EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem

Atpakaļ uz “EUR-Lex” sākumlapu

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes “EUR-Lex”.

Dokuments 32015R1017

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

OV L 169, 1.7.2015., 1./38. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/01/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/1017/oj

1.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/1017

(2015. gada 25. jūnijs)

par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ekonomikas un finanšu krīze ir novedusi pie investīciju apjoma samazināšanās Savienībā. Kopš 2007. gada, kad investīciju apjoms bija sasniedzis maksimumu, tas ir samazinājies par aptuveni 15 %. Savienība jo īpaši cieš no investīciju trūkuma, ko izraisījuši fiskālie ierobežojumi dalībvalstīm, un no lēnas izaugsmes, kā rezultātā tirgū valda nenoteiktība par ekonomikas nākotni. Minētais investīciju trūkums, kas ir sevišķi smags tajās dalībvalstīs, kuras visvairāk skārusi krīze, ir palēninājis ekonomikas atveseļošanos un negatīvi ietekmē darbavietu radīšanu, ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas un konkurētspēju, tādējādi, iespējams, neļaujot sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei noteiktos uzdevumus un mērķus. Ir jāpadara pievilcīgāka investēšana Eiropā un modernas, zināšanās balstītas ekonomikas infrastruktūrā.

(2)

Ir nepieciešama visaptveroša rīcība, lai izrautos no apburtā loka, ko rada investīciju trūkums un pieaugošās atšķirības starp reģioniem, un lai paaugstinātu uzticēšanos Savienības ekonomikai, savukārt stimuli investīcijas veicinošas vides izveidei dalībvalstīs varētu paātrināt ekonomikas atveseļošanos. Efektīvas un ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas strukturālās reformas, kā arī fiskālā atbildība līdz ar atjaunotu stimulu investīciju finansēšanai ir līdzekļi tāda labvēlīgas attīstības loka izveidei, kurā investīciju projekti palīdz atbalstīt nodarbinātību un pieprasījumu, un izraisa ilgtspējīgu potenciālo un faktisko ražošanas apjomu starpības samazināšanos un pieaugošu izaugsmes potenciālu. Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF), ko stiprina dalībvalstu iemaksas, jāpapildina vispārējā stratēģija Savienības konkurētspējas uzlabošanai un investīciju piesaistīšanai.

(3)

Lai maksimāli palielinātu ESIF ietekmi uz nodarbinātību, dalībvalstīm būtu jāturpina īstenot strukturālās reformas, kas ir efektīvas un ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas, kā arī citas iniciatīvas, piemēram, mācību programmas un aktīva darba tirgus politika, atbalsts kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbavietu radīšanas apstākļiem un investīcijas mērķtiecīgā sociālajā politikā saskaņā ar 2013. gada sociālo ieguldījumu politiskajām pamatnostādnēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsāk veikt papildu darbības, piemēram, īpaši izstrādātas mācību programmas, lai pielāgotu darba ņēmēju prasmes to nozaru vajadzībām, kuras saņem atbalstu no ESIF, īpaši pielāgotus darījumdarbības pakalpojumus uzņēmumiem, lai tos sagatavotu paplašināt darbību un radīt vairāk darbavietu, kā arī atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām.

(4)

G20 ar Globālo infrastruktūras iniciatīvu ir atzinusi, cik svarīgi ir veikt investīcijas pieprasījuma veicināšanā un ražīguma un izaugsmes kāpināšanā, un ir apņēmusies radīt klimatu, kas sekmē augstāku investīciju līmeni.

(5)

Ekonomikas un finanšu krīzes laikā Savienība ir veltījusi pūles, lai veicinātu izaugsmi, jo īpaši ar iniciatīvām, kas noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020”, ar kuru izveidoja pieeju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Eiropas Investīciju banka (EIB) arī ir pastiprinājusi savu lomu investīciju rosināšanā un veicināšanā Savienībā, kas daļēji panākts, 2013. gada janvārī palielinot kapitālu. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka tiek atbilstoši apmierinātas Savienības investīciju un makroekonomiskās vajadzības un ka tirgū pieejamā likviditāte tiek izmantota efektīvi, un ka tiek veicināta šādas likviditātes novirzīšana dzīvotspējīgu investīciju projektu finansēšanai.

(6)

2014. gada 15. jūlijā tobrīd jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar nākamās Komisijas politiskajām pamatnostādnēm. Minētajās politiskajās pamatnostādnēs tika prasīts mobilizēt “līdz EUR 300 miljardiem papildu publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā nākamo trīs gadu laikā”, lai stimulētu investīcijas darbavietu radīšanas nolūkā.

(7)

Komisija 2014. gada 26. novembrī sniedza paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai” (“Investīciju plāns”), kurā paredzēja izveidot ESIF, pārredzamu Savienības līmeņa investīciju projektu portālu (Eiropas Investīciju projektu portāls) un investīciju konsultāciju centru (Eiropas Investīciju konsultāciju centrs – EIKC) un lika uzsvaru uz darba kārtību, ar ko novērš šķēršļus investīcijām un pabeidz iekšējā tirgus izveidi.

(8)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī secināja, ka “investīciju sekmēšana un tirgus nepilnību novēršana Eiropā ir būtisks politikas uzdevums” un “jaunais uzsvars uz investīcijām kopā ar dalībvalstu apņemšanos pastiprināt strukturālās reformas un īstenot uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju dos pamatu izaugsmei un darbavietām Eiropā”. Eiropadome aicināja “EIB grupā izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam mobilizētu 315 miljardus euro jaunās investīcijās”, un aicināja EIB grupu “2015. gada janvārī sākt rīkoties, izmantojot savu pašu kapitālu”. Eiropadome arī uzsvēra to, ka “ESIF papildinās pašreizējās ES programmas un tradicionālos EIB pasākumus”.

(9)

Komisija 2015. gada 13. janvārī sniedza paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”, kurā tā sīki izklāstīja, kā tā piemēros minētos noteikumus.

(10)

Komisija 2015. gada 24. jūnijā paziņoja: “Neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas ESIF vai tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, kuras izveidotas Investīciju plāna īstenošanai, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 (4) 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (5) 3. panta nozīmē.”

(11)

ESIF vajadzētu būt daļai no visaptverošas stratēģijas, kuras mērķis ir mazināt nenoteiktību attiecībā uz publiskajām un privātajām investīcijām un samazināt investīciju nepietiekamību Savienībā. Stratēģijai ir trīs pīlāri: mobilizēt finansējumu investīcijām, nodrošināt, lai investīcijas sasniegtu reālo ekonomiku, un uzlabot investīciju vidi Savienībā. Stratēģijai būtu jāveicina konkurētspēja un ekonomikas atveseļošanās, un tai būtu jāpapildina mērķis panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Savienībā. ESIF būtu jāuzskata par papildinājumu visām pārējām darbībām, kas nepieciešamas, lai samazinātu investīciju nepietiekamību Savienībā, un, tam darbojoties kā galvojuma fondam, – par stimulu jaunām investīcijām.

(12)

Investīciju vide Savienībā būtu jāuzlabo, likvidējot šķēršļus investīcijām, nodrošinot, lai nebūtu diskriminācijas atkarībā no tā, vai projekta vadība ir privāta vai publiska, nostiprinot iekšējo tirgu un uzlabojot regulatīvo paredzamību. Paziņojumā “Komisijas 2015. gada darba programma. Jauns sākums” Komisija paziņoja, ka tās “politiskā prioritāte ir regulatīvā sloga atvieglošana, vienlaikus saglabājot augstu sociālās, veselības un vides aizsardzības un patērētāju izvēles līmeni”, un ka tā pārskatīs noteikumus, “lai nodrošinātu, ka tie veicina nodarbinātības un izaugsmes programmu”. Komisijai un dalībvalstīm būtu nekavējoties jāsāk pildīt šo uzdevumu. Gan ESIF darbam, gan investīcijām Savienībā kopumā būtu jāgūst labums no šā papildu darba.

(13)

ESIF mērķim vajadzētu būt palīdzēt pārvarēt grūtības tādu stratēģisku, pārveidojošu un produktīvu investīciju finansēšanā un īstenošanā, kurām ir augsta ekonomiskā, vides un sabiedriskā pievienotā vērtība un kas dod ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, piemēram, mērķu, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1287/2013 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013 (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (9). Tam būtu jācenšas panākt tūlītēju veicinošu ietekmi uz Savienības ekonomiku un uzlabot uzņēmumiem un citām vienībām, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, piekļuvi finansējumam un paaugstināt to konkurētspēju, lai samazinātu bezdarba līmeni un veicinātu izaugsmi Savienībā.

Tādēļ ESIF būtu jāatbalsta stratēģiskas investīcijas, piemēram (bet ne tikai), kopīgu interešu projektos, kuru mērķis ir pabeigt iekšējā tirgus izveidi transporta, telesakaru un enerģētikas infrastruktūru nozarēs, tostarp transporta, energotīklu starpsavienojumu un digitālās infrastruktūras nozarēs; palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kā arī energoefektivitāti un resursefektivitāti; atbilstoši Enerģētikas savienības prioritātēm attīstīt un modernizēt enerģētikas nozari, tostarp energoapgādes drošību; un dot ieguldījumu minēto nozaru ilgtspējīgā attīstībā un izmantot iespējamo sinerģiju starp tām. Minētajām investīcijām arī būtu jāietver kopīgu interešu projekti pilsētvides un lauku attīstībā, sociālajā jomā un vides un dabas resursu jomā; projekti, kas stiprina Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un sniedz lielāku ieguvumu sabiedrībai, kā arī ļauj labāk izmantot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas ekonomisko un rūpniecisko potenciālu, tostarp pētniecības infrastruktūru un izmēģinājumu un demonstrējumu iekārtas; un projekti saistībā ar cilvēkkapitālu, kultūru un veselību. Tirgus darbībā balstītiem stimuliem un ESIF sniegtajai papildvērtībai būtu jānodrošina, ka ESIF pievēršas sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, jo īpaši, lai risinātu augstu pieprasījumu pēc investīcijām vai tirgus nepilnības, neparedzot iepriekšēju sadalījumu pa nozarēm vai reģioniem.

Vienlaikus ESIF būtu jāvar atbalstīt videi draudzīgus projektus, sniegt labumu nozarēm un tehnoloģijām ar lielu izaugsmes potenciālu un dot ieguldījumu pārejā uz zaļu, ilgtspējīgu un resursefektīvu ekonomiku. Pārvarot Savienības pašreizējās investīciju grūtības un samazinot reģionālās atšķirības, ESIF būtu jācenšas stiprināt Savienības konkurētspēju, pētniecības un inovācijas potenciālu, ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī atbalstīt enerģijas un resursu patēriņa ziņā efektīvu pāreju, arī infrastruktūras pāreju, uz ilgtspējīgu aprites ekonomiku, kuras pamatā ir atjaunojamie resursi, radot stabilas darbavietas ar taisnīgu atalgojumu. ESIF būtu jāpievēršas jebkāda lieluma projektiem, kas veicina kvalitatīvu darbavietu radīšanu, ilgtspējīgu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju, jo īpaši, ja šādiem projektiem ir visaugstākā pieauguma vērtība, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības politisko mērķu sasniegšanā saskaņā ar un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 9. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. pantu. Lai sasniegtu šīs regulas vispārējos mērķus, ESIF būtu jādod ieguldījums LESD 170., 173. un 179. pantā, kā arī tā 194. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanā.

(14)

ESIF būtu jāatbalsta projekti pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā. ESIF atbalstītajām investīcijām būtu jādod ieguldījums Savienības esošo programmu un politikas nostādņu, kā arī stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanā. Tām būtu jāatbalsta Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumu īstenošana.

(15)

ESIF būtu jāatbalsta enerģētikas nozares attīstības projekti. Paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” Komisija uzsvēra energoefektivitātes kā pilnvērtīga energoavota nozīmīgumu un nepārprotami norādīja, ka ESIF “dod iespēju piesaistīt apjomīgas investīcijas ēku renovācijai”. Atzīts, ka investīcijas energoefektivitātē radīs līdz 2 miljoniem darbavietu līdz 2020. gadam un, iespējams, vēl 2 miljonus darbavietu līdz 2030. gadam. Lai nodrošinātu, ka ESIF pilda savu uzdevumu radīt sviras efektu privātām investīcijām, nodrošināt darbavietas, veicināt elastīgu ekonomikas attīstību un samazināt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir jāpievērš īpaša uzmanība energoefektivitātei. ESIF būtu jāatbalsta projekti saskaņā ar Savienības enerģētikas, klimata un efektivitātes mērķiem, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020” un klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un kas cenšas sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei mērķus.

(16)

ESIF būtu jāatbalsta transporta infrastruktūras, iekārtu un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrādes projekti. ESIF atbalstam transporta infrastruktūrai būtu jāveicina Regulu (ES) Nr. 1315/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 mērķi, izveidojot jaunu vai nodrošinot trūkstošu infrastruktūru, kā arī modernizējot un atjauninot esošos objektus, vienlaikus ļaujot finansēt pētniecības un inovācijas darbības minētajā nozarē. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sinerģijas projektiem, kas stiprina saikni starp transporta, telesakaru un enerģētikas nozarēm, un arī vieda un ilgtspējīga pilsētas transporta projektiem.

(17)

ESIF būtu jāsniedz finansiāls atbalsts vienībām, kam ir ne vairāk kā 3 000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām. Labākai piekļuvei finansējumam būtu jāsniedz īpašs labums MVU, tostarp jaunu uzņēmumu un no augstskolām atvasinātu uzņēmumu dibināšanai, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un bezpeļņas organizācijām.

