1.   Šo regulu piemēro ES mēslošanas līdzekļiem.

Šo regulu nepiemēro:

2.   Šī regula neskar šādu tiesību aktu piemērošanu:

1.   Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar sastāvu, marķējumu vai citiem aspektiem, uz ko attiecas šī regula, nekavē darīt pieejamus tirgū tādus ES mēslošanas līdzekļus, kas atbilst šīs regulas prasībām.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tās dalībvalstis, kas 2019. gada 14. jūlijā izmanto atkāpi no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. panta attiecībā uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, kura piešķirta saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu, var turpināt piemērot valsts robežvērtības kadmija saturam mēslošanas līdzekļos, kas šajā dalībvalstī 2019. gada 14. jūlijā tiek piemērotas ES mēslošanas līdzekļiem, līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek piemērotas saskaņotas robežvērtības kadmija saturam fosfāta mēslošanas līdzekļos, kas ir vienādas ar minētajā dalībvalstī 2019. gada 14. jūlijā piemērojamajām robežvērtībām vai zemākas par tām.

3.   Šī regula neliedz dalībvalstīm cilvēku veselības un vides aizsardzības nolūkā saglabāt vai pieņemt Līgumiem atbilstīgus noteikumus par ES mēslošanas līdzekļu izmantošanu, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neliek izdarīt izmaiņas ES mēslošanas līdzekļos, kuri atbilst šai regulai, un neietekmē nosacījumus attiecībā to, ka tie tiek darīti pieejami tirgū.

1.   ES mēslošanas līdzeklis:

2.   Attiecībā uz jebkādiem aspektiem, uz kuriem I un II pielikums neattiecas, ES mēslošanas līdzekļi nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi.

3.   Komisija līdz 2020. gada 16. jūlijam publicē vadlīnijas ražotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm ar skaidru informāciju un piemēriem par III pielikumā minētās etiķetes vizuālo izskatu.

1.   Laižot ES mēslošanas līdzekļus tirgū, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši prasībām, kas noteiktas I un II pielikumā.

2.   Pirms ES mēslošanas līdzekļus laist tirgū, ražotāji sagatavo tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 15. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar minēto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīta ES mēslošanas līdzekļa atbilstība šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 5 gadus pēc tam, kad tirgū ir laists ES mēslošanas līdzeklis, uz ko attiecas minētie dokumenti.

Ražotāji pēc pieprasījuma dara pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju citiem ekonomikas dalībniekiem.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām sērijveidā ražoti ES mēslošanas līdzekļi saglabā atbilstību šai regulai. Pienācīgi ņem vērā minēto ES mēslošanas līdzekļu ražošanas procesu vai īpašību pārmaiņas un grozījumus saskaņotajos standartos, 14. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuriem atsaucoties deklarēta ES mēslošanas līdzekļa atbilstība vai kurus piemērojot pārbaudīta tā atbilstība.

Ja attiecībā uz ES mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai mēslošanas līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, ražotāji testē šādu ES mēslošanas līdzekļu, kas darīti pieejami tirgū, paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus un šādu ES mēslošanas līdzekļu atsaukšanas, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

5.   Ražotāji nodrošina, lai ES mēslošanas līdzekļiem, kurus tie laiž tirgū, uz iepakojuma būtu tipa numurs, sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja ES mēslošanas līdzekļus piegādā bez iepakojuma, vajadzīgā informācija būtu sniegta dokumentā, kas ir līdzi katram mēslošanas līdzeklim.

6.   Ražotāji uz ES mēslošanas līdzekļa iepakojuma vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentā, kas ir līdzi ES mēslošanas līdzeklim, norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Pasta adresē norāda vienu kontaktpunktu, kur var sazināties ar ražotāju. Šāda informācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā un ir skaidra, saprotama un salasāma.

7.   Ražotāji nodrošina, ka ES mēslošanas līdzekļiem līdzi ir III pielikumā prasītā informācija. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā iepakojumā, informāciju norāda uz etiķetes, kas ir piestiprināta minētajam iepakojumam. Ja iepakojums ir pārāk mazs, lai uz tā izvietotu visu informāciju, tad informāciju, kuru nevar norādīt uz etiķetes, sniedz uz atsevišķas lapas, ko pievieno iepakojumam. Šādu lapu uzskata par daļu no etiķetes. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, visu informāciju sniedz uz šādas lapas. Kad ES mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū, etiķete un lapa ir pieejamas pārbaudes nolūkiem. Informācija ir galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, un ir skaidra, saprotama un uztverama.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu šī ES mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja ražotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie ES mēslošanas līdzekli darījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie laiduši tirgū.

