11.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 390/2007 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu par Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”), Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes peroksosulfātu (persulfātu) importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 2833 40 00 un ex 2842 90 80.

(2)

Kā noteikts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (“IP”). Attiecībā uz tendencēm, kas ir svarīgas kaitējuma novērtēšanai, Komisija analizēja datus, kas attiecās uz periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(3)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma ieviešanas par ASV, ĶTR un Taivānas izcelsmes persulfātu importu dažas ieinteresētās personas sniedza rakstiskas piezīmes. Personām, kuras to lūdza, arī tika dota iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visu informāciju, kas tai bija nepieciešama galīgajiem konstatējumiem.

(4)

Visas personas tika informētas par svarīgiem faktiem un apsvērumiem, ar kuru pamatoja ieteikumu ieviest galīgo antidempinga maksājumu par ASV, ĶTR un Taivānas izcelsmes persulfātu importu un galīgi iekasēt summas, kas bija iemaksātas kā nodrošinājums pagaidu maksājumu veidā. Pēc šīs informācijas sniegšanas tām arī noteica periodu, kurā pieteikties.

(5)

Komisija intensificēja izmeklēšanu uz Kopienas interešu aspektiem un analizēja datus, ko pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas atbildēs uz anketas jautājumiem bija sniedzis kāds Kopienas lietotājs.

(6)

Vienu papildu pārbaudes apmeklējumu veica uzņēmumā

(7)

Personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes tika ņemtas vērā, un attiecīgā gadījumā tika atbilstīgi mainīti konstatētie fakti.

(8)

Jāatceras, ka saskaņā ar pagaidu regulas 14. apsvērumu attiecīgajam ražojumam ir šādi četri galvenie veidi: amonija persulfāts (NH4)2S2O8 (APS), nātrija persulfāts (Na2S2O8) (SPS/NPS), kālija persulfāts (K2S2O8) (PPS/KPS) un kālija monopersulfāts (2KHSO5 * KHSO4 * K2SO4) (KMPS).

(9)

Viens ASV ražotājs eksportētājs atkārtoja savu prasību izslēgt KMPS no izmeklēšanas darbības jomas, pamatojoties uz to, ka KMPS ir citādas ķīmiskās īpašības un to izmanto nolūkiem, kas ir atšķirīgi no trīs pārējo ražojuma veidu izmantojuma. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka visi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami tikai dažos specifiskos izmantojumos. Tādējādi tikai ļoti mazu uz Kopienu eksportētā KMPS daļu izmantotu tāpat, kā parasti izmanto pārējos trīs ražojuma veidus. Prasības pamatošanai ražotājs eksportētājs atkārtoja, ka KMPS pārdod par ievērojami augstāku cenu, kas norāda, ka tas pārdots dažādiem klientiem nolūkiem, kas ir atšķirīgi no trīs pārējo ražojuma veidu izmantojuma.

(10)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī atsaucās uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2961/95 (3), ar ko noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes peroksīdsulfātu importam. KMPS netika uzskatīts par ražojumu, uz ko attiecas minētā izmeklēšana, tāpēc tika apgalvots, ka pašreizējā izmeklēšanā provizoriski konstatētie fakti ir pretrunā faktiem, kuri noskaidroti iepriekšējā izmeklēšanā. Konkrēti, Regulas (EK) Nr. 2961/95 7. apsvērumā uzskaitītos kritērijus, pēc kā nosaka attiecīgo ražojumu, nepiemēro KMPS, norādot, ka tas ir atšķirīgs ražojums. Šis ražotājs eksportētājs tālāk atsaucās uz antidempinga izmeklēšanu, ko ASV iestādes veica attiecībā uz persulfātiem, bet ne KMPS (4).

(11)

Pēc provizoriskas informācijas sniegšanas tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka transportēšanas vajadzībām un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (5) (“Biocīdu direktīva”) KMPS tika piemērots no ārējiem veidiem atšķirīgs režīms. Šāds citāds skaidrojums norāda, ka runa ir par atšķirīgiem ražojumiem.

(12)

Visbeidzot iepriekšminētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka KMPS un trim citiem ražojuma veidiem ir tikai viens kopīgs kritērijs, proti, tie ir “spēcīgi oksidētāji”, tas ir plašs jēdziens, un to var attiecināt uz daudzām citām ķīmiskām vielām, tādām kā ūdeņraža pārskābe un nātrija hipohlorīts, kurus arī izmanto kā oksidētājus. Tādējādi KMPS vai nu būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma spektra, vai arī būtu jāiekļauj citi oksidētāji.

(13)

Par minētajām atšķirīgām ķīmiskajām īpašībām minētais ražotājs eksportētājs neiesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, bet galvenokārt atkārtoja argumentus, ko tas bija minējis pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Jāuzsver, ka pagaidu regulas 17. apsvērumā atzīts, ka katram veidam, tostarp KMPS, ir sava ķīmiskā formula. Tomēr tika arī noskaidrots – kaut arī pastāv atšķirības, visiem veidiem ir kopīga struktūra (SO3-O2) un līdzīgas vai salīdzināmas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Tādējādi visiem veidiem ir, piemēram, salīdzināms izskats (balts kristālisks sāls), līdzīgs tilpuma blīvums un salīdzināms aktīvā skābekļa saturs. Tie visi ir skābekli saturošu sešvērtīgā sēra skābju sāļi, kuros sēra atoma oksidācijas pakāpe ir VI. Tādējādi secināja, ka visiem ražojuma veidiem ir līdzīgās ķīmiskās īpašības. Attiecīgā ražotāja eksportētāja sniegtās informācijas dēļ konstatētie fakti nebija jāmaina.