(18)

ESIF būtu jāatbalsta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izstrādes un ieviešanas projekti, tostarp kopīgu interešu projekti, kuru mērķis ir pabeigt iekšējā tirgus izveidi telesakaru un digitālās infrastruktūras jomā.

(19)

ESIF būtu jāatbalsta projekti vides un resursefektivitātes jomā, tostarp dabas resursu jomās.

(20)

ESIF būtu jāatbalsta projekti cilvēkkapitāla, kultūras un veselības jomā, tostarp projekti izglītības, apmācības, IKT prasmju attīstības un digitālās izglītības jomā, kā arī projekti kultūras un radošajā nozarē, tūrisma un sociālajās jomās. Investīcijām šajās jomās būtu jāīsteno visaptveroša pieeja, ar kuru katrā konkrētā gadījumā pienācīgi ņem vērā izglītības un kultūras patieso vērtību.

(21)

Daudziem MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām Savienībā nepieciešama palīdzība, lai piesaistītu tirgus finansējumu, jo īpaši attiecībā uz investīcijām, kas saistītas ar augstāku riska pakāpi. ESIF būtu jāpalīdz minētajiem uzņēmumiem pārvarēt kapitāla trūkumu, tirgus nepilnības un finansiālo sadrumstalotību, kas izraisa nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, ļaujot EIB un Eiropas Investīciju fondam (EIF), kā arī valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām vai fondiem veikt tiešu un netiešu pašu kapitāla iepludināšanu, kā arī sniegt galvojumu kredītu augstas kvalitātes vērtspapīrošanai un citus produktus, ko sniedz, tiecoties realizēt ESIF mērķus.

(22)

ESIF jāizveido kā daļa no EIB. ESIF darbs, sniedzot finansējumu MVU, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un citām vienībām, jāveic galvenokārt ar EIF starpniecību.

(23)

ESIF būtu jānodrošina plašs finanšu produktu klāsts, tostarp pašu kapitāla produkti, parāda produkti un galvojumi, lai vislabāk nodrošinātu individuālā projekta vajadzības. Šādam plašam produktu klāstam būtu jāļauj ESIF pielāgoties tirgus vajadzībām, vienlaicīgi veicinot privātās investīcijas projektos. ESIF nebūtu jāaizstāj privātā tirgus finansējums vai produkti, ko sniedz valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, bet tam vajadzētu darboties kā privātā finansējuma katalizatoram, risinot tirgus nepilnības tā, lai nodrošinātu visefektīvāko un stratēģiski pareizāko publiskās naudas izlietojumu, un tam būtu jādarbojas kā līdzeklim turpmākai kohēzijas veicināšanai visā Savienībā.

(24)

Lai labāk aizsargātu un izmantotu komerciālos un ekonomiskos ieguvumus no Savienības līdzfinansētām iniciatīvām, ESIF projektu dalībniekiem – ja tas iespējams – būtu jāievēro Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 paredzēto noteikumu kopums, kas attiecas uz projektu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, tostarp to aizsardzību, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības.

(25)

ESIF ietekme uz darbavietu radīšanu un – ja tas iespējams – uz to kvalitāti būtu sistemātiski jāuzrauga, izmantojot ikgadēju novērtējumu, kurā apkopoti saskaņā ar šo regulu atbalstītu EIB finansēšanas un investīciju operāciju rezultāti un ietekme.

(26)

ESIF būtu jānodrošina papildvērtība, palīdzot risināt tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un atbalstot operācijas, ko EIB, EIF vai no esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā laikposmā, kad var izmantot saskaņā ar šo regulu izveidoto galvojumu (ES galvojums). Tādēļ ESIF parasti būtu jāpievēršas projektiem, kuriem ir augstāks riska profils, nekā tiem, kurus atbalsta ar EIB ierastajām operācijām.

(27)

ESIF būtu jāpievēršas investīcijām, kuras varētu būt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgas, ko apliecina Savienības standartiem atbilstoša izmaksu un ieguvumu analīze. Vienlaikus investīcijām būtu jāatbilst konkrētām ESIF finansējuma piešķiršanas prasībām.

(28)

ESIF būtu jāpievēršas investīcijām ar atbilstīgu riska pakāpi, kas parasti ir augstāka, nekā EIB ierastajām operācijām, bet kuras tomēr atbilst Savienības politikas nostādnēm, tostarp gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķiem, kvalitatīvu darbavietu radīšanai, ekonomiskai, sociālai un teritoriālai kohēzijai, kā arī atbilst konkrētām ESIF finansējuma piešķiršanas prasībām.

(29)

ESIF būtu jānodrošina ar atbilstīgu pārvaldes struktūru, kurai vajadzētu būt samērīgai ar tā vienīgo mērķi – nodrošināt atbilstīgu ES galvojuma izmantošanu. Minētajā pārvaldes struktūrā vajadzētu būt valdei, rīkotājdirektoram un investīciju komitejai. Tai nebūtu jāpārņem EIB lēmumu pieņemšana vai jāiejaucas tajā, nedz arī jāaizstāj tās vadības struktūras. Valdei jo īpaši būtu jānosaka ESIF stratēģiskā ievirze un noteikumi, kas nepieciešami tā darbībai. Rīkotājdirektoram būtu jāatbild par ESIF ikdienas pārvaldību un būtu jāveic Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanas darbs.

(30)

Investīciju komitejai pārredzami un neatkarīgi būtu jāpieņem lēmumi par to, kā izmantot ES galvojumu potenciālajiem projektiem un operācijām, ko īsteno kopā ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vai investīciju platformām. Investīciju komitejas sastāvā vajadzētu būt astoņiem neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv plašu speciālo zināšanu spektru, kā norādīts šajā regulā, un rīkotājdirektoram. Investīciju komitejai par savu darbu būtu jāatskaitās Valdei, kurai būtu jāuzrauga ESIF mērķu izpilde un pastāvīgi jāraugās, lai Investīciju komitejas locekļi pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

(31)

Lai ESIF varētu atbalstīt investīcijas, Savienībai būtu jāpiešķir ES galvojums, kuram nevienā brīdī nebūtu jāpārsniedz EUR 16 000 000 000. Galvojuma segums, ja to sniedz uz portfeļa bāzes, būtu jāierobežo atkarībā no instrumenta veida – piemēram, parāda produkti, kapitāla produkti vai galvojumi – kā procentuāla daļa no nenokārtoto saistību portfeļa apjoma. Paredzams, ka ES galvojumu apvienojot ar EUR 5 000 000 000, ko sniegs EIB, ESIF atbalstam būtu jārada EUR 60 800 000 000 papildu investīcijas no EIB un EIF. Paredzams, ka ESIF atbalstītie EUR 60 800 000 000 trīs gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas radīs turpmākas investīcijas Savienībā kopsummā par EUR 315 000 000 000. Lai palielinātu Investīciju plāna ietekmi, ir vēlams, lai tajā piedalītos dalībvalstis. Būtu jānodrošina, lai galvojumi, kas piesaistīti projektiem, kuri ir pabeigti bez galvojuma izlietojuma, būtu pieejami jaunu operāciju atbalstīšanai.

(32)

Trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kas ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā būtu jānorāda, vai ESIF sasniedz savus mērķus un vai īpaša shēma, kas atbalsta investīcijas Savienībā, ir pamatota. Ziņojumā jo īpaši būtu jānovērtē šajā regulā noteikto vispārējo mērķu sasniegšana, privātā kapitāla mobilizēšana, kā arī jāsniedz ESIF sniegtās papildvērtības, ESIF atbalstīto operāciju riska profila un ESIF makroekonomiskā ietekmes, tostarp tā ietekmes uz izaugsmi un nodarbinātību, novērtējums. Ja ziņojumā secina, ka ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums grozīt šo regulu, jo īpaši, lai noteiktu jaunu investīciju laikposmu, nodrošinot investīciju nepārtrauktību un atbilstīgu finansējumu. Ja ziņojumā secina, ka ESIF nesasniedz savus mērķus un nav pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums, lai nodrošinātu netraucētu ESIF darbības izbeigšanu, vienlaikus saglabājot ES galvojumu operācijām, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu.

(33)

EIB finansēs ESIF operācijas, veicot tirgus emisijas. Eiropas Centrālā banka ir paziņojusi par savu lēmumu iekļaut EIB obligācijas to obligāciju sarakstā, kuras ir atbilstošas saskaņā ar ECB publiskā sektora aktīvu iegādes programmu (PSIP).

(34)

Lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu sākotnējo mērķi EUR 315 000 000 000, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām un fondiem ar ES galvojuma atbalstu būtu jāspēlē nozīmīga loma, identificējot dzīvotspējīgus projektus, attīstot un attiecīgā gadījumā apvienojot projektus un piesaistot potenciālos investorus. Šajā ziņā vajadzētu būt iespējai izveidot daudzvalstu platformas, lai veicinātu pārrobežu projektus vai projektu grupas dažādās dalībvalstīs.

(35)

Attiecīgā gadījumā investīciju platformas var apvienot līdzinvestorus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

(36)

Lai varētu turpmāk palielināt ESIF resursus, būtu jāļauj tajā piedalīties trešām personām, tostarp dalībvalstīm. Citām trešām personām, piemēram, reģionālām valdībām, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, reģionālām bankām vai publiskām aģentūrām, kas pieder dalībvalstīm vai ko dalībvalstis kontrolē, kā arī privātā sektora vienībām un vienībām ārpus Savienības, arī būtu jāvar sniegt tiešu ieguldījumu ESIF ar noteikumu, ka tam piekrīt Valde. Trešās personas līdzdalībai ESIF nebūtu jāpiešķir minētajai trešai personai dalība Valdē vai kādas citas ar ESIF pārvaldības struktūru saistītas tiesības.

(37)

Ar šo regulu nebūtu jāliedz vienībām, kas pārvalda projektus Savienībā, veidot vai paplašināt sadarbību ar trešo valstu partneriem.

(38)

ESIF vajadzētu būt iespējai atbalstīt privātu fondu struktūras, piemēram, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (EIIF). EIIF, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/760 (10) prasībām, pievēršas ilgtermiņa aktīvu kategorijām, kas ļauj tiem būt nozīmīgiem spēlētājiem, kuri darbojas kā papildu instruments publisku vai publisku un privātu investīciju nogādāšanai plašākā ekonomikā. Savas investīciju politikas dēļ EIIF var pildīt tiem noteikto prioritārā instrumenta uzdevumu īstenot Investīciju plānu. Komisijai būtu jāuzskata par prioritāriem visi EIIF pieteikumi EIB finansējuma saņemšanai un jāracionalizē to izskatīšanas procesi.

(39)

Trešām personām būtu jāvar līdzfinansēt projektus kopā ar ESIF – vai nu katru projektu atsevišķi, vai arī ar investīciju platformu starpniecību.

(40)

Lai mobilizētu investīcijas gan valsts, gan reģionālā līmenī, EIB būtu jāvar piešķirt galvojumu, kura ir pretgalvota ar ES galvojumu, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, attiecīgā gadījumā cenšoties atvieglot kapitāla prasības. Šādas operācijas būtu jāuzskata par ESIF operācijām.

(41)

Ņemot vērā vispārējo mērķi nodrošināt tādu regulatīvo vidi, kas veicina investīcijas, un ņemot vērā, ka infrastruktūras aktīviem ir raksturīgs zems saistību nepildīšanas un augsts atgūšanas līmenis un ka infrastruktūras projektu finansējumu var uzskatīt par līdzekli institucionālo investoru aktīvu portfeļa dažādošanai, būtu jāpārskata attieksme pret investīcijām infrastruktūrā, kā tā pašlaik noteikta attiecīgajos Savienības prudenciālo prasību tiesību aktos.

(42)

ESIF būtu jāpapildina reģionālās, valstu un Savienības programmas, kas jau tiek īstenotas, kā arī esošās EIB operācijas un darbības. Šajā ziņā būtu jāveicina visu esošo un piešķirto Savienības līdzekļu pilnīga izmantošana saskaņā ar esošajiem noteikumiem. Ja ir izpildīti visi attiecīgie atbilstības kritēriji, dalībvalstīm būtu jāvar izmantot jebkāda veida Savienības finansējumu, lai palīdzētu finansēt kritērijiem atbilstošus projektus, ko atbalsta ar ES galvojumu, un lai atbalstītu valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un investīciju platformas vai fondus. Minētās pieejas elastīgumam būtu maksimāli jāpalielina iespējas piesaistīt investorus investīciju jomās, kurām pievēršas ESIF.

(43)

Dalībvalstīm būtu jāvar izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai dotu ieguldījumu kritērijiem atbilstošu un ar ES galvojumu atbalstītu projektu finansēšanā saskaņā ar mērķiem, principiem un noteikumiem, kas izklāstīti šiem fondiem piemērojamā tiesiskajā regulējumā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (11), un attiecīgajiem partnerības nolīgumiem. Komisijai būtu jāvar sniegt vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka Savienības instrumentu un ES galvojuma atbalstīta EIB finansējuma kombinēta izmantošana ļauj sasniegt atbilstošu papildināmības un sinerģijas līmeni.

(44)

Ņemot vērā, ka Savienībā nepieciešama steidzama rīcība, ir iespējams, ka EIB un EIF 2015. gada laikā un līdz brīdim, kad stāsies spēkā šī regula, tiks noslēgts ESIF nolīgums un iecelti visi Investīciju komitejas locekļi un rīkotājdirektors, būs finansējuši papildu projektus, kas neietilpst to ierastajā darbības profilā. Lai pēc iespējas palielinātu labumu no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, vajadzētu būt iespējai šādus papildu projektus iekļaut ES galvojuma segumā, ja tie atbilst būtiskajiem kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā.

