Efektīvāks budžeta atbalsts jaunattīstības valstīm

Šajā Komisijas politikas dokumentā ir izklāstīta jauna politika attiecībā uz budžeta atbalstu, kuras mērķis ir pielāgot ES budžeta atbalsta politiku mainīgajiem apstākļiem un padarīt šo atbalstu efektīvāku.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm (COM(2011) 638 galīgā redakcija, 13.10.2011. - Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

KOPSAVILKUMS

Šajā Komisijas politikas dokumentā ir aprakstīta ES pieeja, kuras uzdevums ir uzlabot budžeta atbalsta efektivitāti, lai sasniegtu rezultātus attīstības jomā, stiprinot līgumiskās partnerības ar jaunattīstības valstīm.

Būtiska ES palīdzības daļa tiek sniegta kā budžeta atbalsts, kas līdztekus politiskam dialogam, darbības novērtējumam un spēju veidošanai var izpausties kā finanšu pārvedumi uz jaunattīstības valstu valdību budžetiem.

Viens no šā dokumenta galvenajiem jauninājumiem ir ierosinājums nodrošināt budžeta atbalsta līgumu lielāku dažādību, tādējādi ļaujot labāk pielāgoties partnervalsts politiskajai, ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Līgumi ir šādi:

• labas pārvaldības un attīstības līgumi (GGDC), lai stiprinātu galvenās valsts sistēmas;
• nozaru reformas līgumi (SRC), lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu;
• valsts veidošanas līgumi (SBC) ir īpaši paredzēti nestabilām valstīm vai valstīm, kuras cenšas izkļūt no krīzes, un ir veidoti tā, lai palīdzētu nodrošināt būtiski svarīgas valsts funkcijas un pamatpakalpojumus.

Tādu pamatvērtību kā cilvēktiesības nozīme

Tādu pamatvērtību kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums ievērošanai būs arvien lielāka nozīme visu budžeta atbalsta līgumu noslēgšanā. Lai noslēgtu GGDC, valstij būs jāparāda sava apņemšanās attiecībā uz pamatvērtībām.

ES koordinēšana

Nākamais aspekts ir ES mēroga koordinēšanas nozīme. Dokumentā ir uzskaitīti galvenie principi, kas jāievēro šajā jomā.

Atbilstība

Lai varētu saņemt budžeta atbalstu, valstīm ir jāievieš:

• labi definēta valsts vai nozaru attīstības vai reformu politika un stratēģija;
• uz stabilitāti vērsta makroekonomikas sistēma;
• uzticama un atbilstoša programma publisko finanšu pārvaldības uzlabošanai.

Politikas dokumentā šie kritēriji ir nostiprināti un ir pievienots jauns kritērijs attiecībā uz publisku piekļuvi budžeta informācijai. Valstīm būs jāparāda, ka tās jau sniedz attiecīgo informāciju sabiedrībai vai arī ir panākušas progresu ceļā uz šādas informācijas sniegšanu.

Citi svarīgi elementi:

• lielāka uzmanības pievēršana pārskatatbildībai, pārredzamībai un iekšzemes ieņēmumu mobilizācijai (t. i., ieņēmumu palielināšanai ar taisnīgu un pārredzamu nodokļu sistēmu palīdzību);
• uzlabota riska pārvaldības sistēma, kas pielāgota konkrētam budžeta atbalsta riska profilam un kas attieksies uz politisko pārvaldību, makroekonomikas stabilitāti, attīstības risku, publisko finanšu pārvaldību, korupciju un krāpšanu;
• lielāks uzsvars uz rezultātiem, darbības rādītājiem, paredzamību un atbildību. Izmantojot maksājumu mainīgās daļas pieeju, ES koncentrējas uz rezultātiem un darbības rādītājiem. Parasti Komisija budžeta atbalstu sniedz, apvienojot noteikto līdzekļu daļu, kas saistīta ar atbilstības kritērijiem, un maksājumu mainīgās daļas, kas arī ir saistītas ar progresu, kāds panākts noteikto mērķu sasniegšanā, piemēram, veselības aprūpes, izglītības vai publisko finanšu pārvaldības jomās.

Skatīt arī: Eiropas Komisija - Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts.

13.06.2014