(14)

Noskaidrots, ka minētās īpašības piemīt vienīgi persulfātiem un atšķir tos no citiem ražojumiem. Jo īpaši izmeklēšanā konstatēja, ka ūdeņraža pārskābe ir bezkrāsains šķidrums ar citādu ķīmisko formulu nekā persulfātiem (H2O2). Tā nesatur sēru, un aktīvā oksidētāja saturs tajā ir aptuveni 10 reizes lielāks nekā attiecīgajā ražojumā. Turklāt ūdeņraža pārskābi izmanto citādi nekā persulfātus. Tāpat nātrija hipohlorītam ir citāda ķīmiskā uzbūve nekā attiecīgajam ražojumam (NA+OCl–), un tas nesatur ne skābekli/skābekļa saites, ne sēru. NA+OCl– ir ciets savienojums, kas parasti komerciāliem nolūkiem pieejams kā šķīdums ūdenī. Tas nemaz nesatur aktīvo skābekli, tāpēc to izmanto balinātājos, kas satur hloru. Tādējādi secināja, ka iepriekšminētajiem ražojumiem ir atšķirīgas īpašības un izmantojums, tāpēc tos nevar salīdzināt ar persulfātiem. Tādējādi tika noraidīts arguments, ka ražojuma definīcija ir pārāk plaša.

(15)

Attiecībā uz prasību par to, ka KMPS un trim pārējiem ražojuma veidiem ir ievērojami atšķirīgs gala izmantojums, argumenti, ko minēja pirms pagaidu pasākumu ieviešanas, tika lielākoties atkārtoti. Ražotājs eksportētājs konkrēti uzskatīja, ka KMPS lielākoties izmanto peldbaseinu tīrīšanai un dezinficēšanai, savukārt citus persulfātus nevarot izmantot šim nolūkam, jo tie kairina ādu. Tomēr noskaidrojās, ka saskaņā ar attiecīgiem Eiropas standartiem ne tikai KMPS, bet arī citus persulfāta veidus ir atļauts izmantot pārtikā lietojama ūdens attīrīšanai (6). Noskaidroja arī to, ka neatkarīgi no tā, vai viela kairina ādu vai ne, pārējos persulfāta veidus patiesi izmanto tīrīšanai un dezinficēšanai. Arguments tāpēc tiek noraidīts.

(16)

Tāpat iepriekšminētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka KMPS nevar izmantot polimerizācijas procesos, kas ir nozīmīga citu persulfātu veidu izmantošanas joma. Tomēr izmeklēšanā noskaidroja, ka KMPS var izmantot polimerizācijas procesos, tāpēc arī šis arguments tiek noraidīts. Visbeidzot, kā minēts pagaidu regulas 17. apsvērumā, lai gan gala izmantojums daļēji atšķiras, vairāki izmantošanas veidi savstarpēji pārklājas, piemēram, metāla apstrāde (mikrogravēšana un kodināšana) un mitrumizturīga papīra pārstrādāšana celulozē. Tāpēc secināja, ka visu ražojuma veidu izmantošanas veidi lielā mērā pārklājas un starp tām nav skaidru atšķirību.

(17)

Kā minēts 9. apsvērumā, attiecīgais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, kaut gan izmantošanas veidi zināmā mērā pārklājas, tas neattiecas uz ievērojamu eksporta pārdošanas daļu un tāpēc pārklāšanās uzskatāma par neievērojamu. Par šo jānorāda, ka katra ražojuma veida precīzo patēriņu noteiktam izmantošanas veidam izmeklēšanas periodā nevarēja noteikt, jo attiecīgie lietotāji gandrīz nesadarbojās un nebija pieejami attiecīgi dati. Attiecīgais ražotājs eksportētājs par to neiesniedza vērā ņemamus pierādījumus, bet vienīgi nepamatotas aplēses. Turklāt tikai divi lietotāji sadarbojās pašreizējā izmeklēšanā, un tie pārstāv tikai nelielu daļu no kopējā patēriņa (7 %). Katrā ziņā tika uzskatīts, ka nav svarīgi, kādā mērā konkrētu ražojuma veidu izmanto kādā jomā noteiktā laikposmā. To, vai noteiktu ražojuma veidu var izmantot noteiktā jomā, patiesībā nosaka, pamatojoties uz fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām. Lietotāji var izmantot noteiktu ražojuma veidu noteiktu laiku, bet tad tie var viegli pāriet no viena ražojuma veidu uz citu vienā un tajā pašā izmantošanas veidā. Šis arguments tāpēc tiek noraidīts.

