52006DC0874

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.1.2007

COM(2006) 874 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

5. Komisijas ziņojums par to, kā darbojas tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtība (2003.-2005. gadā) (Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 18. panta 5. punkts)

1. IEVADS |

Reizi trīs gados tiek izstrādāts ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā darbojas tradicionālo pašu resursu (tālāk tekstā TPR) pārbaudes kārtība[1]. TPR pārbaudes kārtība pamatojas uz Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom[2], Padomes 2000. gada 22. maija Regulu Nr. 1150/2000[3] un Padomes 1999. gada 10. maija Regulu Nr. 1026/1999[4]. Šis ziņojums ir piektais šāda veida ziņojums[5]. Tajā aprakstīts un analizēts, kā darbojusies TPR pārbaudes kārtība laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam. Tajā sniegts pārskats par Komisijas pārbaudēm šajā laikposmā, veikts īstenoto pasākumu novērtējums un izdarīti secinājumi[6]. Ziņojumā izklāstīti arī ar šīm pārbaudēm saistītie turpmākie pasākumi finanšu, tiesībaizsardzības un normatīvajā jomā. Visbeidzot, ziņojumā sniegts pārskats par citu darbību rezultātiem, kuras Komisija īstenojusi minētajā laikposmā, lai uzlabotu līdzekļu atgūšanu un lai sagatavotu pievienošanās valstis. Šī ziņojuma pielikumā aprakstīti pārbaudes mērķi un tas, kā pārbaudes kārtība darbojas Kopienas līmenī. | Tradicionālie pašu resursi: muitas nodokļi un lauksaimniecības nodevas, ko uzliek produktu importam no ārpuskopienas valstīm, kā arī cukura nodevas. |

2. Komisijas pārbaudes pasākumi 2003.-2005. gadā Komisijas pārbaudes uz vietas balstās uz sīki izstrādātu metodoloģiju, kuras mērķis ir pārbaudīt, vai procedūras atbilst Kopienas tiesību normām. Šīs pārbaudes tiek plānotas kā daļa no pārbaužu gada programmas, kas aptver vairākas tēmas, par kurām pārbaude jāveic vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz visām pārbaudēm kopīgām procedūrām, un to veikšanai tiek izmantotas anketas, kas tiek iepriekš nosūtītas dalībvalstīm, pārbaudes punktu saraksti, kas tiek izmantoti uz vietas, lai pārliecinātos, vai pārbaude tiek veikta atbilstīgi, un pārbaudes ziņojumi, kas tiek izstrādāti pārbaudes beigās. |

2.1. Galvenie pārbaudes pasākumu rezultāti |

Laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 1150/2000 18. panta 2. un 3. punktu, ir kopumā veikusi 73 pārbaudes (salīdzinot ar 65, kas tika veiktas laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam) – 70 kopīgas pārbaudes un 3 atsevišķas pārbaudes. Deviņas no šīm pārbaudēm tika veiktas saskaņā ar Apvienotās revīzijas kārtību (Joint Audit Arrangement)[7]. Tika konstatētas 297 neatbilstības (salīdzinot ar 304 neatbilstībām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam), no tām 130 neatbilstībām bija finansiāla ietekme (43,80 % neatbilstību), 101 neatbilstībai bija normatīva ietekme (34 %), bet 66 – citāda veida ietekme (22,20 %). Komisija ir veikusi attiecīgus pasākumus, lai novērstu atklāto neatbilstību finansiālās sekas. | 73 pārbaudēs atklājušās 297 neatbilstības, kuru finansiālā ietekme ir 127 miljoni euro (neieskaitot kavējuma procentus). Apvienotās revīzijas kārtība: īpaša apvienotas pārbaudes kārtība, kuras ietvaros dalībvalsts iekšējie revīzijas dienesti veic pārbaudi (revīziju) saskaņā ar Komisijas apstiprināto metodoloģiju. |

