consolidated management report of a parent undertaking, drawn up in accordance with Articles 29 and 29a. An undertaking which is a subsidiary undertaking of a parent undertaking that is established in a third country shall also be exempted from the obligations set out in paragraphs 1 to 4 of this Article where such undertaking and its subsidiary undertakings are included in the consolidated sustainability reporting of that parent undertaking that is established in a third country and where that consolidated sustainability reporting is carried out in accordance with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b or in a manner equivalent to those sustainability reporting standards, as determined in accordance with an implementing act on the equivalence of sustainability reporting standards adopted pursuant to the third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council (*11). | The exemption in the first subparagraph shall be subject to the following conditions: | (a) | the management report of the exempted subsidiary undertaking contains all of the following information: | (i) | the name and registered office of the parent undertaking that reports information at group level in accordance with this Article or in a manner equivalent to the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b of this Directive, as determined in accordance with an implementing act on the equivalence of sustainability reporting standards adopted pursuant to the third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC; | (ii) | the weblinks to the consolidated management report of the parent undertaking or, where applicable, to the consolidated sustainability reporting of the parent undertaking, as referred to in the first subparagraph of this paragraph, and to the assurance opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) of this Directive or to the assurance opinion referred to in point (b) of this subparagraph; | (iii) | the information that the undertaking is exempted from the obligations set out in paragraphs 1 to 4 of this Article; | (b) | if the parent undertaking is established in a third country, its consolidated sustainability reporting and the assurance opinion on the consolidated sustainability reporting, expressed by one or more person(s) or firm(s) authorised to give an opinion on the assurance of sustainability reporting under the law governing that parent undertaking, are published in accordance with Article 30 of this Directive, and in accordance with the law of the Member State by which the exempted subsidiary undertaking is governed; | (c) | if the parent undertaking is established in a third country, the disclosures laid down in Article 8 of Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council (*12), covering the activities carried out by the exempted subsidiary undertaking established in the Union and its subsidiary undertakings, are included in the management report of the exempted subsidiary undertaking, or in the consolidated sustainability reporting carried out by the parent undertaking established in a third country. | The Member State by whose national law the exempted subsidiary undertaking is governed may require that the consolidated management report or, where applicable, the consolidated sustainability report, of the parent undertaking is published in a language that that Member State accepts, and that any necessary translation into such language is provided. Any translation that has not been certified shall include a statement to that effect. | Undertakings which are exempted from preparing a management report in accordance with Article 37 shall not be obliged to provide the information referred to in points (a)(i) to (iii) of the second subparagraph of this paragraph, provided that such undertakings publish the consolidated management report in accordance with Article 37. | For the purposes of the first subparagraph of this paragraph, and where Article 10 of Regulation (EU) No 575/2013 applies, credit institutions referred to in point (b) of the first subparagraph of Article 1(3) of this Directive that are permanently affiliated to a central body which supervises them under the conditions laid down in Article 10 of Regulation (EU) No 575/2013 shall be treated as subsidiary undertakings of that central body. | For the purposes of the first subparagraph of this paragraph, insurance undertakings referred to in point (a) of the first subparagraph of Article 1(3) of this Directive that are part of a group, on the basis of financial relationships as referred to in point (c)(ii) of Article 212(1) of Directive 2009/138/EC, and which are subject to group supervision in accordance with points (a) to (c) of Article 213(2) of that Directive shall be treated as subsidiary undertakings of the parent undertaking of that group. | 10. The exemption laid down in paragraph 9 shall also apply to public-interest entities subject to the requirements of this Article, with the exception of large undertakings which are public-interest entities defined in point (a) of point (1) of Article 2 of this Directive. | (*8) Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’) (OJ L 243, 9.7.2021, p. 1)." | (*9) Directive (EU) 2022/2464 of the European Parliament and of the Council of 14 December 2022 amending Regulation (EU) No 537/2014, Directive 2004/109/EC, Directive 2006/43/EC and Directive 2013/34/EU, as regards corporate sustainability reporting (OL L 322, 16.12.2022, p. 15)." | (*10) Directive 2009/138/EC of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the taking-up and pursuit of the business of Insurance and Reinsurance (Solvency II) (OJ L 335, 17.12.2009, p. 1)." | (*11) Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council of 15 December 2004 on the harmonisation of transparency requirements in relation to information about issuers whose securities are admitted to trading on a regulated market and amending Directive 2001/34/EC (OJ L 390, 31.12.2004, p. 38)." | (*12) Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13).’;" | 4) | direktīvas 19.a pantu aizstāj ar šādu: | “19.a pants | Ilgtspējas ziņu sniegšana | 1. Lielie uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot mikrouzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. | Pirmajā daļā minētā informācija vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, jo tā ir iekļauta īpaši šim nolūkam paredzētā vadības ziņojuma sadaļā. | 2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda: | a) | īss uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp: | i) | uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem; | ii) | uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem; | iii) | uzņēmuma plāni, cita starpā īstenošanas darbības un saistītie finanšu un investīciju plāni, ar mērķi nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 2015. gada 12. decembrī pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (*8), un attiecīgā gadījumā ar to, cik lielā mērā uzņēmumu ietekmē ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības; | iv) | tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem; | v) | tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem; | b) | apraksts par uzņēmuma noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā, tostarp attiecīgā gadījumā absolūtie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji vismaz 2030. un 2050. gadam, apraksts par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie uzņēmuma mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; | c) | apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām; | d) | apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; | e) | informācija par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas, kas tiek piedāvātas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem; | f) | apraksts par: | i) | pienācīgas rūpības procesu, ko uzņēmums īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības prasībām uzņēmumiem attiecīgā gadījumā veikt pienācīgas rūpības procesu; | ii) | galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbību un vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi, un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas uzņēmumam ir jāidentificē saskaņā ar citām Savienības prasībām uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu; | iii) | jebkuru uzņēmuma veikto darbību, ar ko novērš, mazina, labo vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātiem; | g) | apraksts par uzņēmumam draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp apraksts par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no minētajiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda; | h) | rādītāji, kas attiecas uz a) līdz g) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu. | Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām. | 3. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par paša uzņēmuma darbību un par tā vērtības ķēdi, arī tā produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. | Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 (*9) 5. panta 2. punktu, un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, uzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē. | Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kuras norādītas gada finanšu pārskatos. | Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi. | 4. Uzņēmumi šā panta 1. līdz 3. punktā minēto informāciju paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu. | 5. Uzņēmuma vadība atbilstīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām. | 6. Atkāpjoties no šā panta 2. līdz 4. punkta un neskarot šā panta 9. un 10. punktu, šā panta 1. punktā minētie mazie un vidējie uzņēmumi, Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145. apakšpunktā definētās mazās un nesarežģītās iestādes, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (*10) 13. panta 2. punktā definētās kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības un minētās direktīvas 13. panta 5. punktā definētās kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības var savu ilgtspējas ziņu sniegšanu ierobežot, norādot tikai šādu informāciju: | a) | īss uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts; | b) | apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; | c) | uzņēmuma galvenā faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz ilgtspējas jautājumiem un visas darbības, kas veiktas, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu vai labotu šādu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi; | d) | galvenie uzņēmumam draudošie riski saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un tas, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda; | e) | galvenie rādītāji, kas vajadzīgi a) līdz d) apakšpunktā minētajai informācijas atklāšanai. | Mazie un vidējie uzņēmumi, mazas un nesarežģītas iestādes un kaptīvās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kas izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, ziņo saskaņā ar 29.c pantā minētajiem mazo un vidējo uzņēmumu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. | 7. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta – attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas pirms 2028. gada 1. janvāra – mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var nolemt savā vadības ziņojumā neiekļaut šā panta 1. punktā minēto informāciju. Šādos gadījumos uzņēmums savā vadības ziņojumā tomēr īsi norāda, kāpēc nav sniegtas ziņas par ilgtspēju. | 8. Uzskata, ka uzņēmumi, kas atbilst šā panta 1. līdz 4. punktā izklāstītajām prasībām, un uzņēmumi, kuri izmanto šā panta 6. punktā paredzēto atkāpi, ir izpildījuši 19. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto prasību. | 9. Ar noteikumu, ka ir izpildītas šā punkta otrajā daļā izklāstītās prasības, uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no šā panta 1. līdz 4. punktā paredzētajiem pienākumiem (“atbrīvotais meitasuzņēmums”), ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kurš ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš ir iedibināts trešā valstī, arī atbrīvo no šā panta 1. līdz 4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma, kurš ir iedibināts trešā valstī, konsolidētajā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ja šī konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana ir veikta saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi 29.b pantam, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (*11) 23. panta 4. punkta trešajai daļai. | Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi: | a) | atbrīvotā meitasuzņēmuma vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk norādītā informācija: | i) | tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kurš sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar šo pantu vai saskaņā ar direktīvas 29.b pantu pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem līdzvērtīgā veidā, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai; | ii) | tīmekļa saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai attiecīgā gadījumā uz mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, un uz šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu vai šīs daļas b) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu; | iii) | informācija, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1. līdz 4. punktā; | b) | ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tad šāda mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ticamības apliecinājuma atzinumu par konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē minēto mātesuzņēmumu, publicē saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu; | c) | ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (*12) 8. pantā paredzēto atklājamo informāciju attiecībā uz darbībām, kuras veic atbrīvotais meitasuzņēmums, kas ir iedibināts Savienībā, un tā meitasuzņēmumi, iekļauj atbrīvotā meitasuzņēmuma vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko veicis trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums. | Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto meitasuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu. | Uzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākums sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu. | Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem. | Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kā minēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. | 10. Šā panta 9. punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro arī sabiedriskas nozīmes struktūrām, uz kurām attiecas šā panta prasības, izņemot lielus uzņēmumus, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. | (*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.)." | (*9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, attiecībā uz korporatīvās ilgtspējas ziņošanu (OV L 322, 16.12.2022., 15.. lpp.)." | (*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.)." | (*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.)." | (*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;" |
| (5) | Article 20(1) is amended as follows: | (a) | point (g) is replaced by the following: | ‘(g) | a description of the diversity policy applied in relation to the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies with regard to gender and other aspects such as, age, disabilities or educational and professional background, the objectives of that diversity policy, how it has been implemented and the results in the reporting period. If no such policy is applied, the statement shall contain an explanation as to why that is the case.’; | (b) | the following subparagraph is added: | ‘Undertakings subject to Article 19a shall be deemed to have complied with the obligation laid down in point (g) of the first subparagraph of this paragraph where they include the information required under that point as part of their sustainability reporting and a reference thereto is included in the corporate governance statement.’; | 5) | direktīvas 20. panta 1. punktu groza šādi: | a) | punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “g) | apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un citiem aspektiem, piemēram, vecumu, invaliditāti, izglītību un profesionālo pieredzi, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņošanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesību.”; | b) | punktam pievieno šādu daļu: | “Uzskata, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, ir izpildījuši šā panta pirmās daļas g) apakšpunktā noteikto pienākumu, ja tie, ziņojot par ilgtspēju, iekļauj minētajā apakšpunktā prasīto informāciju un ja atsauce uz to ir iekļauta paziņojumā par korporatīvo pārvaldību.”; |
| (6) | Article 23 is amended as follows: | (a) | in paragraph 4, point (b) is replaced by the following: | ‘(b) | the consolidated financial statements referred to in point (a) and the consolidated management report of the larger body of undertakings are drawn up by the parent undertaking of that body, in accordance with the law of the Member State by which that parent undertaking is governed, in accordance with this Directive, with the exception of the requirements laid down in Article 29a, or in accordance with international accounting standards adopted in accordance with Regulation (EC) No 1606/2002;’; | (b) | in paragraph 8, point (b)(i) is replaced by the following: | ‘(i) | in accordance with this Directive, with the exception of the requirements laid down in Article 29a,’; | (c) | in paragraph 8, point (b)(iii) is replaced by the following: | ‘(iii) | in a manner equivalent to consolidated financial statements and consolidated management reports drawn up in accordance with this Directive, with the exception of the requirements laid down in Article 29a, or’; | 6) | direktīvas 23. pantu groza šādi: | a) | panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “b) | šā punkta a) apakšpunktā minētos konsolidētos finanšu pārskatus un lielākas uzņēmumu vienības konsolidētos vadības ziņojumus sagatavo minētās vienības mātesuzņēmums saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura regulē minēto mātesuzņēmumu, un saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā minētās prasības, vai starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002;”; | b) | panta 8. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu: | “i) | saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā noteiktās prasības,”; | c) | panta 8. punkta b) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu: | “iii) | veidā, kas līdzvērtīgs veidam, kā tiek sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati un konsolidētie vadības ziņojumi saskaņā ar šo direktīvu, izņemot 29.a pantā minētās prasības, vai”; |
| (7) | Article 29a is replaced by the following: | ‘Article 29a | Consolidated sustainability reporting | 1. Parent undertakings of a large group as referred to in Article 3(7) shall include in the consolidated management report information necessary to understand the group’s impacts on sustainability matters, and information necessary to understand how sustainability matters affect the group’s development, performance and position. | The information referred to in the first subparagraph shall be clearly identifiable within the consolidated management report, through a dedicated section of the consolidated management report. | 2. The information referred to in paragraph 1 shall contain: | (a) | a brief description of the group’s business model and strategy, including: | (i) | the resilience of the group’s business model and strategy in relation to risks related to sustainability matters; | (ii) | the opportunities for the group related to sustainability matters; | (iii) | the plans of the group, including implementing actions and related financial and investment plans, to ensure that its business model and strategy are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1,5 °C in line with the Paris Agreement and the objective of achieving climate neutrality by 2050 as established in Regulation (EU) 2021/1119 and where relevant, the exposure of the group to coal-, oil- and gas-related activities; | (iv) | how the group’s business model and strategy take account of the interests of the group’s stakeholders and of the impacts of the group on sustainability matters; | (v) | how the group’s strategy has been implemented with regard to sustainability matters; | (b) | a description of the time-bound targets related to sustainability matters set by the group, including, where appropriate, absolute greenhouse gas emission reduction targets at least for 2030 and 2050, a description of the progress the group has made towards achieving those targets, and a statement of whether the group’s targets related to environmental factors are based on conclusive scientific evidence; | (c) | a description of the role of the administrative, management and supervisory bodies with regard to sustainability matters, and of their expertise and skills in relation to fulfilling that role or the access such bodies have to such expertise and skills; | (d) | a description of the group’s policies in relation to sustainability matters; | (e) | information about the existence of incentive schemes linked to sustainability matters which are offered to members of the administrative, management and supervisory bodies; | (f) | a description of: | (i) | the due diligence process implemented by the group with regard to sustainability matters, and, where applicable, in line with Union requirements on undertakings to conduct a due diligence process; | (ii) | the principal actual or potential adverse impacts connected with the group’s own operations and with its value chain, including its products and services, its business relationships and its supply chain, actions taken to identify and monitor those impacts, and other adverse impacts which the parent undertaking is required to identify pursuant to other Union requirements to conduct a due diligence process; | (iii) | any actions taken by the group to prevent, mitigate, remediate or bring an end to actual or potential adverse impacts, and the result of such actions; | (g) | a description of the principal risks to the group related to sustainability matters, including the group’s principal dependencies on those matters, and how the group manages those risks; | (h) | indicators relevant to the disclosures referred to in points (a) to (g). | Parent undertakings shall report the process carried out to identify the information that they have included in the consolidated management report in accordance with paragraph 1 of this Article. The information listed in the first subparagraph of this paragraph shall include information related to short-, medium- and long-term time horizons, as applicable. | 3. Where applicable, the information referred to in paragraphs 1 and 2 shall contain information about the group’s own operations and about its value chain, including its products and services, its business relationships and its supply chain. | For the first three years of the application of the measures to be adopted by the Member States in accordance with Article 5(2) of Directive (EU) 2022/2464, and in the event that not all the necessary information regarding its value chain is available, the parent undertaking shall explain the efforts made to obtain the necessary information about its value chain, the reasons why not all of the necessary information could be obtained, and its plans to obtain the necessary information in the future. | Where applicable, the information referred to in paragraphs 1 and 2 shall also include references to, and additional explanations of, the other information included in the consolidated management report in accordance with Article 29 of this Directive and the amounts reported in the consolidated financial statements. | Member States may allow information relating to impending developments or matters in the course of negotiation to be omitted in exceptional cases where, in the duly justified opinion of the members of the administrative, management and supervisory bodies, acting within the competences assigned to them by national law and having collective responsibility for that opinion, the disclosure of such information would be seriously prejudicial to the commercial position of the group, provided that such omission does not prevent a fair and balanced understanding of the group’s development, performance, and position, and the impact of its activity. | 4. Where the reporting undertaking identifies significant differences between the risks for, or impacts of, the group and the risks for, or impacts of, one or more of its subsidiary undertakings, the undertaking shall provide an adequate understanding of, as appropriate, the risks for, and impacts of, the subsidiary undertaking or subsidiary undertakings concerned. | Undertakings shall indicate which subsidiary undertakings included in the consolidation are exempted from annual or consolidated sustainability reporting pursuant to Articles 19a(9) or 29a(8) respectively. | 5. Parent undertakings shall report the information referred to in paragraphs 1 to 3 of this Article in accordance with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b. | 6. The management of the parent undertaking shall inform the workers’ representatives at the appropriate level and discuss with them the relevant information and the means of obtaining and verifying sustainability information. The workers’ representatives’ opinion shall be communicated, where applicable, to the relevant administrative, management or supervisory bodies. | 7. A parent undertaking that complies with the requirements set out in paragraphs 1 to 5 of this Article shall be deemed to have complied with the requirements set out in the third subparagraph of Article 19(1) and Article 19a. | 8. Provided that the conditions set out in the second subparagraph of this paragraph are met, a parent undertaking which is a subsidiary undertaking shall be exempted from the obligations set out in paragraphs 1 to 5 of this Article (the “exempted parent undertaking”) if such parent undertaking and its subsidiary undertakings are included in the consolidated management report of another undertaking, drawn up in accordance with Article 29 and this Article. A parent undertaking which is a subsidiary undertaking of a parent undertaking that is established in a third country shall also be exempted from the obligations set out in paragraphs 1 to 5 of this Article where such parent undertaking and its subsidiary undertakings are included in the consolidated sustainability reporting of that parent undertaking that is established in a third country and where that consolidated sustainability reporting is carried out in accordance with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b or in a manner equivalent to those sustainability reporting standards, as determined in accordance with an implementing act on the equivalence of sustainability reporting standards adopted pursuant to the third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC. | The exemption in the first subparagraph shall be subject to the following conditions: | (a) | the management report of the exempted parent undertaking contains all of the following information: | (i) | the name and registered office of the parent undertaking that reports information at group level in accordance with this Article, or in a manner equivalent to the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b of this Directive, as determined in accordance with an implementing act on the equivalence of sustainability reporting standards adopted pursuant to the third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC; | (ii) | the weblinks to the consolidated management report of the parent undertaking or, where applicable, to the consolidated sustainability reporting of the parent undertaking, as referred to in the first subparagraph of this paragraph, and to the assurance opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) of this Directive or to the assurance opinion referred to in point (b) of this subparagraph; | (iii) | the information that the parent undertaking is exempted from the obligations set out in paragraphs 1 to 5 of this Article; | (b) | if the parent undertaking is established in a third country, its consolidated sustainability reporting and the assurance opinion, expressed by one or more person(s) or firm(s) authorised to give an opinion on the assurance of sustainability reporting under the national law governing the parent undertaking, are published in accordance with Article 30, and in accordance with the law of the Member State by which the exempted parent undertaking is governed; | (c) | if the parent undertaking is established in a third country, the disclosures laid down in Article 8 of Regulation (EU) 2020/852, covering the activities carried out by the subsidiary undertaking established in the Union and exempted from sustainability reporting on the basis of Article 19a(9) of this Directive, shall be included in the management report of the exempted parent undertaking, or in the consolidated sustainability reporting carried out by the parent undertaking established in a third country. | The Member State by whose national law the exempted parent undertaking is governed may require that the consolidated management report or, where applicable, the consolidated sustainability report of the parent undertaking is published in a language that that Member State accepts, and that any necessary translation into such language is provided. Any translation that has not been certified shall include a statement to that effect. | Parent undertakings which are exempted from preparing a management report pursuant to Article 37 shall not be obliged to provide the information referred to in points (a)(i) to (a)(iii) of the second subparagraph of this paragraph, provided that such undertakings publish the consolidated management report in accordance with Article 37. | For the purposes of the first subparagraph of this paragraph, and where Article 10 of Regulation (EU) No 575/2013 applies, credit institutions referred to in point (b) of the first subparagraph of Article 1(3) of this Directive that are permanently affiliated to a central body which supervises them under the conditions laid down in Article 10 of Regulation (EU) No 575/2013 shall be treated as subsidiary undertakings of that central body. | For the purposes of the first subparagraph of this paragraph, insurance undertakings referred to in point (a) of the first subparagraph of Article 1(3) of this Directive that are part of a group, on the basis of financial relationships referred to in point (c)(ii) of Article 212(1) of Directive 2009/138/EC, and which are subject to group supervision in accordance with points (a) to (c) of Article 213(2) of that Directive shall be treated as subsidiary undertakings of the parent undertaking of that group. | 9. The exemption laid down in paragraph 8 shall also apply to public-interest entities subject to the requirements of this Article, with the exception of large undertakings which are public-interest entities defined in point (a) of point (1) of Article 2 of this Directive.’; | 7) | direktīvas 29.a pantu aizstāj ar šādu: | “29.a pants | Konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana | 1. Direktīvas 3. panta 7. punktā minētās lielās grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas ir vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. | Pirmajā daļā minētā informācija konsolidētajā vadības ziņojumā ir skaidri identificējama, ko panāk, izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu konsolidētu vadības ziņojuma sadaļu. | 2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda: | a) | īss grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp: | i) | grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem; | ii) | grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem; | iii) | grupas plāni, cita starpā īstenošanas darbības un saistītie finanšu un investīciju plāni, ar mērķi nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119, un attiecīgā gadījumā ar to, cik lielā mērā grupu ietekmē ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības; | iv) | tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem; | v) | tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem; | b) | apraksts par grupas noteiktajiem mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un sasniedzami konkrētā termiņā, tostarp attiecīgā gadījumā absolūtie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāji vismaz 2030. un 2050. gadam, apraksts par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu un paziņojums par to, vai ar vides faktoriem saistītie grupas mērķrādītāji ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; | c) | apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām; | d) | apraksts par grupas politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem; | e) | informācija par to, vai pastāv ar ilgtspējas jautājumiem saistītas veicināšanas shēmas, kas tiek piedāvātas administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem; | f) | apraksts par: | i) | pienācīgas rūpības procesu, ko grupa īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības prasībām uzņēmumiem veikt pienācīgas rūpības procesu; | ii) | galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar pašas grupas darbību un vērtības ķēdi, arī tās produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, darbībām, kuras veiktas, lai identificētu un uzraudzītu minēto ietekmi un cita veida nelabvēlīgu ietekmi, kas mātesuzņēmumam ir jāidentificē saskaņā ar citām Savienības prasībām veikt pienācīgas rūpības procesu; | iii) | jebkuru grupas veikto darbību, ar ko novērš, mazina, labo vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šādas darbības rezultātiem; | g) | apraksts par grupai draudošiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur grupa ir atkarīga no minētajiem jautājumiem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda; | h) | rādītāji, kas attiecas uz a) līdz g) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu. | Mātesuzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šā punkta pirmajā daļā norādītā informācija attiecīgā gadījumā ietver informāciju saistībā ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvām. | 3. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par pašas grupas darbību un par tās vērtības ķēdi, arī tās produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. | Pirmajos trīs gados, kad tiek piemēroti pasākumi, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktu un gadījumos, kad visa nepieciešamā informācija par tā vērtības ķēdi nav pieejama, mātesuzņēmums apraksta centienus, kas veikti, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par savu vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc visu nepieciešamo informāciju nebija iespējams iegūt, un savus plānus nepieciešamās informācijas iegūšanai nākotnē. | Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kuras norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos. | Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli, un darbības ietekmi. | 4. Ja ziņojošais uzņēmums konstatē būtiskas atšķirības starp grupai draudošajiem riskiem vai grupas ietekmi un riskiem, kas apdraud vienu vai vairākus no meitasuzņēmumiem, vai šāda meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmi, uzņēmums nodrošina pienācīgu izpratni attiecīgi par vienu vai vairākus šādus meitasuzņēmumus apdraudošajiem riskiem un viena vai vairāku šādu meitasuzņēmumu ietekmi. | Uzņēmumi norāda, vai konsolidācijā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ilgtspējas ziņu sniegšanas gadskārtējā vai konsolidētā līmenī attiecīgi saskaņā ar 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu. | 5. Mātesuzņēmumi paziņo šā panta 1. līdz 3. punktā minēto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 29.b pantu. | 6. Mātesuzņēmuma vadība pienācīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām. | 7. Uzskata, ka mātesuzņēmums, kas atbilst šā panta 1. līdz 5. punktā paredzētajām prasībām, ir izpildījis 19. panta 1. punkta trešajā daļā un 19.a pantā noteiktās prasības. | 8. Ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta otrajā daļā izklāstītie nosacījumi, mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no šā panta 1. līdz 5. punktā paredzētajiem pienākumiem (“atbrīvotais mātesuzņēmums), ja šāds mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kurš ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš ir iedibināts trešā valstī, arī atbrīvo no šā panta 1. līdz 5. punktā izklāstītajiem pienākumiem, ja šāds uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma, kurš ir iedibināts trešā valstī, konsolidētajā ilgtspējas ziņu sniegšanā un ja minētā konsolidētā ilgtspējas ziņu sniegšana ir veikta saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti atbilstīgi 29.b pantam, vai veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai. | Uz pirmajā daļā paredzēto atbrīvojumu attiecas šādi nosacījumi: | a) | atbrīvotā mātesuzņēmuma vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk minētā informācija: | i) | tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kurš sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar šo pantu vai atbilstīgi šīs direktīvas 29.b pantam pieņemtajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem līdzvērtīgā veidā, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai; | ii) | tīmekļa saites uz mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu vai attiecīgā gadījumā uz mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, un uz šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā ticamības apliecinājuma atzinumu vai šīs daļas b) apakšpunktā minēto ticamības apliecinājuma atzinumu; | iii) | informācija, ka mātesuzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–5. punktā; | b) | ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, tad šāda mātesuzņēmuma konsolidēto ilgtspējas ziņojumu un ticamības apliecinājuma atzinumu par konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, kuru sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kas ir pilnvaroti sniegt ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri reglamentē mātesuzņēmumu, publicē saskaņā ar 30. pantu un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu; | c) | ja mātesuzņēmums ir iedibināts trešā valstī, Regulas (ES) 2020/852 8. pantā paredzēto atklājamo informāciju attiecībā uz darbībām, kuras veic atbrīvotais meitasuzņēmums, kas ir iedibināts Savienībā un atbrīvots no ilgtspējas ziņu sniegšanas, pamatojoties uz šīs direktīvas 19.a panta 9. punktu, iekļauj atbrīvotā mātesuzņēmuma vadības ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā, ko veicis trešā valstī iedibinātais mātesuzņēmums. | Dalībvalsts, kuras tiesību akti reglamentē atbrīvoto mātesuzņēmumu, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums vai attiecīgā gadījumā konsolidētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts valodā, ko minētā dalībvalsts akceptē, un lai būtu nodrošināti visi vajadzīgie tulkojumi šādā valodā. Visos tulkojumos, kas nav apliecināti, iekļauj attiecīgu paziņojumu. | Mātesuzņēmumiem, kas saskaņā ar 37. pantu ir atbrīvoti no vadības ziņojuma sagatavošanas, nav pienākuma sniegt šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minēto informāciju, ja šādi uzņēmumi publicē konsolidēto vadības ziņojumu saskaņā ar 37. pantu. | Šā punkta pirmās daļas izpildei un ja piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu, šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kura tās uzrauga saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantā, uzskata par minētās centrālās iestādes meitasuzņēmumiem. | Šā panta pirmās daļas izpildei šīs direktīvas 1. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie apdrošināšanas uzņēmumi, kuri ir daļa no grupas, pamatojoties uz finansiālām attiecībām, kas minētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un uz kuriem attiecas grupas uzraudzība saskaņā ar minētās direktīvas 213. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktu, tiek uzskatīti par minētās grupas mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. | 9. Šā panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro arī sabiedriskas nozīmes struktūrām, uz kurām attiecas šā panta prasības, izņemot lielus uzņēmumus, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.”; |
| (8) | the following chapter is inserted: | ‘CHAPTER 6a | SUSTAINABILITY REPORTING STANDARDS | Article 29b | Sustainability reporting standards | 1. The Commission shall adopt delegated acts in accordance with Article 49 supplementing this Directive to provide for sustainability reporting standards. Those sustainability reporting standards shall specify the information that undertakings are to report in accordance with Articles 19a and 29a and, where relevant, shall specify the structure to be used to present that information. | In the delegated acts referred to in the first subparagraph of this paragraph the Commission shall, by 30 June 2023, specify the information that undertakings are to report in accordance with Article 19a(1) and (2), and Article 29a(1) and (2) where appropriate, which shall at least include the information that financial market participants subject to the disclosure obligations of Regulation (EU) 2019/2088 need in order to comply with those obligations. | In the delegated acts referred to in the first subparagraph the Commission shall, by 30 June 2024, specify: | (i) | complementary information that undertakings are to report with regard to the sustainability matters and reporting areas listed in Article 19a(2), where necessary; | (ii) | information that undertakings are to report that is specific to the sector in which they operate. | The reporting requirements laid down in the delegated acts referred to in the first subparagraph shall not enter into force earlier than four months after their adoption by the Commission. | When adopting delegated acts to specify the information required under point (ii) of the third subparagraph, the Commission shall pay particular attention to the scale of the risks and impacts related to sustainability matters for each sector, taking account of the fact that risks and impacts are higher for some sectors than for others. | The Commission shall, at least every three years after their date of application, review the delegated acts adopted pursuant to this Article, taking into consideration the technical advice of the European Financial Reporting Advisory Group (EFRAG), and, where necessary, it shall amend such delegated acts to take into account relevant developments, including developments with regard to international standards. | The Commission shall, at least once a year, consult the European Parliament, and consult jointly the Member State Expert Group on Sustainable Finance, referred to in Article 24 of Regulation (EU) 2020/852, and the Accounting Regulatory Committee, referred to in Article 6 of Regulation (EC) No 1606/2002, on EFRAG’s work programme as regards the development of sustainability reporting standards. | 2. The sustainability reporting standards shall ensure the quality of reported information, by requiring that it is understandable, relevant, verifiable, comparable and represented in a faithful manner. The sustainability reporting standards shall avoid imposing a disproportionate administrative burden on undertakings, including by taking account, to the greatest extent possible, of the work of global standard-setting initiatives for sustainability reporting as required by point (a) of paragraph 5. | The sustainability reporting standards shall, taking into account the subject matter of a particular sustainability reporting standard: | (a) | specify the information that undertakings are to disclose about the following environmental factors: | (i) | climate change mitigation, including as regards scope 1, scope 2 and, where relevant, scope 3 greenhouse gas emissions; | (ii) | climate change adaptation; | (iii) | water and marine resources; | (iv) | resource use and the circular economy; | (v) | pollution; | (vi) | biodiversity and ecosystems; | (b) | specify the information that undertakings are to disclose about the following social and human rights factors: | (i) | equal treatment and opportunities for all, including gender equality and equal pay for work of equal value, training and skills development, the employment and inclusion of people with disabilities, measures against violence and harassment in the workplace, and diversity; | (ii) | working conditions, including secure employment, working time, adequate wages, social dialogue, freedom of association, existence of works councils, collective bargaining, including the proportion of workers covered by collective agreements, the information, consultation and participation rights of workers, work-life balance, and health and safety; | (iii) | respect for the human rights, fundamental freedoms, democratic principles and standards established in the International Bill of Human Rights and other core UN human rights conventions, including the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities, the UN Declaration on the Rights of Indigenous Peoples, the International Labour Organization’s Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work and the fundamental conventions of the International Labour Organization, the European Convention for the protection of Human Rights and Fundamental Freedoms, the European Social Charter, and the Charter of Fundamental Rights of the European Union; | (c) | specify the information that undertakings are to disclose about the following governance factors: | (i) | the role of the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies with regard to sustainability matters, and their composition, as well as their expertise and skills in relation to fulfilling that role or the access such bodies have to such expertise and skills; | (ii) | the main features of the undertaking’s internal control and risk management systems, in relation to the sustainability reporting and decision-making process; | (iii) | business ethics and corporate culture, including anti-corruption and anti-bribery, the protection of whistleblowers and animal welfare; | (iv) | activities and commitments of the undertaking related to exerting its political influence, including its lobbying activities; | (v) | the management and quality of relationships with customers, suppliers and communities affected by the activities of the undertaking, including payment practices, especially with regard to late payment to small and medium-sized undertakings. | 3. The sustainability reporting standards shall specify the forward-looking, retrospective, qualitative and quantitative information, as appropriate, to be reported by undertakings. | 4. Sustainability reporting standards shall take account of the difficulties that undertakings may encounter in gathering information from actors throughout their value chain, especially from those which are not subject to the sustainability reporting requirements laid down in Article 19a or 29a and from suppliers in emerging markets and economies. Sustainability reporting standards shall specify disclosures on value chains that are proportionate and relevant to the capacities and the characteristics of undertakings in value chains, and to the scale and complexity of their activities, especially those of undertakings that are not subject to the sustainability reporting requirements in Article 19a or 29a. Sustainability reporting standards shall not specify disclosures that would require undertakings to obtain information from small and medium-sized undertakings in their value chain that exceeds the information to be disclosed pursuant to the sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings referred to in Article 29c. | The first subparagraph is without prejudice to Union requirements on undertakings to conduct a due diligence process. | 5. When adopting delegated acts pursuant to paragraph 1, the Commission shall, to the greatest extent possible, take account of: | (a) | the work of global standard-setting initiatives for sustainability reporting, and existing standards and frameworks for natural capital accounting and for greenhouse gas accounting, responsible business conduct, corporate social responsibility, and sustainable development; | (b) | the information that financial market participants need in order to comply with their disclosure obligations laid down in Regulation (EU) 2019/2088 and the delegated acts adopted pursuant to that Regulation; | (c) | the criteria, indicators and methodologies set out in the delegated acts adopted pursuant to Regulation (EU) 2020/852, including the technical screening criteria established pursuant to Article 10(3), Article 11(3), Article 12(2), Article 13(2), Article 14(2) and Article 15(2) of that Regulation and the reporting requirements set out in the delegated act adopted pursuant to Article 8 of that Regulation; | (d) | the disclosure requirements applicable to benchmark administrators in the benchmark statement and in the benchmark methodology and the minimum standards for the construction of EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks in accordance with Commission Delegated Regulations (EU) 2020/1816 (*13), (EU) 2020/1817 (*14) and (EU) 2020/1818 (*15); | (e) | the disclosures specified in the implementing acts adopted pursuant to Article 434a of Regulation (EU) No 575/2013; | (f) | Commission Recommendation 2013/179/EU (*16); | (g) | Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council (*17); | (h) | Regulation (EU) 2021/1119; | (i) | Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council (*18); | (j) | Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council (*19). | Article 29c | Sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings | 1. The Commission shall, by 30 June 2024, adopt delegated acts in accordance with Article 49 supplementing this Directive to provide for sustainability reporting standards proportionate and relevant to the capacities and the characteristics of small and medium-sized undertakings and to the scale and complexity of their activities. Those sustainability reporting standards shall specify for the small and medium-sized undertakings referred to in point (1)(a) of Article 2 the information that is to be reported in accordance with Article 19a(6). | The reporting requirements laid down in the delegated acts referred to in the first subparagraph shall not enter into force earlier than four months after their adoption by the Commission. | 2. Sustainability reporting standards for small and medium-sized undertakings shall take into account the criteria set out in Article 29b(2) to (5). They shall also, to the extent possible, specify the structure to be used to present that information. | 3. The Commission shall, at least every three years after their date of application, review the delegated acts adopted pursuant to this Article, taking into consideration the technical advice of the EFRAG and, where necessary, it shall amend such delegated acts to take into account relevant developments, including developments with regard to international standards. | (*13) Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1816 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards the explanation in the benchmark statement of how environmental, social and governance factors are reflected in each benchmark provided and published (OJ L 406, 3.12.2020, p. 1)." | (*14) Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1817 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards the minimum content of the explanation on how environmental, social and governance factors are reflected in the benchmark methodology (OJ L 406, 3.12.2020, p. 12)." | (*15) Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards minimum standards for EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks (OJ L 406, 3.12.2020, p. 17)." | (*16) Commission Recommendation 2013/179/EU of 9 April 2013 on the use of common methods to measure and communicate the life cycle environmental performance of products and organisations (OJ L 124, 4.5.2013, p. 1)." | (*17) Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council of 13 October 2003 establishing a scheme for greenhouse gas emission allowance trading within the Community and amending Council Directive 96/61/EC (OJ L 275, 25.10.2003, p. 32)." | (*18) Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS), repealing Regulation (EC) No 761/2001 and Commission Decisions 2001/681/EC and 2006/193/EC (OJ L 342, 22.12.2009, p. 1)." | (*19) Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2019 on the protection of persons who report breaches of Union law (OJ L 305, 26.11.2019, p. 17).’;" | 8) | direktīvā iekļauj šādu nodaļu: | “6.a NODAĻA | ILGTSPĒJAS ZIŅU SNIEGŠANAS STANDARTI | 29.b pants | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti | 1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus. Minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kura jāizmanto minētās informācijas izklāstam. | Šā punkta pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam precizē, kāda informācija uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 29.a panta 1. un 2. punktu, un kas ietver vismaz informāciju, kura vajadzīga finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regulā (ES) 2019/2088 paredzētie informācijas atklāšanas pienākumi, lai tie varētu izpildīt minētos pienākumus. | Saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam precizē: | i) | vajadzības gadījumā – papildu informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņošanas jomām; | ii) | informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz un kas ir specifiska to darbības nozarei. | Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi. | Pieņemot deleģētos aktus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar trešās daļas ii) apakšpunktu, Komisija pievērš īpašu uzmanību ar ilgtspējas jautājumiem saistīto risku un ietekmes apmēram katrā nozarē, ņemot vērā to, ka dažās nozarēs riski un ietekme ir lielāki. | Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos. | Komisija vismaz reizi gadā apspriežas ar Eiropas Parlamentu un kopīgi apspriežas ar Regulas (ES) 2020/852 24. pantā minēto dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos un ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā minēto grāmatvedību regulējošo komiteju par EFRAG darba programmu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu izstrādi. | 2. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti nodrošina sniegtās informācijas kvalitāti, prasot, lai tā būtu saprotama, attiecīga, pārbaudāma, salīdzināma un precīzi sniegta. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti uzņēmumiem nerada nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp pēc iespējas ņemot vērā arī globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu attiecībā uz ziņošanu par ilgtspēju, kā prasīts 5. punkta a) apakšpunktā. | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos, ņemot vērā konkrētā ilgtspējas ziņu sniegšanas standarta priekšmetu: | a) | precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem vides faktoriem: | i) | klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp attiecībā uz 1., 2. un – attiecīgā gadījumā – 3. jomas siltumnīcefekta gāzu emisijām; | ii) | pielāgošanos klimata pārmaiņām; | iii) | ūdens un jūras resursiem; | iv) | resursu izmantošanu un aprites ekonomiku; | v) | piesārņojumu; | vi) | bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām; | b) | precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem sociālo tiesību un cilvēktiesību faktoriem: | i) | par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem, tostarp dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, par apmācībām un prasmju attīstību, cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, par pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un par daudzveidību; | ii) | par darba apstākļiem, tostarp drošu nodarbinātību, darba laiku, adekvātām algām, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, uzņēmumu padomju pastāvēšanu, koplīgumu slēgšanu, arī par to darba ņēmēju īpatsvaru, uz kuriem attiecas koplīgumi, par darba ņēmēju tiesībām uz informāciju, uzklausīšanu un līdzdalību, par darba un privātās dzīves līdzsvaru un par veselību un drošību; | iii) | par to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas ir noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tai skaitā ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un Starptautiskā Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; | c) | precizē informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par šādiem pārvaldības faktoriem: | i) | par uzņēmuma administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, par šādu struktūru sastāvu, kā arī to zinātību un prasmēm saistībā ar minētās lomas izpildi vai par šādas zinātības un prasmju pieejamību minētajām struktūrām; | ii) | par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmu galvenajām iezīmēm saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas un lēmumu pieņemšanas procesu; | iii) | par darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, trauksmes cēlēju aizsardzību un dzīvnieku labturību; | iv) | par uzņēmuma darbībām un saistībām, kas saistītas ar politiskās ietekmes, tostarp lobēšanas darbību, īstenošanu; | v) | par to, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, piegādātājiem un kopienām, ko ietekmē uzņēmuma darbība, un par šādu attiecību kvalitāti, arī par maksājumu praksi, jo īpaši attiecībā uz kavētiem maksājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. | 3. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos norāda, kāda attiecīgā gadījumā uz nākotni vērsta, retrospektīva, kvalitatīva un kvantitatīva informācija uzņēmumiem ir jāsniedz. | 4. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos ņem vērā grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē, jo īpaši no tiem, uz kuriem neattiecas 19.a pantā vai 29.a pantā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, un no piegādātājiem jaunajos tirgos un ekonomikās. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos precizē atklājamo informāciju par vērtības ķēdēm, kas ir samērīga un nozīmīga vērtības ķēdēs iekļauto uzņēmumu spējām un iezīmēm, un to darbības mērogam un sarežģītībai, un tas jo īpaši attiecas uz uzņēmumiem, kuriem nepiemēro 19.a pantā vai 29.a pantā noteiktās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības. Ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem neparedz, ka jāatklāj tāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāiegūst no maziem un vidējiem uzņēmumiem to vērtības ķēdē un kas pārsniegtu informāciju, kura atklājama saskaņā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem noteiktajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti 29.c pantā. | Pirmā daļa neskar Savienības prasības uzņēmumiem īstenot pienācīgas rūpības procesu. | 5. Deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu Komisija pieņem, cik vien iespējams ņemot vērā: | a) | globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu un esošos dabas kapitāla uzskaites un siltumnīcefekta gāzu uzskaites, atbildīgas darījumdarbības, korporatīvas sociālās atbildības un ilgtspējīgas attīstības standartus un sistēmas; | b) | informāciju, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, lai izpildītu savus informācijas atklāšanas pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) 2019/2088 un deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu; | c) | kritērijus, rādītājus un metodiku, kas izklāstīti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 pieņemtajos deleģētajos aktos, tostarp tehniskās pārbaudes kritērijus, kuri noteikti saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, un ziņošanas prasības, kas izklāstītas saskaņā ar minētās regulas 8. pantu pieņemtajā deleģētajā aktā; | d) | informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem paziņojumā par etalonu un etalonu noteikšanas metodoloģijā, kā arī minimālos standartus ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izveidei saskaņā ar Komisijas Deleģētajām regulām (ES) 2020/1816 (*13), (ES) 2020/1817 (*14) un (ES) 2020/1818 (*15); | e) | informācijas atklāšanu, kas norādīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 434.a pantu pieņemtajos īstenošanas aktos; | f) | Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES (*16); | g) | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (*17); | h) | Regulu (ES) 2021/1119; | i) | Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (*18); | j) | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (*19). | 29.c pants | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti maziem un vidējiem uzņēmumiem | 1. Komisija saskaņā ar 49. pantu līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģētos aktus, ar ko papildina šo direktīvu, lai sniegtu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi un nozīmīgi mazo un vidējo uzņēmumu spējām un iezīmēm un to darbības mērogam un sarežģītībai. Minētajos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos precizē, kāda informācija 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem ir jāsniedz saskaņā ar 19.a panta 6. punktu. | Ziņošanas prasības, kas noteiktas pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos, stājas spēkā ātrākais četrus mēnešus pēc tam, kad Komisija tos pieņēmusi. | 2. Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos maziem un vidējiem uzņēmumiem ņem vērā kritērijus, kas izklāstīti 29.b panta 2. līdz 5. punktā. Ciktāl iespējams, tajos norāda arī struktūru, kas jāizmanto minētās informācijas izklāstam. | 3. Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot no to piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā tā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos. | (*13) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.)." | (*14) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.)." | (*15) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.)." | (*16) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.)." | (*17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.)." | (*18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.)." | (*19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).”;" |