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 6. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod atļauju veikt vismaz šādas darbības:

1.   Importētāji tirgū laiž tikai atbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus.

2.   Pirms ES mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū importētāji nodrošina, lai ražotājs būtu veicis attiecīgo 15. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Tie nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai ES mēslošanas līdzeklim līdzi būtu vajadzīgie dokumenti un lai ražotājs būtu izpildījis 6. panta 5. un 6. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šai regulai, importētājs ES mēslošanas līdzekli nelaiž tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz ES mēslošanas līdzekļa iepakojuma vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentā, kas ir līdzi ES mēslošanas līdzeklim, norāda savu nosaukumu, reģistrēto uzņēmuma nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka ES mēslošanas līdzekļiem līdzi ir III pielikumā prasītā informācija. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā iepakojumā, informāciju norāda uz etiķetes, kas ir piestiprināta iepakojumam. Ja iepakojums ir pārāk mazs, lai uz tā izvietotu visu informāciju, tad informāciju, kuru nevar norādīt uz etiķetes, sniedz uz atsevišķas lapas, ko pievieno iepakojumam. Šādu lapu uzskata par daļu no etiķetes. Ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, visu informāciju sniedz uz šādas lapas. Kad ES mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū, etiķete un lapa ir pieejamas pārbaudes nolūkiem. Informācija ir galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kamēr tie ir atbildīgi par ES mēslošanas līdzekli, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I vai III pielikumā noteiktajām prasībām.

6.   Ja attiecībā uz ES mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai mēslošanas līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, importētāji testē šādu ES mēslošanas līdzekļu, kas darīti pieejami tirgū, paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus ES mēslošanas līdzekļus un šādu ES mēslošanas līdzekļu atsaukšanas, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu minētā ES mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie ES mēslošanas līdzekli darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Importētāji 5 gadus pēc tam, kad tirgū laists ES mēslošanas līdzeklis, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

Importētāji pēc pieprasījuma dara pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju citiem ekonomikas dalībniekiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie laiduši tirgū.

1.   Darot ES mēslošanas līdzekli pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms ES mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tam līdzi ir vajadzīgie dokumenti, tostarp ir sniegta informācija, kas minēta 6. panta 7. punktā vai 8. panta 4. punktā, kā tajos precizēts, valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kurā ES mēslošanas līdzeklis tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punkta un 8. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šai regulai, izplatītājs ES mēslošanas līdzekli nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kamēr tie ir atbildīgi par ES mēslošanas līdzekli, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I vai III pielikumā noteiktajām prasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nodrošina, ka tiek veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir darījuši pieejamus tirgū, rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie ES mēslošanas līdzekli darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji šai iestādei papīra formā vai elektroniski sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada ES mēslošanas līdzekļi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

1.   Ekonomikas dalībnieki tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma identificē:

2.   Ekonomikas dalībnieki pirmajā punktā minēto informāciju spēj sniegt 5 gadus no laika, kad tiem piegādāts ES mēslošanas līdzeklis, un 5 gadus no laika, kad tie ir piegādājuši ES mēslošanas līdzekli.

1.   ES mēslošanas līdzekļus, kas atbilst tādiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

2.   Testus, kas paredzēti, lai pārbaudītu ES mēslošanas līdzekļu atbilstību I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām, veic uzticamā un reproducējamā veidā. Testus, kas atbilst tādiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par uzticamiem un reproducējamiem tādā apmērā, kādā uz testiem attiecas minētie standarti vai to daļas.

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nosakot kopīgas specifikācijas I, II vai III pielikumā izklāstītajām prasībām vai 13. panta 2. punktā minētajiem testiem, ja:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Uzskata, ka ES mēslošanas līdzekļi, kas atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, atbilst I, II un III pielikumā izklāstītajām prasībām, uz kurām attiecas minētās kopīgās specifikācijas vai to daļas.

3.   Testus, kas paredzēti, lai pārbaudītu ES mēslošanas līdzekļu atbilstību I, II un III pielikumā izklāstītajām prasībām, kuras atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, uzskata par uzticamiem un reproducējamiem tādā apmērā, kādā uz testiem attiecas minētās kopīgās specifikācijas vai to daļas.

1.   ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām novērtē piemērojamajā atbilstības novērtēšanas procedūrā saskaņā ar IV pielikumu.

