(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 15. pantu Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms Savienībā, kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi iespējams būtiski samazināt bez pārmērīgām izmaksām, veicot konstruktīvus uzlabojumus.

(2)

Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam (2), ko Komisija izstrādājusi atbilstoši Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 1. punktam, ir izklāstītas darba prioritātes ekodizaina un energomarķējuma regulējuma jomā 2022.–2024. gada periodā. Ārējie barošanas avoti ir viena no prioritārajām ražojumu grupām, kas uzskaitītas Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam.

(3)

Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam paredzētie pasākumi 2030. gadā varētu nodrošināt lēsto kopējo gada enerģijas galapatēriņa ietaupījumu vairāk nekā 170 TWh apmērā. Tas ir līdzvērtīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam par aptuveni 24 miljoniem tonnu gadā 2030. gadā.

(4)

Ar Komisijas Regulu (ES) 2019/1782 (3) tika noteiktas ekodizaina prasības ārējiem barošanas avotiem. Regulas 7. pantā noteikts, ka Komisijai minētā regula jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

(5)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1781 (4) 79. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu Regulas (ES) 2019/1782 pārskatīšanu pabeidz Direktīvas 2009/125/EK ietvaros.

(6)

Komisija veica pārskatu un analizēja ārējo barošanas avotu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Pārskatīšana tika veikta ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām un interesentiem no Savienības un trešām valstīm. Pārskatīšanas rezultāti tika publiskoti un paziņoti saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantu izveidotajam Apspriežu forumam.

(7)

Pārskatīšana apstiprina, ka sagaidāms, ka ārējie barošanas avoti arī turpmāk tiks pārdoti lielos apjomos. Ārējo barošanas avotu vidiskie aspekti, kas identificēti kā nozīmīgi Direktīvas 2009/125/EK 15. panta nolūkos, ir enerģijas patēriņš izmantošanas posmā, atkritumu radīšana lietošanas laika beigās un emisijas gaisā ražošanas un izmantošanas posmos.

(8)

Tiek lēsts, ka 2020. gadā to ārējo barošanas avotu enerģijas patēriņš, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/1782, bija 69 PJ/gadā. Ierastās darbības scenārijā paredzams, ka šis patēriņš palielināsies līdz 75 PJ/gadā 2030. gadā un līdz 84 PJ/gadā 2040. gadā, jo palielināsies ārējo barošanas avotu skaits.

(9)

Savienības aprites ekonomikas rīcības plānā (5) un Ekodizaina un energomarķējuma darba plānā 2022.–2024. gadam uzsvērts, ka ir svarīgi izmantot ekodizaina satvaru, lai atbalstītu virzību uz resursu ziņā efektīvāku un apritīgāku ekonomiku. Tiek lēsts, ka ārējo barošanas avotu darbmūžu ierobežo īsāks to galapatēriņa ražojumu lietošanas laiks, ko tie darbina. Tāpēc šajā regulā būtu jānosaka atbilstošas prasības, kas palīdzēs sasniegt aprites ekonomikas mērķus, jo īpaši padarot sadarbspējīgu pēc iespējas lielāku skaitu ārējo barošanas avotu, ko izmanto kopā ar vienu vai vairākām atsevišķām patēriņa precēm.

(10)

Pārskatā, kas minēts 5. apsvērumā, norādīts, ka ārējo barošanas avotu aktīvā režīma efektivitāte ir aptuveni 5 procentpunktu diapazonā. Pie 10 % slodzes arī ir efektivitātes diapazons. Šie diapazoni nozīmē, ka varētu paaugstināt energoefektivitātes minimālo robežvērtību un ieviest minimālo energoefektivitāti pie 10 % slodzes, ņemot vērā aprites cikla izmaksas. Ja pašreizējās ekodizaina prasības tiktu atjauninātas, lai no tirgus izņemtu ārējos barošanas avotus ar zemu energoefektivitātes sniegumu, līdz 2035. gadam elektroenerģijas ietaupījums varētu sasniegt aptuveni 0,7 TWh gadā.

