Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Olīveļļas analīze

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

Deleģētā regula (ES) 2018/1096, ar ko attiecībā uz prasībām par noteiktām norādēm olīveļļas marķējumā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 29/2012

KĀDS IR ŠO REGULU MĒRĶIS?

  • Eiropas Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 ir noteikti konkrēti raksturlielumi, kas attiecināmi uz katru olīveļļas kategoriju, un analīžu veidi, ko izmanto, lai noteiktu atbilstību. Tajā ir izklāstītas arī kontroles prasības ES dalībvalstīm.
  • Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1096 (skatīt deleģētos aktus) pārskata atsevišķas norādes olīveļļas marķējumā, kas attiecas uz skābumu un ražas novākšanas gadu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Olīveļļas kategorijas

Olīveļļu iedala astoņās kategorijās.

  • Neapstrādāta augstākā labuma (extra virgin) olīveļļa ir augstākā kvalitātes kategorija. Tai nav organoleptisku defektu un tai ir augļaina garša. Tās skābuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,8 %.
  • Neapstrādātai (virgin) olīveļļai var būt atsevišķi sensori defekti, taču tie ir pavisam nelieli. Tās skābums nedrīkst pārsniegt 2 %.
  • Lampantes olīveļļa ir zemākas kvalitātes neapstrādāta olīveļļa, kuras skābums pārsniedz 2 %, tās raksturlielumos nav augļainas garšas un tai ir būtiski sensori defekti. Tā tiek rafinēta vai izmantota rūpnieciskiem mērķiem.
  • Rafinēta olīveļļa tiek iegūta galvenokārt no lampantes eļļas un nereti no neapstrādātas olīveļļas. Tā nav paredzēta mazumtirdzniecības tirgum un tās skābuma līmenis nepārsniedz 0,3 %.
  • Olīveļļa, kas veidota no rafinētas olīveļļas kupāžas ar neapstrādātām olīveļļām, rodas, sajaucot rafinētu olīveļļu ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu vai neapstrādātu olīveļļu. Tās skābuma līmenis nepārsniedz 1 %.
  • Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa tiek iegūta no pārpalikumu masas, kas tiek iegūta pēc eļļas izspiešanas ar mehāniskiem līdzekļiem.
  • Rafinēta olīvu izspaidu eļļa tiek iegūta, rafinējot neattīrītu olīvu izspaidu eļļu. Tās skābuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3 %.
  • Olīvu izspaidu eļļa rodas, sajaucot rafinētu olīvu izspaidu eļļu ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu vai neapstrādātu olīveļļu, un tās skābuma līmenis nepārsniedz 1 %.

Analīzes metodes eļļas kategorijas noteikšanai

Dažādas olīveļļas kategorijas tiek klasificētas pēc kvalitātes parametriem, kas attiecas uz:

  • fizikāli ķīmiskajiem raksturlielumiem, piemēram, skābuma līmeni, peroksīda skaitli, taukskābju saturu un sterīnu sastāvu;
  • organoleptiskajiem (sensorajiem) raksturlielumiem, piemēram, augļaunību un organoleptisku defektu neesamību.

Regulā ir izklāstītas dažādas analīzes metodes, lai noteiktu tālāk uzskaitītos olīveļļu sastāva aspektus:

  • brīvas taukskābes, ko izsaka kā oleīnskābes procentus;
  • peroksīda skaitli;
  • vaska saturu;
  • sterīnu un triterpēndiolu sastāvu un saturu;
  • 2-glicerilmonopalmitāta saturu;
  • taukskābju sastāvu;
  • neapstrādātas olīveļļas organoleptiskos raksturlielumus;
  • stigmastadiēnus;
  • triglicerīdus;
  • vaskus, taukskābju metilesterus un taukskābju etilesteri.