(45)

EIB finansēšanas un investīciju operācijas, ko atbalsta ESIF, būtu jāpārvalda saskaņā ar pašas EIB noteikumiem un procedūrām, tostarp ar atbilstīgiem kontroles pasākumiem un pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas saistīti ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātu, tostarp saskaņā ar 2003. gada 27. oktobra trīspusējo līgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku.

(46)

Paturot prātā, ka Revīzijas palātas veiktais darbs ir svarīgs LESD 319. pantā noteiktās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pamatelements, būtu jānodrošina, ka, piemērojot šo regulu, pilnībā tiek ievērotas visas Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju, kā noteikts LESD 287. pantā.

(47)

EIB būtu regulāri jāizvērtē ESIF atbalstītās operācijas un par tām jāziņo, lai novērtētu to atbilstību, rezultātus un ietekmi, tostarp šo operāciju nodrošināto papildvērtību un pievienoto vērtību, kā arī lai noteiktu aspektus, kas varētu uzlabot turpmākās darbības. Šādi novērtējumi un ziņojumi būtu jāpublisko, un tiem būtu jāveicina pārskatatbildība un ilgtspējas analīze.

(48)

Īstenojot investīciju pamatnostādnes un citus attiecīgos noteikumus saskaņā ar šo regulu, Investīciju komitejai būtu pilnībā jāņem vērā nepieciešamība novērst jebkādu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz pieejamību, kas jānodrošina personām ar invaliditāti. Īpaši būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

(49)

Līdztekus finansēšanas un investīciju operācijām, kuras tiks veiktas, izmantojot ESIF, būtu jāizveido Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC). EIKC būtu jāsniedz pastiprināts atbalsts projektu izstrādei un sagatavošanai visā Savienībā, pamatojoties uz speciālajām zināšanām, ko ieguvusi Komisija, EIB, valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldības iestādes. Būtu jāizveido vienots kontaktpunkts jautājumiem, kas saistīti ar tehnisko palīdzību investīcijām Savienībā, un būtu jāuzlabo tehniskā palīdzība, kuru projektu atbalstītājiem sniedz vietējā līmenī. EIKC sniegtajiem jaunajiem pakalpojumiem būtu jāpapildina pakalpojumi, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, tādējādi nekā neietekmējot saskaņā ar minētajām programmām sniegtā atbalsta līmeni un iespējas. Minētie papildu pakalpojumi būtu atbilstīgi jāfinansē. EIKC būtu bez maksas jāsniedz speciālās zināšanas publiskiem projektu atbalstītājiem, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi ESIF finansējumam visā Savienībā. Kad tas iespējams, EIKC būtu cieši jāsadarbojas ar līdzīgām struktūrām valsts, reģionālā vai pašvaldību līmenī. Maksas, ko par EIKC tehniskās palīdzības sniegšanu papildus esošajām Savienības programmām iekasē no MVU, būtu jāierobežo vienas trešdaļas apmērā no to pašizmaksas. EIB arī būtu līdz 2016. gada 1. septembrim un pēc tam reizi gadā jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojums par EIKC saņemtajām maksām un sniegtajiem pakalpojumiem, lai varētu efektīvi izvērtēt finansējuma vajadzības, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 20 000 000 gadā.

(50)

EIKC būtu jo īpaši jāizmanto laba prakse no esošajām programmām, tādām kā ELENA (Eiropas vietējais enerģijas atbalsts), EEEF (Eiropas Energoefektivitātes fonds), JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), JASPERS (Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos), JESSICA (Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) un JASMINE (Vienotā rīcība mikrofinanšu institūciju atbalstam Eiropā).

(51)

Lai segtu riskus, kas saistīti ar ES galvojumu EIB, būtu jāizveido galvojuma fonds (“galvojuma fonds”). Galvojuma fonds būtu jāizveido, pakāpeniski iemaksājot tajā no Savienības vispārējā budžeta. Galvojuma fondam turpmāk būtu jāsaņem arī ieņēmumi no projektiem, kurus atbalsta ESIF, un summas, kas atgūtas no saistības neizpildījušiem parādniekiem, ja galvojuma fonds jau ir izmaksājis galvojumu EIB. Jebkurš pārpalikums, kas galvojuma fondā izveidojies, koriģējot mērķapjomu vai no atlīdzības summām, kuras palikušas pāri pēc tam, kad ir pilnībā atjaunota ES galvojuma sākotnējā summa EUR 16 000 000 000, būtu jāieskaita atpakaļ Savienības vispārējā budžetā kā iekšējie piešķirtie ieņēmumi, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.

(52)

Galvojuma fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu likviditātes nodrošinājumu Savienības vispārējam budžetam pret zaudējumiem, kas ESIF radušies, īstenojot savus mērķus. Pieredze, kas gūta saistībā ar tādām investīcijām, kādas atbalstīs ESIF, liecina, ka resursu īpatsvaram galvojuma fondā vajadzētu būt 50 % no kopējām ES galvojuma saistībām.

(53)

Visiem maksājumiem galvojuma fondā un budžeta lēmumiem, kas citādi ir saistīti ar ESIF darbību, būtu pilnībā jāatbilst daudzgadu finanšu shēmas noteikumiem, un tiem būtu vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums, ko sniedz ikgadējā budžeta procedūrā.

(54)

Lai daļēji finansētu ieguldījumu no Savienības vispārējā budžeta, būtu jāsamazina finansējums, kas pieejams no “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.

(55)

Savienībā ir ievērojams skaits projektu, kuri varētu būt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgi, bet kuri netiek finansēti, jo attiecībā uz šādiem projektiem trūkst noteiktības un pārredzamības. Daudzos gadījumos tas ir tāpēc, ka privātie investori nezina par šādiem projektiem vai arī tiem trūkst informācijas, lai varētu novērtēt investīciju riskus, tostarp regulatīvos riskus. Komisijai ar EIB atbalstu būtu jāveicina, ka tiek izveidots pārredzams investīcijām piemērotu Savienības pašreizējo un turpmāk iespējamo investīciju projektu portāls (Eiropas investīciju projektu portāls – EIPP). EIPP būtu jānodrošina, ka regulāri un strukturēti tiek publiskota informācija par investīciju projektiem, lai nodrošinātu, ka investoriem ir pieejama pārredzama un ticama informācija, pienācīgi nodrošinot darījumdarbības noslēpumu aizsardzību.

(56)

Dalībvalstīm sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm būtu jāvar dot ieguldījumu EIPP izveidē un pārvaldē, tostarp sniedzot Komisijai informāciju par investīciju projektiem to teritorijā. Pirms EIPP darbības sākuma Komisijai ar EIB līdzdalību būtu jāveic atbilstīgas apspriešanās ar dalībvalstīm, ekspertiem un ieinteresētajām personām par principiem un pamatnostādnēm attiecībā uz projektiem, kas iekļaujami EIPP, tostarp par mehānismiem, lai novērstu tādu projektu publicēšanu, kas varētu apdraudēt valsts drošību, un par veidnēm informācijas publicēšanai par atsevišķiem projektiem.

(57)

Nolūkā nodrošināt projektu pamanāmību investoriem, kā arī informatīvā nolūkā EIPP būtu jāiekļauj projekti no visas Savienības. Vajadzētu būt iespējai iekļaut projektus, ko pilnībā var finansēt privātais sektors vai ko var finansēt ar citu Savienības vai valsts līmeņa instrumentu palīdzību. Projekta iekļaušanai EIPP nebūtu jānozīmē, ka tam ir pieejams kāds publisks finansiālais atbalsts Savienības vai valsts līmenī, nedz arī to, ka tas nav pieejams.

(58)

Lai Eiropas iedzīvotājiem būtu nodrošināta pārskatatbildība, EIB būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto un par ESIF ietekmi un operācijām, jo īpaši par papildvērtību, ko ESIF operācijas nodrošina salīdzinājumā ar EIB ierastajām operācijām, tostarp īpašajām darbībām. Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Valdes priekšsēdētājam un rīkotājdirektoram būtu jāpiedalās uzklausīšanas sanāksmēs un noteiktā termiņā jāatbild uz jautājumiem. Komisijai būtu regulāri jāziņo par galvojuma fonda stāvokli.

(59)

Lai nodrošinātu, ka nebūtiski šīs regulas II pielikumā izklāstīto investīciju pamatnostādņu elementi tiek ātri un elastīgi pielāgoti tirgus apstākļiem un investīciju videi Savienībā vai atsevišķās tās daļās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem groza attiecīgas minēto investīciju pamatnostādņu daļas, nesvītrojot nevienu no minēto pamatnostādņu daļām pilnībā. Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rezultātu pārskata pieņemšanu, kurš jāizmanto Investīciju komitejai, lai nodrošinātu ES galvojuma iespējamās un faktiskās izmantošanas neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu. Ņemot vērā ESIF unikālo raksturu un EIB galveno lomu tā uzbūvē, ir atbilstīgi, ka Komisija uztur ciešu dialogu ar EIB saistībā ar rezultātu pārskata pieņemšanu un jebkādiem pielāgojumiem investīciju pamatnostādnēs un rezultātu pārskatā. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(60)

ESIF unikālo iezīmju dēļ nepieciešams pielikt īpašas pūles, lai stātos spēkā deleģētais akts, ar ko pirmo reizi izveido rezultātu pārskatu. Vienlaikus būtu jānodrošina, lai Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts šajā regulā, varētu efektīvi izmantot savas tiesības izteikt iebildumus saskaņā ar LESD 290. panta 2. punktu. Tādēļ būtu jānosaka, ka laikposms, kurā var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, ar kuru pirmo reizi izveido rezultātu pārskatu, izņēmuma kārtā ir trīs nedēļas, ko pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas var pagarināt vēl par trīs nedēļām. Komisijai saistībā ar minētā deleģētā akta nosūtīšanu būtu jāņem vērā gan šis iebildumu izteikšanas laikposms, gan arī Eiropas Parlamenta un Padomes procedūras.

(61)

Nosakot ESIF operāciju cenu līmeņus saskaņā ar EIB cenu noteikšanas principiem, būtu pienācīgi jāņem vērā tirgus nepilnības un neizmantotās nišas un nepieciešamība rosināt papildu investīcijas. Ar ES galvojumu saistītie ESIF ieņēmumi būtu jāizmanto ES galvojuma budžeta nodrošinājumam.

(62)

Komisijai un EIB būtu jānoslēdz nolīgums, kurā precizēti šajā regulā paredzētie nosacījumi par to, kā tās veic ESIF pārvaldību. Minētajam nolīgumam nebūtu jāskar nedz Savienības likumdevēja, nedz budžeta lēmējinstitūcijas, nedz EIB kompetence, kā tā noteikta Līgumos, un tāpēc tam būtu jāattiecas tikai uz elementiem, kam ir galvenokārt tehnisks un administratīvs raksturs un kas, lai gan nav būtiski, ir nepieciešami efektīvai ESIF īstenošanai.

(63)

Tā kā šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt investīcijas Savienībā un nodrošināt vienībām labāku piekļuvi finansējumam, ciktāl tiek skarti finansiāli ierobežojumi investīcijām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstīm ir atšķirīgas fiskālās investīciju finansēšanas spējas, bet mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), ES galvojumu un ES galvojuma fondu. Turklāt ar šo regulu izveido Eiropas Investīciju konsultāciju centru (EIKC) un Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP).

2.   Piemērojot 1. punktu, ar šo regulu paredz, ka Komisija slēdz nolīgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par ESIF un nolīgumu ar EIB par EIKC īstenošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ESIF nolīgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un EIB precizē šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz ESIF pārvaldību;

2)

“EIKC nolīgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un EIB precizē šajā regulā paredzētos nosacījumus attiecībā uz EIKC īstenošanu;

3)

“valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

4)

“investīciju platformas” ir īpašam nolūkam paredzēti instrumenti, pārvaldīti konti, ar līgumu izveidoti līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānismi vai citādi izveidoti mehānismi, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tās var būt:

a)

valsts vai vietēja līmeņa platformas, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;

b)

daudzvalstu vai reģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kurus interesē projekti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)

tematiskās platformas, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;

5)

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (12) pielikuma 2. pantā;

6)

“mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kam ir līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU;

7)

“vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kam ir līdz 3 000 darbinieku un kas nav MVU vai mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

8)

“papildvērtība” ir papildvērtība, kā tā definēta 5. panta 1. punktā.

II   NODAĻA

EIROPAS STRATĒĢISKO INVESTĪCIJU FONDS

3. pants

Mērķis

ESIF mērķis ir, izmantojot EIB spēju uzņemties risku, Savienībā atbalstīt:

a)

investīcijas;

b)

lielāku piekļuvi finansējumam vienībām, kam ir līdz 3 000 darbinieku, īpašu uzmanību pievēršot MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām.

4. pants

ESIF nolīguma noteikumi

1.   Komisija slēdz nolīgumu ar EIB par ESIF pārvaldību un par ES galvojuma piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas prasībām.