(11)

Ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut bezvadu lādētājus, bezvadu lādētāju paliktņus un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1542 (6) definēto vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju lādētājus, lai to barošanas komponenti parasti tiktu eksternalizēti un tādējādi uz tiem attiektos efektivitātes un sadarbspējas prasības. Patēriņa ierobežojumi gaidstāves režīmā būtu jāpiemēro arī bezvadu lādētājiem un bezvadu uzlādes paliktņiem. Turklāt uz USB Type-C kabeļiem būtu jāattiecina ekodizaina prasības, lai nodrošinātu, ka to enerģijas zudumi nepārsniedz attiecīgajos USB standartos noteiktās robežvērtības un ka to savienotāji ir marķēti, lai informētu patērētājus par atbalstīto maksimālo jaudu.

(12)

Ārējo barošanas avotu definīcija vairs nebūtu jāattiecina tikai uz tām ierīcēm, kuru izejas jauda ir mazāka par 250 W un kuras izmanto ierobežotā mājsaimniecības un biroja preču apakšgrupā. Tā vietā tā būtu jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem un noteikumiem, paplašinot regulas darbības jomu, piemēram, attiecībā uz ārējiem barošanas avotiem, kas nodrošina barošanu plašākam mājsaimniecības un biroja preču klāstam, tai skaitā tādām ierīcēm, kurām ir lielāka jauda. Tajā būtu arī jāprecizē, ka uz ārējiem barošanas avotiem, ko pārdod kā atsevišķus ražojumus, attiecas ekodizaina prasības.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/53/ES (7) noteikts, ka USB Type-C ir vienota uzlādes spraudligzda konkrētu kategoriju radioiekārtām, to skaitā viedtālruņiem, planšetdatoriem un klēpjdatoriem. Tādējādi ir konstatēts, ka ārējie barošanas avoti, kas faktiski darbina šos ražojumus, kļūst par USB Type-C ārējiem barošanas avotiem. Lai maksimāli palielinātu sadarbspēju, ir lietderīgi noteikt tiešu un skaidru prasību, kas būtu šīs attiecības pamatā, kā arī paplašināt šo prasību, attiecinot to arī uz ārējiem barošanas avotiem, kas darbina plašāku ražojumu klāstu, nevis tikai tos, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/53/ES.

(14)

Informācija par attiecīgajām sadarbspējas specifikācijām būtu jāsniedz, izmantojot “vienotā lādētāja” logotipu. Tas būtu jānorāda uz attiecīgajiem ārējiem barošanas avotiem, lai informētu patērētājus, ka tie ir sadarbspējīgi un ka tos pašus ārējos barošanas avotus var izmantot vairākām atšķirīgām ierīcēm vai dažādām tās pašas ierīces paaudzēm. Tas samazinātu nepieciešamo ārējo barošanas avotu skaitu un atvieglotu to nomaiņu, tādējādi uzlabojot izstrādājuma vidiskos aspektus. Uz ārējā barošanas avota norādītajam “vienotā lādētāja” logotipam būtu jāpapildina marķējums, kas saskaņā ar Direktīvu 2014/53/ES vajadzīgs ar elektroenerģiju darbināmiem ražojumiem un kas galalietotājam sniedz vajadzīgo informāciju, lai izvēlētos piemērotu ārējo barošanas avotu.

(15)

Sadarbspējīgi ārējie barošanas avoti būtu arī jāmarķē pie to izejas pieslēgvietām, norādot maksimālo atbalstīto jaudu, un tie nebūtu jāaprīko ar cietsavienojuma Type-C kabeļiem, lai izvairītos no ārējā barošanas avota priekšlaicīgas likvidēšanas kabeļa bojājumu dēļ.

(16)

Telesakaru jomā izmantotie ārējie barošanas avoti, piemēram, bezvadu maršrutētāji, parasti ir konstruēti tā, lai tiem būtu augsta līmeņa aizsardzība pret pārsprieguma impulsu, kas ļauj tiem darboties arī pēc, piemēram, zibensizlādes. Sadarbspējīgi ārējie barošanas avoti būtu jāaprīko ar šādu aizsardzību, lai tos varētu izmantot šādām vajadzībām un lai kopumā uzlabotu noturību pret pārsprieguma impulsiem.

