(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 (5) tika grozīts regulējums attiecībā uz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (“MREL”), kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 (7) un ko piemēro kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”), kuras iedibinātas Savienībā, kā arī jebkurai citai vienībai, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/59/ES vai Regulas (ES) Nr. 806/2014 tvērums (“vienības”). Minētajos grozījumos bija paredzēts, ka iekšējo MREL, t. i., minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, kas piemērojama iestādēm un vienībām, kuras ir noregulējuma vienību meitasuzņēmumi, bet pašas nav noregulējuma vienības, minētās iestādes un vienības var izpildīt, izmantojot instrumentus, kuri emitēti noregulējuma vienībai un kurus tā nopirkusi vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību.

(2)

Savienības regulējums attiecībā uz MREL tika papildus grozīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2036 (8), ar kuru ieviesa īpašus atskaitījumu noteikumus attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu iekšējo MREL. Ar minēto regulu Direktīvā 2014/59/ES tika ieviesta prasība Komisijai pārskatīt to, kā netieša parakstīšanās uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi MREL izpildei, ietekmē vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu veidu banku grupas struktūrām, tostarp gadījumos, kad banku grupās ir darbības sabiedrība starp pārvaldītājsabiedrību, kas identificēta kā noregulējuma vienība, un tās meitasuzņēmumiem. Komisijai tika lūgts novērtēt, vai vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, vajadzētu ļaut konsolidēti izpildīt MREL. Turklāt Komisijai tika lūgts saskaņā ar MREL reglamentējošiem noteikumiem izvērtēt režīmu attiecībā uz vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēts, ka šīs vienības ir jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Visbeidzot, Komisijai tika lūgts izvērtēt, vai ir lietderīgi ierobežot atskaitījumu summu, kas prasīta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (9) 72.e panta 5. punktu. Tādēļ jaunajos noteikumos būtu jāievēro sākotnējā pārskatīšanas pilnvarojuma principi, ko Eiropas Parlaments un Padome piešķīra Komisijai, lai nodrošinātu proporcionalitāti un vienlīdzīgus apstākļus konkurencei starp dažāda veida banku grupu struktūrām.

(3)

Komisijas veiktajā pārskatīšanā tika konstatēts, ka būtu lietderīgi un samērīgi ar mērķiem, kas īstenojami ar noteikumiem par iekšējo MREL, ļaut noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL attiecībā uz vienību loku, kurš ir plašāks par to, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. 806/2014 piemērošanas, ja šādā plašākā lokā ir iestādes un vienības, kuras pašas nav noregulējuma vienības, bet kuras ir noregulējuma vienību meitasuzņēmumi un kuras kontrolē citus meitasuzņēmumus(“starpniekvienības”) tajā pašā noregulējuma grupā. Tas it īpaši attiecas uz tām banku grupām, kuras vada pārvaldītājsabiedrība. Šādos gadījumos starpniekvienības dabiski centralizē grupas iekšējos riska darījumus un novirza iekšējās MREL atbilstīgos resursus, ko iepriekš izvietojusi noregulējuma vienība. Šīs struktūras dēļ spēkā esošie atskaitījumu noteikumi varētu nesamērīgi ietekmēt šādas starpniekvienības. Komisija arī secināja, ka samērīgāku regulējumu attiecībā uz MREL varētu panākt, pielāgojot noteikumus par to riska darījumu klāstu, kas starpniekvienībai ir jāatskaita, ja minētie riska darījumi ir ar likvidācijas vienību, uz kuru neattiecas lēmums, ar ko nosaka MREL. Šādos gadījumos nav sagaidāms, ka attiecībā uz minētajām likvidācijas vienībām būs jāīsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras. Turpretī noregulējuma vienībai būs jāveic noregulējuma grupas atlikušās vienības rekapitalizācija spriedzes vai maksātnespējas gadījumā. Tāpēc nepieciešamajiem MREL atbilstīgajiem resursiem vajadzētu būt pieejamiem visos noregulējuma grupas līmeņos, un to pieejamība zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai būtu jānodrošina, izmantojot atskaitījumu mehānismu. Līdz ar to Komisija pārskatīšanā secināja, ka starpniekvienībām būtu jāturpina pilnā apmērā atskaitīt savu līdzdalību iekšējās MREL atbilstīgajos resursos, ko emitējušas citas vienības, kuras nav likvidācijas vienības, tajā pašā noregulējuma grupā.

