Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Likviditātes seguma prasība kredītiestādēm

KOPSAVILKUMS:

Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šajā deleģētajā regulā ir detalizēti izklāstīts, kā pielietot Regulā (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula) noteikto vispārējo tiesību principu attiecībā uz to, ka kredītiestādēm ir jābūt pietiekamiem aktīviem, lai varētu segt likviditātes prasības 30 dienu periodā.

LSR (likviditātes seguma rādītājs) deleģētajā regulā tiek norādīts, kuri aktīvi tiek uzskatīti par likvīdajiem aktīviem1. Tajā ir paskaidrots, kā jāaprēķina izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuru samaksa paredzama 30 dienu laikā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Kredītiestādēm ir jānodrošina, lai likviditātes seguma rādītāja līmenis būtu vismaz 100 %. Tas ir līdzvērtīgs likviditātes rezervju2 un neto likviditātes izejošo naudas plūsmu3 attiecībai 30 dienu laikā.

Kredītiestāde tiek pakļauta spriedzei4 šādās situācijās (bet ne tikai):

  • būtiskas privātpersonu vai MVU noguldījumu daļas vērtības samazināšanās;
  • nenodrošināta korporatīvā finansējuma spēju vai nodrošināta īstermiņa finansējuma daļēja vai pilnīga zaudēšana;
  • papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanu;
  • paaugstināta tirgus nestabilitāte, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību;
  • neplānota likviditātes un kredītiespēju izmantošana;
  • potenciāls pienākums atpirkt parādu vai pildīt ārpuslīgumiskas saistības.

Likvīdajiem aktīviem ir šādas prasības:

  • aktīvi ir kredītiestādes glabāts īpašums, tiesības, pilnvarojums vai līdzdalības daļa, ko 30 dienu laikā var pārvērst skaidrā naudā;
  • aktīvus nav izdevusi pati kredītiestāde vai citas iestādes, piemēram, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumi vai finanšu pārvaldītājuzņēmumi;
  • jābūt iespējai to vērtību noteikt, pamatojoties uz viegli pieejamām tirgus cenām;
  • aktīviem jābūt iekļautiem atzītā biržā vai tirgojamiem tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu5;

Likvīdie aktīvi tiek iedalīti vairākās kategorijās:

  • 1. līmenis: (vislikvīdākie), piemēram, monētas un banknotes vai aktīvi, kurus garantē Eiropas Centrālā banka, valstu centrālās bankas vai reģionālās un vietējās varas iestādes;
  • 2.A līmenis: tādi aktīvi, kurus garantē ES reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras, un kuru riska pakāpe ir 20 %;
  • 2.B līmenis: tādi aktīvi kā ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, uzņēmumu parāda vērtspapīri un akcijas, kuras atbilst noteiktām prasībām un noteiktiem vērtspapīrošanas6 kritērijiem, un šiem aktīviem ir jāatbilst vairākiem stingriem nosacījumiem, lai tie tiktu akceptēti kā kā 2.B līmeņa aktīvi.

Kredītiestādēm ir jānodrošina:

  • lai likviditātes rezervēs iekļautie aktīvi vienmēr ir pietiekami diversificēti un viegli pieejami, kā arī lai 30 dienu laikā tos var pārvērst skaidrā naudā;
  • lai aktīvos ir iekļauti vismaz 60 % no 1. līmeņa aktīvu rezervēm un ne vairāk par 15 % no 2.B līmeņa aktīviem;
  • lai 30 dienu laikā tie aktīvi, kas vairs neatbilst kritērijiem, netiktu uzskatīti par likvīdiem aktīviem.

Lai noteiktu un novērtētu likviditātes izejošās un ienākošās naudas plūsmas un veicamās procedūras, tiek izmantoti detalizēti noteikumi un aprēķini.

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2018/1620 ir izdarīti grozījumi attiecībā uz Regulā 2015/61 iekļautajām prasībām, uzlabotu šīs regulas pielietojumu. Vissvarīgākie grozījumi ir šādi:

  • pilnībā saskaņot paredzamo izejošās un ienākošās naudas plūsmu likviditāti attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu7 un nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem8 ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas starptautiskajiem likviditātes standartiem;
  • precizēt, kā tiek izmantotas centrālās bankas filiālēs vai meitasuzņēmumos glabātās rezerves;
  • koriģēt atbrīvojumu no minimālā emisijas apmēra noteiktiem ārpus ES valstīs glabātiem aktīviem;
  • uzlabot likvidēšanas mehānismu9 likviditātes rezervju novērtēšanai;
  • īstenot jaunus vienkāršus, pārredzamus un standartizētus kritērijus attiecībā uz vērtspapīrošanu.

Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/1620 sāk piemērot ar .

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

To piemēro kopš .

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

  1. Likvīdie aktīvi: aktīvi, kurus var viegli pārvērst naudā.
  2. Likviditātes rezerves: kredītiestādei pieejamie likvīdie aktīvi.
  3. Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas: summa, kas paliek pāri pēc ienākošās naudas plūsmas atņemšanas no izejošās naudas plūsmas.
  4. Spriedze: pēkšņa vai būtiska kredītiestādes maksātspējas vai likviditātes pasliktināšanās.
  5. Līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu: jeb “repo” ir īstermiņa aizdevums, ko vērtspapīru pārdevējs piekrīt atpirkt noteiktā laikā un par noteiktu cenu.
  6. Vērtspapīrošana: procedūra, kurā dažādi finanšu aktīvi vai līgumsaistību parādi, piemēram, aizdevumi automašīnas iegādei vai hipotēkai, tiek pārstrukturēti un pārdoti ieguldītājiem.
  7. Līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu: jeb “reverse repo” vērtspapīru iegāde, apņemoties pārdot tās par augstāku cenu konkrētā datumā nākotnē.
  8. Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi: likvīdo aktīvu aizdevums apmaiņā pret mazāk likvīdu nodrošinājumu. Aizņēmējs maksā aizdevējam maksu par iesaistītajiem riskiem.
  9. Likvidēšanas mehānisms: to darījumu slēgšana (piemēram, aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu vai aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumi), kuru termiņš beidzas nākamajās 30 dienās.

PAMATDOKUMENTS

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, , 1.–36. lpp.)

pēdējās izmaiņas

Top