(17)

Daži ārējie barošanas avoti būtu jāizslēdz no šīs regulas sadarbspējas aspektiem, jo īpaši drošības apsvērumu dēļ, ja pastāv īpašas prasības, kuru pamatā ir nozaru tiesību akti (piemēram, ārējie barošanas avoti, ko izmanto mitros apstākļos, ārējie barošanas avoti ražojumiem, uz kuriem attiecas citas īpašas prasības, piemēram, rotaļlietām, un ārējie barošanas avoti, uz kuriem attiecas īpaši ekspluatācijas nosacījumi, piemēram, augsts elektrostatiskās izlādes līmenis). Turklāt ārējiem barošanas avotiem ražojumiem, kas pastāvīgi uzstādīti fiksētās ēku vietās, piemēram, elektriskās ruļļveida žalūzijas, bezvadu interneta piekļuves punkti pie sienām vai griestiem vai pie sienas uzstādīti vadības paneļi, arī nebūtu jāpiemēro sadarbspējas prasības, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus attiecībā uz to barošanas kabeļu uzstādīšanu.

(18)

Ražojumi, kas ir funkcionāli integrēti un konstruēti tā, lai tos izmantotu tikai ar pasažieru vai preču transportlīdzekļiem, ir izslēgti no ekodizaina pamata tiesību aktu darbības jomas. Tāpēc ir būtiski skaidri norādīt, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības nebūtu jāpiemēro ārējiem barošanas avotiem, kas paredzēti izmantošanai tikai ar pasažieru vai preču transportlīdzekļiem. Tomēr, pārskatot šo regulu saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781, būtu jānovērtē, vai ir lietderīgi noteikt prasības arī attiecībā uz ārējiem barošanas avotiem, ko izmanto ar vieglajiem transportlīdzekļiem, piemēram, elektriskajiem velosipēdiem un elektriskajiem motorolleriem.

(19)

Ražojumu attiecīgie parametri būtu jāmēra, izmantojot ticamas, precīzas un reproducējamas metodes. Šīs metodes būtu jāatjaunina, ņemot vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, t. sk., harmonizētus standartus (ja ir pieejami), ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (8) I pielikumā.

(20)

Ārējie barošanas avoti kļūst arvien sarežģītāki, jo īpaši attiecībā uz adaptīvām ierīcēm ar vairākiem spriegumiem, kas pieejami vienā pieslēgvietā, un ierīcēm ar vairākām šādām pieslēgvietām. Testēšanas procedūras būtu attiecīgi jāatjaunina un jāsaskaņo ar jaunākajām starptautiskajām metodēm, jo īpaši un ciktāl iespējams ar ASV Enerģētikas ministrijas testa procedūru, kas noteikta Federālo noteikumu kodeksa (87 FR 51221) 10. sadaļas II nodaļas D apakšnodaļas 430. daļas B apakšdaļas Z papildinājumā redakcijā, kas piemērojama 2022. gada 19. augustā. Tāpēc šī testēšanas procedūra būtu jāiekļauj šajā regulā kā pārejas testēšanas metode, kas jāizmanto līdz brīdim, kad kļūst pieejami atbilstoši saskaņotie standarti.

(21)

USB Type-C ārējie barošanas avoti ir sadarbspējīgi, un tos var izmantot ar USB kabeļiem ar dažādām īpašībām, kas dažādā mērā ietekmē to vispārējo energoefektivitāti. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz šiem ārējiem barošanas avotiem, apsverot standartizēta un plaši izmantota testa kabeļa ar fiksētiem parametriem lietošanu. Korekcijas koeficienta piemērošana bez kabeļa veiktās testēšanas rezultātiem novērš vajadzību pēc šāda fiziska USB kabeļa testa laikā un samazina mērījumu nenoteiktību.