2.1.1. Pārbaudes attiecībā uz tēmām, kas saistītas ar muitas procedūru pārvaldību | Pārbaude uz vietas tika veikta par šādām muitas procedūrām:- elektroniskās muitas deklarācijas,- ievešana pārstrādei,- Kopienas gaisa tranzīts,- zivsaimniecības produktu ievešana,- glabāšana muitas noliktavā, kā arī- atsevišķi ļoti specifiski jautājumi. Ievešana pārstrādei: muitas procedūra, kas atļauj, atliekot ievedmuitas nodokļa piemērošanu, ievest ārpuskopienas valstu produktus, ko paredzēts pēc pārstrādes atpakaļizvest. Vienkāršots Kopienas gaisa tranzīts: tranzīts, kas tiek veikts, aviosabiedrībām tranzīta deklarāciju vietā izmantojot gaisa satiksmes manifestus. Uzglabāšana muitas noliktavās: muitas procedūra, kas atļauj uzglabāt ārpuskopienas valstu preces bez ievedmuitas nodokļa iekasēšanas. |

2003. un 2004. gadā Komisija uzsāka pārbaudes attiecībā uz „elektroniski iesniegto muitas deklarāciju” pārvaldību. Tā tika veikta visās valstīs, kas 2003. gadā bija Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Nīderlandi un Luksemburgu. Tika konstatēta virkne neatbilstību, tomēr kopumā dalībvalstīs ieviestā kārtība bija apmierinoša. Komisija ieteica izstrādāt datorizētu instrumentu, lai uzlabotu muitošanu un pašu resursu iekasēšanu. Savukārt pārbaudes pasākumos attiecībā uz ievešanas pārstrādei procedūru, kas tika veikti 2003. gadā (NL), 2004. gadā (FR, IE, IT, AT) un 2005. gadā (DE, UK), tika konstatēti atsevišķi trūkumi šīs muitas procedūras pārvaldībā un kontrolē, no kuriem dažiem bija finansiāla ietekme. Attiecīgās dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka tās ir veikušas nepieciešamos pasākumus. 2004. gadā pārbaudēs, kas tika veiktas Vācijā, Luksemburgā un Apvienotajā Karalistē attiecībā uz vienkāršotām procedūrām Kopienas gaisa tranzīta jomā, tika konstatēti nozīmīgi trūkumi šo procedūru pārvaldībā un kontrolē. Attiecīgās trīs dalībvalstis ir pēc tam īstenojušas stingrus pasākumus, lai situāciju uzlabotu. Toties pārbaudes pasākumos, ko 2004. gadā veica attiecībā uz zivsaimniecības produktu ievešanu un importu Kopienā[8], bet 2005. gadā – attiecībā uz muitas noliktavām[9], netika konstatētas nopietnas neatbilstības. Tika konstatēti tikai atsevišķi trūkumi saistībā ar specifiskām muitas procedūrām attiecībā uz zivsaimniecības produktiem (ievešana pārstrādei, izlaišana brīvam apgrozījumam īpašam galīgajam pielietojumam), kā arī muitas noliktavu pārbaudēs. Visbeidzot jāmin (atsevišķas) pārbaudes veikšana Spānijā 2004. gadā par C cukura eksportu no Kanāriju salām, Austrijā 2005. gadā par preferenču sistēmu un Nīderlandē 2004. gadā par izlaišanu brīvam apgrozījumam. Komisijai neradās īpaši apsvērumi par procedūru pārvaldību pārbaudītajās dalībvalstīs. |