2.   ESIF nolīgumā jo īpaši iekļauj noteikumus par:

a)

ESIF izveidi, tostarp:

i)

ESIF izveidi kā atsevišķu, skaidri atpazīstamu un pārredzamu mehānismu un kā atsevišķu kontu, kuru pārvalda EIB un kura operācijas ir skaidri nošķirtas no citām EIB operācijām;

ii)

summu, kas nav mazāka par EUR 5 000 000 000, galvojumos vai skaidrā naudā, un EIB ar ESIF starpniecību piešķiramā finanšu ieguldījuma noteikumiem;

iii)

tā finansējuma vai galvojuma noteikumiem, kas EIB jāpiešķir EIF, izmantojot ESIF;

iv)

EIB vispārējai cenu politikai atbilstošu kārtību, kādā jānosaka maksa par operācijām ar ES galvojumu;

b)

ESIF pārvaldības kārtību saskaņā ar 7. pantu, neskarot Protokolu (Nr. 5) par Eiropas Investīciju bankas statūtiem, kas pievienots LES un LESD (“EIB statūti”), tostarp:

i)

Valdes sastāvu un locekļu skaitu;

ii)

noteikumu, ka Valdes sanāksmes vada Komisijas pārstāvis;

iii)

noteikumu, ka Valde lēmumus pieņem vienprātīgi;

iv)

procedūru rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka iecelšanai, viņu atalgojumu un nodarbināšanas kārtību saskaņā ar EIB darbinieku nodarbināšanas kārtību, noteikumus un procedūras attiecībā uz viņu aizstāšanu amatā un par pārskatatbildību, neskarot šo regulu;

v)

procedūru Investīciju komitejas locekļu iecelšanai un atlaišanai, viņu atalgojumu un nodarbināšanas kārtību, balsošanas kārtību Investīciju komitejā, precizējot kvorumu un piešķirot vienu balsi katram loceklim;

vi)

prasību, ka Valde un Investīciju komiteja pieņem katra savu reglamentu;

vii)

prasību, ka finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, galīgi apstiprina EIB vadības struktūras saskaņā ar EIB statūtiem;

viii)

noteikumus par to, kā nepieļaut iespējamus interešu konfliktus un kā rīkoties to gadījumā;

c)

ES galvojumu, kam jābūt beznosacījumu neatsaucamai pirmās prasības galvojumam EIB labā, tostarp:

i)

saskaņā ar 11. pantu – sīki izstrādātus noteikumus par ES galvojuma sniegšanu, tostarp noteikumus par tās segumu un tās noteikto segumu konkrētu instrumentu veidu portfeļiem;

ii)

prasības, saskaņā ar kurām atlīdzība par riska uzņemšanos tiek sadalīta starp ESIF ieguldītājiem proporcionāli to atbilstošajai riska daļai, ko tie uzņēmušies, un ka atlīdzība Savienībai un ar ES galvojumu saistītie maksājumi jāveic savlaicīgi un tikai pēc tam, kad veikts operāciju atlīdzības un zaudējumu ieskaits;

iii)

saskaņā ar 9. pantu – prasības ES galvojuma izmantošanai, tostarp maksāšanas nosacījumus, piemēram, konkrētus termiņus, procentus par maksājumu summām un nepieciešamos likviditātes mehānismus;

iv)

saskaņā ar 11. panta 5. punktu - noteikumus un procedūras par prasījumu atgūšanu, kas jāuztic EIB;

d)

saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tās 7. panta 12. punktu un 9. panta 5. punktu, tās II pielikumu, kā arī ievērojot visus atbilstoši šai regulai pieņemtos deleģētos aktus, kārtību, kādā Investīciju komiteja apstiprina ES galvojuma izmantošanu individuāliem projektiem vai investīciju platformu vai fondu vai valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu atbalstīšanai;

e)

procedūrām investīciju priekšlikumu iesniegšanai un apstiprināšanai ES galvojuma izmantošanai, tostarp:

i)

procedūru investīciju priekšlikumu nosūtīšanai Investīciju komitejai;

ii)

noteikumus par informāciju, kas jāsniedz, iesniedzot investīciju priekšlikumu Investīciju komitejai;

iii)

prasību, ka procedūra investīciju priekšlikumu iesniegšanai un to apstiprināšanai ES galvojuma izmantošanai neskar EIB lēmumu pieņemšanas noteikumus, kas paredzēti EIB statūtos, jo īpaši to 19. pantā;

iv)

noteikumus, kuros sīkāk precizēti pārejas noteikumi, kas atbilst šīs regulas 24. pantam, jo īpaši veidu, kā operācijas, ko minētajā pantā minētajā laikposmā apstiprinājusi EIB, iekļauj ES galvojuma segumā;

f)

ziņošanu, uzraudzību un pārskatatbildību attiecībā uz ESIF, tostarp:

i)

saskaņā ar 16. pantu – ar ziņošanu par operācijām saistītos pienākumus, kas jāpilda EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF;

ii)

finanšu pārskata sniegšanas pienākumiem attiecībā uz ESIF;

iii)

saskaņā ar 20. un 21. pantu – noteikumus par revīziju un krāpšanas novēršanu;

iv)

galvenos darbības rādītājus, jo īpaši attiecībā uz ES galvojuma izmantošanu, 6. un 9. pantā un II pielikumā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanu, privātā kapitāla mobilizēšanu un ESIF makroekonomisko ietekmi, tostarp tā ietekmi uz atbalstošajām investīcijām;

g)

saskaņā ar 18. pantu – ESIF darbības novērtēšanu;

h)

ESIF komunikācijas un veicināšanas stratēģiju;

i)

procedūras un nosacījumus ESIF nolīguma grozīšanai pēc Komisijas vai EIB iniciatīvas, tostarp pienākumu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu grozīšanu;

j)

jebkādus citus administratīvus vai organizatoriskus nosacījumus, kas nepieciešami ESIF pārvaldībai, ciktāl tie ļauj atbilstīgi izmantot ES galvojumu;

k)

noteikumus par dalībvalstu ieguldījumu ESIF galvojuma veidā vai skaidrā naudā un par citu trešo personu ieguldījumu tikai skaidrā naudā, kas nedod minētajām dalībvalstīm vai citām trešām personām nekādas tiesības piedalīties Valdes lēmumu pieņemšanā un balsošanā.

3.   ESIF nolīgumā arī paredz, ka:

a)

ESIF darbības, ko veic EIF, pārvalda EIF vadības struktūras;

b)

ESIF darbībām, ko veic EIF, piemēro ziņošanas prasības saskaņā ar 16. pantu;

c)

atlīdzību, kas Savienībai pienākas no finansēšanas un investīciju operācijām, uz ko attiecas šī regula, sniedz pēc tam, kad ir atskaitīti maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, un attiecīgās izmaksas saskaņā ar 9. panta 6. punktu un EIKC nolīgumu.

5. pants

Papildvērtība

1.   Šajā regulā “papildvērtība” ir ESIF atbalsts operācijām, kas risina tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas un ko laikposmā, kad var izmantot ES galvojumu, ar EIB, EIF vai saskaņā ar esošajiem Savienības finanšu instrumentiem bez ESIF atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā mērā. ESIF atbalstītiem projektiem parasti ir augstāks riska profils nekā projektiem, kurus atbalsta ar EIB ierastajām operācijām, un ESIF portfelim kopumā ir augstāks riska profils nekā investīciju portfelim, ko pirms šīs regulas stāšanās spēkā atbalstījusi EIB saskaņā ar savu ierasto investīciju politiku.

Lai gan ESIF atbalstītie projekti ir vērsti uz darbavietu radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi, uzskata, ka tie sniedz papildvērtību, ja ar tiem saistītais risks atbilst EIB īpašajām darbībām, kā definēts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs.

ESIF var atbalstīt EIB projektus, ar kuriem saistītais risks ir zemāks nekā EIB īpašo darbību minimālais risks, ja ES galvojuma izmantošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu papildvērtību, kā definēts šā punkta pirmajā daļā.

2.   Valde pielāgo projektu sadalījumu pa nozarēm un valstīm atbilstīgi II pielikumā izklāstītajām investīciju pamatnostādnēm, pamatojoties uz dalībvalstu tirgus nosacījumu un investīciju vides attīstības pastāvīgu novērošanu, lai palīdzētu pārvarēt tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, tostarp problēmas, ko izraisa finansiāla sadrumstalotība. Veicot minēto pielāgošanu, Valde izvairās izmantot pieeju, kas būtu riskantāka nekā nepieciešams.

Ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riska līmeni, EIB īpašās darbības saskaņā ar šo regulu izmanto plašāk nekā pirms tās stāšanās spēkā. Tas jo īpaši attiecas uz tām dalībvalstīm, kurās pirms šīs regulas stāšanās spēkā EIB īpašās darbības nav izmantotas vai ir izmantotas tikai izņēmuma gadījumos, lai varētu īstenot papildu operācijas un projektus un saņemt papildu finansējumu no EIB un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vai investīciju platformām.

6. pants

Atbilstības kritēriji ES galvojuma izmantošanai

1.   ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF atbalsta projektus, kas:

a)

ir ekonomiski dzīvotspējīgi saskaņā ar Eiropas standartiem atbilstošu izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā privātu un publisku partneru iespējamu atbalstu un līdzfinansējumu projektam;

b)

atbilst Savienības politikas nostādnēm, tostarp gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes, kvalitatīvu darbavietu radīšanas un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķim;

c)

sniedz papildvērtību;

d)

ja iespējams, maksimāli palielina privātā sektora kapitāla mobilizēšanu; un

e)

ir tehniski dzīvotspējīgi.

2.   Projektiem, kas atbilst ESIF atbalstam operācijām, ko veic EIB vai EIF, izmantojot finanšu starpniekus, nav lieluma ierobežojuma.

7. pants

ESIF pārvaldība

1.   Valde, Investīciju komiteja un rīkotājdirektors, veicot ar šo regulu tiem uzticētos uzdevumus, rīkojas tikai šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai.

2.   ESIF nolīgumā paredz, ka ESIF pārvalda Valde, kura saskaņā ar 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem ES galvojuma izmantošanas nolūkā nosaka:

a)

ESIF stratēģisko ievirzi, tostarp ES galvojuma piešķiršanu infrastruktūras un inovācijas klasē un jebkādus lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktu un II pielikuma 7. punkta b) apakšpunktu;

b)

ESIF darbībai nepieciešamās darbības nostādnes un procedūras;

c)

noteikumus, kas piemērojami operācijām, ko veic ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm;

d)

ESIF riska profilu.

3.   Valdē ir četri locekļi, no kuriem trīs ieceļ Komisija, bet vienu – EIB. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju uz noteiktu trīs gadu termiņu, ko var vienreiz atjaunot. Valde savus lēmumus pieņem vienprātīgi.

Valdes sanāksmju protokolus publicē, tiklīdz Valde tos ir apstiprinājusi.

Valde regulāri rīko apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar līdzinvestoriem, publiskajām iestādēm, ekspertiem, izglītības, apmācības un pētniecības iestādēm, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, par investīciju politikas ievirzi un īstenošanu, ko EIB veic saskaņā ar šo regulu.

Instrumentus, ko EIF izmanto, lai veiktu operācijas, uz kurām attiecas šī regula, apstiprina Valde kopīgi ar rīkotājdirektoru pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju.

4.   Dalībvalstis un citas trešās personas - citu trešo personu gadījumā ar Valdes piekrišanu - var sniegt savu ieguldījumu ESIF, - dalībvalstis galvojumu veidā vai skaidrā naudā, bet citas trešās personas – tikai skaidrā naudā. Ne dalībvalstīm, ne citām trešām personām nepiešķir dalību Valdē, un tām nepiešķir nekādu lomu lēmumu pieņemšanā par citu ESIF darbinieku, tostarp Investīciju komitejas locekļu, iecelšanu, un tām nav arī nekādu tiesību attiecībā uz citiem ESIF pārvaldības aspektiem, kā norādīts šajā regulā.

5.   ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir rīkotājdirektors, kas atbild par ESIF ikdienas darba vadību un 6. punktā minētās Investīciju komitejas sanāksmju sagatavošanu un vadīšanu.

Rīkotājdirektoram palīdz rīkotājdirektora vietnieks. Rīkotājdirektors katru ceturksni par ESIF darbībām ziņo Valdei.

6.   Pēc atklāta un pārredzama atlases procesa saskaņā ar EIB procedūrām Valde izvēlas kandidātus rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka amatiem.

Eiropas Parlamentu un Padomi pienācīgi un savlaicīgi informē visos atlases procedūras posmos, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības. To piemēro neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts 17. panta 5. punktā minētais Eiropas Parlamenta un EIB nolīgums.

Eiropas Parlaments pēc iespējas ātrāk un ilgākais četru nedēļu laikā pēc tam, kad paziņots izraudzītā kandidāta vārds, rīko katra amata kandidāta uzklausīšanu.

Saņemot Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, EIB priekšsēdētājs ieceļ amatā rīkotājdirektoru un rīkotājdirektora vietnieku uz noteiktu trīs gadu termiņu, kuru var vienreiz atjaunot.

7.   ESIF nolīgumā nosaka, ka ESIF ir Investīciju komiteja, kas atbild par potenciālo projektu izvērtēšanu saskaņā ar ESIF investīciju politiku un par ES galvojuma atbalsta apstiprināšanu EIB operācijām projektiem, kuri atbilst 6. un 9. panta prasībām, neatkarīgi no šādu projektu ģeogrāfiskās atrašanās vietas saskaņā ar 8. pantu. Turklāt Investīciju komiteja ir kompetentā struktūra, kas apstiprina operācijas, ko veic ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm.

8.   Investīciju komitejas sastāvā ir astoņi neatkarīgi eksperti un rīkotājdirektors. Investīciju komitejas locekļus atklātā un pārredzamā atlases procedūrā ieceļ Valde uz noteiktu termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz sešus gadus. Neatkarīgajiem ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze, kas gūta saistībā ar projektu strukturēšanu un projektu finansēšanu, kā arī speciālas zināšanas mikroekonomikas un makroekonomikas jomā.

Ieceļot ekspertus Investīciju komitejā, Valde nodrošina daudzveidīgu Investīciju komitejas sastāvu, lai nodrošinātu, ka tai ir plašas zināšanas par 9. pantā minētajām nozarēm un ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā.

Investīciju komitejai ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarots sastāvs. Valde cenšas izvēlēties ekspertus, kam ir pieredze ar investīcijām vienā vai vairākās šādās jomās:

a)

pētniecība, izstrāde un inovācija;

b)

transporta infrastruktūras un inovatīvas transporta tehnoloģijas;

c)

enerģētikas infrastruktūras, energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija;

d)

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras;

e)

vides aizsardzība un pārvaldība;

f)

izglītība un apmācība;

g)

veselība un zāles;

h)

MVU;

i)

kultūras un radošās nozares;

j)

mobilitāte pilsētās;

k)

sociālās infrastruktūras un sociālā un solidaritātes ekonomika.