(4)

Lai atskaitījumu un konsolidācijas regulējums darbotos pareizi un lai aprēķinātu MREL konkrētām vienībām, būtiska nozīme ir izpratnei par to, kas ir likvidācijas vienība. Šajā nolūkā būtu jānosaka likvidācijas vienības definīcija, galveno uzmanību pievēršot likvidācijas vienību identificēšanai noregulējuma plānošanas posmā. Tāpēc noregulējuma iestādēm, izstrādājot noregulējuma plānus, būtu pienācīgi jānovērtē iestādes un vienības, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/59/ES un Regulas (ES) Nr. 806/2014 tvērums. Minētā novērtējuma galvenais uzdevums ir noteikt, vai iestāde vai vienība veic kritiski svarīgas funkcijas. Neskarot iestādes vai vienības nozīmīguma novērtējumu valsts vai reģionālā līmenī, tiek arī sagaidīts, ka tiks veikta rūpīga analīze par potenciālās likvidācijas vienības nozīmīgumu noregulējuma grupā. Iestādi vai vienību, kas rada ievērojamu daļu no noregulējuma grupas kopējās riska darījumu vērtības, sviras rādītāja riska darījumu vērtības vai darbības ienākumiem, principā nevajadzētu identificēt kā likvidācijas vienību.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f pantu un Regulas (ES) Nr. 806/2014 12.g pantu iestādēm un vienībām iekšējā MREL ir jāizpilda individuāli. Uz konsolidāciju balstīta atbilstība ir atļauta tikai divos konkrētos gadījumos: Savienības mātesuzņēmumiem, kas nav noregulējuma vienības un ir trešo valstu vienību meitasuzņēmumi, un tādu iestāžu vai vienību mātesuzņēmumiem, kas ir atbrīvotas no iekšējās MREL izpildes. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 5. punktu, ja starpniekvienība konsolidēti izpilda savu iekšējo MREL, minētajai vienībai nav pienākuma atskaitīt līdzdalību iekšējās MREL atbilstīgajos resursos citās vienībās, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas un ir iekļautas tās konsolidācijas tvērumā, jo uz konsolidāciju balstīta atbilstība iekšējai MREL sasniedz līdzīgu ietekmi. Komisijas veiktā pārskatīšana ir parādījusi, ka starpniekvienībām banku grupās, ko vada pārvaldītājsabiedrība, arī vajadzētu ļaut konsolidēti izpildīt iekšējo MREL. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai konsolidēti izpildīt iekšējo MREL, ja atskaitījumu piemērošana nesamērīgi palielinātu iekšējo MREL. Turklāt pārskatīšana parādīja, ka tad, ja starpniekvienībai konsolidēti piemēro pašu kapitāla prasības vai apvienoto rezervju prasību, individuāla atbilstība iekšējai MREL varētu radīt risku, ka iekšējās MREL atbilstīgie resursi, kas iepriekš izvietoti starpniekvienības līmenī, nav pietiekami, lai atjaunotu atbilstību piemērojamajai konsolidētā pašu kapitāla prasībai pēc minēto resursu norakstīšanas un konvertēšanas. Turklāt attiecīgās iestādes vai vienības MREL aprēķināšanā trūktu būtiska elementa, ja papildu pašu kapitāla prasība vai apvienoto rezervju prasība būtu noteikta citā konsolidācijas līmenī, apgrūtinot prasības aprēķināšanu. Līdzīgi noregulējuma iestāžu pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 16.a pantu un Regulas (ES) Nr. 806/2014 10.a pantu aizliegt veikt konkrētas peļņas sadali, kas pārsniedz maksimālo sadalāmo summu, kura saistīta ar MREL, attiecībā uz atsevišķo meitasuzņēmumu kļūst grūti īstenojama, ja būtisks rādītājs, proti, apvienoto rezervju prasība, nav noteikts uz tāda paša pamata kā iekšējā MREL. Minēto iemeslu dēļ iespējai konsolidēti izpildīt iekšējo MREL vajadzētu būt pieejamai arī cita veida banku grupas struktūrām, kad uz starpniekvienību attiecas tikai uz konsolidāciju balstītas papildu pašu kapitāla prasības. Ar šo direktīvu ieviestā iespēja konsolidēti izpildīt iekšējo MREL ir paredzēta, lai papildinātu situācijas, kurās tas jau ir iespējams saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014, un neaizstāj attiecīgos noteikumus minētajos leģislatīvajos aktos.