2.1.2. Pārbaude attiecībā uz grāmatvedības jautājumiem |

Atsevišķas grāmatvedības pārvaldība arvien ir Komisijas pārbaužu uzmanības lokā visās dalībvalstīs[10]. Šī grāmatvedība ir svarīgs informācijas avots par to, kā pārvaldes iestādes veic savus pienākumus attiecībā uz TPR pārvaldību (nodokļu noteikšanu, galvojumu pārvaldību, atgūšanas uzraudzību, atcelšanām, neatgūstamu parādu norakstīšanu). Pārbaudēs, kas laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam tika veiktas par šo tēmu, apstiprinājās, ka pastāvošās kļūdas pārsvarā ir individuāla rakstura. Tomēr atsevišķās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiska rakstura kļūdas, tādēļ tur uzsāktas pārkāpuma procedūras (skat. 2.2.2. punktu). 2004. un 2005. gadā tika veikta īpaša pārbaude dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai bija pievienojušās 2004. gadā. Būtībā tās ietvaros tika novērtēta TPR iekasēšana kārtība šajās valstīs. Veikto pārbaužu rezultātā varēja secināt, ka kopumā attiecīgās dalībvalstis ir labi sagatavojušās un ieviestā iekasēšanas kārtība ir atbilstīga, kaut arī tika konstatētas atsevišķas strukturālas un individuālas kļūdas, konkrēti, attiecībā uz laiku, kas nepieciešams, lai nodokļus iegrāmatotu, laiku, kādā muitas parādus ieraksta A un B kontos, vai laiku, kādā konkrētas summas tiek nodotas Komisijas rīcībā. Tomēr jāpiezīmē, ka lielākā daļa šo kļūdu tika pieļautas pirmajos mēnešos pēc pievienošanās, un kopš tā laika attiecīgās valstis ir veikušas virkni pielāgojumu savās procedūrās, muitošanas datorizētajās sistēmās vai grāmatvedības sistēmās, lai situāciju labotu. | Dalībvalstis iegrāmato TPR, izmantojot divus kontus:- A kontu atgūtajām vai garantētajām summām (šīs summas tiek iemaksātas ES budžetā)- B kontu neatgūtajām summām un garantētajām summām, kas ir apstrīdētas. TPR iekasēšanas kārtība: visu dalībvalstīs ieviesto sistēmu un procedūru kopums, kuru mērķis ir nodrošināt, ka TPR tiek noteikti, iegrāmatoti, atgūti un samaksāti. Nodokļu iegrāmatošana: nodokļu summu ierakstīšana muitas grāmatvedības reģistros. |

Jāpiemin arī atsevišķā pārbaude, kas 2004. gadā tika veikta Nīderlandē. Šīs pārbaudes mērķis bija uz vietas pārbaudīt šīs valsts paziņotos datus, ar kuriem tā pamatoja lūgumu atbrīvot no neatgūstamo un norakstīto parādu nodošanas. Veicot šo pārbaudi, Komisija varēja pamatoti noraidīt divus no trim atbrīvojuma lūgumiem. Visbeidzot, 2005. gadā tika veikta atsevišķa pārbaude Dānijā, lai pārbaudītu iemeslus Komisijai maksājamo TPR summu pielāgojumiem, ko šī valsts pastāvīgi veikusi kopš 2001. gada decembra, un šo pielāgojumu pareizību. | Lūgums atbrīvot no pienākuma nodot neatgūstamus un norakstītus parādus: procedūra, ar kuras palīdzību Komisija var pārbaudīt, vai parāda neatgūstamības iemesli ir attiecināmi uz dalībvalsti vai nē. Noraidījuma gadījumā summa jāiemaksā Komisijai. |

2.2. Turpmāka darbība pēc Komisijas pārbaudes pasākumiem 2.2.1 Turpmāka darbība normatīvajā jomā Ja pārbaužu laikā dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos ir konstatēti trūkumi vai nepilnības, šīs dalībvalstis tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā, ja tas nepieciešams, likumdošanas vai administratīvos pasākumus, lai panāktu atbilstību Kopienas prasībām. Šādi labojumi, kas tiek veikti gan muitas darbību, gan finanšu jomā, tieši izriet no Komisijas pārbaudes darbības un ir būtiski. Turklāt atklātās neatbilstības ir būtisks informācijas avots par problēmām, ar kādām dalībvalstis saskaras, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, un par šo problēmu ietekmi uz pašu resursiem. |

2.2.2 Turpmāka darbība strīdus jautājumos |

Atsevišķi tiesiskā regulējuma aspekti rada viedokļu atšķirības starp dalībvalstīm un Komisiju. Komisija konkrētos gadījumus var risināt, vienīgi izmantojot procedūru pārkāpumu gadījumā, kāda paredzēta Līguma 226. pantā. 2005. gada 31. decembrī dažādos procedūras posmos (oficiāls brīdinājums, pamatots atzinums, prasības celšana tiesā) tika izskatītas 25 lietas attiecībā uz 10 dalībvalstīm. Nolēmumiem, pie kādiem Tiesa nonāk, veicot procedūras pārkāpumu gadījumā, jāprecizē strīdīgie jautājumi un jānovērš interpretācijas atšķirības. | 31.12.2005. tiek izskatītas 25 strīdus lietas. |

Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru rezultātā Eiropas Kopienu tiesa 2005. gadā ir pasludinājusi virkni nozīmīgu spriedumu. Divos 2005. gada 14. aprīļa spriedumos[11] lietās pret Vāciju un Nīderlandi tā apstiprināja Komisijas nostāju un nosprieda, ka šīs abas valstis ir novēloti iegrāmatojušas un nodevušas maksājamo nodokļu summas attiecībā uz tranzīta operācijām, kas netika pabeigtas noteiktajos termiņos. Kavējuma procentu summa, ko Komisija pieprasa, pamatojoties uz šiem spriedumiem, ir aptuveni 2,4 miljoni euro Nīderlandei un 11,4 miljoni euro Vācijai. Savukārt ar 2005. gada 15. novembra spriedumu[12] Tiesa apstiprināja Komisijas nostāju, ka dalībvalstis jāuzskata par atbildīgām attiecībā uz Kopienas budžetu par kļūdām, ko tās pieļāvušas nodokļu noteikšanā. Tādējādi dalībvalstij jāatmaksā Komisijai summas, kuras nav varēts noteikt (un līdz ar to atgūt) kompetento valsts iestāžu vainas dēļ. | 2005. gadā ar trim EKT spriedumiem tika apstiprināta Komisijas nostāja attiecībā uz Kopienas tranzītu un dalībvalstu pieļauto kļūdu finansiālo ietekmi. Nepabeigtais tranzīts: tranzīta operācijas, kurās preces, kas tiek pārvadātas, atliekot nodokļu un maksājumu piemērošanu, nav sasniegušas galamērķi. Šādā gadījumā nodokļi un maksājumi jāiegrāmato un jāatgūst. 2006. gadā ar spriedumu ir apstiprināta Komisijas nostāja attiecībā uz termiņu, kādā nodokļi jāiegrāmato. Pēcpārbaudes: dalībvalstu muitas pārbaudes, kas netiek veiktas, preces muitojot, bet gan vēlāk. TIR karnetes: tās atļauj pārvadāt preces, atliekot nodokļu un maksājumu piemērošanu, starp dažādām valstīm, kas ir TIR (Transports Internationaux Routiers) konvencijas dalībvalstis. Tiesa 2006. gada 5. oktobrī apstiprināja Komisijas nostāju vairākās lietās attiecībā uz garantētajām vai atgūtajām summām, kas nav iemaksātas ES budžetā. |

2006. gadā ar 23. februāra spriedumu[13] Tiesa arī apstiprināja Komisijas nostāju attiecībā uz termiņiem, kādos nodokļi jāiegrāmato, kad dalībvalstis veic pēcpārbaudes. Tādējādi minētajai nodokļu iegrāmatošanai jānotiek vēlākais 14 dienu laikā kopš brīža, kad muitas iestādes var aprēķināt nodokļus, un ne vēlāk (īpaši pēc procedūras, kas paredzēta parādnieka tiesību uz aizstāvību nodrošināšanai), un iegrāmatošana nekādā veidā netraucē nodrošināt šīs tiesības uz aizstāvību. Tāpat jāpiemin, ka 2006. gada 5. oktobrī Tiesa apstiprināja Komisijas nostāju un sprieda, ka atsevišķas dalībvalstis rīkojušās nepareizi, atsakoties maksāt Kopienas budžetā konkrētas resursu kategorijas, šajā gadījumā – TPR summas, kas daļēji atgūtas atlikto maksājumu plāna ietvaros (Beļģija[14]) un garantētās un neapstrīdētās nodokļu summas, kas radušās nepabeigtu tranzīta operāciju ietvaros, kas veiktas kā Kopienas tranzīts (Beļģija[15]), vai ar TIR karnetēm (Vācija[16] un Beļģija[17]) Tajā pašā dienā Tiesa noraidīja prasību pret Nīderlandi, pamatojoties uz iemeslu, kas saistīts ar pierādīšanas pienākumu, taču atzina, ka dalībvalstīm ir jāziņo par pārkāpumu vai novirzi, tiklīdz tas kļuvis zināms, un tātad pirms termiņa beigām (TIR konvencijas 11. panta 1. punkts), un tas pats pēc analoģijas attiecas uz maksājuma prasību (TIR konvencijas 11. panta 2. punkts). Tiesa uzskata, ka pēdējais uzskatāms par „paziņošanu” Regulas Nr. 1150/2000 2. panta izpratnē[18]. Turklāt Tiesa atzīst dalībvalstu pienākumu saglabāt apliecinošos dokumentus par pašu resursu noteikšanu pietiekami ilgi, lai varētu veikt šo dokumentu labošanu un pārbaudi[19]. |

