Vispārējā preferenču sistēma (VPS)

1971. gadā pirmoreiz izveidotā Eiropas Savienības (ES) VPS ir shēma, saskaņā ar kuru neaizsargātās jaunattīstības valstis var maksāt zemākus tarifus par savu eksportu Eiropas Savienībā. VPS noteikumi 2012. gadā tika pārskatīti, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 978/2012 prasības.

VPS mērķis ir veicināt attiecīgo valstu ekonomiku, mazinot nabadzību un radot darbavietas. Tādā veidā šīs valstis var labāk integrēties globālajā ekonomikā, eksportējot savus ražojumus Eiropas Savienībā.

Pamatojoties uz starptautiskajām vērtībām un principiem, tostarp darba tiesībām un cilvēktiesībām, VPS ietver:

• standarta VPS – no jaunattīstības valsts importētajām precēm tarifus samazina vai atceļ. Tomēr tas neattiecas uz valsti, kuru Pasaules Banka trīs gadus pēc kārtas tieši pirms ES veiktās saņēmējvalstu saraksta atjaunināšanas ir klasificējusi kā valsti ar augstiem ienākumiem vai ar vidēji augstiem ienākumiem;
• VPS+ (veicināšanas režīms) – vēl zemāki tarifi valstīm, kuras ratificē un ievieš 27 noteiktas starptautiskas konvencijas saistībā ar cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību;
• “Viss, izņemot ieročus” (Everything But Arms – EBA) vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) – visu preču, izņemot ieročus, imports bez tarifiem un kvotām no ANO.

ES var uz laiku apturēt shēmu, ja, piemēram, jaunattīstības valsts pārkāpj cilvēktiesību un darba tiesību konvencijas, iesaistās negodīgā tirdzniecības praksē vai neievēro muitas kontroli (piemēram, atļauj nelegālo narkotiku eksportu vai tranzītu).