9.   Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un ESIF interesēs. Īstenojot investīciju pamatnostādnes, kas izklāstītas II pielikumā, un pieņemot lēmumus par ES galvojuma izmantošanu, viņi nelūdz un nepieņem norādījumus no EIB, Savienības iestādēm vai kādas citas publiskas vai privātas struktūras. Neskarot to, ka EIB darbinieki sniedz Investīciju komitejai analītisku, loģistikas un administratīvu atbalstu, tiek pieņemti un pastāvīgi īstenoti atbilstīgi organizatoriski pasākumi, lai nodrošinātu Investīciju komitejas darbības neatkarību. Investīciju komitejai, lemjot par ES galvojuma piešķiršanu, nav saistošs neviens projekta novērtējums, ko veikuši EIB darbinieki.

10.   Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Valdei visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

11.   Pēc Valdes pieprasījuma līgumu ar jebkuru Investīciju komitejas locekli, kurš nepilda 9. un 10. punktā izklāstītos pienākumus, lauž saskaņā ar piemērojamiem nodarbinātības un darba tiesību noteikumiem.

12.   Investīciju komiteja lemj par ES galvojuma izmantošanu saskaņā ar šo regulu, tostarp II pielikumā izklāstītajām investīciju pamatnostādnēm.

Investīciju komitejas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumi par ES galvojuma izmantošanu ir publiski un pieejami.

EIB, stingri ievērojot konfidencialitātes prasības, divreiz gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visu to Investīciju komitejas lēmumu sarakstu, ar kuriem noraidīta ES galvojuma izmantošana.

13.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumā izklāstīto investīciju pamatnostādņu 6. līdz 8. punkta nebūtiskus elementus, nesvītrojot nevienu no šiem punktiem pilnībā. Šādus deleģētos aktus sagatavo ciešā dialogā ar EIB.

14.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. panta 1. līdz 3. un 5. punktu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot rezultātu pārskatu, kas Investīciju komitejai jāizmanto, lai nodrošinātu ES galvojuma iespējamās un faktiskās izmantošanas neatkarīgu un pārredzamu novērtējumu. Šādus deleģētos aktus sagatavo ciešā dialogā ar EIB.

III   NODAĻA

ES GALVOJUMS UN ES GALVOJUMA FONDS

8. pants

ES galvojums

Savienība sniedz neatsaucamu beznosacījumu galvojumu EIB par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula un ESIF nolīgums (“ES galvojums”), ja:

a)

šīs operācijas veic Savienībā; vai

b)

šajās operācijās ir iesaistītas vienības, kuras atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskā partnerība, paplašināšanās politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai kādā no aizjūras zemēm vai teritorijām, kā noteikts LESD II pielikumā, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās ir partneris.

ES galvojumu piešķir kā galvojumu pēc pieprasījuma attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 10. pantā.

9. pants

Prasības ES galvojuma izmantošanai

1.   ES galvojumu piešķir, ja ir stājies spēkā ESIF nolīgums.

2.   ES galvojumu piešķir EIB finansēšanas un investīciju operācijām, kuras apstiprinājusi 7. panta 7. punktā minētā Investīciju komiteja, vai finansējumam vai galvojumami EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar 11. panta 3. punktu. Attiecīgās operācijas atbilst Savienības politikai un atbalsta jebkuru no šādiem vispārējiem mērķiem:

a)

pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši saistībā ar:

i)

projektiem, kas atbilst pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”;

ii)

pētniecības infrastruktūrām;

iii)

demonstrāciju projektiem un programmām un ar tiem saistīto infrastruktūru, tehnoloģiju un procesu ieviešanu;

iv)

atbalstu akadēmiskajām aprindām, tostarp sadarbību ar rūpniecības nozari;

v)

zināšanu un tehnoloģijas nodošanu;

b)

enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saskaņā ar klimata un enerģētikas politikas satvaru 2020., 2030. un 2050. gadam, jo īpaši saistībā ar:

i)

atjaunojamās enerģijas izmantošanas vai piegādes paplašināšanu;

ii)

energoefektivitāti un energotaupību (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

iii)

enerģētikas infrastruktūras attīstību un modernizāciju (jo īpaši starpsavienojumiem, sadales viedtīkliem, enerģijas uzglabāšanu un tīklu sinhronizēšanu);

c)

transporta infrastruktūru un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde, jo īpaši saistībā ar:

i)

projektiem un horizontālām prioritātēm, kas ir atbilstīgi saskaņā ar Regulām (ES) Nr. 1315/2013 un (ES) Nr. 1316/2013;

ii)

projektiem viedai un ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās (pievēršoties pieejamībai, siltumnīcefekta gāzu, energopatēriņa un negadījumu samazināšanai);

iii)

projektiem transporta mezglu savienošanai ar TEN-T infrastruktūrām;

d)

finansiāls atbalsts ar EIF un EIB starpniecību vienībām, kurās ir līdz 3 000 darbinieku, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši saistībā ar:

i)

apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu un investīcijām;

ii)

riska finansējuma nodrošināšanu, sākot ar sēklas posmu un līdz pat darbības paplašināšanas posmam, MVU, jaunizveidotiem uzņēmumiem, mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs;

e)

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, jo īpaši saistībā ar:

i)

digitālo saturu;

ii)

digitālajiem pakalpojumiem;

iii)

ātrdarbīgu telesakaru infrastruktūru;

iv)

platjoslas tīklu;

f)

vide un resursefektivitāte, jo īpaši saistībā ar:

i)

projektiem un infrastruktūru vides aizsardzības un pārvaldības jomā;

ii)

ekosistēmas pakalpojumu stiprināšanu;

iii)

ilgtspējīgu pilsētvides un lauku attīstību;

iv)

rīcību klimata pārmaiņu jomā;

g)

cilvēkkapitāls, kultūra un veselība, jo īpaši saistībā ar:

i)

izglītību un apmācību;

ii)

kultūras un radošajām nozarēm;

iii)

inovatīviem risinājumiem veselības aprūpes jomā;

iv)

jaunām efektīvām zālēm;

v)

sociālajām infrastruktūrām un sociālo un solidaritātes ekonomiku;

vi)

tūrismu.

3.   Sākotnējais investīciju laikposms, kurā var piešķirt ES galvojumu, lai atbalstītu finansēšanas un investīciju operācijas, uz ko attiecas šī regula, beidzas:

a)

2019. gada 5. jūlijā – EIB operācijām, par kurām EIB un saņēmējs vai finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2020. gada 30. jūnijam;

b)

2019. gada 5. jūlijā – EIF operācijām, par kurām EIF un finanšu starpnieks parakstījuši līgumu līdz 2020. gada 30. jūnijam.

4.   Jaunu investīciju laikposmu var noteikt saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru.

5.   EIB, saņēmusi Investīciju komitejas apstiprinājumu, izmanto ES galvojumu, lai atbalstītu investīciju platformas vai fondus un valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, kas investē operācijās, kuras atbilst šīs regulas prasībām (“atbilstīgas sabiedrības”).

Valde saskaņā ar 7. panta 2. punktu nosaka politikas nostādnes attiecībā uz atbilstīgām sabiedrībām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā. Investīciju komiteja izvērtē, vai šādas atbilstīgas sabiedrības un to specifiskie instrumenti, kuriem cenšas saņemt ESIF atbalstu, atbilst Valdes noteiktajām politikas nostādnēm.

Investīciju komiteja var nolemt paturēt tiesības apstiprināt jaunus projektus, kas iesniegti saistībā ar apstiprinātām atbilstīgām sabiedrībām.

6.   Saskaņā ar EIB statūtu 17. pantu EIB pieprasa, lai visas izmaksas saistībā ar ESIF segtu finansēšanas un investīciju operāciju saņēmēji. Neskarot šā punkta otro un trešo daļu, nekādus administratīvos izdevumus vai citas EIB maksas par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, nesedz no Savienības vispārējā budžeta.

EIB var izmantot ES galvojumu, nepārsniedzot kumulatīvo maksimālo limitu 1 % apmērā no kopējām nenokārtotajām ES galvojuma saistībām, lai segtu izmaksas, kuras būtu seguši finansēšanas un investīciju operāciju saņēmēji, bet kuras nav atgūtas kopš saistību nepildīšanas brīža.

Turklāt EIB var izmantot ES galvojumu, lai segtu iespējamo atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu, ja vien tā nav atskaitīta no atgūšanas ieņēmumiem, un visas izmaksas, kas saistītas ar likviditātes pārvaldību.

Ja EIB piešķir EIF finansējumu vai galvojuma ESIF vārdā un tas ir nodrošināts ar ES galvojumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu, EIF maksas var segt no Savienības vispārējā budžeta, ciktāl tās nav ieturētas no 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētās atlīdzības vai no ieņēmumiem, atgūtajiem līdzekļiem vai citiem maksājumiem, ko saņēmis EIF.

7.   Dalībvalstis var izmantot jebkādu Savienības finansējuma avotu, tostarp Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu instrumentus un Eiropas komunikāciju tīklu un rūpniecības politikas instrumentus, lai palīdzētu finansēt atbilstīgus projektus, kuros EIB pati vai ar EIF starpniecību investē ar ES galvojuma atbalstu, ar noteikumu, ka minētie projekti atbilst atbilstības kritērijiem, kā arī mērķiem un principiem, kas piemērojami saskaņā ar attiecīgo instrumentu un ESIF tiesisko regulējumu.

Komisija attiecīgā gadījumā sniedz norādes par Savienības instrumentu un Savienības galvojuma atbalstīta EIB finansējuma kombinētu izmantošanu, lai nodrošinātu koordināciju, papildināmību un sinerģiju.

10. pants

Atbilstīgi instrumenti

1.   Piemērojot 9. panta 2. punktu un saskaņā ar 11. pantu, EIB izmanto ES galvojumu šā panta 2. punktā minēto instrumentu riska segumam.

2.   ES galvojuma segumam ir atbilstīgi šādi instrumenti:

a)

EIB aizdevumi, galvojumi, pretgalvojumi, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabošanas instruments, līdzdalība kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;

b)

EIB finansējums vai galvojums EIF, kas ļauj tam veikt darījumus ar kredītiem, galvojumiem, pretgalvojumiem, jebkāda cita veida kredītkvalitātes uzlabošanas instrumentiem, kapitāla tirgus instrumentiem vai līdzdalību kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu labā;

c)

EIB galvojumi valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, investīciju platformām vai fondiem, kurām ir ES galvojuma pretgalvojums.

Instrumentus, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, piešķir, iegūst vai emitē to operāciju labā, kuras minētas 8. pantā un kas atbilst šīs regulas prasībām, ja EIB vai EIF finansējums ir piešķirts saskaņā ar finansēšanas nolīgumu vai darījumu, kuru parakstījusi vai kurā iesaistījusies EIB vai EIF un kura darbības termiņš nav beidzies, un kurš nav anulēts;

3.   EIB galvojumam, kas piešķirts valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei un kam ir ES pretgalvojums, attiecīgā gadījumā cenšas panākt kapitāla prasību atvieglojumu.

4.   Veicot operācijas saskaņā ar šo regulu, EIF var piešķirt galvojumu valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei vai investīciju platformai vai investēt investīciju platformā.

11. pants

ES galvojuma segums un noteikumi

1.   ES galvojums nekad nepārsniedz EUR 16 000 000 000, no kuriem daļu var piešķirt EIB finansējumam vai galvojumiem EIF saskaņā ar 3. punktu. Kopējie neto maksājumi no Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar ES galvojumu nepārsniedz EUR 16 000 000 000.

2.   Atlīdzību par portfeļa riska uzņemšanos sadala starp ieguldītājiem proporcionāli attiecīgajai riska daļai, kuru tie uzņēmušies. Ar ES galvojumu var sniegt vai nu pirmās kārtas zaudējumu galvojumu attiecībā uz portfeli, vai pilnu galvojumu. ES galvojumu var piešķirt pēc pari passu principa ar citiem ieguldītājiem.

3.   Ja EIB piešķir finansējumu vai galvojumu EIF, lai veiktu EIB finansēšanas un investīciju operācijas, ES galvojums nodrošina pilnu galvojumu šādam finansējumam vai galvojumam ar noteikumu, ka EIB piešķir līdzvērtīgu finansējuma vai galvojuma summu bez ES galvojuma seguma, nepārsniedzot sākotnējo limitu EUR 2 500 000 000. Neskarot 1. punktu, Valde minēto limitu attiecīgā gadījumā var palielināt līdz lielākais EUR 3 000 000 000, neradot EIB pienākumu pielāgot finansējumu summām, kas pārsniedz sākotnējo limitu.

4.   Ja EIB pieprasa ES galvojuma maksājumu saskaņā ar ESIF nolīgumu, Savienība maksā pēc pieprasījuma saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem.

5.   Ja Savienība maksā EIB pēc ES galvojuma maksājuma pieprasījuma, Savienība pārņem visas attiecīgās EIB tiesības, kas saistītas ar jebkuru no tās finansēšanas vai investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, un EIB Savienības vārdā veic prasījumu atgūšanu par samaksātajām summām un atmaksā Savienībai no summām, kas atgūtas saskaņā ar 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā minētajiem noteikumiem un procedūrām.

