Trešo valstu darba ņēmēji – vienota uzturēšanās un darba atļauja ES (2026. gads)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Šī direktīva:

• attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri:
  • iesniedz pieteikumu, lai uzturētos dalībvalstī nolūkā tur strādāt,
  • ir saņēmuši atļauju dzīvot dalībvalstī darba vai citu iemeslu dēļ (ja viņiem ir tiesības strādāt);
• neattiecas uz virkni trešo valstu valstspiederīgajiem, piemēram, ES pilsoņa ģimenes locekļiem, sezonas darbiniekiem, starptautiskās aizsardzības saņēmējiem vai personām, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties ES.

Vienotas atļaujas pieteikuma iesniegšanas procedūra

Dalībvalstīm:

• ir jāizlemj, vai trešās valsts valstspiederīgais vai viņa darba devējs, vai kāds no tiem, iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai;
• ir jāizskata un jāpārbauda pieteikumi, ko iesnieguši trešo valstu valstspiederīgie, kuri dzīvo vai nu ārpus attiecīgās dalībvalsts, vai tie, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja, tieši šajā dalībvalstī; dalībvalstis savā teritorijā var arī atļaut iesniegt pieteikumus no citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas kādā dalībvalstī;
• ir jāieceļ kompetentā iestādi, kas saņem pieteikumu un pieņem lēmumu par pilnīgu pieteikumu, lai izdotu, grozītu vai atjaunotu vienotu atļauju, kura attiecas gan uz uzturēšanos, gan darbu, 90 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas (sarežģītos gadījumos var pievienot papildu 30 dienas);
• ir jāizmanto vienota atļaujas forma, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1030/2002;;
• noraidot pieteikumu vai atsaucot apvienoto atļauju, ir jāsniedz rakstisku paskaidrojumu un jānorāda tiesa vai administratīvā iestāde, kurā attiecīgā persona var iesniegt pārsūdzību, un ar to saistīto termiņu;
• pēc pieprasījuma trešo valstu valstspiederīgajam un viņa nākamajam darba devējam ir jāpadara viegli pieejamu informāciju par pieteikšanās procesu un viņu attiecīgajām tiesībām un pienākumiem;
• nav tiesību iekasēt nesamērīgu vai pārmērīgu maksu par pieteikuma apstrādi.

Tiesības un vienlīdzīga attieksme

Vienotās atļaujas turētājiem ir tiesības:

• ieceļot, dzīvot un brīvi ceļot izdevējā dalībvalstī;
• veikt atļaujā norādītos darbus;
• būt informētiem par savām tiesībām;
• vienotās atļaujas derīguma termiņa laikā, ievērojot noteiktus nosacījumus, mainīt darba devēju;
• būt bezdarbniekiem un uzturēties dalībvalsts teritorijā:
  • vismaz trīs mēnešus apvienotās atļaujas derīguma termiņa laikā, ja trešās valsts pilsonim ir bijusi vienotā atļauja uz mazāk nekā divu gadu periodu,
  • vismaz sešus mēnešus apvienotās atļaujas derīguma termiņa laikā, ja trešās valsts pilsonim ir bijusi vienotā atļauja uz termiņu, kas ir ilgāks par diviem gadiem – šajā gadījumā dalībvalstis var pieprasīt vienotās atļaujas turētājiem sniegt pierādījumus par pietiekamiem līdzekļiem, lai uzturētu sevi, neizmantojot attiecīgās dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmu;
• uzturēties dalībvalsts teritorijā vienotās atļaujas atjaunošanas procedūras laikā;
• baudīt vienādu attieksmi kā pret dalībvalsts pilsoņiem (lai gan dalībvalstis var piemērot dažus ierobežojumus), vismaz attiecībā uz:
  • nodarbinātību un darba apstākļiem, tostarp samaksu, darba laiku, atvaļinājumu, brīvdienām un veselību un drošību darba vietā,
  • tiesībām streikot un veikt protesta akcijas un dalību arodbiedrībās,
  • izglītību un arodmācībām,
  • kvalifikāciju atzīšanu,
  • dažām sociālā nodrošinājuma un nodokļu atvieglojumu jomām,
  • piekļuvi sabiedriskajām precēm un pakalpojumiem, tostarp piekļuvi valsts un privātam mājoklim, un nodarbinātības biroju konsultācijām.

Vispārīgi noteikumi

Dalībvalstīm ir pienākums:

• novērst iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp veicot pārbaudes, un jāsoda darba devēji, kas pārkāpj valsts tiesību aktus par vienlīdzīgu attieksmi;
• ļaut trešo valstu pilsoņiem iesniegt sūdzības pret saviem darba devējiem gan tieši, gan ar trešo personu starpniecību;
• regulāri atjaunināt informāciju par uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumiem darba nolūkā, tostarp tiesībām, pienākumiem un procesuālajām garantijām, kas būtu viegli pieejama plašai sabiedrībai.

Eiropas Komisija periodiski, bet ne vēlāk kā 2029. gada 21. maijā, ziņo Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei par direktīvas piemērošanu.

Ar direktīvu tiks atcelta Direktīva 2011/98/ES (skatīt kopsavilkumu) no 2026. gada 22. maija. Direktīva nav piemērojama Dānijā un Īrijā.