Kolektīvās tiesiskās aizsardzības regulējums (kolektīvas prasības)

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pamatprincipi ir noteikti Eiropas Komisijas ieteikumā, kas publicēts vienlaikus ar paziņojumu, kurā ir ierosināts visām ES dalībvalstīm ieviest kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas balstīti uz kopējiem principiem. Šie principi ir šādi:

• prasītājiem jābūt spējīgiem prasīt ar tiesas rīkojumu pārtraukt ar ES tiesību aktiem piešķirto tiesību pārkāpšanu (“aizlieguma līdzekļi”) un pieprasīt segt šādu pārkāpumu radītos zaudējumus (“atlīdzināšanas līdzekļi”) gadījumā, kad daudzām personām nodarīts kaitējums vienas un tās pašas prettiesiskās prakses dēļ;
• kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūrām jābūt taisnīgām, objektīvām, ātrām, un tās nedrīkst būt pārmērīgi dārgas;
• kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu pamatā jābūt “iestāšanās” principam. Atbilstoši šim principam potenciālie prasītāji, kuri nav tieši izteikuši savu piekrišanu, nav grupas dalībnieki un tāpēc nevar gūt labumu no labvēlīga kolektīvās tiesiskās aizsardzības procesa iznākuma;
• ir jābūt procesuāliem aizsardzības pasākumiem, lai izvairītos no kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas:
  • aizliegums noteikt sodoša rakstura (t. i., pārlieku augsta) atlīdzību un procentus;
  • prasītājus pārstāvošās struktūras nedrīkst būt veidotas ar mērķi gūt peļņu;
  • aizliegums izmaksāt atlīdzību juristiem par sekmīgu lietas iznākumu;
• zaudējušai pusei jāatlīdzina uzvarētāja puses tiesas izdevumi;
• tiesnesim kolektīvajā tiesvedībā² ir galvenā loma, lai efektīvi pārvaldītu lietu un būtu modrs pret iespējamiem pārkāpumiem;
• prasītājiem jābūt spējīgiem panākt lietas atrisinājumu ar kolektīvu ārpustiesas vienprātīgu strīdu izšķiršanas mehānismu (t. i., procedūras, ar kurām puses panāk vienprātību vai atrisinājumu).