PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Politiskais konteksts

Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) kā ES aģentūru izveidoja 2005. gadā ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI[1], un tā ir atbildīga par darbībām saistībā ar augstāko tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību. Akadēmijas mērķis ir veicināt sadarbību starp valstu policijas spēkiem, rīkojot kursus, kas vērsti uz policijas darbības Eiropas dimensiju. Tā nosaka arī kopējas mācību programmas par konkrētām tēmām, izplata attiecīgus pētniecības rezultātus un labāko praksi, koordinē vecāko policijas virsnieku un mācībspēku apmaiņas programmu un var darboties kā ES dotāciju saņēmēju partnere konkrētiem projektiem. Saskaņā ar 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 543/2014, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2005/681/TI un kura stājās spēkā 2014. gada 29. maijā, akadēmijas galvenā mītne tika pārcelta no Bramshilas Apvienotajā Karalistē uz Budapeštu Ungārijā.

Komisija 2013. gada 27. martā iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko atjaunina Eiropas Policijas biroja (Eiropola) tiesisko regulējumu[2]. Attiecībā uz CEPOL un tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību minētajam priekšlikumam bija trīs mērķi. Pirmkārt, tajā tika ierosināts apvienot CEPOL ar Eiropolu, lai panāktu sinerģiju starp operatīvo tiesībaizsardzības darbu un apmācības pasākumiem un lai gūtu administratīvus ietaupījumus, kuri tiktu ieguldīti apmācībā. Otrkārt, priekšlikuma mērķis bija stiprināt apvienotās aģentūras spējas sniegt atbalstu tiesībaizsardzības apmācībai ES, nodrošinot tai nepieciešamās pilnvaras, lai īstenotu Eiropas Tiesībaizsardzības apmācību shēmu (LETS), kuru Komisija publicēja vienlaikus ar priekšlikumu jaunajai Eiropola regulai[3]. Treškārt, tā mērķis bija saskaņot noteikumus par Eiropola pārvaldību ar Vienoto pieeju par ES decentralizētajām aģentūrām, kuru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija apstiprināja 2012. gada jūlijā.

Eiropas Parlaments un Padome nepiekrita ierosinātajai CEPOL un Eiropola apvienošanai. Tā vietā 2014. gada 6. maijā tika pieņemta regula (kuru ierosināja dalībvalstis saskaņā ar LESD 76. pantu un pamatojoties uz LESD 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu), ar kuru CEPOL kā neatkarīgas aģentūras galvenā mītne tika pārcelta uz Budapeštu[4]. Tā kā tika celti iebildumi pret ierosināto apvienošanu, citas uz apmācību attiecīgās Eiropola priekšlikuma daļas Eiropas Parlaments un Padome sīkāk neapsprieda.

Regulā, ar kuru CEPOL pārvieto uz Budapeštu Ungārijā, Komisija tiek aicināta sniegt ziņojumu par lēmuma efektivitāti, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu par aģentūru. Šis regulas priekšlikums ir atbilde uz minēto aicinājumu. Tajā arī atspoguļots Stokholmas programmas[5] aicinājums pastiprināt apmācību par jautājumiem attiecībā uz Savienību un padarīt to sistemātiski pieejamu visu attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem, un uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem izveidot spēcīgāku ES sistēmu tiesu iestāžu un policijas apmācībai[6]. Tas atbilst dokumentā "Iekšējās drošības stratēģija darbībā"[7] noteiktajām prioritātēm un Vienotajai pieejai par ES decentralizētajām aģentūrām. Nepieciešamība attīstīt tiesībaizsardzības darbinieku apmācību ES līmenī, lai sniegtu atbalstu praktiskai sadarbībai un LETS pilnīgai īstenošanai, tika noteikta kā viena no galvenajām turpmākajām prioritātēm[8].

Izņemot jautājumu par CEPOL apvienošanu ar Eiropolu, par ko likumdevēji ir pieņēmuši lēmumu, šis priekšlikums regulai balstās uz sagatavošanās darbu, ko 2011. un 2012. gadā veica Komisija, modernizējot CEPOL juridisko pamatu. Tādēļ tas sniedz juridisko pamatu jaunajai CEPOL, kurai būs plašāki mērķi un modernizēta pārvaldība, atceļot un aizstājot CEPOL, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI.

1.2. Vispārīgais mērķis

Pēdējo desmit gadu laikā ES ir pieredzējusi smagās un organizētās noziedzības pieaugumu, kā arī noziegumu veidu dažādošanos.[9] ES 2013. gada smagās un organizētās noziedzības draudu izvērtējumā (SOCTA 2013) tika secināts, ka "smagā un organizētā noziedzība kļūst par arvien dinamiskāku un sarežģītāku parādību, un tā joprojām ir būtisks drauds ES drošībai un labklājībai."[10] Starptautiskai noziedzībai var stāties pretī vienīgi ar pārrobežu sadarbību, policijai, muitai, robežsardzei un citām iestādēm strādājot kopā. Ja šīs iestādes nebūs pienācīgi apmācītas un ja nebūs pietiekamas uzticēšanās starp tām, šāda sadarbība nebūs efektīva. To ņemot vērā, stratēģisko un operatīvo mērķu atbalstam cīņā pret organizēto un smago pārrobežu noziedzību un terorismu nepieciešama starpvalstu sadarbībā iesaistīto ES tiesībaizsardzības amatpersonu saskanīga, atzīta un augstas kvalitātes apmācība specializētās jomās, kas centrāli noteiktas par prioritārām.

Tādēļ šā regulas priekšlikuma vispārīgais mērķis ir uzlabot ES drošību, šajā nolūkā CEPOL īstenojot jaunu pieeju ES tiesībaizsardzības amatpersonu apmācībai saskaņā ar attiecīgā brīža prioritātēm operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības jomā.

Jaunā pieeja apmācībai – jeb apmācības sistēma – ir izklāstīta Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmā (LETS), kuras mērķis ir sniegt visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām (sākot no policijas darbiniekiem līdz robežsargiem un muitas darbiniekiem, kā arī attiecīgā gadījumā citām valsts amatpersonām, piemēram, prokuroriem) zināšanas un prasmes, kas tām ir nepieciešamas, lai efektīvi novērstu pārrobežu noziedzību un cīnītos pret to, šajā nolūkā lietderīgi sadarbojoties ar kolēģiem citās dalībvalstīs, ES aģentūrās, trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

Lai sasniegtu vispārējo mērķi, šajā regulas priekšlikumā CEPOL ir paredzēti divi galvenie uzdevumi: 1) īstenot atbilstīgu ES līmeņa apmācību un apmaiņas un 2) koordinēt Tiesībaizsardzības apmācības shēmas (LETS) īstenošanu, veicot stratēģisko apmācības vajadzību novērtējumus un nodrošinot kopīgu kvalitātes sistēmu tiesībaizsardzības mācībām.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Dialogi par Eiropola, CEPOL un ES tiesībaizsardzības apmācības reformas sagatavošanu notika 2010. un 2011. gadā starp Komisiju un Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropola valdes un CEPOL valdes pārstāvjiem, kā arī valstu parlamentu pārstāvjiem.

2.1. Ārējie pētījumi

Saskaņā ar CEPOL lēmuma 21. pantu[11] 2010.-2011. gadā tika veikts ārējs CEPOL piecu gadu izvērtējums. Galīgais ziņojums CEPOL valdei tika iesniegts 2011. gada 31. janvārī[12]. Neatkarīgā ārējā pētījumā, kas tika pasūtīts ietekmes novērtējuma sagatavošanas vajadzībām, tika novērtēta CEPOL darbība un CEPOL reglamentējošie tiesību akti, ņemot vērā Stokholmas programmas mērķus, un analizēta iespējamo turpmāko darbību ietekme. Notika apspriešanās ar plašu ieinteresēto personu loku, proti, CEPOL, valstu ieinteresētajām personām, CEPOL pasākumu lietotājiem un policijas sadarbības un apmācības jomu ekspertiem. Pētījums Komisijai tika iesniegts 2012. gada 23. aprīlī[13].

2.2. Apspriešanās ar neatkarīgiem ekspertiem

Turklāt Komisija iesaistīja visas dalībvalstis CEPOL lēmuma darbības novērtēšanā un tā pārskatīšanā. CEPOL turpmākā loma tika apspriesta arī saistībā ar vairākiem darbsemināriem, kurus 2011. gada otrajā pusē un 2012. gada pirmajā pusē rīkoja Komisija, lai apkopotu idejas par Eiropas [Tiesībaizsardzības] apmācības shēmu. Komisija 2012. gada 7. februārī rīkoja konsultatīvu darbsemināru, kurā piedalījās 20 dalībnieki, galvenokārt no UK, FR, DE, ES, DK, BE, SK, PL, CEPOL, lai novērtētu pētījumā konstatētās problēmas, kā arī ieteikumus, un lai apsvērtu alternatīvas. Komisija 2012. gada 3. maijā organizēja konsultatīvu konferenci, kurā piedalījās 60 dalībnieki no visām dalībvalstīm.

2.3. Iekšējas apspriešanās

Iekšlietu ĢD veica iekšējas apspriešanās, izveidojot īpašu starpdienestu grupu (ISSG), kurā piedalījās pārstāvji no Ģenerālsekretariāta, Juridiskā dienesta, Cilvēkresursu, Budžeta un Tieslietu ģenerāldirektorātiem, Iekšējās Revīzijas dienesta, OLAF un EĀDD. ISSG sanāksmes notika 2012. gada 15. martā, 21. maijā un 5. jūnijā.

2.4. Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar savu „labāka regulējuma” politiku Komisija veica divus politikas alternatīvu ietekmes novērtējumus attiecībā uz Eiropolu un CEPOL.

