Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Ar to nosaka kopīgus noteikumus sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzībai situācijās, kad persona pārvietojas Eiropas Savienības (ES) teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.
• Tajā ir atzīts, ka ES dalībvalstis pieņem lēmumus par tādiem aspektiem kā sociālās nodrošināšanas sistēmas pabalstu saņēmēji, pabalstu apjoms un atbilstības nosacījumi.
• Ar šo regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu valstu sistēmas netiek aizstātas ar vienotu Eiropas sistēmu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

• Regula attiecas uz visām tradicionālajām sociālā nodrošinājuma jomām, proti, uz:
  • slimības pabalstiem;
  • maternitātes un paternitātes pabalstiem;
  • vecuma pensijām;
  • pirmspensijas un invaliditātes pabalstiem;
  • apgādnieka zaudējuma un apbedīšanas pabalstiem;
  • bezdarbnieka pabalstiem;
  • ģimenes pabalstiem;
  • pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
• Pabalstu saņēmējiem tiek garantēts, ka pat tad, ja viņi pārvācas uz citu dalībvalsti, viņu pabalsti tiks izmaksāti, viņiem būs tiesības saņemt veselības aprūpi un viņi saņems arī ģimenes pabalstus.

Autoratlīdzību saņēmēji

• Šos koordinēšanas noteikumus savā labā var izmantot visi ES dalībvalstu valstspiederīgie (un viņu ģimenes locekļi), uz kuriem attiecas kādas dalībvalsts sociālās nodrošināšanas tiesību akti. Tie attiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, ierēdņiem, studentiem un pensionāriem, kā arī uz cilvēkiem, kuriem nav darba, kuri vēl nestrādā vai arī vairs nestrādā.
• Šie noteikumi attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas likumīgi uzturas ES teritorijā.

Pamatprincipi

Pabalstu saņēmējiem:

• piemēro tikai vienas valsts tiesību aktus, un viņi maksā apdrošināšanas maksu šajā valstī. Sociālās nodrošināšanas iestādes lemj par jurisdikciju, kas attiecas uz pabalstu saņēmējiem (viena piemērojamā tiesību akta princips);
• ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā tās valsts valstspiederīgajiem, kurā viņiem pienākas sociālais nodrošinājums (vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas princips);
• tiek garantēts, ka iepriekšējie apdrošināšanas, nodarbinātības vai uzturēšanās periodi citās dalībvalstīs tiks ņemti vērā, aprēķinot pabalstu summu (periodu summēšanas princips);
• ir tiesības saņemt naudas pabalstu, kas viņiem pienākas kādā dalībvalstī, arī tad, ja viņi neuzturas šajā dalībvalstī (pabalstu “eksportējamības” princips, kas garantē pabalstu eksportēšanu uz visām dalībvalstīm, kurās uzturas pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes locekļi).

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK)

• EVAK, kuru izsniedz bez maksas, cilvēkiem, kuri uzturas citā dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, tostarp dodas uz turieni brīvdienās, šādas uzturēšanās laikā ļauj saņemt veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un izmaksām kā attiecīgajā valstī apdrošinātajām personām.
• Medicīnas izdevumus pēc tam sedz/kompensē viņu izcelsmes valsts sociālās nodrošināšanas sistēma. EVAK izsniedz veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji apdrošinātās personas valstī.

Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas instrumenti

• Iestādēm pieņemamā termiņā ir jāsniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem un attiecīgajām personām jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai tās varētu izmantot tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo regulu.
• Tām ir arī cieši jāsadarbojas un savstarpēji jāpalīdz cita citai iedzīvotāju labā.

Administratīvā komisija un Eiropas Darba iestāde

• Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas piesaistīta Eiropas Komisijai, sastāv no katras dalībvalsts valdību pārstāvjiem, kam vajadzības gadījumā palīdz eksperti padomdevēji. Tā nodarbojas ar administratīviem jautājumiem un noteikumu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu interpretācijas jautājumiem. Tā arī mudina dalībvalstis sadarboties sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas jautājumos.
• Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Darba iestādi, kas izveidota saskaņā ar grozījumu Regulu (ES) 2019/1149, un Administratīvo komisiju ir izklāstīti noteikumi par sadarbību starp abām struktūrām, lai koordinētu to darbības un novērstu pienākumu dublēšanos gadījumos, kad dalībvalstu starpā nepieciešama mediācija gan sociālā nodrošinājuma, gan darba tiesību jautājumos.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Regula ir piemērojama kopš 2010. gada 1. maija. Minētajā datumā faktiski stājās spēkā Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Sociālās apdrošināšanas koordinācija ES (Eiropas Komisija)
• Ko mēs darām (Eiropas Darba iestāde).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1.–123. lpp.). Teksts publicēts atkārtoti ar labojumiem (OV L 200, 7.6.2004., 1.–49. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 883/2009 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1.–42. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 12.12.2022