Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32019R1157
Regulation (EU) 2019/1157 of the European Parliament and of the Council of 20 June 2019 on strengthening the security of identity cards of Union citizens and of residence documents issued to Union citizens and their family members exercising their right of free movement (Text with EEA relevance.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1157 (2019. gada 20. jūnijs) par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1157 (2019. gada 20. jūnijs) par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (Dokuments attiecas uz EEZ.)
PE/70/2019/REV/1
OV L 188, 12.7.2019., 67./78. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Spēkā
12.7.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 188/67 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1157
(2019. gada 20. jūnijs)
par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Līgumā par Eiropas Savienību (LES) ir pausta apņemšanās atvieglināt personu brīvu pārvietošanos, vienlaikus nodrošinot Eiropas tautu drošību un aizsargātību, saskaņā ar LES un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumiem izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. |
(2) |
Savienības pilsonība nodrošina ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties, ievērojot konkrētus ierobežojumus un nosacījumus. Minēto tiesību īstenošanu nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (3). Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantā ir paredzēta pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Pārvietošanās brīvība ietver tiesības izceļot no dalībvalstīm un ieceļot dalībvalstīs, izmantojot derīgu personas apliecību vai pasi. |
(3) |
Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK dalībvalstīm ir jāizsniedz saviem valstspiederīgajiem personas apliecības vai pases un jāatjauno šie dokumenti saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Turklāt minētajā Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis var pieprasīt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem reģistrēties attiecīgajās iestādēs. Dalībvalstīm ir jāizsniedz Savienības pilsoņiem reģistrācijas apliecības atbilstoši minētajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir arī jāizsniedz uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un, saņemot pieteikumu, ir jāizsniedz dokumenti, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos, un ir jāizsniedz pastāvīgas uzturēšanās atļaujas. |
(4) |
Direktīvā 2004/38/EK ir paredzēts, ka dalībvalstis var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu ar minēto direktīvu piešķirtās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana. Dokumentu viltošana vai nepatiess būtisku faktu atspoguļojums attiecībā uz uzturēšanās tiesību piešķiršanas nosacījumiem ir identificēti kā tipiskākie krāpšanas gadījumi saistībā ar minēto direktīvu. |
(5) |
Dalībvalstu izsniegto personas apliecību un Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas citā dalībvalstī, un viņu ģimenes locekļiem izsniegto uzturēšanās atļauju drošības līmeņi ievērojami atšķiras. Minētās atšķirības paaugstina falsificēšanas un dokumentu viltošanas risku un pilsoņiem rada arī praktiskas grūtības, kad viņi vēlas izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties. Eiropas dokumentu viltošanas riska analīzes tīkla statistikas dati apliecina, ka laika gaitā ir palielinājies personas apliecību viltošanas gadījumu skaits. |
(6) |
Komisija 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Drošības stiprināšana pasaulē, ko raksturo mobilitāte: informācijas apmaiņas uzlabojumi cīņā pret terorismu un ārējo robežu stiprināšana” uzsvēra, ka droši ceļošanas un personu apliecinoši dokumenti ir būtiski svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā bez šaubām varētu noteikt personas identitāti, un paziņoja, ka nāks klajā ar rīcības plānu attiecībā uz to, kā vērsties pret ceļošanas dokumentu viltošanu. Saskaņā ar minēto paziņojumu uzlabota pieeja paļaujas uz stabilām sistēmām, lai nepieļautu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un novērstu draudus iekšējai drošībai, kuri izriet no nepilnībām dokumentu drošības jomā, jo īpaši saistībā ar terorismu un pārrobežu noziedzību. |
(7) |
Saskaņā ar Komisijas 2016. gada 8. decembra Rīcības plānu stingrākai Eiropas darbībai pret ceļošanas dokumentu viltošanu (2016. gada rīcības plāns) vismaz trīs ceturtdaļas viltoto dokumentu, kas atklāti gan pie ārējām robežām, gan arī pie iekšējām robežām teritorijā, kur netiek veiktas kontroles, ir dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu izsniegtu dokumentu viltojumi. Visbiežāk konstatētie viltotie dokumenti, kas izmantoti ceļošanai Šengenas zonā, ir dalībvalstu izsniegtās personas apliecības ar zemāku drošības līmeni. |
(8) |
Lai atturētu no identitātes viltošanas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tiesību aktos ir paredzēti atbilstīgas sankcijas par identifikācijas dokumentu falsificēšanu un viltošanu un šādu falsificētu vai viltotu dokumentu izmantošanu. |