Atbilstība

Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai tiktu veiktas piemērotas atbilstības pārbaudes, kuru pamatā ir riska analīze, kas nodrošina deklarētajai kategorijai atbilstīgas olīveļļas tirgošanu. Riska novērtēšanas kritēriji var ietvert:

  • eļļas kategoriju, ražošanas periodu, eļļu cenu attiecībā pret citām augu eļļām, sajaukšanas un iepakošanas darbības, uzglabāšanas vietu un apstākļus, izcelsmes valsti, galamērķa valsti, transportlīdzekļus un partijas tilpumu;
  • tirgus dalībnieka vietu mārketinga ķēdē, tirgoto tilpumu, eļļas kategoriju diapazonu, uzņēmējdarbības veidu, piemēram, spiešana, uzglabāšana, rafinēšana, jaukšana, iepakošana vai mazumtirdzniecība;
  • iepriekš veiktu pārbaužu konstatējumus, tostarp konstatēto defektu skaitu un veidu, tirgoto eļļu parasto kvalitāti, izmantotā tehniskā aprīkojuma veiktspēju;
  • tirgus dalībnieku kvalitātes nodrošināšanas sistēmu vai pašpārbaudes sistēmu, kas saistītas ar atbilstību tirdzniecības standartiem, uzticamību;
  • pārbaužu veikšanas vietu, it sevišķi, ja tā ir pirmajā robežas šķērsošanas punktā, iebraucot ES, un pēdējā robežas šķērsošanas punktā, izbraucot no ES, vai ja tā ir vieta, kur eļļas tiek ražotas, iepakotas, iekrautas vai pārdotas galapatērētājam.

Dalībvalstīm ir pienākums jau iepriekš norādīt kritērijus neatbilstības riska noteikšanai un minimālo tirgus dalībnieku, partiju un apjoma skaitu atbilstības pārbaudes veikšanai. Gadā ir jāveic vismaz viena atbilstības pārbaude uz katrām 1000 tonnām olīveļļas, kas tiek tirgotas dalībvalstī.

Ja eļļa neatbilst kategorijas aprakstam, dalībvalstij ir pienākums piemērot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas atkarībā no pārkāpuma smaguma un palielināt pārbaužu biežumu, ja pārkāpumi ir būtiski.

Organoleptiskie (sensorie) raksturlielumi

Dalībvalstis var apstiprināt degustatoru žūrijas organoleptisko raksturlielumu novērtēšanai un pārbaudei. Dalībvalstīm saskaroties ar grūtībām izveidot degustatoru žūriju savā teritorijā, tās var izsaukt citā dalībvalstī apstiprinātu degustatoru žūriju.

Marķējums

Ar Deleģēto regulu (ES) 2018/1096 tiek grozīta Īstenošanas Regula (ES) Nr. 29/2012 par olīveļļas tirdzniecības standartiem attiecībā uz dažiem fakultatīviem terminiem, kurus var lietot uz etiķetes:

  • norāde uz maksimālo skābumu, kas gaidāms līdz noteiktajam minimālajam derīguma termiņam;
  • ražas novākšanas gads.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪS REGULAS IR PIEMĒROJAMAS?

  • Regulu (EEK) Nr. 2568/91 piemēro kopš 1991. gada 6. septembra.
  • Deleģēto regulu (ES) 2018/1096 piemēro kopš 2018. gada 6. augusta.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

PAMATDOKUMENTI

Komisijas Regula (EEK) Nr. 2568/91 (1991. gada 11. jūlijs) par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm (OV L 248, 5.9.1991., 1.–83. lpp.)

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1096 (2018. gada 22. maijs), ar ko attiecībā uz prasībām par noteiktām norādēm olīveļļas marķējumā groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 29/2012 (OV L 197, 3.8.2018., 3.–4. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 29/2012 (2012. gada 13. janvāris) par olīveļļas tirdzniecības standartiem (kodifikācija) (OV L 12, 14.1.2012., 14.–21. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18.–63. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 14.10.2021

Top