Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Summaries of EU Legislation

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Šī regula:

  • izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (“OIM”) nolūkā novērst oglekļa emisiju pārvirzes* risku attiecībā uz noteiktām precēm, kuras satur iegultās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kuras tiek importētas Eiropas Savienībā (ES);
  • papildina ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (“ES ETS”, skatīt kopsavilkumu), piemērojot līdzvērtīgus noteikumus to preču importam, uz kurām attiecas regula;
  • Aizstāj esošās sistēmas elementus, lai atspoguļotu to ES ETS kvotu apjomu, kas tiek iedalītas bez maksas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šo regulu:

  • tās sākotnējā pārejas posmā piemēro šādu preču importam, kas rada lielas oglekļa emisijas:
    • cementa, elektroenerģijas, mēslošanas līdzekļu, dzelzs un tērauda, alumīnija un ķīmisko vielu (ūdeņraža) importam (sīkāka informācija sniegta I pielikumā);
  • nepiemēro turpmāk norādītu preču importam:
    • precēm ar nelielu vērtību vai tādām, kas izmantojamas militārām darbībām,
    • no valstīm un teritorijām, uz kurām attiecas ES ETS vai kuras ir noslēgušas nolīgumu ar ES, kas pilnībā sasaista ES ETS ar attiecīgās valsts vai teritorijas emisiju tirdzniecības sistēmu – pašlaik tās ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, kā arī Bīzingenas, Seūtas, Helgolandes, Livinjo un Meliljas teritorijas (III pielikums),
    • elektroenerģijai no trešām valstīm, kuru iekšējais elektroenerģijas tirgus ir integrēts ES tirgū.

OIM deklarētāji

  • Tikai atzīts OIM deklarētājs – importētājs vai netiešais muitas pārstāvis, kas ir sekmīgi iesniedzis savas valsts iestādei pieteikumu šāda statusa saņemšanai – var importēt preces, uz kurām attiecas regula, galīgajā laikposmā, kas sākas 2026. gadā.
  • OIM pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz pamatinformācija, piemēram, kontaktinformācija, ziņas par saimniecisko pamatdarbību un pierādījumi par muitas un nodokļu noteikumu ievērošanu iepriekšējo piecu gadu laikā.
  • ES dalībvalstu iestādes uztur atzīto OIM deklarētāju reģistru.
  • OIM deklarētāji, sākot ar 2027. gadu, līdz 31. maijam iesniedz ikgadēju deklarāciju par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām, kurā iekļauj šādu informāciju:
    • katra importa veida apjoms;
    • kopējais iegulto emisiju* apjoms precēs;
    • nodoto OIM sertifikātu skaits;
    • dažādu pārbaudes ziņojumu kopijas.

Emisijas

  • IV pielikumā izklāstīts, kā aprēķināt preces iegultās emisijas.
  • II pielikumā uzskaitītas preces, kurām ņem vērā tikai tiešās emisijas: dzelzs un tērauds, alumīnijs, ķīmiskās vielas (ūdeņradis).

OIM deklarētāji:

  • četrus gadus detalizēti reģistrē informāciju, kas izmantota iegulto emisiju aprēķināšanai (V pielikumā uzskaitītas prasības);
  • nodrošina, ka deklarācijā norādītās kopējās iegultās emisijas apstiprina akreditēts verificētājs;
  • var pieprasīt samazināt OIM sertifikātu skaitu, ko tie sniedz par iegultajām emisijām, lai ņemtu vērā oglekļa cenu*, kas samaksāta izcelsmes valstī.

Eiropas Komisija pēc trešā valstī esošas iekārtas operatora pieprasījuma reģistrē nepieciešamo informāciju par šo operatoru un tā iekārtām OIM reģistrā.

Valsts iestādes

  • Dalībvalstis norīko valsts iestādes regulas īstenošanai. Tās savā starpā apmainās ar būtisku vai attiecīgo informāciju.
  • Oficiālajiem verificētājiem ir jāatbilst Īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 prasībām (skatīt kopsavilkumu) vai jābūt valsts akreditācijas struktūras apstiprinātiem.
  • Komisija:
    • palīdz valsts iestādēm un koordinē to darbu;
    • izveido standartizētu elektronisku OIM reģistra datubāzi par atzītajiem deklarētājiem, kurā ir informācija par viņu OIM sertifikātiem un cita attiecīga informācija;
    • veic reģistrā reģistrētās informācijas un darījumu kontroli, pamatojoties uz risku;
    • pārskata OIM deklarācijas, lai pārbaudītu sniegtos datus, un nosūta savus secinājumus attiecīgajai valsts iestādei, kas var veikt savu pārbaudi un, pamatojoties uz Komisijas sākotnējiem aprēķiniem, noteikt, vai jāiesniedz vairāk OIM sertifikātu;
    • pārrauga tirdzniecības modeļus, lai atklātu jebkādus mēģinājumus izvairīties no regulas ievērošanas, piemēram, nedaudz pārveidojot preces, lai uz tām neattiektos regulas darbības joma;
    • veicina informācijas apmaiņu par krāpnieciskām darbībām un piemērotajiem sodiem.
  • Valstu muitas iestādes nodrošina, ka tikai atzīts OIM deklarētājs var importēt preces un nosūtīt attiecīgo informāciju Komisijai.