(18)

Attiecībā uz dažādu ražojuma veidu dažādiem cenu līmeņiem jau pagaidu regulas 17. apsvērumā ir noteikts, ka cenu atšķirības dažādiem ražojuma veidiem per se neuzskata par pamatojumu secinājumam, ka noteikts ražojuma veids jāuzskata par atšķirīgu ražojumu. Lai gan KMPS pārdošanas cenas tiešām pārsniedz citu persulfātu cenas, arī pārējo triju ražojuma veidu cenas atšķiras. Jānorāda, ka šīs atšķirības konstatējamas visās ražotājās valstīs, arī Kopienā. Atšķirīgās cenas galvenokārt izskaidrojamas ar ierobežotu KMPS ražotāju skaitu pasaulē (Kopienā, ASV un, zināmā mērā, ĶTR), un tām nebūt nav jābūt saistītām ar ražošanas izmaksām. Tādējādi un ņemot vērā, ka nebija konkrētu faktu par to, kā atšķiras dažādu ražojuma veidu izmantojums, arī šis apgalvojums tiek noraidīts.

(19)

Attiecībā uz KMPS un pārējo triju ražojuma veidu citādo skaidrojumu saistībā ar iepakošanu transportēšanas vajadzībām un Biocīdu direktīvā jānorāda, ka tie bija jauni argumenti, ko izteica pēc pagaidu pasākumu ieviešanas, tātad pēc noteiktā termiņa. Katrā ziņā izmeklēšanā noskaidroja, ka visiem veidiem iepakojuma standarti ir principā vienādi, tomēr to klasifikācija atšķiras. Uzskatīja, ka iepakošanas standarti vien nav izšķirīgs kritērijs, lai noteiktu, vai atšķirīgi ražojuma veidi ir viens ražojums. Kā minēts iepriekš, galvenie kritēriji attiecīgā ražojuma definēšanai antidempinga izmeklēšanā ir ķīmiskās, tehniskās un fizikālās pamatīpašības un gala lietojums.

(20)

Attiecībā uz Biocīdu direktīvu jānorāda, ka citāds skaidrojums izriet no fakta, ka Kopienas ražošanas nozare saskaņā ar minēto direktīvu uzsāka reģistrācijas procedūras KMPS, bet pārējiem trim ražojuma veidiem ne. Attiecīgais ražotājs eksportētājs apgalvo, ka reģistrācijas procedūras netika uzsāktas ar ķīmiskajām īpašībām un gala lietojumu nesaistītu iemeslu dēļ. Tādējādi, lai gan KMPS kā ražojuma veidam reģistrācijas izmaksas dalīja divi galvenie šā ražojuma veida ražotāji (viens Kopienā, otrs ASV), reģistrācijas procedūru uzskatīja par ļoti dārgu un laikietilpīgu, un to varētu padarīt efektīvāku izmaksu un laika ziņā jaunās Eiropas Ķimikāliju regulas (REACH) kontekstā, kura stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā (7). Citādo skaidrojumu Biocīdu direktīvā tāpēc nevar uzskatīt par norādi, ka ražojuma veidi atšķiras, pamatojoties uz to ķīmiskajām īpašībām un/vai izmantojumu. Tādējādi uzskatīja, ka tas nav būtiski attiecīgā ražojuma definīcijā, un ražotāja eksportētāja prasību par to noraidīja.

(21)

Attiecībā uz faktiem, kas par attiecīgo ražojumu konstatēti 10. apsvērumā minētajās izmeklēšanās, jānorāda, ka KMPS nevienā izmeklēšanā nebija nepārprotami izslēgts, t. i., netika konstatēts, ka KMPS un pārējiem trim ražojuma veidiem būtu atšķirīgas ķīmiskās īpašības un gala lietojums, kā dēļ tos nevarētu uzskatīt par vienu ražojumu. KMPS netika iekļauts minētajās sūdzībās (vai attiecīgi – lūgumrakstos), jo to vai nu neeksportēja minētās izmeklēšanas periodā (Kopiena), vai sūdzību iesniedzēja iekšzemes ražošanas nozare (ASV) tajā laikā neražoja KMPS.

(22)

Īpaši jānorāda, ka Regulas (EK) Nr. 2961/95 (ar ko nosaka galīgus pasākumus peroksodidsulfātu importam no ĶTR) 7. apsvērumā uzskaitīto kritēriju mērķis nebija nošķirt KMPS, no vienas puses, un trīs pārējos ražojuma veidus, no otras, bet gan noteikt svarīgākās īpašības, kas kopīgas šīs izmeklēšanas attiecīgā ražojuma trim veidiem. Tāpēc tie pielāgoti attiecīgajiem trim ražojuma veidiem un nav visaptveroši. Tomēr svarīgākie konstatētie fakti attiecas arī uz KMPS, t. i., ka būtiskās īpašības (persulfāta anjons) un gala lietojumi (ierosinātājs un oksidētājs) ir vienādas, ka tie ir zināmā mērā savstarpēji aizstājami un cenu atšķirības uzskatāmas par nebūtiskām. Attiecībā uz pēdējo kritēriju – pakārtotās ražošanas nozares nozīmi ražošanas procesā – ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka lietotājiem KMPS veido lielu procentuālo daļu ražošanas izmaksu. Šajā ziņā izmeklēšanā noskaidroja (112. līdz 120. apsvērums), ka, lai gan KMPS veido lielāku daļu no izmaksām, tā ietekme uz lietotāju rentabilitāti ir nenozīmīga. Katrā ziņā tika uzskatīts, ka tas nevar liegt Kopienas iestādēm uzskatīt KMPS par attiecīgo ražojumu, ņemot vērā iepriekšminēto konstatēto faktu par to, ka visi ražojuma veidi ir savstarpēji aizstājami.