(22)

Lai sniegtu uzticamu informāciju lietotājiem un neietekmētu ar elektroenerģiju darbināmas patēriņa preces darbību, ārējā barošanas avota aktīvajā režīmā būtu jāspēj nepārtraukti nodrošināt norādīto nominālo izejas strāvu, būtiski nesamazinoties attiecīgajam nominālajam izejas spriegumam.

(23)

Daži ārējie barošanas avoti, kas tiek saukti par “dinamiskiem barošanas avotiem”, var būt konstruēti tā, lai maksimālu jaudu nodrošinātu vien īsu laika periodu, kas nepārsniedz dažas minūtes, kam seko mazāka pastāvīga jauda, kuru sauc arī par garantēto jaudu. Šādi ārējie barošanas avoti būtu jātestē apstākļos, kuru pamatā ir tikai garantētā jauda, un informācijas prasībās būtu jāatsaucas uz garantēto jaudu, jo īpaši tāpēc, ka ārējos barošanas avotus var izmantot arī nepārtraukti.

(24)

Sadarbspējas prasībās būtu jāņem vērā iedibinātā rūpniecības prakse un terminoloģija, ko izmanto šādās standartu grupās: USB-PD specifikācija, USB kabeļu un savienotāju specifikācija, ITU-T ieteikumi K.21 un K.44, EN IEC 55035, IEC 60335–1, IEC 61140 un EN 50160.

(25)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktu ar šo regulu būtu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(26)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem, importētājiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(27)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 3. daļas 2. punktu būtu jānosaka labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie etalonrādītāji, lai nodrošinātu, ka informācija par šīs regulas aptverto ražojumu vidisko sniegumu visā to aprites ciklā ir plaši un viegli pieejama.

(28)

Šī regula būtu jāpārskata, lai novērtētu tās normu piemērotību un iedarbīgumu tās mērķu sasniegšanā. Pārskatīšanu vajadzētu veikt pēc tam, kad visi noteikumi ir tikuši īstenoti un tie ir radījuši ietekmi uz tirgu, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju attīstību.

(29)

Regula (ES) 2019/1782 būtu jāatceļ no 2028. gada 14. decembra, izņemot tās I, II un III pielikumu, kam būtu jāpaliek spēkā piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma. Tas ļauj uz laiku laist tirgū rezerves daļu ārējos barošanas avotus, kas ļauj turpināt izmantot ar elektroenerģiju darbināmas ierīces, kas laistas tirgū pirms šīs regulas piemērošanas sākuma datuma. Šādā gadījumā rezerves daļu ārējiem barošanas avotiem jāatbilst ekodizaina prasībām, kas bija piemērojamas laikā, kad sākotnējie ārējie barošanas avoti tika laisti tirgū. Turklāt, pamatojoties uz tehnoloģisko novitāti, divus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas vajadzētu būt iespējai laist tirgū USB-PD ārējos barošanas avotus ar paplašinātu jaudas diapazonu virs 100 W, kuri atbilst Regulas (ES) 2019/1782 energoefektivitātes prasībām, nevis šīs regulas energoefektivitātes prasībām.

(30)

Lai atvieglotu šīs regulas pasākumu agrāku īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu agrīnajiem piemērotājiem, ārējie barošanas avoti, kas atbilst šīs regulas prasībām un laisti tirgū pēc tās spēkā stāšanās dienas un pirms tās piemērošanas sākuma datuma, būtu automātiski jāuzskata par atbilstošiem Regulai (ES) 2019/1782.