| (9) | the following chapter is inserted: | ‘CHAPTER 6b | SINGLE ELECTRONIC REPORTING FORMAT | Article 29d | Single electronic reporting format | 1. Undertakings subject to the requirements of Article 19a of this Directive shall prepare their management report in the electronic reporting format specified in Article 3 of Commission Delegated Regulation (EU) 2019/815 (*20) and shall mark up their sustainability reporting, including the disclosures provided for in Article 8 of Regulation (EU) 2020/852, in accordance with the electronic reporting format specified in that Delegated Regulation. | 2. Parent undertakings subject to the requirements of Article 29a shall prepare their consolidated management report in the electronic reporting format specified in Article 3 of Delegated Regulation (EU) 2019/815 and shall mark up their sustainability reporting, including the disclosures provided for in Article 8 of Regulation (EU) 2020/852, in accordance with the electronic reporting format specified in that Delegated Regulation. | (*20) Commission Delegated Regulation (EU) 2019/815 of 17 December 2018 supplementing Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council with regard to regulatory technical standards on the specification of a single electronic reporting format (OJ L 143, 29.5.2019, p. 1).’;" | 9) | direktīvā iekļauj šādu nodaļu: | “6.b NODAĻA | VIENOTAIS ELEKTRONISKĀS ZIŅOŠANAS FORMĀTS | 29.d pants | Vienotais elektroniskais ziņošanas formāts | 1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas19.a panta prasības, sagatavo savus vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 (*20) 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam. | 2. Mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a panta prasības, sagatavo savus konsolidētos vadības ziņojumus elektroniskā ziņošanas formātā, kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantā, un iezīmē ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto atklājamo informāciju, atbilstīgi minētajā deleģētajā regulā noteiktajam elektroniskās ziņošanas formātam. | (*20) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).”;" |
| (10) | in Article 30, paragraph 1 is replaced by the following: | ‘1. Member States shall ensure that undertakings publish within a reasonable period of time, which shall not exceed 12 months after the balance sheet date, the duly approved annual financial statements and the management report, in the electronic reporting format referred to in Article 29d of this Directive where applicable, together with the opinion and statement submitted by the statutory auditor or audit firm referred to in Article 34 of this Directive, as laid down by the laws of each Member State in accordance with Chapter III of Title 1 of Directive (EU) 2017/1132 of the European Parliament and of the Council (*21). | Member States may require undertakings subject to Articles 19a and 29a to make the management report available to the public on their website, free of charge. Where an undertaking does not have a website, Member States may require it to make a written copy of its management report available upon request. | Where an independent assurance services provider expresses the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1), that opinion shall be published together with the documents referred to in the first subparagraph of this paragraph. | Member States may, however, exempt undertakings from the obligation to publish the management report where a copy of all or part of any such report can be easily obtained upon request at a price not exceeding its administrative cost. | The exemption laid down in the fourth subparagraph of this paragraph shall not apply to undertakings subject to the requirements on sustainability reporting laid down in Articles 19a and 29a. | (*21) Directive (EU) 2017/1132 of the European Parliament and of the Council of 14 June 2017 relating to certain aspects of company law (OJ L 169, 30.6.2017, p. 46).’;" | 10) | direktīvas 30. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu – attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 29.d pantā minētajā elektroniskās ziņošanas formātā – kopā ar atzinumu un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 (*21) 1. sadaļas III nodaļai. | Dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a un 29.a pants, nodrošinātu, ka vadības ziņojums bez maksas ir publiski pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē. Ja uzņēmumam nav tīmekļa vietnes, dalībvalstis var tam pieprasīt, lai tas nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma ir pieejama tā vadības ziņojuma rakstiska kopija. | Ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 34. panta 1. punkta aa) apakšpunkta otrajā daļā minēto atzinumu, šo atzinumu publicē kopā ar šā punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. | Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām. | Šā panta ceturtajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, kas noteiktas 19.a un 29.a pantā. | (*21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).”;" |
| (11) | in Article 33, paragraph 1 is replaced by the following: | ‘1. Member States shall ensure that the members of the administrative, management and supervisory bodies of an undertaking, acting within the competences assigned to them by national law, have collective responsibility for ensuring that the following documents are drawn up and published in accordance with the requirements of this Directive and, where applicable, with the international accounting standards adopted pursuant to Regulation (EC) No 1606/2002, with Delegated Regulation (EU) 2019/815, with the sustainability reporting standards referred to in Article 29b or Article 29c of this Directive, and with the requirements of Article 29d of this Directive: | (a) | the annual financial statements, the management report and the corporate governance statement when provided separately; and | (b) | the consolidated financial statements, the consolidated management reports and the consolidated corporate governance statement when provided separately.’; | 11) | direktīvas 33. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi par to, lai būtu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un – attiecīgā gadījumā – starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu (ES) 2019/815, ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 29.b vai 29.c pantā, un šīs direktīvas 29.d panta prasībām: | a) | gada finanšu pārskati, vadības ziņojums un paziņojums par korporatīvo pārvaldību, ja to sniedz atsevišķi; un | b) | konsolidētie finanšu pārskati, konsolidētie vadības ziņojumi un konsolidētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību, ja tos sniedz atsevišķi.”; |
| (12) | the title of Chapter 8 is replaced by the following: | ‘Auditing and assurance of sustainability reporting’; | 12) | direktīvas 8. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: | “Ilgtspējas ziņu sniegšanas revīzija un ticamības apliecināšana”; |
| (13) | Article 34 is amended as follows: | (a) | in paragraph 1, the second subparagraph is amended as follows: | (i) | point (a)(ii) is replaced by the following: | ‘(ii) | whether the management report has been prepared in accordance with the applicable legal requirements, excluding the requirements on sustainability reporting laid down in Article 19a of this Directive;’; | (ii) | the following point is inserted: | ‘(aa) | where applicable, express an opinion based on a limited assurance engagement as regards the compliance of the sustainability reporting with the requirements of this Directive, including the compliance of the sustainability reporting with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b or Article 29c, the process carried out by the undertaking to identify the information reported pursuant to those sustainability reporting standards, and the compliance with the requirement to mark up sustainability reporting in accordance with Article 29d, and as regards the compliance with the reporting requirements provided for in Article 8 of Regulation (EU) 2020/852;’; | (b) | paragraph 3 is replaced by the following: | ‘3. Member States may allow a statutory auditor or an audit firm other than the one(s) carrying out the statutory audit of financial statements to express the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1.’; | (c) | the following paragraphs are added: | ‘4. Member States may allow an independent assurance services provider established in their territory to express the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1, provided that such independent assurance services provider is subject to requirements that are equivalent to those set out in Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council (*22) as regards the assurance of sustainability reporting as defined in point 22 of Article 2 of that Directive, in particular the requirements on: | (a) | training and examination, ensuring that independent assurance services providers acquire the necessary expertise concerning sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting; | (b) | continuing education; | (c) | quality assurance systems; | (d) | professional ethics, independence, objectivity, confidentiality and professional secrecy; | (e) | appointment and dismissal; | (f) | investigations and sanctions; | (g) | the organisation of the work of the independent assurance services provider, in particular in terms of sufficient resources and personnel and the maintenance of client account records and files; and | (h) | reporting irregularities. | Member States shall ensure that, where an independent assurance services provider expresses the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1 of this Article, that opinion is prepared in accordance with Articles 26a, 27a and 28a of Directive 2006/43/EC and that, where applicable, the audit committee, or a dedicated committee, reviews and monitors the independence of the independent assurance services provider in accordance with point (e) of Article 39(6) of Directive 2006/43/EC. | Member States shall ensure that independent assurance services providers accredited before 1 January 2024 for the assurance of sustainability reporting, in accordance with Regulation (EC) No 765/2008, are not subject to the training and examination requirements referred to in point (a) of the first subparagraph of this paragraph. | Member States shall ensure that independent assurance services providers that on 1 January 2024 are undergoing the accreditation process in accordance with the relevant national requirements are not subject to the training and examination requirements referred to in point (a) of the first subparagraph as regards the assurance of sustainability reporting, provided they complete that process by 1 January 2026. | Member States shall ensure that the independent assurance services providers referred to in the third and fourth subparagraphs acquire the necessary knowledge in sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting via the continuing education requirement referred to in point (b) of the first subparagraph. | If a Member State, pursuant to the first subparagraph, decides to allow an independent assurance services provider to express the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of paragraph 1, it shall also allow a statutory auditor other than the one(s) carrying out the statutory audit of financial statements to do so, as provided for in paragraph 3. | 5. From 6 January 2027, a Member State that has made use of the option provided for in paragraph 4 (the “host Member State”) shall allow independent assurance services provider established in a Member State other than the host Member State (the “home Member State”) to carry out the assurance of sustainability reporting. | The home Member State shall be responsible for the supervision of the independent assurance services providers established in its territory, unless the host Member State decides to supervise the assurance of sustainability reporting carried out by independent assurance services providers in its territory. | If the host Member State decides to supervise the assurance of sustainability reporting carried out in its territory by independent assurance services providers registered in another Member State, the host Member State shall: | (a) | not impose more stringent requirements or liability on such independent assurance services providers than those required for assurance of sustainability reporting by the national laws for the independent assurance services providers or auditors established in that host Member State; and | (b) | inform other Member States about its decision to supervise the assurance of sustainability reporting carried out by independent assurance services providers established in other Member States. | 6. Member States shall ensure that where an undertaking is required by Union law to have elements of its sustainability reporting verified by an accredited independent third party, the report of the accredited independent third party is made available either as an annex to the management report or by other publicly accessible means. | (*22) Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council of 17 May 2006 on statutory audits of annual accounts and consolidated accounts, amending Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC and repealing Council Directive 84/253/EEC (OJ L 157, 9.6.2006, p. 87).’;" | 13) | direktīvas 34. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punkta otro daļu groza šādi: | i) | punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu: | “ii) | vai vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar piemērojamām juridiskajām prasībām, izņemot šīs direktīvas 19.a pantā noteiktās prasības par ilgtspējas ziņu sniegšanu;”; | ii) | punktā iekļauj šādu apakšpunktu: | “aa) | attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņu sniegšanas atbilstību ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b vai 29.c pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņu sniegšanu saskaņā ar 29.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām.”; | b) | panta 3. punktu aizstāj ar šādu: | “3. Šā panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu dalībvalstis var atļaut sniegt citam obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kurš nav revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i), kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju.”; | c) | pievieno šādus punktus: | “4. Dalībvalstis var atļaut neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam, kas iedibināts to teritorijā, sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ar noteikumu, ka uz šādu neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/43/EK (*22) noteiktajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 22. punktā, jo īpaši prasības par: | a) | apmācību un pārbaudījumu, ar ko tiek nodrošināts, ka neatkarīgais ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs iegūst vajadzīgo zinātību par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu; | b) | tālākizglītību; | c) | kvalitātes nodrošināšanas sistēmām; | d) | profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu; | e) | iecelšanu un atstādināšanu; | f) | izmeklēšanu un sankcijām; | g) | neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja darba organizāciju, jo īpaši attiecībā uz resursu un personāla pietiekamību un klientu kontu ierakstu un lietu uzturēšanu, un | h) | ziņošanu par pārkāpumiem. | Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, minēto atzinumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 26.a, 27.a un 28.a pantu un ka attiecīgā gadījumā revīzijas komiteja vai īpaša komiteja pārskata un uzrauga neatkarīgā ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja neatkarību saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 39. panta 6. punkta e) apakšpunktu. | Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam, kas akreditēts pirms 2024. gada 1. janvāra ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētās apmācību un pārbaudījuma prasības nepiemēro. | Dalībvalstis nodrošina, ka pirmās daļas a) apakšpunktā minētās apmācību un pārbaudījuma prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu nepiemēro tiem neatkarīgajiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas 2024. gada 1. janvārī veic akreditācijas procesu saskaņā ar attiecīgajām valsts prasībām, ja tie šo procesu pabeidz līdz 2026. gada 1. janvārim. | Dalībvalstis nodrošina, ka ar prasību par tālākizglītību, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, trešajā un ceturtajā daļā minētie neatkarīgie ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji iegūst vajadzīgās zināšanas ilgtspējas ziņu sniegšanas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas jomās. | Ja dalībvalsts saskaņā ar pirmās daļas 4. punktu nolemj atļaut neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, tad tā šādu atzinumu atļauj sniegt arī obligātajam revidentam, kas nav revidents(-i), kurš veic finanšu pārskatu obligāto revīziju, kā paredzēts 3. punktā. | 5. No 2027. gada 6. janvāra dalībvalsts, kas ir izmantojusi 4. punktā paredzēto iespēju (“uzņēmēja dalībvalsts”), ļauj neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas iedibināti citā dalībvalstī nekā uzņēmēja dalībvalsts (“piederības dalībvalsts”), veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. | Piederības dalībvalsts ir atbildīga par tās teritorijā iedibināto neatkarīgo ticamības apliecināšanas sniedzēju uzraudzību, ja vien uzņēmēja dalībvalsts nenolemj veikt uzraudzību pār ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko tās teritorijā veic neatkarīgi apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji. | Ja uzņēmēja dalībvalsts nolemj uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko tās teritorijā veic neatkarīgi apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri reģistrēti citā dalībvalstī, uzņēmēja dalībvalsts: | a) | šādiem neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem nenosaka stingrākas prasības vai atbildību par tām, kas saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu valsts tiesību aktos noteiktas neatkarīgiem ticamības apliecināšanas sniedzējiem vai revidentiem, kuri iedibināti attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī; un | b) | informē citas dalībvalstis par savu lēmumu uzraudzīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, ko veic neatkarīgi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri iedibināti citās dalībvalstīs. | 6. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem uzņēmumam ir nepieciešams, lai tā ilgtspējas ziņu sniegšanas elementus pārbaudītu akreditēta neatkarīga trešā persona, akreditētās neatkarīgās trešās personas ziņojumu dara pieejamu vai nu kā vadības ziņojuma pielikumu, vai arī izmantojot citus publiski pieejamus līdzekļus. | (*22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).”;" |
| (14) | the following chapter is inserted: | ‘CHAPTER 9a | REPORTING CONCERNING THIRD-COUNTRY UNDERTAKINGS | Article 40a | Sustainability reports concerning third-country undertakings | 1. A Member State shall require that a subsidiary undertaking established in its territory whose ultimate parent undertaking is governed by the law of a third country publish and make accessible a sustainability report covering the information specified in points (a)(iii) to (a)(v), points (b) to (f) and, where appropriate, point (h) of Article 29a(2) at the group level of that ultimate third-country parent undertaking. | The first subparagraph shall only apply to large subsidiary undertakings and to small and medium-sized subsidiary undertakings, except micro undertakings, which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2. | A Member State shall require that a branch located in its territory, and which is a branch of an undertaking governed by the law of a third country, which is either not part of a group or is ultimately held by an undertaking that is formed in accordance with the law of a third country publish and make accessible a sustainability report covering the information specified in points (a)(iii) to (a)(v), points (b) to (f) and, where appropriate, point (h) of Article 29a(2), at the group level, or, if not applicable, the individual level, of the third-country undertaking. | The rule referred to in the third subparagraph shall only apply to a branch where the third-country undertaking does not have a subsidiary undertaking as referred to in the first subparagraph, and where the branch generated a net turnover of more than EUR 40 million in the preceding financial year. | The first and third subparagraphs shall only apply to the subsidiary undertakings or branches referred to in those subparagraphs where the third-country undertaking, at its group level, or, if not applicable, the individual level, generated a net turnover of more than EUR 150 million in the Union for each of the last two consecutive financial years. | Member States may require subsidiary undertakings or branches referred to in the first and third subparagraphs to send them information about the net turnover generated in their territory and in the Union by the third-country undertakings. | 2. Member States shall require that the sustainability report communicated by the subsidiary undertaking or branch as referred to in paragraph 1 is drawn up in accordance with the standards adopted pursuant to Article 40b. | By way of derogation from the first subparagraph of this paragraph, the sustainability report referred to in paragraph 1 of this Article may be drawn up in accordance with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b or in a manner equivalent to those sustainability reporting standards, as determined in accordance with an implementing act on the equivalence of sustainability reporting standards adopted pursuant to the third subparagraph of Article 23(4) of Directive 2004/109/EC. | Where the information required to draw up the sustainability report referred to in the first subparagraph of this paragraph is not available, the subsidiary undertaking or branch referred to in paragraph 1 shall request the third-country undertaking to provide them with all information necessary to enable them to meet their obligations. | In the event that not all the required information is provided, the subsidiary undertaking or branch referred to in paragraph 1 shall draw up, publish and make accessible the sustainability report referred to in paragraph 1, containing all information in its possession, obtained or acquired, and issue a statement indicating that the third-country undertaking did not make the necessary information available. | 3. Member States shall require that the sustainability report referred to in paragraph 1 is published accompanied by an assurance opinion expressed by one or more person(s) or firm(s) authorised to give an opinion on the assurance of sustainability reporting under the national law of the third-country undertaking or of a Member State. | In the event that the third-country undertaking does not provide the assurance opinion in accordance with the first subparagraph, the subsidiary undertaking or branch shall issue a statement indicating that the third-country undertaking did not make the necessary assurance opinion available. | 4. Member States may inform the Commission on an annual basis of the subsidiary undertakings or branches of third-country undertakings that fulfilled the publication requirement laid down in Article 40d and of the cases where a report was published but where the subsidiary undertaking or branch has acted in accordance with the fourth subparagraph of paragraph 2 of this Article. The Commission shall make publicly available on its website a list of the third-country undertakings that publish a sustainability report. | Article 40b | Sustainability reporting standards for third-country undertakings | The Commission shall adopt by 30 June 2024 a delegated act in accordance with Article 49 supplementing this Directive to provide for sustainability reporting standards for third-country undertakings that specify the information that is to be included in the sustainability reports referred to in Article 40a. | Article 40c | Responsibility for drawing up, publishing and making accessible sustainability reports concerning third-country undertakings | Member States shall provide that the branches of third-country undertakings are responsible for ensuring, to the best of their knowledge and ability, that their sustainability report is drawn up in accordance with Article 40a, and that that report is published and made accessible in accordance with Article 40d. | Member States shall provide that the members of the administrative, management and supervisory bodies of the subsidiary undertakings referred to in Article 40a have collective responsibility for ensuring, to the best of their knowledge and ability, that their sustainability report is drawn up in accordance with Article 40a, and that that report is published and made accessible in accordance with Article 40d. | Article 40d | Publication | 1. The subsidiary undertakings and branches referred to in Article 40a(1) of this Directive shall publish their sustainability report, together with the assurance opinion and, where applicable, the statement mentioned in the fourth subparagraph of Article 40a(2) of this Directive, within 12 months of the balance sheet date of the financial year for which the report is drawn up, as provided for by each Member State, in accordance with Articles 14 to 28 of Directive (EU) 2017/1132 and, where relevant, in accordance with Article 36 of that Directive. | 2. Where the sustainability report together with the assurance opinion and, where applicable, with the statement published in accordance with paragraph 1 of this Article, are not made accessible, free of charge, to the public on the website of the register referred to in Article 16 of Directive (EU) 2017/1132, Member States shall ensure that the sustainability report together with the assurance opinion and, where applicable, with the statement published by the undertakings in accordance with paragraph 1 of this Article, are made accessible to the public in at least one of the official languages of the Union, free of charge, no later than 12 months after the balance sheet date of the financial year for which the report is drawn up, on the website of the subsidiary undertaking or the branch as referred to in Article 40a(1) of this Directive.’; | 14) | direktīvā iekļauj šādu nodaļu: | “9.a NODAĻA | ZIŅOJUMI ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU UZŅĒMUMIEM | 40.a pants | Ilgtspējas ziņojumi attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem | 1. Dalībvalsts pieprasa, lai meitasuzņēmums, kurš iedibināts tās teritorijā un kura galveno mātesuzņēmumu reglamentē trešās valsts tiesību akti, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kas ietver 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā norādīto informāciju, darot to šāda galvenā trešās valsts mātesuzņēmuma grupas līmenī. | Pirmo daļu piemēro tikai lieliem meitasuzņēmumiem un maziem un vidējiem meitasuzņēmumiem, izņemot mikrouzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. | Dalībvalsts pieprasa, lai filiāle, kas atrodas tās teritorijā un ir tāda uzņēmuma filiāle, uz kuru reglamentē trešās valsts tiesību akti un kura vai nu neietilpst grupā, vai arī tās galīgais īpašnieks ir uzņēmums, kas izveidots saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, publicē un dara pieejamu ilgtspējas ziņojumu, kurā ietverta informācija, kas norādīta 29.a panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) punktā, b) līdz f) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā h) apakšpunktā, darot to trešās valsts uzņēmuma grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī. | Trešajā daļā minēto noteikumu piemēro filiālei tad, ja trešās valsts uzņēmumam nav pirmajā daļā minētā meitasuzņēmuma un ja filiāles neto apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā pārsniedza 40 miljonus EUR. | Pirmo un trešo daļu piemēro minētajās daļās minētajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm vienīgi tad, ja trešās valsts uzņēmums grupas līmenī vai, ja tas nav piemērojams, individuālā līmenī katrā no pēdējiem diviem secīgiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 150 miljonus EUR. | Dalībvalstis var pieprasīt, lai pirmajā un trešajā daļā minētie meitasuzņēmumi vai filiāles nosūta tām informāciju par neto apgrozījumu, ko to teritorijā un Savienībā sasnieguši trešo valstu uzņēmumi. | 2. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētais meitasuzņēmuma vai filiāles publiskotais ilgtspējas ziņojums būtu sagatavots saskaņā ar standartiem, kas pieņemti atbilstīgi 40.b pantam. | Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, šā panta 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu var sagatavot saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 29.b pantu, vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs minētajiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kā noteikts saskaņā ar īstenošanas aktu par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurš pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta trešajai daļai. | Ja šā punkta pirmajā daļā minētā informācija, kas nepieciešama ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, nav pieejama, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle pieprasa trešās valsts uzņēmumam sniegt visu informāciju, kas tiem vajadzīga savu saistību izpildei. | Ja visa prasītā informācija netiek sniegta, 1. punktā minētais meitasuzņēmums vai filiāle sagatavo, publisko un dara pieejamu 1. punktā minēto ilgtspējas ziņojumu, kurā iekļauj visu šāda meitasuzņēmuma vai filiāles rīcībā esošo, iegūto vai saņemto informāciju, un izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis vajadzīgo informāciju. | 3. Dalībvalstis pieprasa, lai 1. punktā minētais ilgtspējas ziņojums būtu publicēts kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu, ko sniegusi viena vai vairākas personas vai uzņēmumi, kuri pilnvaroti to darīt saskaņā ar trešās valsts uzņēmuma vai dalībvalsts tiesību aktiem. | Gadījumā, ja trešās valsts uzņēmums nesniedz ticamības apliecinājuma atzinumu saskaņā ar pirmo daļu, meitasuzņēmums vai filiāle izdod paziņojumu, kurā norāda, ka trešās valsts uzņēmums nav sniedzis nepieciešamo ticamības apliecinājuma atzinumu. | 4. Dalībvalstis katru gadu var informēt Komisiju par trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kas izpildījuši 40.d pantā minēto publiskošanas prasību, un par gadījumiem, kad ziņojums ir publicēts, bet filiāle vai meitasuzņēmums ir rīkojies saskaņā ar šā panta 2. punkta ceturto daļu. Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu to trešo valstu uzņēmumu sarakstu, kuri publicē ilgtspējas ziņojumu. | 40.b pants | Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti trešo valstu uzņēmumiem | Komisija līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, ar ko papildina šo direktīvu, lai paredzētu ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus trešo valstu uzņēmumiem, kuros precizēta 40.a pantā minētajos ilgtspējas ziņojumos iekļaujamā informācija. | 40.c pants | Atbildība par ilgtspējas ziņojumu attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem sagatavošanu, publicēšanu un pieejamības nodrošināšanu | Dalībvalstis nosaka, ka trešo valstu uzņēmumu filiāles ir atbildīgas par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka to ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu. | Dalībvalstis nodrošina, ka 40.a pantā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi ir kolektīvi atbildīgi par to, lai atbilstoši to labākajām zināšanām un spējām būtu nodrošināts, ka viņu ilgtspējas ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 40.a pantu un ka minētais ziņojums ir publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 40.d pantu. | 40.d pants | Publicēšana | 1. Šīs direktīvas 40.a panta 1. punktā minētie uzņēmumu meitasuzņēmumi un filiāles publicē savu ilgtspējas ziņojumu kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 40.a panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto paziņojumu 12 mēnešu laikā pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, kā to noteikusi katra dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/1132 14. līdz 28. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu. | 2. Ja ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar šā panta 1. punktu, nav bez maksas publiski pieejams Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantā minētā reģistra tīmekļa vietnē, dalībvalstis nodrošina, ka ilgtspējas ziņojums kopā ar ticamības apliecinājuma atzinumu un attiecīgā gadījumā ar paziņojumu, ko uzņēmumi publicējuši saskaņā ar šā panta 1. punktu, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tā finanšu gada bilances datuma, par kuru ir sagatavots ziņojums, ir bez maksas publiski pieejami vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām meitasuzņēmuma vai filiāles tīmekļa vietnē, kā minēts šīs direktīvas 40.a panta 1. punktā.”; |
| (15) | the title of Chapter 11 is replaced by the following: | ‘CHAPTER 11 | TRANSITIONAL AND FINAL PROVISIONS
’; | 15) | direktīvas 11. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: | “11. NODAĻA | PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
”; |
| (16) | The following article is inserted: | ‘Article 48i | Transitional provisions | 1. Until 6 January 2030, Member States shall permit a Union subsidiary undertaking which is subject to Article 19a or 29a and whose parent undertaking is not governed by the law of a Member State to prepare consolidated sustainability reporting, in accordance with the requirements of Article 29a, that includes all Union subsidiary undertakings of such parent undertaking that are subject to Article 19a or 29a. | Until 6 January 2030, Member States shall permit the consolidated sustainability reporting referred to in the first subparagraph of this paragraph to include the disclosures laid down in Article 8 of Regulation (EU) 2020/852, covering the activities carried out by all Union subsidiary undertakings of the parent undertaking referred to in the first subparagraph of this paragraph that are subject to Article 19a or 29a of this Directive. | 2. The Union subsidiary undertaking referred to in paragraph 1 shall be one of the Union subsidiary undertakings of the group that generated the greatest turnover in the Union in at least one of the preceding five financial years, on a consolidated basis where applicable. | 3. The consolidated sustainability reporting referred to in paragraph 1 of this Article shall be published in accordance with Article 30. | 4. For the purpose of the exemption laid down in Article 19a(9) and Article 29a(8), reporting in accordance with paragraph 1 of this Article shall be considered to be reporting by a parent undertaking at group level with respect to the undertakings included in the consolidation. Reporting in accordance with the second subparagraph of paragraph 1 of this Article shall be considered to fulfil the conditions referred to in point (c) of the second subparagraph of Article 19a(9) and point (c) of the second subparagraph of Article 29a(8), respectively.’; | 16) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “48.i pants | Pārejas noteikumi | 1. Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj Savienības meitasuzņēmumam, uz kuru attiecas 19.a vai 29.a pants un kura mātesuzņēmumu nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, sagatavot konsolidētu ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar 29.a panta prasībām, ietverot visus šāda mātesuzņēmuma Savienības meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas 19.a vai 29.a pants. | Līdz 2030. gada 6. janvārim dalībvalstis atļauj šā punkta pirmajā daļā minētajā konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā iekļaut Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteikto informāciju par darbībām, ko veic šā punkta pirmajā daļā minētā mātesuzņēmuma visi Savienības meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 19.a vai 29.a pants. | 2. Šā panta 1. punktā minētais Savienības meitasuzņēmums ir viens no grupas Savienības meitasuzņēmumiem, kas vismaz vienā no pieciem iepriekšējiem finanšu gadiem Savienībā ir sasniedzis lielāko apgrozījumu, attiecīgā gadījumā konsolidēti. | 3. Šā panta 1. punktā minēto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu publicē saskaņā ar 30. pantu. | 4. Piemērojot 19.a panta 9. punktā un 29.a panta 8. punktā noteikto atbrīvojumu, ziņošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu uzskata par mātesuzņēmuma ziņošanu grupas līmenī attiecībā uz konsolidācijā iekļautajiem uzņēmumiem. Uzskata, ka ziņošana saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu atbilst attiecīgi 19.a panta 9. punkta otrās daļas c) apakšpunktā un 29.a panta 8. punkta otrās daļas c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.”; |
| (17) | Article 49 is amended as follows: | (a) | paragraphs 2 and 3 are replaced by the following: | ‘2. The power to adopt delegated acts referred to in Article 1(2), Article 3(13), Articles 29b, 29c and 40b, and Article 46(2) shall be conferred on the Commission for a period of 5 years from 5 January 2023. The Commission shall draw up a report in respect of the delegation of power not later than nine months before the end of the 5-year period. The delegation of power shall be tacitly extended for periods of an identical duration, unless the European Parliament or the Council opposes such extension not later than three months before the end of each period. | 3. The delegation of power referred to in Article 1(2), Article 3(13), Articles 29b, 29c and 40b, and Article 46(2) may be revoked at any time by the European Parliament or by the Council. A decision to revoke shall put an end to the delegation of the power specified in that decision. It shall take effect the day following the publication of that decision in the Official Journal of the European Union or at a later date specified therein. It shall not affect the validity of any delegated acts already in force.’; | (b) | the following paragraph is inserted: | ‘3b. When adopting delegated acts pursuant to Articles 29b and 29c, the Commission shall take into consideration technical advice from EFRAG, provided that: | (a) | such advice has been developed with proper due process, public oversight and transparency, with the expertise and balanced participation of relevant stakeholders, and with sufficient public funding to ensure its independence, and on the basis of a work programme on which the Commission has been consulted; | (b) | such advice is accompanied by cost-benefit analyses that include analyses of the impacts of the technical advice on sustainability matters; | (c) | such advice is accompanied by an explanation of how it takes account of the elements listed in Article 29b(5); | (d) | participation in EFRAG’s work at technical level is based on expertise in sustainability reporting and is not conditional on a financial contribution. | Points (a) and (d) are without prejudice to the participation of public bodies and national standard-setting organisations in the technical work of EFRAG. | The accompanying documents for the EFRAG technical advice shall be submitted together with that technical advice. | The Commission shall consult jointly the Member State Expert Group on Sustainable Finance, referred to in Article 24 of Regulation (EU) 2020/852, and the Accounting Regulatory Committee, referred to in Article 6 of Regulation (EC) No 1606/2002, on the draft delegated acts prior to their adoption as referred to in Articles 29b and 29c of this Directive. | The Commission shall request the opinion of the European Securities and Markets Authority (ESMA), the European Banking Authority (EBA) and the European Insurance and Occupational Pensions Authority (EIOPA) on the technical advice provided by EFRAG, in particular with regard to its consistency with Regulation (EU) 2019/2088 and the delegated acts adopted pursuant to that Regulation. ESMA, EBA and EIOPA shall provide their opinions within two months of the date of receipt of the request from the Commission. | The Commission shall also consult the European Environment Agency, the European Union Agency for Fundamental Rights, the European Central Bank, the Committee of European Auditing Oversight Bodies and the Platform on Sustainable Finance established pursuant to Article 20 of Regulation (EU) 2020/852 on the technical advice provided by EFRAG prior to the adoption of delegated acts referred to in Articles 29b and 29c of this Directive. If any of those bodies decide to submit an opinion, they shall do so within two months of the date of being consulted by the Commission.’; | (c) | paragraph 5 is replaced by the following: | ‘5. A delegated act adopted pursuant to Article 1(2), Article 3(13), Articles 29b, 29c or 40b, or Article 46(2) shall enter into force only if no objection has been expressed either by the European Parliament or the Council within a period of two months of notification of that act to the European Parliament and the Council or if, before the expiry of that period, the European Parliament and the Council have both informed the Commission that they will not object. That period shall be extended by two months at the initiative of the European Parliament or the Council.’. | 17) | direktīvas 49. pantu groza šādi: | a) | panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem: | “2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 29.b, 29.c un 40.b pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 5. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. | 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 29.b, 29.c un 40.b pantā un 46. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”; | b) | pantā iekļauj šādu punktu: | “3.b Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 29.b un 29.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ar noteikumu, ka: | a) | šādi ieteikumi ir izstrādāti, ievērojot pienācīgu procesu, publisko pārraudzību un pārredzamību, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu speciālās zināšanas un līdzsvarotu līdzdalību un piešķirot pietiekamu publisko finansējumu, lai būtu nodrošināta tās neatkarība, un pamatojoties uz darba programmu, par kuru ir notikušas konsultācijas ar Komisiju; | b) | šādiem ieteikumiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem; | c) | šādiem ieteikumiem ir pievienots skaidrojums par to, kā tajos ņemti vērā 29.b panta 5. punktā uzskaitītie elementi; | d) | dalība EFRAG darbā tehniskā līmenī ir balstīta uz speciālām zināšanām par ilgtspējas ziņu sniegšanu un nav atkarīga no finansiāla ieguldījuma. | Šā punkta a) un d) apakšpunkts neskar publisko struktūru un valstu standartizācijas organizāciju līdzdalību EFRAG tehniskajā darbā. | EFRAG tehnisko ieteikumu pavaddokumentus iesniedz kopā ar minētajiem tehniskajiem ieteikumiem. | Par deleģēto aktu projektiem pirms to pieņemšanas, kā minēts šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā, Komisija kopīgi apspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, un ar grāmatvedību regulējošo komiteju, kura minēta Regulas (EK) Nr. 1606/2002 6. pantā. | Komisija pieprasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), Eiropas Banku iestādes (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) atzinumu par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. EVTI, EBI un EAAPI savus atzinumus sniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. | Pirms šīs direktīvas 29.b un 29.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo Banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.”; | c) | panta 5. punktu aizstāj ar šādu: | “5. Saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 29.b, 29.c vai 40.b pantu, vai 46. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.” |
| Article 2 | 2. pants |
| Amendments to Directive 2004/109/EC | Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK |
| Directive 2004/109/EC is amended as follows: | Direktīvu 2004/109/EK groza šādi: |
| (1) | in Article 2(1) the following point is added: | ‘(r) | “sustainability reporting” means sustainability reporting as defined in point (18) of Article 2 of Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council (*23). | (*23) Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (OJ L 182, 29.6.2013, p. 19).’;" | 1) | direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu r) apakšpunktu: | “r) | “ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ziņošana par ilgtspēju, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (*23) 2. panta 18. punktā. | (*23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;" |
| (2) | Article 4 is amended as follows: | (a) | in paragraph 2, point (c) is replaced by the following: | ‘(c) | statements made by the persons responsible within the issuer, whose names and functions shall be clearly indicated, to the effect that, to the best of their knowledge, the financial statements prepared in accordance with the applicable set of accounting standards give a true and fair view of the assets, liabilities, financial position and profit or loss of the issuer and the undertakings included in the consolidation taken as a whole and that the management report includes a fair review of the development and performance of the business and the position of the issuer and the undertakings included in the consolidation taken as a whole, together with a description of the principal risks and uncertainties that they face and, where appropriate, that it is prepared in accordance with sustainability reporting standards referred to in Article 29b of Directive 2013/34/EU and with the specifications adopted pursuant to Article 8(4) of Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council (*24). | (*24) Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13).’;" | (b) | paragraphs 4 and 5 are replaced by the following: | ‘4. The financial statements shall be audited in accordance with the first subparagraph of Article 34(1) and Article 34(2) of Directive 2013/34/EU. | The statutory auditor shall deliver the opinion and statement on the management report referred to in points (a) and (b) of the second subparagraph of Article 34(1) and in Article 34(2) of Directive 2013/34/EU. | The audit report, referred to in Article 28 of Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council (*25), signed by the person or persons responsible for carrying out the work set out in Article 34(1) and (2) of Directive 2013/34/EU shall be disclosed in full to the public together with the annual financial report. | Where applicable, an assurance opinion on sustainability reporting shall be provided in accordance with point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) and Article 34(2) to (5) of Directive 2013/34/EU. | The assurance report on sustainability reporting referred to in Article 28a of Directive 2006/43/EC shall be disclosed in full to the public together with the annual financial report. | 5. The management report shall be drawn up in accordance with Articles 19, 19a and 20, and Article 29d(1) of Directive 2013/34/EU, and shall include the specifications adopted pursuant to Article 8(4) of Regulation (EU) 2020/852, when drawn up by undertakings referred to in those provisions. | Where the issuer is required to prepare consolidated accounts, the consolidated management report shall be drawn up in accordance with Articles 29 and 29a and Article 29d(2) of Directive 2013/34/EU and shall include the specifications adopted pursuant to Article 8(4) of Regulation (EU) 2020/852, when drawn up by undertakings referred to in those provisions. | (*25) Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council of 17 May 2006 on statutory audits of annual accounts and consolidated accounts, amending Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC and repealing Council Directive 84/253/EEC (OJ L 157, 9.6.2006, p. 87).’;" | 2) | direktīvas 4. pantu groza šādi: | a) | panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “c) | ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un ieņemamos amatus skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības standartu attiecīgo kopumu un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu darījumdarbības attīstību kopumā un tās rezultātiem, kā arī to stāvokli kopā ar to būtisko risku un nenoteiktību aprakstu, ar kuriem tie saskaras, un – attiecīgā gadījumā – ka tas ir sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā, un ar specifikācijām, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (*24) 8. panta 4. punktu. | (*24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;" | b) | panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem: | “4. Finanšu pārskatu revīziju veic saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta pirmo daļu un 34. panta 2. punktu. | Obligātais revidents sniedz Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā un 34. panta 2. punktā minēto atzinumu un paziņojumu par vadības ziņojumu. | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (*25) 28. pantā minēto revīzijas ziņojumu, kuru parakstījusi persona vai personas, kas ir atbildīgas par Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. un 2. punktā izklāstītā darba veikšanu, pilnībā publisko kopā ar gada finanšu pārskatu. | Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu un 34. panta 2. līdz 5. punktu sagatavo ticamības apliecinājuma atzinumu par ilgtspējas ziņu sniegšanu. | Direktīvas 2006/43/EK 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu pilnībā publisko kopā ar gada finanšu pārskatu. | 5. Vadības ziņojumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19., 19.a un 20. pantu, kā arī 29.d panta 1. punktu, un tajā ietver specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. panta 4. punktu, ja to sagatavo šajos noteikumos minētie uzņēmumi. | Ja konsolidētie pārskati ir jāsagatavo emitentam, konsolidēto vadības ziņojumu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29. un 29.a pantu, kā arī 29.d panta 2. punktu, un tajā ietver specifikācijas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. panta 4. punktu, ja to sagatavo šajos noteikumos minētie uzņēmumi. | (*25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).”;" |
| (3) | Article 23(4) is amended as follows: | (a) | the third and fourth subparagraphs are replaced by the following: | ‘The Commission shall, in accordance with the procedure referred to in Article 27(2) of this Directive, take the necessary decisions on the equivalence of accounting standards under the conditions set out in Article 30(3) of this Directive and on the equivalence of sustainability reporting standards as referred to in Article 29b of Directive 2013/34/EU which are used by third-country issuers. If the Commission decides that the accounting standards or the sustainability reporting standards of a third country are not equivalent, it may allow the issuers concerned to continue using such standards during an appropriate transitional period. | In the context of the third subparagraph of this paragraph, the Commission shall also adopt, by means of delegated acts adopted in accordance with Article 27(2a), (2b) and (2c), and subject to the conditions laid down in Articles 27a and 27b, measures that aim to establish general equivalence criteria regarding accounting standards and sustainability reporting standards relevant to issuers of more than one country.’; | (b) | the following subparagraph is added: | ‘The criteria that the Commission shall use when assessing the equivalence of sustainability reporting standards used by third-country issuers referred to in the third subparagraph shall at least ensure the following: | (a) | that the sustainability reporting standards require undertakings to disclose information on environmental, social and governance factors; | (b) | that the sustainability reporting standards require undertakings to disclose information necessary to understand their impacts on sustainability matters, and information necessary to understand how sustainability matters affect their development, performance and position.’; | 3) | direktīvas 23. panta 4. punktu groza šādi: | a) | trešo un ceturto daļu aizstāj ar šādu: | “Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus par trešo valstu emitentu izmantoto grāmatvedības standartu līdzvērtīgumu, ievērojot šīs direktīvas 30. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus, un par ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā. Ja Komisija nolemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti vai ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus standartus atbilstīga pārejas perioda laikā. | Saistībā ar šā punkta trešo daļu Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus, pieņem arī pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt tādus vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem un ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas piemērojami emitentiem vairāk nekā vienā valstī.”; | b) | punktam pievieno šādu daļu: | “Kritēriji, ko Komisija izmanto, novērtējot trešajā daļā minēto trešo valstu emitentu izmantoto ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu līdzvērtību, nodrošina vismaz turpmāk minēto: | a) | ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti paredz, ka uzņēmumiem jāatklāj informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem; | b) | ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos uzņēmumiem prasīts atklāt informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu to ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kura vajadzīga nolūkā izprast ilgtspējas jautājumu ietekmi uz to attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli.”; |
| (4) | the following Article is inserted: | ‘Article 28d | ESMA guidelines | After consulting the European Environment Agency and the European Union Agency for Fundamental Rights, ESMA shall issue guidelines in accordance with Article 16 of Regulation (EU) No 1095/2010 on the supervision of sustainability reporting by national competent authorities.’. | 4) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “28.d pants | EVTI pamatnostādnes | Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.” |
| Article 3 | 3. pants |
| Amendments to Directive 2006/43/EC | Grozījumi Direktīvā 2006/43/EK |
| Directive 2006/43/EC is amended as follows: | Direktīvu 2006/43/EK groza šādi: |
| (1) | Article 1 is replaced by the following: | ‘Article 1 | Subject matter | This Directive establishes rules concerning the statutory audit of annual and consolidated accounts and the assurance of annual and consolidated sustainability reporting.’; | 1) | direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu: | “1. pants | Priekšmets | Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”; |