Ietekmes novērtējums par CEPOL tika balstīts uz diviem politikas mērķiem – i) nodrošināt kvalitatīvāku, apvienotāku un saskanīgāku apmācību plašākam tiesībaizsardzības amatpersonu lokam pārrobežu jautājumos un ii) izveidot satvaru, lai to sasniegtu saskaņā ar Vienoto pieeju par ES decentralizētajām aģentūrām. Iesniedzot Tiesībaizsardzības apmācības shēmu, kuras īstenošanai būs nepieciešami papildu resursi, Komisija izskatīja dažādus risinājumus, tostarp CEPOL kā atsevišķas aģentūras stiprināšanu un racionalizēšanu un CEPOL un Eiropola funkciju pilnīgu vai daļēju apvienošanu jaunā Eiropola aģentūrā.

Atbilstīgi Komisijas izveidotajai metodoloģijai katrs politikas risinājums tika novērtēts ar starpdienestu vadības grupas palīdzību, ņemot vērā tā ietekmi uz drošību, izmaksām (tostarp uz ES iestāžu budžetu) un ietekmi uz pamattiesībām.

Saistībā ar Eiropola regulas priekšlikumu vispārējās ietekmes analīzes rezultātā tika izraudzīts vēlamais risinājums – CEPOL apvienošana ar Eiropolu. Taču Eiropas Parlaments un Padome nepiekrita nedz ierosinātajai apvienošanai, nedz arī alternatīvajam risinājumam izvietot abas aģentūras vienuviet Hāgā, Nīderlandē[14], un nolēma CEPOL kā neatkarīgu aģentūru pārvietot uz Budapeštu.

Šajā regulas priekšlikumā CEPOL attiecīgi tiek saglabāta kā neatkarīga aģentūra, kuras galvenā mītne ir Budapeštā. Pašlaik jebkāds cits risinājums radītu papildu izmaksas un nenoteiktību par aģentūras un tās darbinieku nākotni, kam būtu negatīva ietekme uz tās spēju sasniegt izvirzītos mērķus.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

Tiesību akta priekšlikuma mērķis un saturs

Šā priekšlikuma mērķi ir šādi.

Sniegt CEPOL pienācīgas juridiskās pilnvaras un nepieciešamos resursus, lai īstenotu apmācības pasākumus, kas paredzēti Komisijas paziņojumā par LETS, kuru publicēja 2013. gada martā.

Uzlabot CEPOL pārvaldību, cenšoties uzlabot efektivitāti un pielāgojot CEPOL principiem, kas noteikti Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām.

Eiropas pieejas apmācībai īstenošana

Komisijas paziņojuma par LETS mērķis ir panākt efektīvāku ES rīcību, reaģējot uz kopīgiem uzdevumiem drošības jomā, uzlabot policijas darbības standartus visā ES un veicināt kopīgas tiesībaizsardzības kultūras attīstību, tādējādi stiprinot savstarpēju uzticēšanos un sadarbību. Tā nolūks ir apzināt un risināt trūkumus pašreizējā tiesībaizsardzības apmācībā par pārrobežu jautājumiem, atbalstot un vajadzības gadījumā koordinējot apmācības sniegšanu Eiropas un valstu izcilības centros[15]. Lai īstenotu paziņojumā paredzētos apmācības pasākumus, šā regulas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt CEPOL atbilstīgas juridiskās pilnvaras un nepieciešamos resursus.

CEPOL pilnvaru joma ir paplašināta tā, lai CEPOL varētu atbalstīt, izstrādāt, sniegt un koordinēt mācību pasākumus visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām (nevis tikai vecākajiem policijas virsniekiem, kā tas ir saskaņā ar pašreizējo CEPOL lēmumu), kā arī muitas un citu attiecīgo dienestu, kas strādā ar pārrobežu jautājumiem, darbiniekiem.

Priekšlikumā paredzēts, ka aģentūras pamatā arī turpmāk būs tīkls, apvienojot dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonu mācību iestāžu tīklu un sadarbojoties ar katras dalībvalsts vienu valsts vienību.

CEPOL mērķi ir atjaunināti un precizēti, lai aģentūra varētu uzlabot informētību un zināšanas par starptautiskiem un Savienības instrumentiem, Eiropas Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām; veicināt reģionālās vai divpusējās sadarbības attīstību starp dalībvalstīm; pievērsties konkrētām krimināltiesību vai policijas darbības tematiskajām jomām, ja apmācība ES līmenī var sniegt pievienoto vērtību papildus valsts līmenim; un nodrošināt atbilstīgas apmācības sesijas par dalību civilās misijās trešās valstīs pirms došanās minētajās misijās.

CEPOL uzdevumi regulā ir noteikti, balstoties uz stratēģiskās apmācības vajadzību novērtējumu, ņemot vērā ES prioritātes iekšējās drošības un tās ārējo aspektu jomā saskaņā ar attiecīgajiem politikas cikliem un ieviešot akreditētu sertifikācijas sistēmu.

Uzlabota pārvaldība

Priekšlikums uzlabo CEPOL pārvaldību, racionalizējot procedūras, īpaši attiecībā uz valdi un izpilddirektoru, un pielāgojot CEPOL principiem, kas noteikti Vienotajā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām, paturot prātā, ka CEPOL kā ES mācību pasākumu centram būtu arī turpmāk jāizmanto dalībvalstu mācību iestāžu tīkls un jāsadarbojas ar vienu valsts vienību katrā dalībvalstī.

Komisija un dalībvalstis ir pārstāvētas CEPOL valdē. Saskaņā ar aģentūras pilnvarām valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību, ņemot vērā attiecīgās vadīšanas, administratīvās un budžeta prasmes. Valdei padomus sniegs zinātniska komiteja apmācības tehniskajos jautājumos (Apmācības zinātniskā komiteja).

Valdei tiek piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, proti, izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt attiecīgus finanšu noteikumus un plānošanas dokumentus, izveidot pārredzamas darba procedūras CEPOL izpilddirektora lēmumu pieņemšanai, pieņemt gada darbības pārskatu un iecelt izpilddirektoru.

Lai nodrošinātu CEPOL efektīvu ikdienas darbību, tās juridiskais pārstāvis un vadītājs ir izpilddirektors. Izpilddirektors savus uzdevumus veic pilnīgi neatkarīgi un nodrošina, ka CEPOL pilda šajā regulā paredzētos uzdevumus. Izpilddirektors ir īpaši atbildīgs par budžeta un plānošanas dokumentu, kurus iesniedz lēmuma pieņemšanai valdē un ar kuriem īsteno CEPOL gada darba programmas un daudzgadu plānus, un citu plānošanas dokumentu sagatavošanu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šīs regulas pieņemšanai nebūs papildu finansiālas ietekmes, kā aprakstīts pielikumā iekļautajā tiesību akta finanšu pārskatā. Finanšu pārskatā ietvertie skaitļi apvieno CEPOL paredzamo kopējo summu, kāda plānota 2016.–2020. gada finanšu periodam (Paziņojums COM(2013)519), tostarp finanšu vajadzības 3,710 miljonu euro apmērā, kas nepieciešamas Tiesībaizsardzības apmācības shēmas pilnvaru īstenošanai.

Vēl četras FTE amata vietas būs nepieciešamas, lai īstenotu jaunos uzdevumus saistībā ar tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību, t.i., darbības, kas nepieciešamas, lai īstenotu Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu. Papildu darbinieku īpašais uzdevums būs koordinēt shēmas četras daļas un nodrošināt, ka apmācības pasākumi balstās uz regulāru apmācības vajadzību analīzi un atbilst augstai snieguma kvalitātei. Turklāt saskaņā ar Eiropas Ombuda padomu viens FTE darbinieks tiks pieņemt juridiskā padomnieka amatā. Ņemot vērā papildu amata vietas, kas jau ir paredzētas paziņojumā COM(2013)519, 2016. gadā tiks pieņemts darbā tikai viens papildu FTE darbinieks un viens papildu FTE darbinieks tiks pieņemts darbā 2017. gadā, bet papildu amata vieta, kas paziņojumā COM(2013)519 paredzēta 2018. gadam, būtu jāpārceļ uz 2017. gadu. Lai atbilstu 5 % samazinājuma prasībai, šiem grozījumiem paziņojumā būs nepieciešama precīza kompensācija, un tādēļ tie ir atkarīgi no aģentūrām atvēlēto resursu pieejamības gada budžeta procedūru ietvaros, kā rezultātā darbinieku izmaksas laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam tiek lēstas 1,305 miljonu euro apmērā.

Pārceļoties no Bramshilas uz Budapeštu, tiek lēsts, ka laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam personāla izmaksās (izņemot mācību maksu) tiks ietaupīti EUR 6,092 miljoni, ņemot vērā korekcijas koeficienta atšķirību starp Apvienoto Karalisti un Ungāriju. Mācību maksa CEPOL darbinieku bērniem minētajā laikposmā veidos papildu izmaksas 1,868 miljonu euro apmērā.

Tiek lēsts, ka 0,658 miljoni euro minētajā laikposmā tiks ietaupīti, samazinoties telpu, aprīkojuma un valdes izmaksām.

Aptuveni 40 darbinieku pārvietošana no CEPOL pašreizējās mītnes Bramshilā, Apvienotajā Karalistē uz jauno mītni Budapeštā, Ungārijā notiks, pirms stāsies spēkā ar šo priekšlikumu ierosinātā regula.

Tādējādi kopumā tiesību akta priekšlikuma par CEPOL kā neatkarīgu aģentūru, kas darbojas Budapeštā, ietekme uz budžetu laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam būs 45,383 miljoni euro.