(23)

Visbeidzot jānorāda, ka neviena cita ieinteresētā persona, jo īpaši KMPS ražotāji eksportētāji Ķīnā, neapšaubīja ražojuma definīciju šajā procedūrā un neiebilda, ka šajā izmeklēšanā KMPS uzskata par attiecīgo ražojumu.

(24)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti provizoriskie secinājumi pagaidu regulas 17. apsvērumā par to, ka visi četri veidi uzskatāmi par vienu ražojumu šīs procedūras vajadzībām.

(25)

Piezīmju par līdzīgo ražojumu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 18. un 19. apsvērums.

(26)

Piezīmju par vispārīgo metodiku nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 20.–39. apsvērums.

(27)

Pēc provizoriskas informācijas sniegšanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka atskaitījums, ko veic saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu atbilstīgi aprakstam pagaidu regulas 47. apsvērumā, izraisījis dubultu peļņas uzskaiti attiecībā uz saistīto tirgotāju Šveicē. Tomēr ražotājs eksportētājs nevarēja pamatot savu prasību, un pēc pārbaudes aprēķinos netika konstatēta dubultā uzskaite.

(28)

Piezīmju par dempinga noteikšanu attiecībā uz ASV nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 40.–50. apsvērums.

(29)

Divi ražotāji eksportētāji, kam netika piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER), apstrīdēja Komisijas secinājumus. Tomēr viņi neizvirzīja nekādus jaunus argumentus, un secinājumi pagaidu regulā par TER šiem diviem ražotājiem eksportētājiem nav mainīti.

(30)

Viens no abiem ražotājiem eksportētājiem vēl apgalvoja, ka tad, ja tiek saglabāts lēmums tam nepiešķirt TER, tam tomēr jāpiešķir atsevišķs režīms (“AR”). Tomēr ražotājs eksportētājs nevarēja uzskatāmi parādīt, ka tā darījumu lēmumi pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, un nav bijis ievērojamas valsts iejaukšanās, kā paskaidrots pagaidu regulas 56. apsvērumā. Tā paša iemesla dēļ nevar izslēgt (un ražotājs eksportētājs nepierādīja pretējo), ka valsts iejaukšanās ļautu apiet pasākumus, ja šim ražotājam eksportētājam tiktu piešķirta individuāla maksājuma likme. Tādējādi palika spēkā lēmums saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu nepiešķirt AR šim ražotājam eksportētajam.

(31)

Pagaidu regulas 53. apsvērumā teikts, ka vienam no trim ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER, bija jāturpina izvērtēt novēloto informāciju, kuru nevarēja izmeklēt minētajā posmā. Tad saņemto informāciju un informāciju, kas tika saņemta pēc pagaidu regulas publicēšanas, pārbaudīja un veica pārbaudes apmeklējumu ražotāja eksportētāja telpās, lai pārbaudītu, vai informācija ir derīga. Rezultāts bija tāds, ka, pamatojoties uz jauno informāciju, kas atklājās izmeklēšanas pēdējos posmos, tika veiktas svarīgas izmaiņas faktos, pēc kuriem izvērtēja 1. un 2. kritēriju.

(32)

Attiecībā uz 1. kritēriju noskaidroja, ka ražotājs eksportētājs bija iepriekš slēpis būtisku informāciju par tā pašreizējiem vadītājiem un īpašniekiem un to lomu uzņēmumā pirms privatizācijas. Šāda apzināta informācijas nesniegšana raisa šaubas par visu informāciju, kas sniegta saistībā ar privatizāciju. Turklāt uzņēmums nevarēja pārliecinoši paskaidrot, kāpēc tam piešķirti divi aizdevumi ar samazinātu procentu likmi no bankas, kuru pārvalda valsts, – un tas liecina par valsts iejaukšanos. Šie īpašie aizdevumi sākotnēji netika izmeklēti, jo tos piešķīra pēc IP beigām. Tomēr tie nepārprotami ietekmē uzņēmuma pašreizējo stāvokli, un tiek uzskatīts, ka saskaņā ar judikatūru būtu pareizi tos ņemt vērā. Iepriekšminēto iemeslu dēļ, kurus pamato informācija, ko Komisijas dienesti nevarēja zināt sākotnējā izmeklēšanā par TER, vairs nevar izslēgt iespējamo valsts iejaukšanos uzņēmuma vadībā, un uzņēmums nepierādīja pretējo.

(33)

Attiecībā uz 2. kritēriju noskaidrots, ka finanšu izdevumi nepietiekami atspoguļoti ražotāja eksportētāja uzskaitē, tādējādi pārkāpti grāmatvedības noteikumi par vispārējiem uzkrājumiem, konkrēti – 23. Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS). Jānorāda, ka neprecīzais ziņojums par uzņēmuma aizņēmumiem, ko uzņēmums iesniedza saistībā ar TER pieprasījumu, ir nopietni traucējis sākotnējo izmeklēšanu šajā jomā un par konstatēto neatbilstību Komisijas dienesti tāpēc nevarēja zināt procedūras sākuma posmos.

(34)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka šā ražotāja eksportētāja TER pieprasījums jānoraida. Attiecīgais ražotājs eksportētājs par to tika informēts, un tam deva iespēju izteikt piezīmes par konstatētajiem faktiem. Galu galā atbilstīgi pagaidu regulas 96. apsvērumā aprakstītajai metodikai bija jāpārrēķina dempinga starpība visiem ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķīra TER.