6.   ES galvojumu piešķir kā galvojumu pēc pieprasījuma attiecībā uz 10. pantā minētajiem instrumentiem, un tā sedz:

a)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem – pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas EIB, bet ko tā nav saņēmusi saskaņā ar finansēšanas operāciju noteikumiem līdz saistību nepildīšanas brīdim;

b)

regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām kapitāla investīcijām – investētās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas;

c)

regulas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām operācijām – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.

ES galvojums sedz arī 9. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā minētās summas.

12. pants

ES galvojuma fonds

1.   Tiek izveidots ES galvojuma fonds (“galvojuma fonds”), kas ir likviditātes rezerve, no kuras EIB saņem maksājumu gadījumā, ja tiek pieprasīts izlietot ES galvojumu.

2.   Galvojuma fondu finansē ar šādām iemaksām:

a)

ieguldījums no Savienības vispārējā budžeta;

b)

ienākumi no investētajiem galvojuma fonda resursiem;

c)

summas, kas atgūtas no saistības neizpildījušiem parādniekiem saskaņā ar atgūšanas procedūru, kas noteikta ESIF nolīgumā, kā paredzēts 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā;

d)

ieņēmumi un jebkuri citi maksājumi, ko Savienība saņēmusi saskaņā ar ESIF nolīgumu.

3.   Iemaksas galvojuma fondā, kas paredzētas šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (13) 21. panta 4. punktu.

4.   Galvojuma fonda līdzekļus, kas tam piešķirti saskaņā ar 2. punktu, tieši pārvalda Komisija, un tos investē saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ievērojot atbilstīgus prudenciālos noteikumus.

5.   Šā panta 2. punktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai sasniegtu attiecīgu līmeni (“mērķapjoms”), kas atspoguļo kopējās ES galvojuma saistības. Mērķapjomu nosaka 50 % apmērā no kopējām ES galvojuma saistībām.

Mērķapjomu sākotnēji sasniedz, pakāpeniski maksājot 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus. Ja galvojuma fonda sākotnējās izveides laikā ir bijuši pieprasījumi izlietot ES galvojumu, iemaksas galvojuma fondā, kas paredzētas 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā, izmanto, lai sasniegtu mērķapjomu līdz summai, kas līdzvērtīga ar pieprasījumiem izlietot ES galvojuma apjomu.

6.   Pēc galvojuma fonda līmeņa pietiekamības izvērtējuma saskaņā ar 16. panta 6. punktā paredzēto ziņojumu veic šādus maksājumus:

a)

jebkuru pārpalikumu iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu;

b)

jebkuru galvojuma fonda papildinājumu iemaksā pa ikgadējām daļām ar maksimālo laikposmu trīs gadi, sākot no n + 1 gada.

7.   No 2019. gada 1. janvāra, ja pieprasījumu izlietot ES galvojumu rezultātā galvojuma fonda līmenis vairs nesasniedz 50 % no mērķapjoma, Komisija iesniedz ziņojumu par ārkārtas pasākumiem, kas var būt vajadzīgi galvojuma fonda papildināšanai.

8.   Pēc pieprasījuma izlietot ES galvojumu 2. punkta b) un d) apakšpunktā paredzētās iemaksas galvojuma fondā, kuras pārsniedz mērķapjomu, 9. pantā noteiktajā investīciju laikposmā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz sākotnējai summai.

9.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minētās iemaksas galvojuma fondā izmanto, lai atjaunotu ES galvojumu līdz sākotnējai summai.

10.   Ja ES galvojums ir pilnībā atjaunots maksimālās EUR 16 000 000 000 sākotnējās summas apmērā, jebkuru summu no galvojuma fonda, kas pārsniedz sākotnējo summu, iemaksā Savienības vispārējā budžetā kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu, lai papildinātu tās budžeta pozīcijas, kuras varētu būt izmantotas līdzekļu pārdalīšanai, pārvietojot tos uz galvojuma fondu.

13. pants

Galvojuma fonda finansēšana no Savienības vispārējā budžeta

Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 groza, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

Vajadzības gadījumā Savienības vispārējā budžetā pēc 2020. gada, līdz 2023. finanšu gadam, to ieskaitot, var iekļaut maksājumu apropriācijas, lai izpildītu saistības, kas izriet no 12. panta 5. punkta otrās daļas.

Gada apropriācijas no Savienības vispārējā budžeta galvojuma fonda finansēšanai apstiprina Eiropas Parlaments un Padome ikgadējās budžeta procedūras ietvaros, pilnībā ievērojot Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (14).

IV   NODAĻA

EIROPAS INVESTĪCIJU KONSULTĀCIJU CENTRS

14. pants

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs

1.   Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) mērķis ir pilnveidot esošos EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumus, lai sniegtu konsultatīvu atbalstu investīciju projektu identificēšanai, sagatavošanai un izstrādei un lai darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā. Šāds atbalsts ietver mērķtiecīga atbalsta sniegšanu par tehniskās palīdzības izmantošanu projektu strukturēšanai, par inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu un par publiskā un privātā sektora partnerības izmantošanu, un attiecīgā gadījumā konsultācijas par būtiskiem Savienības tiesību jautājumiem, ņemot vērā to dalībvalstu specifiku un vajadzības, kurās ir mazāk attīstīti finanšu tirgi.

EIKC spēj sniegt tehnisko palīdzību jomās, kas uzskaitītas 9. panta 2. punktā, jo īpaši energoefektivitāte, TEN-T un mobilitāte pilsētās.

2.   EIKC sniedz pakalpojumus papildus tiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, tostarp:

a)

nodrošina vienotu tehniskās palīdzības kontaktpunktu iestādēm un projektu atbalstītājiem;

b)

attiecīgā gadījumā palīdz projektu atbalstītājiem izstrādāt projektus, lai tie atbilstu 6. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

c)

izmanto vietējās zināšanas, lai sekmētu ESIF atbalstu visā Savienībā;

d)

nodrošina platformu tiešai līdzvērtīgu profesionāļu zinātības apmaiņai un nodošanai saistībā ar projektu izstrādi;

e)

sniedz konsultācijas par investīciju platformu izveidi.

3.   EIKC pakalpojumi ir pieejami publiskiem un privātiem projektu atbalstītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, kā arī reģionālām un vietējām publiskām struktūrām.

4.   Maksas, ko EIB iekasē par 2. punktā minētajiem EIKC pakalpojumiem, izmanto, lai segtu EIKC darbības izmaksas un lai sniegtu minētos pakalpojumus. Maksas, ko iekasē no MVU, ierobežo vienas trešdaļas apmērā no tiem sniegtās tehniskās palīdzības pašizmaksas. EIKC pakalpojumi publiskiem projektu atbalstītājiem papildus tiem pakalpojumiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, ir bez maksas.

5.   Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, EIKC cenšas izmantot EIB, Komisijas, valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošo iestāžu speciālās zināšanas.

6.   Lai nodrošinātu, ka EIKC pakalpojumi ir plaši pieejami visā Savienībā, EIKC, kad vien iespējams, sadarbojas ar līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem Savienības, reģionālā, valsts vai pašvaldību līmenī. Sadarbība starp EIKC, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi vai iestādi vai vadošo iestādi, tostarp tādu, kas darbojas kā valsts konsultants, kam ir speciālās zināšanas, kas ir būtiskas EIKC mērķiem, no otras puses, var būt līgumiskas partnerības veidā.

7.   Līdz 2020. gada 31. decembrim Savienība, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 20 000 000 gadā, finansē EIKC darbības izmaksas par pakalpojumiem, ko EIKC sniedz saskaņā ar 2. punktu papildus tiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām Savienības programmām, ciktāl minētās izmaksas nesedz 4. punktā minēto maksu summas pārpalikums.

8.   Komisija noslēdz nolīgumu ar EIB par EIKC īstenošanu EIB ietvaros (“EIKC nolīgums”).

EIKC nolīgumā jo īpaši iekļauj noteikumus par EIKC nepieciešamo finansējumu saskaņā ar 7. punktu.

9.   EIB līdz 2016. gada 1. septembrim un pēc tam reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par pakalpojumiem, ko EIKC sniedz saskaņā ar 2. punktu, un par tā budžeta izpildi. Minētajā ziņojumā sniedz informāciju par saņemtajām maksām un to izmantošanu.

V   NODAĻA

EIROPAS INVESTĪCIJU PROJEKTU PORTĀLS

15. pants

Eiropas Investīciju projektu portāls

1.   Komisija ar EIB atbalstu izveido pārredzamu Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP), kurā apkopoti pašreizējie un Savienībā turpmāk iespējamie investīciju projekti. Tā ir publiski pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisko informāciju par katru projektu.

2.   EIPP galvenokārt paredzēts investoriem pamanāmības nolūkā un informatīviem nolūkiem. Projektu iekļaušana EIPP neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

3.   Dalībvalstis var dot ieguldījumu EIPP izveidē un pārvaldīšanā.

4.   No privātiem projektu atbalstītājiem var iekasēt neatmaksājamu maksu par projekta pieteikuma apstrādi projekta iekļaušanai EIPP. Ieņēmumi no iekasētajām maksām veido EIPP ārējos piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu.

VI   NODAĻA

ZIŅOŠANA, PĀRSKATATBILDĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

16. pants

Ziņošana un uzskaite

1.   EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, ik pa sešiem mēnešiem ziņo Komisijai par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES galvojuma izmantošanai un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem. Ziņojumā ietver arī statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru EIB finansēšanas un investīciju operāciju un šādu datu kopsavilkumu.

2.   EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojums ir publiski pieejams un ietver:

a)

EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu operācijas, nozares, valsts un reģionu līmenī un operāciju atbilstību šai regulai, jo īpaši kritērijam par papildvērtības sniegšanu, līdz ar izvērtējumu par EIB finansēšanas un investīciju operāciju sadalījumu pa 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem;

b)

izvērtējumu par pievienoto vērtību, privātā sektora resursu mobilizēšanu, lēsto un faktisko EIB finansēšanas un investīciju operāciju izpildi, rezultātus un ietekmi kopsavilkuma veidā, tostarp ietekmi uz darbavietu radīšanu;

c)

izvērtējumu par to, cik lielā mērā operācijas, uz kurām attiecas šī regula, dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā minēto vispārējo mērķu sasniegšanā, tostarp izvērtējumu par ESIF investīciju līmeni tādās jomās kā pētniecība, izstrāde un inovācija, transports (tostarp TEN-T un mobilitāte pilsētās), telesakari, enerģētikas infrastruktūra un energoefektivitāte;

d)

izvērtējumu par atbilstību prasībām par ES galvojuma izmantošanu un 4. panta 2. punkta f) apakšpunkta iv) punktā minētajiem galvenajiem rezultātu rādītājiem;

e)

izvērtējumu par sviras efektu, ko panākuši ESIF atbalstītie projekti;

f)

to projektu aprakstu, kuriem atbalsts no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem ir kombinēts ar ESIF atbalstu, un katra avota ieguldījuma kopējo summu;

g)

saņēmējiem piešķirtā finansējuma summu un EIB finansēšanas un investīciju operāciju izvērtējumu kopsavilkuma veidā;

h)

EIB finansēšanas un investīciju operāciju pievienotās vērtības un kopējo ar šīm operācijām saistīto risku izvērtējumu;

i)

detalizētu informāciju par pieprasījumiem izlietot ES galvojumu, zaudējumiem, peļņu, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtiem maksājumiem;

j)

finanšu pārskatus par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, kuriem revīziju veicis neatkarīgs ārējais revidents.

3.   Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un ziņot par riskiem, kuriem ir ES galvojuma segums, un par tās veikto galvojuma fonda pārvaldību, EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, katru gadu iesniedz Komisijai un Revīzijas palātai šādu informāciju:

a)

EIB un EIF riska novērtējums un klasifikācijas informācija par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula;

b)

Savienības nenokārtotās finansiālās saistības, ko rada ES galvojums, kurš sniegts EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, iedalot pa atsevišķām operācijām;

c)

kopējā peļņa vai zaudējumi, kas rodas no EIB finansēšanas un investīciju operācijām saistībā ar portfeļiem, kas minēti 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktā.

4.   EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, pēc Komisijas pieprasījuma sniedz jebkuru papildu informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu Komisijas pienākumus saistībā ar šo regulu.

5.   EIB un attiecīgā gadījumā EIF sniedz šā panta 1. līdz 4. punktā minēto informāciju par saviem līdzekļiem.

6.   Komisija katru gadu līdz 31. martam saistībā ar tās finanšu pārskatiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai vajadzīgo informāciju par galvojuma fonda stāvokli. Turklāt tā katru gadu līdz 31. maijam iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai gada pārskatu par galvojuma fonda pārvaldību iepriekšējā kalendārajā gadā, ietverot izvērtējumu par mērķapjoma pietiekamību un galvojuma fonda līmeni, kā arī nepieciešamību to papildināt. Gada pārskatā ietver informāciju par galvojuma fonda finanšu stāvokli iepriekšējā kalendārā gada beigās, par finanšu plūsmām iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī par būtiskiem darījumiem un jebkādu būtisku informāciju par finanšu kontiem. Pārskatā ietver arī informāciju par finanšu pārvaldību, rezultātiem un galvojuma fonda risku iepriekšējā kalendārā gada beigās.

17. pants

Pārskatatbildība

1.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors ziņo pieprasījumu izteikušajai iestādei par ESIF darbības rezultātiem, tostarp piedaloties uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā.

2.   Valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, kurus Eiropas Parlaments vai Padome uzdod ESIF, katrā ziņā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas.

3.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

4.   EIB priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma piedalās uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā, kura attiecas uz EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula. EIB priekšsēdētājs piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, kurus Eiropas Parlaments vai Padome uzdod EIB par EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula.

5.   Eiropas Parlaments un EIB noslēdz nolīgumu, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu starp Eiropas Parlamentu un EIB saskaņā ar šo regulu, tostarp par rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka atlases procedūru.