2014/0217 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Savienības tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (Cepol) un atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu 2005/681/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Policijas akadēmiju izveidoja ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI[16] kā Savienības struktūru dalībvalstu vecāko policijas virsnieku izglītošanai un sadarbības veicināšanai starp valstu policijas spēkiem, organizējot un koordinējot apmācības pasākumus ar policijas darbības Eiropas dimensiju.

(2)       Dokumentā „Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” izvirzīts mērķis veidot patiesu Eiropas tiesībaizsardzības kultūru, izveidojot Eiropas apmācības shēmas un apmaiņas programmas visiem attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem valsts un Savienības līmenī.

(3)       Eiropas Tiesībaizsardzības apmācību shēma (LETS)[17] ir atbilde uz Stokholmas programmā ietverto Eiropadomes aicinājumu pastiprināt apmācību par jautājumiem attiecībā uz Savienību un padarīt to sistemātiski pieejamu visu attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem, un uz Eiropas Parlamenta aicinājumu izveidot spēcīgāku Savienības sistēmu tiesu iestāžu un policijas darbinieku apmācībai.

(4)       Minētajā kontekstā Savienības līmeņa apmācības izstrāde tiesībaizsardzības darbiniekiem nolūkā sniegt atbalstu praktiskai sadarbībai un LETS pilnīgai īstenošanai ir būtiska prioritāte turpmākiem gadiem.

(5)       CEPOL darbības vienkāršošana un uzlabošana, ņemot vērā LETS, paplašina CEPOL iespējas atbalstīt, izstrādāt, sniegt un koordinēt dalībvalstu kompetento tiesībaizsardzības iestāžu apmācības pasākumus, neskarot valstu iniciatīvas, ko dalībvalstis īsteno tiesībaizsardzības darbinieku apmācības jomā.

(6)       Lai panāktu, ka Savienības līmeņa tiesībaizsardzības darbinieku apmācība ir augsti kvalitatīva, konsekventa un saskanīga, CEPOL būtu jācenšas to strukturēt saskaņā ar Tiesībaizsardzības apmācības shēmas principiem. Savienības līmeņa apmācībai vajadzētu būt pieejamai visu pakāpju tiesībaizsardzības amatpersonām. CEPOL būtu jānodrošina, ka apmācība tiek izvērtēta un ka apmācības vajadzību novērtējumu secinājumus iekļauj plānošanā, lai veicinātu turpmāko darbību efektivitāti. CEPOL būtu jāveicina Savienības līmenī sniegtās apmācības atzīšana dalībvalstīs.

(7)       Lai novērstu pārklāšanos kompetento tiesībaizsardzības darbinieku apmācības pasākumos, kurus īsteno esošās Eiropas Savienības aģentūras un citas attiecīgās struktūras, CEPOL būtu jānovērtē stratēģiskās apmācības vajadzības un jāpievēršas Savienības prioritātēm iekšējās drošības un tās ārējo aspektu jomā saskaņā ar attiecīgajiem politikas cikliem.

(8)       Lai sasniegtu tai izvirzītos mērķus, CEPOL kā Savienības mācību pasākumu centram būtu jāuztur un jāveicina sadarbība ar dalībvalstu mācību iestāžu tīklu. Tai būtu jāsaņem atbalsts no "valsts vienības" katrā dalībvalstī. CEPOL būtu Savienības līmenī jākoordinē valsts vienību darbības.

(9)       Lai efektīvi kontrolētu CEPOL darbību, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām tās valdē. Valdes sastāvā vajadzētu būt locekļiem, kas iecelti, pamatojoties uz viņu pieredzi publiskā vai privātā sektora organizāciju vadīšanā un viņu zināšanām par valsts politiku tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā. Valdei būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, lai izveidotu budžetu, pārbaudītu tā izpildi, pieņemtu atbilstīgus finanšu noteikumus un CEPOL stratēģiju, izveidotu pārredzamas darba procedūras CEPOL lēmumu pieņemšanai, ieceltu direktoru, izstrādātu darbības rādītājus un īstenotu iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

(10)     Lai nodrošinātu CEPOL efektīvu ikdienas darbību, izpilddirektoram vajadzētu būt tā juridiskajam pārstāvim un vadītājam, kurš, veicot visus savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs un nodrošina, ka CEPOL veic uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā. Īpaši izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par budžeta un plānošanas dokumentu sagatavošanu, kurus iesniedz lēmuma pieņemšanai valdē un ar kuriem īsteno CEPOL gada un daudzgadu plānu un gada darba programmu.

(11)     Lai nodrošinātu CEPOL darba zinātnisko kvalitāti, kā neatkarīga padomdevēja struktūra būtu jāizveido Zinātniskā komiteja, kuras sastāvā darbotos neatkarīgas personas, kam ir augstākais akadēmiskais vai profesionālais statuss jomās, uz kurām attiecas šī regula.

(12)     CEPOL būtu jānodrošina, ka tās apmācībā tiek integrēti attiecīgie jaunākie pētniecības sasniegumi, un tai būtu jārosina spēcīgāku partnerību izveide starp universitātēm un tiesībaizsardzības apmācības iestādēm dalībvalstīs.

(13)     Lai nodrošinātu CEPOL pilnīgu autonomiju un neatkarību, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido iemaksa no Savienības budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(14)     Lai CEPOL varētu veikt savus uzdevumus, tai vajadzētu būt arī iespējai piešķirt dotācijas dalībvalstu mācību un pētniecības iestādēm CEPOL kursu, semināru un konferenču rīkošanai. Ar dalībvalstīm piešķirtajām dotācijām būtu jādod vēl lielāks ieguldījums dalībvalstu mācību iestāžu sadarbības tīklā veicināšanā un tiesībaizsardzības savstarpējās atzīšanas sekmēšanā.

(15)     Lai izpildītu savu pamatuzdevumu tādā apmērā, kāds nepieciešams uzdevumu veikšanai, CEPOL vajadzētu būt iespējai sadarboties ar citām Eiropas Savienības aģentūrām un attiecīgajām struktūrām, trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, darba vienošanos ietvaros, kuras noslēdz ar trešo valstu valsts mācību iestādēm, pamatojoties uz 8. pantu Padomes Lēmumā 2005/681/TI.

(16)     CEPOL būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2011[18].

(17)     Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā Hartas 8. un 7. pants, kā arī Līguma 16. pants.

(18)     [Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] VAI [Neskarot 4. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro].

(19)     Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

AĢENTŪRAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras izveide

1.           Ar šo tiek izveidota Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL), lai veicinātu saskanīgu Eiropas tiesībaizsardzības apmācības politiku.

2.           Ar šo regulu izveidotā CEPOL aizstāj CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, un ir tās pēctece.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)      „tiesībaizsardzības amatpersonas” ir policijas, muitas un citu attiecīgo dienestu amatpersonas, tostarp to Savienības struktūru amatpersonas, kas ir atbildīgas par smagās noziedzības, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, terorisma un tādu noziedzības veidu, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, novēršanu un apkarošanu un par krīžu pārvarēšanu un starptautiskiem policijas pasākumiem saistībā ar lieliem notikumiem;

b)      „Savienības struktūras” ir iestādes, vienības, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību vai uz to pamata;

c)      „starptautiskās organizācijas” ir starptautiskas organizācijas un tām pakārtotas struktūras, kas ir publisko starptautisko tiesību subjekti, vai citas struktūras, kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata, kā arī Interpols.

3. pants

Mērķi

1.           CEPOL saskaņā ar Tiesībaizsardzības apmācības shēmu atbalsta, izstrādā, sniedz un koordinē tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību īpaši cīņā pret smago noziedzību, kas skar divas vai vairāk dalībvalstis, un terorismu, augsta riska sabiedriskās kārtības un sporta pasākumu pārvaldībā, Savienības misiju plānošanā un vadīšanā, kā arī tiesībaizsardzības vadībā un valodu prasmēs, lai

a)       vairotu informētību un zināšanas par

i)       starptautiskiem un Savienības instrumentiem tiesībaizsardzības sadarbības jomā,

ii)      Savienības struktūrām, īpaši Eiropolu, Eurojust un Frontex, to darbību un lomu,

iii)     tiesībaizsardzības sadarbības tiesiskajiem aspektiem un praktiskajām zināšanām par piekļuvi informācijas kanāliem;

b)      veicinātu reģionālās un divpusējās sadarbības attīstību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm, Savienības struktūrām un trešām valstīm;

c)       pievērstos konkrētām krimināltiesību vai policijas darbības tematiskajām jomām, ja apmācība Savienības līmenī var dot pievienoto vērtību;

d)      izstrādātu specifiskas kopīgas mācību programmas tiesībaizsardzības amatpersonām nolūkā tās apmācīt dalībai Savienības misijās;

e)       sniegtu atbalstu dalībvalstīm un Savienības struktūrām tiesībaizsardzības spēju veidošanas pasākumos trešās valstīs;

f)       apmācītu mācībspēkus un palīdzētu uzlabot labu mācību praksi un veikt tās apmaiņu.

2.           CEPOL izstrādā un regulāri atjaunina mācību līdzekļus un metodoloģiju un tos pielieto mūžizglītības perspektīvā, lai stiprinātu tiesībaizsardzības amatpersonu prasmes. CEPOL izvērtē minēto darbību rezultātus, lai uzlabotu turpmāko darbību kvalitāti, saskanīgumu un efektivitāti.

3.           CEPOL tuvina dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonu mācību iestāžu tīklu un sadarbojas ar vienu valsts vienību katrā dalībvalstī, kura darbojas tīkla ietvaros, un visām citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru uzdevumi ietver tiesībaizsardzības amatpersonu apmācību.

