(1)

Pārejai uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku, resursu ziņā efektīvāku un aprites ekonomiku, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Savienība 2016. gadā noslēdza Parīzes nolīgumu (2). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts mērķis stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā saskaņojot finanšu plūsmas ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

(2)

Atzīstot šo problēmu, Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu (3). Minētais zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un labklājīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, sākot no 2050. gada, būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Lai sasniegtu šo mērķi, ieguldītājiem jādod skaidri signāli attiecībā uz viņu ieguldījumiem, lai novērstu aktīvu kļūšanu par balastu un piesaistītu ilgtspējīgu finansējumu.

(3)

Komisija 2018. gada martā publicēja savu rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (4), ar ko izveido vērienīgu un visaptverošu stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Viens no rīcības plānā minētajiem mērķiem ir pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ietekmes novērtējums, kas bija pamatā turpmākajām likumdošanas iniciatīvām, kuras tika publicētas 2018. gada maijā (5), liecināja par nepieciešamību precizēt, ka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, pildot savus pienākumus pret ieguldītājiem, būtu jāņem vērā ilgtspējas faktori. Tāpēc alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem būtu pastāvīgi jānovērtē ne tikai visi attiecīgie finanšu riski, bet arī visi attiecīgie ilgtspējas riski, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (6), kuri, ja tādi rodas, varētu radīt faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījuma vērtību. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013 (7) nav skaidras atsauces uz ilgtspējas riskiem. Šā iemesla dēļ un lai nodrošinātu, ka iekšējās procedūras un organizatoriskā kārtība tiek pienācīgi īstenota un ievērota, ir jāprecizē, ka AIFP procesi, sistēmas un iekšējā kontrole atspoguļo ilgtspējas riskus un ka minēto risku analīzei ir nepieciešamas tehniskās spējas un zināšanas.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088 AIFP, kuriem ir pienākums ņemt vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem vai brīvprātīgi ņemt vērā šo svarīgāko negatīvo ietekmi, ir pienākums atklāt informāciju par to, kā to uzticamības pārbaudes politikā ir ņemta vērā šī svarīgākā negatīvā ietekme. Lai nodrošinātu konsekvenci starp Regulu (ES) 2019/2088 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 231/2013, minētais pienākums būtu jāatspoguļo Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013.

(5)

Lai uzturētu augstus ieguldītāju aizsardzības standartus, AIFP, identificējot interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt AIF interesēm, būtu jāietver interešu konflikti, kas var rasties, ilgtspējas riskus integrējot to procesos, sistēmās un iekšējā kontrolē. Šie konflikti var ietvert konfliktus, kas izriet no attiecīgo darbinieku atalgojuma vai personīgiem darījumiem, interešu konfliktus, kas varētu izraisīt zaļmaldināšanu, ieguldījumu stratēģiju maldinošu pārdošanu vai nepareizu atspoguļojumu, un interešu konfliktus starp dažādiem AIF, kurus pārvalda viens un tas pats AIFP.

(6)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013 attiecīgi jāgroza.

(7)

Kompetentajām iestādēm un AIFP būtu jādod pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām, kas ietvertas šajā regulā. Tāpēc tās piemērošana būtu jāatliek,