(35)

Visbeidzot viens ražotājs eksportētājs, kam piešķīra TER, iesniedza divas prasības par normālās vērtības un eksporta cenu aprēķināšanu, tomēr tās netika atzītas par pietiekamām, lai izdarītu korekciju. Viena cita prasība, ko iesniedza tas pats ražotājs eksportētājs par noteiktu saistītā importētāja segtu loģistikas izdevumu asignēšanu uzņēmuma kopējam apgrozījumam, nevis attiecīgā ražojuma apgrozījumam, pamatojoties uz to, ka tie saistīti ar vispārēju uzņēmuma restrukturizāciju IP, tika uzskatīta par pietiekami pamatotu un pieņemta. Šā ražotāja eksportētāja dempinga starpība katrā ziņā bija jāpārrēķina pēc tam, kad ar to saistītais importētājs Kopienā izdarīja korekcijas darījumu sarakstā, ko iesniedza kā pamatojumu persulfātu tālākpārdošanas cenām Kopienā.

(36)

Ņemot vērā iepriekš minēto, dempinga starpības procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(37)

Tā kā nav nekādu citu piezīmju par dempinga noteikšanu attiecībā uz ĶTR, ar šo tiek apstiprināti pārējie noteikumi pagaidu regulas 51.–97. apsvērumā.

(38)

Pēc provizoriskas informācijas sniegšanas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, atkārtoja divas prasības koriģēt tirdzniecības un komisijas maksas līmeni, kā jau attiecīgi aprakstīts pagaidu regulas 101. un 102. apsvērumā. Tomēr ražotāja eksportētāja paskaidrojums ievērojami neatšķīrās no iepriekšējā procedūrā saņemtā paskaidrojuma un nebija pārliecinošs. Ražotājs eksportētājs konkrēti nevarēja atspēkot argumentus, kas pamatoja lēmumu par prasības noraidīšanu, kā norādīts pagaidu regulā, un tā izteikumi daļēji bija pretrunā iepriekšējiem apgalvojumiem, kurus tas izteica pārbaudes apmeklējumā viņa telpās.

(39)

Tā kā nav nekādu citu piezīmju par dempinga noteikšanu attiecībā uz Taivānu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 98.–105. apsvērums.

(40)

Viens ASV ražotājs eksportētājs atkārtoti apgalvoja, ka Kopienas ražotājs, kas importē attiecīgo ražojumu no saistītā uzņēmuma ĶTR, nav uzskatāms par piederīgu Kopienas ražošanas nozarei. Tika apgalvots, ka ražošanas nodošana ārpakalpojuma sniedzējam trešā valstī, uz kuru attiecas antidempinga izmeklēšana, pats par sevi ir pietiekams pamatojums secinājumam, ka attiecīgais ražotājs tiks aizsargāts pret importa par dempinga cenām ietekmi. Ražotājs eksportētājs arī uzskatīja, ka attiecīgā ražotāja un nesaistītā Kopienas ražotāja rīcība atšķiras – par to skaidri liecina ieguldījumi ĶTR.

(41)

Fakts, ka Kopienas ražotājs ražošanai izmanto ārpakalpojumus, per se netika uzskatīts par pietiekamu iemeslu neuzskatīt ražotāju par piederīgu Kopienas ražošanas nozarei. Vispirms tomēr jāpārbauda, vai attiecīgais Kopienas ražotājs tiek aizsargāts pret importa par dempinga cenām ietekmi. Šajā ziņā, kā minēts pagaidu regulas 106. un 151. apsvērumā, tika noskaidrots, ka no ĶTR saistītā uzņēmuma importētie apjomi bijuši mazi un to nolūks bija saglabāt starptautiskos klientus. Šāds imports ir bijis mazāk nekā 7 % no šā ražotāja pārdošanas apjoma Kopienas tirgū. Tas norādīja, ka attiecīgais ražotājs bija apņēmies veikt ražošanu Kopienā un importu veica drīzāk pašaizsardzībai. Attiecībā uz Kopienas ražotāja ieguldījumiem ĶTR prasības iesniedzējs ražotājs eksportētājs nepaskaidroja, kā šādi ieguldījumi reāli aizsargājuši Kopienas ražotāju pret importa par dempinga cenām ietekmi, kā apgalvots prasībā. Tāpēc minētie argumenti tika noraidīti.

(42)

Tam pašam ražotājam eksportētājam šķita, ka viens no galvenajiem kritērijiem secinājumam par to, ka attiecīgais Kopienas ražotājs bijis piederīgs Kopienas ražošanas nozarei, bija tas, ka tālākpārdošanas cenas Kopienas tirgū bija augstākas nekā ĶTR importa cenas. Ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka tālākpārdošanas cenas bija jāsalīdzina ar attiecīgo valstu, nevis vienīgi ĶTR, vidējām importa cenām.

(43)

Tomēr tālākpārdošanas cenu līmenis bija vienīgi papildelements, kas jāņem vērā (skatīt arī pagaidu regulas 106. apsvērumu). Tālākpārdošanas cena norādīja, ka Kopienas ražotāja dēļ netika pazeminātas Ķīnas konkurentu cenas, kas apdraudētu Kopienas ražošanas nozari.

(44)

Piezīmju par ražošanu Kopienā un Kopienas ražošanas nozari nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 106. apsvērumu.

