Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32023R2845
Regulation (EU) 2023/2845 of the European Parliament and of the Council of 13 December 2023 amending Regulation (EU) No 909/2014 as regards settlement discipline, cross-border provision of services, supervisory cooperation, provision of banking-type ancillary services and requirements for third-country central securities depositories and amending Regulation (EU) No 236/2012 (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2845 (2023. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 909/2014 attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un groza Regulu (ES) Nr. 236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2845 (2023. gada 13. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 909/2014 attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un groza Regulu (ES) Nr. 236/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)
PE/47/2023/REV/1
OV L, 2023/2845, 27.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2845/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā
|
Oficiālais Vēstnesis |
LV Serija L |
|
2023/2845 |
27.12.2023 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2845
(2023. gada 13. decembris),
ar ko groza Regulu (ES) Nr. 909/2014 attiecībā uz norēķinu disciplīnu, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, sadarbību uzraudzības jomā, banku tipa papildpakalpojumu sniegšanu un prasībām trešo valstu centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un groza Regulu (ES) Nr. 236/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (4) standartizē prasības norēķiniem par finanšu instrumentiem un noteikumus par centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) organizatorisko struktūru un darbību drošu, efektīvu un netraucētu norēķinu veicināšanai. Ar minēto regulu tika ieviesti īsāki norēķinu periodi, norēķinu disciplīnas pasākumi, stingras organizatoriskās, darījumu veikšanas un prudenciālās prasības CVD, pastiprinātas prudenciālās un uzraudzības prasības CVD un citām iestādēm, kas sniedz banku pakalpojumus, kuri atbalsta vērtspapīru norēķinus, un režīms, kas ļauj CVD, kam izsniegta atļauja, sniegt savus pakalpojumus visā Savienībā. |
|
(2) |
Prasību vienkāršošana dažās jomās, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 909/2014, un samērīgāka pieeja šīm jomām atbilstu Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT), kurā uzsvērta nepieciešamība mazināt izmaksas un veikt vienkāršošanu tā, lai Savienības politikas mērķi tiktu sasniegti visefektīvākajā veidā, un, konkrētāk, norādīts mērķis samazināt regulatīvo un administratīvo slogu. |
|
(3) |
Efektīvas un izturētspējīgas pēctirdzniecības infrastruktūras ir labi funkcionējošas kapitāla tirgu savienības būtiskas sastāvdaļas, un tās pastiprina centienus atbalstīt ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm. Šā iemesla dēļ Regulas (ES) Nr. 909/2014 pārskatīšana kā viena no galvenajām darbībām ir ietverta Komisijas Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kas izklāstīts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”. |
|
(4) |
Komisija 2019. gadā veica mērķorientētu apspriešanos par Regulas (ES) Nr. 909/2014 piemērošanu. Komisija saņēma arī informāciju no Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (5), un no Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS). No saņemtajām atbildēm izrietēja, ka ieinteresētās personas atbalsta un uzskata par būtisku Regulas (ES) Nr. 909/2014 mērķi veicināt drošus, efektīvus un netraucētus norēķinus par finanšu instrumentiem un ka nav vajadzīga būtiska minētās regulas pārstrādāšana. Ziņojums, ko Komisija iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, tika publicēts 2021. gada 1. jūlijā. Lai gan vēl ne visi minētās regulas noteikumi ir pilnībā piemērojami, ziņojumā ir norādītas jomas, kurās ir nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai nodrošinātu, ka minētās regulas mērķis tiek sasniegts samērīgākā, efektīvākā un lietderīgākā veidā. |
|
(5) |
CVD būtu jāspēj savos iekšējos noteikumos precizēt, kuri notikumi, izņemot maksātnespējas procedūras, ir uzskatāmi par dalībnieka saistību neizpildi. Parasti šādi notikumi ir saistīti ar līdzekļu vai vērtspapīru pārveduma neizpildi saskaņā ar vērtspapīru norēķinu sistēmas noteikumiem un iekšējo regulējumu. |
|
(6) |
Ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 tika ieviesti noteikumi par norēķinu disciplīnu nolūkā novērst un risināt vērtspapīru darījumu norēķinu neizpildi un tādējādi nodrošināt darījumu norēķinu drošību. Lai uzlabotu norēķinu efektivitāti Savienībā, būtu jāizvērtē papildu pasākumi un instrumenti, piemēram, darījumu apjoma noteikšana vai daļēju norēķinu veikšana. Tādēļ EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm būtu jāpārskata nozares labākā prakse gan Savienībā, gan starptautiskā līmenī, lai noteiktu visus attiecīgos pasākumus, ko varētu īstenot norēķinu sistēmas vai tirgus dalībnieki, un jāizstrādā atjaunināts regulatīvo tehnisko standartu projekts par pasākumiem norēķinu neizpildes novēršanai, lai palielinātu norēķinu efektivitāti. |
|
(7) |
Ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 ieviestie noteikumi jo īpaši ietver ziņošanas prasības, naudas sodu režīmu un obligātu iepirkšanu. Pašlaik piemēro tikai ziņošanas prasības un naudas sodu režīmu. Naudas sodu režīma piemērošanā uzkrātā pieredze, kā arī norēķinu disciplīnas satvara izstrāde un specifikācija jo īpaši saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1229 (6) ir ļāvusi visām ieinteresētajām pusēm labāk izprast minēto satvaru un problēmas, kas rodas sakarā ar tā piemērošanu. Jo īpaši, būtu jāskaidro Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktais naudas sodu un obligātās iepirkšanas procedūras tvērums. Lai nošķirtu naudas sodiem piemērojamās prasības no tām, kuras piemēro obligātai iepirkšanai, šādas prasības būtu jānosaka atsevišķos pantos. |
|
(8) |
Norēķinu neizpildei, kuras pamatā esošais cēlonis nav attiecināms uz dalībniekiem un darbībām, kuras netiek uzskatītas par tirdzniecību, nebūtu jāpiemēro naudas sodi vai obligāta iepirkšana, jo minēto pasākumu piemērošana šādai norēķinu neizpildei un darbībām nebūtu praktiski iespējama vai varētu radīt negatīvas sekas tirgum. Obligātas iepirkšanas gadījumā tas varētu attiekties uz konkrētiem sākotnējā tirgus darījumiem, vērtspapīru finansēšanas darījumiem, korporatīvajām darbībām, reorganizācijām vai fondu daļu izveidi un atpakaļpirkšanu, pielīdzināšanas darbībām vai cita veida darījumiem, kas iepirkšanas procedūru padara nevajadzīgu. Tāpat norēķinu disciplīnas pasākumi nebūtu jāpiemēro dalībniekiem, kuri nenorēķinās un pret kuriem ir sākta maksātnespējas procedūra, vai ja centrālie darījumu partneri (CDP) ir dalībnieki, kuri nenorēķinās, izņemot darījumus, ko noslēdzis CDP gadījumos, kuros tas nav starpnieks starp darījumu partneriem. |
|
(9) |
Naudas sodi būtu jāaprēķina par katru darījumdarbības dienu tik ilgi, kamēr vien turpinās neizpilde. Nosakot naudas sodu aprēķināšanas parametrus, būtu jāņem vērā negatīvu procentu likmju vides iespējamība. Lai izvairītos no neparedzētas ietekmes uz dalībnieku, kas nav tāds, kurš nenorēķinās, ir jānovērš jebkādi nelabvēlīgi stimuli nenorēķināties, kas var rasties zemu vai negatīvu procentu likmju vidē. Komisijai būtu regulāri jāpārskata naudas sodu aprēķināšanai izmantotie parametri un rezultātā jāapsver iespējamās izmaiņas metodē, ko izmanto minēto sodu aprēķināšanai, piemēram, nosakot progresīvas likmes. |
|
(10) |
Obligātai iepirkšanai varētu būt negatīva ietekme gan normālos, gan saspringtos tirgus apstākļos. Tāpēc obligātai iepirkšanai vajadzētu būt galējam līdzeklim, un tā būtu jāpiemēro tikai tad, ja vienlaikus ir izpildīti divi šādi nosacījumi: pirmkārt, citu pasākumu piemērošana, piemēram, naudas sodi vai CVD, CDP vai tirdzniecības vietu veikta apturēšana attiecībā uz dalībniekiem, kas konsekventi un sistemātiski izraisa norēķinu neizpildi, nav izraisījusi ilgtermiņa ilgtspējīgu norēķinu neizpildes samazinājumu Savienībā vai mazāku norēķinu neizpildes līmeni Savienībā; un, otrkārt, norēķinu neizpildes līmenis negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt Savienības finanšu stabilitāti. |
|
(11) |
Apsverot iespēju ieviest obligātu iepirkšanu, Komisijai papildus apspriedēm ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju būtu jāpieprasa EVTI sniegt izmaksu un ieguvumu analīzi. Pamatojoties uz minēto izmaksu un ieguvumu analīzi, Komisijai vajadzētu būt iespējai ar īstenošanas aktu ieviest obligātu iepirkšanu. Minētajā īstenošanas aktā būtu jāprecizē, kuriem finanšu instrumentiem vai darījumu kategorijām ir jāpiemēro obligātā iepirkšana. |
|
(12) |
Iepirkšanas piemērošana darījumu ķēdei ar vienu un to pašu finanšu instrumentu, ko veic darījumu partneri, kuri ir CVD dalībnieki, varētu radīt nevajadzīgas izmaksu dublēšanās un ietekmēt finanšu instrumenta likviditāti. Lai izvairītos no šādām sekām, šādu darījumu dalībniekiem vajadzētu būt pieejamam nodošanas mehānismam. Būtu jāļauj katram darījuma ķēdē iesaistītajam dalībniekam nodot iepirkšanas pienākumu nākamajam dalībniekam. |
|
(13) |