(31)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1)

“ārējs barošanas avots” ir ražojums, kas nav ne bateriju lādētājs, ne bezvadu lādētājs un atbilst visiem šādiem kritērijiem:

2)

“baterija” ir baterija, kas definēta Regulas (ES) 2023/1542 3. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

3)

“baterijas lādētājs” ir patēriņa prece, ko galvenokārt izmanto patēriņa preču bateriju uzlādei un kam ir īpaša ķēde uzlādes strāvas un sprieguma regulēšanai;

4)

“vispārlietojama pārnēsājama baterija” ir tāda veida baterija, kas definēta Regulas (ES) 2023/1542 3. panta 1. punkta 10) apakšpunktā;

5)

“bezvadu lādētājs” ir patēriņa prece, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

6)

“bezvadu uzlādes paliktnis” ir patēriņa prece, kas atbilst 5. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un nesatur tajā pašā blokā integrētu barošanas avotu;

7)

“USB Type-C kabelis” ir kabeļa bloks, kuram abos galos ir USB Type-C spraudnis un uzlikas, kura nominālā jauda ir 60 W vai 240 W un kurš atbilst prasībām, kas noteiktas USB 3.0 veicinātāju grupas un Universālā seriālo kopņu ieviesēju foruma (USB-IF) izdotajā specifikācijā “Universal Serial Bus Type-C® Cable and Connector Specification, Release 2.4, October 2024”;

8)

“USB Type-C spraudnis” ir spraudnis, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas USB 3.0 veicinātāju grupas un USB-IF izdotajā specifikācijā “Universal Serial Bus Type-C® Cable and Connector Specification, Release 2.4, October 2024”;

9)

“mazas gaismas plūsmas gaismas avotu atsevišķs vadības bloks” ir atsevišķs vadības bloks, kā definēts Regulas (ES) 2019/2020 2. panta pirmās daļas 3. punktā, kura gaismas avots neatbilst tās pašas daļas 1. punkta c) apakšpunkta prasībām un kura gaismas plūsma ir mazāka par 60 lūmeniem;

10)

“elektrotīkls” ir ES standarta elektroapgāde, kā noteikts standartā EN 50160:2022 “Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi”;

11)

“izeja” ir ārējā barošanas avota fizisks izvads, pa kuru elektroenerģija vai dati tiek pievadīti slodzei, kas tam pievienota;

12)

“jaudas izeja” ir jebkura ārēja barošanas avota izvade, kurai var pieslēgt slodzi un no kuras var saņemt jaudu, pretstatā signāla savienojumiem, ko izmanto sakariem caur datu izeju;

13)

“patēriņa prece” ir ražojums, kas darbojas vai ir konstruēts tā, lai darbotos ar elektroenerģiju, un ko laiž tirgū, arī pakalpojumu sniegšanas kontekstā, un kas ir paredzēts patērētājiem vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos, visticamāk, izmantos patērētāji pat tad, ja tas nav viņiem paredzēts;

14)

“cietsavienojuma kabelis” ir kabelis, kas tieši savienots ar ražojumu bez starpsavienotāja tā, ka tas nav konstruēts vai paredzēts tam, lai to atvienotu galalietotāji;

15)

“nominālais izejas spriegums” ir jebkurš ārēja barošanas avota izejas spriegums, kas norādīts ārējā barošanas avota pasē saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 5. punkta a) apakšpunktu vai 7. tabulā “Informācija par ražojumu” saskaņā ar tā paša pielikuma 5. punkta g) apakšpunktu;

16)

“aktīvais režīms” ir stāvoklis, kad ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektrotīklam un jaudas izeja ir savienota ar primāro slodzi, kas tiek izmantota;

17)

“pieslēgvieta” ir ārēja barošanas avota fiziska, elektriska un digitāla saskarne elektroenerģijas padevei, kā arī datu un vadības signālu apmaiņai, izmantojot spraudligzdu, kurai ir viena atbilstoša jaudas izeja;

18)

“nominālā izejas jauda” (Pizejas) ir jebkura ārēja barošanas avota izejas jauda, kas norādīta ārējā barošanas avota pasē saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 5. punkta a) apakšpunktu vai 7. tabulā “Informācija par ražojumu” saskaņā ar tā paša pielikuma 5. punkta g) apakšpunktu;

19)

“zemsprieguma ārējais barošanas avots” ir ārējs barošanas avots, kura nominālais izejas spriegums ir mazāks par 6 V un nominālais izejas strāvas stiprums vienāds ar 550 mA vai lielāks par to;

20)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja nosaukumu;

21)