(45)

Viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, nosakot kopējo Kopienas patēriņu, tā eksporta pārdošana saistītajam lietotājam Kopienā jāizslēdz, jo pārdošana neesot veikta “tirdzniecības tirgū”.

(46)

Patēriņu definē kā visa importa kopapjomu Kopienā no visiem avotiem un visus attiecīgā ražojuma pārdevumus, ko veic Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū. Fakts, ka importē saistītiem uzņēmumiem Kopienā, nav pietiekami svarīgs, lai šādus pārdevumus neņemtu vērā, aprēķinot Kopienas kopējo patēriņu. Tāpēc ražotāja eksportētāja prasību par šo noraidīja.

(47)

Citu piezīmju par Kopienas patēriņu nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 107., 108. un 109. apsvērumu.

(48)

Divi ASV eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novērtēšanai atsevišķi jānodala ASV izcelsmes persulfātu imports. Abi ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka importa cenas no ASV bijušas augstākas un tām bijušas citādas tendences nekā ĶTR un Taivānas importa cenām. Tas liecinātu, ka no ASV eksportētu ražojumu pārdots citādos tirgus apstākļos. Viens ražotājs eksportētājs vēl apgalvoja, ka tā pārdevumi saistītam Kopienas lietotājam izvērtējami atsevišķi, jo tos veic citādos tirgus apstākļos un tiem ir citādas tendences. Tāpēc šis ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka ASV importa apjoms nesaistītiem klientiem nav palielinājies vai palielinājums nav bijis nozīmīgs. Abi ražotāji eksportētāji pieprasīja, lai tiktu izpaustas katras attiecīgās valsts importa cenas.

(49)

Attiecībā uz cenām, kā jau minēts pagaidu regulas 112. apsvērumā, tika noskaidrots, ka attiecīgajā periodā ĶTR, Taivānas un ASV eksporta cenām bija līdzīga tendence (pazemināšanās) un tās ievērojami samazināja Kopienas cenas. Jānorāda, ka provizorisko secinājumu pamatā ir pārbaudīti dati par faktisko eksportu, ko snieguši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Šos datus uzskatīja par visticamāko pieejamo informācijas avotu. Tāpēc tika noraidīta ražotāju eksportētāju piedāvātā vidējā importa cena.

(50)

Katrai attiecīgajai valstij noteiktas turpmāk norādītās vidējās importa cenas. Tabulā redzams, ka visu attiecīgo valstu importa cenām bija līdzīga tendence, t. i., tās pazeminājās.

1.   tabula

Vidējās importa cenas katrai attiecīgajai valstij

(51)

Attiecībā uz importa apjomiem apstiprinās fakti, kas konstatēti pagaidu regulas 111. apsvērumā, t. i., ASV eksporta apjoms bijis ievērojams pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē, un tam bijusi tendence palielināties. ASV eksports lielā mērā bijis par dempinga cenām, un tas ievērojami samazinājis cenas. Visus ražojuma veidus no ASV eksportējuši divi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un puse no KMPS eksporta veikta nesaistītiem klientiem. Tādējādi tika secināts, ka ASV eksportēto ražojumu pārdeva, izmantojot tādus pašus pārdošanas kanālus un tādiem pašiem klientiem Kopienā kā ražojumam, kuru ražoja un Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražošanas nozare, un ražojumam, ko importēja no citām attiecīgajām valstīm.

(52)

Tomēr, pat ja attiecīgā ražotāja eksportētāja KMPS pārdevumus saistītiem lietotājiem Kopienā izslēdz no analīzes, nemainītos vispārējā aina. ASV tirgus daļa joprojām pārsniegtu de minimis slieksni, un joprojām tai būtu tendence augt. Tāpat importa cenām tik un tā būtu tendence pazemināties.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, divu ražotāju eksportētāju prasība nodalīt ASV importu, novērtējot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nebija pamatota un tika noraidīta.

(54)

Viens importētājs apgalvoja, ka tā Taivānas piegādātāja imports samazinājies periodā, kas ir garāks nekā šajā izmeklēšanā izvērtētais periods. Tomēr šis importētājs neiesniedza ne skaitļus sava apgalvojuma pamatošanai, ne norādīja periodu, par kuru ir runa. Turklāt Kopienas iestādēm ir iedibināta prakse, analizējot tendenci, izvērtēt periodu, kas ietver IP un iepriekšējos trīs vai četrus gadus, – to uzskata par samērīgu periodu tendenču novērtēšanai, un nav objektīva iemesla novirzīties no šīs prakses. Jānorāda, ka pagaidu regulas 114. apsvēruma 2. tabulā norādīts, ka Taivānas imports attiecīgajā periodā palielinājies par gandrīz 20 %, izpaužoties kā neliels tirgus daļas palielinājums (skatīt pagaidu regulas 115. apsvērumu) attiecīgajā periodā. Importētājs neminēja nevienu citu iemeslu, kāpēc Taivāna būtu jānodala no pārējām attiecīgajām valstīm, un nevienu iemeslu neatklāja arī izmeklēšanā. Tāpēc importētāja prasība tika noraidīta.

(55)

Citu piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 110.–113. apsvērums.

