This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32010L0076
Directive 2010/76/EU of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 amending Directives 2006/48/EC and 2006/49/EC as regards capital requirements for the trading book and for re-securitisations, and the supervisory review of remuneration policies Text with EEA relevance
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/76/ES ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi Dokuments attiecas uz EEZ
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/76/ES ( 2010. gada 24. novembris ), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi Dokuments attiecas uz EEZ
OV L 329, 14.12.2010, p. 3–35
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013L0036
14.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 329/3 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/76/ES
(2010. gada 24. novembris),
ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās banku nozarē ir izraisījusi atsevišķu finanšu iestāžu maksātnespēju un sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un pasaulē. Lai gan šādas riska uzņemšanās iemesli ir daudzi un sarežģīti, uzraudzības un regulatīvās iestādes, tostarp arī G20 un Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK), ir vienojušās par to, ka dažu finanšu iestāžu neatbilstīgās atalgojuma shēmas ir veicinājušas šo procesu. Atalgojuma politika, kas mudina riskēt, pārsniedzot finanšu iestādes pieļaujamā riska robežu, var traucēt pareizai un efektīvai riska pārvaldībai un pastiprināt vēlmi uzņemties pārmērīgu risku. Tāpēc īpaši svarīgi ir starptautiski atzītie un apstiprinātie Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principi pamatotai kompensāciju piešķiršanai (FSP principi). |
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) nosaka, lai kredītiestādēm būtu varbūtējo risku pārvaldības pasākumi, stratēģijas, procedūras un mehānismi. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (5), šī prasība attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (6). Direktīva 2006/48/EK nosaka, ka kompetentajām iestādēm jāpārbauda šie pasākumi, stratēģijas, procedūras un mehānismi un jānosaka, vai attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības pašu kapitāls nodrošina pareizu šo iestāžu vai sabiedrību riska pārvaldību un segumu. Attiecībā uz banku grupām veic konsolidēto uzraudzību, un tā attiecas uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām un ar tām saistītām finanšu iestādēm visās jurisdikcijās. |
(3) |
Lai novērstu nepilnīgi izstrādāto atalgojuma shēmu varbūtējo kaitīgo ietekmi uz pareizu riska pārvaldību un kontrolētu darbinieku rīcību, uzņemoties risku, Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības būtu jāpapildina, nosakot, ka kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām attiecībā uz to kategoriju darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē finanšu uzņēmuma riska profilu, ir pienākums izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem. Šo darbinieku kategorijām būtu jāaptver vismaz uzņēmumu augstākā vadība, tās personas, kas uzņemas risku, darbinieki, kuri iesaistīti kontroles veikšanā, un arī visi tie darbinieki, kuru kopējais atalgojums, tostarp diskrecionāro pensiju pabalstu nodrošināšana, ir līdzvērtīgs augstākās vadības un personu, kas uzņemas risku, atalgojumam. |
(4) |
Pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanās var iedragāt kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības stabilitāti un izjaukt līdzsvaru banku sistēmā, tādēļ jauno prasību attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi būtu svarīgi ieviest konsekventi, un tā būtu jāattiecina uz visiem atalgojuma aspektiem, tostarp algām, diskrecionāriem pensiju pabalstiem un citiem tamlīdzīgiem pabalstiem. Saistībā ar to diskrecionāriem pensiju pabalstiem vajadzētu būt patstāvīgiem maksājumiem, kurus kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība maksā individuāli darbiniekam, ņemot vērā pensionēšanos vai iespējamo pensionēšanos, un kurus var pielīdzināt mainīgajam atalgojumam. Tādēļ, lai nodrošinātu to, ka atalgojuma shēma nemudina darbiniekus uzņemties pārmērīgu risku vai nerada morālu kaitējumu un ka tā ir samērojama ar vēlmi uzņemties risku, kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vērtībām un ilgtermiņa interesēm, ir lietderīgi skaidri noteikt pamatota atalgojuma politikas pamatprincipus. Atalgojumam vajadzētu arī būt saskaņotam ar finanšu nozares nozīmi, jo tas ir mehānisms, kuru izmanto finanšu resursu efektīvai piešķiršanai ekonomikā.Jo īpaši ar šiem pamatprincipiem būtu jāparedz, lai, izstrādājot mainīgā atalgojuma politiku, panāktu, ka stimuli atbilst kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm, un ka ar maksājumu metodēm tiek stiprināta kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības kapitāla bāze. Atalgojuma komponentiem, kuri balstās uz darbības rādītājiem, vajadzētu arī palīdzēt veicināt taisnīgumu kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības atalgojuma sistēmās. Principiem vajadzētu atzīt, ka kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības var noteikumus piemērot dažādi – saskaņā ar to lielumu, iekšējo struktūru un būtību, darbības jomu un darbību sarežģītību, un jo īpaši tas varētu būt nesamērīgi attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kas minētas Direktīvas 2006/49/EK 20. panta 2. un 3. punktā. Lai nodrošinātu atalgojuma politikas sistēmas integrāciju kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības riska pārvaldības sistēmā, katras kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības vadībai, pildot uzraudzības funkciju, būtu jāizstrādā un regulāri jāpārskata piemērojamie pamatprincipi. Saistībā ar to vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts uzņēmējdarbības tiesību aktiem vadību, kad tā pilda uzraudzības funkciju, uzskatīt par uzraudzības padomi. |
(5) |