2.2.3 Turpmāka darbība finanšu jomā |

Atskaites periodā (2003.-2005. gadā) Komisijai kopumā kā papildu summas (neieskaitot kavējuma procentus), pamatojoties uz tās apsvērumiem, kas iekļauti ziņojumos par atsevišķām vai kopīgām pārbaudēm, kā arī uz Revīzijas palātas pārbaudēm un citiem Komisijas pārbaudes pasākumiem, tika samaksāti vairāk nekā 127 miljoni euro. Saskaņā ar Regulas Nr. 1150/2000 11. pantu tika iekasēti arī kavējuma procenti par novēlotu pašu resursu nodošanu, kas konstatēta Komisijas vai Revīzijas palātas pārbaudes laikā. Kopējā kavējuma procentu summa, ko dalībvalstis samaksājušas par laikposmu no 2003. līdz 2005. gadam, ir vairāk nekā 77 miljoni euro[20]. |

2.3. Komisijas pasākumi, lai veicinātu TPR atgūšanu |

Līdztekus pārbaudēm, kas tiek veiktas uz vietas dalībvalstīs, Komisijas rīcībā ir vairāki citi līdzekļi, kas tai ļauj uzraudzīt TPR atgūšanas pasākumus. Šos līdzekļus atbilstīgi pielietojot, tiek veicināta minētās atgūšanas efektivitāte. Pirms 2005. gada Kopienas pasākumi attiecībā uz atgūšanas darbību uzraudzību bija balstīti uz dažādām individuālām analīzēm, kas tika veiktas, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 1150/2000 6. panta 5. punktu par krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem attiecībā uz summām, kas pārsniedz EUR 10 000. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija īstenoja atgūšanas uzraudzības pasākumus un, pamatojoties uz ziņojumu, veica atgūšanas darbību turpmāku uzraudzību attiecībā uz vairākiem reprezentatīviem gadījumiem („B izlase”) līdz galīgai nokārtošanai[21]. Pēdējais Komisijas ziņojums šajā jomā tika iesniegts budžeta lēmējiestādei 2005. gada 7. janvārī[22]. Tomēr, kā jau iepriekš minēts, šāda veida ziņojumi vairs netiks izstrādāti. Pēc tam, kad 2004. gadā tika izdarīti grozījumi Regulā Nr. 1150/2000, dalībvalstis tiek aicinātas ziņot Komisijai par visām neatgūtajām summām, kas pārsniedz EUR 50 000, vēlākais piecus gadus kopš dienas, kad (novērtējuma, pārskatīšanas vai pārsūdzības rezultātā) tika apstiprināts, ka parādu nevar atgūt. Tādējādi visām dalībvalstīm šie gadījumi jāiegrāmato, lai Komisijai būtu labāks pārskats par dalībvalstu īstenotajiem atgūšanas pasākumiem. Laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam Komisija varēja stiprināt atgūšanas darbības uzraudzību dalībvalstīs, pateicoties jaunās datubāzes OWNRES ieviešanai, grozījumiem noteikumos par neatgūstamu parādu norakstīšanu, Tiesas judikatūrai attiecībā uz dalībvalstu kļūdu finansiālo ietekmi, kā arī uzraudzības pasākumiem, kas vērsti uz pievienošanās valstīm. |