4.           Šā panta 1. punktā minētos mācību pasākumus īsteno CEPOL sadarbībā ar dalībvalstu mācību iestāžu tīklu saskaņā ar CEPOL piemērojamiem finanšu noteikumiem.

4. pants

Uzdevumi

1.         CEPOL sagatavo daudzgadu stratēģisko apmācības vajadzību analīzi un daudzgadu mācību programmas.

2.         CEPOL izstrādā un īsteno apmācības pasākumus un mācību produktus, kas var ietvert

a)         kursus, seminārus, konferences, tīmeklī bāzētus un e-mācību pasākumus;

b)         kopīgas mācību programmas, lai uzlabotu informētību, pievērstos trūkumiem un/vai veicinātu kopīgu pieeju attiecībā uz pārrobežu noziedzības parādībām;

c)         apmācības moduļus, kas ir pielāgoti progresīviem posmiem vai attiecīgajai mērķgrupai nepieciešamo prasmju sarežģītības līmeņiem, un koncentrējas vai nu uz konkrētu ģeogrāfisko zonu vai konkrētu noziedzības tematisko jomu vai konkrētu profesionālo iemaņu kopumu;

d)         tiesībaizsardzības amatpersonu apmaiņas un norīkojuma programmas, ņemot vērā uz darbību balstītu pieeju apmācībai.

3.         Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas apmācības politiku civilo misiju un spēju veidošanas atbalstam trešās valstīs, CEPOL

a)         novērtē esošo ar Savienību saistīto tiesībaizsardzības apmācības politikas un iniciatīvu ietekmi;

b)         izstrādā un sniedz apmācību, lai sagatavotu dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonas dalībai civilās misijās, tostarp, lai sniegtu viņiem iespēju apgūt vajadzīgās valodu prasmes, saskaņojot ar Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu;

c)         izstrādā un sniedz apmācību tiesībaizsardzības amatpersonām no trešām valstīm, īpaši valstīm, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai, un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika;

d)         pārvalda īpaši paredzētus Savienības Ārējās palīdzības fondus, lai palīdzētu trešām valstīm veidot spējas būtiskās politikas jomās saskaņā ar Savienības noteiktajām prioritātēm.

4.         CEPOL veicina tiesībaizsardzības apmācības dalībvalstīs un saistīto esošo Eiropas kvalitātes standartu savstarpēju atzīšanu.

5.         Savu pilnvaru ietvaros CEPOL  pēc savas ierosmes var iesaistīties komunikācijas pasākumos. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. punktā minētos uzdevumus, un tos īsteno saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

5. pants

Apmācībai būtiska pētniecība

1.         CEPOL dod ieguldījumu pētniecības attīstībā, kas ir būtiska apmācības pasākumiem, kurus aptver šī regula, īpaši attiecībā uz cīņu pret smago noziedzību un vispārīgākiem pārrobežu krimināltiesību jautājumiem apmācības pasākumos.

2.         CEPOL veicina un veido partnerattiecības ar Savienības struktūrām, kā arī ar valsts un privātām akadēmiskām iestādēm un veicina spēcīgāku partnerattiecību veidošanu starp universitātēm un tiesībaizsardzības mācību iestādēm dalībvalstīs.

II NODAĻA

SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTĪM UN CEPOL

6. pants

CEPOL valstu vienības

1.         Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas atbildīga par šajā pantā minēto uzdevumu veikšanu. Katrā dalībvalstī vienu ierēdni ieceļ par valsts vienības vadītāju. Valsts vienības vadītājs ir CEPOL valsts kontakpunkts. Ja iespējams, valsts vienības vadītājs ir dalībvalsts pārstāvis valdē.

2.         Valsts vienības veic šādus uzdevumus:

a)         pēc savas ierosmes sniedz CEPOL informāciju, kas tai nepieciešama uzdevumu veikšanai;

b)         dod ieguldījumu CEPOL efektīvā komunikācijā un sadarbībā ar visām attiecīgām mācību iestādēm, tostarp attiecīgiem pētniecības institūtiem dalībvalstīs;

c)         dod ieguldījumu CEPOL darba programmās, gada kalendāros un tīmekļa vietnēs un tās popularizē;

d)         atbild uz CEPOL informācijas un konsultāciju pieprasījumiem.

3.         Valstu vienību vadītāji regulāri tiekas pēc valdes vai izpilddirektora lūguma, lai palīdzētu CEPOL risināt darbības jautājumus un īpaši

a)         apsvērtu un izstrādātu priekšlikumus, kas uzlabotu CEPOL darbības efektivitāti un sekmētu dalībvalstu saistību izpildi;

b)         savlaicīgi organizētu un koordinētu dalībnieku izraudzīšanu pasākumiem valsts līmenī;

c)         koordinētu pasākumu un sanāksmju īstenošanu savā dalībvalstī;

d)         sniegtu atbalstu tiesībaizsardzības amatpersonu apmaiņas programmu izveidē.

4.         Katra dalībvalsts nosaka valsts vienības organizāciju un personālu atbilstīgi savas valsts tiesību aktiem.

III NODAĻA

CEPOL ORGANIZĀCIJA

7. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

CEPOL administratīvo un pārvaldības struktūru veido

a)         valde, kas pilda 9. pantā izklāstītās funkcijas;

b)         izpilddirektors, kas pilda 15. pantā izklāstītos pienākumus;

c)         Apmācības zinātniskā komiteja saskaņā ar 16. pantu;

d)         vajadzības gadījumā jebkura cita padomdevēja struktūra, ko izveido valde saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

1. IEDAĻA

VALDE

8. pants

Sastāvs

1.         Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir tiesības balsot.

2.         Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

3.         Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības jomā, ņemot vērā attiecīgas vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

4.         Locekļu un to aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

9. pants

Funkcijas

1.         Valde

a)         katru gadu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar 10. pantu pieņem plānošanas dokumentu, kurā izklāstīts CEPOL daudzgadu plāns un gada darba programma nākamajam gadam;

b)         ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem CEPOL gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā ar CEPOL budžetu saskaņā ar IV nodaļu;

c)         pieņem konsolidēto gada pārskatu par CEPOL darbībām un līdz nākamā gada 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

d)         pieņem CEPOL piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 21. pantu;

e)         pieņem iekšējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

f)         pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz valdes un Apmācības zinātniskās komitejas locekļiem;

g)         pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 4. pantā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

h)         pieņem savu reglamentu;

i)          saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz CEPOL personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu[19] („iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

i')         attiecībā uz 2016. gada plānošanu pieņem daudzgadu personāla politikas plānu, ņemot vērā Komisijas atzinumu[20];

j)          pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

k)         attiecīgā gadījumā izveido iekšējās revīzijas struktūru;

l)          ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata saskaņā ar 23. pantu;

m)        saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

n)         ieceļ Apmācības zinātniskās komitejas locekļus;

o)         nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

p)         ņemot vērā gan darbības, gan finansiālās prasības, pieņem visus lēmumus par CEPOL iekšējo struktūru izveidi un, vajadzības gadījumā, to izmaiņām;

q)         attiecīgā gadījumā pieņem citus iekšējos noteikumus.

2.         Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt citai personai.

3.         Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

10. pants

Gada un daudzgadu plānošana

1.         Valde katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim pieņem daudzgadu plānu un gada darba programmu, balstoties uz izpilddirektora iesniegto projektu, ņemot vērā Komisijas atzinumu un – attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem. Valde plānošanas dokumentu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un, ja vajadzīgs, to atbilstīgi koriģē.

2.         Daudzgadu plānā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānošanu, ietverot daudzgadu budžetu un darbiniekus. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmu starpniecību un vajadzības gadījumā atjaunina, ņemot vērā 33. pantā minētās ārējās un iekšējās izvērtēšanas rezultātus. Attiecīgā gadījumā šo izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

3.         Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tā arī ietver finansējamo darbību aprakstu un norādi par finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti katrai darbībai, saskaņā ar principiem attiecībā uz budžeta plānošanu un pārvaldību, pamatojoties uz darbībām. Gada darba programma ir saskaņota ar 1. un 2. punktā minēto daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Gada darba programmā un/vai daudzgadu plānā ietver 3. pantā minēto stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ar šo stratēģiju saistītas darbības.

4.         Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja CEPOL uztic jaunu uzdevumu.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar ko pieņēma sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

           

11. pants

Priekšsēdētājs

1.         Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.         Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš.

12. pants

Sanāksmes

1.         Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.         CEPOL izpilddirektors piedalās apspriešanās, bet viņam nav balsstiesību.

3.         Valde katru gadu sasauc divas kārtējās sanāksmes. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

4.         Valde var aicināt jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs diskusijai, piedalīties sanāksmē kā novērotājam.

5.         Atbilstīgi valdes reglamentam valdes locekļiem sanāksmēs var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

6.         CEPOL nodrošina valdes sekretariātu.

13. pants

Balsošanas noteikumi

1.         Neskarot 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 23. panta 8. punktu, valde pieņem lēmumus ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.         Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāds balsstiesīgais loceklis nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3.         Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.         Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

5.         Valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā.

2. IEDAĻA

IZPILDDIREKTORS

14. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.         Izpilddirektors vada CEPOL. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.         Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.         Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par viņa pienākumu izpildi.