(6)

Lai nodrošinātu, ka iespēja konsolidēti izpildīt iekšējo MREL ir pieejama tikai attiecīgajos gadījumos un neizraisa iekšējās MREL atbilstīgo resursu iztrūkumu visā noregulējuma grupā, noregulējuma iestādei vajadzētu būt rīcības brīvībai attiecībā uz pilnvarām konsolidēti noteikt iekšējo MREL starpniekvienībām, ievērojot konkrētus nosacījumus. Starpniekvienībai vajadzētu būt tādas noregulējuma vienības tiešajam meitasuzņēmumam, kas ir Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas ir iedibināta tajā pašā dalībvalstī un ietilpst tajā pašā noregulējuma grupā. Minētajai noregulējuma vienībai nevajadzētu būt tiešai līdzdalībai meitasuzņēmumos, kas nav starpniekvienība un kas ir iestādes vai vienības, uz kurām attiecas MREL. Vēl viena iespēja – attiecīgajai starpniekvienībai būtu jāizpilda papildu pašu kapitāla prasība, pamatojoties tikai uz savu konsolidēto stāvokli. Tomēr noregulējuma iestādes novērtējumā nevienā no abiem gadījumiem uz konsolidāciju balstītai atbilstībai iekšējai MREL nevajadzētu būtiski negatīvi ietekmēt grupas noregulējuma stratēģijas ticamību un īstenojamību, nedz arī to, kā noregulējuma iestāde piemēro pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgās starpniekvienības vai citu tās noregulējuma grupas vienību attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības. Tāda situācija, kurā iekšējās MREL konsolidēta noteikšana vājinātu iespēju noregulēt konkrēto noregulējuma grupu, veidotos gadījumā, ja MREL izpildei nepieciešamais apjoms nebūtu pietiekams, lai nodrošinātu pašu kapitāla prasību izpildi, kas piemērojamas pēc norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanas.

(7)

Ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 806/2014 12.g panta 2. punktu, starpniekvienības var izpildīt konsolidēto iekšējo MREL, izmantojot pašu kapitālu un atbilstīgās saistības. Lai pilnībā īstenotu iespēju konsolidēti izpildīt MREL, ir jānodrošina, ka starpniekvienību atbilstīgās saistības tiek aprēķinātas tādā veidā, kas ir līdzīgs pašu kapitāla aprēķinam. Tāpēc saistību atbilstības kritērijos, ko var izmantot, lai konsolidēti izpildītu iekšējo MREL, būtu jāņem vērā Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētie noteikumi par konsolidētā pašu kapitāla aprēķināšanu. Lai nodrošinātu konsekvenci ar spēkā esošajiem noteikumiem par ārējo MREL, minētajai saskaņošanai būtu jāatspoguļo arī esošie noteikumi, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 45.b panta 3. punktā un Regulas (ES) Nr. 806/2014 12.d panta 3. punktā attiecībā uz to atbilstīgo saistību aprēķināšanu, kuras noregulējuma vienības var izmantot, lai izpildītu savu konsolidēto MREL. Jo īpaši ir jānodrošina, ka atbilstīgās saistības, ko emitējuši tādas vienības meitasuzņēmumi, uz kuru attiecas konsolidētā iekšējā MREL un kura ir noregulējuma vienības turējumā – tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kuras ir ārpus konsolidācijas tvēruma, vai ar esošo akcionāru starpniecību, kuri nepieder pie tās pašas noregulējuma grupas –, ieskaita tās vienības pašu kapitālā un atbilstīgajās saistībās, uz ko attiecas konsolidētā iekšējā MREL.

(8)

Saskaņā ar pašreizējo regulējumu, vienības, kas ir mērķiezīmētas likvidēšanai, MREL vairumā gadījumu tiek noteikta zaudējumu absorbcijai nepieciešamās summas apmērā, kas atbilst pašu kapitāla prasībām. Šādos gadījumos MREL neietver nekādas papildu prasības, kas ir tieši saistītas ar likvidācijas vienības noregulējuma režīmu. Tas nozīmē, ka likvidācijas vienība var pilnībā izpildīt MREL, izpildot pašu kapitāla prasības, un ka noregulējuma iestādes konkrēts lēmums, ar ko nosaka MREL, būtiski neveicina minētās vienības noregulējamību. Šāds lēmums ietver daudzas procesuālas saistības attiecībā uz noregulējuma iestādi un likvidācijas vienību, nesniedzot atbilstošu labumu uzlabotas noregulējamības ziņā. Šā iemesla dēļ noregulējuma iestādēm nebūtu jānosaka MREL likvidācijas vienībām. Regulējums attiecībā uz MREL būtu jāpiemēro, pamatojoties uz kritērijiem, kas nodrošina, ka vienība ir Savienībā konsekventi uzskatāma par likvidācijas vienību. Tādēļ noregulējuma iestādēm būtu jānodrošina, ka jaunie noteikumi par likvidācijas vienībām tiek konsekventi piemēroti tām vienībām, kas ietilpst pārrobežu grupā, jo īpaši, ja grupā ietilpst vienības, kas atrodas banku savienībā un ārpus tās.