| (2) | Article 2 is amended as follows: | (a) | points 2 to 6 are replaced by the following: | ‘2. | “statutory auditor” means a natural person who is approved in accordance with this Directive by the competent authorities of a Member State to carry out statutory audits and, where applicable, the assurance of sustainability reporting; | 3. | “audit firm” means a legal person or any other entity, regardless of its legal form, that is approved in accordance with this Directive by the competent authorities of a Member State to carry out statutory audits and, where applicable, the assurance of sustainability reporting; | 4. | “third-country audit entity” means an entity, regardless of its legal form, which carries out audits of the annual or consolidated financial statements, or, where applicable, the assurance of sustainability reporting of a company incorporated in a third country, other than an entity which is registered as an audit firm in any Member State as a consequence of approval in accordance with Article 3; | 5. | “third-country auditor” means a natural person who carries out audits of the annual or consolidated financial statements or, where applicable, the assurance of sustainability reporting of a company incorporated in a third country, other than a person who is registered as a statutory auditor in any Member State as a consequence of approval in accordance with Articles 3 and 44; | 6. | “group auditor” means the statutory auditor(s) or audit firm(s) carrying out the statutory audit of the consolidated accounts or, where applicable, the assurance of consolidated sustainability reporting;’; | (b) | the following point is inserted: | ‘16a. | “key sustainability partner(s)” means: | (a) | the statutory auditor(s) designated by an audit firm for a particular assurance engagement concerning sustainability reporting as being primarily responsible for carrying out the assurance of sustainability reporting on behalf of the audit firm; or | (b) | in the case of the assurance of consolidated sustainability reporting at least the statutory auditor(s) designated by an audit firm as being primarily responsible for carrying out the assurance of sustainability reporting at the level of the group and the statutory auditor(s) designated as being primarily responsible at the level of material subsidiaries; or | (c) | the statutory auditor(s) who sign(s) the assurance report on sustainability reporting referred to in Article 28a;’; | (c) | the following points are added: | ‘21. | “sustainability reporting” means sustainability reporting as defined in point (18) of Article 2 of Directive 2013/34/EU; | 22. | “assurance of sustainability reporting” means the performance of procedures resulting in the opinion expressed by the statutory auditor or audit firm in accordance with point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) and Article 34(2) of Directive 2013/34/EU; | 23. | “independent assurance services provider” means a conformity assessment body accredited in accordance with Regulation (EC) No 765/2008 of the European Parliament and of the Council (*26) for the specific conformity assessment activity referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) of Directive 2013/34/EU. | (*26) Regulation (EC) No 765/2008 of the European Parliament and of the Council of 9 July 2008 setting out the requirements for accreditation and repealing Regulation (EEC) No 339/93 (OJ L 218, 13.8.2008, p. 30).’;" | 2) | direktīvas 2. pantu groza šādi: | a) | panta 2. līdz 6. punktu aizstāj ar šādiem: | “2. | “obligātais revidents” ir fiziska persona, ko saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas obligāto revīziju veikšanai un – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai; | 3. | “revīzijas uzņēmums” ir tāda juridiska persona vai jebkura cita vienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, ko saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts kompetentās iestādes ir apstiprinājušas obligātās revīzijas veikšanai un – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai; | 4. | “trešās valsts revīzijas vienība” neatkarīgi no tās juridiskās formas ir vienība, kas trešā valstī inkorporētam uzņēmumam veic gada vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas vai – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, bet kas nav vienība, kura dalībvalstī kā revīzijas uzņēmums ir reģistrēta saskaņā ar 3. pantu veikta apstiprinājuma rezultātā; | 5. | “trešās valsts revidents” ir fiziska persona, kas trešā valstī inkorporētam uzņēmumam veic gada vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas vai – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, bet kas nav persona, kura kādā dalībvalstī ir reģistrēta kā obligātais revidents saskaņā ar 3. un 44. pantu veikta apstiprinājuma rezultātā; | 6. | “grupas revidents” ir obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i), kas veic konsolidēto pārskatu obligāto revīziju vai – attiecīgā gadījumā – konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu;”; | b) | pantā iekļauj šādu punktu: | “16.a | “galvenais(-ie) ilgtspējas partneris(-i)” ir: | a) | obligātais(-ie) revidents(-i), ko revīzijas uzņēmums iecēlis konkrētam ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumam kā galveno atbildīgo par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu revīzijas uzņēmuma vārdā; vai | b) | konsolidētas ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas gadījumā – vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), ko revīzijas uzņēmums iecēlis kā galveno atbildīgo par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu grupas līmenī, un obligātais(-ie) revidents(-i), kas iecelts(-i) kā galvenais atbildīgais svarīgu meitasuzņēmumu līmenī; vai | c) | obligātais(-ie) revidents(-i), kas paraksta 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu;”; | c) | pantam pievieno šādus punktus: | “21. | “ilgtspējas ziņu sniegšana” ir ziņošana par ilgtspēju, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 2. punktā; | 22. | “ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana” ir tādu procedūru veikšana, kuru rezultāts ir obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma sniegts atzinums saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktu un 34. panta 2. punktu; | 23. | “neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (*26) konkrētai atbilstības novērtēšanas darbībai, kura minēta Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā. | (*26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas prasības un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).”;" |
| (3) | Article 6 is replaced by the following: | ‘Article 6 | Educational qualifications | 1. Without prejudice to Article 11, a natural person may be approved to carry out a statutory audit only after having attained university entrance or equivalent level, then completed a course of theoretical instruction, undergone practical training and passed an examination of professional competence of university final or equivalent examination level, organised or recognised by the Member State concerned. | 2. A natural person may, in addition to the approval to carry out statutory audits provided for in paragraph 1 of this Article, be approved to carry out the assurance of sustainability reporting when the additional specific requirements of Article 7(2), Article 8(3), the second subparagraph of Article 10(1) and the fourth subparagraph of Article 14(2) of this Directive are met. | 3. The competent authorities referred to in Article 32 shall cooperate with each other with a view to achieving a convergence of the requirements set out in this Article. When engaging in such cooperation, those competent authorities shall take into account developments in auditing and in the audit profession and, in particular, convergence that has already been achieved by the profession. They shall cooperate with the Committee of European Auditing Oversight Bodies (CEAOB) and the competent authorities referred to in Article 20 of Regulation (EU) No 537/2014 in so far as such convergence relates to the statutory audit and assurance of sustainability reporting of public-interest entities.’; | 3) | direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu: | “6. pants | Izglītības kvalifikācijas | 1. Neskarot 11. pantu, fizisko personu var apstiprināt obligātās revīzijas veikšanai vienīgi tad, ja attiecīgā persona ir ieguvusi pirmsuniversitātes vai līdzvērtīga līmeņa izglītību, pabeigusi teorētisko nodarbību kursu, pabeigusi praktisko apmācību un nokārtojusi attiecīgās dalībvalsts organizētu vai atzītu profesionālās kompetences pārbaudījumu universitātes gala pārbaudījumu vai līdzvērtīgā līmenī. | 2. Papildus šā panta 1. punktā paredzētajam apstiprinājumam veikt obligātās revīzijas fizisku personu var apstiprināt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, ja ir izpildītas šīs direktīvas 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 10. panta 1. punkta otrajā daļā un 14. panta 2. punkta ceturtajā daļā noteiktās īpašās papildu prasības. | 3. Kompetentās iestādes, kas minētas 32. pantā, sadarbojas savā starpā nolūkā sasniegt šajā pantā izklāstīto prasību konverģenci. Sākot šādu sadarbību, minētās kompetentās iestādes ņem vērā sasniegumus revīzijas jomā un revidenta profesijā un jo īpaši šajā profesijā jau panākto konverģenci. Tās sadarbojas ar Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) un kompetentajām iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 537/2014 20. pantā, ciktāl šāda konverģence ir saistīta ar obligāto revīziju un ar ziņošanas par ilgtspēju ticamības apliecināšanu sabiedriskas nozīmes struktūrām.”; |
| (4) | Article 7 is replaced by the following: | ‘Article 7 | Examination of professional competence | 1. The examination of professional competence referred to in Article 6 shall guarantee the necessary level of theoretical knowledge of subjects relevant to statutory audit and the ability to apply such knowledge in practice. At least part of that examination shall be written. | 2. In order for the statutory auditor to also be approved to carry out the assurance of sustainability reporting, the examination of professional competence referred to in Article 6 shall guarantee the necessary level of theoretical knowledge of subjects relevant to the assurance of sustainability reporting and the ability to apply such knowledge in practice. At least part of that examination shall be written.’; | 4) | direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu: | “7. pants | Profesionālās kompetences pārbaudījums | 1. Profesionālās kompetences pārbaudījums, kas minēts 6. panta 1. punktā, apliecina nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar obligāto revīziju, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā. | 2. Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, 6. panta 1. punktā minētais profesionālās kompetences pārbaudījums garantē nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, un spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā.”; |
| (5) | in Article 8, the following paragraph is added: | ‘3. In order for the statutory auditor to also be approved to carry out the assurance of sustainability reporting, the test of theoretical knowledge referred to in paragraph 1 shall also cover at least the following subjects: | (a) | legal requirements and standards relating to the preparation of annual and consolidated sustainability reporting; | (b) | sustainability analysis; | (c) | due diligence processes with regard to sustainability matters; | (d) | legal requirements and assurance standards for the sustainability reporting referred to in Article 26a.’; | 5) | direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu: | “3. Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu veikšanai, 1. punktā minētais teorētisko zināšanu pārbaudījums aptver vismaz šādus tematus: | a) | juridiskās prasības un standarti attiecībā uz gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošanu; | b) | ilgtspējas analīze; | c) | pienācīgas rūpības procesi, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem; | d) | juridiskās prasības un 26.a pantā minētie ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standarti.”; |
| (6) | in Article 10(1), the following subparagraph is added: | ‘In order for the statutory auditor or the trainee to also be approved to carry out the assurance of sustainability reporting, at least eight months of the practical training referred to in the first subparagraph shall be on the assurance of annual and consolidated sustainability reporting or on other sustainability-related services.’; | 6) | direktīvas 10. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: | “Lai obligāto revidentu vai praktikantu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, vismaz astoņiem mēnešiem no pirmajā daļā minētās praktiskās apmācības jābūt par gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem.”; |
| (7) | Article 12 is replaced by the following: | ‘Article 12 | Combination of practical training and theoretical instruction | 1. Member States may provide that periods of theoretical instruction in the subjects referred to in Article 8(1) and (2) shall count towards the periods of professional activity referred to in Article 11, provided that such instruction is attested by an examination recognised by the Member State. Such instruction shall not last less than one year, nor may it reduce the period of professional activity by more than four years. | 2. The period of professional activity and practical training shall not be shorter than the course of theoretical instruction together with the practical training required under the first subparagraph of Article 10(1).’; | 7) | direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu: | “12. pants | Praktiskās apmācības un teorētisko nodarbību apvienojums | 1. Dalībvalstis var noteikt, ka teorētisko nodarbību periodus 8. panta 1. un 2. punktā minētajos priekšmetos ieskaita 11. pantā minētajos profesionālās darbības periodos, ja šādu apmācību apliecina dalībvalsts atzīts pārbaudījums. Šāda apmācība nav īsāka par vienu gadu, un ar to nevar saīsināt profesionālās darbības periodu par vairāk nekā četriem gadiem. | 2. Profesionālās darbības periods un praktiskās apmācības laiks nav īsāks par teorētisko nodarbību un 10. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktās praktiskās apmācības kopējo ilgumu.”; |
| (8) | in Article 14(2), the following subparagraph is added: | ‘In order for the statutory auditor to also be approved to carry out the assurance of sustainability reporting, the aptitude test referred to in the first subparagraph shall cover the statutory auditor’s adequate knowledge of the laws and regulations of the host Member State in so far as it is relevant to the assurance of sustainability reporting.’; | 8) | direktīvas 14. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: | “Lai obligāto revidentu varētu apstiprināt arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai, pirmajā daļā minētajā zināšanu pārbaudē pārliecinās, ka obligātais revidents pietiekami pārzina uzņēmējas dalībvalsts normatīvos aktus, ciktāl tas attiecas uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”; |
| (9) | the following Article is inserted: | ‘Article 14a | Statutory auditors approved or recognised before 1 January 2024 and persons undergoing the approval process for statutory auditors on 1 January 2024 | Member States shall ensure that statutory auditors that are approved or recognised to carry out statutory audits before 1 January 2024 are not subject to the requirements of Article 7(2), Article 8(3), the second subparagraph of Article 10(1) and the fourth subparagraph of Article 14(2). | Member States shall ensure that persons that on 1 January 2024 are undergoing the approval process provided for in Articles 6 to 14 are not subject to the requirements of Article 7(2), Article 8(3), the second subparagraph of Article 10(1) and the fourth subparagraph of Article 14(2), provided they complete that process by 1 January 2026. | Member States shall ensure that statutory auditors approved before 1 January 2026 who wish to carry out the assurance of sustainability reporting acquire the necessary knowledge of sustainability reporting and the assurance of sustainability reporting, including of the subjects listed in Article 8(3), via the continuing education referred to in Article 13.’; | 9) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “14.a pants | Obligātie revidenti, kas apstiprināti vai atzīti pirms 2024. gada 1. janvāra, un personas, kuras 2024. gada 1. janvārī ir obligāto revidentu apstiprināšanas procesā | Dalībvalstis nodrošina, ka obligātajiem revidentiem, kuri apstiprināti vai atzīti obligāto revīziju veikšanai pirms 2024. gada 1. janvāra, nepiemēro 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. punkta, 10. panta 1. punkta otrās daļās un 14. panta 2. punkta ceturtās daļas prasības. | Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas 2024. gada 1. janvārī ir 6. līdz 14. pantā paredzētajā apstiprinājuma procesā, nepiemēro šīs direktīvas 7. panta 2. punkta, 8. panta 3. punkta, 10. panta 1. punkta otrās daļas un 14. panta 2. punkta ceturtās daļās prasības ar noteikumu, ja tās šo procesu pabeidz līdz 2026. gada 1. janvārim. | Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2026. gada 1. janvāra jau apstiprinātie obligātie revidenti, kas vēlas veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumus, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņu sniegšanu un par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tostarp par 8. panta 3. punktā minētajiem tematiem, pamatojoties uz 13. pantā minēto tālākizglītību.”; |
| (10) | Article 16 is amended as follows: | (a) | paragraph 1 is replaced by the following: | ‘1. As regards statutory auditors, the public register shall contain at least the following information: | (a) | name, address and registration number; | (b) | if applicable, the name, address, website address and registration number of the audit firm(s) by which the statutory auditor is employed, or with whom he or she is associated as a partner or otherwise; | (c) | whether the statutory auditor is also approved for carrying out the assurance of sustainability reporting; | (d) | all other registration(s) as statutory auditor with the competent authorities of other Member States and as auditor with third countries, including the name(s) of the registration authority(ies), and, if applicable, the registration number(s), and an indication of whether the registration concerns the statutory audit, the assurance of sustainability reporting, or both.’; | (b) | in paragraph 2, the following subparagraph is added: | ‘The register shall indicate whether third-country auditors as referred to in the first subparagraph are registered for carrying out the statutory audit, the assurance of sustainability reporting, or both.’; | 10) | direktīvas 16. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Attiecībā uz obligātajiem revidentiem publiskajā reģistrā ir vismaz šāda informācija: | a) | vārds, uzvārds, adrese un reģistrācijas numurs; | b) | attiecīgā gadījumā tā revīzijas uzņēmuma nosaukums, adrese, tīmekļa vietne un reģistrācijas numurs, kuras darbinieks ir obligātais revidents vai kurā viņš ir asociētais partneris, vai kā citādi ar to saistīts; | c) | vai obligātais revidents ir apstiprināts, arī lai apliecinātu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību; | d) | visas pārējās reģistrācijas kā obligātajam revidentam citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revidentam trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs(-i), un norāde par to, vai reģistrācija attiecas uz obligāto revīziju, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai abiem šiem uzdevumiem.”; | b) | panta 2. punktam pievieno šādu daļu: | “Reģistrā norāda, vai trešo valstu revidenti, kā tie minēti pirmajā daļā, ir reģistrēti obligātās revīzijas veikšanai, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai vai abiem šiem uzdevumiem.”; |
| (11) | Article 17 is amended as follows: | (a) | in paragraph 1, point (e) is replaced by the following: | ‘(e) | name and registration number of all statutory auditors employed by, or associated as partners or otherwise with, the audit firm, and an indication of whether they are also approved for carrying out the assurance of sustainability reporting;’; | (b) | in paragraph 1, point (i) is replaced by the following: | ‘(i) | all other registration(s) as audit firm with the competent authorities of other Member States and as audit entity with third countries, including the name(s) of the registration authority(ies), and, if applicable, the registration number(s), and an indication of whether the registration concerns the statutory audit, the assurance of sustainability reporting, or both.’; | (c) | in paragraph 2, the following subparagraph is added: | ‘The register shall indicate whether third-country audit entities as referred to in the first subparagraph are registered for carrying out the statutory audit, the assurance of sustainability reporting, or both.’; | 11) | direktīvas 17. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “e) | visu to obligāto revidentu vārdi un reģistrācijas numuri, kuri nodarbināti revīzijas uzņēmumā vai ir tā asociētie partneri, vai kā citādi ir saistīti ar šo uzņēmumu, un norāde par to, vai viņi ir apstiprināti arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai;”; | b) | panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “i) | visas pārējās reģistrācijas kā revīzijas uzņēmumam citu dalībvalstu kompetentajās iestādēs un kā revīzijas vienībai trešās valstīs, tostarp reģistrācijas iestādes(-žu) nosaukums(-i) un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs(-i), un norāde par to, vai reģistrācija attiecas uz obligāto revīziju, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu vai abiem šiem uzdevumiem.”; | c) | panta 2. punktam pievieno šādu daļu: | “Reģistrā norāda, vai pirmajā daļā minētās trešo valstu revīzijas struktūras ir reģistrētas obligātās revīzijas veikšanai, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai vai abiem šiem uzdevumiem.”; |
| (12) | Article 24b is amended as follows: | (a) | paragraph 1 is replaced by the following: | ‘1. Member States shall ensure that, when the statutory audit is carried out by an audit firm, that audit firm designates at least one key audit partner. The audit firm shall provide the key audit partner(s) with sufficient resources and with personnel that have the necessary competence and capabilities to carry out his, her or its duties appropriately. | Member States shall ensure that, when the assurance of sustainability reporting is carried out by an audit firm, that audit firm designates at least one key sustainability partner, who may be (one of) the key audit partner(s). The audit firm shall provide the key sustainability partner(s) with sufficient resources and with personnel that have the necessary competence and capabilities to carry out his, her or its duties appropriately. | Securing audit and assurance quality, independence and competence shall be the main criteria when the audit firm selects the key audit partner(s) and, where applicable, the key sustainability partner(s) to be designated. | The key audit partner(s) shall be actively involved in the carrying-out of the statutory audit. The key sustainability partner shall be actively involved in the carrying-out of the assurance of sustainability reporting.’; | (b) | the following paragraph is inserted: | ‘2a. When carrying out the assurance of sustainability reporting, the statutory auditor shall devote sufficient time to the engagement and shall assign sufficient resources to enable him or her to carry out his or her duties appropriately.’; | (c) | in paragraph 4, points (b) and (c) are replaced by the following: | ‘(b) | in the case of an audit firm, the name(s) of the key audit partner(s) and, where applicable, the name(s) of the key sustainability partner(s); | (c) | the fees charged for the statutory audit, the fees charged for the assurance of sustainability reporting and the fees charged for other services in any financial year.’; | (d) | the following paragraph is inserted: | ‘5a. A statutory auditor or an audit firm shall create an assurance file for each assurance engagement concerning sustainability reporting. | The statutory auditor or the audit firm shall document at least the data recorded pursuant to Article 22b as regards the assurance of sustainability reporting. | The statutory auditor or the audit firm shall retain any other data and documents that are of importance in support of the assurance report on sustainability reporting referred to in Article 28a and for monitoring compliance with this Directive and other applicable legal requirements as regards the assurance of sustainability reporting. | The assurance file shall be closed no later than 60 days after the date of signature of the assurance report on sustainability reporting referred to in Article 28a. | Where the same statutory auditor carries out the statutory audit of annual financial statements and the assurance of sustainability reporting, the assurance file may be included in the audit file.’; | (e) | paragraph 6 is replaced by the following: | ‘The statutory auditor or the audit firm shall keep records of any complaints made in writing about the performance of the statutory audits carried out and about the performance of assurance engagements concerning sustainability reporting carried out.’; | 12) | direktīvas 24.b pantu groza šādi: | a) | panta 1. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja obligāto revīziju veic revīzijas uzņēmums, minētais revīzijas uzņēmums ieceļ vismaz vienu galveno revīzijas partneri. Revīzijas uzņēmums piešķir galvenajam(-iem) revīzijas partnerim(-iem) pietiekamus resursus un nodrošina personālu, kuram ir nepieciešamā kompetence un spējas pienācīgai savu uzdevumu izpildei. | Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic revīzijas uzņēmums, šis revīzijas uzņēmums ieceļ vismaz vienu galveno ilgtspējas partneri, kurš var būt galvenais revīzijas partneris vai viens no galvenajiem revīzijas partneriem. Revīzijas uzņēmums piešķir galvenajam(-iem) ilgtspējas partnerim(-iem) pietiekamus resursus un nodrošina personālu, kuram ir nepieciešamā kompetence un spējas pienācīgai savu uzdevumu izpildei. | Revīzijas kvalitātes un ticamības nodrošināšana, neatkarība un kompetence ir galvenie kritēriji, pēc kuriem revīzijas uzņēmums ieceļ galveno(-os) revīzijas partneri(-us) un – attiecīgā gadījumā – galveno(-os) ilgtspējas partneri(-us). | Galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i) ir aktīvi iesaistīts(-i) obligātās revīzijas veikšanā. Galvenais ilgtspējas partneris ir aktīvi iesaistīts ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā.”; | b) | pantā iekļauj šādu punktu: | “2.a Pildot ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, obligātais revidents velta uzdevumam pietiekamu laiku un piesaista pietiekamus resursus, kas ļauj tam pienācīgi veikt savus pienākumus.”; | c) | panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj šādi: | “b) | revīzijas uzņēmuma gadījumā – galvenā(-o) revīzijas partnera(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i) un – attiecīgā gadījumā – galvenā(-o) ilgtspējas partnera(-u) vārds(-i) un uzvārds(-i);”; | c) | maksas par obligāto revīziju, maksas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un maksas par citiem pakalpojumiem jebkurā finanšu gadā.”; | d) | pantā iekļauj šādu punktu: | “5.a Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums par katru ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu izveido ticamības apliecināšanas lietu. | Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu dokumentē vismaz tos datus, kas reģistrēti saskaņā ar 22.b pantu. | Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums saglabā visus citus datus un dokumentus, kas ir būtiski, lai pamatotu šīs direktīvas 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu un lai pārraudzītu atbilstību šai direktīvai un citām piemērojamām juridiskajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. | Ticamības apliecināšanas lietu slēdz ne vēlāk kā 60 dienas pēc šīs direktīvas 28.a pantā minētā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma parakstīšanas datuma. | Ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, ticamības apliecināšanas lietu var iekļaut revīzijas lietā.”; | e) | panta 6. punktu aizstāj ar šādu: | “Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums reģistrē visas rakstveidā iesniegtās sūdzības par īstenoto obligāto revīziju veikšanu un par īstenoto ticamības apliecināšanas uzdevumu veikšanu attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu.”; |
| (13) | Article 25 is replaced by the following: | ‘Article 25 | Audit and assurance fees | Member States shall ensure that adequate rules are in place which provide that fees for statutory audits and the assurance of sustainability reporting: | (a) | are not influenced or determined by the provision of additional services to the entity that is the subject of the statutory audit or the assurance of sustainability reporting; and | (b) | cannot be based on any form of contingency.’; | 13) | direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu: | “25. pants | Revīzijas un ticamības apliecināšanas maksas | Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv atbilstoši noteikumi, kas paredz, ka obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas maksas: | a) | neietekmē vai nenosaka papildu pakalpojumu sniegšana vienībai, uz kuru attiecas obligātā revīzija vai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana; un | b) | nevar iespaidot nekādi nosacījumi.”; |