2.3.1 Neatgūstamu parādu, kas tiek norakstīti, izpēte |

Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodotu TPR Eiropas Savienības rīcībā, izņemot gadījumus, kad to atgūšana izrādās neiespējama (summas, kas galīgi izrādās neatgūstamas) nepārvaramas varas dēļ vai no tām neatkarīgu apstākļu dēļ. Laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam 13 dalībvalstis ziņojušas Komisijai par 176 lietām, kuru kopējā summa ir gandrīz 39 miljoni euro. Attiecībā uz lūgumu izskatīšanu, Komisija šajā laikposmā ir izskatījusi 309 lietas (agrāk uzsāktas lietas un jaunas lietas) par kopējo summu vairāk nekā 166 miljoni euro. Komisija ir paudusi noraidījumu 62 lietās (uz tām attiecīgās summas ir jāiemaksā ES budžetā), kas atbilst vairāk nekā 41 miljonam euro. 2004. gada 16. novembra Regula Nr. 2028/2004 tika pieņemta ar mērķi radīt dalībvalstīs labāku izpratni par summām, kas galīgi izrādās neatgūstamas. | Komisijas izpēte par paziņotajiem gadījumiem tiek veikta nolūkā novērtēt, cik uzcītīgi valstis centušās atgūt līdzekļus. Tas darbojas kā stimuls, lai valstis savu darbību veiktu pareizi. Komisijas noraidījuma gadījumā attiecīgā summa jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā. Sākotnēji šāda izpēte tika veikta tikai par gadījumiem, kuros summas pārsniedza EUR 10 000. Pieņemot 2004. gada Regulu Nr. 2028/2004, šī summa tika palielināta līdz EUR 50 000. |

2.3.2 Rīcība attiecībā uz noteikšanas kļūdām, kas ir par iemeslu TPR zaudējumiem. |

Tā kā dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt pēc iespējas efektīvāku TPR iekasēšanu, Komisija uzskatīja, ka dalībvalstīm jāuzņemas atbildība par TPR zaudējumiem, kas radušies to vainas dēļ, un tie jākompensē ES budžetā. Šādu nostāju apstiprināja Tiesa ar jau minēto 2005. gada novembra spriedumu lietā Komisija pret Dāniju. Tā skaidri noteica, ka dalībvalstu saistības noteikt Kopienas tiesības uz TPR (un pēc tam tos iemaksāt Eiropas Savienības budžetā) rodas, tiklīdz ir izpildīti muitas noteikumu nosacījumi. Tādējādi nav nepieciešams, lai noteikšana reāli notiktu. Dalībvalstis ir atbrīvotas no pienākuma nodot Komisijas rīcībā atbilstošās summas vienīgi tad, ja ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Regulas Nr. 1150/2000 17. panta 2. punktā (t. i., nepārvaramas varas dēļ vai ja dalībvalsts var pierādīt, ka naudas piedziņa [atgūšana] nav iespējama no tās neatkarīgu apstākļu dēļ). No šīs judikatūras skaidri izriet, ka dalībvalstīm jāuzņemas savu kļūdu finansiālās sekas. Pateicoties šai judikatūrai, dalībvalstis vairs nevar, kā tas bija iespējams iepriekš, atteikties iemaksāt Eiropas Savienības budžetā summas, ko tās nav noteikušas savas vainas dēļ. | Tiesa apstiprināja, ka dalībvalstīm jāuzņemas finansiālās sekas, kādas rada to kļūdas, nosakot nodokļus. |