4.         Izpilddirektors ir CEPOL juridiskais pārstāvis.

5.         Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas CEPOL uzdoti ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektors ir atbildīgs par

a)         CEPOL ikdienas darba vadību;

b)         priekšlikumu iesniegšanu valdei par CEPOL iekšējo struktūru izveidi;

c)         valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

d)         gada darba programmas un daudzgadu plāna sagatavošanu un iesniegšana valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

e)         gada darba programmas un daudzgadu plāna īstenošanu un ziņošanu valdei par to īstenošanu;

f)         atbilstīgu īstenošanas noteikumu projektu sagatavošanu, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

g)         konsolidētā gada ziņojuma projekta par CEPOL darbību sagatavošanu un iesniegšanu valdei apstiprināšanai;

h)         rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un valdei – regulāri;

i)          Savienības finansiālo interešu aizsardzību, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

j)          CEPOL iekšējās krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu un iesniegšanu valdei apstiprināšanai;

k)         CEPOL piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

l)          CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;

m)        atbalsta sniegšanu valdes priekšsēdētājam, gatavojoties valdes sanāksmēm;

n)         citu no regulas izrietošu uzdevumu veikšanu.

3. IEDAĻA

APMĀCĪBAS ZINĀTNISKĀ KOMITEJA

15. pants

Mērķis un uzdevums

1.         Apmācības zinātniskā komiteja ir neatkarīga padomdevēja struktūra, kas nodrošina CEPOL darba apmācības jomā zinātnisko kvalitāti un sniedz ievirzi šajā sakarā. Šajā nolūkā izpilddirektors agrīnā posmā iesaista Apmācības zinātnisko komiteju visu 9. pantā minēto dokumentu sagatavošanā, ciktāl tie attiecas uz apmācību.

2.         Apmācības zinātniskajā komitejā ir vienpadsmit personas, kam ir augstākais akadēmiskais vai profesionālais statuss jomās, uz kurām attiecas šīs regulas 4. pants. Valde ieceļ locekļus pēc pārredzama uzaicinājuma iesniegt pieteikumus un atlases procedūras, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Valdes locekļi nav Apmācības zinātniskās komitejas locekļi. Apmācības zinātniskās komitejas locekļi ir neatkarīgi. Viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.         CEPOL savā tīmekļa vietnē publisko un atjaunina Apmācības zinātniskās komitejas locekļu sarakstu.

4.         Apmācības zinātniskās komitejas locekļu amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Tas nav atjaunojams, un komitejas locekļus var atcelt no amata, ja viņi neatbilst neatkarīguma kritērijiem.

5.         Apmācības zinātniskā komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz piecu gadu amata pilnvaru termiņu. Komiteja pieņem nostājas ar vienkāršu balsu vairākumu. To sasauc priekšsēdētājs līdz četrām reizēm gadā. Ja nepieciešams, priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai pēc vismaz četru komitejas locekļu lūguma sasauc ārkārtas sanāksmes.

6.         Izpilddirektoru vai viņa vietnieku aicina uz sanāksmēm kā novērotāju bez balsstiesībām.

7.         Apmācības zinātniskajai komitejai palīdz sekretārs, kurš ir CEPOL darbinieks, ko izraudzījusies komiteja un iecēlis izpilddirektors.

8.         Apmācības zinātniskā komiteja jo īpaši

a)         sniedz padomus izpilddirektoram par gada darba programmas un citu stratēģisko dokumentu izstrādi, lai nodrošinātu to zinātnisko kvalitāti un saskanīgumu ar attiecīgo Savienības nozaru politiku un prioritātēm;

b)         sniedz neatkarīgus atzinumus un padomus valdei jautājumos, kas ir tās kompetencē;

c)         sniedz neatkarīgus atzinumus un padomus par mācību programmu kvalitāti, izmantotajām mācību metodēm, iespējamiem mācību variantiem un zinātniskajiem sasniegumiem;

d)         pēc valdes vai izpilddirektora lūguma veic visus citus konsultēšanas uzdevumus, kas attiecas uz CEPOL darba zinātniskajiem aspektiem saistībā ar apmācību.

9.         Apmācības zinātniskās komitejas gada budžetu piešķir atsevišķā CEPOL budžeta izdevumu pozīcijā.

IV NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

16. pants

Budžets

1.         Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta CEPOL budžetā.

2.         CEPOL budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.         Neskarot citus resursus, CEPOL ieņēmumi veido Savienības iemaksu, kas ir ietverta Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

4.         CEPOL var izmantot Savienības finansējumu deleģēšanas nolīgumu vai ad-hoc un ārkārtēju dotāciju veidā saskaņā ar 21. pantā minētajiem noteikumiem un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, uz kuriem balsta Savienības politikas jomas.

5.         CEPOL izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

6.         Budžeta saistības pasākumiem, kas attiecas uz lielapjoma projektiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

17. pants

Budžeta izveide

1.         Izpilddirektors katru gadu sagatavo CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un projektu nosūta valdei.

2.         Valde, pamatojoties uz minēto projektu, sagatavo provizorisku CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.         CEPOL ieņēmumu un izdevumu provizorisko aplēšu projektu katru gadu nosūta Komisijai līdz 31. janvārim. Valde  galīgo aplēšu projektu nosūta Komisijai līdz 31. martam.

4.         Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

5.         Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās subsīdijas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.

6.         Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas attiecībā uz CEPOL piešķiramo Eiropas Savienības subsīdiju.

7.         Budžeta lēmējinstitūcija pieņem CEPOL štatu sarakstu.

8.         CEPOL budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.         Visiem būvniecības projektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz CEPOL budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013[21] noteikumus.

18. pants

Budžeta izpilde

1.         CEPOL budžetu izpilda izpilddirektors.

2.         Izpilddirektors katru gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz visu novērtēšanas procedūru rezultātu.

19. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.         Līdz nākamā finanšu gada 1. martam CEPOL grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.         Līdz nākamā finanšu gada 31. martam CEPOL nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.         Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai CEPOL provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.         Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par CEPOL provizorisko pārskatu saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu, grāmatvedis sastāda CEPOL galīgo pārskatu. Izpilddirektors to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.         Valde sniedz atzinumu par CEPOL galīgo pārskatu.

6.         Līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam CEPOL grāmatvedis galīgo pārskatu un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.         Galīgo pārskatu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.

8.         Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.         Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10.       Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N + 2) gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

20. pants

Finanšu noteikumi

1.         CEPOL piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams CEPOL darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

2.         CEPOL, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var dalībvalstīm piešķirt dotācijas apmācības rīkošanai saistībā ar uzdevumiem, kas minēti 4. panta 2. un 3. punktā.

V NODAĻA

PERSONĀLS

21. pants

Vispārīgi

1.         CEPOL personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību[22], kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

22. pants

Izpilddirektors

1.         Izpilddirektoru pieņem darbā kā CEPOL pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.         Izpilddirektoru no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras ieceļ valde.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, CEPOL pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.         Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un CEPOL turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.         Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.         Izpilddirektors, kura pilnvaru termiņš ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

6.         Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu, kura rīkojas pēc Komisijas priekšlikuma.

7.         Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata pieņem, pamatojoties uz tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

23. pants

Valstu norīkotie eksperti

1.         CEPOL var izmantot valstu norīkotos ekspertus.

2.         Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz CEPOL.

VI NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

24. pants

Juridiskais statuss

1.         CEPOL ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.         Visās dalībvalstīs CEPOL ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.         CEPOL mītne atrodas Budapeštā, Ungārijā.

25. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz CEPOL un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

26. pants

Valodu lietošana

1.         Uz CEPOL attiecas Regulas Nr. 1[23] noteikumi.

2.         Valde ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu lemj par  valodu lietošanu CEPOL iekšienē.

3.         CEPOL darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

27. pants

Pārredzamība

1.         CEPOL turētiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.         Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sapulces valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.         Par lēmumiem, ko CEPOL pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi Līguma 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.         Uz CEPOL veiktu personas datu apstrādi attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001[24].

28. pants

Krāpšanas apkarošana

1.         Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2013[25], apkarošanu, sešu mēnešu laikā no dienas, kad CEPOL sāk darbību, tā pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)[26], un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem CEPOL darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.         Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no CEPOL ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.         Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 883/2013 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[27], OLAF var veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē CEPOL.

4.         Neskarot 1., 2. un 3. punktu, CEPOL sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

29. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

CEPOL piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā izklāstīts Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā[28]. Drošības principu piemērošana cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

30. pants

Atbildība

1.         CEPOL atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.         Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta CEPOL noslēgtā līgumā.

3.         Attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, CEPOL saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījuši tās departamenti vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.         Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkādu 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5.         CEPOL darbinieku personisko atbildību pret CEPOL regulē noteikumi, kas izklāstīti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

31. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.         Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kas minēta 43. pantā, un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu CEPOL un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti. Izvērtējumā jo īpaši pievērš uzmanību iespējamai vajadzībai grozīt CEPOL pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.         Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus dara publiski pieejamus.

3.         Katram otrajam izvērtējumam pievieno arī izvērtējumu par CEPOL sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras un uzdevumus. Ja Komisija uzskata, ka CEPOL turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

32. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz CEPOL darbībām saskaņā ar Līguma 228. pantu attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana.

33. pants

Sadarbība ar Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām

1.         CEPOL ir atvērta trešo valstu dalībai, ja tās ir par to noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

2.         Ja tas ir nepieciešams CEPOL uzdevumu veikšanai, tā var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām atbilstīgi šo struktūru mērķiem, trešo valstu iestādēm, trešo valstu mācību iestādēm, starptautiskajām organizācijām un privātām personām.

3.         Saskaņā ar 1. un 2. punktu izstrādā vienošanos, īpaši norādot būtību, apmēru un veidu, kādā attiecīgās trešās valstis var piedalīties CEPOL darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz piedalīšanos CEPOL iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

4.         CEPOL sadarbojas ar Savienības iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un kas ir minētas 2. punktā, darba vienošanos ietvaros, kuras noslēgtas ar minētajām struktūrām saskaņā ar šo regulu vai ar attiecīgiem noteikumiem Lēmumā 2005/681/TI. Šādas darba vienošanās var noslēgt vienīgi ar valdes atļauju un saņemot Komisijas iepriekšēju apstiprinājumu.

34. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.         Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz CEPOL izvietošanu Ungārijā un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, CEPOL personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp CEPOL un Ungāriju, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2.         CEPOL uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus CEPOL darbībai, tostarp daudzvalodīgas, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

VII NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

35. pants

Vispārējā juridiskā pēctecība

1.        Ar šo regulu izveidotā CEPOL ir vispārējā juridiskā pēctece attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus attiecīgi noslēgusi, uzņēmusies vai iegādājusies tā CEPOL, ko izveidoja ar Lēmumu 2005/681/TI.

2.        Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, kurus CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, ir noslēgusi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.        Mītnes līgumu, kas noslēgts, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, izbeidz dienā, kad sāk piemērot šo regulu.

36. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

1.        CEPOL valdes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 10. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas … [šīs regulas spēkā stāšanās dienā].

2.        CEPOL valde, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 10. pantu, laikā starp …  [šīs regulas spēkā stāšanās dienu] un … [ dienu, kad sāk piemērot šo regulu],

a)          pilda šīs regulas 9. pantā minētās valdes funkcijas;

b)          sagatavo noteikumu pieņemšanu Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai attiecībā uz CEPOL dokumentiem, kā minēts šīs regulas 29. pantā, un par konfidencialitātes un diskrētuma pienākumiem un sensitīvas un Savienības klasificētas informācijas aizsardzību, kā minēts šīs regulas 31. pantā;

c)          sagatavo visus instrumentus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai; un

d)          pārskata iekšējos noteikumus un pasākumus, ko pieņēmusi valde, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, lai valde, kas izveidota saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar šīs regulas 42. panta 2. punktu.

37. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru un darbiniekiem

1.        CEPOL direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 11. panta 1. punktu, uz atlikušo amata pilnvaru laiku tiek uzticēti šīs regulas 15. pantā paredzētie izpilddirektora pienākumi. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas pēc ... [šīs regulas spēkā stāšanās dienas], bet pirms ... [dienas, kad sāk piemērot šo regulu], to automātiski pagarina uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu pēc ... [dienas, kad sāk piemērot šo regulu].

2.        Ja izpilddirektors nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar 1. punktu, valde ieceļ pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr notiek 23. pantā minētās iecelšanas amatā.

3.        Šī regula neietekmē to darbinieku tiesības un saistības, kas pieņemti darbā saskaņā ar Lēmumu 2005/681/TI.

4.        Pirmajā daļā minēto darbinieku darba līgumus var pagarināt saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

38. pants

Pārejas budžeta noteikumi

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 25. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Lēmumā 2005/681/TI.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Atcelšana

Ar šo regulu atceļ Lēmumu 2005/681/TI, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

40. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esības saglabāšana

Iekšējie noteikumi un pasākumi, kurus valde pieņēmusi, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, paliek spēkā pēc [dienas, kad sāk piemērot šo regulu], ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

41. pants

Stāšanās spēkā

1.         Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.         Regulu piemēro no [piemērošanas dienas].

Tomēr 36., 37. un 38. pantu piemēro no [šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                        Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats – „Aģentūras”

dokumentam

KOMISIJAS LĒMUMS,

kas adresēts Komisijas dienestiem, par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta (sadaļa - Eiropas Komisija) izpildi

[izmantojams ikvienam priekšlikumam vai iniciatīvai, kas iesniegta likumdošanas iestādei attiecībā uz struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 208. pantā

(Finanšu regulas 31. pants un Piemērošanas noteikumu 19. pants)]

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķis(-i)

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu iemaksas

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un atceļ un aizstāj Padomes Lēmumu 2005/681/TI, ar kuru izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL)

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[29]

Politikas joma: IEKŠLIETAS (18. sadaļa)

Darbība: 18.02 Iekšējā drošība

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[30]

þ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķis(-i)

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) izveidoja 2000. gadā ar Padomes Lēmumu, bet 2005. gadā tā kļuva par ES aģentūru (Padomes Lēmums 2005/681/TI). CEPOL pulcē vienkop vecākos policijas virsniekus no visas Eiropas nolūkā rosināt pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību un sabiedrības drošības, likuma un kārtības saglabāšanā.

Stokholmas programmā teikts, ka ir būtiski pastiprināt apmācību, lai veidotu patiesu Eiropas tiesu un tiesībaizsardzības kultūru, un ka būtu jāīsteno mērķis izveidot sistemātiskas Eiropas apmācību shēmas. Komisija attiecīgi pirms šī priekšlikuma jaunai regulai ierosināja Eiropas Tiesībaizsardzības apmācību shēmu (LETS), kas balstītos uz pasākumiem, kurus pašlaik veic CEPOL – ņemot vērā, ka, balstoties uz pašreizējo juridisko pamatu, CEPOL varēja tikai daļēji īstenot LETS, jo tās kompetencē bija tikai vecākie virsnieki.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

Konkrētais mērķis Nr. 1. Koordinēt attiecīgo ES līmeņa apmācību un tiesībaizsardzības amatpersonu apmaiņu

Konkrētais mērķis Nr. 2. Koordinēt Tiesībaizsardzības apmācības shēmas (LETS) īstenošanu

Attiecīgās ABM/ABB darbības

18.02 Iekšējā drošība

1.4.3.     Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Tiesībaizsardzības amatpersonu apmācība, uzlabojot policijas darbības standartus visā ES, stiprinot uzticību tiesībaizsardzības aģentūru starpā, veicinot kopīgu tiesībaizsardzības kultūru un līdz ar to radot ES iespēju efektīvāk reaģēt uz kopīgām problēmām drošības jomā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

- Vajadzību analīžu skaits;

- kvalitātes nodrošinājuma produktu skaits;

- kopīgu mācību programmu skaits;

- mācību (un e-mācību) moduļu skaits;

- sarīkoto kursu skaits;

- organizēto apmaiņu skaits;

- lietotāju apmierinātība.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Aģentūras nodrošinātās tiesībaizsardzības apmācības līmenis uzlabos policijas darbības standartus visā ES, veicinās uzticības nostiprināšanos tiesībaizsardzības aģentūru starpā, veicinās kopīgu tiesībaizsardzības kultūru un līdz ar to radīs ES iespēju efektīvāk reaģēt uz kopīgām problēmām drošības jomā.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES iesaistīšanās tiesībaizsardzības apmācībā pievienotā vērtība ir koordinētas pieejas nodrošināšana šādas apmācības izstrādei un īstenošanai. Šajā jomā būtiskus panākumus jau ir guvušas gan dalībvalstis valsts līmenī, gan CEPOL ES līmenī. Tomēr, kā paskaidrots Komisijas paziņojumā par Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu (LETS), nepieciešams turpināt darbu, piemēram, lai panāktu, ka apmācība atbilst vajadzībām saistībā ar noziedzības jomām, kam ES līmenī piešķirta prioritāte, un nodrošinātu saskanīgu pieeju, lai ES līmenī sniegtu apmācību, kas atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Komisijas paziņojumā par Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmu (LETS) tiek ņemts vērā stāvokļa novērtējums, ko CEPOL veica 2012. gadā, kā arī plašās apspriešanās ar dalībvalstu un TI aģentūru ekspertiem. Rezultāti liecināja, ka nepieciešama saskaņotāka pieeja, tostarp būtiska loma pienākas ES aģentūrai kā shēmas īstenošanas dzinējspēkam un koordinatoram, cieši sadarbojoties ar citām aģentūrām un valstu mācību iestādēm. CEPOL tika veikta piecu gadu izvērtēšana, ko pabeidza 2011. gadā, un Komisijas pasūtīts neatkarīgs pētījums, uz kuru balstoties varētu sagatavot ietekmes novērtējumu turpmākajam tiesību akta priekšlikumam. Rezultāti liecināja, ka nepieciešams pastiprināt apmācību saistībā ar policijas darbības ES dimensiju, panākt labāku koordināciju starp CEPOL, dalībvalstīm un citām aģentūrām un uzlabot CEPOL pašreizējo pārvaldību un struktūru.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

CEPOL sadarbojas ar citām ES aģentūrām tiesiskuma un iekšlietu jomā (tostarp Eiropolu, Frontex, Pamattiesību aģentūru). Lai novērstu pārklāšanos kompetento tiesībaizsardzības darbinieku apmācības pasākumos, kurus īsteno esošās Eiropas Savienības aģentūras un citas attiecīgās struktūras, CEPOL būtu jānovērtē stratēģiskās apmācības vajadzības un jāpievēršas Savienības prioritātēm iekšējās drošības un tās ārējo aspektu jomā saskaņā ar attiecīgajiem politikas cikliem.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

¨Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

¨Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

¨Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

þBeztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 01.01.2016. līdz 31.03.2016.,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[31]

No 2014. gada budžeta

Komisijas īstenota¨ tieša pārvaldība, ko īsteno ar:

– ¨  izpildaģentūrām

–      ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

þ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

¨starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

¨EIB un Eiropas Investīciju fondam;

þ208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

¨publisko tiesību subjektiem;

¨privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

¨struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

¨personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar regulas priekšlikumu CEPOL tiek prasīts katru gadu izstrādāt plānošanas dokumentu, kurā ietverts CEPOL daudzgadu plāns un gada darba programma. Turklāt ik pēc pieciem gadiem Komisija pasūta izvērtējumu, lai izvērtētu jo īpaši CEPOL un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti. Izvērtējumā jo īpaši pievērš uzmanību iespējamai vajadzībai grozīt CEPOL pilnvaras un šādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Ieinteresētajām personām varētu rasties iespaids, ka CEPOL pārveide par aģentūru, kas ir atbildīga par LETS īstenošanu un mācību koordinēšanu ES līmenī, ir pārāk vērienīga salīdzinājumā ar CEPOL pašreizējo lielumu. Tādēļ tās pilnvaru izmaiņās nepieciešams atspoguļot jaunās aģentūras struktūru un pārvaldību.