| (14) | the following Articles are inserted: | ‘Article 25b | Professional ethics, independence, objectivity, confidentiality and professional secrecy as regards the assurance of sustainability reporting | The requirements in Articles 21 to 24a as regards the statutory audit of financial statements shall apply mutatis mutandis to the assurance of sustainability reporting. | Article 25c | Prohibited non-audit services in cases where the statutory auditor carries out the assurance of sustainability reporting of a public-interest entity | 1. A statutory auditor or an audit firm carrying out the assurance of sustainability reporting of a public-interest entity, or any member of the network to which the statutory auditor or the audit firm belongs, shall not directly or indirectly provide to the public-interest entity that is the subject of the assurance of sustainability reporting, to its parent undertaking or to its controlled undertakings within the Union the prohibited non-audit services referred to in points (b) and (c) and points (e) to (k) of the second subparagraph of Article 5(1) of Regulation (EU) No 537/2014 in: | (a) | the period between the beginning of the period subject to the assurance of sustainability reporting and the issuing of the assurance report on sustainability reporting; and | (b) | the financial year immediately preceding the period referred to in point (a) of this paragraph in relation to the services referred to in point (e) of the second subparagraph of Article 5(1) of Regulation (EU) No 537/2014. | 2. A statutory auditor or an audit firm carrying out the assurance of sustainability reporting of public-interest entities and, where the statutory auditor or the audit firm belongs to a network, any member of such network, may provide to the public-interest entity that is the subject of the assurance of sustainability reporting, to its parent undertaking or to its controlled undertakings non-audit services other than the prohibited non-audit services referred to in paragraph 1 of this Article, or if applicable, the prohibited non-audit services referred to in the second subparagraph of Article 5(1) of Regulation (EU) No 537/2014 or services considered by Member States to represent a threat to independence as referred to in Article 5(2) of that Regulation, subject to the approval of the audit committee after it has properly assessed threats to independence and the safeguards applied in accordance with Article 22b of this Directive. | 3. When a member of a network to which the statutory auditor or the audit firm carrying out the assurance of sustainability reporting of a public-interest entity belongs provides the prohibited non-audit services referred to in paragraph 1 of this Article to an undertaking incorporated in a third country which is controlled by the public-interest entity that is the subject of assurance of sustainability reporting, the statutory auditor or the audit firm concerned shall assess whether his, her or its independence would be compromised by such provision of services by the member of the network. | If his, her or its independence is affected, the statutory auditor or the audit firm shall apply safeguards in order to mitigate the threats caused by the provision of prohibited non-audit services referred to in paragraph 1 of this Article in a third country. The statutory auditor or the audit firm may continue to carry out the assurance of sustainability reporting of the public-interest entity only if he, she or it can justify, in accordance with Article 22b, that the provision of such services does not affect his, her or its professional judgement and the assurance report on sustainability reporting. | Article 25d | Irregularities | Article 7 of Regulation (EU) No 537/2014 shall apply mutatis mutandis to a statutory auditor or an audit firm carrying out the assurance of sustainability reporting of a public-interest entity.’; | 14) | iekļauj šādus pantus: | “25.b pants | Profesionālā ētika, neatkarība, objektivitāte, konfidencialitāte un dienesta noslēpums attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu | Šīs direktīvas 21.–24.a panta prasības attiecībā uz finanšu pārskatu obligāto revīziju mutatis mutandis attiecas arī uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu.”; | 25.c pants | Aizliegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi gadījumos, ja obligātais revidents veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu | 1. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, vai jebkurš dalībnieks tīklā, kuram pieder obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, nevar tieši vai netieši sniegt sabiedriskas nozīmes struktūrai, par kuru tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas b) un c) un e) līdz k) apakšpunktā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus: | a) | laikposmā no tā perioda sākuma, par kuru tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, līdz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma izdošanai; un | b) | finanšu gadā, kas ir tieši pirms šā punkta a) apakšpunktā minētā perioda, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem. | 2. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūru ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, un, ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder tīklam – ikviens šāda tīkla dalībnieks – var sniegt sabiedriskas nozīmes struktūrai, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav šā panta 1. punktā minētie aizliegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, vai attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punkta otrajā daļā minētos aizliegtos ar revīziju nesaistītos pakalpojumus vai pakalpojumus, kurus dalībvalstis uzskata par tādiem, kas apdraud neatkarību, kā minēts minētās regulas 5. panta 2. punktā, ja to apstiprinājusi revīzijas komiteja pēc tam, kad tā ir pienācīgi izvērtējusi neatkarības apdraudējumu un aizsardzības pasākumus, kuri piemēroti saskaņā ar šīs direktīvas 22.b pantu. | 3. Ja dalībnieks tādā tīklā, kuram pieder obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu, sniedz aizliegtus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri minēti šā panta 1. punktā, trešā valstī reģistrētam uzņēmumam, ko kontrolē sabiedriskas nozīmes struktūra, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamība, attiecīgais obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums izvērtē, vai šāda tīkla dalībnieka pakalpojumu sniegšana varētu ietekmēt tā neatkarību. | Ja neatkarība ir ietekmēta, obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums piemēro aizsardzības pasākumus, lai mazinātu apdraudējumu, ko rada šā panta 1. punktā minēto aizliegto ar revīziju nesaistīto pakalpojumu sniegšana trešā valstī. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums var turpināt pildīt sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu tikai tad, ja tas saskaņā ar 22.b pantu var pamatot, ka šāda pakalpojumu sniegšana neietekmē tā profesionālo spriedumu un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu. | 25.d pants | Pārkāpumi | Regulas (ES) Nr. 537/2014 7. pantu mutatis mutandis piemēro obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam, kurš veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu.”; |
| (15) | the following Article is inserted: | ‘Article 26a | Assurance standards for sustainability reporting | 1. Member States shall require statutory auditors and audit firms to carry out the assurance of sustainability reporting in compliance with the assurance standards adopted by the Commission in accordance with paragraph 3. | 2. Member States may apply national assurance standards, procedures or requirements as long as the Commission has not adopted an assurance standard covering the same subject matter. | Member States shall communicate the national assurance standards, procedures or requirements to the Commission at least three months before their entry into force. | 3. The Commission shall, no later than 1 October 2026, adopt delegated acts in accordance with Article 48a in order to supplement this Directive in order to provide for limited assurance standards setting out the procedures that the auditor(s) and the audit firm(s) shall perform in order to draw his, her or its conclusions on the assurance of sustainability reporting, including engagement planning, risk consideration and response to risks and type of conclusions to be included in the assurance report on sustainability reporting, or, where relevant, in the audit report. | The Commission shall, no later than 1 October 2028, adopt delegated acts in accordance with Article 48a in order to supplement this Directive in order to provide for reasonable assurance standards, following an assessment to determine if reasonable assurance is feasible for auditors and for undertakings. Taking into account the results of that assessment and if therefore appropriate, those delegated acts shall specify the date from which the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) is to be based on a reasonable assurance engagement that is based on those reasonable assurance standards. | The Commission may adopt the assurance standards referred to in the first and second subparagraphs only if they: | (a) | have been developed with proper due process, public oversight and transparency; | (b) | contribute a high level of credibility and quality to the annual or consolidated sustainability reporting; and | (c) | are conducive to the Union public good.’; | 15) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “26.a pants | Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standarti | 1. Dalībvalstis nosaka, ka obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic sabiedriskas nozīmes struktūras ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu atbilstīgi ticamības apliecināšanas standartiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 3. punktu. | 2. Dalībvalstis var piemērot valsts apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības tik ilgi, kamēr Komisija nav pieņēmusi apliecināšanas standartu, kas reglamentē to pašu jomu. | Dalībvalstis paziņo Komisijai to valsts apliecināšanas standartus, procedūras vai prasības vismaz trīs mēnešus pirms to stāšanās spēkā. | 3. Komisija ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. oktobrim saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot ierobežotas ticamības apliecināšanas standartus, ar kuriem nosaka procedūras, kas jāveic revidentam(-iem) un revīzijas uzņēmumam(-iem), lai sagatavotu savus secinājumus par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību, tostarp par uzdevumu plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā vai attiecīgā gadījumā revīzijas ziņojumā. | Komisija ne vēlāk kā līdz 2028. gada 1. oktobrim pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, paredzot pamatotas ticamības apliecināšanas standartus, pēc tam, kad ir novērtēts, vai revidenti un uzņēmumi var pamatoti apliecināt ticamību. Ņemot vērā minētā novērtējuma rezultātus un atzīstot to par lietderīgu, minētajos deleģētajos aktos nosaka datumu, no kura 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minētajam atzinumam ir jābalstās uz pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu, kura pamatā ir minētie pamatotas ticamības apliecināšanas standarti. | Komisija var pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos ticamības apliecināšanas standartus tikai tad, ja tie: | a) | ir izstrādāti atbilstošā procesā, publiskā pārraudzībā un pārredzami; | b) | veicina augstu ticamības un kvalitātes līmeni gada vai konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas procesā; un | c) | atbilst Savienības sabiedrības interesēm.”; |
| (16) | the following Article is inserted: | ‘Article 27a | Assurance of consolidated sustainability reporting | 1. Member States shall ensure that in the case of assurance engagements concerning the consolidated sustainability reporting of a group of undertakings: | (a) | in relation to the consolidated sustainability reporting, the group auditor bears the full responsibility for the assurance report on sustainability reporting referred to in Article 28a; | (b) | the group auditor evaluates the assurance work performed by any independent assurance services provider(s), third-country auditor(s), statutory auditor(s), third-country audit entity(ies) or audit firm(s) for the purpose of the assurance of consolidated sustainability reporting and documents the nature, timing and extent of the work performed by those auditors, including, where applicable, the group auditor’s review of relevant parts of those auditors’ assurance documentation; and | (c) | the group auditor reviews the assurance work performed by independent assurance services provider(s), third-country auditor(s), statutory auditor(s), third-country audit entity(ies) or audit firm(s) for the purpose of the assurance of consolidated sustainability reporting and documents it. | The documentation retained by the group auditor shall be such as to enable the relevant competent authority to review the work of the group auditor. | For the purposes of point (c) of the first subparagraph of this paragraph, the group auditor shall request the agreement of the independent assurance services provider(s), third-country auditor(s), statutory auditor(s), third-country audit entity(ies) or audit firm(s) concerned to the transfer of relevant documentation during the conduct of the assurance of consolidated sustainability reporting, as a condition of the reliance by the group auditor on the work of those independent assurance services provider(s), third-country auditor(s), statutory auditor(s), third-country audit entity(ies) or audit firm(s). | 2. Where the group auditor is unable to comply with point (c) of the first subparagraph of paragraph 1, he, she or it shall take appropriate measures and inform the relevant competent authority. | Such measures shall, where appropriate, include carrying out additional assurance work, either directly or by outsourcing such tasks, in the relevant subsidiary. | 3. Where the group auditor is subject to a quality assurance review or an investigation concerning the assurance of consolidated sustainability reporting of a group of undertakings, the group auditor shall, when requested, make available to the competent authority the relevant documentation he, she or it retains concerning the assurance work performed by the respective independent assurance services provider(s), third-country auditor(s), statutory auditor(s), third-country audit entity(ies) or audit firm(s) for the purpose of the assurance of consolidated sustainability reporting, including any working papers relevant to the assurance of consolidated sustainability reporting. | The competent authority may request additional documentation on the assurance work performed by any statutory auditor(s) or audit firm(s) for the purpose of the assurance of consolidated sustainability reporting from the relevant competent authorities pursuant to Article 36. | Where the assurance of sustainability reporting of a parent undertaking or a subsidiary undertaking of a group of undertakings is carried out by any auditor(s) or audit entity(ies) from a third country, the competent authority may request additional documentation on the assurance work performed by any third-country auditor(s) or third-country audit entity(ies) from the relevant competent authorities from third countries through working arrangements. | By way of derogation from the third subparagraph, where any independent assurance services provider(s), third-country auditor(s) or audit entity(ies) that have no working arrangements carried out the assurance of sustainability reporting of a parent undertaking or a subsidiary undertaking of a group of undertakings, the group auditor shall, when requested, also be responsible for ensuring proper delivery of the additional documentation on the assurance work performed by such independent assurance services provider(s), third-country auditor(s) or audit entity(ies), including the working papers relevant to the assurance of consolidated sustainability reporting. In order to ensure such delivery, the group auditor shall retain a copy of such documentation, or alternatively agree with the independent assurance services provider(s), third-country auditor(s) or audit entity(ies) that he, she or it is to be given unrestricted access to such documentation upon request, or take any other appropriate action. Where assurance working papers cannot, for legal or other reasons, be passed from a third country to the group auditor, the documentation retained by the group auditor shall include evidence that he, she or it has undertaken the appropriate procedures in order to gain access to the assurance documentation, and in the case of impediments other than legal ones arising from the legislation of the third country concerned, evidence supporting the existence of such impediments.’; | 16) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “27.a pants | Konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana | 1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumu grupas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu gadījumā: | a) | konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas kontekstā grupas revidents pilnībā atbild par 28.a pantā minēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu; | b) | grupas revidents konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai novērtē neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u) vai trešās valsts revidenta(-u), vai obligātā(-o) revidenta(-u), vai trešās valsts revīzijas vienības(-u), vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu un dokumentē to, kādu darbu, cik ilgā laikā un kādā apmērā minētie revidenti veikuši, tostarp – attiecīgā gadījumā – minēto revidentu ticamības apliecināšanas dokumentu attiecīgo daļu pārbaudi, ko veicis grupas revidents; un | c) | grupas revidents konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai pārbauda neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u), obligātā(-o) revidenta(-u), trešās valsts revīzijas vienības(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu un to dokumentē. | Grupas revidenta saglabātie dokumenti ir tādi, kas nodrošina iespēju attiecīgajai kompetentajai iestādei pārbaudīt grupas revidenta darbu. | Pildot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, grupas revidents pieprasa, lai neatkarīgais(-ie) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas vienība(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i) apņemtos nodot attiecīgos dokumentus konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas veikšanas laikā kā nosacījumu grupas revidenta paļāvībai uz darbu, ko veicis minētais(-ie) neatkarīgais(-ie) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i), obligātais(-ie) revidents(-i), trešās valsts revīzijas vienība(-as) vai revīzijas uzņēmums(-i). | 2. Ja grupas revidents nespēj pildīt 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, tas veic vajadzīgos pasākumus un par to informē attiecīgo kompetento iestādi. | Šādi pasākumi attiecīgā gadījumā ietver papildu ticamības apliecināšanas darba veikšanu attiecīgajā meitasuzņēmumā vai nu patstāvīgi, vai izmantojot ārpakalpojumus šādu uzdevumu veikšanai. | 3. Ja attiecībā uz grupas revidentu tiek veikta kvalitātes nodrošināšanas pārbaude vai izmeklēšana saistībā ar uzņēmumu grupas konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, grupas revidents pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei attiecīgos dokumentus, ko tas saglabā saistībā ar attiecīgā(-o) neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u), obligātā(-o) revidenta(-u), trešās valsts revīzijas vienības(-u) vai revīzijas uzņēmuma(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas veikšanai, tostarp visus darba dokumentus, kuri attiecas uz konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. | Kompetentā iestāde, ievērojot 36. pantu, var no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasīt papildu dokumentus par ticamības apliecināšanas darbu, ko konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai veicis obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i). | Ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic jebkurš trešās valsts revidents (-i) vai revīzijas vienība(-as), kompetentā iestāde, pamatojoties uz sadarbības pasākumiem, var pieprasīt no attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm papildu dokumentus par trešās valsts revidenta(-u) vai trešās valsts revīzijas vienības(-u) veikto ticamības apliecināšanas darbu. | Atkāpjoties no trešās daļas, ja uzņēmumu grupas mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu ir veicis jebkurš neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs(-i), trešās valsts revidents(-i) vai revīzijas vienība(-as), ar ko nav noslēgta vienošanās par sadarbības pasākumiem, grupas revidents pēc pieprasījuma ir atbildīgs arī par to, lai būtu pienācīgi iesniegti šāda(-u) neatkarīgā(-o) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja(-u), trešās valsts revidenta(-u) vai revīzijas vienības(-u) veiktā ticamības apliecināšanas darba papildu dokumenti, tostarp darba dokumenti, kas attiecas uz konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Lai nodrošinātu šādu prasību izpildi, grupas revidents saglabā šādu dokumentu kopijas vai arī vienojas ar neatkarīgo(-ajiem) ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju(-iem), trešās valsts revidentu(-iem) vai revīzijas vienību(-ām) par neierobežotu piekļuvi šai informācijai pēc pieprasījuma, vai arī veic citas atbilstošas darbības. Ja juridisku vai citādu iemeslu dēļ ticamības apliecināšanas darba dokumentus no trešās valsts grupas revidentam nav iespējams nodot, tad grupas revidenta saglabātajiem dokumentiem pievieno pierādījumu, ka revidents ir veicis atbilstošās procedūras, lai piekļūtu ticamības apliecināšanas dokumentiem, un tādu šķēršļu gadījumā, kas nav ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem saistīti juridiski šķēršļi, pierādījumu par šādu šķēršļu esamību.”; |
| (17) | in Article 28(2), point (e) is replaced by the following: | ‘(e) | include an opinion and a statement, both of which shall be based on the work undertaken in the course of the audit, pursuant to points (a) and (b) of the second subparagraph of Article 34(1) of Directive 2013/34/EU;’; | 17) | direktīvas 28. panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “e) | iekļauj atzinumu un paziņojumu, kuru abu pamatā ir revīzijas gaitā veiktais darbs, ievērojot Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktu;”; |
| (18) | the following Article is inserted: | ‘Article 28a | Assurance report on sustainability reporting | 1. The statutory auditor(s) or the audit firm(s) shall present the results of the assurance of sustainability reporting in an assurance report on sustainability reporting. That report shall be prepared in accordance with the requirements of assurance standards adopted by the Commission by means of the delegated acts adopted pursuant to Article 26a(3), or, pending adoption by the Commission of those assurance standards, in accordance with national assurance standards, as referred to in Article 26a(2). | 2. The assurance report on sustainability reporting shall be in writing and shall: | (a) | identify the entity whose annual or consolidated sustainability reporting is the subject of the assurance engagement; specify the annual or consolidated sustainability reporting and the date and period it covers; and identify the sustainability reporting framework that has been applied in its preparation; | (b) | include a description of the scope of the assurance of sustainability reporting which shall, as a minimum, identify the assurance standards in accordance with which the assurance of sustainability reporting was conducted; | (c) | include the opinion referred to in point (aa) of the second subparagraph of Article 34(1) of Directive 2013/34/EU. | 3. Where the assurance of sustainability reporting was carried out by more than one statutory auditor or audit firm, the statutory auditor(s) or the audit firm(s) shall agree on the results of the assurance of sustainability reporting and submit a joint report and opinion. In the case of disagreement, each statutory auditor or audit firm shall submit his, her or its opinion in a separate paragraph of the assurance report on sustainability reporting and shall state the reason for the disagreement. | 4. The assurance report on sustainability reporting shall be signed and dated by the statutory auditor carrying out the assurance of sustainability reporting. Where an audit firm carries out the assurance of sustainability reporting, the assurance report on sustainability reporting shall bear the signature of at least the statutory auditor(s) carrying out the assurance of sustainability reporting on behalf of the audit firm. Where more than one statutory auditor or audit firm have been simultaneously engaged, the assurance report on sustainability reporting shall be signed by all statutory auditors or at least by the statutory auditors carrying out the assurance of sustainability reporting on behalf of every audit firm. In exceptional circumstances, Member States may provide that such signature(s) need not be disclosed to the public if such disclosure could lead to an imminent and significant threat to the personal security of any person. | In any event, the name(s) of the person(s) involved shall be known to the relevant competent authorities. | 5. Member States may require that, where the same statutory auditor carries out the statutory audit of annual financial statements and the assurance of sustainability reporting, the assurance report on sustainability reporting may be included as a separate section of the audit report. | 6. The report of the statutory auditor or the audit firm on the consolidated sustainability reporting shall comply with the requirements set out in paragraphs 1 to 5.’; | 18) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “28.a pants | Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums | 1. Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātus. Minēto ziņojumu sagatavo saskaņā ar to apliecināšanas standartu prasībām, kurus Komisija pieņēmusi, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 26.a panta 3. punktu, vai – kamēr Komisija nav pieņēmusi minētos ticamības apliecināšanas standartus, – saskaņā ar valstu ticamības apliecināšanas standartiem, kā minēts 26.a panta 2. punktā. | 2. Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu sagatavo rakstiski un tajā: | a) | norāda struktūru, uz kuras gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu attiecas ticamības apliecināšanas uzdevums; precizē gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kā arī datumu un periodu, kuru tās aptver; un norāda ilgtspējas ziņu sniegšanas sistēmu, kas piemērota to sagatavošanā; | b) | iekļauj ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas tvēruma aprakstu, kurā norāda vismaz ticamības apliecināšanas standartus, saskaņā ar kuriem veikta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana; | c) | iekļauj atzinumu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES 34.a panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā. | 3. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veicis vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, tad obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) vienojas par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un iesniedz kopīgu ziņojumu un atzinumu. Ja ir domstarpības, katrs obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz savu atzinumu atsevišķā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojuma sadaļā un norāda domstarpību iemeslus. | 4. Ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents, kas veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Ja ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību apliecina revīzijas uzņēmums, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta vismaz tas(-ie) obligātais(-ie) revidents(-i), kas revīzijas uzņēmuma vārdā apliecina ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību. Ja vienlaikus bija iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kuri katra revīzijas uzņēmuma vārdā apliecina ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamību. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šādu(-us) parakstu(-us) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību. | Jebkurā gadījumā iesaistītās(-o) personas(-u) vārds un uzvārds ir zināms attiecīgajām kompetentajām iestādēm. | 5. Dalībvalstis var pieprasīt, lai tad, ja gada finanšu pārskatu obligāto revīziju un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic viens un tas pats obligātais revidents, ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums kā atsevišķa nodaļa būtu iekļauts revīzijas ziņojumā. | 6. Obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma ziņojums par konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu atbilst 1. līdz 5. punktā izklāstītajām prasībām.”; |
| (19) | Article 29 is amended as follows: | (a) | in paragraph 1, point (d) is replaced by the following: | ‘(d) | the persons who carry out quality assurance reviews shall have appropriate professional education and relevant experience in statutory audit and financial reporting and, where applicable, in sustainability reporting and in the assurance of sustainability reporting or in other sustainability-related services, combined with specific training on quality assurance reviews;’; | (b) | in paragraph 1, point (f) is replaced by the following: | ‘(f) | the scope of the quality assurance review, supported by adequate testing of selected audit files and, where applicable, assurance files, shall include an assessment of compliance with applicable auditing standards and independence requirements and, where applicable, with assurance standards, and an assessment of the quantity and quality of resources spent, of the audit fees and fees charged for the assurance of sustainability reporting, and of the internal quality control system of the audit firm;’; | (c) | in paragraph 1, point (h) is replaced by the following: | ‘(h) | quality assurance reviews shall take place on the basis of an analysis of the risk and, in the case of statutory auditors and audit firms carrying out statutory audits as defined in point (a) of point 1 of Article 2 and, where applicable, carrying out assurance of sustainability reporting, at least every six years;’; | (d) | in paragraph 2, point (a) is replaced by the following: | ‘(a) | reviewers shall have appropriate professional education and relevant experience in statutory audit and financial reporting and, where applicable, in sustainability reporting and in the assurance of sustainability reporting or in other sustainability-related services, combined with specific training on quality assurance reviews;’; | (e) | the following paragraph is inserted: | ‘2a. Member States may exempt, until 31 December 2025, persons who carry out quality assurance reviews relating to the assurance of sustainability reporting from the requirement to have relevant experience in sustainability reporting and in the assurance of sustainability reporting or in other sustainability-related services.’; | 19) | direktīvas 29. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “d) | personām, kas veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze tādās jomās kā obligāto revīziju veikšana un finanšu pārskatu sagatavošana, kā arī – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšanā un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanā vai pieredze ar citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ilgtspēju, turklāt tie ir saņēmuši īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm;”; | b) | panta 1. punktā f) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “f) | kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes tvērums, ko papildina atlasīto revīzijas dokumentu un attiecīgā gadījumā atbilstīga ticamības apliecināšanas dokumentu pārbaude, ietver novērtējumu par revīzijas uzņēmuma atbilstību piemērojamiem revīzijas standartiem, neatkarības prasībām un attiecīgā gadījumā ticamības apliecināšanas standartiem, kā arī novērtējums par izmantoto resursu apjomu un kvalitāti, par revīzijas maksām un maksām, kuras iekasē par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā arī par revīzijas uzņēmuma iekšējo kvalitātes kontroles sistēmu;”; | c) | panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “h) | kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes notiek vismaz reizi sešos gados, pamatojoties uz riska analīzi, kā arī tad, ja obligātie revidenti un revīzijas uzņēmumi veic obligātās revīzijas, kā noteikts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā veic ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu;”; | d) | panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “a) | pārbaužu veicējiem ir atbilstoša profesionālā izglītība un attiecīga pieredze tādās jomās kā obligāto revīziju veikšana un finanšu pārskatu sagatavošana, un – attiecīgā gadījumā – ilgtspējas ziņu sniegšana un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana un ilgtspējas ziņu sniegšana vai citi ar ilgtspēju saistīti pakalpojumi, turklāt tie ir saņēmuši īpašu apmācību par kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm;”; | e) | pantā iekļauj šādu punktu: | “2.a Dalībvalstis personas, kuras veic kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, līdz 2025. gada 31. decembrim var atbrīvot no prasības, kas nosaka, ka tām ir jābūt attiecīgai pieredzei tādās jomās kā ilgtspējas ziņu sniegšana un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana vai citi ar ilgtspēju saistīti pakalpojumi.”; |