2.   Ar atbilstības novērtēšanas procedūrām saistīto dokumentu sagatavošanu un saraksti veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā atbilstības novērtēšanas procedūru veicēja paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, vai citā šai struktūrai pieņemamā valodā.

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir IV pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā ES mēslošanas līdzekli laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz ES mēslošanas līdzekli attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām. Šī deklarācija var būt dosjē, kas sastāv no attiecīgām atsevišķām ES atbilstības deklarācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par ES mēslošanas līdzekļa atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek ES mēslošanas līdzekļa iepakojumam vai, ja ES mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentam, kas ir līdzi ES mēslošanas līdzeklim.

2.   CE zīmi uzliek, pirms ES mēslošanas līdzekli laiž tirgū.

3.   Aiz CE zīmes norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, ja tas prasīts IV pielikumā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un pārraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 26. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu un pārraudzību veic kāda valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai pārraudzīšanu deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 22. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt minētajai struktūrai ir jābūt spējīgai uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāla vai konkurences pamata.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

1.   Attiecībā uz paziņošanu atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2.–11. punkta prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai ES mēslošanas līdzekļa, kuru tā novērtē.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav nedz mēslošanas līdzekļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, iepircēji, īpašnieki vai lietotāji, nedz minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz lietot mēslošanas līdzekļus, kas vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai lietot mēslošanas līdzekļus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu izpildi, nav tieši iesaistīti mēslošanas līdzekļu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai lietošanā, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītas personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmumu neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām viņi ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras gādā, ka to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē to veikto atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo godprātību un ar vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un tās ir brīvas no jebkāda jo īpaši finansiāla spiediena un pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt to lēmumus vai to veikto atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tādām personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti IV pielikumā un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Visos gadījumos un katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai un katram ES mēslošanas līdzekļu veidam vai kategorijai, attiecībā uz kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota, šīs struktūras rīcībā ir vajadzīgie:

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu ar atbildības novērtēšanas darbībām saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgajiem darbiniekiem ir:

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja par atbilstības novērtēšanu nav tieši atbildīga pati dalībvalsts.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar IV pielikumu, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 36. pantu izveidotā paziņoto struktūru koordinācijas grupa, vai nodrošina, lai par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgie darbinieki būtu par šādām darbībām informēti, un par vispārīgām pamatnostādnēm izmanto minētās grupas darbā izstrādātos administratīvos lēmumus un dokumentus.

1.   Ja paziņotā struktūra par konkrētu ar atbilstības novērtēšanu saistītu uzdevumu veikšanu slēdz apakšlīgumus vai tiem izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 24. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par kādām darbībām slēgt apakšlīgumu vai tās veikt filiāle var tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Attiecīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un par darbu, ko tie veikuši saskaņā ar IV pielikumu, paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus.

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un ES mēslošanas līdzekli vai līdzekļus, attiecībā uz kuriem struktūra sevi paziņo par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 24. panta prasībām.

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 24. panta prasībām.

2.   Paziņošanu Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās izdara, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo ES mēslošanas līdzekli vai līdzekļiem un par 27. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu.

4.   Attiecīgā struktūra paziņotās struktūras darbības var veikt tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis divās nedēļās pēc paziņošanas nav iebildušas.

Šajā regulā par paziņotu struktūru uzskata tikai šādu struktūru.

5.   Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem paziņojumā.

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 24. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nenodrošina atbilstību prasībām vai nepilda savus pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic tādus pasākumus, kas nodrošinātu, ka minētās struktūras dosjē apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma tiek glabāti pieejami atbildīgajām paziņojošajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kur tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai to, ka tā joprojām izpilda uz to attiecinātās prasības un pienākumus.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās paziņotās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija gādā, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā pieprasa, lai paziņojušā dalībvalsts veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp, ja tas ir nepieciešams, paziņojuma atsaukšanu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Paziņotās struktūras atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar IV pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot ekonomikas dalībniekiem lieku slogu. Paziņotās struktūras, īstenojot savu darbību, pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās mēslošanas līdzekļa tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai ES mēslošanas līdzeklis atbilstu šai regulai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I, II vai III pielikuma, attiecīgo saskaņoto standartu, 14. pantā minēto kopīgo specifikāciju vai citu tehnisko specifikāciju prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus koriģējošus pasākumus, un sertifikātu vai apstiprināšanas lēmumu neizsniedz.