Lieluma, iekšējās struktūras un būtības, darbības jomas un darbību sarežģītības ziņā ievērojamām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jāizveido komiteja atalgojuma jautājumos, kas būtu neatņemama to pārvaldības sistēmas un struktūras daļa. |
(6) |
Komisijai līdz 2013. gada 1. aprīlim būtu jāpārskata atalgojuma politikas principi, īpašu uzmanību pievēršot nepieciešamībai nodrošināt to efektivitāti, ieviešanu un piemērošanu, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, tostarp jebkādus turpmākos FSP priekšlikumus un FSB principu īstenošanu citās jurisdikcijās, tostarp saikni starp mainīgā atalgojuma mērķi un pārmērīga riska uzņemšanos. |
(7) |
Atalgojuma politikai vajadzētu būt vērstai uz darbinieku personisko mērķu saskaņošanu ar attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Aprēķinot atalgojuma daļas, kas ir atkarīgas no veiktajām darbībām, būtu jāņem vērā ilgākā laika posmā veiktas darbības un ar šīm darbībām saistītais ievērojamais risks. Darbības novērtējums būtu jāveic vairāku gadu – vismaz trīs līdz piecu gadu, laikā, lai nodrošinātu, ka novērtēšanas process ir balstīts uz ilgtermiņa darbību un ka uz darbību balstīto atalgojuma daļu faktiskais maksājums ir sadalīts visā iestādes vai sabiedrības uzņēmējdarbības ciklā. Lai turpmāk saskaņotu iniciatīvas, to darbinieku, uz kuriem attiecas šīs prasības, mainīgā atalgojuma būtiskai daļai būtu jāsastāv no attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības akcijām, ar akcijām saistītiem instrumentiem, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības juridisko struktūru, vai attiecībā uz biržu sarakstos neiekļautām kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām –citiem līdzvērtīgiem bezskaidras naudas instrumentiem, un attiecīgā gadījumā citiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem, kas adekvāti atspoguļo šīs kredītiestādes kredīta kvalitāti. Vajadzētu būt iespējai, ka starp šādiem instrumentiem ir finanšu instruments, kurš sarežģītu finanšu problēmu apstākļos ir pārvēršams akciju kapitālā vai kuram citādā veidā vērtība ir daļēji norakstāma. Gadījumos, ja attiecīgā kredītiestāde neizlaiž ilgtermiņa finanšu instrumentus, vajadzētu būt iespējai, ka tai atļauts emitēt mainīgā atalgojuma būtisko daļu akcijās un ar akcijām saistītos finanšu instrumentos, kā arī citos bezskaidras naudas instrumentos. Dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm būtu jāvar noteikt ierobežojumus šo instrumentu veidiem un struktūrai vai attiecīgā gadījumā dažus instrumentus aizliegt. |
(8) |
Lai samazinātu stimulus attiecībā uz pārmērīga riska uzņemšanos, mainīgajam atalgojumam vajadzētu būt līdzsvarotai kopējā atalgojuma daļai. Ir būtiski, ka darbinieka nemainīgā algas daļa ir pietiekami liela attiecībā pret viņa kopējo atalgojumu, lai varētu piemērot pilnīgi elastīgu mainīgā atalgojuma politiku, paredzot arī iespēju mainīgo atalgojumu neizmaksāt. Lai visā nozarē nodrošinātu saskanīgu atalgojuma praksi, ir lietderīgi precizēt konkrētas skaidras prasības. Garantēts mainīgais atalgojums nav savienojams ne ar pareizu riska pārvaldību, ne ar principu “samaksa par padarīto”, un tas vispār būtu jāaizliedz. |
(9) |
Mainīgā atalgojuma būtiska daļa, piemēram, no 40 līdz 60 %, būtu jāizmaksā vēlāk pēc atbilstīga laika posma. Šai daļai būtu ievērojami jāpalielinās līdz ar sasniegto dienesta vai atbildības pakāpi. Turklāt mainīgā atalgojuma būtiskai daļai vajadzētu sastāvēt no attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības akcijām, ar akcijām saistītiem instrumentiem, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības juridisko struktūru, vai attiecībā uz biržu sarakstos neiekļautām kredītiestādēm vai ieguldījumu sabiedrībām – citiem līdzvērtīgiem bezskaidras naudas instrumentiem, un attiecīgā gadījumā citiem ilgtermiņa finanšu instrumentiem, kas adekvāti atspoguļo šīs iestādes kredīta kvalitāti. Saistībā ar to ļoti svarīgs ir proporcionalitātes princips, jo ne vienmēr var izrādīties lietderīgi piemērot šādas prasības saistībā ar mazām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām. Ņemot vērā ierobežojumus, kas ierobežo mainīgā atalgojuma summu, ko izmaksā skaidrā naudā un avansā, mainīgā atalgojuma summa, ko var maksāt skaidrā naudā vai tai līdzvērtīgā veidā un kas nav jāatliek uz vēlāku laiku, būtu jāierobežo, lai vairāk saskaņotu darbinieku individuālos mērķus ar kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēm. |
(10) |
Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jānodrošina, lai kopējais mainīgais atalgojums neierobežo to spēju nostiprināt savu kapitāla bāzi. Apjomam, līdz kādam kapitāls jāpalielina, būtu jāsaskan ar kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības pašreizējās kapitāla pozīcijas darbību. Saistībā ar to vajadzētu dot pilnvaras dalībvalstu kompetentajām iestādēm ierobežot mainīgo atalgojumu, cita starpā to, kas veido kopējā tīrā ienākuma procentuālo daļu, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu. |
(11) |
Kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām būtu jāprasa saviem darbiniekiem, lai tie apņemtos neizmantot personīgā riska ierobežošanas stratēģijas vai apdrošināšanu, lai mazinātu sakāpināta riska ietekmi, kas integrēta to atalgojuma noteikumos. |
(12) |
Attiecībā uz vienībām, kas gūst priekšrocības no valdības īstenotajiem ārkārtas intervences pasākumiem, prioritātes būtu jānosaka, ņemot vērā viņu kapitāla bāzi un to, kā tās panāk nodokļu maksātāju atbalsta atmaksāšanu. Jebkādiem mainīgā atalgojuma maksājumiem būtu jāatspoguļo šīs prioritātes. |
(13) |
Pareiza atalgojuma politikas principi, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā (2009. gada 30. aprīlis) par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (7), atbilst šajā direktīvā noteiktajiem principiem un papildina tos. |
(14) |
Piemērojot atalgojuma noteikumus, nevajadzētu skart Līgumos, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. panta 5. punktā, garantēto pamattiesību pilnīgu ievērošanu, vispārējos valsts līgumu un darba tiesību principus, piemērojamos tiesību aktus par akcionāru tiesībām un līdzdalību un vispārējo atbildību par attiecīgās iestādes pārvaldes un uzraudzības struktūrām, kā arī attiecīgā gadījumā sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tradīcijām. |