(56)

Ņemot vērā 31.–34. apsvērumā konstatētos faktus, tiek konstatēts, ka Ķīnas ražotāja eksportētāja eksporta pārdevumi veikti par dempinga cenām, un tie bija jāiekļauj analīzē par ĶTR importa apjomu, tirgus daļu un cenām, un tāpēc bija atbilstīgi jāpielāgo skaitļi 2.–4. tabulā (pagaidu regulas 114.–116. apsvērums).

2.   tabula

Imports no attiecīgajām valstīm

(57)

No 2003. gada līdz IP imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par 53 %. Imports 2003. gadā bija 9 839 t, bet IP palielinājās līdz 15 065 t. Importa palielinājums bija īpaši zīmīgs no 2003. līdz 2004. gadam, jo tas pieauga par 38 %.

3.   tabula

Attiecīgo valstu tirgus daļa

(58)

Attiecīgo valstu tirgus daļa no 2003. gada līdz IP pieauga no 25,3 % līdz 36,1 %, t. i., par 10,8 procenta punktiem. Pieaugums bija īpaši izteikts no 2003. līdz 2004. gadam, kad tirgus daļa palielinājās par 7 procenta punktiem.

4.   tabula

Attiecīgā importa cenas

(59)

No 2003. gada līdz IP cenas importam no attiecīgajām valstīm pazeminājās par 13 %. Tās samazinājās no EUR 902 par tonnu 2003. gadā līdz EUR 784 par tonnu IP.

(60)

Citu piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 114.–119. apsvērumā konstatētie fakti un secinājumi.

(61)

Divi ASV ražotāji eksportētāji uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozare IP gūst “samērīgu” peļņas normu un nekādā ziņā necieš zaudējumus, tāpēc nevarot secināt, ka IP tai nodarīts būtisks kaitējums. Viens ASV ražotājs eksportētājs arī uzskatīja, ka 2003. gadā gūtā augstā peļņas norma varētu norādīt uz to, ka Kopienas ražošanas nozarei neesot nodarīts būtisks kaitējums.

(62)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmē jāiekļauj novērtējums par visiem būtiskajiem faktoriem un norādēm, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Šajā ziņā neviens faktors atsevišķi nevar būt izšķirīgs. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīze neattiecas vienīgi uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, bet tajā jāietver visi faktori, kas uzskaitīti minētajā pantā. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 131. apsvērumā, attiecīgajā periodā rentabilitāte ievērojami, t. i., par 80 %, pazeminājās, tāpēc Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. Šajā kontekstā tika uzskatīts, ka nav būtiski, vai Kopienas ražošanas nozarei IP patiešām bijuši zaudējumi. Jānorāda arī, ka peļņas norma, ko Kopienas ražošanas nozare varētu pamatoti gaidīt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, konstatēta pagaidu regulas 169. apsvērumā un apstiprināta šīs regulas 154. apsvērumā, un tā ir 12 %, t. i., ievērojami augstāka nekā peļņas norma IP.

(63)

Atsaucoties uz apgalvojumu par to, ka 2003. gadā gūtā augstā peļņas norma varētu norādīt uz to, ka Kopienas ražošanas nozarei neesot nodarīts būtisks kaitējums, jānorāda, ka, pat ja neņemtu vērā peļņas normu minētajā gadā, tendence joprojām būtu izteikti negatīva. No 2004. gada līdz IP peļņa samazinājās par gandrīz 60 %. Tas gan nemainītu vispārējos secinājumus par to, ka Kopienas ražošanas nozarei IP nodarīts būtisks kaitējums.

(64)

Viens ASV ražotājs eksportētājs uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte varētu būt pazeminājusies tāpēc, ka saistībā ar uzņēmuma Laporte iegādi 2005. gadā tika norakstīti nemateriālie aktīvi par EUR 830 miljoniem. Tomēr jānorāda, ka pagaidu regulā raksturotā tendence rentabilitātei samazināties attiecīgajā periodā ir pastāvīga un nav raksturīga vienīgi konkrētam gadam. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka Laporte iegādes izmaksas uzņēmās pārvaldītājsabiedrība, nevis uzņēmums Degussa Initiators. Šis faktors, kā norādīts pagaidu regulā, tādējādi neietekmēja rentabilitātes tendences.

(65)

Visbeidzot viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kaitējuma analīzes pamatā ir nepareizas prognozes par Kopienas ražošanas nozares gūstamo peļņas normu, kas pārsniedz nozares vidējo rādītāju. Par šo argumentu vispirms jānorāda, ka pagaidu regulas 120.–139. apsvērumā nepārprotami noteikts, ka kaitējuma analīzes pamatā ir visu kaitējuma rādītāju izmaiņas attiecīgajā periodā un arī Kopienas ražošanas nozares faktiskais stāvoklis šajā periodā, tās dod objektīvu priekšstatu, kura pamatā ir pārbaudīti faktiski dati. Citiem vārdiem sakot, Kopienas prognozes kā tādas nebija kaitējuma analīzes pamatā, un tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(66)

Viens lietotājs apgalvoja, ka Kopienas tirgū cenas nepazeminājās, tomēr tas nesniedza nekādus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai. Attiecīgo ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares sniegtā pārbaudītā informācija nepārprotami norādīja uz vidējo pārdošanas cenu tendenci attiecīgajā periodā samazināties, tāpēc šī prasība jānoraida.

(67)

Citu piezīmju par Kopienas ražošanas nozares stāvokli nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 120.–139. apsvērums.

(68)

Piezīmju attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi nav, tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 141.–143. apsvērumā konstatētie fakti.