18. pants

Novērtējums un pārskatīšana

1.   EIB līdz 2017. gada 5. janvārim novērtē ESIF darbību. EIB iesniedz tās veikto novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.   Komisija līdz 2017. gada 5. janvārim novērtē ES galvojuma izmantošanu un galvojuma fonda darbību. Komisija tās veikto novērtējumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam novērtējumam pievieno Revīzijas palātas atzinumu.

3.   Līdz 2018. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi trijos gados:

a)

EIB publicē visaptverošu ziņojumu par ESIF darbību, kurā ietver novērtējumu par ESIF ietekmi uz investīcijām Savienībā, uz darbavietu radīšanu un MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam;

b)

Komisija publicē visaptverošu ziņojumu par ES galvojuma izmantošanu un galvojuma fonda darbību.

4.   EIB, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar EIF, papildina un sniedz informāciju, kas vajadzīga Komisijas novērtējumam un ziņojumam saskaņā attiecīgi ar 2. un 3. punktu.

5.   EIB un EIF regulāri iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus to neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, izvērtējot ietekmi un praktiskos rezultātus, kas sasniegti ar EIB un EIF darbībām saskaņā ar šo regulu.

6.   Komisija līdz 2018. gada 5. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ietver neatkarīgu novērtējumu par šīs regulas piemērošanu.

7.   Ja 6. punktā minētajā ziņojumā secināts, ka ESIF:

a)

sasniedz savus mērķus un ka ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu, nosakot jaunu investīciju laikposmu, tā nodrošinot investīciju nepārtrauktību un atbilstīgu finansējumu;

b)

nesasniedz savus mērķus, bet ir pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, lai grozītu šo regulu nolūkā novērst konstatētos trūkumus, noteikt jaunu investīciju laikposmu, tā nodrošinot investīciju nepārtrauktību un atbilstīgu finansējumu;

c)

nesasniedz savus mērķus un ka nav pamatoti uzturēt investīciju atbalsta shēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, lai nodrošinātu netraucētu ESIF darbības izbeigšanu, vienlaikus saglabājot ES galvojumu operācijām, kuras jau ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu.

8.   Komisija 6. punktā minēto ziņojumu iesniedz nekavējoties, ja apstiprinātie projekti līdz 2018. gada 5. jūlijam pilnībā absorbē pieejamo ES galvojuma summu.

VII   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

19. pants

Pārredzamība un informācijas publiskošana

Saskaņā ar savu pārredzamības politiku un Savienības vispārējiem principiem, kas noteikti attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un informācijai, EIB savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par visām EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, tostarp informāciju par finanšu starpnieku lomu, un par to, kādā veidā minētās operācijas dod ieguldījumu 9. panta 2. punktā izklāstīto vispārējo mērķu sasniegšanā.

20. pants

Revīzijas palātas veikta revīzija

1.   Saskaņā ar šo regulu veiktu darbību ārējo revīziju veic Revīzijas palāta saskaņā ar LESD 287. pantu.

2.   Piemērojot šā panta 1. punktu, Revīzijas palātai pēc tās pieprasījuma un saskaņā ar LESD 287. panta 3. punktu sniedz piekļuvi visiem dokumentiem un informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei.

21. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.   EIB nekavējoties informē OLAF un sniedz tam nepieciešamo informāciju, ja kādā finansēšanas un investīciju operāciju, uz kurām attiecas šī regula, sagatavošanas, īstenošanas vai noslēguma posmā tai ir pamats aizdomām par iespējamu krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citu nelikumīgu darbību, kas var ietekmēt Savienības finanšu intereses.

2.   Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15), Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/966 (16) un Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (17) noteikumiem un procedūrām, lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar jebkuru finansēšanas vai investīciju operāciju, uz kuru attiecas šī regula. Izmeklēšanas procesā iegūto informāciju OLAF var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Ja tiek pierādīts, ka ir veiktas šādas nelikumīgas darbības, EIB veic pasākumus, lai atgūtu līdzekļus saistībā ar finansēšanas vai investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula un kas saistītas ar šādām darbībām.

3.   Finansēšanas līgumos, kas parakstīti attiecībā uz finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, ir noteikumi, kas saskaņā ar ESIF nolīgumu, EIB politikas nostādnēm un piemērojamo normatīvo regulējumu ļauj izslēgt no EIB finansēšanas un investīciju operācijām un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus līdzekļu atgūšanai, ja ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība. Lēmumu par izslēgšanu no EIB finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas šī regula, pieņem saskaņā ar attiecīgo finansēšanas vai investīciju līgumu.

22. pants

Neatļautas darbības un jurisdikcijas, kas nesadarbojas

1.   Īstenojot to finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB, EIF un finanšu starpnieki neatbalsta nekādas darbības, kas tiek veiktas nelikumīgiem mērķiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, organizēto noziedzību, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un krāpšanu, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Jo īpaši EIB nepiedalās nekādās finansēšanas un investīciju operācijās, ko veic, izmantojot sabiedrību, kura atrodas jurisdikcijā, kas nesadarbojas, un EIB šādi rīkojas saskaņā ar savām politikas nostādnēm attiecībā uz vāji regulētām jurisdikcijām vai jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kuru pamatā ir Savienības, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai Finanšu darījumu darba grupas politikas nostādnes.

2.   Īstenojot finansēšanas un investīciju operācijas, uz kurām attiecas šī regula, EIB ievēro principus un standartus, kuri noteikti Savienības tiesībās, ar ko nepieļauj finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 (18). un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (19) EIB jo īpaši nodrošina, ka ne tiešu finansējumu, ne finansējumu ar starpnieku palīdzību saskaņā ar šo regulu nevar saņemt, ja nav publiskota informācija par faktiskajām īpašumtiesībām atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849.

23. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no 2015. gada 4. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 13. un 14. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

3.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Saskaņā ar 7. panta 13. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja viena mēneša laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

5.   Deleģētais akts, ar kuru pirmo reizi izveido rezultātu pārskatu un kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 14. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trīs nedēļu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par trim nedēļām.

Attiecībā uz jebkādiem turpmākiem deleģētiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar 7. panta 14. punktu, mutatis mutandis piemēro šā panta 4. punktu.

VIII   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants

Pārejas noteikums

1.   EIB un ESIF var iesniegt Komisijai finansēšanas un investīciju operācijas, ko tie apstiprinājuši laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz ESIF nolīguma noslēgšanai un visu pirmā Investīciju komitejas sastāva locekļu un pirmā rīkotājdirektora iecelšanai, kas veiktas pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Komisija izvērtē 1. punktā minētās operācijas un, ja tās atbilst 6. pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 9. panta 2. punktā izklāstītajiem vispārējiem mērķiem un II pielikumam, pieņem lēmumu, ka uz tiem attiecas ES galvojuma segums.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 25. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. REIRS


(1)  2015. gada 19. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 195, 12.6.2015., 41. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 25. jūnija lēmums.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.)

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(12)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(14)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(16)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).


I PIELIKUMS

GROZĪJUMI REGULĀS (ES) NR. 1291/2013 UN (ES) NR. 1316/2013

1.

Ar šo Regulu (ES) Nr. 1291/2013 groza šādi:

a)

regulas 6. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Finansējums pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanai ir EUR 74 828,3 miljoni faktiskajās cenās, no kuriem ne vairāk kā EUR 72 445,3 miljonus atvēl pasākumiem, ko veic atbilstoši LESD XIX sadaļai.

Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

2.   Summu, kas paredzēta pasākumiem, kurus veic atbilstoši LESD XIX sadaļai, sadala starp šīs regulas 5. panta 2. punktā noteiktajām prioritātēm šādi:

a)

zinātnes izcilība – EUR 24 232,1 miljons faktiskajās cenās;

b)

vadošā loma rūpniecībā – EUR 16 466,5 miljoni faktiskajās cenās;

c)

sabiedrības problēmu risināšana – EUR 28 629,6 miljoni faktiskajās cenās.

Maksimālā kopējā summa, kas paredzēta Savienības finansiālajam ieguldījumam no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, lai īstenotu 5. panta 3. punktā noteiktos konkrētos mērķus un KPC tiešās darbības, kuras nav saistītas ar kodolenerģiju, ir šāda:

i)

izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana – EUR 816,5 miljoni faktiskajās cenās;

ii)

zinātne sabiedrībai un kopā ar to – EUR 444,9 miljoni faktiskajās cenās;

iii)

KPC tiešās darbības, kas nav saistītas ar kodolenerģiju – EUR 1 855,7 miljoni faktiskajās cenās.

Indikatīvs sadalījums 5. panta 2. un 3. punktā paredzētajām prioritātēm un konkrētajiem mērķiem ir noteikts II pielikumā.

3.   EIT finansē, izmantojot ieguldījumu no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, kurš nepārsniedz EUR 2 383 miljonus faktiskajās cenās, kā noteikts II pielikumā.”;

b)

regulas II pielikumu aizstāj ar šādu:

“II PIELIKUMS

Budžeta sadalījums

Indikatīvs sadalījums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, kurš jāapstiprina saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru, ir šāds.

 

miljoni EUR faktiskajās cenās

I.

Zinātnes izcilība, tostarp:

24 232,1

1.

Eiropas Pētniecības padome (EPP)

13 094,8

2.

Nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT)

2 585,4

3.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktie pasākumi

6 162,3

4.

Pētniecības infrastruktūras

2 389,6

II.

Vadošā loma rūpniecībā, tostarp:

16 466,5

1.

Vadošā loma rūpniecisko tehnoloģiju jomā (1), (4)

13 035

2.

Piekļuve riska finansējumam (2)

2 842,3

3.

Inovācija MVU (3)

589,2

III.

Sabiedrības problēmu risināšana, tostarp (4):

28 629,6

1.

Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība

7 256,7

2.

Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu izpēte un bioekonomika

3 707,7

3.

Droša, tīra un efektīva enerģija

5 688,1

4.

Gudrs, videi nekaitīgs un integrēts transports

6 149,4

5.

Klimata politika, vide, resursu efektīva izmantošana un izejvielas

2 956,5

6.

Eiropa mainīgā pasaulē – iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība

1 258,5

7.

Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana

1 612,7

IV.

Izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana

816,5

V.

Zinātne sabiedrībai un kopā ar to

444,9

VI.

Ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (KPC) tiešās darbības

1 855,7

VII.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

2 383

KOPĀ

74 828,3

2.

Regulu (ES) Nr. 1316/2013 groza šādi:

a)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Finansējums EISI īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 30 442 259 000 faktiskajās cenās. Minēto summu sadala šādi:

a)

transporta nozare – EUR 24 050 582 000, no kuriem EUR 11 305 500 000 pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;

b)

telesakaru nozare – EUR 1 041 602 000;

c)

enerģētikas nozare – EUR 5 350 075 000.

Minētās summas neskar saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (5) paredzēto elastības mehānismu.

(5)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).”;"

b)

regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Savienības budžeta kopējais ieguldījums finanšu instrumentos nepārsniedz 8,4 % no kopējā EISI finansējuma, kā minēts 5. panta 1. punktā.”;

c)

regulas 21. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai par līdz 10 % palielinātu 14. panta 2. punktā noteikto robežlielumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

2015. gadā veiktais novērtējums par projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmu ir pozitīvs; un

ii)

projekta līgumsaistību ziņā finanšu instrumentu ieviešana pārsniedz 6,5 %.”


(1)  Ieskaitot EUR 7 423 miljonus informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), no kuriem EUR 1 549 miljoni atvēlēti fotonikai un mikro- un nanoelektronikai, EUR 3 741 miljoni nanotehnoloģijām, progresīviem materiāliem un progresīvai ražošanai un pārstrādei, EUR 501 miljons biotehnoloģijai un EUR 1 403 miljoni kosmosam. Tātad svarīgo pamattehnoloģiju atbalstam būs pieejami EUR 5 792 miljoni.

(2)  Aptuveni EUR 994 miljonus no šīs summas var atvēlēt Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) projektiem. Aptuveni vienu trešdaļu no šīs summas var atvēlēt MVU.

(3)  Atbilstoši mērķim MVU atvēlēt vismaz 20 % no kopējiem apvienotajiem budžetiem, kas paredzēti tieši mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, vismaz 5 % no minētajiem apvienotajiem budžetiem sākotnēji atvēlēs MVU instrumentam. Vismaz 7 % no kopējiem budžetiem, kas paredzēti konkrētajam mērķim “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un prioritātei “Sabiedrības problēmu risināšana”, atvēlēs MVU instrumentam, vidējo vērtību aprēķinot visam pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikam.

(4)  Instrumenta “Ātrais ceļš uz inovāciju” (ĀCI) izmēģinājuma darbības finansēs no konkrētā mērķa “Vadošā loma pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju jomā” un no attiecīgajiem prioritātes “Sabiedrības problēmu risināšana” konkrētajiem mērķiem. Sāks īstenot pietiekami daudz projektu, lai būtu iespējams pilnībā izvērtēt ĀCI izmēģinājumu.”


II PIELIKUMS

ESIF INVESTĪCIJU PAMATNOSTĀDNES

1.   Darbības joma

Investīciju pamatnostādņu uzdevums ir kopā ar šo regulu nodrošināt pamatu Investīciju komitejai, lai tā pārredzami un neatkarīgi izlemtu par ES galvojuma izmantošanu EIB operācijām, kuras ir atbilstīgas ESIF saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un citām attiecīgām prasībām.