(15) |
Lai nodrošinātu ātru un efektīvu izpildi, gadījumos, kad ir pārkāptas jebkuras Direktīvā 2006/48/EK noteiktās prasības, tostarp prasība par atalgojuma politikas atbilstību pareizai un efektīvai riska pārvaldībai, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt arī pilnvarotām piemērot finansiālus vai ar finansēm nesaistītus pasākumus vai sodus. Šiem pasākumiem un sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Lai nodrošinātu konsekvenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisijai, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, būtu jāpārbauda, kā dalībvalstis ievieš un piemēro šos pasākumus un sodus attiecībā uz to konsekvenci visā Savienības teritorijā. |
(16) |
Lai efektīvi uzraudzītu neatbilstīgas atalgojuma shēmas radīto risku kontroli, kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību īstenotā atalgojuma politika un prakse būtu jāiekļauj uzraudzības pārbaudes darbības jomā atbilstīgi Direktīvai 2006/48/EK. Veicot šo pārbaudi, uzraudzības iestādēm vajadzētu izvērtēt, vai attiecīgā politika un prakse ir piemērota, lai atturētu darbiniekus no pārmērīga riska. Turklāt Eiropas EBUK būtu jānodrošina, ka ir izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz to personu novērtējumu par atbilstību amatam, kuras faktiski pārvalda kredītiestādes uzņēmējdarbību. |
(17) |
Komisijas 2010. gada 2. jūnija Zaļajā grāmatā par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību un atalgojuma politiku konstatēta virkne trūkumu kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību korporatīvajā pārvaldībā, kuri būtu jānovērš. Norādīto risinājumu vidū Komisija atsaucas uz nepieciešamību ievērojami pastiprināt prasības attiecībā uz personām, kuras faktiski pārvalda kredītiestādes uzņēmējdarbību un kurām vajadzētu būt ar pietiekami labu reputāciju un atbilstošu pieredzi un kuru piemērotība profesionālās darbības veikšanai arī būtu jānovērtē. Zaļajā grāmatā ir arī uzsvērts, ka jāuzlabo akcionāru līdzdalība atalgojuma politikas apstiprināšanā. Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā Komisijas nodomu vajadzības gadījumā saistībā ar šiem jautājumiem izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus. |
(18) |
Lai vēl vairāk palielinātu kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās izmantotā atalgojuma noteikšanas principu pārredzamību, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāvāc informācija par atalgojumu, lai salīdzinoši novērtētu atalgojuma tendences atbilstīgi šo iestāžu kvantitatīvās informācijas kategorijām, kas minētajām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām ir jāsniedz saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Kompetentajām iestādēm šāda informācija būtu jāsniedz EBUK, lai tā varētu veikt līdzīgu novērtēšanu Savienības līmenī. |
(19) |
Lai veicinātu atalgojuma politikas un prakses novērtējuma uzraudzības konverģenci un informācijas apkopošanu un atalgojuma principu konsekventu īstenošanu banku nozarē, EBUK būtu jāizstrādā pareiza atalgojuma politikas pamatnostādnes banku nozarē. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai būtu jāpalīdz izstrādāt šīs pamatnostādnes, lai tās varētu piemērot arī attiecībā uz atalgojuma politiku tādām personu, kuras piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās Direktīvas 2004/39/EK nozīmē. EBUK būtu jāorganizē tehnisko standartu atklāta sabiedriskā apspriešana un jāizvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumi. Komisijai vajadzētu būt iespējai ierosināt tiesību aktus, uzticot Eiropas Uzraudzības iestādei banku jomā un attiecīgā gadījumā Eiropas Uzraudzības iestādei tirgu un vērtspapīru jomā, kas izveidotas saskaņā ar Larosière procesu attiecībā uz finanšu sistēmas uzraudzību, izstrādāt tehnisko regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kuri paredzēti informācijas apkopošanas sekmēšanai banku nozarē un konsekventai atalgojuma principu īstenošanai un kuri jāpieņem Komisijai. |
(20) |
Nepilnīgi izstrādāta atalgojuma politika un stimulu shēmas var nevēlami paaugstināt kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību risku, tādēļ tie nekavējoties būtu jāuzlabo un, ja nepieciešams, būtu jāveic atbilstīgi koriģējoši pasākumi. Tādējādi ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas attiecīgajām struktūrām piemērot kvalitatīvus vai kvantitatīvus pasākumus, kuru mērķis ir risināt uzraudzības pārbaudes 2. posmā konstatētās problēmas atalgojuma politikas jomā. Kompetentajām iestādēm pieejamie kvalitatīvie pasākumi ietver prasību kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām samazināt to darbībām, produktiem vai sistēmām raksturīgo risku, tostarp ieviešot izmaiņas atalgojuma shēmās vai iesaldējot atalgojuma mainīgās daļas tādā apmērā, lai tās būtu saderīgas ar efektīvu riska pārvaldību. Kvantitatīvie pasākumi ietver prasību turēt pašu kapitāla rezerves. |
(21) |
Saprātīgai atalgojuma politikai būtiskas ir labas pārvaldes shēmas, pārredzamība un informācijas nodošana atklātībai. Lai nodrošinātu savu atalgojuma shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām vajadzētu sīki informēt par savu atalgojuma politiku, praksi un konfidencialitātes nolūkos to darbinieku kopējo skaitu, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē kredītiestādes vai ieguldījumu sabiedrības riska profilu. Šī informācija būtu jādara pieejama visām ieinteresētajām personām (akcionāriem, darbiniekiem un plašai sabiedrībai). Tomēr šim pienākumam nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8). |
(22) |
Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un lai piemērošanā izvairītos no diskriminācijas, šīs direktīvas paredzētie atalgojuma noteikumi būtu jāpiemēro attiecībā uz atalgojumu, kurš noteikts saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms minēto noteikumu faktiskās īstenošanas dienas katrā dalībvalstī, un kurš piešķirts vai izmaksāts pēc šīs dienas. Turklāt, lai aizsargātu šajā direktīvā izvirzītos mērķus, īpaši attiecībā uz efektīvu riska pārvaldību, saistībā ar periodiem, ko joprojām raksturo finanšu nestabilitātes augsts līmenis, un lai izvairītos no jebkāda riska, ka tiktu apieti šīs direktīvas paredzētie noteikumi par atalgojumu, laikposmā pirms šo noteikumu ieviešanas par 2010. gadā sniegtajiem pakalpojumiem ir nepieciešams piemērot šādus noteikumus par piešķirto, bet vēl nesamaksāto atalgojumu pirms to faktiskās īstenošanas dienas katrā dalībvalstī. |
(23) |
Pēc kredītiestāžu varbūtējo risku pārbaudes būtu jāveic efektīvi uzraudzības pasākumi. Tādēļ ir nepieciešams panākt turpmāku konverģenci, atbalstot uzraudzības iestāžu kopējos lēmumus un nodrošinot Savienībā vienlīdzīgus konkurences apstākļus. |
(24) |
Kredītiestādēm, kas veic ieguldījumus atkārtotas vērtspapirizācijas darījumos, saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK pienācīgi jāpārbauda arī to pamatā esošie vērtspapirizācijas darījumi un attiecīgi to pamatā esošie vērtspapīros nepārvēršamie riska darījumi. Kredītiestādēm būtu jānovērtē, vai darījumi, kas saistīti ar programmām ar aktīviem nodrošinātiem komerciāliem vērtspapīriem, ir atkārtotas vērtspapirizācijas darījumi, tostarp tādi darījumi, kas saistīti ar programmām, kas iegādājas dažādu veselu aizdevumu portfeļu vecākos vērtspapīru laidienus, kur neviens no šiem aizdevumiem nav ne vērtspapirizācijas darījums, ne arī atkārtotas vērtspapirizācijas darījums, un kur katra ieguldījuma pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību nodrošina aizdevuma pārdevējs. Pēdējā minētajā gadījumā portfeļa likviditātes nodrošinājumu vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapirizācijas darījumu, jo tas ir viena aktīvu portfeļa laidiens (tas ir, veseliem aizdevumiem piemērojams portfelis), kurā nav vērtspapirizācijas darījumu. Savukārt visas programmas kredīta uzlabojums, kas papildus pārdevēja nodrošinātai aizsardzībai attiecas tikai uz dažiem zaudējumiem dažādos portfeļos, parasti nozīmētu tikai riska sadalījumu vairāku aktīvu portfelim, kurā ir vismaz viens vērtspapirizācijas darījums, un tādējādi tas būtu atkārtots vērtspapirizācijas darījums. Tomēr, ja šādas programmas finansējums kopumā ir tikai vienas kategorijas komerciāls vērtspapīrs un ja visas programmas kredīta uzlabojums nav atkārtota vērtspapirizācija vai ja komerciālu vērtspapīru pilnībā balsta sponsorējošā kredītiestāde, ieguldītāju komerciālos vērtspapīros faktiski pakļaujot sponsora saistību neizpildes riskam un nevis tam pamatā esošu portfeļu vai aktīvu riskam, tad šo komerciālo vērtspapīru vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapirizācijas riska darījumu. |
(25) |
Direktīvā 2006/49/EK minētie piesardzīgas novērtēšanas noteikumi būtu jāpiemēro visiem iestāžu tirdzniecības portfeļa vai ārpus tirdzniecības portfeļa instrumentiem, ko mēra saskaņā ar to patieso vērtību. Būtu jānorāda, ka gadījumos, ja piesardzīgas novērtēšanas piemērošana var radīt zemāku bilances vērtību nekā patiesībā novērtēts grāmatvedībā, šīs starpības absolūtā vērtība būtu jāatskaita no pašu kapitāla. |
(26) |
Iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai piemērot kapitāla prasības, vai arī atskaitīt no pašu kapitāla tās vērtspapirizācijas pozīcijas, kas atbilstīgi šai direktīvai sasniedz 1 250 % riska svēruma, neatkarīgi no tā, vai šīs pozīcijas ir iekļautas tirdzniecības portfelī vai ārpus tirdzniecības portfelī. |
(27) |
Ārpus tirdzniecības portfelim arī būtu jāpiemēro kapitāla prasības attiecībā uz norēķinu risku. |
(28) |
Nevajadzētu pieļaut, ka iniciatores iestādes vai sponsori varētu apiet aizliegumu sniegt netiešu atbalstu, šāda atbalsta sniegšanai izmantojot savus tirdzniecības portfeļus. |
(29) |
Nepārkāpjot šajā direktīvā noteikto prasību sniegt informāciju, prasībai sniegt informāciju vajadzētu nodrošināt tirgus dalībniekiem pareizu un vispusīgu informāciju par konkrēto iestāžu riska profilu. Tāpēc iestādēm obligāti būtu jāsniedz papildu informācija, kas nav precīzi norādīta šajā direktīvā, ja tas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. |
(30) |
Lai nodrošinātu Direktīvas 2006/48/EK saskaņotu īstenošanu visā Savienībā, Eiropas Komisija un EBUK 2006. gadā izveidoja darba grupu (Kapitāla prasību direktīvas transponēšanas grupa – KPDTG), kurai sarunās vajadzēja risināt jautājumus par šīs direktīvas īstenošanu. Saskaņā ar KPDTG novērtējumu turpmāk jāprecizē Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK atsevišķi tehniskie noteikumi. Tādēļ ir lietderīgi pielāgot šos noteikumus. |
(31) |
Ja, veicot vērtspapirizācijas pozīcijas ārējo kredītu novērtējumu, konstatē, ka kredītu aizsardzību nodrošina pati ieguldījumu iestāde, tad nevajadzētu pieļaut, ka šī iestāde gūst priekšrocības no zemāka riska svēruma, ko rada šāda aizsardzība. Tam nevajadzētu būt par iemeslu atskaitījumiem no vērtspapīros pārvēršamā kapitāla, ja ir pieejami citi veidi, kā noteikt riska svērumu saskaņā ar šīs pozīcijas patieso risku, neņemot vērā šādu kredītu aizsardzību. |
(32) |
Vērtspapirizācijas jomā būtu ievērojami jāpastiprina prasības iestādēm sniegt informāciju. Tirdzniecības portfeļos tām īpaši būtu jāņem vērā arī vērtspapirizācijas pozīciju riski. Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību pār iestādes darbībām attiecībā uz vērtspapirizāciju, sniegtajai informācijai būtu jāatspoguļo apmēri, kādos iestāde finansē vērtspapirizācijas struktūru un dažu citu ar to saistītu struktūru iesaisti, jo cieši saistīti dalībnieki var attiecīgo iestādi pakļaut pastāvīgam riskam. |
(33) |
Konkrētās riska prasības vērtspapirizācijas pozīcijām būtu jāsaskaņo ar banku portfelim piemērojamām kapitāla prasībām, jo tas vērtspapirizācijas pozīcijām piedāvā daudz diferencētāku un uz risku orientētu pieeju. |
(34) |