OIM sertifikāti

Dalībvalstis pārdod OIM sertifikātus atzītiem OIM deklarētājiem savā valstī, izmantojot vienotu centrālo platformu, ko izveido un pārvalda Komisija.

Informācija centrālajā platformā par OIM sertifikātu pārdošanu, atpirkšanu un anulēšanu katras darba dienas beigās tiek nosūtīta uz OIM reģistru.

Komisija:

  • nodrošina, ka katram sertifikātam tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs;
  • aprēķina OIM sertifikātu nedēļas cenu kā vidējo ES ETS kvotu slēgšanas cenu tās izsoles platformā;
  • katru gadu 1. jūlijā bez atlīdzības anulē visus OIM deklarētāja īpašumā esošos sertifikātu pārpalikumus, kas iegādāti iepriekšējā kalendārajā gadā.

Atzīti OIM deklarētāji:

  • katru gadu līdz 31. maijam, sākot no 2027. gada, nodod tādu sertifikātu skaitu, kas atbilst iepriekšējā gadā deklarētajām iekļautajām emisijām;
  • ja tie nenodod vajadzīgo sertifikātu skaitu, tiem ir jāmaksā sods;
  • nodrošina, ka katra ceturkšņa beigās OIM reģistrā esošo sertifikātu skaits atbilst vismaz 80 % no emisijām, kas iegultas precēs, kuras tie importējuši kopš kalendārā gada sākuma;
  • līdz katra kalendārā gada 30. jūnijam ar dalībvalstu starpniecību var pieprasīt Komisijai pārdot atpakaļ līdz trešdaļai sertifikātu, ko tie iegādājušies iepriekšējā gadā, par to sākotnējo cenu.

Komisija:

  • pieņem īstenošanas un deleģētos aktus;
  • iesniedz Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei šādus ziņojumus:
    • vismaz vienu gadu pirms pārejas laikposma beigām (2025. gada 31. decembris) – par I pielikumā minēto preču, kuras varētu tikt iekļautas regulā, turpmākiem produktiem, kas ir I pielikumā minēto preču vērtību ķēdē,
    • pirms pārejas laikposma beigām – par iespējamo regulas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī citas preces, kas rada oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo īpaši organiskās ķīmiskās vielas un polimērus, citus izejmateriālus (prekursorus), netiešās iegultās emisijas, kas saistītas ar II pielikumā minētajām precēm, un iegultās emisijas, kuras saistītas ar preču transportēšanu,
    • līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi divos gados – par regulas piemērošanu un OIM darbību;
  • nodrošina:
    • īstenošanas regulu, kurā sīki izklāstītas ziņošanas prasības pārejas laikposmā un emisiju aprēķināšanas metodika OIM precēm,
    • norādījumus ES importētājiem un trešo valstu iekārtām par jauno noteikumu praktisko īstenošanu,
    • tiešsaistes mācību materiālus, tīmekļa seminārus, pamācības un nozaru faktu lapas uzņēmumu atbalstam.

Pārejas laikposms

  • Tas ir spēkā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim.
  • No 2024. gada 31. janvāra importētāji vai netiešie muitas pārstāvji reizi ceturksnī iesniedz Komisijai OIM ziņojumu, un viņiem nav jāiegādājas vai jānodod sertifikāti.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

To piemēro no 2023. gada 1. oktobra, taču dažus pantus piemēro no 2024. gada 31. decembra, bet citus – no 2026. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

  • OIM ir nozīmīgs ES pasākums oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai un viens no ES programmas “Gatavi mērķrādītājam 55 %” galvenajiem pīlāriem. Tas izlīdzina oglekļa cenu vietējiem un importētajiem ražojumiem, un tās mērķis ir veicināt tīrāku rūpniecisko ražošanu trešajās valstīs.
  • Pārejas laikposms tiek izmantots kā mācību periods visām ieinteresētajām personām (importētājiem, ražotājiem un iestādēm). Komisija izpētīs datus par iegultajām emisijām, lai precizētu metodoloģiju galīgajam laikposmam, kas sāksies 2026. gadā.
  • Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Oglekļa emisiju pārvirze. Ja uzņēmumi pārceļ ražošanu uz valstīm, kurās siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikumi ir stingrāki nekā pašu valstīs.
Iegultās emisijas. Tiešās emisijas, kas rodas preču ražošanas procesos, un netiešās emisijas, kuras rodas šīs ražošanas procesos patērētās elektroenerģijas ražošanā.
Oglekļa cena. Naudas summa, kas saskaņā ar oglekļa emisiju samazināšanas shēmu samaksāta kā nodoklis, nodeva vai maksa.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52.–104. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1773 (2023. gada 17. augusts), ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 228, 15.9.2023., 94.–195. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp.).

Komisijas Deleģētais lēmums (ES) 2019/708 (2019. gada 15. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, 2021.–2030. gada periodam nosakot sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kuras uzskatāmas par pakļautām oglekļa emisiju pārvirzes riskam (OV L 120, 8.5.2019., 20.–26. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1.–25. lpp.).

Regulas (ES) 2018/841 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 334, 31.12.2018., 94.–134. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija) (OV L 269, 10.10.2013., 1.–101. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 06.02.2024

Top