“adaptīvs ārējs barošanas avots” ir maiņstrāvas-līdzstrāvas ārējs barošanas avots, kas aktīvajā režīmā var mainīt izejas spriegumu kādā no tā pieslēgvietām, ko sauc par “adaptīvo pieslēgvietu”, pamatojoties uz izveidotu digitālo sakaru protokolu ar galalietojumu, kas neietver lietotāja izraisītas darbības;

22)

“nominālā izejas strāva” ir jebkura ārējā barošanas avota izejas strāva, kas norādīta 7. tabulā “Informācija par ražojumu” saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 5. punkta g) apakšpunktu;

23)

“aktīvā režīma efektivitāte” ir ārējā barošanas avota aktīvajā režīmā nodrošinātās jaudas attiecība pret ārējam barošanas avotam nepieciešamo ieejas jaudu;

24)

“spraudligzda” ir ārējā barošanas avota komponents ar atveri uz ārpusi, kurā var ievietot spraudni un kura nodrošina elektromehānisku savienojumu starp spraudni un ārējo barošanas avotu;

25)

“kopējā maksimālā izejas jauda” ir maksimālā jauda, ko var nodrošināt jebkura vienlaicīgi izmantotu ārēja barošanas bloka jaudas izeju kombinācija vai apakškopa;

26)

“USB elektrobarošanas (USB-PD) pieslēgvieta” ir adaptīva ārējā barošanas avota pieslēgvieta, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas USB 3.0 veicinātāju grupas un USB-IF izdotajā specifikācijā “Universal Serial Bus Power Delivery Specification, Revision 3.2, Version 1.1, 2024-10” un specifikācijā “Universal Serial Bus Type-C® Cable and Connector Specification, Release 2.4, October 2024”;

27)

“viensprieguma ārējs barošanas avots” ir ārējs barošanas avots, kas vienlaikus spēj pārveidot maiņstrāvu tikai vienā izejas spriegumā, ko pievada, izmantojot vienu vai vairākas jaudas izejas;

28)

“deklarētās vērtības” ir ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja norādītās vērtības saskaņā ar 4. pantu uzrādītajiem, aprēķinātajiem vai izmērītajiem tehniskajiem parametriem, kuru atbilstības verifikāciju veic dalībvalstu iestādes;

29)

“vienotā lādētāja logotips” ir logotips, kas atbilst šīs regulas III pielikumā izklāstītajām prasībām;

30)

“rezerves daļu ārējais barošanas avots” ir ārējais barošanas avots, kas nav sadarbspējīgs ārējais barošanas avots un ir paredzēts vienīgi tam, lai aizstātu ārēju barošanas avotu, kas laists tirgū pirms 2028. gada 14. decembra.

a)

regulas darbības jomu un jo īpaši sadarbspējas prasību darbības jomu;

b)

sadarbspējas prasības, ņemot vērā adaptīvo barošanas avotu attīstību;

c)

vienotā lādētāja logotipa izmantošanu un efektivitāti;

d)

energoefektivitātes prasību robežvērtības;

e)

pieļaujamās pielaides slodzes strāvas iestatīšanai;

f)

papildu efektivitātes prasību piemērotību, ņemot vērā jaudas koeficienta korekciju;

g)

tas, vai ir lietderīgi izveidot ārējo barošanas avotu datubāzi, kurā būtu iekļauta tehniskā informācija;

h)

aktīvā režīma energoefektivitātes prasību piemērotību bezvadu lādētājiem un bezvadu uzlādes paliktņiem;

i)

vai daļu sapārošana ir elements, kas rada bažas attiecībā uz ārējiem barošanas avotiem, bezvadu lādētājiem vai bezvadu uzlādes paliktņiem;

j)

tādu resursefektivitātes prasību piemērotību kā remontējamība, izjaucamība vai reciklējamība;

k)

papildu informācijas prasību piemērotību attiecībā uz kritiskām izejvielām;

l)

ilgizturības un uzticamības prasību piemērotību, piemēram, ņemot vērā darbmūžu un vidējo laiku starp atteicēm.