2.3.3. Jaunā OWNRES datubāze. |

Saskaņā ar Regulu Nr. 1150/2000 dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija par krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem, ja attiecīgās summas pārsniedz EUR 10 000. Šo informāciju paziņo, izmantojot OWNRES. Ņemot vērā novērotās neatbilstības attiecībā uz ziņošanu par krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem, Komisija ir izveidojusi jaunu uz interneta bāzētu datubāzi (OWNRES). Līdz ar to dalībvalstu rīcībā tagad ir funkcionālāks līdzeklis, kas ļauj tām reālā laikā paziņot Komisijai un atjaunināt datus attiecībā uz krāpšanu un pārkāpumiem. Jaunā lietojumprogramma darbojas kopš 2003. gada jūlija. To izmantojot, dalībvalstis kā līdzekļa galvenās pārvaldītājas ir pilnīgi atbildīgas par datu pareizu pārvaldību. Pateicoties šai datubāzei, Komisijas rīcībā ir informācija, kas nepieciešama, lai uzraudzītu atgūšanu un sagatavotu pārbaudes uz vietas. Turklāt paziņotos datus analizē arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). Tā kā Komisijai pēdējo gadu laikā bija radušās šaubas par dalībvalstu paziņoto datu ticamību, tā nolēma salīdzināt EUR 10 000 robežu pārsniegušās summas, ko dalībvalstis (ES-15) iegrāmatojušas B kontos, un attiecīgās summas OWNRES. Rezultāti izrādījās neapmierinoši. Par atskaites datumiem nosakot 2001. gada 31. decembri un 2003. gada 31. decembri, atbilstības procents bija tikai attiecīgi 32 % un 50 %. Pieprasījusi, lai dalībvalstis uzlabotu ar OWNRES starpniecību paziņotās informācijas kvalitāti, Komisija veica vēl vienu salīdzināšanu 2005. gadā (ES-25). Šoreiz rezultāti bija daudz labāki, jo vidējais atbilstības procents bija 90 % un vairāk nekā pusei dalībvalstu atbilstība bija 100 %. | OWNRES datu bāze: datubāze, ko uztur dalībvalstis un kura aptver visus dalībvalstīs atklātos krāpšanas gadījumus un pārkāpumus attiecībā uz summām, kas pārsniedz EUR 10 000. |

2.4. Uzraudzības pasākumi attiecībā uz pievienošanās valstīm |

Gatavojoties desmit jaunu dalībvalstu iestājai, Komisija 2003. gadā veica īpašus TPR jomas uzraudzības braucienus uz ikvienu no šīm desmit valstīm. Šie uzraudzības braucieni, kā arī šo valstu īstenotās grāmatvedības simulācijas deva Komisijai pienācīgas garantijas attiecībā uz to administratīvajām spējām piemērot acquis communautaire TPR jomā. 2004. un 2005. gadā uz vietas veikto pārbaužu rezultāti ļāva secināt, ka kopumā attiecīgās dalībvalstis bija labi sagatavojušās un ieviestās iekasēšanas sistēmas darbojas pareizi. Dažādu veidu tehniskā palīdzība, kā arī Komisijas dienestu uzraudzības braucieni neapšaubāmi bija veicinājuši šādus labus rezultātus. Attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju 2004. un 2005. gadā tur tika īstenota tāda pati tehniskās palīdzības un uzraudzības programma, kā valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, lai sagatavotu, cik iespējams, labākus pievienošanās apstākļus. Tā tiek turpināta arī 2006. gadā. |

3. PāRBAUDES KāRTīBAS NOVēRTēJUMS |

Neatbilstības, kādas laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam novērotas tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtības darbībā, tāpat kā iepriekš, apstiprina, ka pārbaužu veikšana ir Komisijas interesēs. Tradicionālie līdzekļi, kādus Komisija izmanto turpmākiem pasākumiem pēc saviem pārbaudes pasākumiem ietver pielāgojumus, ko dalībvalstis veic savas valsts procedūrās, kas nav atbilstošas Kopienas normām, labojumus vecu lietu grāmatvedībā (pirms iestājies noilgums), konstatēto neatbilstību individuālus labojumus, Kopienas dokumentu skaidrojumu un saskaņotu Kopienas tiesiskā regulējuma uzlabošanu, ja nepareiza darbība ir sistemātiska. Finansiālā ietekme ir uz vietas veikto pārbaužu redzamā ietekme, tomēr tas nav vienīgais pamatojums, kādēļ šādas pārbaudes tiek veiktas. Īpašās pārbaudes, ko veic kredītrīkotājs, pamatojoties uz visu informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, un to analīze var ietekmēt tiesiskā regulējuma uzlabošanas procesu tā, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā Eiropas Savienības finansiālās intereses. |