(9)

Izstrādājot noregulējuma plānus un novērtējot iespēju noregulēt noregulējuma grupas, noregulējuma iestādes var uzskatīt, ka meitasiestāde vai vienība ir uzskatāma par likvidācijas vienību, ja noregulējuma plānā ir paredzēts, ka ir iespējams un ticams, ka meitasiestāde vai vienība tiktu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai ja noregulējuma plānā nav paredzēts īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz minēto meitasiestādi vai vienību. Lai ņemtu vērā centrālajai iestādei pastāvīgi radniecīgu vienību specifiku, noregulējuma iestāde var uzskatīt, ka šāda vienība ir uzskatāma par likvidācijas vienību, ja noregulējuma plānā nav paredzēti nekādi citi pasākumi, piemēram, saistītu uzņēmumu apvienošana, kas centrālajai iestādei vai noregulējuma iestādei būtu jāveic attiecībā uz šādu vienību. Šādos gadījumos var nerasties vajadzība, lai meitasiestāde vai vienība turētu pašu kapitālu un atbilstīgās saistības, kas pārsniedz tās pašu kapitāla prasības. Lai nodrošinātu grupas noregulējamību, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu, dažos gadījumos atkarībā no līdzdalības pašu kapitāla instrumentos, kurus emitējušas likvidācijas vienības, nozīmīguma attiecībā pret starpniekvienības zaudējumu absorbcijas spēju, būtu jāatskaita līdzdalības pašu kapitāla instrumentos. Nolūkā izvairīties no domino efekta, minēto līdzdalību attiecība pret starpniekvienības zaudējumu absorbcijas spēju būtu jāaprēķina katra kalendārā gada beigās kā iepriekšējo 12 mēnešu vidējais rādītājs. Tomēr nebūtu jāpieprasa starpniekvienībai atskaitīt saistības, kas atbilstu nosacījumiem par atbilstību iekšējai MREL un kas nav uzskatāmas par pašu kapitāla instrumentiem. Likvidācijas vienības maksātnespējas gadījumā, noregulējuma plānā nav paredzēts, ka noregulējuma vienība īstenotu likvidācijas vienības rekapitalizāciju. Tas nozīmē, ka likvidācijas vienības zaudējumu augšupēja pārvešana uz noregulējuma vienību ar starpniekvienības starpniecību tādā apmērā, kas pārsniedz esošo pašu kapitālu, nebūtu paredzama un arī kapitāla novirzīšana lejupēji nebūtu paredzama. Tādējādi minētā atskaitāmo līdzdalību tvēruma korekcija saistībā ar netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgajiem resursiem neietekmētu regulējuma prudenciālo stabilitāti.

(10)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā noteiktā atļaujas režīma galvenais mērķis attiecībā uz atbilstīgo saistību instrumentu samazināšanu, kas ir piemērojama arī iestādēm un vienībām, uz kurām attiecas MREL, un saistībām, kas emitētas, lai izpildītu MREL, ir ļaut noregulējuma iestādēm uzraudzīt darbības, kuru rezultātā samazinās atbilstīgo saistību uzkrājums, un aizliegt jebkādu darbību, kuras rezultātā rastos samazinājums, kas pārsniedz līmeni, kuru noregulējuma iestādes uzskata par piemērotu. Ja noregulējuma iestāde nav pieņēmusi lēmumu, ar ko nosaka MREL attiecībā uz iestādi vai vienību, minētais mērķis nav būtisks. Iestādēm vai vienībām, attiecībā uz kurām nav pieņemti lēmumi, ar ko nosaka MREL, nebūtu jāprasa saņemt noregulējuma iestādes iepriekšēju atļauju, lai veiktu tādu saistību atsaukšanu, dzēšanu, atmaksāšanu vai atpirkšanu, kuras atbilstu MREL atbilstības prasībām.