(9) |
Risks, ko rada viltotas personas apliecības un uzturēšanās dokumenti, bija aplūkots 2016. gada rīcības plānā. Komisija 2016. gada rīcības plānā un 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību pauda apņemšanos analizēt politikas iespējas uzlabot personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību. |
(10) |
Saskaņā ar 2016. gada rīcības plānu autentisku un drošu personas apliecību izsniegšanai ir nepieciešams uzticams identitātes reģistrācijas process un droši “izcelsmes” dokumenti, kas iesniegti kā pamatojums pieteikumam. Ņemot vērā, ka arvien biežāk tiek izmantoti viltoti izcelsmes dokumenti, Komisijai, dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām būtu jāturpina sadarboties, lai mazinātu izcelsmes dokumentu viltošanas iespējas. |
(11) |
Šajā regulā dalībvalstīm nav noteikts pienākums ieviest personas apliecības vai uzturēšanās dokumentus, ja tie nav paredzēti valsts tiesību aktos, un tā neskar dalībvalstu kompetenci saskaņā ar valsts tiesību aktiem izsniegt citus uzturēšanās dokumentus, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, piemēram, izsniegt uzturēšanās atļaujas/apliecības visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem konkrētajā teritorijā neatkarīgi no viņu valstspiederības. |
(12) |
Šī regula neliedz dalībvalstīm identifikācijas nolūkā bez diskriminācijas pieņemt dokumentus, kas nav ceļošanas dokumenti, piemēram, autovadītāja apliecības. |
(13) |
Pilsoņiem, kuru tiesības brīvi pārvietoties ir ierobežotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izsniegti identifikācijas dokumenti, kuros skaidri norādīts, ka tos nevar izmantot kā ceļošanas dokumentus, nebūtu jāuzskata par dokumentiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. |
(14) |
Ceļošanas dokumentus, kuri atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta 9303 Par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem 5. daļai (septītais izdevums, 2015. gads) (“ICAO dokumenta 9303”) un kuri dalībvalstī, kas izsniegusi dokumentu, netiek izmantoti identifikācijas mērķiem, piemēram, Īrijas izsniegta pases apliecība, nebūtu jāuzskata par dokumentiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
(15) |
Šī regula neskar iespēju dalībvalstīm izmantot personas apliecības un uzturēšanās dokumentus ar eID funkciju citiem nolūkiem, un tā neskar arī noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (4), kura paredz elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu Savienības mērogā attiecībā uz piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un palīdz pilsoņiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, nosakot elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus. Uzlabotām personas apliecībām būtu jānodrošina vieglāka identifikācija un jāveicina labāka piekļuve pakalpojumiem. |
(16) |
Lai varētu pienācīgi pārbaudīt personas apliecības un uzturēšanās dokumentus, dalībvalstīm katram dokumentu veidam, uz ko attiecas šī regula, ir jāizmanto pareizais nosaukums. Lai atvieglotu dokumentu, uz kuriem attiecas šī regula, pārbaudi citās dalībvalstīs, dokumenta nosaukumam papildus vajadzētu būt arī vismaz vienā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā. Ja dalībvalstis personas apliecībām jau izmanto ierastu apzīmējumu, kas nav ar nosaukumu “personas apliecība”, tām vajadzētu būt iespējai turpināt lietot šādu apzīmējumu savā oficiālajā valodā vai valodās. Tomēr nākotnē nebūtu jāievieš jauni apzīmējumi. |
(17) |
Lai pārbaudītu, vai dokuments ir autentisks, un noskaidrotu personas identitāti, ir vajadzīgi aizsardzības elementi. Drošības standartu minimuma noteikšana un biometrisko datu iekļaušana personas apliecībās un ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās atļaujās ir svarīgs solis virzībā uz minēto dokumentu drošāku izmantošanu Savienībā. Šādu biometrisko identifikatoru iekļaušanai būtu jānodrošina tas, ka Savienības pilsoņi var pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties. |
(18) |
Sejas attēla un divu pirkstu nospiedumu (“biometriskie dati”) glabāšana personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās, kā jau ir paredzēts attiecībā uz biometriskajām pasēm un trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām, ir piemērota metode, kā ticamu identifikāciju un autentifikāciju apvienot ar krāpšanas riska samazināšanu, lai uzlabotu personas apliecību un uzturēšanās atļauju drošību. |
(19) |
Vispārējai praksei vajadzētu būt tādai, ka dalībvalstīm, pārbaudot dokumenta autentiskumu un turētāja identitāti, būtu pirmām kārtām jāpārbauda sejas attēls un, ja tas nepieciešams, lai nešaubīgi pārliecinātos par dokumenta autentiskumu un turētāja identitāti, dalībvalstīm būtu jāpārbauda arī pirkstu nospiedumi. |
(20) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad biometrisko datu pārbaude neapstiprina dokumenta autentiskumu vai dokumenta turētāja identitāti, kvalificētiem darbiniekiem ir jāveic obligāta manuālā pārbaude. |