4.   Ja, pārraugot atbilstību pēc sertifikāta vai apstiprināšanas lēmuma izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka ES mēslošanas līdzeklis vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus koriģējošus pasākumus, un vajadzības gadījumā sertifikātu vai apstiprināšanas lēmumu aptur vai anulē.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vajadzīgo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē jebkādus sertifikātus vai apstiprināšanas lēmumus.

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

2.   Pārējām saskaņā ar šo regulu paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem ES mēslošanas līdzekļiem, paziņotās struktūras sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ES mēslošanas līdzeklis rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tās par attiecīgo ES mēslošanas līdzekli veic izvērtēšanu, kura aptver visas attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ES mēslošanas līdzeklis neatbilst šīs regulas prasībām, tās attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nekavējoties pieprasa saprātīgā laikposmā, ko nosaka tirgus uzraudzības iestāde un kas atbilst apdraudējuma veidam, veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu ES mēslošanas līdzekļa atbilstību minētajām prasībām, ES mēslošanas līdzekli izņemtu no tirgus vai to atsauktu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība nav vērojama tikai to valsts teritorijā, tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par izvērtēšanas rezultātiem un par darbībām, ko tās pieprasījušas ekonomikas dalībniekam veikt.

3.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie koriģējošie pasākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem ES mēslošanas līdzekļiem, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamus tirgū visā Savienībā.

4.   Ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pietiekamus koriģējošus pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus attiecīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka ES mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams to valsts tirgū, ES mēslošanas līdzekli no minētā tirgus izņemtu vai to atsauktu.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgā ES mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, minētā ES mēslošanas līdzekļa izcelsme, domājamās neatbilstības un ar to saistītā apdraudējuma veids, veikto valsts pasākumu veids un ilgums, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka viedoklis. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

6.   Citas dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par jebkādiem pieņemtiem pasākumiem un sniedz jebkādu to rīcībā esošu papildu informāciju, kas attiecas uz attiecīgā ES mēslošanas līdzekļa neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, ES mēslošanas līdzekļa izņemšana no tirgus, attiecībā uz attiecīgo ES mēslošanas līdzekli tiktu veikti nekavējoties.

9.   Šajā pantā paredzētie tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi neskar dalībvalstu iespējas reglamentēt mēslošanas līdzekļus, kas nav ES mēslošanas līdzekļi.

1.   Ja, pabeidzot 38. panta 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru, pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un valsts pasākumu izvērtē. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu neatbilstīgā ES mēslošanas līdzekļa izņemšanu no to tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka attiecīgā dalībvalsts to atceļ.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

2.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ES mēslošanas līdzekļa neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs regulas 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un ES mēslošanas līdzekļa neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem kopīgajās specifikācijās, kas minētas 38. panta 5. punkta c) apakšpunktā, Komisija nekavējoties pieņem īstenošanas aktus, ar ko attiecīgās kopīgās specifikācijas groza vai atceļ.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja dalībvalsts pēc izvērtēšanas saskaņā ar 38. panta 1. punktu konstatē, ka, lai gan ES mēslošanas līdzeklis atbilst šai regulai, tas rada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tā attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nekavējoties pieprasa saprātīgā laikposmā, ko nosaka tirgus uzraudzības iestāde un kas atbilst apdraudējuma veidam, veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka attiecīgais ES mēslošanas līdzeklis, kad darīts pieejams tirgū, minēto apdraudējumu vairs nerada, vai lai ES mēslošanas līdzekli izņemtu no tirgus vai atsauktu.

2.   Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka tiek veikti koriģējošie pasākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem ES mēslošanas līdzekļiem, ko ekonomikas dalībnieks darījis pieejamus Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Šajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgā ES mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, šā ES mēslošanas līdzekļa izcelsme un piegādes ķēde, attiecīgā apdraudējuma daba un veikto valsts pasākumu veids un ilgums.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgus pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 45. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības, drošības vai vides aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 45. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus.

5.   Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to tūlīt paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.