(11)

Ir likvidācijas vienības, attiecībā uz kurām noregulējuma iestāde varētu uzskatīt, ka MREL būtu jāpārsniedz zaudējumu absorbcijas summa, ja šāda lielāka summa ir nepieciešama, lai aizsargātu finanšu stabilitāti vai novērstu risku izplatīt kaitīgu ietekmi uz finanšu sistēmu, tostarp attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu finansēšanas spēju. Tikai šādās situācijās noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai samērīgi noteikt likvidācijas vienībai MREL tādā apmērā, kas ir pietiekams zaudējumu absorbēšanai, to palielinot par summu, kura noteikti ir vajadzīga, lai pienācīgi novērstu iespējamos riskus, ko konstatējusi noregulējuma iestāde. Likvidācijas vienībai būtu jāizpilda MREL, un tā nebūtu jāatbrīvo no režīma, kas paredz iepriekšējas atļaujas saņemšanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta 2. punktā un 78.a pantā. Starpniekvienībām, kas pieder pie tās pašas noregulējuma grupas, pie kuras pieder attiecīgā likvidācijas vienība, arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam no savas iekšējās MREL atbilstīgajiem resursiem atskaitīt savu līdzdalību minētās likvidācijas vienības emitētajos iekšējos MREL atbilstīgajos resursos. Turklāt, tā kā likvidācijas process notiek juridiskās personas līmenī, likvidācijas vienībām, uz kurām joprojām attiecas MREL, minētā prasība būtu jāizpilda tikai individuāli. Visbeidzot, noteiktas atbilstības prasības, kas saistītas ar īpašumtiesībām uz attiecīgajām saistībām, nav būtiskas, jo tad, ja netiek īstenotas norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, noregulējuma vienībai nebūtu jāsaglabā kontrole pār meitasuzņēmumu. Tāpēc minētās atbilstības prasības nebūtu jāpiemēro.

(12)

Ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 45.i pantu, iestādēm un vienībām ir jāsniedz pārskati savām kompetentajām un noregulējuma iestādēm par atbilstīgo saistību un iekšēji rekapitalizējamo saistību līmeņiem un minēto saistību sastāvu un regulāri jāpublisko minētā informācija plašākai sabiedrībai līdz ar savu MREL līmeni. Likvidācijas vienībām šāda pārskatu sniegšana vai publiskošana nav nepieciešama. Tomēr, lai nodrošinātu MREL pārredzamu piemērošanu, minētie pārskatu sniegšanas un publiskošanas pienākumi būtu jāpiemēro arī likvidācijas vienībām, attiecībā uz kurām noregulējuma iestāde nosaka, ka MREL vajadzētu būt lielākai par summu, kas ir pietiekama, lai absorbētu zaudējumus. Saskaņā ar proporcionalitātes principu noregulējuma iestādei būtu jānodrošina, ka minētie pienākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai uzraudzītu atbilstību MREL.

(13)

Lai nodrošinātu konsekvenci, grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014 un valstu pasākumi, ar kuriem transponē grozījumus Direktīvā 2014/59/ES, būtu jāpiemēro no tās pašas dienas. Tomēr ir lietderīgi paredzēt agrāku piemērošanas datumu attiecībā uz grozījumiem noteikumos par iespēju izpildīt konsolidēto iekšējo MREL, lai ņemtu vērā noregulējuma iestāžu vajadzību pieņemt jaunus lēmumus, ar kuriem nosaka MREL šajā nolūkā, un palielinātu juridisko noteiktību banku grupām, uz kurām attiektos minētais noteikums, ņemot vērā Direktīvā 2014/59/ES un Regulā (ES) Nr. 806/2014 noteikto vispārējo MREL atbilstības termiņu, kas ir 2024. gada 1. janvāris. Minētā iemesla dēļ jaunie noteikumi par konsolidēto iekšējo MREL saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 būtu jāpiemēro, sākot ar nākamo dienu pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas. Tas arī būtu signāls visām banku grupām un noregulējuma iestādēm, kurām piemēro Direktīvu 2014/59/ES un Regulu (ES) Nr. 806/2014, ka var būt nepieciešami pasākumi, lai aptvertu laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz dienai, kad sāk piemērot valsts pasākumus, ar kuriem transponē šīs grozījumu direktīvas noteikumus.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, pielāgot likvidācijas vienībām piemērojamo režīmu saskaņā ar MREL regulējumu un iespēju noregulējuma iestādēm konsolidēti noteikt iekšējo MREL, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, grozot noteikumus, kas jau ir noteikti Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2014/59/ES un Regula (ES) Nr. 806/2014,

1)

direktīvas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

;

2)

direktīvas 45.c pantu groza šādi:

3)

direktīvas 45.f pantu groza šādi:

4)

direktīvas 45.i panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

5)

direktīvas 45.j panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1)

regulas 3. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

;

2)

regulas 12.d pantu groza šādi:

3)

regulas 12.g pantu groza šādi: