Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

ES ierobežojošie pasākumi pret kiberuzbrukumiem

KOPSAVILKUMS:

Lēmums (KĀDP) 2019/797 par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

Regula (ES) 2019/796 par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN REGULAS MĒRĶIS?

Ar Lēmumu (KĀDP) 2019/797 un Regulu (ES) 2019/796 izveido sistēmu, kas ļauj Eiropas Savienībai (ES) piemērot sankcijas, lai atturētu kiberuzbrukumus1, kas rada ārēju apdraudējumu ES vai ES dalībvalstīm, un reaģētu uz šiem kiberuzbrukumiem. Šie kiberuzbrukumi ietver arī uzbrukumus pret trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām, ja atzīts, ka rīcība ir nepieciešama, lai sasniegtu ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sarakstā iekļautajām fiziskām personām, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām paredzētās sankcijas

  • Saskaņā ar regulējumu Savienība piemēro sankcijas fiziskām personām, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas kiberuzbrukumos vai kiberuzbrukumu mēģinājumos. Sankcijas var piemērot arī ar tām saistītajām fiziskām personām, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Ierobežojošie pasākumi ietver aizliegumus personām, kas ceļo uz Savienību, kā arī finanšu aktīvu iesaldēšanu.
  • Personas, uz kurām attiecas šādas sankcijas, tiks iekļautas Lēmuma (KĀDP) 2019/797 I pielikumā, kā to noteikusi Eiropas Savienības Padome. Iesaldē visus naudaslīdzekļus un saimnieciskos resursus, kas atrodas jebkuras I pielikumā uzskaitītās fiziskās personas, juridiskās personas vai struktūras īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.
  • Dalībvalstis ir atbildīgas par sankciju noteikumu izstrādi pārkāpumu gadījumā.

Kiberuzbrukumi

Pie kiberuzbrukumiem, uz kuriem attiecas šis jaunais sankciju režīms, pieder tie, kuri rada būtisku ietekmi un:

  • kuri ir cēlušies vai tiek veikti no kādas vietas ārpus Savienības; vai
  • kuros izmanto infrastruktūru ārpus Savienības; kurus veic jebkāda fiziska, juridiska persona, vienība vai struktūra, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas ārpus Savienības;
  • vai
  • kurus veic ar tādas fiziskas, juridiskas personas, vienības vai struktūras atbalstu, kas darbojas ārpus Savienības.

Dalībvalstīm draudošie kiberuzbrukumi ietver tādus uzbrukumus, kas skar informācijas sistēmas, kuras saistītas ar šādām jomām:

  • kritisko infrastruktūru, kura ir būtiska vitālo sabiedrisko funkciju uzturēšanai, veselības, drošuma, drošības, cilvēku ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai;
  • pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi būtisku sabiedrisko un/vai ekonomisko darbību uzturēšanai, jo īpaši enerģētikas, transporta, banku, finanšu, veselības aprūpes, dzeramā ūdens, digitālās infrastruktūras nozarēs;
  • kritiskām valsts funkcijām, jo īpaši šādās jomās: aizsardzība, iestāžu pārvaldība un darbība, publiskās vēlēšanas, saimnieciskās un civilās infrastruktūras darbība, iekšējā drošība un ārējās attiecības, tostarp ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību;
  • klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi; vai
  • valdības vienībām reaģēšanai uz apdraudējumiem.

NO KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS UN ŠĪ REGULA IR PIEMĒROJAMI?

Tie ir piemērojami kopš .

KONTEKSTS

Kopīgajā paziņojumā, kas pieņemts 2018. gada jūnijā, norādīts, ka valsts un nevalstisko dalībnieku darbības, piemēram, kiberuzbrukumi, kuri iznīcina ekonomiku un sabiedriskos pakalpojumus, mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas, kā arī naidīgas militārās darbības, joprojām rada nopietnus un akūtus draudus ES un tās dalībvalstīm. Tas noteica jomas, kurās jāpastiprina pasākumi, lai vēl vairāk padziļinātu un stiprinātu ES ieguldījumu šo draudu novēršanā, un aicināja dalībvalstis un Eiropas Komisiju nodrošināt ātru turpmāko rīcību.

2018. gada oktobrī, pēc kiberuzbrukumiem Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai, Eiropadome pieņēma secinājumus, kuros aicināja izstrādāt pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu ES atturēšanas, noturības un reaģēšanas spējas pret hibrīddraudiem un kiberdraudiem, kā arī pret ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodoldraudiem. Padome tika aicināta izstrādāt sankciju sistēmu attiecībā uz kiberuzbrukumiem.

Lai iegūtu plašāku informāciju, skatiet:

GALVENIE TERMINI

  1. Kiberuzbrukumi: neatļautas darbības, kas ietver piekļuvi informācijas sistēmām un iejaukšanos tajās, iejaukšanos datos un datu pārtveršanu.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/797 (), par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (OV L 129I, , 13.–19. lpp.).

Secīgi grozījumi Lēmumā (KĀDP) 2019/797 ir iekļauti sākotnējā tekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Regula (ES) 2019/796 (), par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (OV L 129I, , 1.–12. lpp.).

Skatiet konsolidēto versiju.

Pēdējoreiz atjaunināts

Top