1.   Neskarot 38. pantu, ja dalībvalsts attiecībā uz ES mēslošanas līdzekli konstatē kaut ko no turpmāk norādītā, tā pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks attiecīgo neatbilstību novērš:

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgus pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ES mēslošanas līdzekli darīt pieejamu tirgū vai lai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

Dalībvalstu pienākumi šajā saistībā neskar dalībvalstu iespējas reglamentēt mēslošanas līdzekļus, kas nav ES mēslošanas līdzekļi.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza I pielikumu, izņemot kadmija robežvērtības un mēslošanas līdzekļu funkcionālo kategoriju definīcijas vai citus elementus saistībā ar mēslošanas līdzekļu funkcionālo kategoriju darbības jomu, un ar kuriem groza II, III un IV pielikumu, lai minētos pielikumus pielāgotu tehniskajam progresam un atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum un brīvu apriti ES mēslošanas līdzekļiem:

Pieņemot deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumā iekļauj jaunas nevēlamo piemaisījumu robežvērtības, Komisija ņem vērā attiecīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Ķimikāliju aģentūras vai Komisijas Kopīgā pētniecības centra zinātniskos atzinumus.

Ja Komisija pieņem deleģētos aktus, lai pievienotu vai pārskatītu komponentmateriālu kategorijas ar mērķi iekļaut materiālus, ko var uzskatīt par reģenerētiem atkritumiem vai blakusproduktiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, ar minētajiem deleģētajiem aktiem šādi materiāli tiek skaidri izslēgti no šīs regulas II pielikuma 1. un 11. komponentmateriālu kategorijas.

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo punktu, Komisija par prioritāti nosaka jo īpaši dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, blakusproduktus Direktīvas 2008/98/EK nozīmē un reģenerētus atkritumus, jo īpaši lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības pārtikas ražošanā radītos, kā arī materiālus un produktus, kas jau likumīgi laisti tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.   Komisija pēc 2019. gada 15. jūlija bez liekas kavēšanās novērtē struvītu, biokokogles un pelnus saturošus produktus. Ja novērtējumā tiek secināts, ka 1. punkta b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, lai minētos materiālus iekļautu II pielikumā.

3.   Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza šīs regulas II pielikumu, lai komponentmateriālu kategorijās iekļautu materiālus, kas pēc reģenerācijas darbības vairs nav atkritumi, Komisija var tikai tad, ja reģenerācijas noteikumi minētajā pielikumā, kas pieņemti ne vēlāk kā iekļaušana, nodrošina, ka materiāli atbilst Direktīvas 2008/98/EK 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.   Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza II pielikumu, lai komponentmateriāla kategorijai, kas paredzēta mikroorganismiem, pievienotu jaunus mikroorganismus vai mikroorganismu celmus, vai papildu apstrādes metodes, Komisija var tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, kuri papildu mikroorganisma celmi atbilst 1. punkta b) apakšpunkta kritērijiem, pamatojoties uz šādiem datiem:

5.   Pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, ar kuriem groza šīs regulas II pielikumu, lai komponentmateriālu kategorijām pievienotu atvasinātus produktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, Komisija var pieņemt tikai tad, ja ir noteikts ražošanas ķēdes beigu punkts saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu.

Komisija novērtē šādus atvasinātus produktus, proti, tos attiecīgos aspektus, kas nav ņemti vērā beigu punkta noteikšanai ražošanas ķēdē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009. Ja novērtējumā tiek secināts, ka šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai minētos materiālus bez liekas kavēšanās iekļautu šīs regulas II pielikuma 10. komponentmateriālu kategorijas tabulā tad, kad šāds beigu punkts ir noteikts.

6.   Komisija līdz 2024. gada 16. jūlijam novērtē II pielikuma II daļas 9. komponentmateriālu kategorijas 2. punktā minēto polimēru bioloģiskās noārdāmības kritērijus un testēšanas metodes, ar kurām pārbauda atbilstību minētajiem kritērijiem, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 1. punktu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka minētos kritērijus.

Šādi kritēriji nodrošina, ka:

7.   Komisija līdz 2022. gada 16. jūlijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šīs regulas II pielikuma II daļas 11. komponentmateriālu kategorijas 3. punktu, nosakot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus blakusproduktu Direktīvas 2008/98/EK nozīmē izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos. Šādos kritērijos atspoguļo produktu ražošanas jomā pastāvošo praksi, tehnoloģisko attīstību un jaunākās zinātnes atziņas.

8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, ar kuriem groza I pielikumu, izņemot kadmija robežvērtības, un II, III un IV pielikumu, ņemot vērā jaunas zinātnes atziņas. Komisija šo pilnvarojumu izmanto tad, ja, balstoties uz apdraudējuma novērtējumu, grozījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka neviens šīs regulas prasībām atbilstošs ES mēslošanas līdzeklis normālos lietošanas apstākļos nerada apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 42. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 15. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 42. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 42. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz Mēslošanas līdzekļu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.