ES mēroga dzelzceļa drošība

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šo direktīvu nosaka vairākus pasākumus, lai pilnveidotu un paaugstinātu drošību un atvieglotu pieeju dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu tirgum, tostarp:

• izveidojot aģentūru kā struktūru, kas izdod drošības sertifikātus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuri darbojas vairāk nekā vienā ES dalībvalstī;
• nosakot atbildības sadalījumu starp dažādām ES dzelzceļa sistēmā iesaistītajām struktūrām;
• izstrādājot kopīgus drošības mērķus un kopīgas drošības metodes, lai atceltu valstu noteikumus un līdz ar to likvidētu šķēršļus vienotas Eiropas dzelzceļa telpas attīstībai;
• nosakot principus drošības sertifikātu un atļauju izdošanai, atjaunošanai, grozīšanai un ierobežošanai vai atcelšanai;
• nosakot, ka katrai dalībvalstij jāizveido valsts drošības iestāde, kā arī negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas struktūra;
• nosakot vienotus dzelzceļa drošības pārvaldības un pārraudzības principus.

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu dzelzceļa sistēmām, taču to nepiemēro:

• metro;
• tramvajiem un vieglā dzelzceļa ritekļiem, un infrastruktūrai, kuru izmanto tikai minētie ritekļi;
• tīkliem, kuri nav iekļauti ES dzelzceļa sistēmā un kuri paredzēti tikai vietējo, pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī uzņēmumiem, kas darbojas tikai minētajos tīklos.

Drošības pilnveidošana un pārvaldība

• Aģentūrai un dalībvalstīm savas attiecīgās kompetences ietvaros, ievērojot ES tiesību aktu noteikumus, ir pienākums nodrošināt, ka dzelzceļa drošība tiek uzturēta un kopumā paaugstināta, piešķirot prioritāti negadījumu novēršanai.
• Dalībvalstīm arī ir pienākums nodrošināt, ka:
  • pasākumos, kas vērsti uz drošības pilnveidošanu un paaugstināšanu, tiek ievērota sistēmiska pieeja;
  • infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir atbildīgi par ES dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību un ar to saistīto risku kontroli.

Kopīgās drošības metodes un mērķi

• Drošības līmeņus, drošības mērķu sasniegšanu, kā arī atbilstību citām drošības prasībām izvērtē, izmantojot kopīgās drošības metodes, jo īpaši:
  • riska novērtēšanai un izvērtēšanai;
  • lai izvērtētu atbilstību drošības sertifikātu un drošības atļauju izdošanai;
  • uzraudzībai, ko veic valsts drošības iestādes, un pārraudzībai, ko veic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un par dzelzceļa apkopi atbildīgās struktūras;
  • drošības mērķu sasniegšanas izvērtēšanai ES un valstu līmenī.
• Minimālie drošības mērķi, kas sasniedzami ES dzelzceļa sistēmai kopumā, ir noteikti kopīgajos drošības mērķos. Tos var izteikt ar pieļaujama riska kritērijiem vai drošības mērķa līmeņiem.

Vienotais drošības sertifikāts

• Piekļuvi ES dzelzceļa infrastruktūrai piešķir tikai uzņēmumiem, kuriem ir vienotais drošības sertifikāts, ko izsniegusi aģentūra vai attiecīgās valsts drošības iestādes.
• Sertifikāta mērķis ir apliecināt, ka attiecīgais uzņēmums ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj droši darboties paredzētajā darbības telpā.

Grozījumi attiecībā uz dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajā savienojumā

Ar Regulu (ES) 2020/1530 paplašina valsts drošības iestādes definīciju attiecībā uz jebkuru struktūru, kurai dalībvalsts un ārpussavienības valsts uzticējušas attiecīgus pienākumus, un nosaka ar to saistīto kārtību.