Obligātā iepirkšana ļauj pārdevējam samaksāt pircējam starpību starp finanšu instrumenta iepirkšanas cenu un tā sākotnējo tirdzniecības cenu tikai tad, ja minētā iepirkšanas atsauces cena ir augstāka par sākotnējo tirdzniecības cenu. Minētā asimetrija nepamatoti nāktu par labu pircējam gadījumā, ja iepirkšanas atsauces cena būtu zemāka par sākotnējo tirdzniecības cenu. Tas arī padarītu nodošanas mehānisma piemērošanu neiespējamu, jo it īpaši maksājamās summas katrā darījumu ķēdes posmā var atšķirties atkarībā no tā, kad katrs starpnieks veic iepirkšanu. Tādēļ minētā asimetrija būtu jālikvidē, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības partneri atgriežas pie tādiem darījuma finansiālajiem nosacījumiem, kas tiktu piemēroti, ja būtu noticis sākotnējais darījums. |
|
(14) |
Obligātās iepirkšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 236/2012 (7) zaudēja spēku 2022. gada 1. februārī, jo stājās spēkā Deleģētā regula (ES) 2018/1229. Tomēr obligātās iepirkšanas procedūras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2012 bija neatkarīgas no Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzētā režīma, un tās būtu bijis jāturpina piemērot. Tāpēc ir lietderīgi Regulā (ES) Nr. 236/2012 atjaunot noteikumu, kas reglamentē obligāto iepirkšanu. Darījumiem, kas ietilpst minētā noteikuma tvērumā, nebūtu jāpiemēro obligāta iepirkšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014. |
|
(15) |
Darījumi, kuru tīrvērti neveic CDP, var būt nenodrošināti, un tāpēc katrs tirdzniecības vietas dalībnieks vai tirdzniecības partneris uzņemas darījumu partnera risku. Minētā riska pārnešana uz citām vienībām, piemēram, CVD dalībniekiem, liktu dalībniekiem segt to pakļautību darījumu partnera riskam ar nodrošinājumu, kas varētu nesamērīgi palielināt vērtspapīru norēķinu izmaksas. Tāpēc tirdzniecības vietas dalībniekam, kurš nenorēķinās, vai, attiecīgā gadījumā, tirdzniecības partnerim, kurš nenorēķinās, būtu jāuzņemas atbildība par cenu starpības, naudas kompensācijas un iepirkšanas izmaksu samaksu. |
|
(16) |
Attiecībā uz obligātās iepirkšanas piemērošanu Komisijai vajadzētu būt iespējai konkrētos izņēmuma gadījumos uz laiku apturēt tās piemērošanu. Šādai apturēšanai vajadzētu būt iespējamai konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, ja tas nepieciešams, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finansiālajai stabilitātei vai finanšu tirgu sakārtotai darbībai Savienībā. Šādai apturēšanai vajadzētu būt samērīgai ar minētajiem mērķiem. |
|
(17) |
EVTI būtu jāizstrādā atjaunināts regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai ņemtu vērā grozījumus, kas ar šo regulu ieviesti Regulā (ES) Nr. 909/2014. Tas ļautu Komisijai veikt visus nepieciešamos labojumus vai grozījumus, lai precizētu šādos spēkā esošajos regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktās prasības. EVTI būtu arī jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai sīkāk precizētu detalizētu informāciju par nodošanas mehānismu, kā arī par to, kāda veida darījumi padara iepirkšanas procedūru nevajadzīgu un kā, veicot obligātu iepirkšanu, būtu jāņem vērā privāto ieguldītāju specifika. |
|
(18) |
Ja CVD neveic norēķinu darbību pirms atļaujas piešķiršanas procesa sākuma, kritērijos, pēc kuriem nosaka, kuras attiecīgās iestādes būtu jāiesaista šādā atļaujas piešķiršanas procesā, būtu jāņem vērā paredzamā norēķinu darbība, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visu to attiecīgo iestāžu viedokļi, kuras varētu būt ieinteresētas minētā CVD darbībās. |
|
(19) |
Ja jauns CVD iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai, bet atbilstību konkrētām prasībām nevar novērtēt, jo CVD vēl nedarbojas, kompetentajai iestādei būtu jāspēj piešķirt atļauju, ja var pamatoti pieņemt, ka minētais CVD atbildīs Regulai (ES) Nr. 909/2014, kad tas faktiski sāks darbību. Minētais novērtējums ir īpaši svarīgs attiecībā uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmantošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/858 (8) piemērošanu. |
|
(20) |
Lai gan Regulā (ES) Nr. 909/2014 ir noteikts, ka valstu uzraudzības iestādēm ir jāsadarbojas ar attiecīgajām iestādēm un jāiesaista tās, valstu uzraudzības iestādēm nav paredzēta prasība informēt minētās attiecīgās iestādes par to, vai un kā to viedokļi ir ņemti vērā atļaujas piešķiršanas procesa iznākumā un vai regulāras pārskatīšanas un izvērtēšanas gaitā ir konstatētas papildu problēmas. Tāpēc attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai sniegt pamatotus atzinumus par atļauju izsniegšanu CVD un par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā šādus atzinumus vai paskaidrot, kāpēc šādi atzinumi nav ievēroti. Kompetentajām iestādēm būtu jāinformē attiecīgās iestādes, kā arī citas iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, par atļaujas piešķiršanas procesa rezultātiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāinformē attiecīgās iestādes, EVTI un kolēģija par pārskatīšanas un izvērtēšanas procesa rezultātiem. |
|
(21) |
Būtu jāgroza noteikumi par termiņiem, kurus piemēro atļaujas izsniegšanai CVD saistībā ar pamatpakalpojumu nodošanu trešai personai ārpakalpojumu sniegšanai vai saistībā ar darbību paplašināšanu, tajās iekļaujot atsevišķus citus pakalpojumus; tas būtu jādara, lai novērstu neparedzētas neatbilstības starp minētajiem termiņiem un vispārējā atļaujas piešķiršanas procesa termiņiem. |
|
(22) |
Regulāra pārskatīšana un izvērtēšana, ko veic kompetentās iestādes, ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka CVD pastāvīgi ir ieviesti atbilstoši pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi nolūkā novērtēt riskus, kuriem CVD ir vai varētu būt pakļauti vai kuri var apdraudēt vērtspapīru tirgu netraucētu darbību. Tomēr pieredze liecina, ka ikgadēja pārskatīšana un izvērtēšana ir nesamērīgi apgrūtinoša gan CVD, gan kompetentajām iestādēm un tai ir ierobežota pievienotā vērtība. Nosakot minimālo biežumu, proti, reizi trijos gados, kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt noteikt atbilstīgāku pārskatīšanas un izvērtēšanas biežumu katram CVD, lai mazinātu minēto slogu un izvairītos no informācijas dublēšanās starp secīgām izpildēm. Turklāt, izvērtējot pārskatīšanas un izvērtēšanas biežuma un apmēra atbilstību, kompetentajai iestādei būtu jāapsver samērīgums, ņemot vērā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, riska profilu, darbību veidu, apmēru un sarežģītību. Tomēr kompetento iestāžu uzraudzības spējām un mērķim nodrošināt finanšu stabilitāti nevajadzētu tikt apdraudētiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm arī turpmāk vajadzētu būt iespējai veikt papildu pārskatīšanu un izvērtēšanu. Arī attiecībā uz CVD, kuri sniedz banku tipa papildpakalpojumus, tiek veikta pārskatīšana un izvērtēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (9). |
|
(23) |
CVD vajadzētu būt gataviem rīkoties scenārijos, kas varētu kavēt to spēju nodrošināt svarīgās darbības un pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu, un būtu jānovērtē visu atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas iespēju efektivitāte minētajos scenārijos. Ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 šajā sakarā tika ieviestas prasības, jo īpaši paredzot, ka kompetentajai iestādei jāpieprasa CVD iesniegt atbilstošu atveseļošanas plānu un jānodrošina, ka katram CVD tiek izveidots un uzturēts atbilstīgs noregulējuma plāns. Tomēr pašlaik nav saskaņota noregulējuma režīma, uz kuru varētu balstīt noregulējuma plānu. CVD, kam ir izsniegta atļauja piedāvāt banku tipa papildpakalpojumus, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (10) darbības jomā. Tomēr nav īpašu noteikumu attiecībā uz CVD, kuriem nav izsniegta atļauja sniegt šādus pakalpojumus un kuri tāpēc nav uzskatāmi par kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, kam ir pienākums ieviest atveseļošanas un noregulējuma plānus. Tādēļ būtu jāievieš precizējumi, lai labāk saskaņotu CVD piemērojamās prasības, ņemot vērā to, ka nav Savienības regulējuma attiecībā uz visu CVD atveseļošanu un noregulējumu. Lai izvairītos no prasību dublēšanās, ja CVD ir izstrādāts atveseļošanas un noregulējuma plāns saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, nebūtu jāprasa, lai minētie CVD sagatavotu atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas plānus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, ciktāl minētajos plānos iekļaujamā informācija jau ir sniegta. Tomēr šādiem CVD būtu jāiesniedz savai kompetentajai iestādei atveseļošanas plāni, kas izstrādāti saskaņā ar minēto direktīvu. |
|
(24) |
Regulā (ES) Nr. 909/2014 noteiktā procedūra attiecībā uz notāra un centralizētās uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu, ko veic CVD attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas nav tās dalībvalsts tiesību akti, kurā CVD ir izsniegta atļauja, ir izrādījusies apgrūtinoša, un dažas no tās prasībām ir neskaidras. Minētās procedūras rezultātā process CVD ir kļuvis nesamērīgi dārgs un ilgs. Tādēļ procedūra būtu jāprecizē un jāvienkāršo nolūkā labāk novērst šķēršļus pārrobežu norēķiniem, lai CVD, kam izsniegta atļauja, varētu pilnībā izmantot pakalpojumu sniegšanas brīvību Savienībā. Neskarot pasākumus, kas CVD jāveic, lai ļautu to lietotājiem ievērot valsts tiesību aktus, vajadzētu būt skaidrībai par to, kuru attiecīgo tiesisko regulējumu piemēro izvērtējumam, kas CVD ir jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 saistībā ar pasākumiem, ko tas plāno veikt, lai nodrošinātu tā lietotāju atbilstību citas dalībvalsts tiesību aktiem, un ka šis izvērtējums attiecas tikai uz akcijām. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jādod iespēja sniegt komentārus par izvērtējumu, kas saistīts ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem. Galīgais lēmums būtu jāatstāj piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ziņā. |
|
(25) |
Lai nodrošinātu labākas sadarbības iespējas attiecībā uz to CVD uzraudzību, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai uzaicināt uzņēmēju dalībvalstu kompetento iestāžu un EVTI darbiniekus piedalīties klātienes pārbaudēs filiālēs. Piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu arī jānosūta EVTI un kolēģijai klātienes pārbaužu konstatējumi un informācija par korektīvām darbībām vai naudas sodiem, par kuriem lēmusi minētā kompetentā iestāde. |
|
(26) |
Regulā (ES) Nr. 909/2014 ir noteikta prasība sadarboties iestādēm, kuras ir ieinteresētas tādu CVD darbībās, kas piedāvā pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr uzraudzības pasākumi joprojām ir sadrumstaloti un attiecībā uz dažādiem CVD var radīt atšķirības uzraudzības pilnvaru sadalījumā un būtībā. Šāda sadrumstalotība rada šķēršļus CVD pakalpojumu pārrobežu sniegšanai Savienībā, saglabā atlikušo neefektivitāti Savienības norēķinu tirgū un negatīvi ietekmē Savienības finanšu tirgu stabilitāti. Lai gan Regula (ES) Nr. 909/2014 paredz iespēju izveidot kolēģijas, šī iespēja ir tikusi reti izmantota. Lai nodrošinātu kompetento iestāžu veiktās uzraudzības efektīvu un lietderīgu koordināciju, kolēģiju izveidošanu noteiktos apstākļos vajadzētu padarīt par obligātu. Būtu jāizveido uzraudzības iestāžu kolēģija tiem CVD, kuru darbības tiek uzskatītas par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs. Kolēģijai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu, nevajadzētu kavēt vai aizstāt citu veidu sadarbību starp kompetentajām iestādēm. EVTI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu kritērijus, uz kuru pamata varētu noteikt, vai šīs darbības ir būtiski nozīmīgas. Kolēģijas locekļiem vajadzētu būt iespējai lūgt kolēģijai pieņemt nesaistošu atzinumu par jautājumiem, kuri konstatēti CVD pārskatīšanā un izvērtēšanā vai banku tipa papildpakalpojumu pārskatīšanā un izvērtēšanā vai kuri attiecas uz CVD veikto darbību un sniegto pakalpojumu paplašināšanu vai ārpakalpojumu izmantošanu, vai par jautājumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 prasību iespējamu pārkāpumu, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas uzņēmējā dalībvalstī. Nesaistoši atzinumi būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. |
|
(27) |
Vairāku faktoru dēļ EVTI un kompetentajām iestādēm pašlaik ir ierobežota informācija par pakalpojumiem, ko trešo valstu CVD piedāvā attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Pirmkārt, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 69. panta 4. punktu bez beigu datuma ir atlikta atzīšanas prasību piemērošana attiecībā uz trešo valstu CVD, kas jau sniedza centralizētās uzturēšanas un notāra pakalpojumus Savienībā pirms minētās regulas piemērošanas sākuma. Otrkārt, ja trešās valsts CVD sniedz tikai norēķinu pakalpojumu, uz to neattiecas atzīšanas prasības. Treškārt, Regulā (ES) Nr. 909/2014 nav noteikta prasība, ka trešo valstu CVD ir jāpaziņo Savienības iestādēm par to darbībām attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Ņemot vērā informācijas trūkumu, ne emitenti, ne publiskās iestādes Savienības vai valstu līmenī vajadzības gadījumā nav varējuši novērtēt minēto CVD darbības Savienībā. Tāpēc būtu jānosaka prasība, ka trešo valstu CVD informē Savienības iestādes par savām darbībām attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem. |
|
(28) |
Regulā (ES) Nr. 909/2014 ir noteikta prasība, ka CVD ir ieviesta vadības struktūra, kurā vismaz viena trešdaļa locekļu, bet ne mazāk par diviem locekļiem, ir neatkarīgi. Lai nodrošinātu neatkarības jēdziena konsekventāku piemērošanu, minētais jēdziens būtu jāprecizē saskaņā ar “neatkarīgu locekļu” definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (11). |
|
(29) |
Regulā (ES) Nr. 909/2014 nav ietvertas konkrētas prasības, ko piemēro gadījumā, ja tiek iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība CVD kapitālā. Tādēļ šādas prasības, tostarp attiecībā uz procedūrām, kas jāievēro, būtu jāievieš, lai nodrošinātu tādu prasību konsekventu piemērošanu attiecībā uz CVD akcionāru struktūru, kuras ir līdzīgas Regulā (ES) Nr. 648/2012 un Direktīvā 2013/36/ES paredzētajiem noteikumiem. EVTI būtu jāizstrādā pamatnostādnes par jebkuras personas, kura vadīs CVD darbību, piemērotības novērtējumu, kā arī par procedūras noteikumiem un izvērtēšanas kritērijiem, lai veiktu prudenciālu novērtējumu par tieši vai netieši iegūtu un palielinātu līdzdalību CVD. |
|
(30) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz galvenajiem mehānismiem, par kuriem lietotāju komitejām būtu jākonsultē vadības struktūra, būtu sīkāk jāprecizē, kādi elementi ir iekļauti “pakalpojumu līmenī”. |
|
(31) |
Ņemot vērā CVD centrālo lomu attiecībā uz darījumu drošību, tiem būtu ne tikai jāsamazina riski, kas saistīti ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem, bet būtu arī jācenšas minētos riskus samazināt līdz minimumam. |
|
(32) |
Vairāki CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izmanto vērtspapīru norēķinu sistēmas, kuras piemēro atliktos neto norēķinus. Minētajiem CVD būtu pienācīgi jānovērtē, jāuzrauga un jāpārvalda riski, kas izriet no šādu norēķinu izmantošanas. |
|
(33) |
Noteiktos apstākļos vērtspapīru varētu izveidot saskaņā ar divu dažādu dalībvalstu sabiedrību tiesību aktiem vai līdzīgiem tiesību aktiem. Tas jo īpaši attiecas uz parāda vērtspapīriem gadījumā, ja emitents ir reģistrēts vienā dalībvalstī un vērtspapīri ir emitēti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem. Ir svarīgi precizēt, ka šādos gadījumos būtu jāturpina piemērot abu dalībvalstu sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus. Piemērojamo tiesību aktu izvēli Regula (ES) Nr. 909/2014 nereglamentē, tāpēc tā būtu jāatstāj emitentu ziņā vai citādi jānosaka tiesību aktos. |
|
(34) |
Lai nodrošinātu, ka emitenti, kas nokārto savu vērtspapīru iegrāmatošanu CVD, kurš veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, var ievērot attiecīgos šīs dalībvalsts sabiedrību tiesību aktu vai līdzīgu tiesību aktu noteikumus, dalībvalstīm būtu regulāri jāatjaunina šādu valsts tiesību aktu galveno normu saraksts un publicēšanas nolūkā jāziņo par to EVTI. |
|
(35) |
Lai izvairītos no norēķinu riskiem, ko rada norēķinu iestādes maksātnespēja, CVD, kad vien tas ir praktiski un pieejami, būtu jāveic savas vērtspapīru norēķinu sistēmas naudas maksājumu norēķini, izmantojot centrālajā bankā atvērtus kontus. Ja minētā iespēja nav praktiska un pieejama, piemēram, ja CVD neatbilst nosacījumiem, lai atvērtu kontu centrālajā bankā, kas nav tā piederības dalībvalsts centrālā banka, šim CVD būtu jāspēj veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu valūtā, kas nav tās valsts valūta, kurā CVD veic uzņēmējdarbību, izmantojot kontus, kas atvērti CVD vai kredītiestādēs, kurām ir izsniegtas atļaujas sniegt banku pakalpojumus saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzētajiem nosacījumiem. |
|
(36) |
Lai labāk atbalstītu norēķinu tirgus efektivitāti, padziļinātu kapitāla tirgus un uzlabotu pārrobežu norēķinus, CVD, kas saņēmis atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014 un attiecībā uz kuru attiecīgie riski jau tiek uzraudzīti, vajadzētu būt iespējai piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar naudas maksājumu norēķiniem CVD, kas nav saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, valūtā, kas nav tās valsts valūta, kurā CVD, kas vēlas izmantot minētos pakalpojumus, veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no tā, vai šie CVD ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā. Atļauja norīkot CVD vai kredītiestādes būtu jāizmanto tikai attiecībā uz naudas maksājumu norēķiniem attiecībā uz visām tā CVD vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, kurš vēlas izmantot banku tipa papildpakalpojumus. To nebūtu jāizmanto jebkādu citu darbību veikšanai. CVD, kas plāno veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot savus kontus, vai kas vēlas sniegt banku tipa papildpakalpojumus, būtu jāspēj saņemt atļauju to darīt saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzētajiem nosacījumiem. |
|
(37) |
CVD, kuriem nav izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus un kuri nav sasnieguši atbilstošu robežvērtību, būtu jāspēj veikt naudas maksājumu norēķinus, izmantojot kontus, kas atvērti CVD, kuriem ir izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 909/2014, un izmantojot kontus, kas atvērti jebkurā kredītiestādē, jebkurā valūtā. Minētā robežvērtība būtu jāveido no maksimālās kopējās summas par šādiem naudas maksājumu norēķiniem. Turklāt šī robežvērtība būtu jākalibrē tā, lai veicinātu norēķinu efektivitāti un ļautu CVD sasniegt tādu naudas norēķinu līmeni, kuru pārsniedzot ir svarīgi saņemt banku darbības atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai izveidot saikni ar emisijas centrālo banku, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti un ierobežojot risku, kas izriet no atkāpēm, kuras ir piemērojamas saskaņā ar minēto robežvērtību. Kalibrējot robežvērtību, būtu jāņem vērā, ka CVD ir jāspēj veikt norēķinus par maksājumiem dažādās valūtās, jo īpaši attiecībā uz likvīdākajām valūtām, vienlaikus nosakot pienācīgu ierobežojumu, kas būtu piemērojams CVD kopumā. Kalibrējot robežvērtību, būtu arī jāņem vērā nepieciešamība novērst neparedzētu pāreju no norēķiniem ar centrālās bankas naudas līdzekļiem. |
|
(38) |
Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (12), kā struktūrai ar specializētām zināšanām banku un kredītriska jautājumos būtu jāuztic izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu atbilstīgu robežvērtību un precizētu visas ar to saistītās atbilstīgās riska pārvaldības un prudenciālās prasības. EBI būtu arī cieši jāsadarbojas ar ECBS dalībniecēm un EVTI. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus. Kompetentajām iestādēm, kuras regulāri uzrauga robežvērtību, savi konstatējumi kopā ar to pamatā esošajiem datiem būtu jānosūta EVTI un EBI, savukārt to konstatējumi – ECBS dalībniecēm, jo īpaši nolūkā tos iekļaut regulārā ziņojumā, kas EBI būtu jāsagatavo sadarbībā ar ECBS un EVTI dalībniecēm par banku tipa papildpakalpojumiem. |
|
(39) |
CVD, tostarp tiem, kam izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus, un norīkotajām kredītiestādēm būtu jāietver attiecīgie riski to riska pārvaldības un prudenciālās uzraudzības sistēmās. Šo risku segšanas instrumentiem būtu jāietver pietiekamu atbilstīgo likvīdo resursu uzturēšana visās attiecīgajās valūtās un pietiekami spēcīgu spriedzes scenāriju nodrošināšana. CVD būtu arī jānodrošina, ka attiecīgie likviditātes riski tiek pārvaldīti un segti ar kredītspējīgu iestāžu augsti uzticamiem finansējuma mehānismiem; minētajiem mehānismiem vajadzētu būt piesaistītiem vai ar līdzīgu uzticamību. CVD, kas sniedz banku tipa papildpakalpojumus, vajadzētu būt arī konkrētiem noteikumiem un procedūrām, lai novērstu iespējamos kredītriskus, likviditātes un koncentrācijas riskus, kas izriet no minēto pakalpojumu sniegšanas. EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai atjauninātu spēkā esošos regulatīvos tehniskos standartus nolūkā ņemt vērā minētās prudenciālo prasību izmaiņas. Tas ļautu Komisijai veikt visus vajadzīgos grozījumus nolūkā precizēt šādos regulatīvajos tehniskajos standartos noteiktās prasības, piemēram, prasības, kas saistītas ar iespējamo likviditātes deficītu pārvaldību. |
|
(40) |
Tikai viena mēneša termiņš, kurā attiecīgajām iestādēm un kompetentajām iestādēm jāsniedz pamatots atzinums par atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus, ir izrādījies pārāk īss, lai minētās iestādes varētu veikt argumentētu analīzi. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz ilgāks – divu mēnešu – termiņš. |
|
(41) |
Lai CVD, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un trešo valstu CVD dotu pietiekami daudz laika pieteikties atļaujas saņemšanai un savu darbību atzīšanai, Regulā (ES) Nr. 909/2014 paredzēto atļauju izsniegšanas un atzīšanas prasību piemērošanas sākums sākotnēji tika atlikts līdz brīdim, kad saskaņā ar minēto regulu tiek pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atzīšanu. Kopš minētās regulas stāšanās spēkā ir pagājis pietiekams laiks. Tāpēc minētās prasības tagad būtu jāsāk piemērot, lai, no vienas puses, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem CVD, kas piedāvā pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un, no otras puses, nodrošinātu, ka Savienības un valstu līmeņa iestādēm ir informācija, kas vajadzīga ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanai un finanšu stabilitātes uzraudzīšanai. |
|
(42) |
Regulā (ES) Nr. 909/2014 pašlaik ir noteikts, ka EVTI sadarbībā ar EBI, valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām iestādēm ir jāsagatavo gada ziņojumi par 12 tematiem un ik gadu minētie ziņojumi jāiesniedz Komisijai. Šī prasība ir nesamērīga, ņemot vērā konkrētu tematu būtību, par kuriem nav nepieciešams ikgadējs atjauninājums. Tāpēc minēto ziņojumu biežums un skaits būtu jāpielāgo, lai samazinātu slogu EVTI un kompetentajām iestādēm, vienlaikus nodrošinot, ka Komisijai tiek sniegta informācija, kas tai vajadzīga, lai pārskatītu Regulas (ES) Nr. 909/2014 īstenošanu. Tomēr, ņemot vērā izmaiņas, kas ar šo regulu ieviestas Regulas (ES) Nr. 909/2014 norēķinu disciplīnas režīmā, ir lietderīgi prasīt EVTI regulāri sagatavot ziņojumus Komisijai par dažiem papildu tematiem, piemēram, par pasākumiem, ko kompetentās iestādes veikušas, lai risinātu situācijas, kad CVD norēķinu efektivitāte sešu mēnešu periodā ir ievērojami zemāka par Savienības tirgū reģistrēto vidējo norēķinu efektivitātes līmeni, un par iespēju piemērot papildu regulatīvos instrumentus, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti Savienībā. Turklāt EVTI sadarbībā ar ECBS dalībniecēm būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par norēķinu cikla iespējamu saīsināšanu, lai informētu par iespējamām turpmākām norisēm šajā jautājumā. EBI būtu jāsagatavo gada ziņojums, galveno uzmanību pievēršot kompetento iestāžu konstatējumiem, kas izriet no naudas maksājumu norēķinu robežvērtību uzraudzības. Pēc Komisijas pieprasījuma EVTI būtu jāsniedz izmaksu un ieguvumu analīze, kas būtu jāizmanto par pamatu īstenošanas aktam par obligāto iepirkšanu. |
|
(43) |
Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, lai, izstrādājot naudas sodu līmeņa aprēķināšanas parametrus, ņemtu vērā norēķinu neizpildes ilgumu, norēķinu neizpildes līmeni pa finanšu instrumentu kategorijām, kā arī ietekmi, kāda zemām vai negatīvām procentu likmēm var būt uz darījumu partneru stimuliem un saistību neizpildi, un lai minētos parametrus pārskatītu, kā arī precizētu, kuri norēķinu neizpildes pamatā esošie cēloņi nav uzskatāmi par attiecināmiem uz dalībniekiem un kuras darbības nav uzskatāmas par tirdzniecību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
|
(44) |
Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt EBI un EVTI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz: obligātas iepirkšanas procedūras specifikācijām, kurās sniegta detalizēta informācija par nodošanas mehānismu, kā arī par to, kāda veida darījumi padara iepirkšanas procedūru nevajadzīgu un kā, veicot obligātu iepirkšanu, būtu jāņem vērā privāto ieguldītāju specifika; informāciju, kas trešo valstu CVD ir jāpaziņo; nosacījumiem tām CVD darbībām, kuras tiek uzskatītas par būtiski nozīmīgām; noteikumiem un procedūrām, kurus izstrādā CVD, kas sniedz banku tipa papildpakalpojumus; sīkāku informāciju par CVD kredītrisku un likviditātes risku novērtēšanu, uzraudzību, pārvaldību un ziņošanu saistībā ar atliktiem neto norēķiniem; robežvērtību, zem kuras CVD var izmantot jebkuru kredītiestādi, lai veiktu naudas maksājumu norēķinus; un atjauninātām prudenciālām prasībām attiecībā uz likviditāti, kā arī noteikumiem un procedūrām attiecībā uz kredītriskiem, likviditātes un koncentrācijas riskiem tiem CVD, kuri ir saņēmuši atļauju sniegt banku tipa papildpakalpojumus. |
|
(45) |
Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus ar šo regulu ieviesto grozījumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz obligātās iepirkšanas prasību piemērošanu un apturēšanu, ja tās tiek piemērotas, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14). Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar obligātās iepirkšanas prasību piemērošanu un apturēšanu tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ. |
|
(46) |
Deleģētie un īstenošanas akti, kas pieņemti saskaņā ar LESD 290. un 291. pantu, ir Savienības tiesību akti. Ievērojot LESD 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir jāapspriežas par visiem ierosinātiem Savienības aktiem, kas ir tās kompetencē. Ja, ievērojot Līgumus, ir jāapspriežas ar ECB, ir pienācīgi jāapspriežas ar ECB par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo regulu. |
|
(47) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, palielināt CVD veikto pārrobežu norēķinu pakalpojumu sniegšanu, samazināt administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas un nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama informācija risku uzraudzībai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
|
(48) |
Noteikumu pārskatītā tvēruma piemērošana attiecībā uz naudas sodiem, jaunajām prasībām attiecībā uz uzraudzības iestāžu kolēģiju izveidi, trešo valstu CVD paziņojumu iesniegšanu par pamatpakalpojumiem, ko tie sniedz attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, jaunajiem noteikumiem par atliktiem neto norēķiniem, pārskatīto robežvērtību, zem kuras kredītiestādes var piedāvāt veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz CVD vērtspapīru norēķinu sistēmas daļu, un pārskatītajām prudenciālajām prasībām, kas piemērojamas kredītiestādēm vai CVD, kuriem ir izsniegta atļauja sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 909/2014 59. pantu, būtu vai nu jāatliek, vai arī jāpiemēro atbilstīgi pārejas noteikumi, lai dotu pietiekamu laiku nolūkā pieņemt nepieciešamos deleģētos aktus, sīkāk precizējot šādas prasības. Ņemot vērā grozījumus, kuri ar šo regulu ieviesti attiecībā uz procedūru, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas brīvību citā dalībvalstī, ir lietderīgi arī precizēt noteikumus, kas būtu jāpiemēro CVD pakalpojumu sniegšanai dalībvalstīs, kas nav piederības dalībvalsts, un filiāles atvēršanai citā dalībvalstī. Ņemot vērā grozījumus, kas ar šo regulu ieviesti attiecībā uz to ziņojumu biežumu un saturu, kas EVTI ir jāiesniedz Komisijai, to noteikumu piemērošana, kas reglamentē saturu dažiem no minētajiem ziņojumiem, būtu jāatliek, lai nodrošinātu, ka EVTI ir pietiekami daudz laika jauno ziņojumu sagatavošanai un ka līdz 2024. gada 30. aprīlim ir jāiesniedz tikai tie ziņojumi, kuri jāsagatavo saskaņā ar esošajiem noteikumiem. |
|
(49) |
Tādēļ Regulas (ES) Nr. 909/2014 un (ES) Nr. 236/2012 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 909/2014
Regulu (ES) Nr. 909/2014 groza šādi:
|
1) |
regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:
|
|
2) |
regulas 6. panta 5. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām: “5. EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu pasākumus norēķinu neizpildes novēršanai nolūkā palielināt norēķinu efektivitāti un jo īpaši:
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. jūlijam.” |
|
3) |
regulas 7. pantu aizstāj ar šādu: “7. pants Pasākumi norēķinu neizpildes gadījumā 1. CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, izveido sistēmu, ar ko uzrauga norēķinu neizpildi darījumos ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem. CVD sniedz regulārus ziņojumus kompetentajai iestādei un attiecīgajām iestādēm par norēķinu neizpildes gadījumu skaitu un sīkāku informāciju par tiem, kā arī citu būtisku informāciju, tostarp par pasākumiem, ko paredzējis CVD un tā dalībnieki, lai uzlabotu norēķinu efektivitāti. Minētos ziņojumus CVD publisko apkopotā un anonimizētā formā katru gadu. Kompetentās iestādes sniedz EVTI jebkuru būtisku informāciju par norēķinu neizpildi. 2. CVD katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko tas uztur, nosaka procedūras, kas veicina norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kuri minēti 5. panta 1. punktā un par kuriem nav veikti norēķini plānotajā norēķinu datumā. Šajās procedūrās paredz soda mehānismu, kas kalpo kā efektīvs preventīvs līdzeklis dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi. Pirms CVD nosaka pirmajā daļā minētās procedūras, tas konsultējas ar attiecīgajām tirdzniecības vietām un CDP, attiecībā uz kuriem tas sniedz norēķinu pakalpojumus. Pirmajā daļā minētais soda mehānisms ietver naudas sodus dalībniekiem, kuri rada norēķinu neizpildi (“dalībnieki, kuri nenorēķinās”). Naudas sodus katru dienu aprēķina par katru darījumdarbības dienu, kurā norēķini attiecībā uz darījumu nav veikti, pēc plānotā norēķinu datuma līdz dienai, kad darījums ir vai nu izpildīts, vai arī divpusēji atcelts. Naudas sodi netiek noteikti kā CVD ienākumu avots. 3. Šā panta 2. punktā minēto soda mehānismu nepiemēro:
4. CDP savos noteikumos var izveidot mehānismu tādu zaudējumu segšanai, kas tam varētu rasties, piemērojot 2. punkta trešo daļu. 5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot parametrus tam, kā aprēķina šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto naudas sodu preventīvu un samērīgu līmeni, pamatojoties uz visu turpmāk minēto:
Nosakot pirmajā daļā minētos parametrus, Komisija ņem vērā norēķinu neizpildes līmeni pa finanšu instrumentu kategorijām, kā arī ietekmi, kāda zemām vai negatīvām procentu likmēm varētu būt uz darījumu partneru stimuliem un norēķinu neizpildi. Naudas sodu aprēķināšanai izmantotie parametri ir tādi, kas nodrošina augstas pakāpes norēķinu disciplīnu un attiecīgo finanšu tirgu raitu un sakārtotu darbību. Komisija regulāri un vismaz reizi četros gados pārskata naudas sodu līmeņa aprēķināšanas parametrus, lai no jauna novērtētu naudas sodu atbilstību un efektivitāti tāda norēķinu neizpildes līmeņa sasniegšanā Savienībā, ko uzskata par pieņemamu, ņemot vērā ietekmi uz Savienības finanšu stabilitāti. 6. Līdz 2026. gada 17. janvārim EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina to 5. panta 1. punktā minēto finanšu instrumentu sarakstu, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai kuru tīrvērti veic CDP. 7. CVD, CDP un tirdzniecības vietas izveido procedūras, kas tām ļauj, konsultējoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, apturēt jebkura tāda dalībnieka dalību, kurš konsekventi un sistemātiski nepiegādā 5. panta 1. punktā minētos finanšu instrumentus plānotajā norēķinu datumā, un publiskot šāda dalībnieka identitāti tikai pēc tam, kad minētajam dalībniekam ir dota iespēja iesniegt paskaidrojumus, un ar noteikumu, ka CVD, CDP un tirdzniecības vietu kompetentās iestādes, kā arī minētā dalībnieka kompetentā iestāde ir attiecīgi informētas. Papildus konsultācijām pirms jebkuras apturēšanas CVD, CDP un tirdzniecības vietas nekavējoties paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm par dalībnieka dalības apturēšanu. Kompetentā iestāde nekavējoties informē attiecīgās iestādes par dalībnieka dalības apturēšanu. Publiskotā informācijā par apturēšanu neiekļauj personas datus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (*2) 4. panta 1) punktā. Šo punktu nepiemēro tiem dalībniekiem, kuri nenorēķinās, kas ir CDP, vai gadījumos, kad pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ir sākta maksātnespējas procedūra. 8. Šo pantu nepiemēro, ja akciju tirdzniecības galvenā vieta atrodas trešā valstī. Akciju tirdzniecības galvenās vietas atrašanos nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantu. 9. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 67. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, precizējot:
10. EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu:
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. 7.a pants Obligātas iepirkšanas procedūra 1. Neskarot 7. panta 2. punktā minēto soda mehānismu un tiesības divpusēji atcelt darījumu, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, ko EVTI sniegusi, ievērojot 74. panta 4. punktu, ar īstenošanas aktu var nolemt, kuriem no 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem vai šo finanšu instrumentu darījumu kategorijām jāpiemēro šā panta 4.–10. punktā minētā obligātā iepirkšanas procedūra, ja Komisija uzskata, ka obligātā iepirkšana ir nepieciešams, atbilstīgs un samērīgs līdzeklis, lai risinātu norēķinu neizpildes līmeni Savienībā. Komisija var pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:
Lai pieņemtu pirmajā daļā minēto lēmumu, Komisija ņem vērā visu turpmāk minēto:
Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Tajā norāda piemērošanas dienu, kas nav agrāka par vienu gadu pēc tā stāšanās spēkā. 2. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina to finanšu instrumentu sarakstu, kas noteikti ar 1. punktā minēto īstenošanas aktu. 3. Pirms 1. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas Komisija:
4. Neskarot tiesības divpusēji atcelt darījumu, ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 1. punktu un ja dalībnieks, kurš nenorēķinās, nav piegādājis saņēmējam dalībniekam finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētais īstenošanas akts, periodā pēc plānotā norēķinu datuma (“pagarinājuma periods”), kas ir līdzvērtīgs piecām darījumdarbības dienām, uzsāk obligātās iepirkšanas procedūru. Atkāpjoties no pirmās daļas, pamatojoties uz attiecīgo aktīvu veidu un finanšu instrumentu likviditāti, pagarinājuma periodu var palielināt līdz maksimums septiņām darījumdarbības dienām, ja īsāks pagarinājuma periods ietekmētu attiecīgo tirgu raitu un sakārtotu darbību. Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas, ja darījums saistās ar finanšu instrumentu, ko tirgo MVU izaugsmes tirgū, pagarinājuma periods ir 15 darījumdarbības dienas, izņemot ja MVU izaugsmes tirgus nolemj piemērot īsāku periodu. 5. Instrumenti, uz kuriem attiecas obligātās iepirkšanas procedūra, ir pieejami norēķiniem un tiek piegādāti saņēmējam dalībniekam atbilstīgā termiņā. 6. Ja norēķinu neizpilde skar darījumu ķēdi, kā rezultātā netiek izpildīti norēķini par turpmākajiem attiecīgās ķēdes darījumiem, katram dalībniekam ir tiesības nodot nākamajam šīs ķēdes dalībniekam savu pienākumu sākt obligāto iepirkšanu. Uzskata, ka starpnieksaņēmējs dalībnieks ir izpildījis obligātās iepirkšanas pienākumu pret dalībnieku, kurš nenorēķinās, ja tas nodod savu pienākumu saskaņā ar pirmo daļu. Arī starpnieksaņēmējs dalībnieks var dalībniekam, kurš nenorēķinās, nodot savas saistības pret galīgo saņēmēju dalībnieku, ievērojot 8., 9. un 10. punktu. Attiecīgo CVD informē par to, kā darījums, par kuru nav veikts norēķins, tika atrisināts attiecībā uz visu darījumu ķēdi. 7. Šā panta 4. punktā minēto obligātās iepirkšanas procedūru nepiemēro:
8. Neskarot 7. panta 2. punktā minēto soda mehānismu, ja finanšu instrumentu cena, par ko panākta vienošanās darījuma laikā, atšķiras no cenas, kas samaksāta iepirkšanas izpildē, tad dalībnieks, kurš gūst labumu no šādas cenu starpības, maksā starpību otram dalībniekam ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc finanšu instrumentu piegādes pēc iepirkšanas. 9. Ja iepirkšana neizdodas vai nav iespējama, saņēmējs dalībnieks var izvēlēties vai nu saņemt naudas kompensāciju, vai atlikt iepirkšanas izpildi uz piemērotu vēlāku datumu (“atlikšanas periods”). Ja attiecīgie finanšu instrumenti saņēmējam dalībniekam netiek piegādāti līdz atlikšanas perioda beigām, saņēmējam dalībniekam tiek izmaksāta naudas kompensācija. Naudas kompensāciju izmaksā ne vēlāk kā otrajā darījumdarbības dienā pēc 4. punktā minētās obligātās iepirkšanas procedūras perioda beigām vai iepirkšanas procedūras vai atlikšanas perioda beigām gadījumos, kad saņēmējs dalībnieks izvēlas atlikt iepirkšanas izpildi. 10. Dalībnieks, kurš nenorēķinās, atlīdzina vienībai, kura izpilda iepirkšanu, visas summas, kas samaksātas saistībā ar obligātas iepirkšanas procedūru, kas uzsākta, ievērojot 4. punkta pirmo daļu, tostarp jebkuras izpildes maksas, kas rodas saistībā ar iepirkšanu. Šādas maksas skaidri jānorāda dalībniekiem. 11. Šā panta 4.–10. punktu piemēro visiem darījumiem ar 5. panta 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai kuru tīrvērti veic CDP:
CVD sniedz nepieciešamo norēķinu informāciju CDP un tirdzniecības vietām, lai ļautu tām pildīt šajā punktā noteiktos pienākumus. Neskarot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, CVD var uzraudzīt iepirkšanas izpildi, kā norādīts minētajos punktos, saistībā ar vairākām norēķinu instrukcijām, attiecībā uz tiem pašiem finanšu instrumentiem un to pašu izpildes termiņa izbeigšanās datumu, ar mērķi līdz minimumam samazināt izpildāmo iepirkšanu skaitu un līdz ar to ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas. 12. Šo pantu nepiemēro, ja akciju tirdzniecības galvenā vieta atrodas trešā valstī. Akciju tirdzniecības galvenās vietas atrašanos nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2012 16. pantu. 13. EVTI var ieteikt Komisijai 4.–10. punktā minēto iepirkšanas mehānismu samērīgā veidā apturēt konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, ja tas nepieciešams, lai novērstu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei vai finanšu tirgu sakārtotai darbībai Savienībā. Šādam ieteikumam pievieno pilnībā pamatotu tā nepieciešamības novērtējumu, un to nepublisko. Pirms pirmajā daļā minētā ieteikuma sniegšanas EVTI apspriežas ar ECBS dalībniecēm un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Komisija bez liekas kavēšanās pēc ieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, vai nu ar īstenošanas aktu aptur 4.–10. punktā minēto obligātās iepirkšanas mehānismu konkrētām finanšu instrumentu kategorijām, vai noraida ieteikto apturēšanu. Ja Komisija noraida ieteikto apturēšanu, tā EVTI par to sniedz pamatojumu rakstiski. Šādu informāciju nepublisko. Trešajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā. Obligātās iepirkšanas mehānisma apturēšanu paziņo EVTI un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas tīmekļa vietnē. Obligātās iepirkšanas mehānisma apturēšana sākotnēji ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus no minētās apturēšanas piemērošanas sākuma datuma. Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija ar īstenošanas aktu var pagarināt apturēšanu uz papildu laikposmiem, kas katrs nepārsniedz trīs mēnešus, tomēr kopumā apturēšanas periods nevar pārsniegt 12 mēnešus. Apturēšanas pagarinājumus publicē saskaņā ar šā punkta piekto daļu. Septītajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 68. panta 3. punktā. EVTI pietiekami savlaicīgi pirms šā punkta sestajā daļā minētās apturēšanas vai šā punkta septītajā daļā minētā pagarinājuma beigām sniedz Komisijai atzinumu par to, vai apturēšanas pamatā esošie iemesli joprojām ir aktuāli. 14. Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 1. punktu, tā regulāri un vismaz reizi četros gados pārskata minēto lēmumu, lai novērtētu, vai minētajā punktā izklāstītie nosacījumi joprojām ir izpildīti. Ja Komisija uzskata, ka obligātā iepirkšana vairs nav pamatota vai nerisina norēķinu neizpildi Savienībā un tā vairs nav nepieciešama, atbilstīga vai samērīga, tā nekavējoties pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem groza vai atceļ 1. punktā minēto īstenošanas aktu. Otrajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ja EVTI uzskata, ka obligātā iepirkšana vairs nav pamatota vai nerisina norēķinu neizpildi Savienībā un tā vairs nav nepieciešama, atbilstīga vai samērīga, tā var ieteikt Komisijai grozīt vai atcelt 1. punktā minēto īstenošanas aktu. Mutatis mutandis piemēro 13. punkta pirmo līdz ceturto daļu. 15. EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:
EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu. (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;" |
|
4) |
regulas 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
|
|
5) |
regulas 17. pantu groza šādi:
|
|
6) |
regulas 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Piešķirot atļauju nodot pamatpakalpojumu trešai personai ārpakalpojuma sniegšanai saskaņā ar 1. punktu vai paplašināt darbības saskaņā ar 1. punkta a), c) un d) apakšpunktu, ievēro 17. pantā noteikto procedūru. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. panta 1., 2., 3., 5. un 8.a punktā noteikto procedūru. Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktā atļauja tiek piešķirta saskaņā ar 17. panta 1., 2., un 3. punktā noteikto procedūru. Triju mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju CVD par to, vai atļauja ir vai nav piešķirta.” |
|
7) |
regulas 20. panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. CVD izveido, ievieš un uztur piemērotas procedūras, kas nodrošina klientu un dalībnieku aktīvu laicīgus un sakārtotus norēķinus un pārvedumu citam CVD 1. punktā minētajā atļaujas anulēšanas gadījumā. Šādas procedūras ietver emisijas kontu vai līdzīgu vērtspapīru emisiju apliecinošu ierakstu un tādu ierakstu, kas saistīti ar pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minēto pamatpakalpojumu sniegšanu, nodošanu.” |
|
8) |
regulas 22. pantu groza šādi:
|
|
9) |
iekļauj šādu pantu: “22.a pants Atveseļošanas un sakārtotas likvidācijas plāni 1. CVD identificē scenārijus, kas varētu kavēt tā spēju nodrošināt svarīgās darbības un pakalpojumus saskaņā ar darbības turpināšanas principu, un novērtē visu atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas iespēju efektivitāti. Minētajos scenārijos ņem vērā dažādos neatkarīgos un saistītos riskus, kuriem CVD ir pakļauts. Izmantojot minēto analīzi, CVD sagatavo un iesniedz kompetentajai iestādei atbilstīgus atveseļošanas vai sakārtotas likvidācijas plānus. 2. Šā panta 1. punktā minētajos plānos ņem vērā attiecīgā CVD lielumu, sistēmisko nozīmi, darbību veidu, apmēru un sarežģītību un ietver vismaz šādus elementus:
3. CVD spēj identificēt un sniegt saistītajām vienībām informāciju, kas vajadzīga, lai minētos plānus laikus īstenotu spriedzes scenāriju laikā. 4. Plānus apstiprina vadības struktūra vai attiecīga vadības struktūras komiteja. 5. Minētos plānus CVD regulāri un vismaz reizi divos gados pārskata un atjaunina. Katru plānu atjauninājumu iesniedz kompetentajai iestādei. 6. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka CVD plāni ir nepietiekami, kompetentā iestāde var prasīt, lai CVD veiktu papildu pasākumus vai izstrādātu alternatīvus pasākumus. 7. Ja uz CVD attiecas Direktīva 2014/59/ES un saskaņā ar minēto direktīvu ir izstrādāts atveseļošanas plāns, CVD iesniedz minēto atveseļošanas plānu kompetentajai iestādei. Ja CVD ir izveidots un tiek uzturēts noregulējuma plāns saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vai līdzīgs plāns saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar mērķi nodrošināt CVD pakalpojumu turpināmību, noregulējuma iestāde vai, ja šādas iestādes nav, kompetentā iestāde informē EVTI par faktu, ka šāds plāns pastāv. Ja atveseļošanas plānā un noregulējuma plānā saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES vai jebkurā līdzīgā plānā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir iekļauti visi 2. punktā uzskaitītie elementi, CVD nav jāsagatavo plāni, ievērojot 1. punktu.”; |
|
10) |
regulas 23. panta 2.–7. punktu aizstāj ar šādiem: “2. Ja CVD, kam ir izsniegta atļauja, vai CVD, kas saskaņā ar 17. pantu ir iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai, plāno sniegt pielikuma A iedaļas 1. un 2. punktā minētos pamatpakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai atvērt filiāli citā dalībvalstī, tam piemēro šā panta 3.–9. punktā minēto procedūru. CVD var sniegt šādus pakalpojumus tikai pēc tam, kad saskaņā ar 17. pantu tam ir izsniegta atļauja, un ne agrāk par datumu, kas piemērojams saskaņā ar šā panta 8. punktu. 3. Ikviens CVD, kas plāno pirmo reizi sniegt 2. punktā minētos pakalpojumus attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar 49. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai mainīt minēto sniegto pakalpojumu klāstu, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:
4. CVD, kas pirmo reizi plāno izveidot filiāli citā dalībvalstī vai mainīt pielikuma A iedaļas 1. punktā minēto pamatpakalpojuma vai pielikuma A iedaļas 2. punktā minētā pamatpakalpojuma klāstu, ko sniedz ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu informāciju:
5. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecīgi 3. punkta d) apakšpunktā vai 4. punkta c) apakšpunktā minēto novērtējumu. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc minētā novērtējuma saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei var sniegt nesaistošu atzinumu par minēto novērtējumu. 6. Divu mēnešu laikā pēc pilnīgas informācijas, kas minēta attiecīgi 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai 4. punkta a) un b) apakšpunktā, saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, izņemot gadījumus, kad tai, ņemot vērā paredzēto pakalpojumu sniegšanu, ir iemesls apšaubīt tā CVD administratīvo struktūru vai finansiālo stāvokli, kurš plāno sniegt pakalpojumus uzņēmējā dalībvalstī, vai to pasākumu atbilstību, ko CVD plāno veikt saskaņā ar attiecīgi 3. punkta d) apakšpunktu vai 4. punkta c) apakšpunktu. Ja CVD jau sniedz pakalpojumus citām uzņēmējām dalībvalstīm, tostarp ar filiāles starpniecību, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde minētajā laikposmā informē arī 24.a pantā minēto kolēģiju. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē CVD par pirmajā daļā minētā paziņojuma nosūtīšanas datumu. 7. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj saskaņā ar 6. punktu nesniegt attiecīgi 3. vai 4. punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā divu mēnešu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas sniedz atteikuma iemeslus attiecīgajam CVD un informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi un 24.a pantā minēto kolēģiju par savu lēmumu. 8. CVD var sākt sniegt pakalpojumus vai izveidot filiāli, kā minēts 2. punktā, ne agrāk kā 15 kalendārās dienas pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi 6. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei. 9. Ja notiek izmaiņas informācijā, kas izklāstīta saskaņā ar attiecīgi 3. vai 4. punktu iesniegtajos dokumentos, CVD vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par minētajām izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par minētajām izmaiņām nekavējoties informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi un 24.a pantā minēto kolēģiju. 10. EVTI var izdot pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai precizētu tvērumu novērtējumam, kas CVD jāsniedz saskaņā ar šā panta 3. punkta d) apakšpunktu un 4. punkta c) apakšpunktu.” |
|
11) |
regulas 24. pantu groza šādi:
|
|
12) |
iekļauj šādu pantu: “24.a pants Uzraudzības iestāžu kolēģija 1. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde izveido uzraudzības iestāžu kolēģiju nolūkā veikt 8. punktā minētos uzdevumus attiecībā uz CVD, kura darbības tiek uzskatītas par būtiski nozīmīgām vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai vismaz divās uzņēmējās dalībvalstīs. 2. Kolēģiju izveido viena mēneša laikā no dienas, kad:
3. Kolēģiju pārvalda un vada piederības dalībvalsts kompetentā iestāde. 4. Kolēģiju veido:
5. Ja tā CVD, attiecībā uz kuru ir izveidota kolēģija, darbības nav būtiski nozīmīgas dalībvalstī, kurā ir meitasuzņēmums, kas ar CVD ir tajā pašā uzņēmumu grupā, vai kurā tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību, vai ja CVD, attiecībā uz kuru ir izveidota kolēģija, ir tiesības sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī saskaņā ar 23. panta 2. punktu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde un attiecīgās iestādes pēc to pieprasījuma var piedalīties kolēģijā. 6. Priekšsēdētājs paziņo kolēģijas sastāvu EVTI viena mēneša laikā pēc kolēģijas izveides un viena mēneša laikā pēc izmaiņām tās sastāvā. EVTI un piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās savās tīmekļa vietnēs publicē minētās kolēģijas locekļu sarakstu un šo sarakstu pastāvīgi atjaunina. 7. Kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas dalībniece, var pieprasīt no kolēģijas jebkuru informāciju, kas ir svarīga tās uzraudzības pienākumu izpildē. 8. Kolēģija, neskarot kompetento iestāžu pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodrošina:
9. Priekšsēdētājs sasauc kolēģijas sanāksmi vismaz reizi gadā vai pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma. Lai atvieglotu to uzdevumu izpildi, kas kolēģijai uzticēti, ievērojot 8. punktu, kolēģijas locekļi var pievienot sanāksmes darba kārtības punktus. Priekšsēdētājs uz ad hoc pamata var uzaicināt papildu dalībniekus piedalīties kolēģijas apspriedēs par konkrētiem tematiem. Kolēģijas locekļi, izņemot tās priekšsēdētāju, var izlemt nepiedalīties kolēģijas sanāksmē. 10. Pēc jebkura kolēģijas locekļa pieprasījuma kolēģija saskaņā ar 11. punktu pieņem nesaistošus atzinumus par:
11. Kolēģija pieņem nesaistošus atzinumus, pamatojoties uz vienkāršu balsu vairākumu. Šā panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Balsstiesīgajiem locekļiem, kuri pilda vairākas funkcijas, tostarp kā kompetentā iestāde un kā attiecīgā iestāde, ir viena balss par katru funkciju, kurā tie darbojas. EBI un EVTI nav balsstiesību. 12. Kolēģijas darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās. Minētā vienošanās paredz kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp kārtību, kādā notiek saziņa starp kolēģijas locekļiem, un var noteikt uzdevumus, kas tiem jāuztic. 13. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot kritērijus, saskaņā ar kuriem CVD darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kas ir būtiski nozīmīgas vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai minētajā uzņēmējā dalībvalstī. EVTI iesniedz Komisijai minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2025. gada 17. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”; |
|
13) |
regulas 25. pantu groza šādi:
|
|
14) |
regulas 26. pantu groza šādi:
|
|
15) |
regulas 27. pantu groza šādi:
|
|
16) |
iekļauj šādus pantus: “27.a pants Informācija kompetentajām iestādēm 1. CVD paziņo savai kompetentajai iestādei par jebkādām izmaiņām tā pārvaldībā un sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu tā atbilstību 27. panta 1.–5. punktam. Ja pastāv varbūtība, ka vadības struktūras rīcība var kaitēt stabilai un piesardzīgai CVD pārvaldībai, kompetentā iestāde veic piemērotus pasākumus, kas var ietvert minētā locekļa izslēgšanu no vadības struktūras. 2. Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti (potenciālais līdzdalības ieguvējs) un kuras ir pieņēmušas lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā CVD vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību CVD tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 10 %, 20 %, 30 % vai 50 % vai novestu pie tā, ka CVD kļūst par to meitasuzņēmumu (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajai iestādei vispirms rakstiski paziņo par minēto CVD, norādot plānotās līdzdalības apmēru un būtisko informāciju, kā minēts 27.b panta 4. punktā. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību CVD (potenciālais pārdevējs), vispirms rakstiski paziņo par to kompetentajai iestādei, norādot šādas līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajai iestādei arī, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisku līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka CVD vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums. 3. Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divās darbdienās pēc 2. punktā minētā paziņojuma un 4. punktā minētās informācijas saņemšanas rakstiski apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai potenciālajam pārdevējam. Pēc rakstiskā apstiprinājuma dienas par to, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kas jāpievieno šim paziņojumam, pamatojoties uz 27.b panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetentās iestādes rīcībā ir ne vairāk kā 60 darbdienas (“vērtēšanas periods”), lai veiktu 27.b panta 1. punktā paredzēto vērtēšanu (“vērtēšana”). Apstiprinot saņemšanu, kompetentā iestāde potenciālajam līdzdalības ieguvējam vai potenciālajam pārdevējam dara zināmu vērtēšanas perioda beigu dienu. 4. Vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda 50. darbdienā kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu vērtēšanu. Šo pieprasījumu veic rakstiski, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga. Vērtēšanas perioda skaitīšanu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentā iestāde pieprasa informāciju, līdz potenciālā līdzdalības ieguvēja atbildes saņemšanas dienai. Apturēšana nav ilgāka par 20 darbdienām. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem pieprasa papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas periods netiek pārtraukts. 5. Kompetentā iestāde var pagarināt 4. punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs atrodas vai tiek regulēts ārpus Savienības vai ja tas ir fiziska vai juridiska persona, uz kuru neattiecas uzraudzība saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) Nr. 648/2012 vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (*4), 2009/138/EK (*5) vai 2011/61/ES (*6), vai Direktīvu 2013/36/ES vai 2014/65/ES. 6. Ja kompetentā iestāde pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tā divās darbdienās, nepārsniedzot vērtēšanas periodu, rakstiski informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var darīt pieejamu sabiedrībai attiecīgu lēmuma pamatojumu. Tomēr kompetentā iestāde var izpaust šādu informāciju arī bez potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegta pieprasījuma gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti. 7. Ja kompetentā iestāde vērtēšanas perioda laikā rakstiski neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu. 8. Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā var šo termiņu pagarināt. 9. Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajai iestādei par balsstiesību vai kapitāla tiešu vai netiešu iegūšanu vai uz kompetentās iestādes apstiprinājumu balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nepiemēro stingrākas prasības, nekā noteikts šajā regulā. 27.b pants Vērtēšana 1. Izvērtējot 27.a panta 2. punktā paredzēto paziņojumu un 27.a panta 4. punktā minēto informāciju, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, stabilu un piesardzīgu pārvaldību un ņemot vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz CVD, novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību pēc visa turpmāk minētā:
Novērtējot potenciālā līdzdalības ieguvēja finansiālo stabilitāti, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, pašreizējam un paredzētajam uzņēmējdarbības veidam. Vērtējot CVD spēju panākt atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde īpašu vērību pievērš tam, vai grupai, par kuras daļu tas kļūs, ir struktūra, kas ļauj veikt efektīvu uzraudzību, efektīvi apmainīties ar informāciju starp kompetentajām iestādēm un noteikt pienākumu sadalījumu starp kompetentajām iestādēm. 2. Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, pamatojoties uz to, ka nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga. 3. Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām. 4. Dalībvalstis dara pieejamu sabiedrībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga vērtējuma veikšanai un ko kompetentās iestādes saņem, kad tām iesniedz 27.a panta 2. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga, un to pielāgo potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska attiecībā uz prudenciālo novērtējumu. 5. Neatkarīgi no 27.a panta 2.–5. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tajā pašā CVD, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata, nevienu nediskriminējot. 6. Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma nodod visu attiecīgo informāciju un – pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi atļauju CVD, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu. 7. EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par jebkuras personas, kura vadīs CVD darbību, piemērotības novērtējumu, kā arī par procedūras noteikumiem un izvērtēšanas kritērijiem, lai veiktu prudenciālu novērtējumu par tieši vai netieši iegūtu un palielinātu līdzdalību CVD. 27.c pants Atkāpe CVD, kas sniedz banku tipa papildpakalpojumus Šīs regulas 27.a un 27.b pantu nepiemēro CVD, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 54. panta 3. punktu un uz kuru attiecas Direktīva 2013/36/ES. (*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.)." (*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.)." (*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).”;" |
|
17) |
regulas 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Lietotāju komitejas sniedz konsultācijas vadības struktūrai par galvenajiem mehānismiem, kuri ietekmē to locekļus, tostarp kritērijiem emitentu vai dalībnieku pieņemšanai attiecīgajā vērtspapīru norēķinu sistēmā un pakalpojumu līmeni. Pakalpojumu līmenis ietver tīrvērtes un norēķinu mehānisma izvēli, CVD funkcionālo struktūru, to produktu klāstu, par kuriem norēķinās vai kuri iegrāmatoti, tehnoloģiju izmantošanu CVD darbībā un attiecīgajām procedūrām.” |
|
18) |
regulas 29. pantā iekļauj šādu punktu: “1.a CVD pieprasa emitentiem iegūt un nosūtīt CVD derīgu juridiskās personas identifikatoru (LEI).” |
|
19) |
regulas 36. pantu aizstāj ar šādu: “36. pants Vispārīgi noteikumi Katrai vērtspapīru norēķinu sistēmai, ko CVD uztur, tas piemēro atbilstīgus noteikumus un procedūras, tostarp stabilu uzskaites praksi un kontroli, lai palīdzētu veicināt vērtspapīru emisijas integritāti un samazinātu līdz minimumam un pārvaldītu ar vērtspapīru glabāšanu un norēķiniem saistītos riskus.”; |
|
20) |
regulas 40. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja iespēja veikt norēķinus, izmantojot centrālās bankas kontus, kā noteikts 1. punktā, nav praktiska un pieejama, CVD var piedāvāt veikt naudas maksājumu norēķinus attiecībā uz visām savām vērtspapīru norēķinu sistēmām vai to daļu, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus, vai izmantojot CVD, kam ir atļauts sniegt pielikuma C iedaļā uzskaitītos pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā, ko pilnībā kontrolē viens un tas pats mātesuzņēmums, vai izmantojot savus kontus. Ja CVD piedāvā veikt šādus naudas maksājumu norēķinus, izmantojot kredītiestādē atvērtus kontus, savus kontus vai cita CVD kontus, tas to dara saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem.” |
|
21) |
regulas 47. panta 2. punktu svītro; |
|
22) |
iekļauj šādu pantu: “47.a pants Atliktie neto norēķini 1. CVD, kas piemēro atliktos neto norēķinus, nosaka noteikumus un procedūras, ko piemēro minētajam mehānismam un dalībnieku neto prasījumu un saistību norēķiniem. 2. CVD, kas piemēro atliktos neto norēķinus, mēra, uzrauga, pārvalda un ziņo kompetentajām iestādēm par kredītriskiem un likviditātes riskiem, ko rada minētais mehānisms. 3. EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un ECBS dalībniecēm izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu sīkāku informāciju par CVD kredītrisku un likviditātes risku mērīšanu, uzraudzību, pārvaldību un ziņošanu par tiem saistībā ar atliktajiem neto norēķiniem. EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 17. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”; |
|
23) |
regulas 49. panta 1. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām: “Neskarot šā punkta pirmajā daļā minētās emitenta tiesības, turpina piemērot dalībvalsts sabiedrību tiesību aktus vai līdzīgus tiesību aktus, saskaņā ar kuriem ir izveidoti vērtspapīri. Dalībvalsts sabiedrību tiesību akti vai līdzīgi tiesību akti, saskaņā ar kuriem vērtspapīri ir izveidoti, nozīmē:
Dalībvalstis izveido sarakstu ar šā punkta otrajā daļā minēto sabiedrību tiesību aktu vai līdzīgu tiesību aktu attiecīgajām galvenajām normām. Kompetentās iestādes minēto sarakstu nosūta EVTI līdz 2025. gada 17. janvārim. EVTI minēto sarakstu publicē līdz 2025. gada 17. februārim. Dalībvalstis regulāri un vismaz reizi divos gados atjaunina minēto sarakstu. Atjaunināto sarakstu tās regulāri paziņo EVTI. EVTI publicē šādu atjaunināto sarakstu. “; |
|
24) |
regulas 52. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Kad CVD iesniedz citam CVD pieprasījumu par piekļuvi saskaņā ar 50. pantu un 51. pantu, pieprasījuma saņēmējs CVD nekavējoties izskata pieprasījumu un sniedz atbildi pieprasījuma iesniedzējam CVD trīs mēnešu laikā. Ja pieprasījuma saņēmējs CVD piekrīt pieprasījumam, CVD saikni ievieš saprātīgā termiņā, kas nav garāks par 12 mēnešiem.” |
|
25) |
regulas 54. pantu groza šādi:
|
|
26) |
regulas 55. pantu groza šādi:
|
|
27) |
regulas 59. pantu groza šādi:
|
|
28) |
regulas 60. pantu groza šādi:
|
|
29) |
regulas 67. pantu groza šādi:
|
|
30) |
regulas 68. pantam pievieno šādu punktu: “3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.” |
|
31) |
regulas 69. pantu groza šādi:
|
|
32) |
regulas 72. pantu svītro; |
|
33) |
regulas 74. pantu groza šādi:
|
|
34) |
regulas 75. pantu aizstāj ar šādu: “75. pants Pārskatīšana Komisija līdz 2029. gada 17. janvārim pārskata šo regulu un sagatavo vispārēju ziņojumu par to. Komisija jo īpaši novērtē:
Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot tam atbilstīgus priekšlikumus.”. |
2. pants
Grozījums Regulā (ES) Nr. 236/2012
Regulā (ES) Nr. 236/2012 iekļauj šādu pantu:
“15. pants
Iepirkšanas procedūras
Dalībvalsts centrālais darījuma partneris, kas nodrošina klīringa pakalpojumus attiecībā uz akcijām, nodrošina tādu procedūru ieviešanu, kas atbilst visām šādām prasībām:
|
a) |
ja fiziska vai juridiska persona, kas pārdod akcijas, nav spējīga piegādāt akcijas norēķināšanās nolūkā četru darījumdarbības dienu laikā pēc dienas, kurā ir jāveic norēķins, tiek automātiski uzsāktas procedūras, lai iepirktu akcijas nolūkā nodrošināt piegādi norēķina izpildei; |
|
b) |
ja akciju iepirkšana to piegādei nav iespējama, pircējam tiek izmaksāta summa, pamatojoties uz piegādes dienā piegādājamo akciju vērtību, šai summai pieskaitot summu par pircējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies norēķina neizpildes rezultātā; |
|
c) |
fiziska vai juridiska persona, kas nav veikusi norēķinu, atlīdzina visas summas, kas samaksātas, ievērojot a) un b) punktu.”. |
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tomēr turpmāk minētos 1. panta punktus piemēro no 2026. gada 17. janvāra:
|
a) |
3. punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 909/2014 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu; |
|
b) |
13. punkta a) apakšpunkts; |
|
c) |
22. punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 909/2014 47.a panta 1. un 2. punktu; |
|
d) |
25. punkta e) apakšpunkts; |
|
e) |
27. punkta a) apakšpunkts. |
Turklāt 1. panta 33. punkta a) un b) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. maija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2023. gada 13. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. NAVARRO RÍOS
(1) OV C 367, 26.9.2022., 3. lpp.
(2) OV C 443, 22.11.2022., 87. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 27. novembra nostāja lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/1229 (2018. gada 25. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norēķinu disciplīnu (OV L 230, 13.9.2018., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pozīciju pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/858 (2022. gada 30. maijs) par izmēģinājuma režīmu tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 909/2014 un Direktīvu 2014/65/ES (OV L 151, 2.6.2022., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(13) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2845/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)