Ņemot vērā iepriekšējos nepilnīgos pasākumus, būtu jāpastiprina iekšējo modeļu standarti tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai. Jo īpaši būtu jāpilnveido tirdzniecības portfeļu kredītrisku vadība. Turklāt kapitāla prasībās būtu jāiekļauj daļa, kas attiecas uz stresa apstākļiem, lai nostiprinātu kapitāla prasības tirgus apstākļu pasliktināšanās gadījumos un lai samazinātu varbūtējo procikliskumu. Iestādēm būtu arī jāveic atgriezeniskā stresa testi, lai pārbaudītu, kādi attīstības modeļi varētu apdraudēt konkrētās iestādes dzīvotspēju, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka šāds tests nav obligāts. Ņemot vērā šā brīža īpaši sarežģīto situāciju, kad iestādes vērtspapirizācijas pozīcijām izmanto pieejas, kas balstās uz iekšējiem modeļiem, būtu jāierobežo iestāžu spēja modelēt vērtspapirizācijas riskus tirdzniecības portfeļos un saistību neizpildes gadījumos būtu jāpieprasa vienotas kapitāla prasības vērtspapirizācijas pozīcijām tirdzniecības portfelī. |
(35) |
Šajā direktīvā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi konkrētām korelācijas tirdzniecības darbībām, kad institūcijām to uzraudzītājs var atļaut aprēķināt visaptverošu riska kapitāla prasību, ievērojot stingru prasību minimumu. Šādā gadījumā institūcijai vajadzētu prasīt tās attiecināt uz kapitāla maksājumiem, kas ir līdzvērtīgi augstākajiem kapitāla maksājumiem atbilstīgi iekšējai izstrādātajai pieejai un 8 % konkrētā riska kapitāla maksājumiem atbilstīgi standartizētā mērījuma metodei. Nevajadzētu prasīt, lai šiem riska darījumiem piemēro pieaugošā riska kapitāla prasību, bet šie darījumi būtu jāiekļauj gan riska vērtības pasākumos, gan stresam pakļautās riska vērtības pasākumos. |
(36) |
Direktīvas 2006/48/EK 152. pantā ir prasība dažām kredītiestādēm nodrošināt pašu kapitālu, kas atbilstu vismaz dažām noteiktām minimālām summām triju divpadsmit mēnešu laikposmiem no 2006. gada 31. decembra līdz 2009. gada 31. decembrim. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli banku nozarē un pārejas noteikumu pagarinājumu saistībā ar kapitāla minimumu, kuru noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, ir lietderīgi atjaunot šo prasību uz ierobežotu laika posmu līdz 2011. gada 31. decembrim. |
(37) |
Lai kapitāla prasību aprēķinam pārejas periodā nelietderīgo un nesamērīgo realizācijas izmaksu dēļ neatturētu kredītiestādes pāriet uz pieeju, kas balstīta uz iekšēju reitingu (IRB pieeja) vai uz uzlaboto rādītāju pieeju, vajadzētu būt iespējai atļaut kredītiestādēm, kas kopš 2010. gada 1. janvāra pāriet uz IRB pieeju vai uzlaboto rādītāju pieeju un kas šim nolūkam iepriekš aprēķinājušas savas kapitāla prasības, izmantojot vienkāršākas pieejas, par pārejas pakāpes aprēķinu pamatu izmantot vienkāršākas pieejas, ja uzraudzības iestādes to apstiprina. Kompetentajām iestādēm būtu rūpīgi jāpārrauga savi tirgi un jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi visos savos tirgos un tirgus segmentos, lai izvairītos no iekšējā tirgus traucējumiem. |
(38) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un darīt tās publiski pieejamas. |
(39) |
Direktīvā paredzētie pasākumi ir posmi reformu procesā, ko īsteno, reaģējot uz finanšu krīzi. Atbilstīgi G20 valstu, Finanšu stabilitātes padomes un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas secinājumiem var būt nepieciešamas turpmākas reformas, tostarp arī lai izveidotu pretcikliskas pasākumu rezerves, “dinamisko nodrošinājumu”, pamatojumu Direktīvā 2006/48/EK paredzēto kapitāla prasību aprēķināšanai un pasākumus, kas papildina prasības, kuras kredītiestādēm noteiktas, pamatojoties uz risku, lai palīdzētu ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanos banku sistēmā. Lai nodrošinātu šā procesa atbilstīgu demokrātisku pārraudzību, savlaicīgi un efektīvi būtu jāiesaista Eiropas Parlaments un Padome. |
(40) |
Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK piemērošana, lai nodrošinātu, ka to noteikumi tiek piemēroti taisnīgi, nediskriminējot kredītiestādes saistībā ar to juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli. |
(41) |
Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2006/48/EK tehniskajiem pielāgojumiem, paskaidrojot definīcijas nolūkā nodrošināt minētās direktīvas vienotu piemērošanu vai ņemt vērā izmaiņas finanšu tirgos; vienādot terminoloģiju un pamatdefinīcijas atbilstīgi turpmākajiem būtiskajiem aktiem; paplašināt saturu vai pielāgot terminoloģiju to darbību sarakstā, kurām saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama abpusēja atzīšana, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; pielāgot jomas, kurās kompetentajām iestādēm jāveic informācijas apmaiņa; pielāgot minētās direktīvas noteikumus par pašu kapitālu, lai ņemtu vērā izmaiņas grāmatvedības standartos vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz pārraudzības prakses konverģenci; paplašināt iedarbības klašu sarakstus standartizētas vai IRB pieejas nolūkā, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; pielāgot dažus daudzumus, kas ir būtiski šīm iedarbības klasēm, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi; pielāgot ārpusbilances posteņu uzskaitījumu un klasifikāciju; un pielāgot īpašus noteikumus un tehniskos kritērijus attiecībā uz otrās puses kredītrisku, organizācijas un risku apstrādi, standartizēto pieeju un IRB pieeju, kredītriska mazināšanu, vērtspapirizāciju, operacionālo risku, pārskatīšanu un novērtēšanu, ko veic kompetentās iestādes, un informācijas sniegšanu, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz pārraudzības prakses konverģenci. Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pasākumiem nolūkā aprakstīt apjomu pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām, kuras ir būtiskas pārskatīšanai un novērtēšanai, ko saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK veic kompetentās iestādes procentu likmes riskam, kas izriet no darbībām, kuras nav saistītas ar tirdzniecību; noteikt minētajā direktīvā norādītā minimālā pašu kapitāla līmeņa vai riska svērumu pagaidu samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus; precizēt dažu riska darījumu atbrīvojumu no minētās direktīvas noteikumiem par liela riska darījumiem; un pielāgot kritērijus, atbilstīgi kuriem uzraudzītāji saskaņā ar minēto direktīvu novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja piemērotību kredītiestādei un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību. |
(42) |
Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2006/49/EK tehniskajiem pielāgojumiem, paskaidrojot definīcijas nolūkā nodrošināt minētās direktīvas vienotu piemērošanu vai ņemt vērā izmaiņas finanšu tirgos; pielāgot sākumkapitāla summas, kas noteiktas minētās direktīvas dažos noteikumos, un īpašās summas, kas ir būtiskas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinos, lai ņemtu vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā; pielāgot ieguldījumu sabiedrību kategorijas, kuras tiesīgas saņemt dažas atkāpes attiecībā uz noteikto pašu kapitāla minimālo līmeni, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; paskaidrot prasību, ka ieguldījumu sabiedrības uztur pašu kapitālu, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, lai nodrošinātu minētās direktīvas vienotu piemērošanu; vienādot terminoloģiju un definīcijas atbilstīgi turpmākajiem būtiskajiem aktiem; veikt minētās direktīvas tehniskos pielāgojumus kapitāla prasību aprēķinam dažādām riska klasēm un lieliem riska darījumiem, iekšējo modeļu izmantošanai kapitāla prasību aprēķinos un tirdzniecībai, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos, vai riska aprēķinos vai grāmatvedības standartos, vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz pārraudzības prakses konverģenci; un ņemt vērā rezultātus, ko iegūs, pārskatot dažādus jautājumus saistībā ar Direktīvas 2004/39/EK darbības jomu. |
(43) |
Eiropas Parlamentam vai Padomei vajadzētu būt iespējai izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no paziņošanas dienas. Tāpat vajadzētu būt iespējai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarināt par trim mēnešiem. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt pārējās iestādes par nodomu neizteikt iebildumus. Šāda ātra deleģēto aktu apstiprināšana ir īpaši piemērota gadījumos, kad jāievēro termiņi, piemēram, ja pamataktā ir grafiki, saskaņā ar kuriem Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti. |
(44) |
Starpvaldību konferences, kas pieņēma 2007. gada 13. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam pievienotajā Deklarācijā Nr. 39 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu konference atzīmēja Komisijas nodomu saskaņā ar jau iedibināto praksi turpināt konsultācijas ar dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem, sagatavojot deleģēto aktu projektus finanšu pakalpojumu jomā. |
(45) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, pieprasīt kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām izveidot tādu atalgojuma politiku, kas atbilst efektīviem riska vadības principiem un pielāgot atsevišķas kapitāla prasības, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
(46) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/48/EK un Direktīva 2006/49/EK, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 2006/48/EK grozījumi
Direktīvu 2006/48/EK groza šādi.
1. |
Direktīvas 4. pantu groza šādi:
|
2. |
Direktīvas 11. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (EBUK) nodrošina, ka ir izstrādātas pamatnostādnes attiecībā uz to personu novērtējumu par atbilstību amatam, kuras faktiski pārvalda vada kredītiestādes uzņēmējdarbību.”. |
3. |
Direktīvas 22. pantu groza šādi:
|
4. |
Direktīvas 54. pantam pievieno šādu daļu: “Lai īstenotu pirmajā daļā noteiktās prasības, dalībvalstis piešķir attiecīgajām kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot finansiālus un ar finansēm nesaistītus sodus un citus pasākumus. Šiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.” |
5. |
Direktīvas 57. panta pirmās daļas r) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
6. |
Direktīvas 64. pantam pievieno šādu punktu: “5. Kredītiestādes, aprēķinot pašu kapitāla summu, piemēro Direktīvas 2006/49/EC VII pielikuma B daļā noteiktās prasības visiem aktīviem, ko mēra ar patieso vērtību, un no kopējās summas, kas iegūta, saskaitot 57. panta a) līdz ca) apakšpunktu posteņus un atskaitot šā panta i) līdz k) posteņus, atvelk jebkuru vajadzīgo papildu vērtības korekciju summu. Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja izstrādā pamatnostādnes par šā noteikuma piemērošanas konkrētiem elementiem.” |
7. |
Direktīvas 66. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Pēc šā panta 1. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas vienu pusi no 57. panta l) līdz r) punkta posteņu summas atskaita no šā panta a) līdz ca) punkta posteņu kopsummas, no kuras atskaitīta šā panta i) līdz k) punkta posteņu kopsumma, un otru pusi atskaita no šā panta d) līdz h) punkta posteņu kopsummas. Pēc 57. pantā noteikto ierobežojumu piemērošanas, vienu pusi no 57. panta l) līdz r) punkta posteņu summas atskaita no šā panta a) līdz ca) punkta posteņu kopsummas, no kuras atskaitīta šā panta i) līdz k) punkta posteņu kopsumma, un otru pusi atskaita no šā panta d) līdz h) punkta posteņu kopsummas. Direktīvas 57. panta r) punktā iekļautos posteņus neatskaita, ja tie ir iekļauti 75. pantā paredzētajos mērķos, un tos izmanto riska svērtās vērtības aprēķiniem saskaņā ar šo direktīvu vai kapitāla prasību aprēķiniem, kā noteikts Direktīvas 2006/49/EK I vai V pielikumā.” |
8. |
Direktīvas 75. panta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
9. |
Direktīvas 101. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Sponsore kredītiestāde vai iniciatore kredītiestāde, kura attiecībā uz vērtspapirizācijas riska svērtās vērtības aprēķiniem ir izmantojusi 95. pantu vai tirdzniecības portfeļa instrumentus ir pārdevusi īpašam nolūkam izveidotai struktūrai, kas veic vērtspapirizāciju tā, ka tai vairs nav vajadzīgs pašu kapitāls saistībā ar šo instrumentu risku, neatbalsta vērtspapirizāciju, kas pārsniedz to līgumsaistības, lai ieguldītājiem mazinātu iespējamos vai faktiskos zaudējumus.” |
10. |
Direktīvas 136. pantu groza šādi:
|
11. |
Direktīvas 145. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Kredītiestādes nosaka 1. un 2. punktā noteikto informācijas sniegšanas prasību izpildes formālo kārtību, kā arī kārtību, kādā jāveic informācijas atbilstības novērtējums, tostarp informācijas pārbaudes un publicēšanas biežumu. Kredītiestādes ar atbilstīgas novērtēšanas politikas palīdzību pārbauda arī, vai šī informācija tirgus dalībniekiem sniedz pietiekami plašu pārskatu par iestādes riska profilu. Ja šī informācija tirgus dalībniekiem nesniedz pietiekami plašu pārskatu par riska profilu, kredītiestādēm atklāti jāsniedz nepieciešamā informācija papildus 1. punktā noteiktajām prasībām. Tomēr tām ir pienākums sniegt tikai tādu informāciju, kas saskaņā ar XII pielikuma 1. daļā noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem ir būtiska, nav aizsargāta ar autortiesībām un nav konfidenciāla.” |
12. |
Direktīvas VI sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “DELEĢĒTIE AKTI UN IZPILDPILNVARAS”. |
13. |
Direktīvas 150. pantu groza šādi:
|
14. |
Direktīvas 151. panta 2. un 3. punktu svītro. |
15. |
Iekļauj šādus pantus: “151.a pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt 150. panta 1. punktā un 150. panta 2. punkta otrās daļaspirmajā teikumā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem no 2010. gada 15. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 151.b pantu. 2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 151.b. un 151.c pantā izklāstītos nosacījumus. 151.b pants Deleģējuma atsaukšana 1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 150. panta 1. punktā un 150. panta 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā minēto pilnvaru deleģēšanu. 2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas. 3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu likumību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 151.c pants Iebildumi pret deleģētajiem aktiem 1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trijos mēnešos no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem. 2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. 3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kura izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.” |
16. |
Direktīvas 152. pantā iekļauj šādus punktus: “5.a Kredītiestādes, saskaņā ar 84. līdz 89. pantu aprēķinot riska svērto vērtību, līdz 2011. gada 31. decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr pārsniedz vai ir vienāds ar to summu, kas norādīta 5.c punktā vai attiecīgā gadījumā 5.d punktā. 5.b Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto 105. pantā noteiktās uzlaboto rādītāju pieejas, līdz 2011. gada 31. decembrim nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr pārsniedz vai ir vienāds ar to summu, kas norādīta 5.c punktā vai attiecīgā gadījumā 5.d punktā. 5.c Summa, kas minēta 5.a un 5.b punktā, ir 80 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu un Direktīvu 2000/12/EK, ko piemēroja līdz 2007. gada 1. janvārim. 5.d Ja kompetentās iestādes to apstiprina, kredītiestādēm, kas minētas 5.e punktā, summa, kas minēta 5.a un 5.b punktā, var būt 80 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, 103. vai 104. pantu un saskaņā ar Direktīvu 2006/49/EK, kā to piemēro līdz 2011. gada 1. janvārim. 5.e Kredītiestāde 5.d punktu var piemērot tikai tad, ja 2010. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma tā kapitāla prasību aprēķinam ir sākusi izmantot uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju vai uzlaboto rādītāju pieeju.” |
17. |
Direktīvas 154. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Līdz 2012. gada 31. decembrim riska svērtie vidējie LGD visiem mazajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar apdzīvojamo nekustamo īpašumu un kuriem nav centrālo valdību galvojumu, nav mazāki par 10 %.” |
18. |
Direktīvas 156. pantā aiz trešās daļas iekļauj šādas daļas: “Līdz 2013. gada aprīlim Komisija, ņemot vērā notikumu attīstību pasaulē, pārskata atalgojuma politikas principus, tostarp arī V un XII pielikumā minētos principus, īpašu uzmanību pievēršot šo principu efektivitātei, ieviešanai un piemērošanai, un iesniedz par to ziņojumu. Šajā ziņojumā norāda visas problēmas, kas radušās, šiem noteikumiem piemērojot proporcionalitātes principu. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot atbilstīgus priekšlikumus. Lai nodrošinātu konsekvenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus, Komisija pārskata 54. panta īstenošanu, lai visā Savienības teritorijā nodrošinātu pasākumu un sodu konsekvenci, un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus. Periodiski pārskatot šīs direktīvas piemērošanu, Komisija nodrošina, ka, to piemērojot, nenotiek diskriminācija kredītiestāžu vidū saistībā ar to juridisko struktūru vai īpašumtiesību modeli. Lai nodrošinātu konsekvenci piesardzīgai pieejai kapitālam, Komisija pārskata atsauces instrumentu atbilstību instrumentiem šīs direktīvas 66. panta 1.a punkta a) apakšpunkta un V pielikuma 23. punkta o) apakšpunkta ii) daļas izpratnē, tiklīdz tā uzsāk iniciatīvu, lai pārskatītu kapitāla instrumentu definīciju, kā paredzēts 56. līdz 67. pantā.” |
19. |
Direktīvā iekļauj šādu pantu: “156.a pants Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim pārskata šīs direktīvas IX pielikumu un ziņo par vēlamajām izmaiņām, lai to saskaņotu, ņemot vērā starptautiskus nolīgumus par kredītiestāžu kapitāla pietiekamības prasībām attiecībā uz vērtspapirizācijas pozīcijām. Komisija šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, pievienojot atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus.” |
20. |
Pielikumus groza atbilstīgi šīs direktīvas I pielikumam. |
2. pants
Grozījumi Direktīvā 2006/49/EK
Direktīvu 2006/49/EK groza šādi.
1. |
Direktīvas 3. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:
|
2. |
Direktīvas 17. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: “Ja iestāde, lai pildītu šīs direktīvas II pielikuma prasības, riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK 84. līdz 89. pantu, tad saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK VII pielikuma 1. daļas 36. punktu uz aprēķiniem attiecas šādi noteikumi:” |
3. |
Direktīvas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
4. |
Direktīvas VIII nodaļas 2. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “Deleģētie akti un izpildpilnvaras”. |
5. |
Direktīvas 41. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Pasākumus, kas minēti 1. punktā, pieņem ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 42.a pantu un ievērojot 42.b un 42.c panta nosacījumus.” |
6. |
Direktīvas 42. panta 2. punktu svītro. |
7. |
Iekļauj šādus pantus: “42.a pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem no 2010. gada 15. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 42.b pantu. 2. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. 3. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 42.b. un 42.c pantā izklāstītos nosacījumus. 42.b pants Deleģēšanas atsaukšana 1. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 150. panta 1. punktā un 150. panta 2. punkta otrajā minēto pilnvaru deleģēšanu. 2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas. 3. Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto tiesību aktu likumību. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 42.c pants Iebildumi pret deleģētajiem aktiem 1. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trijos mēnešos no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem. 2. Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta. Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. 3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kura izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.” |
8. |
Direktīvas 47. pantu aizstāj ar šādu pantu: “Līdz 2011. gada 30. decembrim vai agrākam datumam, ko atsevišķos gadījumos noteikušas kompetentās iestādes, iestādes, kas saņēmušas atzinumu par īpašu riska modeli līdz 2007. gada 1. janvārim saskaņā ar V pielikuma 1. punktu šim atzinumam var piemērot Direktīvas 93/6/EEK VIII pielikuma 4. līdz 8. punktu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.” |
9. |
Pielikumus groza atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam. |
3. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām:
a) |
līdz 2011. gada 1. janvārim 1. panta 3., 4., 16. un 17. punktam un I pielikuma 1. punktam, 2. punkta c) apakšpunktam, 3. punktam un 5. punkta b) apakšpunkta iii) daļai; un |
b) |
līdz 2011. gada 31. decembrim visiem šīs direktīvas noteikumiem, izņemot tos, kas paredzēti šā punkta a) apakšpunktā. |
Kad dalībvalstis pieņem šajā punktā minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.
2. Normatīvajos un administratīvajos aktos, kas nepieciešami I pielikuma 1. punkta ievērošanai, iekļauj prasības kredītiestādēm piemērot tajā noteiktos principus:
i) |
noteiktajam atalgojumu, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti pirms īstenošanas spēkā stāšanās dienas katrā dalībvalstī; kā arī |
ii) |
atalgojumam par 2010. gadā sniegtajiem pakalpojumiem, kas piešķirts, bet vēl nav izmaksāts pirms faktiskās īstenošanas katrā dalībvalstī. |
3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
4. pants
Ziņošana
Ņemot vērā Bāzeles sistēmas starptautisko raksturu un risku, ko rada šīs sistēmas grozījumu nevienlaicīga īstenošana lielākajās jurisdikcijās, Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem kapitāla pietiekamības regulējuma izmaiņu īstenošanā starptautiskā mērogā, pievienojot attiecīgus priekšlikumus.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
6. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2010. gada 24. novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
J. BUZEK
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
O. CHASTEL
(1) OV C 291, 1.12.2009., 1. lpp.
(2) 2010. gada 20. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 11. novembra lēmums.
(4) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
(5) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
(6) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
(7) OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.
(8) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(9) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(10) OV L 120, 15.5.2009., 22. lpp.”
I PIELIKUMS
Direktīvas 2006/48/EK V, VI, VII, IX un XII pielikumu groza šādi.
1. |
Direktīvas V pielikumam pievieno šādu daļu: “11. ATALGOJUMA POLITIKA
|
2. |
Direktīvas VI pielikuma 1. daļu groza šādi:
|
3. |
Direktīvas VII pielikuma 2. daļas 1. iedaļas 8. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
4. |
Direktīvas IX pielikumu groza šādi:
|
5. |
Direktīvas XII pielikumu groza šādi:
|
II PIELIKUMS
Direktīvas 2006/49/EK I, II, V un VII pielikumu groza šādi.
1. |
Direktīvas I pielikumu groza šādi:
|
2. |
Direktīvas II pielikuma 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Tomēr gadījumā ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu, iestādei, kuras riski rodas no mijmaiņas un atspoguļo garo pozīciju attiecībā uz posteni, kas ir tā pamatā, ir atļauts varbūtējam nākotnes kredītriskam izmantot 0 %, ja kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums ir atkarīgs no iestādes slēgšanas maksātnespējas dēļ; risks, kas rodas no mijmaiņas, atbilst pamatpozīcijas īsajai pozīcijai, pat ja pamatpozīcija nav atkritusi; šajā gadījumā iestādes nākotnē varbūtējo kredītriska darījumu skaitli ierobežo līdz riska prēmijas apjomam, ko iestāde vēl nav izmaksājusi kredītiestādei.” |
3. |
Direktīvas V pielikumu groza šādi:
|
4. |
Direktīvas VII pielikuma B daļu groza šādi:
|