| (20) | in Article 30, paragraphs 1 and 2 are replaced by the following: | ‘1. Member States shall ensure that there are effective systems of investigations and sanctions to detect, correct and prevent inadequate execution of the statutory audit and the assurance of sustainability reporting. | 2. Without prejudice to their civil liability regimes, Member States shall provide for effective, proportionate and dissuasive sanctions in respect of statutory auditors and audit firms, where statutory audits or assurance of sustainability reporting are not carried out in conformity with the provisions adopted in the implementation of this Directive, and, where applicable, with Regulation (EU) No 537/2014. | Member States may decide not to lay down rules for administrative sanctions for infringements which are already subject to national criminal law. In that event, they shall communicate to the Commission the relevant criminal law provisions.’; | 20) | direktīvas 30. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas neatbilstošu izpildi. | 2. Neskarot dalībvalstu civiltiesiskās atbildības sistēmas, dalībvalstis paredz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, ja tie obligātās revīzijas vai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu nav veikuši saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 537/2014. | Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvām sankcijām par pārkāpumiem, uz kuriem jau attiecas valsts krimināltiesības. Tādā gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.”; |
| (21) | in Article 30a(1), the following point is inserted: | ‘(ca) | a temporary prohibition, of up to three years’ duration, banning the statutory auditor, the audit firm or the key sustainability partner from carrying out the assurance of sustainability reporting and/or signing assurance reports on sustainability reporting;’; | 21) | direktīvas 30.a panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu: | “ca) | pagaidu aizliegums uz laiku līdz trīs gadiem, ar kuru obligātajam revidentam, revīzijas uzņēmumam vai galvenajam ilgtspējas partnerim ir aizliegts veikt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu un/vai parakstīt ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumus.”; |
| (22) | in Article 30a(1), the following point is inserted: | ‘(da) | a declaration that the assurance report on sustainability reporting does not meet the requirements of Article 28a of this Directive;’; | 22) | direktīvas 30.a panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu: | “da) | paziņojums, ka ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojums neatbilst šīs direktīvas 28.a panta prasībām;”; |
| (23) | Article 32 is amended as follows: | (a) | in paragraph 3, the first subparagraph is replaced by the following: | ‘3. The competent authority shall be governed by non-practitioners who are knowledgeable in the areas relevant to statutory audit and, where applicable, to the assurance of sustainability reporting. They shall be selected in accordance with an independent and transparent nomination procedure.’; | (b) | in paragraph 4, point (b) is replaced by the following: | ‘(b) | the adoption of standards on professional ethics, internal quality control of audit firms, auditing and the assurance of sustainability reporting, except where those standards are adopted or approved by other Member State authorities;’; | 23) | direktīvas 32. pantu groza šādi: | a) | panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: | “3. Kompetento iestādi vada personas, kas nav praktizējoši revidenti un kas ir kompetentas jomās, kuras saistītas ar obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Tās izvēlas saskaņā ar neatkarīgu un atklātu izvirzīšanas procedūru.”; | b) | panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “b) | profesionālās ētikas, revīzijas uzņēmumu iekšējas kvalitātes kontroles, revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas standartu pieņemšana, izņemot gadījumus, kad šos standartus pieņem vai apstiprina citas dalībvalsts iestādes;”; |
| (24) | the following Article is inserted: | ‘Article 36a | Regulatory arrangements between Member States as regards the assurance of sustainability reporting | The requirements of Articles 34 and 36 as regards the statutory audit of financial statements shall apply mutatis mutandis to the assurance of sustainability reporting.’; | 24) | direktīvā iekļauj šādu pantu: | “36.a pants | Normatīvie pasākumi starp dalībvalstīm attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu | Šīs direktīvas 34. un 36. panta prasības attiecībā uz finanšu pārskatu obligāto revīziju mutatis mutandis piemēro ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”; |
| (25) | Article 37 is amended as follows: | (a) | in paragraph 1, the following subparagraph is added: | ‘The first subparagraph shall apply to the appointment of the statutory auditor or audit firm for the purpose of the assurance of sustainability reporting.’; | (b) | in paragraph 2, the following subparagraph is added: | ‘The first subparagraph shall apply to the appointment of the statutory auditor or audit firm for the purpose of the assurance of sustainability reporting.’; | (c) | paragraph 3 is replaced by the following: | ‘3. Any contractual clause restricting the choice by the general meeting of shareholders or members of the audited entity pursuant to paragraph 1 to certain categories or lists of statutory auditors or audit firms as regards the appointment of a particular statutory auditor or audit firm to carry out the statutory audit and, where applicable, the assurance of sustainability reporting of that entity shall be prohibited. Any such existing clauses shall be null and void. | Member States shall ensure that shareholders or members of large undertakings subject to Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU, except undertakings referred to in point (a) of point (1) of Article 2 of that Directive, and which represent more than 5 % of the voting rights or 5 % of the capital of the undertaking, acting individually or collectively, have the right to table a draft resolution to be adopted in the general meeting of shareholders or members, requiring that an accredited third party that does not belong to the same audit firm or network as the statutory auditor or audit firm carrying out the statutory audit prepare a report on certain elements of the sustainability reporting and that such report be made available to the general meeting of shareholders or members.’; | 25) | direktīvas 37. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punktam pievieno šādu daļu: | “Pirmo daļu piemēro obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā.”; | b) | panta 2. punktam pievieno šādu daļu: | “Pirmo daļu piemēro obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanai ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā.”; | c) | panta 3. punktu aizstāj ar šādu: | “3. Ir aizliegts jebkāds līguma noteikums, ar ko saskaņā ar 1. punktu revidētās struktūras akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcei ir ierobežota izvēle, ļaujot tai izvēlēties tikai no noteiktām obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu kategorijām vai sarakstiem attiecībā uz konkrēta obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma iecelšanu, lai veiktu minētās struktūras obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Šādi noteikumi ir spēkā neesoši. | Dalībvalstis nodrošina, ka tādu lielu uzņēmumu akcionāriem vai dalībniekiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants, izņemot minētās Direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos uzņēmumus, un kuri pārstāv vairāk nekā 5 % balsstiesību vai 5 % uzņēmuma kapitāla, rīkojoties individuāli vai kolektīvi, ir tiesības iesniegt tādu lēmuma projektu pieņemšanai akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcē, ar kuru pieprasa, lai akreditēta trešā persona, kas nepieder pie tā paša revīzijas uzņēmuma vai tīkla kā obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kurš veic obligāto revīziju, sagatavotu ziņojumu par konkrētiem ilgtspējas ziņu sniegšanas elementiem un lai šāds ziņojums būtu pieejams akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcei.”; |
| (26) | Article 38 is amended as follows: | (a) | paragraph 1 is replaced by the following: | ‘1. Member States shall ensure that statutory auditors or audit firms may be dismissed only where there are proper grounds. Divergence of opinions on accounting treatments, audit procedures or, where applicable, on sustainability reporting or assurance procedures shall not be proper grounds for dismissal.’; | (b) | in paragraph 2, the following subparagraph is added: | ‘The obligation to inform provided for in the first subparagraph shall also apply to the assurance of sustainability reporting.’; | (c) | in paragraph 3, the following subparagraph is added: | ‘The first subparagraph shall also apply to the assurance of sustainability reporting.’; | 26) | direktīvas 38. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Dalībvalstis nodrošina, ka obligātos revidentus vai revīzijas uzņēmumus var atstādināt vienīgi tad, ja tam ir pamatoti iemesli. Viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm, revīzijas procedūrām vai attiecīgā gadījumā par ilgtspējas ziņu sniegšanu vai par ticamības apliecināšanas procedūrām nav pamatoti atstādināšanas iemesli.”; | b) | panta 2. punktam pievieno šādu daļu: | “Pirmajā daļā paredzēto pienākumu informēt piemēro arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”; | c) | panta 3. punktam pievieno šādu daļu: | “Pirmo daļu piemēro arī ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanai.”; |
| (27) | Article 39 is amended as follows: | (a) | the following paragraph is inserted: | ‘4a. Member States may allow the functions assigned to the audit committee relating to sustainability reporting and relating to the assurance of sustainability reporting to be performed by the administrative or supervisory body as a whole or by a dedicated body established by the administrative or supervisory body.’; | (b) | in paragraph 6, points (a) to (e) are replaced by the following: | ‘(a) | inform the administrative or supervisory body of the audited entity of the outcome of the statutory audit and, where applicable, of the outcome of the assurance of sustainability reporting and explain how the statutory audit and the assurance of sustainability reporting contributed to the integrity of financial reporting and sustainability reporting respectively, and what the role of the audit committee was in that process; | (b) | monitor the financial and, where applicable, sustainability reporting process, including the electronic reporting process as referred to in Article 29d of Directive 2013/34/EU and the process carried out by the undertaking to identify the information reported in accordance with the sustainability reporting standards adopted pursuant to Article 29b of that Directive, and submit recommendations or proposals to ensure their integrity; | (c) | monitor the effectiveness of the undertaking’s internal quality control and risk management systems and, where applicable, its internal audit, regarding the financial reporting and, where applicable, sustainability reporting of the undertaking, including its electronic reporting process as referred to in Article 29d of Directive 2013/34/EU, without breaching its independence; | (d) | monitor the statutory audit of the annual and consolidated financial statements and, where applicable, the assurance of the annual and consolidated sustainability reporting, in particular its performance, taking into account any findings and conclusions by the competent authority pursuant to Article 26(6) of Regulation (EU) No 537/2014; | (e) | review and monitor the independence of the statutory auditors or the audit firms in accordance with Articles 22, 22a, 22b, 24a, 24b, 25b, 25c and 25d of this Directive and with Article 6 of Regulation (EU) No 537/2014, and in particular the appropriateness of the provision of non-audit services to the audited entity in accordance with Article 5 of that Regulation;’; | 27) | direktīvas 39. pantu groza šādi: | a) | pantā iekļauj šādu punktu: | “4.a Revīzijas komitejai saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu un saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu uzticētās funkcijas dalībvalstis var ļaut veikt administratīvai vai uzraudzības struktūrai kā vienotam veselumam vai administratīvās vai uzraudzības struktūras izveidotai specializētai struktūrai.”; | b) | panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktu aizstāj šādi: | “a) | informē revidētās struktūras administratīvo vai uzraudzības vienību par obligātās revīzijas rezultātiem un attiecīgā gadījumā par ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas rezultātiem un izskaidro, kā obligātā revīzija un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana ir veicinājusi attiecīgi finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā; | b) | uzrauga finanšu pārskatu un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu, tostarp elektroniskās ziņošanas procesu, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.d pantā, un procesu, kuru uzņēmums īsteno, lai identificētu paziņoto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, kas pieņemti atbilstīgi minētās direktīvas 29.b antam, un sniedz ieteikumus vai priekšlikumus to integritātes nodrošināšanai; | c) | uzrauga uzņēmuma iekšējās kvalitātes kontroles un riska pārvaldības sistēmu un attiecīgā gadījumā arī iekšējās revīzijas efektivitāti attiecībā uz uzņēmuma finanšu pārskatu un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp elektroniskās ziņošanas procesu, kā minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.d pantā, nepārkāpjot minētās vienības neatkarību; | d) | uzrauga gada un konsolidēto finanšu pārskatu obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā gada un konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, jo īpaši tās darbības rādītājus, ņemot vērā jebkurus kompetentās iestādes konstatējumus un secinājumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 537/2014 26. panta 6. punktu; | e) | pārbauda un uzrauga obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu neatkarību saskaņā ar šīs direktīvas 22., 22.a, 22.b, 24.a, 24.b, 25.b, 25.c un 25.d pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 537/2014 6. pantu un jo īpaši to, cik piemēroti ir revidētajai struktūrai saskaņā ar minētās regulas 5. pantu sniegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi;”; |
| (28) | Article 45 is amended as follows: | (a) | paragraph 1 is replaced by the following: | ‘1. The competent authorities of a Member State shall, in accordance with Articles 15, 16 and 17 of this Directive, register every third-country auditor and audit entity, where that third-country auditor or audit entity provides an audit report concerning the annual or consolidated financial statements, or, where applicable, an assurance report concerning the annual or consolidated sustainability reporting of an undertaking incorporated outside the Union whose transferable securities are admitted to trading on a regulated market of that Member State, defined in point (21) of Article 4(1) of Directive 2014/65/EU of the European Parliament and of the Council (*27), except where the undertaking in question is an issuer exclusively of outstanding debt securities for which one of the following applies: | (a) | such securities have been admitted to trading on a regulated market in a Member State, defined in point (21) of Article 4(1) of Directive 2014/65/EU prior to 31 December 2010 and the denomination per unit of which is, at the date of issue, at least EUR 50 000 or, in the case of debt securities denominated in another currency, equivalent, at the date of issue, to at least EUR 50 000; | (b) | such securities are admitted to trading on a regulated market in a Member State, defined in point (21) of Article 4(1) of Directive 2014/65/EU from 31 December 2010 and the denomination per unit of which is, at the date of issue, at least EUR 100 000 or, in case of debt securities denominated in another currency, equivalent, at the date of issue, to at least EUR 100 000. | (*27) Directive 2014/65/EU of the European Parliament and of the Council of 15 May 2014 on markets in financial instruments and amending Directive 2002/92/EC and Directive 2011/61/EU (OJ L 173, 12.6.2014, p. 349).’;" | (b) | paragraphs 4 to 6 are replaced by the following: | ‘4. Without prejudice to Article 46, audit reports concerning annual accounts or consolidated accounts or, where applicable, the assurance reports concerning annual or consolidated sustainability reporting referred to in paragraph 1 of this Article issued by third-country auditors or audit entities that are not registered in the Member State shall have no legal effect in that Member State. | 5. A Member State may register a third-country audit entity for the purpose of the audit of financial statements only if: | (a) | the majority of the members of the administrative or management body of the third-country audit entity meet requirements which are equivalent to those laid down in Articles 4 to 10, with the exception of Article 7(2), Article 8(3) and the second subparagraph of Article 10(1); | (b) | the third-country auditor carrying out the audit on behalf of the third-country audit entity meets requirements which are equivalent to those laid down in Articles 4 to 10, with the exception of Article 7(2), Article 8(3) and the second subparagraph of Article 10(1); | (c) | the audits of the annual or consolidated financial statements referred to in paragraph 1 of this Article are carried out in accordance with international auditing standards as referred to in Article 26, as well as the requirements laid down in Articles 22, 22b and 25, or with equivalent standards and requirements; | (d) | the third-country audit entity publishes on its website an annual transparency report which includes the information referred to in Article 13 of Regulation (EU) No 537/2014 or it complies with equivalent disclosure requirements. | A Member State may register a third-country audit entity for the purpose of the assurance of sustainability reporting only if: | (a) | the majority of the members of the administrative or management body of the third-country audit entity meet requirements which are equivalent to those laid down in Articles 4 to 10; | (b) | the third-country auditor carrying out the assurance on behalf of the third-country audit entity meets requirements which are equivalent to those laid down in Articles 4 to 10; | (c) | the assurance of the annual or consolidated sustainability reporting referred to in paragraph 1 is carried out in accordance with the assurance standards referred to in Article 26a, as well as the requirements laid down in Articles 22, 22b, 25 and 25b, or with equivalent standards and requirements; | (d) | the third-country audit entity publishes on its website an annual transparency report which includes the information referred to in Article 13 of Regulation (EU) No 537/2014 or it complies with equivalent disclosure requirements. | 5a. A Member State may register a third-country auditor for the purpose of the audit of financial statements only if he or she meets the requirements set out in points (b), (c) and (d) of the first subparagraph of paragraph 5 of this Article. | A Member State may register a third-country auditor for the purpose of the assurance for sustainability reporting only if he or she meets the requirements set out in points (b), (c) and (d) of the second subparagraph of paragraph 5 of this Article. | 6. In order to ensure uniform conditions for the application of point (c) of the first subparagraph of paragraph 5 and point (c) of the second subparagraph of paragraph 5 of this Article, the Commission shall be empowered to decide upon the equivalence referred to therein by means of implementing acts. Those implementing acts shall be adopted in accordance with the examination procedure referred to in Article 48(2). | Member States may assess the equivalence referred to point (c) of the first subparagraph of paragraph 5 and point (c) of the second subparagraph of paragraph 5 of this Article, as long as the Commission has not taken any such decision. | The Commission shall be empowered to adopt delegated acts in accordance with Article 48a supplementing this Directive for the purpose of establishing the general equivalence criteria to be used in assessing whether the audits of the financial statements and, where applicable, the assurance of sustainability reporting referred to in paragraph 1 of this Article are carried out in accordance with international auditing standards as defined in Article 26 and with assurance standards for sustainability reporting referred to in Article 26a, respectively, and with the requirements laid down in Articles 22, 24 and 25. Such criteria, which are applicable to all third countries, shall be used by Member States when assessing equivalence at national level.’; | 28) | direktīvas 45. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punktu aizstāj ar šādu: | “1. Dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 15., 16. un 17. pantu reģistrē ikvienu trešās valsts revidentu un revīzijas vienību, ja minētais trešās valsts revidents vai revīzijas vienība sniedz revīzijas ziņojumu par tāda uzņēmuma gada vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem vai – attiecīgā gadījumā – ticamības apliecināšanas ziņojumu par gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kurš reģistrēts ārpus Savienības un kura pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū minētajā dalībvalstī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (*27) 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē, izņemot gadījumus, kad attiecīgais uzņēmums emitē vienīgi neapmaksātus parāda vērtspapīrus, uz kuriem attiecas viens no šādiem nosacījumiem: | a) | šādus vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, pirms 2010. gada 31. decembra, un vienas vienības nominālvērtība emisijas datumā ir vismaz 50 000 EUR vai, ja parāda vērtspapīrus denominē citā valūtā, emisijas datumā ir līdzvērtīga vismaz 50 000 EUR; | b) | šādus vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū dalībvalstī, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, nozīmē no 2010. gada 31. decembra, un vienas vienības nominālvērtība emisijas datumā ir vismaz 100 000 EUR vai, ja parāda vērtspapīrus denominē citā valūtā, emisijas datumā ir līdzvērtīga vismaz 100 000 EUR. | (*27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;" | b) | panta 4. līdz 6. punktu aizstāj šādi: | “4. Neskarot 46. pantu, revīzijas ziņojumiem par gada vai konsolidētajiem pārskatiem vai – attiecīgā gadījumā – ticamības apliecināšanas ziņojumiem par gada vai konsolidēto ilgtspējas ziņu sniegšanu, kuri minēti šā panta 1. punktā un kurus izdevuši trešo valstu revidenti vai revīzijas struktūras, kas nav reģistrētas dalībvalstī, minētajā dalībvalstī nav juridiska spēka. | 5. Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revīzijas vienību finanšu pārskatu revīzijas nolūkā tikai tad, ja: | a) | trešās valsts revīzijas vienības administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākums atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. pantā noteiktajām prasībām, izņemot 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām; | b) | trešās valsts revidents, kas veic revīziju trešās valsts revīzijas vienības vārdā, atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. punktā noteiktajām prasībām, izņemot 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 10. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām; | c) | šā panta 1. punktā minētās gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas veic saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem, kā minēts 26. pantā, kā arī saskaņā ar 22., 22.b un 25. pantā noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgiem standartiem un prasībām; | d) | trešās valsts revīzijas vienība savā tīmekļa vietnē publicē gada pārredzamības ziņojumu, kurā iekļauta Regulas (ES) Nr. 537/2014 13. pantā minētā informācija, vai arī tā izpilda līdzvērtīgas informācijas sniegšanas prasības. | Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revīzijas vienību ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā tikai tad, ja: | a) | trešās valsts revīzijas vienības administratīvās vai pārvaldības struktūras locekļu vairākums atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. pantā paredzētajām prasībām; | b) | trešās valsts revidents, kas veic ticamības apliecināšanu trešās valsts revīzijas vienības vārdā, atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 4. līdz 10. punktā paredzētajām prasībām; | c) | šā panta 1. punktā minētās gada vai konsolidētās ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic saskaņā ar ticamības apliecināšanas standartiem, kas minēti 26.a pantā, kā arī saskaņā ar 22., 22.b, 25. un 25.b pantā noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgiem standartiem un prasībām; | d) | trešās valsts revīzijas vienība savā tīmekļa vietnē publicē gada pārredzamības ziņojumu, kurā iekļauta Regulas (ES) Nr. 537/2014 13. pantā minētā informācija, vai arī tā izpilda līdzvērtīgas informācijas sniegšanas prasības. | 5.a Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revidentu finanšu pārskatu revīzijas nolūkā tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas šā panta 5. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā. | Dalībvalsts var reģistrēt trešās valsts revidentu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas nolūkā tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 5. punkta otrās daļas b), c) un d) apakšpunktā. | 6. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta 5. punkta pirmās daļas d) apakšpunkta un otrās daļas d) apakšpunkta noteikumu piemērošanu, Komisija tiek pilnvarota ar īstenošanas aktiem lemt par tajos paredzēto līdzvērtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. | Kamēr Komisija nav pieņēmusi šādu lēmumu, šā panta 5. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un otrās daļas d) apakšpunktā paredzēto līdzvērtību var novērtēt dalībvalstis. | Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo direktīvu, lai noteiktu vispārējus līdzvērtības kritērijus, ko izmanto, novērtējot, vai šā panta 1. punktā minētā finanšu pārskatu revīzija un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana ir veikta saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem, kā tie definēti 26. pantā, un saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas ziņojumu standartiem, kā tie definēti 26.a pantā, kā arī saskaņā ar 22., 24. un 25. pantā izklāstītajām prasībām. Šādus kritērijus, kas piemērojami visām trešām valstīm, dalībvalstis izmanto, novērtējot līdzvērtību valsts līmenī.”; |
| (29) | Article 48a is amended as follows: | (a) | in paragraph 2, the following subparagraph is added: | ‘The power to adopt delegated acts referred to in Article 26a(2) shall be conferred on the Commission for an indeterminate period of time.’; | (b) | paragraph 3 is replaced by the following: | ‘3. The delegation of power referred to in Article 26(3), Article 26a(3), Article 45(6), Article 46(2) and Article 47(3) may be revoked at any time by the European Parliament or by the Council. A decision to revoke shall put an end to the delegation of the power specified in that decision. It shall take effect the day following the publication of the decision in the Official Journal of the European Union or at a later date specified therein. It shall not affect the validity of any delegated acts already in force.’; | (c) | paragraph 5 is replaced by the following: | ‘5. A delegated act adopted pursuant to Article 26(3), Article 26a(3), Article 45(6), Article 46(2) or Article 47(3) shall enter into force only if no objection has been expressed either by the European Parliament or the Council within a period of four months of notification of that act to the European Parliament and the Council or if, before the expiry of that period, the European Parliament and the Council have both informed the Commission that they will not object. That period shall be extended by two months at the initiative of the European Parliament or of the Council.’. | 29) | direktīvas 48.a pantu groza šādi: | a) | panta 2. punktam pievieno šādu daļu: | “Pilnvaras pieņemt 26.a panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.”; | b) | panta 3. punktu aizstāj ar šādu: | “3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. panta 3. punktā, 26.a panta 3. punktā, 45. panta 6. punktā, 46. panta 2. punktā un 47. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”; | c) | panta 5. punktu aizstāj ar šādu: | “5. Saskaņā ar 26. panta 3. punktu, 26.a panta 3. punktu, 45. panta 6. punktu, 46. panta 2. punktu vai 47. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.” |