Turklāt jāņem vērā riski saistībā ar aģentūras pārvietošanu uz jauno mītni, galvenokārt attiecībā uz personālu.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Uz CEPOL attiecas šāda kontrole: budžeta kontrole, iekšējā revīzija, Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumi, ES budžeta izpildes ikgadējais apstiprinājums un iespējamā OLAF veiktā izmeklēšana, lai jo īpaši nodrošinātu aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Regulas Nr. 883/2013 noteikumus, kā paredzēts Regulas 29. pantā.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Pozīcija….] || Dif./nedif. ([32]) || no EBTA valstīm[33] || no kandidātvalstīm[34] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

3. || 18.0205 – Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL); || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Pozīcija….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| || || || || ||

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu  kategorija || 3. || Drošība un pilsonība

Cepol || || || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

1. sadaļā: || Saistības || 1. || || || || || || ||

Maksājumi || 2. || || || || || || ||

2. sadaļā: || Saistības || 1a) || || || || || || ||

Maksājumi || 2a) || || || || || || ||

3. sadaļā: || Saistības || 3a) || || || || || || ||

|| Maksājumi || 3b) || || || || || || ||

KOPĀ apropriācijas Cepol || Saistības || =1+1a +3 || ||  8,641  || 8,813 ||  9,126 || 9,308 ||  9,495 ||   45,383

Maksājumi || =2+2a +(3b) || ||   8,641 ||   8,813 ||  9,126 ||  9,308  ||   9,495  ||   45,383

Piezīmes

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5. || “Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

ĢD: Iekšlietu ||

ŸCilvēkresursi || || 0,132 || 0,132 || 0,132 || 0,132 || 0,132 || 0,660

ŸPārējie administratīvie izdevumi || || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,015

KOPĀ IEKŠLIETU ĢD || Apropriācijas || || 0,135 || 0,135 || 0,135 || 0,135 || 0,135 || 0,675

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || (Saistību summa = maksājumu summa) || || 0,135 || 0,135 || 0,135 || 0,135 || 0,135 || 0,675

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || Saistības || || 8,776 || 8,948 || 9,261 || 9,443 || 9,63 || 46,058

Maksājumi || || 8,776 || 8,948 || 9,261 || 9,443 || 9,63 || 46,058

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz CEPOL apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads. || 2020. gads || KOPĀ ||

Rezultāta veids[35] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1.[36] Koordinēt ES tiesībaizsardzības amatpersonu apmācības politikas īstenošanu un veikt attiecīgu ES līmeņa apmācību un apmaiņas. || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Koordinācija || 0,201 || 5 || 0,955 || 5 || 0,974 || 5 || 1,009 || 5 || 1,029 || 5 || 1,049 || 25 || 5,015 ||

- Rezultāts || Kopīgas mācību programmas, mācību moduļi, e-mācību moduļi || 0,103 || 15 || 1,469 || 15 || 1,498 || 15 || 1,552 || 15 || 1,582 || 15 || 1,614 || 75 || 7,715 ||

- Rezultāts || Organizēto kursu skaits || 0,034 || 113 || 3,673 || 113 || 3,746 || 113 || 3,879 || 113 || 3,956 || 113 || 4,036 || 565 || 19,289 ||

- Rezultāts || Organizēto apmaiņu skaits || 0,003 || 490 || 1,249 || 490 || 1,273 || 490 || 1,319 || 490 || 1,345 || 490 || 1,372 || 2450 || 86,558 ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr.1. || || 7,345 || || 7,491 || || 7,758 || || 7,912 || || 8,071 || || 38,577 ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr.2. Tiesībaizsardzības apmācības shēmas īstenošana || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || Shēmas četru daļu, vajadzību analīžu un kvalitātes nodrošināšanas produktu koordinācija || 0,272 || 5 || 1,296 || 5 || 1,322 || 5 || 1,368 || 5 || 1,396 || 5 || 1,424 || 25 || 6,806 ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2. || || 1,296 || || 1,322 || || 1,368 || || 1,396 || || 1,424 || || 6,806 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 8,641 || || 8,813 || || 9,126 || || 9,308 || || 9,495 || || 45,383 ||

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz CEPOL cilvēkresursiem

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– þPriekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

– EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Cilvēkresursi || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || 2016.-2020.

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (personas) || 28 || 30 || 30 || 30 || 30 ||

- no kuriem AD || 17 || 19 || 19 || 19 || 19 ||

- no kuriem AST || 11 || 11 || 11 || 11 || 11 ||

Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalents) || 20 || 16 || 16 || 16 || 16 ||

- no kuriem līgumdarbinieki || 10 || 10 || 10 || 10 || 10 ||

-no kuriem valstu norīkotie eksperti (SNE) || 10 || 6 || 6 || 6 || 6 ||

Kopā darbinieku skaits || 48 || 46 || 46 || 46 || 46 ||

|| || || || || || ||

Personāla izdevumi || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || 2016.-2020.

Štatu sarakstā ietvertās amata vietas || 2,762 || 2,913 || 3,014 || 3,014 || 3,014 || 14,716

- no kuriem AD || 1,657 || 1,808 || 1,909 || 1,909 || 1,909 || 9,191

- no kuriem AST || 1,105 || 1,105 || 1,105 || 1,105 || 1,105 || 5,525

Ārštata darbinieki || 1,008 || 1,008 || 0,889 || 0,889 || 0,889 || 4,682

- no kuriem līgumdarbinieki || 0,533 || 0,533 || 0,533 || 0,533 || 0,533 || 2,664

- no kuriem valstu norīkotie      eksperti (SNE) || 0,475 || 0,475 || 0,356 || 0,356 || 0,356 || 2,018

Kopā darbinieku izmaksas || 3,770 || 3,921 || 3,902 || 3,902 || 3,902 || 19,398

Piezīmes

CEPOL štatu saraksts 2014. gadā ir šāds: 27 TA (16 AD + 11 AST), 10 CA un 5,5 SNE. Aģentūra plāno 2016. gadā pieņemt darbā papildu pagaidu darbinieku juridiskā padomnieka (1 AD) amatā saskaņā ar Eiropas Ombuda ieteikumu. Trīs amata vietas LETS jau ir iekļautas CEPOL darbinieku nesamazināšanā līdz 25 saskaņā ar 2013. gada 10. jūlija Paziņojumu COM(2013)519, vienu no trim papildu amata vietām paredzēts piešķirt tikai 2018. gadā. Tiek pieņemts, ka 2017. gadā būs jāpieņem darbā papildu darbinieks, kas strādās pie LETS īstenošanas (+ 1 AD); tādēļ 2018. gadā paredzētā papildu amata vieta būtu jāpiešķir agrāk. Četri ar LETS saistītie darbinieki būs atbildīgi par shēmas četru daļu koordināciju un viņiem būs jānodrošina, ka apmācības pasākumi tiek izstrādāti, pamatojoties uz apmācības vajadzību regulāru analīzi, un ka tie atbilst augstiem izpildes standartiem. Ņemot vērā, ka trīs papildu darbinieki CEPOL jau ir paredzēti Paziņojumā COM(2013)519, 2016. gadā iepriekš piešķirt būs nepieciešams tikai vienu FTE, bet vienu papildu darbinieku vajadzēs sameklēt 2017. gadā, ja būs pieejami aģentūrām atvēlētie resursi gada budžeta procedūru ietvaros.

Visas personāla izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz Budžeta ĢD 2013. gada 8. augusta pamatnostādnēm: 1 TA = 132 000 EUR gadā, 1 CA = 70 000 EUR gadā, 1 SNE = 78 000 EUR gadā. Aprēķinos ir ņemts vērā algas korekcijas koeficients HU (76,1%).

3.2.3.2.  Lēstās štatu sarakstā ietverto amata vietu un ārštata darbinieku vajadzības

ŠTATU SARAKSTĀ IETVERTĀS AMATA VIETAS

|| || || || ||

Funkciju grupa un pakāpe || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

Pagaidu amata vietas || Pagaidu amata vietas || Pagaidu amata vietas || Pagaidu amata vietas || Pagaidu amata vietas

AD 16 || || || || ||

AD 15 || || || || ||

AD 14 || || || 1 || 1 || 1

AD 13 || 1 || 1 || || ||

AD 12 || || || 1 || 2 || 2

AD 11 || 1 || 2 || 2 || 2 || 2

AD 10 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

AD 9 || 3 || 3 || 3 || 3 || 4

AD 8 || || || || ||

AD 7 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

AD 6 || || || || ||

AD 5 || 8 || 9 || 8 || 7 || 8

AD kopā || 17 || 19 || 19 || 19 || 19

AST 11 || || || || ||

AST 10 || || || || ||

AST 9 || || || || ||

AST 8 || || || 1 || 2 || 2

AST 7 || || 1 || 1 || 1 || 2

AST 6 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

AST 5 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

AST 4 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

AST 3 || 6 || 5 || 4 || 3 || 2

AST 2 || || || || ||

AST 1 || || || || ||

AST kopā || 11 || 11 || 11 || 11 || 11

AST/SC 6 || || || || ||

AST/SC 5 || || || || ||

AST/SC 4 || || || || ||

AST/SC 3 || || || || ||

AST/SC 2 || || || || ||

AST/SC 1 || || || || ||

AST/SC kopā || || || || ||

KOPĀ || 28 || 30 || 30 || 30 || 30

|| || || || ||

ĀRŠTATA DARBINIEKI

|| || || || ||

Līgumdarbinieki || 2016. gada aplēse* || 2017. gada aplēse* || 2018. gada aplēse* || 2019. gada aplēse* || 2020. gada aplēse*

FG IV || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

FG III || 7 || 7 || 7 || 7 || 7

FG III || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

FG I || || || || ||

Kopā || 10 || 10 || 10 || 10 || 10

|| || || || ||

Valstu norīkotie eksperti || 2016. gada aplēse* || 2017. gada aplēse* || 2018. gada aplēse* || 2019. gada aplēse* || 2020. gada aplēse*

Kopā || 10 || 6 || 6 || 6 || 6

(*) Aplēse ir balstīta uz vidējām izmaksām

Šajā štatu sarakstā uzrādītie skaitļi ir indikatīvi. Par štatu sarakstu katru gadu lemj budžeta iestāde. Pakāpju palielināšanās štatu sarakstā nenozīmē, ka darbinieku pakāpes tiek automātiski pārskatītas, uz to attiecas parastā novērtēšanas un pārklasificēšanas procedūra.

