ES pievienošanās Stambulas konvencijai

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencijā izmantotās definīcijas

• Ar terminu “vardarbība pret sievietēm” tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē.
• Ar terminu “vardarbība ģimenē” apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri.
• Ar terminu “dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.
• “Ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm” ir vardarbība, kas vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kura nesamērīgi skar sievietes.

Mērķi

Konvencijā ir pausta apņemšanās:

• aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust;
• palīdzēt izskaust diskrimināciju pret sievietēm un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp nodrošinot sievietēm neatkarību;
• izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu upurus un palīdzētu upuriem;
• veicināt starptautisku sadarbību šajā jomā;
• nodrošināt atbalstu organizācijām un tiesībaizsardzības iestādēm, lai tās varētu sadarboties nolūkā izskaust vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• izveidot uzraudzības mehānismu, lai nodrošinātu pasākumu efektīvu īstenošanu.

Pamattiesības, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums

Konvencijas parakstītāji veic leģislatīvus pasākumus, lai veicinātu un aizsargātu ikviena, jo īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē, cita starpā:

• nosodot un aizliedzot jebkādu sieviešu diskrimināciju;
• iekļaujot savas valsts konstitūcijā sieviešu un vīriešu līdztiesības principu;
• atceļot tiesību aktus un praksi, kas diskriminē sievietes.

Novēršana

Novēršana ietver tādu aizspriedumu, paražu, tradīciju un jebkādas citas prakses izskaušanu, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem, cita starpā izmantojot šādus pasākumus:

• izglītība;
• izpratnes veidošana;
• attiecīgo profesiju pārstāvju apmācība;
• preventīvā iesaistīšanās un rehabilitācijas programmas;
• privātā sektora un mediju līdzdalība.

Aizsardzība un atbalsts

Konvencijas dalībvalstis aizsargā upurus no jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem, pildot ziņošanas pienākumu un nodrošinot upuriem:

• attiecīgu informāciju;
• vispārējus un specializētus atbalsta pakalpojumus;
• palīdzību individuālo un kolektīvo sūdzību iesniegšanā;
• patversmes;
• palīdzības tālruņu līnijas;
• atbalstu seksuālās vardarbības upuriem;
• aizsardzību un atbalstu bērniem, kas ir liecinieki.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

Konvencijas parakstītāji nodrošina upurus ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret vardarbības izdarītājiem un pret valsts iestādēm, kuras nav pildījušas savu pienākumu novērst vardarbību un aizsargāt no tās (ja tas ietilpst to darbības jomā), cita starpā risinot šādus jautājumus:

• civillietas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi;
• kompensācija;
• bērna aizgādība, saskarsmes tiesības un drošība;
• piespiedu laulību civiltiesiskās sekas;
• psiholoģiskā un fiziskā vardarbība;
• vajāšana;
• seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana;
• sieviešu dzimumorgānu kropļošana;
• piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija;
• seksuāla uzmākšanās;
• “goda aizstāvēšanas” noziegumi;
• sods.

Izmeklēšana, apsūdzība, procesuālās tiesības un aizsardzības pasākumi

Konvencija reglamentē šādus jautājumus:

• tūlītēja reakcija, novēršana un aizsardzība;
• riska novērtēšana un riska vadība;
• ārkārtas aizliegums tuvoties, ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi;
• juridiskā palīdzība;
• noilguma perioda pagarināšana.

Migrācija un patvērums

Konvencija reglamentē šādus jautājumus:

• uzturēšanās statuss;
• patvēruma pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ;
• neizraidīšana.