(21) |
Šī regula neparedz juridisko pamatu tam, lai dalībvalstīs tiktu izveidotas vai uzturētas valsts līmeņa datubāzes biometrisko datu uzglabāšanai, kas ir valsts tiesību aktu jautājums, kam ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību. Turklāt šī regula neparedz juridisku pamatu centralizētas datubāzes izveidei vai uzturēšanai Savienības līmenī. |
(22) |
Biometriskie identifikatori būtu jāvāc un jāglabā personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā, lai varētu pārbaudīt dokumenta autentiskumu un dokumenta turētāja identitāti. Šādu pārbaudi būtu jāveic tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un tikai tādās situācijās, kad uzrādīt dokumentu ir tiesību aktos noteikta prasība. Turklāt biometriskie dati, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas nolūkā, būtu jāglabā īpaši drošā veidā un tikai līdz dokumenta saņemšanas dienai, un nekādā gadījumā ilgāk par 90 dienām no dokumenta izdošanas dienas. Pēc minētā perioda, minētie biometriskie dati būtu nekavējoties jāizdzēš vai jāiznīcina. Iepriekš minētajam nevajadzētu skart šādu datu jebkādu citu apstrādi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību. |
(23) |
Šajā regulā būtu jāņem vērā ICAO dokumentā 9303 noteiktās specifikācijas, kas nodrošina globālu sadarbspēju, tostarp attiecībā uz mašīnlasāmību un vizuālās pārbaudes izmantošanu. |
(24) |
Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, vai dokumentā, uz kuru attiecas šī regula, iekļaujams personas dzimums. Ja dalībvalsts šādā dokumentā iekļauj personas dzimumu, būtu attiecīgi jāizmanto ICAO dokumentā 9303 paredzētās specifikācijas “F”, “M” vai “X” vai atbilstošais saīsinājums (pirmais burts), ko izmanto minētās dalībvalsts valodā vai valodās. |
(25) |
Lai nodrošinātu, ka attiecībā uz personas apliecībām, uzturēšanās atļaujām un pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām attiecīgā gadījumā tiek pienācīgi ņemti vērā turpmāki drošības standarti un tehniskās specifikācijas, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002 (5), būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6). Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95 (7) 6. pantu. Vajadzētu būt iespējamam, ka pieņemtie īstenošanas akti vajadzības gadījumā paliek slepeni, lai novērstu viltošanas un falsifikācijas risku. |
(26) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ieviestas atbilstošas un efektīvas biometrisko identifikatoru vākšanas procedūras un kā šādas procedūras atbilst Hartā, Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām noteiktajām tiesībām un principiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visā datu vākšanas procedūrā tiek pirmām kārtām ņemtas vērā bērna intereses. Minētajā sakarā kvalificēti darbinieki būtu atbilstīgi jāapmāca, kā savākt biometriskos identifikatorus bērnam piemērotā veidā. |
(27) |
Situācijās, kad rodas grūtības saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai respektētu attiecīgās personas cieņu. Tāpēc būtu jāņem vērā īpaši apsvērumi saistībā ar dzimumu un saistībā ar bērnu un neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām. |
(28) |
Drošības un formas standartu minimuma ieviešanai attiecībā uz personas apliecībām būtu jānodrošina, ka, Savienības pilsoņiem izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, dalībvalstis var paļauties uz minēto dokumentu autentiskumu. Stingrāku drošības standartu ieviešanai būtu jānodrošina valsts iestādēm un privātām struktūrām pietiekamas garantijas, lai minētās iestādes un struktūras varētu paļauties uz personas apliecību autentiskumu, kad Savienības pilsoņi tās izmanto identifikācijas nolūkā. |
(29) |
Atšķirības zīme, ko veido dokumentu izsniedzošās dalībvalsts divu burtu valsts kods, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes, atvieglo dokumenta vizuālo pārbaudi, jo īpaši tad, kad dokumenta turētājs izmanto tiesības brīvi pārvietoties. |
(30) |
Saglabājot iespēju valstij noteikt papildu elementus, dalībvalstīm vienlaikus būtu jānodrošina, ka šādi elementi nemazina kopīgo aizsardzības elementu efektivitāti un negatīvi neietekmē personas apliecību pārrobežu savietojamību, piemēram, spēju personas apliecības nolasīt ar ierīcēm, kuras izmanto dalībvalstis, kas nav izsniegušas personas apliecības. |
(31) |
Drošības standartu ieviešanai ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās nebūtu jāizraisa nesamērīgs maksas palielinājums Savienības pilsoņiem vai trešo valstu valstspiederīgajiem. Dalībvalstīm šis princips būtu jāņem vērā, izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. |
(32) |
Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka biometriskie dati pareizi identificē personu, kurai izsniegta personas apliecība. Šajā nolūkā dalībvalstis varētu apsvērt iespēju vākt biometriskos identifikatorus, jo īpaši sejas attēlu, paredzot personisku ierašanos valsts iestādēs, kuras izsniedz personas apliecības. |
(33) |
Dalībvalstīm būtu savstarpēji jāapmainās ar šādu informāciju, jo tā ir nepieciešama, lai piekļūtu drošajā datu nesējā iekļautajai informācijai un autentificētu un pārbaudītu to. Drošajā datu nesējā izmantotajiem formātiem jābūt sadarbspējīgiem, tostarp ar automatizētām robežkontroles sistēmām. |
(34) |
Direktīva 2004/38/EK attiecas uz situāciju, kad Savienības pilsoņiem, kuriem nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, vai Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie un kuriem nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, ir jādod visas pienācīgās iespējas ar citiem līdzekļiem pierādīt, ka uz viņiem attiecas tiesības brīvi pārvietoties. Šādi līdzekļi var būt arī pagaidu kārtā izmantoti identifikācijas dokumenti un šādiem ģimenes locekļiem izsniegtas uzturēšanās atļaujas. |
(35) |
Šajā regulā ievēro pienākumus, kas noteikti Hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Tādēļ dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties ar Komisiju, lai integrētu papildu elementus, kas padara personas apliecības pieejamākas un lietošanā ērtākas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, vājredzīgām personām. Dalībvalstīm ir jāizpēta risinājumu, piemēram, mobilo reģistrācijas ierīču, izmantošana personas apliecību izsniegšanai personām, kas nav spējīgas ierasties iestādēs, kuras ir atbildīgas par personas apliecību izsniegšanu. |
(36) |
Uzturēšanās dokumentos, ko izsniedz Savienības pilsoņiem, būtu jāiekļauj īpaša informācija, lai nodrošinātu, ka šādu dokumentu turētāji visās dalībvalstīs tiek identificēti kā Savienības pilsoņi. Tam būtu jāveicina, ka tiek atzīta mobilo Savienības pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties izmantošana un ar šādu izmantošanu saistītās tiesības, tomēr saskaņošanai būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs pašreizējo dokumentu trūkumu novēršanai. Dalībvalstis var brīvi izraudzīties formu, kādā šie dokumenti tiek izsniegti, un varētu tos izsniegt ICAO dokumenta 9303 specifikācijām atbilstošā formā. |
(37) |
Attiecībā uz uzturēšanās dokumentiem, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, ir lietderīgi izmantot tādu pašu formu un aizsardzības elementus, kādi paredzēti Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1954 (8). Papildus tam, ka minētie dokumenti pierāda uzturēšanās tiesības, tie arī atbrīvo to turētājus, kuriem citādi būtu pienākums saņemt vīzu, no šā pienākuma, ja viņi Savienības teritorijā pavada Savienības pilsoni vai pievienojas Savienības pilsonim. |
(38) |
Direktīvā 2004/38/EK ir noteikts, ka dokumentus, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, sauc par “Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju”. Identifikācijas atvieglošanas labad Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujām vajadzētu būt standartizētam nosaukumam un kodam. |
(39) |
Ņemot vērā gan drošības risku, gan izmaksas, kas rodas dalībvalstīm, personas apliecības, kā arī Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas, kuru drošības standarti ir nepietiekami, pakāpeniski būtu jāizņem no aprites. Principā personas apliecību gadījumā izņemšanai no aprites vajadzētu pietikt ar desmit gadu termiņu un uzturēšanās atļauju gadījumā – ar piecu gadu termiņu, lai dokumentu parasto nomaiņas biežumu salāgotu ar nepieciešamību novērst Savienībā pastāvošās nepilnības drošības jomā. Tomēr, ņemot vērā drošības apsvērumus, attiecībā uz apliecībām un atļaujām, kurās nav iestrādāti būtiski drošības elementi vai kurām nav nodrošināta mašīnlasāmība, izņemšanai no aprites ir vajadzīgs īsāks termiņš. |
(40) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (9) piemēro attiecībā uz personas datiem, kas tiks apstrādāti šīs regulas piemērošanas kontekstā. Ir nepieciešams sīkāk precizēt aizsardzības pasākumus, kas piemērojami apstrādātajiem personas datiem, jo īpaši tādiem sensitīviem datiem kā biometriskajiem identifikatoriem. Datu subjekti būtu jāinformē par to, ka viņu dokumentos ir iestrādāts datu nesējs, kas satur viņu biometriskos datus, tostarp par datu nesēja bezkontakta pieejamību, kā arī par visiem gadījumiem, kad tiek izmantoti dati, kas ietverti viņu personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos. Datu subjektiem jebkurā gadījumā vajadzētu būt iespējai piekļūt personas datiem, kas tiek apstrādāti viņu personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos, un vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai gadījumos, kad šādi dati ir kļūdaini vai nepilnīgi, tie tiktu izlaboti, izsniedzot jaunu dokumentu. Datu nesējam vajadzētu būt īpaši drošam un efektīvi aizsargāt tajā glabātos personas datus pret nesankcionētu piekļuvi. |
(41) |
Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par biometrisko datu pienācīgu apstrādi no datu savākšanas brīža līdz to iestrādāšanai īpaši drošajā datu nesējā, ievērojot Regulu (ES) 2016/679. |
(42) |