3.2.3.3.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības mātes ĢD

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

KOPĀ || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārstāvēt Komisiju aģentūras valdē. Izstrādāt Komisijas atzinumu par gada darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu. Uzraudzīt budžeta izpildi. Palīdzēt aģentūrai izstrādāt pasākumus saskaņā ar ES politiku, tostarp piedaloties ekspertu sanāksmēs.

Izmaksu aprēķina apraksts pilnslodzes ekvivalentam būtu jāiekļauj pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– þ  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– o  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– -  ¨          Priekšlikuma/iniciatīvas nolūkā nepieciešams piemērot elastīguma instrumentu vai pārskatīt daudzgadu finanšu shēmu[37]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– þ  Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– þ  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[38]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Pants… || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[…]

PIELIKUMS TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums:

Komisijas Lēmums, kas adresēts Komisijas dienestiem, par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta (sadaļa - Eiropas Komisija) izpildi

1.           PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN IZMAKSAS

2.           CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS

3.           IZMAKSU APLĒŠANĀ IZMANTOTĀS APRĒĶINU METODES

3.1.        Cilvēkresursi

3.2.        Pārējie administratīvie izdevumi

Sākot starpdienestu apspriešanos, šis pielikums jāpievieno tiesību akta finanšu pārskatam.

Datu tabulas tiek izmantotas par avotu tiesību akta finanšu pārskatā iekļautajām tabulām. Tās paredzētas tikai un vienīgi Komisijas iekšējai lietošanai.

1.           Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu izmaksas        

¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

þ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas

ŸŠtatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || AD || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,660

AST || || || || || || || || || || || ||

XX 01 01 02 (Savienības delegācijas) || AD || || || || || || || || || || || ||

AST || || || || || || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki [39]

XX 01 02 01 (vispārīgās apropriācijas) || AC || || || || || || || || || || || ||

END || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

XX 01 02 02 (Savienības delegācijas) || AC || || || || || || || || || || || ||

AL || || || || || || || || || || || ||

END || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

JED || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,660

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.  

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || ||

AST || || || || || || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || ||

AST || || || || || || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki [40]

XX 01 04 yy Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām). || - galvenajā mītnē || AC || || || || || || || || || || || ||

END || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

- Savienības delegācijas || AC || || || || || || || || || || || ||

AL || || || || || || || || || || || ||

END || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

JED || || || || || || || || || || || ||

XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || AC || || || || || || || || || || || ||

END || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || AC || || || || || || || || || || || ||

END || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.KOPĀ || || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,132 || 1 || 0,660

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.           Citu administratīvo izdevumu izmaksas

¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

þ Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || || || || || ||

            Galvenajā mītnē || || || || || ||

18 01 02 11 01 – Komandējumu un reprezentācijas izdevumi || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,015

XX 01 02 11 02 - Konferenču un sanāksmju izmaksas || || || || || ||

XX 01 02 11 03 – Komitejas[41] || || || || || ||

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un apspriedes || || || || || ||

XX 01 03 01 03 – IKT aprīkojums[42] || || || || || ||

XX 01 03 01 04 – IKT pakalpojumi4 || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt) || || || || || ||

            Savienības delegācijas || || || || || ||

XX 01 02 12 01 – Komandējumi, konferences un reprezentācijas izmaksas || || || || || ||

X 01 02 12 02 — Personāla kvalifikācijas celšana || || || || || ||

XX 01 03 02 01 – Iepirkumi, noma un saistīti izdevumi || || || || || ||

XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēbeles, materiāli un pakalpojumi || || || || || ||

Starpsumma daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,015

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || ||

XX 01 04 gg – Izdevumi tehniskai un administratīvai palīdzībai (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās “BA” pozīcijas) || || || || || ||

- galvenajā mītnē || || || || || ||

- Savienības delegācijas || || || || || ||

XX 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || ||

10 01 05 03 - Pārējie tiešās pētniecības pārvaldības izdevumi || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt) || || || || || ||

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ un ārpus tās || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,003 || 0,015

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.           Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes

3.1.        Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķina metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

NB: Galvenās mītnes katras darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas BudgWeb: http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html#forms

Ÿ Ierēdņi un pagaidu darbinieki 1 AD vidējās izmaksas ir EUR 132 000 gadā, pamatojoties uz Budžeta ĢD 8.8.2013. apkārtrakstu rto RUF

Ÿ Ārštata darbinieki

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Ÿ Vienīgi amata vietas, ko finansē no pētniecības budžeta

Ÿ Ārštata darbinieki

3.2.        Pārējie administratīvie izdevumi

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai

un īpaši pamatā esošajiem pieņēmumiem (piemēram, sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas, utt.)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

Pieņēmumi: 6 komandējumi gadā, viena komandējuma vidējās izmaksas ir 500 EUR (1 darbinieks apmeklē 2 VKP sanāksmes, 2 darbinieki apmeklē 2 valdes sanāksmes)

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

[1]               OV L 256, 1.10.2005.

[2]               COM(2013) 173/2 final.                                                    

[3]               COM(2013) 172 final.

[4]               Ar minēto regulu groza Padomes Lēmuma 2005/681/TI 4. pantu, kurā par galveno mītni ir noteikta Bramshila Apvienotajā Karalistē.

[5]               Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā, OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[6]           Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos 2013. gada 22. februāra ziņojums un Eiropas Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa rezolūcija par Stokholmas programmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.

[7]               COM(2010) 673 galīgā redakcija.

[8]               COM(2014) 154 final.

[9]               Eiropols (2011. g.). ES organizētās noziedzības draudu izvērtējums.

[10]             Eiropols (2013. g.). Smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA).

[11]             Study on Five Years evaluation of CEPOL activity 21.1.2011 Consortium Blomeyer & Sanz, Centre for Strategy and Evaluation Studies LLP and Evalutility Ltd.

[12]             www.cepol.europa.eu

[13]             Study on the amendment of the Council Decision 20905/681/JHA setting up CEPOL activity. Final Report 21.4.2012 - GHK Consultants.

[14]             Kopīgas izvietošanas scenārijs paredzēja, ka CEPOL saglabātu savu juridisko autonomiju, pārvaldību, budžetu, galveno uzdevumu un pilnvaras, bet tai būtu daži kopīgi administratīvie dienesti ar Eiropolu.

[15]             Komisijas paziņojumā par LETS izmantotas atziņas no CEPOL veiktās pašreizējās situācijas apzināšanas apmācības vajadzību un snieguma jomā, apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem un TI aģentūrām četrās ekspertu sanāksmēs un trīs konferencēm, kurās piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, 2011. un 2012. gadā.

[16]             Padomes Lēmums (2005. gada 20. septembris) 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) un atceļ Lēmumu 2000/820/TI (OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.).

[17]             COM(2013)172 final.

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

[19]             Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

[20]             Kā paredzēts pārskatītajā FPR (Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013), pašreizējā personālpolitikas daudzgadu plānā ietvertā informācija ir daļa no jaunā plānošanas dokumenta, kas minēts 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Jaunos plānošanas noteikumus piemēro no 2016. gada 1. janvāra; 2017. gads ir pirmais gads, uz kuru attiecas jaunais plānošanas dokuments. Tādējādi pienākums atsevišķi pieņemt personālpolitikas daudzgadu plānu pastāv tikai līdz 2016. gada plānošanai.

[21]             OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.

[22]             OV L 287, 29.10.2013., 15-62. lpp.

[23]             Padomes Regula (EK) Nr. 920/2005 (2005. gada 13. jūnijs), ar kuru groza 1958. gada 15. aprīļa Regulu Nr. 1.

[24]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001

(2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

[25]             Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999.

[26]             Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu Nolīgums (1999. gada 25. maijs) par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Oficiālais Vēstnesis L 136, 31.05.1999., 0015. - 0019. lpp.

[27]             Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 5.11.1996., 0002.-0005. lpp.).

[28]             Komisijas Lēmums (2006. gada 2. augusts), ar ko groza Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom.

(2006/548/EK, Euratom)

[29]             ABM — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[30]             Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[31]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[32]             Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[33]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

[34]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[35]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[36]             Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. "Konkrētie mērķi…"

[37]             Skatīt 19. un 24. punktu Iestāžu nolīgumā 2007.–2013. gadam.

[38]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

[39]             AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki; END—valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūras darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[40]             AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki; END—valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūras darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

[41]             Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.

[42]             IKT: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas