—

Komisijas 2016. gada 11. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/185 un 2016/184 atzīt par spēkā neesošām;

—

pakārtoti – Komisijas 2016. gada 11. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/185 un 2016/184 atzīt par spēkā neesošām tiktāl, ciktāl ar tām prasītājas uz Savienību eksportētajiem saules enerģijas moduļiem tiek piemērots antidempinga un kompensācijas maksājums, kaut arī saules enerģijas moduļi ietver sākotnēji no Taivānas pārsūtītu tādu uzņēmumu saules enerģijas elementus, kuri ir atbrīvoti no pasākumiem;

—

pakārtoti – Komisijas 2016. gada 11. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/185 un 2016/184 atzīt par spēkā neesošām tiktāl, ciktāl ar tām prasītājas uz Savienību eksportētajiem saules enerģijas moduļiem tiek piemērots antidempinga un kompensācijas maksājums, kaut arī saules enerģijas moduļi ietver sākotnēji no Taivānas pārsūtītus dažādu uzņēmumu saules enerģijas elementus;

—

galēji pakārtoti – Komisijas 2016. gada 11. februāra Īstenošanas regulas (ES) 2016/185 un 2016/184 atzīt par spēkā neesošām, ciktāl tās skar prasītāju;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, nav veikta izmeklēšana attiecībā uz eksportu no Šveices.

Prasītāja apgalvo, ka antidempinga maksājumi drīkstētu tikt paplašināti tikai tad, ja pastāvētu antidempinga pamatregulas (turpmāk tekstā – “antidempinga pamatregula”) 13. pantā paredzētie nosacījumi. Tas it īpaši nozīmējot, ka ir tikusi uzsākta un efektīvi veikta [pasākumu] apiešanas izmeklēšana saistībā ar lietā aplūkoto eksportu.

Tā kā prasītāja saules enerģijas moduļus uz Savienību eksportēja no Šveices, taču izmeklēšana attiecībā uz Šveici pretēji antidempinga pamatregulas 13. pantam neesot tikusi uzsākta, pasākumi nedrīkstētu tikt noteikti prasītājas saules enerģijas moduļiem.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota kļūdaina lietas apstākļu izvērtēšana attiecībā uz Taivānu.

Komisija pretēji antidempinga pamatregulas 13. panta 1. punkta trešajam teikumam esot kļūdaini izvērtējusi lietas apstākļus attiecībā uz pārmaiņām tirdzniecības modelī starp Ķīnu un Taivānu. It īpaši, konstatētie tirdzniecības statistikas dati liecinot par nenoteiktību. Šie dati neļaujot izdarīt secinājumu, ka ir notikusi pārsūtīšana caur Taivānu. Attiecībā uz Taivānu, neesot arī ievērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī, jo no Taivānas veiktā eksporta pieaugums esot bijis vien nenozīmīgs.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot tikusi veikta lietas apstākļu izvērtēšana attiecībā uz Šveici.

Prasītājas eksportētajiem saules enerģijas moduļiem paplašināti muitas maksājumi nevarētu tikt uzlikti jau tāpēc vien, ka, ņemot vērā tirdzniecības attiecības starp Ķīnu un Šveici, neesot tikušas konstatētas vispār nekādas pārmaiņas tirdzniecības modelī antidempinga pamatregulas 13. panta 3. punkta trešās daļas izpratnē.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota nepamatotu pārmaiņu tirdzniecības modelī neesamība.

Pat ja pastāvētu pārmaiņas tirdzniecības modelī quod non attiecībā uz Taivānu un Šveici, Komisija tomēr neesot konstatējusi, ka tam nebūtu attaisnojuma.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā, kas pieļauta, Komisijai pieņemot apstrīdētās regulas, prasītājas atbrīvošanas iespējas, izmantojot saistību rēķinu, neesamības dēļ.

Kamēr Savienības uzņēmumi, izmantojot saistību rēķinu, varot importēt no pasākumiem atbrīvotas preces, prasītājai tas neesot iespējams. Tā tas esot, jo saistību paziņojuma formulējumā uzmanība netiekot pievērsta trešo valstu uzņēmējiem, kuri izmanto Malaizijas un Taivānas izcelsmes elementus.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvota kļūda vērtējumā, kas pieļauta, Komisijai pieņemot apstrīdētās regulas, Savienības pamattiesību un starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju noslēgtā nolīguma (turpmāk tekstā – “EEK un Šveices nolīgums”) pārkāpuma dēļ.

Prasītāja visbeidzot norāda uz brīvības izvēlēties profesiju un tiesību strādāt un darījumdarbības brīvības (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. un 16. pants, turpmāk tekstā – “Pamattiesību harta”), tiesību uz īpašumu (Pamattiesību hartas 17. pants) un vienlīdzības likuma priekšā (Pamattiesību hartas 20. pants) pārkāpumu, jo tā, salīdzinot ar Savienības uzņēmējiem, atrodoties sliktākā situācijā. Ar EEK un Šveices nolīgumu esot aizliegta līgumslēdzēju valstu uzņēmumu diskriminācija.