Dalībvalstīm būtu jāievēro īpaša piesardzība, sadarbojoties ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādai sadarbībai nebūtu jāizslēdz dalībvalstu atbildība, kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem rodas par pienākumu neizpildi attiecībā uz personas datiem. |
(43) |
Šajā regulā ir nepieciešams noteikt pamatu datu vākšanai un glabāšanai personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā. Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai datu nesējā glabāt citus datus elektronisko pakalpojumu vai citiem ar personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu saistītiem mērķiem. Šādu citu datu apstrādei, tostarp to vākšanai un to izmantošanas mērķiem, vajadzētu būt atļautiem ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Visiem valsts datiem vajadzētu būt fiziski vai loģiski nošķirtiem no šajā regulā minētajiem biometriskajiem datiem, un tie būtu jāapstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. |
(44) |
Dalībvalstīm būtu jāsāk piemērot šo regulu vēlākais pēc 24 mēnešiem no dienas, kad tā stājas spēkā. No dienas, kad sāk piemērot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāizsniedz tikai tādi dokumenti, kuros ir ievērotas šajā regulā noteiktās prasības. |
(45) |
Komisijai būtu jāziņo par šīs regulas īstenošanu attiecīgi pēc diviem un 11 gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas, tostarp ziņojumā aplūkojot arī drošības līmeņa piemērotību un ņemot vērā tās ietekmi uz pamattiesībām un datu aizsardzības principiem. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (10) Komisijai, pēc sešiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc sešiem gadiem būtu jāveic šīs regulas izvērtējums, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašus uzraudzības mehānismus, lai novērtētu regulas faktisko ietekmi un vajadzību īstenot turpmāku rīcību. Uzraudzības nolūkā dalībvalstīm būtu jāvāc statistika par to personas apliecību un uzturēšanās dokumentu skaitu, ko tās izsniegušas. |
(46) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt drošību un atvieglot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesību brīvi pārvietoties izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(47) |
Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Hartā, tostarp cilvēka cieņa, tiesības uz personas neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas nepieļaušanu, bērna tiesības, vecu cilvēku tiesības, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro Harta. |
(48) |
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Pamattiesību aģentūra attiecīgi 2018. gada 10. augustā (11) un 2018. gada 5. septembrī (12) sniedza atzinumus, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šī regula pastiprina drošības standartus, kas piemērojami personas apliecībām, kuras dalībvalstis izsniedz saviem valstspiederīgajiem, un uzturēšanās dokumentiem, kurus dalībvalstis izsniedz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties Savienībā.
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
a) |
personas apliecībām, ko dalībvalstis izsniedz saviem valstspiederīgajiem, kā minēts Direktīvas 2004/38/EK 4. panta 3. punktā. Šo regulu nepiemēro identifikācijas dokumentiem, kas izsniegti pagaidu kārtā un kuru derīguma termiņš ir īsāks par sešiem mēnešiem; |
b) |
reģistrācijas apliecībām, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzņēmējā dalībvalstī uzturas ilgāk nekā trīs mēnešus, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 8. pantu, un dokumentiem, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos un ko Savienības pilsoņiem uz pieteikuma pamata izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 19. pantu; |
c) |
uzturēšanās atļaujām, ko Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 10. pantu, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ko Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 20. pantu. |
II NODAĻA
VALSTU IZSNIEGTĀS PERSONAS APLIECĪBAS
3. pants
Drošības standarti / forma / specifikācijas
1. Dalībvalstu izsniegtās personas apliecības izgatavo ID-1 formātā, un tajās iekļauj mašīnlasāmu joslu (MRZ). Šādas personas apliecības atbilst ICAO dokumentā 9303 noteiktajām specifikācijām un drošības standartu minimumam un Regulas (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954, pielikuma c), d), f) un g) punktā izklāstītajām prasībām.
2. Personas apliecībās iekļautie datu elementi atbilst ICAO dokumenta 9303 5. daļā noteiktajām specifikācijām.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dokumenta numuru var norādīt I zonā, un norādīt personas dzimumu nav obligāti.
3. Dokumentā norāda tā nosaukumu (“Personas apliecība”) vai citu valstī ierasti lietotu apzīmējumu izsniedzošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un norāda vārdus “Personas apliecība” vismaz vienā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā.
4. Personas apliecības priekšpusē norāda apliecību izsniedzošās dalībvalsts divu burtu kodu, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes.
5. Personas apliecībās iestrādā īpaši drošu datu nesēju, kas ietver apliecības turētāja sejas attēlu un divus pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos digitālos formātos. Biometrisko identifikatoru ieguvei dalībvalstis piemēro tehniskās specifikācijas, kas noteiktas ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2018) 7767 (13).
6. Datu nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti. Glabātie dati ir pieejami bezkontakta veidā un ir aizsargāti, kā noteikts Īstenošanas lēmumā C(2018) 7767. Dalībvalstis apmainās ar informāciju, kas nepieciešama, lai autentificētu datu nesēju un piekļūtu 5. punktā minētajiem biometriskajiem datiem un pārbaudītu tos.
7. Bērnus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, var atbrīvot no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.
Bērnus, kas ir jaunāki par sešiem gadiem, atbrīvo no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.
Personas, kurām pirkstu nospiedumu noņemšana ir fiziski neiespējama, atbrīvo no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.
8. Ja nepieciešams un ja tas ir samērīgi attiecībā pret sasniedzamo mērķi, dalībvalstis var ievadīt izmantošanai savā valstī paredzētas ziņas un piezīmes, kas var būt prasītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minimālo drošības standartu efektivitāte un personas apliecību pārrobežu savietojamība tā rezultātā nemazinās.
9. Ja dalībvalstis personas apliecībā iekļauj dubultu saskarni vai atsevišķu datu nesēju, šis papildu datu nesējs atbilst attiecīgajiem ISO standartiem un netraucē 5. punktā minētajam datu nesējam.
10. Ja dalībvalstis personas apliecībās glabā datus tādiem elektroniskajiem pakalpojumiem kā e-pārvaldes un e-darījumdarbības pakalpojumi, šādus valsts datus fiziski vai loģiski nošķir no 5. punktā minētajiem biometriskajiem datiem.
11. Ja dalībvalstis personas apliecībās iekļauj papildu aizsardzības elementus, šādu personas apliecību pārrobežu savietojamība un minimālo drošības standartu efektivitāte tā rezultātā nemazinās.
4. pants
Derīguma termiņš
1. Personas apliecību minimālais derīguma termiņš ir pieci gadi un maksimālais derīguma termiņš – desmit gadi.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var paredzēt šādus derīguma termiņus:
a) |
derīguma termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas nepilngadīgām personām; |
b) |
izņēmuma gadījumos – derīguma termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas personām īpašos un ierobežotos apstākļos un kuru derīguma termiņš ir ierobežots saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem; |
c) |
derīguma termiņu, kas ir ilgāks par 10 gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas personām, kas ir sasniegušas 70 un vairāk gadu vecumu. |
3. Dalībvalstis izsniedz personas apliecību ar 12 mēnešu vai mazāku derīguma termiņu, ja tas ir īslaicīgi fiziski neiespējami noņemt pirkstu nospiedumus no pieteikuma iesniedzēja jebkura pirksta.
5. pants
Pakāpeniska izņemšana no aprites
1. Personas apliecības, kas neatbilst 3. pantā noteiktajām prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2031. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk.
2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem:
a) |
personas apliecības, kuras neatbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav MRZ, kā definēts 3. punktā, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2026. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk; |
b) |
personas apliecības, kuras izsniegtas personām, kas 2021. gada 2. augustā ir sasniegušas 70 un vairāk gadu vecumu, un kuras atbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem, un kurās ir iekļauta MRZ, kā definēts 3. punktā, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās. |
3. Piemērojot 2. punktu, MRZ ir:
a) |
mašīnlasāma josla, kas atbilst ICAO dokumenta 9303 3. daļai; vai |
b) |
jebkāda cita mašīnlasāma josla, attiecībā uz kuru izsniedzošā dalībvalsts paziņo noteikumus joslas nolasīšanai un tajā ietvertās informācijas parādīšanai, ja vien dalībvalsts paziņo Komisijai līdz 2021. gada 2. augustam, ka tā nespēj nolasīt un parādīt šo informāciju. |
Pēc pirmās daļas b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija atbilstīgi informē attiecīgo dalībvalsti un Padomi.
III NODAĻA
UZTURĒŠANĀS DOKUMENTI SAVIENĪBAS PILSOŅIEM
6. pants
Obligāti norādāmā informācija
Uzturēšanās dokumentos, ko dalībvalstis izsniedz Savienības pilsoņiem, norāda vismaz šādu informāciju:
a) |
dokumenta nosaukums attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un vismaz vienā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā; |
b) |
skaidra norāde, ka dokuments izsniegts Savienības pilsonim saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK; |
c) |
dokumenta numurs; |
d) |
turētāja vārds (uzvārds un vārds(-i)); |
e) |
turētāja dzimšanas datums; |
f) |
informācija, kas iekļaujama reģistrācijas apliecībās un dokumentos, kuri apliecina pastāvīgu uzturēšanos un kuri izsniegti attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 8. pantu un 19. pantu; |
g) |
izdevējiestāde; |
h) |
apliecības priekšpusē – apliecību izsniedzošās dalībvalsts divu burtu kods, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes. |
Ja dalībvalsts nolemj noņemt pirkstu nospiedumus, attiecīgi piemēro 3. panta 7. punktu.
