ES lauku saimniecību integrētā statistika

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs regulas mērķi:

• ieviest vienkāršotu un modernizētu sistēmu Eiropas lauku saimniecību statistikas datu vākšanai. Tādējādi strukturālo informāciju varēs apvienot ar citu informāciju, piemēram, par ražošanas metodēm, lauku attīstības pasākumiem un agrovides politikas aspektiem;
• nodrošināt turpmākus Eiropas lauku saimniecību struktūras apsekojumus, lai saglabātu saskaņotas laikrindas, vienlaikus apmierinot jaunās un neatliekamās vajadzības pēc datiem lauku saimniecību līmenī;
• nodrošināt definīcijas, tostarp jēdzieniem kopienas zemes lauksaimniecības vienība¹, lauksaimniecības dzīvnieku vienība², izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme³ un piemājas dārziņi⁴.

Darbības joma un datu avoti

Saskaņā ar regulu statistikai būtu jāaptver:

• 98 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (neskaitot piemājas dārziņus); un
• 98 % lauksaimniecības dzīvnieku vienības katrā dalībvalstī.

Ar noteikumu, ka dalībvalstis nodrošina atbilstību regulā noteiktajām kvalitātes prasībām, tās var izmantot vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem avotiem vai metodēm:

• statistikas apsekojumi;
• administratīvie datu avoti, piemēram, šādi:
  • integrētā administrācijas un kontroles sistēma (Regula (ES) Nr. 1306/2013);
  • liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma (Regula (EK) Nr. 1760/2000);
  • aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma (Regula (EK) Nr. 21/2004);
  • vīna dārzu reģistrs (Regula (ES) Nr. 1308/2013); un
  • bioloģisko lauksaimniecību reģistri (Regula (EK) Nr. 834/2007);
• jebkādi citi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas (dalībvalstīm ir iepriekš jāpaziņo Eiropas Kopienu Statistikas birojam (Eurostat) par savu nodomu izmantot tos un jāiesniedz sīkas ziņas par to izmantošanu).

Dalībvalstis vāc un sniedz III pielikumā uzskaitītos strukturālos pamatdatus⁵ par 2020., 2023. un 2026. pārskata gadu. Pamatdatu vākšanu par 2020. pārskata gadu veic kā skaitīšanu.

Dalībvalstīm, kurās skaitīšanas periodi 2020. pārskata gada apsekojumam pārklājas ar plānoto darbu 10 gadu tautas skaitīšanai, jāpārceļ lauksaimniecības datu vākšana par gadu agrāk, lai novērstu smago slogu, ko radītu divu apjomīgu datu vākšana vienlaicīgi.

Pamatdatu vākšanu par 2023. un 2026. pārskata gadu var veikt kā izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

Ieguldījums no ES budžeta

Datu vākšanu programmas īstenošanai par 2020. pārskata gadu Savienība valstu statistikas iestādēm piešķirs dotācijas 40 miljonu euro apmērā. Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma noteiks summu laikposmam pēc 2020. gada.

Pilnvaru deleģēšana

Ar regulu Eiropas Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgām politikas prioritātēm. Saistībā ar to Komisija saņem ieteikumus no dalībvalstu izraudzītajiem ekspertiem.