| Article 4 | 4. pants |
| Amendments to Regulation (EU) No 537/2014 | Grozījumi Regulā (ES) Nr. 537/2014 |
| Regulation (EU) No 537/2014 is amended as follows: | Regulu (ES) Nr. 537/2014 groza šādi: |
| (1) | in Article 4(2), the second subparagraph is replaced by the following: | ‘For the purposes of the limits specified in the first subparagraph of this paragraph, the assurance of sustainability reporting, and non-audit services other than those referred to in Article 5(1), required by Union or national legislation, shall be excluded.’; | 1) | regulas 4. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: | “Šā punkta pirmajā daļā noteikto limitu nolūkos netiek iekļauta ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšana un ar revīziju nesaistītie pakalpojumi, kas nav minēti 5. panta 1. punktā un ko pieprasa Savienības vai valsts tiesību akti.”; |
| (2) | Article 5 is amended as follows: | (a) | in paragraph 1, second subparagraph, point (c) is replaced by the following: | ‘(c) | bookkeeping and preparing accounting records and financial statements as well as preparing sustainability reporting;’; | (b) | in paragraph 4, the following subparagraph is inserted after the first subparagraph: | ‘The approval of the audit committee referred to in the first subparagraph shall not be needed for the provision of assurance of sustainability reporting.’. | 2) | regulas 5. pantu groza šādi: | a) | panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: | “c) | grāmatvedības kārtošana un grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu sagatavošana, kā arī ilgtspējas ziņu sniegšanas sagatavošana;”; | b) | panta 4. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu: | “Lai veiktu ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanu, pirmajā daļā minētais revīzijas komitejas apstiprinājums nav nepieciešams.” |
| Article 5 | 5. pants |
| Transposition | Transponēšana |
| 1. Member States shall bring into force the laws, regulations and administrative provisions necessary to comply with Articles 1 to 3 of this Directive by 6 July 2024. They shall immediately communicate the text of those measures to the Commission. | 1. Dalībvalstīs līdz 2024. gada 6. jūlijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. līdz 3. panta prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. |
| 2. Member States shall apply the measures necessary to comply with Article 1, with the exception of point (14): | 2. Pasākumus, kas vajadzīgi 1. panta, izņemot 14. punkta, prasību izpildei, dalībvalstis piemēro: |
| (a) | for financial years starting on or after 1 January 2024: | (i) | to large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU which are public-interest entities as defined in point (1) of Article 2 of that Directive exceeding on their balance sheet dates the average number of 500 employees during the financial year; | (ii) | to public-interest entities as defined in point (1) of Article 2 of Directive 2013/34/EU which are parent undertakings of a large group within the meaning of Article 3(7) of that Directive exceeding on its balance sheet dates, on a consolidated basis, the average number of 500 employees during the financial year; | a) | attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk: | i) | lieliem uzņēmumiem Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas minētās direktīvas 2. panta 1. punktā, kuru vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā; | ii) | sabiedriskas nozīmes struktūrām, kā tās definētas Direktīvas 2013/34/ES 1. panta 2. punktā, kuras ir mātesuzņēmums lielai grupai minētās direktīvas 3. panta 7. punkta nozīmē, un kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbiniekus finanšu gada laikā; |
| (b) | for financial years starting on or after 1 January 2025: | (i) | to large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU, other than those referred to in point (a)(i) of this subparagraph; | (ii) | to parent undertakings of a large group within the meaning of Article 3(7) of Directive 2013/34/EU, other than those referred to in point (a)(ii) of this subparagraph; | b) | attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk: | i) | lieliem uzņēmumiem Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē, izņemot šīs daļas a) apakšpunkta i) punktā minētos uzņēmumus; | ii) | lielas grupas mātesuzņēmumiem Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē, izņemot šīs daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētos mātesuzņēmumus; |
| (c) | for financial years starting on or after 1 January 2026: | (i) | to small and medium-sized undertakings within the meaning of Article 3(2) and (3) of Directive 2013/34/EU which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 of that Directive and which are not micro-undertakings as defined in Article 3(1) of that Directive; | (ii) | to small and non-complex institutions defined in point (145) of Article 4(1) of Regulation (EU) No 575/2013, provided they are large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU or that they are small and medium sized undertakings within the meaning of Article 3(2) and (3) of that Directive which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 of that Directive and which are not micro-undertakings as defined in Article 3(1) of that Directive; | (iii) | to captive insurance undertakings defined in point (2) of Article 13 of Directive 2009/138/EC of the European Parliament and of the Council (39), and captive reinsurance undertakings defined in point (5) of Article 13 of that Directive, provided that they are large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU or that they are small and medium sized undertakings within the meaning of Article 3(2) and (3) of that Directive which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 of that Directive and which are not micro-undertakings as defined in Article 3(1) of that Directive. | c) | attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk: | i) | maziem un vidējiem uzņēmumiem Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un kuri nav mikrouzņēmumi, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā; | ii) | mazām un nesarežģītām iestādēm, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā, ja tās ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē vai ja tās ir mazie un vidējie uzņēmumi minētās direktīvas 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un kuri nav mikrouzņēmumi, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā; | iii) | kaptīvajām apdrošināšanas sabiedrībām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (39) 13. panta 2. punktā, un kaptīvajām pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas definētas minētās direktīvas 13. panta 5. punktā, ja tās ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē vai ja tās ir mazie un vidējie uzņēmumi minētās direktīvas 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un kuri nav mikrouzņēmumi, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā. |
| Member States shall apply the measures necessary to comply with point (14) of Article 1 for financial years starting on or after 1 January 2028. | Pasākumus, kas vajadzīgi 1. panta 14. punkta prasību izpildei, dalībvalstis piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk. |
| Member States shall apply the measures necessary to comply with Article 2: | Pasākumus, kas vajadzīgi 2. panta izpildei, dalībvalstis piemēro: |
| (a) | for financial years starting on or after 1 January 2024: | (i) | to issuers as defined in point (d) of Article 2(1) of Directive 2004/109/EC which are large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU exceeding on their balance sheet dates the average number of 500 employees during the financial year; | (ii) | to issuers as defined in point (d) of Article 2(1) of Directive 2004/109/EC which are parent undertakings of a large group within the meaning of Article 3(7) of Directive 2013/34/EU exceeding on its balance sheet dates, on a consolidated basis, the average number of 500 employees during the financial year; | a) | attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk: | i) | emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē un to vidējais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā; | ii) | emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir lielas grupas mātesuzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē un to vidējais konsolidētais darbinieku skaits bilances datumā pārsniedz 500 darbinieku finanšu gada laikā; |
| (b) | for financial years starting on or after 1 January 2025: | (i) | to issuers as defined in point (d) of Article 2(1) of Directive 2004/109/EC which are large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU other than those referred to in point (a) (i) of this subparagraph; | (ii) | to issuers as defined in point (d) of Article 2(1) of Directive 2004/109/EC which are parent undertakings of a large group within the meaning of Article 3(7) of Directive 2013/34/EU other than those referred to in point (a) (ii) of this subparagraph; | b) | attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk: | i) | emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē, izņemot šīs daļas a) apakšpunkta i) punktā minētos uzņēmumus; | ii) | emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir lielas grupas mātesuzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punkta nozīmē, izņemot šīs daļas a) apakšpunkta ii) punktā minētos mātesuzņēmumus; |
| (c) | for financial years starting on or after 1 January 2026: | (i) | to issuers as defined in point (d) of Article 2(1) of Directive 2004/109/EC which are small and medium-sized undertakings within the meaning of Article 3(2) and (3) of Directive 2013/34/EU and which are not micro-undertakings as defined in Article 3(1) of Directive 2013/34/EU; | (ii) | to issuers defined as small and non-complex institutions in point (145) of Article 4(1) of Regulation (EU) No 575/2013, provided they are large undertakings within the meaning of Article 3(4) of Directive 2013/34/EU or that they are small and medium-sized undertakings within the meaning of Article 3(2) and (3) of that Directive which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 of that Directive and which are not micro-undertakings as defined in Article 3(1) of that Directive; | (iii) | to issuers defined as captive insurance undertakings in point (2) of Article 13 of Directive 2009/138/EC, or as captive reinsurance undertakings in point (5) of Article 13 of that Directive, provided that they are large undertakings within the meaning of Article 3 (4) of Directive 2013/34/EU or that they are small and medium-sized undertakings within the meaning of Article 3(2) and (3) of that Directive which are public-interest entities as defined in point (a) of point (1) of Article 2 of that Directive and which are not micro-undertakings as defined in Article 3(1) of that Directive. | c) | attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk: | i) | emitentiem, kā tie definēti Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tie ir mazie un vidējie uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē, un kuri nav mikrouzņēmumi, kā definēts direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1. punktā; | ii) | emitentiem, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 145) apakšpunktā kā mazas un nesarežģītas iestādes, ja tie ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē vai ja tie ir mazie un vidējie uzņēmumi minētās direktīvas 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē, un ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un kuri nav mikrouzņēmumi, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā; | iii) | emitentiem, kas definēti Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 2. punktā kā kaptīvās apdrošināšanas sabiedrības vai kas definēti minētās direktīvas 13. panta 5. punktā kā kaptīvās pārapdrošināšanas sabiedrības, ja tās ir lieli uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punkta nozīmē vai ja tās ir mazie un vidējie uzņēmumi minētās direktīvas 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē, un kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kā tās definētas minētās direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un kuri nav mikrouzņēmumi, kā definēts minētās direktīvas 3. panta 1. punktā. |
| Member States shall apply the measures necessary to comply with Article 3 for financial years starting on or after 1 January 2024. | Pasākumus, kas vajadzīgi 3. panta izpildei, dalībvalstis piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. |
| 3. When Member States adopt the measures referred to in paragraph 1, they shall contain a reference to this Directive or shall be accompanied by such a reference on the occasion of their official publication. Member States shall determine how such reference is to be made. | 3. Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. |
| 4. Member States shall communicate to the Commission the text of the main provisions of national law which they adopt in the field covered by this Directive. | 4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. |
| Article 6 | 6. pants |
| Review and reporting | Pārskatīšana un ziņošana |
| 1. The Commission shall submit a report to the European Parliament and to the Council on the implementation of this amending Directive, including, inter alia: | 1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs grozošās direktīvas īstenošanu, tajā cita starpā iekļaujot: |
| (a) | an assessment of the achievement of the goals of this amending Directive, including the convergence of reporting practices between Member States; | a) | novērtējumu par šīs grozošās direktīvas mērķu sasniegšanu, tostarp par ziņošanas prakses konverģenci starp dalībvalstīm; |
| (b) | an assessment of the number of small and medium-sized undertakings voluntarily using the sustainability reporting standards referred to in Article 29c of Directive 2013/34/EU; | b) | novērtējumu par to mazo un vidējo uzņēmumu skaitu, kuri brīvprātīgi izmanto Direktīvas 2013/34/ES 29.c pantā minētos ilgtspējas ziņu sniegšanas standartus; |
| (c) | an assessment of whether and how the scope of the provisions amended by this amending Directive should be further extended, in particular in relation to small and medium-sized undertakings and to third-country undertakings operating directly on the Union internal market without a subsidiary or a branch on the territory of the Union; | c) | novērtējumu par to, vai un kā būtu vēl vairāk jāpaplašina ar šo grozošo direktīvu grozīto noteikumu darbības joma, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas tieši darbojas Savienības iekšējā tirgū bez meitasuzņēmuma vai filiāles Savienības teritorijā; |
| (d) | an assessment of the implementation of the reporting requirements on subsidiaries and branches of third-country undertakings introduced by this amending Directive, including an assessment of the number of third-country undertakings which have a subsidiary undertaking or a branch reporting in accordance with Article 40a of Directive 2013/34/EU; an assessment of the enforcement mechanism and of the thresholds set out in that Article; | d) | novērtējumu par to, kā tiek īstenotas ar šo grozošo direktīvu ieviestās ziņošanas prasības attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, arī novērtējumu par to trešo valstu uzņēmumu skaitu, kuru meitasuzņēmumi vai filiāles ziņo saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 40.a pantu; novērtējumu par izpildes mehānismu un minētajā pantā noteiktajām robežvērtībām; |
| (e) | an assessment of whether and how to ensure the accessibility for persons with disabilities to the sustainability reports published by undertakings falling under the scope of this amending Directive. | e) | novērtējumu par to, vai un kā nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi ilgtspējas ziņojumiem, ko publicē uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs grozošās direktīvas darbības joma. |
| The report shall be published by 30 April 2029 and every three years thereafter, and shall be accompanied, if appropriate, by legislative proposals. | Minēto ziņojumu publicē līdz 2029. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus. |
| 2. By 31 December 2028, the Commission shall review and report on the level of concentration of the sustainability assurance market. That review shall take into account the national regimes applicable to independent assurance services providers and assess whether and to what extent those national regimes contribute to opening up the assurance market. | 2. Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija pārskata ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus koncentrācijas līmeni un ziņo par to. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā valstu režīmus, ko piemēro neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem, un novērtē, vai un kādā mērā minētie valstu režīmi veicina ticamības apliecināšanas tirgus atvēršanu. |
| By 31 December 2028, the Commission shall assess possible legal measures to ensure sufficient diversification of the sustainability assurance market and appropriate sustainability reporting quality. The Commission shall review the measures provided for in Article 34 of Directive 2013/34/EU and assess the need to extend them to other large undertakings. | Līdz 2028. gada 31. decembrim Komisija izvērtē iespējamos tiesiskos pasākumus, ar ko nodrošināt ilgtspējas ticamības apliecināšanas tirgus pietiekamu diversifikāciju un ziņošanas par ilgtspēju atbilstīgu kvalitāti. Komisija pārskata Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā paredzētos pasākumus un novērtē nepieciešamību tos attiecināt arī uz citiem lieliem uzņēmumiem. |
| The report shall be transmitted to the European Parliament and the Council by 31 December 2028 and shall be accompanied, if appropriate, by legislative proposals. | Ziņojumu līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus. |
| Article 7 | 7. pants |
| Entry into force and application | Stāšanās spēkā un piemērošana |
| This Directive shall enter into force on the twentieth day following that of its publication in the Official Journal of the European Union. | Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
| Article 4 of this Directive shall apply from 1 January 2024 for financial years starting on or after 1 January 2024. | Šīs direktīvas 4. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. |
| Article 8 | 8. pants |
| Addressees | Adresāti |
| This Directive is addressed to the Member States. | Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. |
| Article 4 shall be binding in its entirety and directly applicable in all Member States. | Direktīvas 4. pants uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs. |
| Done at Strasbourg, 14 December 2022. | Strasbūrā, 2022. gada 14. decembrī |
| For the European Parliament | Eiropas Parlamenta vārdā – |
| The President | priekšsēdētāja |
| R. METSOLA | R. METSOLA |
| For the Council | Padomes vārdā – |
| The President | priekšsēdētājs |
| M. BEK | M. BEK |
| (1)
OJ C 517, 22.12.2021, p. 51. | (1)
OV C 517, 22.12.2021., 51. lpp. |
| (2) Position of the European Parliament of 10 November 2022 (not yet published in the Official Journal) and decision of the Council of 28 November 2022. | (2) Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 28. novembra lēmums. |
| (3) Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (OJ L 182, 29.6.2013, p. 19). | (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). |
| (4) Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’) (OJ L 243, 9.7.2021, p. 1). | (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). |
| (5) Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability-related disclosures in the financial services sector (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1). | (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.). |
| (6) Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13). | (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). |
| (7) Regulation (EU) 2019/2089 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 amending Regulation (EU) 2016/1011 as regards EU Climate Transition Benchmarks, EU Paris-aligned Benchmarks and sustainability-related disclosures for benchmarks (OJ L 317, 9.12.2019, p. 17). | (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.). |
| (8) Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1816 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards the explanation in the benchmark statement of how environmental, social and governance factors are reflected in each benchmark provided and published (OJ L 406, 3.12.2020, p. 1). | (8) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.). |
| (9) Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1817 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards the minimum content of the explanation on how environmental, social and governance factors are reflected in the benchmark methodology (OJ L 406, 3.12.2020, p. 12). | (9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.). |
| (10) Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards minimum standards for EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks (OJ L 406, 3.12.2020, p. 17). | (10) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.). |
| (11) Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and amending Regulation (EU) No 648/2012 (OJ L 176, 27.6.2013, p. 1). | (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). |
| (12) Regulation (EU) 2019/2033 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on the prudential requirements of investment firms and amending Regulations (EU) No 1093/2010, (EU) No 575/2013, (EU) No 600/2014 and (EU) No 806/2014 (OJ L 314, 5.12.2019, p. 1). | (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.). |
| (13) Directive (EU) 2019/2034 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on the prudential supervision of investment firms and amending Directives 2002/87/EC, 2009/65/EC, 2011/61/EU, 2013/36/EU, 2014/59/EU and 2014/65/EU (OJ L 314, 5.12.2019, p. 64). | (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.). |
| (14)
OJ C 76, 9.3.2020, p. 23. | (14)
OV C 76, 9.3.2020., 23. lpp. |
| (15)
OJ C 445, 29.10.2021, p. 94. | (15)
OV C 445, 29.10.2021., 94. lpp. |
| (16) Directive 2014/95/EU of the European Parliament and of the Council of 22 October 2014 amending Directive 2013/34/EU as regards disclosure of non-financial and diversity information by certain large undertakings and groups (OJ L 330, 15.11.2014, p. 1). | (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.). |
| (17) Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council of 15 December 2004 on the harmonisation of transparency requirements in relation to information about issuers whose securities are admitted to trading on a regulated market and amending Directive 2001/34/EC (OJ L 390, 31.12.2004, p. 38). | (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.). |
| (18) Commission Regulation (EC) No 1569/2007 of 21 December 2007 establishing a mechanism for the determination of equivalence of accounting standards applied by third country issuers of securities pursuant to Directives 2003/71/EC and 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council (OJ L 340, 22.12.2007, p. 66). | (18) Komisijas Regula (EK) Nr. 1569/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.). |
| (19) Council Directive 86/635/EEC of 8 December 1986 on the annual accounts and consolidated accounts of banks and other financial institutions (OJ L 372, 31.12.1986, p. 1). | (19) Padomes direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.). |
| (20) Council Directive 91/674/EEC of 19 December 1991 on the annual accounts and consolidated accounts of insurance undertakings (OJ L 374, 31.12.1991, p. 7). | (20) Padomes direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.). |
| (21) Directive 2013/36/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on access to the activity of credit institutions and the prudential supervision of credit institutions, amending Directive 2002/87/EC and repealing Directives 2006/48/EC and 2006/49/EC (OJ L 176, 27.6.2013, p. 338). | (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). |
| (22) Directive (EU) 2016/943 of the European Parliament and of the Council of 8 June 2016 on the protection of undisclosed know-how and business information (trade secrets) against their unlawful acquisition, use and disclosure (OJ L 157, 15.6.2016, p. 1). | (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.). |
| (23) Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council of 19 July 2002 on the application of international accounting standards (OJ L 243, 11.9.2002, p. 1). | (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.). |
| (24) Regulation (EU) No 1095/2010 of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 establishing a European Supervisory Authority (European Securities and Markets Authority), amending Decision No 716/2009/EC and repealing Commission Decision 2009/77/EC (OJ L 331, 15.12.2010, p. 84). | (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.). |
| (25) Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council of 8 June 2016 on indices used as benchmarks in financial instruments and financial contracts or to measure the performance of investment funds and amending Directives 2008/48/EC and 2014/17/EU and Regulation (EU) No 596/2014 (OJ L 171, 29.6.2016, p. 1). | (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.). |
| (26) Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS), repealing Regulation (EC) No 761/2001 and Commission Decisions 2001/681/EC and 2006/193/EC (OJ L 342, 22.12.2009, p. 1). | (26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.). |
| (27) Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council of 13 October 2003 establishing a scheme for greenhouse gas emission allowance trading within the Community and amending Council Directive 96/61/EC (OJ L 275, 25.10.2003, p. 32). | (27) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.). |
| (28) Commission Recommendation 2013/179/EU of 9 April 2013 on the use of common methods to measure and communicate the life cycle environmental performance of products and organisations (OJ L 124, 4.5.2013, p. 1). | (28) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.). |
| (29) Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 on industrial emissions (integrated pollution prevention and control) (OJ L 334, 17.12.2010, p. 17). | (29) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.). |
| (30) Regulation (EU) 2021/783 of the European Parliament and of the Council of 29 April 2021 establishing a Programme for the Environment and Climate Action (LIFE), and repealing Regulation (EU) No 1293/2013 (OJ L 172, 17.5.2021, p. 53). | (30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/783 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (OV L 172, 17.5.2021., 53. lpp.). |
| (31) Directive 2011/7/EU of the European Parliament and of the Council of 16 February 2011 on combating late payment in commercial transactions (OJ L 48, 23.2.2011, p. 1). | (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.). |
| (32) Regulation (EC) No 1893/2006 of the European Parliament and of the Council of 20 December 2006 establishing the statistical classification of economic activities NACE Revision 2 and amending Council Regulation (EEC) No 3037/90 as well as certain EC Regulations on specific statistical domains (OJ L 393, 30.12.2006, p. 1). | (32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.). |
| (33) Commission Delegated Regulation (EU) 2019/815 of 17 December 2018 supplementing Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council with regard to regulatory technical standards on the specification of a single electronic reporting format (OJ L 143, 29.5.2019, p. 1). | (33) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.). |
| (34) Regulation (EC) No 765/2008 of the European Parliament and of the Council of 9 July 2008 setting out the requirements for accreditation and repealing Regulation (EEC) No 339/93 (OJ L 218, 13.8.2008, p. 30). | (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.). |
| (35) Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council of 17 May 2006 on statutory audits of annual accounts and consolidated accounts, amending Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC and repealing Council Directive 84/253/EEC (OJ L 157, 9.6.2006, p. 87). | (35) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.). |
| (36) Directive 2007/36/EC of the European Parliament and of the Council of 11 July 2007 on the exercise of certain rights of shareholders in listed companies (OJ L 184, 14.7.2007, p. 17). | (36) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.). |
| (37) Regulation (EU) No 537/2014 of the European Parliament and of the Council of 16 April 2014 on specific requirements regarding statutory audit of public-interest entities and repealing Commission Decision 2005/909/EC (OJ L 158, 27.5.2014, p. 77). | (37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.). |
| (38)
OJ L 123, 12.5.2016, p. 1. | (38)
OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. |
| (39) Directive 2009/138/EC of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the taking-up and pursuit of the business of Insurance and Reinsurance (Solvency II) (OJ L 335, 17.12.2009, p. 1). | (39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.). |