Personas, no kurām ir fiziski neiespējami iegūt pirkstu nospiedumus, atbrīvo no pirkstu nospiedumu noņemšanas prasības.
IV NODAĻA
UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS ĢIMENES LOCEKĻIEM, KAS NAV NEVIENAS DALĪBVALSTS VALSTSPIEDERĪGIE
7. pants
Vienotā forma
1. Izsniedzot uzturēšanās atļaujas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, dalībvalstis izmanto to pašu formu, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954 un īstenota ar Īstenošanas lēmumu C(2018) 7767.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, atļaujas nosaukums ir attiecīgi “Uzturēšanās atļauja” vai “Pastāvīgās uzturēšanās atļauja”. Dalībvalstis norāda, ka minētie dokumenti ir izsniegti Savienības pilsoņa ģimenes loceklim saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto standartizēto kodu “Ģimenes loceklis ES DIR 2004/38/EK 10. pants” vai “Ģimenes loceklis ES DIR 2004/38/EK 20. pants”, norādot to datu laukā [10], kā minēts Regulas (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954, pielikumā.
3 Dalībvalstis var ievadīt datus, kurus izmanto valsts vajadzībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ievadot un glabājot šādus datus, dalībvalstis ievēro Regulas (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954, 4. panta otrajā daļā noteiktās prasības.
8. pants
Esošo uzturēšanās atļauju pakāpeniska izņemšana no aprites
1. Uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un kas neatbilst 7. panta prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2026. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, uzturēšanās atļaujas, kuras izsniegtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un kuras neatbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav iestrādāta MRZ, kas atbilst ICAO dokumenta 9303 3. daļai, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2023. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk.
V NODAĻA
KOPĪGIE NOTEIKUMI
9. pants
Kontaktpunkts
1. Katra dalībvalsts norīko vismaz vienu centrālo iestādi par kontaktpunktu attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā izraugās, kura no šīm iestādēm būs kontaktpunkts attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Tā paziņo minētās iestādes nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts maina savu norīkoto iestādi, tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kontaktpunkti ir informēti par attiecīgajiem Savienības līmenī pastāvošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, kuri ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 noteiktajā vienotajā digitālajā vārtejā (14), un ka tie spēj sadarboties ar šādiem dienestiem.
10. pants
Biometrisko identifikatoru vākšana
1. Biometriskos identifikatorus vāc tikai kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti darbinieki, kurus izraudzījušās par personas apliecību vai uzturēšanās atļauju izsniegšanu atbildīgās iestādes, nolūkā iestrādāt minētos identifikatorus īpaši drošajā datu nesējā, kas paredzēts 3. panta 5. punktā attiecībā uz personas apliecībām un 7. panta 1. punktā attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Atkāpjoties no pirmā teikuma, pirkstu nospiedumus vāc tikai kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti šādu iestāžu darbinieki, izņemot gadījumus, kad pieteikumi iesniegti dalībvalsts diplomātiskajām un konsulārajām iestādēm.
Lai nodrošinātu biometrisko identifikatoru atbilstību pieteikuma iesniedzēja identitātei, pieteikuma iesniedzējs ar ikvienu pieteikumu izsniegšanas procesa gaitā vismaz vienu reizi ierodas personiski.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviestas atbilstīgas un efektīvas biometrisko identifikatoru vākšanas procedūras, kuras atbilst Hartā, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām noteiktajām tiesībām un principiem.
Situācijās, kad rodas grūtības saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai respektētu attiecīgās personas cieņu.
3. Biometriskos identifikatorus, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas vajadzībām, glabā īpaši drošā veidā un tikai līdz attiecīgā dokumenta saņemšanas dienai, un nekādā gadījumā ilgāk par 90 dienām no attiecīgā dokumenta izdošanas dienas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams apstrādes mērķiem saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Apritot minētajam periodam, biometriskos identifikatorus nekavējoties izdzēš vai iznīcina.
11. pants
Personas datu aizsardzība un atbildība
1. Neskarot regulu (ES) 2016/679, dalībvalstis nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.
2. Šajā regulā par Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā minēto pārzini ir uzskatāmas par personas apliecību un uzturēšanās dokumentu izsniegšanu atbildīgās iestādes, un tās ir atbildīgas par personas datu apstrādi.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes var pilnībā veikt savus Regulā (ES) 2016/679 minētos uzdevumus, tostarp piekļūt visiem personas datiem un visai nepieciešamajai informācijai, kā arī piekļūt jebkurām kompetento iestāžu telpām vai datu apstrādes iekārtām.
4. Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem neizslēdz dalībvalstu atbildību, kas var rasties saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par pienākumu neizpildi attiecībā uz personas datiem.
5. Informāciju mašīnlasāmā formātā personas apliecībā vai uzturēšanās dokumentā iekļauj tikai saskaņā ar šo regulu un izsniedzošās dalībvalsts tiesību aktiem.
6. Personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā glabātos biometriskos datus izmanto tikai kompetento valsts iestāžu un Savienības aģentūru pienācīgi pilnvaroti darbinieki saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai pārbaudītu:
a) |
personas apliecības vai uzturēšanās dokumenta autentiskumu; |
b) |
turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, situācijās, kad uzrādīt personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu ir tiesību aktos noteikta prasība. |
7. Dalībvalstis uztur un ik gadu dara Komisijai zināmu sarakstu ar kompetentajām iestādēm, kurām ir piekļuve šīs regulas 3. panta 5. punktā minētajā datu nesējā glabātajiem biometriskajiem datiem. Komisija tiešsaistē publicē apkopotu informāciju par šādiem valstu sarakstiem.
12. pants
Uzraudzība
Līdz 2020. gada 2. augustam Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs regulas tiešo iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai, tostarp pievēršoties ietekmei uz pamattiesībām.
Uzraudzības programmā apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos tiks ievākti dati un citas nepieciešamās ziņas. Tajā norāda pasākumus, ko Komisija un dalībvalstis īsteno, vācot un analizējot datus un citas ziņas.
Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un citas ziņas, kas vajadzīgi šādai uzraudzībai.
13. pants
Ziņošana un izvērtēšana
1. Attiecīgi pēc diviem gadiem un 11 gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par tās īstenošanu, jo īpaši par pamattiesību un personas datu aizsardzību.
2. Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu pēc sešiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc sešiem gadiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Ziņojumā jo īpaši pievēršas šādiem aspektiem:
a) |
šīs regulas ietekme uz pamattiesībām; |
b) |
Savienības pilsoņu mobilitāte; |
c) |
biometriskās pārbaudes efektivitāte ceļošanas dokumentu drošības nodrošināšanā; |
d) |
iespējamība izmantot uzturēšanās atļaujas kā ceļošanas dokumentus; |
e) |
iespējamība turpināt personas apliecību vizuālu saskaņošanu; |
f) |
nepieciešamība ieviest kopīgus drošības elementus pagaidu kārtā izmantotiem identifikācijas dokumentiem, lai uzlabotu to atzīšanu. |
3. Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga šo ziņojumu sagatavošanai
14. pants
Papildu tehniskās specifikācijas
1. Lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu 2. panta a) un c) punktā minēto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu atbilstību turpmākiem minimālajiem drošības standartiem, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka papildu tehniskās specifikācijas šādās jomās:
a) |
papildu aizsardzības elementi un prasības, tostarp paaugstināti standarti viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai; |
b) |
regulas 3. panta 5. punktā minētā biometrisko elementu datu nesēja tehniskās specifikācijas un biometrisko elementu drošība, tostarp neatļautas piekļuves novēršana un validēšanas atvieglošana; |
c) |
kvalitātes prasības un kopīgi tehniskie standarti, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēlu un pirkstu nospiedumiem. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
2. Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka šajā pantā minētās specifikācijas ir slepenas un netiek publicētas. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kuras ir atbildīgas par izgatavošanu, un dalībvalsts vai Komisijas pienācīgi pilnvarotām personām.
3. Katra dalībvalsts izraugās vienu struktūru, kas ir atbildīga par personas apliecību izgatavošanu, un vienu struktūru Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanai, un paziņo šādu struktūru nosaukumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis ir tiesīgas nomainīt šādas izraudzītās struktūras un par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
Dalībvalstis var arī nolemt izraudzīties vienu struktūru, kas ir atbildīga par gan personas apliecību, gan Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanu, un paziņo minētās struktūras nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
Arī divas vai vairākas dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu struktūru minētajiem mērķiem un par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
15. pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
16. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 2. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 20. jūnijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
A. TAJANI
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. CIAMBA
(1) OV C 367, 10.10.2018., 78. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 6. jūnija lēmums.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1954 (2017. gada 25. oktobris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 286, 1.11.2017., 9. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(10) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(11) OV C 338, 21.9.2018., 22. lpp.
(12) Vēl nav publicēts.
(13) Komisijas Īstenošanas lēmums C(2018) 7767 (2018. gada 30. novembris), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļauju vienotai formai un atceļ Lēmumu C(2002) 3069.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).