4. SECINāJUMS |

Rezultāti, kas konstatēti laikposmā no 2003. līdz 2005. gadam, apstiprina, ka Komisijai jāveic TPR pārbaude. Šie pārbaudes pasākumi ļauj efektīvi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm gan attiecībā uz muitas un grāmatvedības normu piemērošanu, gan Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Komisija plāno turpmāk: saglabāt savu tradicionālo lomu attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, vienlaikus uzlabojot pārbaudes metodes (revīzijas instrumentus utt.); turpināt stiprināt atgūšanas pasākumu uzraudzību dalībvalstīs, konkrēti ieviešot IT instrumentu, kas atvieglinātu Komisijai paziņoto lietu izskatīšanu attiecībā uz neatgūstamiem parādiem, kas tiek norakstīti; turpināt uzraudzības pasākumus attiecībā uz pievienošanās valstīm, lai iegūtu pienācīgas garantijas, ka tradicionālo pašu resursu iekasēšana šajās valstīs atbilstu Kopienas prasībām, vēlākais to pievienošanās brīdī. | Lietderīgi turpināt tradicionālos pārbaudes pasākumus un tālāk stiprināt atgūšanas pasākumu uzraudzību dalībvalstīs. |

[1] Regulas Nr. 1150/2000 18. panta 5. punkts.

[2] OV L 253, 7.10.2000., 42.-46. lpp.

[3] OV L 130, 31.5.2000., 1.-9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 16. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2028/2004 (OV L 352, 27.11.2004., 1. lpp.)

[4] OV L 126, 20.5.1999., 1. lpp.

[5] COM (93) 691, 4.1.1994. (1. ziņojums par 1989.-1992. gadu), COM (97) 673, 1.12.1997. (2. ziņojums par 1993.-1996. gadu), COM (01) 32, 5.2.2001. (3. ziņojums par 1997.-1999. gadu), COM (03) 345, 11.6.2003. (4. ziņojums par 2000.-2002. gadu).

[6] Ziņojums attiecas uz pārbaudēm, ko veikušas Kopienas iestādes (Komisija un Revīzijas palāta). Tas neaptver pārbaudes, ko veikušas dalībvalstis un kuru rezultāti tiek izklāstīti gada ziņojumā, kas tiek izstrādāts saskaņā ar Līguma 280. pantu.

[7] Tas attiecas uz pārbaudēm, kas tika veiktas Dānijā, Nīderlandē un Austrijā.

[8] BE, DE, GR, ES, FR, IT, PT, UK, FI, SE.

[9] BE, DK, DE, GR, ES, FR, IE, IT, PT, NL, UK, FI, SE

[10] Ikvienā pārbaudē līdz ar galveno tēmu tiek iekļauta šī tēma.

[11] Lieta C-460/01, Komisija pret Nīderlandi un lieta C-104/02, Komisija pret Vāciju.

[12] Lieta C-392/02, Komisija pret Dāniju.

[13] Lieta C-546/03, Komisija pret Spāniju.

[14] Lieta C-378/03, Komisija pret Beļģiju.

[15] Lieta C-275/04, Komisija pret Beļģiju.

[16] Lieta C-105/02, Komisija pret Vāciju.

[17] Lieta C-377/03, Komisija pret Beļģiju.

[18] Lieta C-312/04, Komisija pret Nīderlandi.

[19] Lieta C-275/04, Komisija pret Beļģiju.

[20] Šie skaitļi vēl nav galīgi, īpaši par 2005. gadu, jo parādu atgūšana, kas tiek veikta pēc Komisijas pārbaudes, ir atkarīga no valstu procedūrām attiecībā uz grāmatvedības informācijas vākšanu, kas nepieciešama, lai noteiktu atgūšanas kārtību.

[21] Līdztekus reprezentatīvajai B izlasei īpaša pēcpārbaude veikta arī par dažām īpašām atgūšanas lietām (kas tiek dēvētas par „gadījumiem ārpus izlases ietvariem")

[22] COM (2004) 850, 7.1.2005.