ES uzturēšanās atļauju forma

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Atļaujām ir jābūt atsevišķam dokumentam kartes formā (sākotnēji tās varēja būt arī uzlīmes, ko piestiprināja pie cita oficiāla dokumenta).
• Regulā ir noteikta visas dokumentā iekļaujamās redzamās informācijas forma un saturs, piemēram, personas uzvārds un vārds (šādā secībā), atļaujas derīguma termiņa sākums un beigas.
• Tehniskie priekšraksti attiecas uz atļaujām izmantojamajām krāsām, iespiešanas procesu un metodēm, un materiāliem.
• Priekšraksti ietver drošības elementus, lai novērstu viltošanu. Priekšraksti ir slepeni, un tie ir pieejami vienīgi valstu iestādēm, kas atbild par atļauju iespiešanu.
• ES valstis pēc saviem ieskatiem var pievienot papildu valsts drošības elementus atbilstoši regulas pielikumā sniegtajam sarakstam ar nosacījumu, ka netiek izmainīts kartes vienotais izskats.
• Šī regula neattiecas uz:
  • Eiropas pilsoņu ģimenēm, kas izmanto savas tiesības dzīvot citā ES dalībvalstī;
  • vīzu īpašniekiem;
  • tiem ārpussavienības valstu pilsoņiem, kuri drīkst uzturēties līdz 3 mēnešiem bez vīzas.

Ar Regulu (EK) Nr. 380/2008 groza Regulu (EK) Nr. 1030/2002 attiecībā uz biometrisko identifikatoru¹ iekļaušanu vienotajā uzturēšanās atļauju formā.

• Biometriskos identifikatorus izmanto, lai pārbaudītu atļaujas autentiskumu un tās turētāja identitāti. Tie ietver nesenu fotoattēlu un 2 pirkstu nospiedumus.
• Biometrisko identifikatoru ievākšanas procedūru nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem un drošības pasākumiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijā un konvencijā par bērnu tiesībām.
• Biometrisko identifikatoru datus glabā un aizsargā, lai nodrošinātu šo datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

Tā kā pašreizējais uzturēšanās atļauju formāts ir izmantots vairāk nekā 20 gadus, tika pieņemta Regula (ES) 2017/1954, ar ko tika veikti grozījumi.

Ar to ievieš jaunu vienoto atļauju veidni ar jaunām drošības iezīmēm, lai nepieļautu viltošanu. Attēli un teksta priekšraksti, kas ietverti Regulas (ES) 2017/1954 pielikumā, aizstāj tos, kas iekļauti sākotnējās 2002. gada regulas pielikumā. ES dalībvalstīm ir 6 mēnešu pārejas periods, kuru laikā izmantot esošos uzturēšanās atļauju krājumus.