Investīciju pamatnostādnes balstās uz principiem, kas noteikti šajā regulā attiecībā uz vispārējiem mērķiem, atbilstības kritērijiem, atbilstīgiem instrumentiem un papildvērtības definīciju. Tās papildina šo regulu, i) sniedzot turpmākus norādījumus par atbilstību, ii) paredzot operāciju riska regulējumu, iii) nosakot nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas robežvērtības un iv) nosakot kritērijus, pēc kuriem izvērtē ieguldījumu ESIF mērķu īstenošanā, lai sekmētu prioritāšu noteikšanu.

Investīciju pamatnostādnes attiecas tikai uz ESIF operācijām, kas saistītas ar parāda un kapitāla instrumentiem, kuri minēti šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un tādējādi nav piemērojamas ESIF operācijām, kas saistītas ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.

2.   Galvojuma saņemšanai atbilstīgie partneri, projektu veidi un instrumenti

a)

Atbilstīgi partneri ES galvojuma saņemšanai cita starpā ir:

vienības neatkarīgi no lieluma, tostarp sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai projektu sabiedrības, MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības,

valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes vai finanšu starpniecības iestādes,

pašu kapitāla / parāda dzēšanas fondi un jebkāda cita veida kolektīvi investīciju mehānismi,

investīciju platformas,

publiskā sektora struktūras (gan teritoriālas, gan citas, bet nepieļaujot operācijas ar šādām struktūrām, kas rada tiešu dalībvalsts risku) un publiskā sektora struktūrām līdzvērtīgas struktūras.

b)

ES galvojumu piešķir, lai tieši vai netieši atbalstītu jaunu operāciju finansēšanu. Infrastruktūras jomā būtu jāveicina investīcijas pilnīgi jaunos objektos (aktīvu veidošana). Var atbalstīt arī investīcijas jau izveidotos objektos (esošo aktīvu paplašināšana un modernizācija). Parasti ES galvojumu nepiešķir, lai atbalstītu refinansēšanas operācijas (ko veic, piemēram, lai aizstātu esošos kredītlīgumus vai cita veida finansiālo atbalstu projektiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti), izņemot ārkārtējos un labi pamatotos apstākļos, kad ir pierādīts, ka šāda darījuma rezultāts būs jaunas investīcijas, kuru summa ir vismaz līdzvērtīga minētā darījuma summai un ka tās izpildītu atbilstības kritērijus un vispārējos mērķus, kas noteikti attiecīgi 6. pantā un 9. panta 2. punktā.

c)

Ar ES galvojumu atbalsta plašu produktu klāstu, lai ESIF varētu pielāgoties tirgus vajadzībām, vienlaikus veicinot privātas investīcijas projektos, neizstumjot privāto tirgus finansējumu. Šajā ziņā ir paredzams, ka EIB sniegs finansējumu saskaņā ar ESIF, lai kopumā sasniegtu sākotnējo mērķi – vismaz EUR 315 000 000 000 publiskās vai privātās investīcijās, tostarp finansējumu, ko mobilizēs EIF saskaņā ar ESIF operācijām saistībā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem instrumentiem un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm. Atbilstīgie produkti cita starpā (1) ir: kredīti, galvojumi / pretgalvojumi, mezonīna un subordinētais finansējums, kapitāla tirgus instrumenti, tostarp kredītkvalitātes uzlabošanas instrumenti, un dalība kapitālā vai kvazikapitālā, tostarp ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, investīciju platformu vai fondu starpniecību. Šajā ziņā EIB ir atļauts strukturēt attiecīgus portfeļus, lai ESIF projektos varētu investēt plašs investoru loks.

d)

Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes un investīciju platformas vai fondi ir atbilstīgi, lai saņemtu EIB galvojumu, kurai ir ES pretgalvojums, saskaņā ar 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Ar lēmumu piešķirt šādu EIB galvojumu cenšas mobilizēt investīcijas gan valsts, gan reģionālā līmenī un izmantot šādu vienību papildu speciālās zināšanas, īpašās salīdzinošās priekšrocības un darbības jomu, lai sekmētu ESIF iniciatīvas īstenošanu.

3.   Papildvērtība

ES galvojumu piešķir, lai atbalstītu operācijas, kas atbilst šīs regulas 5. panta 1. punktā noteiktajam papildvērtības sniegšanas kritērijam.

Piemēro arī šādus vispārējus principus.

a)

lai izvairītos no esošo finanšu instrumentu dublēšanās, ES galvojums var papildināt, nostiprināt vai paplašināt esošās Savienības programmas, citus Savienības finansējuma avotus vai kopīgus instrumentus;

b)

ESIF investīciju laikposmā ESIF atbalstītās investīcijas principā neliedz izmantot arī citus Savienības finanšu instrumentus;

c)

pievērš uzmanību tam, lai jaunie infrastruktūras un inovācijas klases produkti, kas īpaši paredzēti MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, papildinātu esošos Savienības finanšu instrumentus un MVU klases ESIF finanšu instrumentus, lai panāktu finanšu līdzekļu visefektīvāko izmantošanu. Tomēr ir iespējama arī instrumentu kumulatīva izmantošana, jo īpaši gadījumos, kad ar ierasto atbalstu nepietiek, lai aktivizētu investīcijas.

4.   Pievienotā vērtība: ieguldījums ESIF mērķu sasniegšanā

Projekti, kam piešķir ES galvojumu, ievēro atbilstības kritērijus un vispārējos mērķus, kas noteikti attiecīgi 6. pantā un 9. panta 2. punktā.

5.   Rezultātu pārskats

Investīciju komiteja izmanto 7. pantā minēto rezultātu pārskatu, lai nodrošinātu neatkarīgu un pārredzamu iespējama ES galvojuma izmantojuma izvērtējumu.

6.   Investīciju klases

a)

Šīs regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos parāda un kapitāla instrumentus piešķir Infrastruktūras un inovācijas klasē, ko veidos Parāda apakšklase un Kapitāla apakšklase. Attiecīgajā apakšklasē operācijas (2) iekļauj, pamatojoties uz EIB aizdevumu klasifikācijas sistēmu un EIB standarta riska novērtējumu un ņemot vērā Valdes norādījumus.

b)

Infrastruktūras un inovācijas klase – Parāda apakšklase

Parāda finansēšanas operācijām EIB veic savu standarta riska novērtējumu, veicot saistību nepildīšanas varbūtības un atgūšanas likmes aprēķinu. Pamatojoties uz šiem parametriem, EIB kvantificē risku katrai operācijai. Šādus aprēķinus veic, neņemot vērā ES galvojumu, lai atspoguļotu darījuma kopējo risku.

Katrai parāda finansēšanas operācijai piešķir riska klasifikāciju (aizdevumu darījuma klasifikācija) saskaņā ar EIB aizdevumu klasifikācijas sistēmu. Informāciju par aizdevuma klasifikāciju iekļauj projekta dokumentācijā Investīciju komitejai zināšanai. Darījumus, kuru riska profils ir augstāks nekā projektiem, ko atbalsta ar EIB ierastajām operācijām, dēvē par īpašajām darbībām, kā noteikts EIB statūtu 16. pantā un EIB kredītriska politikas pamatnostādnēs. Ar ES galvojumu atbalstītām operācijām parasti ir augstāks riska profils nekā EIB ierastajām operācijām, tāpēc tās ir īpašās darbības. Darījumus ar labāku aizdevuma klasifikāciju var iekļaut ESIF portfelī ar noteikumu, ka ir skaidri pierādīta augsta pievienotā vērtība un to iekļaušana ir saskaņā ar papildvērtības sniegšanas kritēriju.

Projektiem jābūt ekonomiski un tehniski dzīvotspējīgiem, un EIB finansējumu strukturē, ievērojot pareizas banku darbības principus, un tas atbilst augsta līmeņa riska pārvaldības principiem, ko EIB ir noteikusi savās iekšējās pamatnostādnēs. Visu būtisko informāciju dara pieejamu Valdes un Investīciju komitejas locekļiem.

Parāda finansēšanas produktu izcenojumu nosaka ar EIB aizdevumu izcenošanas metodoloģiju.

c)

Infrastruktūras un inovācijas klase – Kapitāla apakšklase

Kapitāla finansēšanas operācijām ES galvojumu var izmantot, lai atbalstītu tiešas investīcijas atsevišķās sabiedrībās vai projektos (kapitāla finansēšanas tiešās investīcijas) vai atbalstītu fondu vai analogo portfeļa risku finansēšanu (kapitāla finansēšanas portfelis), ar noteikumu, ka EIB investē saskaņā ar pari passu principu arī attiecībā uz pašas risku. To, vai operācijai ir vai nav ar kapitāla finansēšanai raksturīgs risks, neatkarīgi no operācijas juridiskās formas un nomenklatūras, nosaka, pamatojoties uz EIB standarta novērtējumu.

EIB kapitāla finansēšanas operācijas veic saskaņā ar EIB iekšējiem noteikumiem un procedūrām. Visu būtisko informāciju par operācijas izvērtējumu dara pieejamu Valdes un Investīciju komitejas locekļiem.

Investīcijas kapitāla finansēšanas instrumentus izceno atbilstīgi tirgum, bet, ja tirgus nepastāv, izmanto attiecīgu tirgus izpēti vai salīdzinošu novērtēšanu.

7.   Riska darījumu limiti katrai riska kategorijai

a)

Riska darījumu limiti īpašajām darbībām samazinās, palielinoties riska līmenim, kā norādīts aizdevumu darījuma klasifikācijā. Līdz ar to parāda finansēšanas riskam parasti ir lielāks limits nekā kapitāla finansēšanas riskam.

b)

Atspoguļojot kredītkvalitātes uzlabošanas iespēju, ko sniedz ES galvojums, ESIF operācijām pieļaujamos riska limitus nosaka EIB augstākā līmenī par līdzvērtīgiem limitiem, ko EIB piemēro pašas riskam. Valdes un Investīciju komitejas locekļi saņem detalizētu pārskatu par ESIF riska limitiem. Valde regulāri pārrauga ESIF portfeļa riska profila attīstības tendences un vajadzības gadījumā pieņem attiecīgus pasākumus.

c)

Darījumus par summām, kas pārsniedz konkrētos ESIF limitus, izņēmuma kārtā ar Valdes piekrišanu var iekļaut ESIF portfelī ar noteikumu, ka ir skaidri pierādīta papildvērtība un pievienotā vērtība un ka šo darījumu iekļaušana nevarētu apdraudēt kopējo portfeļa riska mērķlīmeņa sasniegšanu sākotnējā investīciju laikposma beigās.

8.   Nozaru un ģeogrāfiskā dažādošana

ESIF darbojas, pamatojoties uz pieprasījumu, taču cenšas atbalstīt atbilstīgus projektus visā Savienībā, kā arī pārrobežu projektus, kā noteikts šīs regulas 8. pantā, neparedzot nekādu iepriekšēju sadalījumu pa nozarēm vai ģeogrāfiskajām teritorijām. Tomēr tiek pieliktas visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka sākotnējā investīciju laikposma beigās ir aptverts plašs nozaru un reģionu loks un nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī.

a)   Koncentrācija nozares līmenī

Lai pārvaldītu nozaru dažādošanu un ESIF portfeļa koncentrāciju, Valde nosaka indikatīvus koncentrācijas limitus attiecībā uz ES galvojuma atbalstītu operāciju apjomu sākotnējā investīciju laikposma beigās. Indikatīvos koncentrācijas limitus publisko.

Valde pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju var izlemt izmainīt šos indikatīvos limitus. Tādā gadījumā Valde savu lēmumu rakstveidā paskaidro Eiropas Parlamentam un Padomei.

b)   Koncentrācija ģeogrāfiskā līmenī

Sākotnējā investīciju laikposma beigās ESIF atbalstītās operācijas nekoncentrējas nevienā konkrētā teritorijā. Šajā nolūkā Valde pieņem indikatīvus norādījumus par ģeogrāfisko dažādošanu un koncentrāciju. Valde pēc apspriešanās ar Investīciju komiteju var izlemt izmainīt šos indikatīvos limitus. Valde savus lēmumus saistībā ar indikatīvajiem limitiem rakstveidā paskaidro Eiropas Parlamentam un Padomei. ESIF būtu jācenšas aptvert visas dalībvalstis.


(1)  Šis nav pilnīgs to produktu uzskaitījums, kurus var piedāvāt ar ESIF starpniecību.

(2)  Jēdziens “operācija” attiecas gan uz tiešām investīcijām projektā (parāds vai kapitāls), gan uz “operācijām” (projekti, programmas vai objekti) ar finanšu vai citiem starpniekiem, bet, lai izslēgtu jebkādus pārpratumus, tas neattiecas uz pašiem projektiem, ko atbalsta ar šādiem starpniecības darījumiem.


 

1.   Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par sadalījumu pamatprogrammai "Apvārsnis 2020"

"Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka ESIF finansēšanai neizmantos šādas budžeta pozīcijas: "Progresīvas pētniecības stiprināšana Eiropas Pētniecības padomē", "Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības" un "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana". Pārpalikumu, kas veidotos, ja rezervi izmantotu vairāk, nekā tas piedāvāts Komisijas priekšlikumā, no jauna iekļaus citās pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta pozīcijās, proporcionāli Komisijas ierosinātajiem samazinājumiem. Indikatīvais sadalījums ir izklāstīts ESIF regulas I pielikumā."

2.   Komisijas paziņojums par 2016. gada budžeta projektu

"Komisija analizēs to, kā līdzekļu piešķiršana ESIF no dažādām pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta pozīcijām varētu ietekmēt attiecīgo programmu efektīvu īstenošanu, un attiecīgā gadījumā sagatavos Savienības 2016. gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli, lai pielāgotu sadalījumu pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta pozīcijām."

3.   Komisijas paziņojums par vienreizējo iemaksu izpratni saistībā ar ESIF iniciatīvu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas nolūkā

"Neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas ESIF vai tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, kuras izveidotas Investīciju plāna īstenošanai, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta nozīmē."


Augša