(69)

Abi ASV ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka trešu valstu, īpaši Turcijas, imports varēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, īpaši ņemot vērā tā cenas, kas šķietami bija zemākas nekā ASV cenas. Konkrēti tie apgalvoja, ka šādu importu veic ievērojamā apjomā un par dempinga cenām, kas ievērojami samazina Kopienas ražošanas nozares cenas. Abi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Turcijas imports radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei vismaz tādā pašā mērā, ja ne vēl lielākā, kā imports no ASV.

(70)

Vispirms jānorāda, ka Turcija netika iekļauta sūdzībā, jo sūdzības iesniedzēji nebija konstatējuši nevienu pierādījumi tam, ka Turcija veiktu dempingu, kas rada kaitējumu. Uzsākot procedūru, Komisijai nebija pierādījumu, kas būtu pretrunā sūdzības iesniedzēju apgalvojumam. Otrkārt, tas, ka Turcijas eksporta cenas var izrādīties zemākas nekā ASV cenas, salīdzinot vidējās cenas saskaņā ar Eurostat tirdzniecības statistiku, var būt tāpēc, ka no abām valstīm tiek eksportēts dažādu ražojumu sajaukums. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, lielu ASV eksporta daļu patiesi veido KMPS, kaut gan ne sākotnējā posmā, ne izmeklēšanas laikā nebija pierādījumu par to, ka Turcijas eksportu Kopienā veidotu līdzīgs ražojumu sajaukums. Tādējādi no atšķirībām vidējās Eurostat cenās nevarēja izdarīt vērā ņemamus secinājumus. Visbeidzot jāatceras, ka šādus pierādījumus nesniedza arī attiecīgie ražotāji eksportētāji.

(71)

Analizējot Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ietekmi, kādu radīja imports par dempinga cenām no visām trim attiecīgajām valstīm, novērtēja kopā 48.–55. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Pamatojoties uz šo, uzskatīja, ka nav pareizi pamatot analīzi par cēloņsakarību atsevišķi uz katru attiecīgo valsti. Tomēr, pat ja importu no ASV aplūkotu atsevišķi, importa tendences no ASV un Turcijas ir atšķirīgas. Kaut gan attiecīgajā periodā importam no Turcijas apjoms ievērojami samazinājās (t. i., par 42 %), importa apjoms no ASV un tā tirgus daļa palielinājās. Attiecībā uz cenām nebija ražotāja eksportētāja iesniegtu vai citādi pieejamu pierādījumu par Turcijas veiktu dempingu. Līdzīgi ir ar cenu samazinājumu: pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Turcijas eksportētais ražojumu sajaukums bija citāds nekā ASV eksporta gadījumā, konkrēti – Turcijā neražoja KMPS. Salīdzinot vidējās cenas no ASV, izņemot KMPS eksportu, un Turcijas vidējās eksporta cenas, noskaidroja, ka Turcijas cenas bija augstākas nekā ASV cenas.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas sniegti pagaidu regulas 144.–148. apsvērumā.

(73)

Vairākas ieinteresētās personas atkārtoti uzsvēra, ka viena Kopienas ražotāja attiecīgā ražojuma imports no tā saistītā uzņēmuma ĶTR bija par dempinga cenām un samazināja Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas, izraisot Kopienas tirgū cenu pazemināšanos. Tāpēc kaitējums būtu šāda importa rezultāts un pašradīts.

(74)

Kopienas ražošanas nozares imports no tās saistītā uzņēmuma ĶTR pārstāvēja tikai nelielu Kopienas patēriņa daļu (mazāk nekā 4 %) un mazāk nekā 8 % no attiecīgā Kopienas ražotāja pārdošanas apjoma, turklāt to veica vienīgi tādēļ, lai uzturētu starptautisko klientu tradīciju, kuri pretējā gadījumā pirktu attiecīgo ražojumu no Ķīnas piegādātājiem par dempinga cenām. Neviena no minētajām ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus un nepaskaidroja, kā šādi salīdzinoši nelieli apjomi (salīdzinājumā ar importu par dempinga cenām nesaistītiem klientiem Kopienā) varētu būt svarīgākais faktors cenu pazeminājumam Kopienas tirgū, un tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(75)

Viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares ieguldījumu tendenci samazināties, kas atspoguļota pagaidu regulas 8. tabulā, izraisījusi viena Kopienas ražotāja pastiprināti ieguldījumi savā saistītajā ĶTR uzņēmumā, nevis imports par dempinga cenām.

(76)

Jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarei ir liela rezerves jauda, t. i., IP tā sasniedza gandrīz 30 %. Šādos apstākļos un ņemot vērā to, ka attiecīgajā periodā imports par dempinga cenām ievērojami palielinājās un daļēji pārņēma Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, uzskatīja, ka nebūtu pamatoti ieguldīt Kopienas tirgū ražošanas jaudas palielināšanai. Tomēr, kā minēts pagaidu regulas 129. apsvērumā, ieguldījumus veica, lai saglabātu esošo ražošanas jaudu. Šajos apstākļos to uzskatīja par pamatotu saimnieciskās darbības lēmumu importa par dempinga cenām kontekstā. Tādējādi tiek secināts, ka ieguldījumu samazināšana Kopienas tirgū nav saistīta ar šā ražotāja ieguldījumiem Ķīnas tirgū un neliecina, ka zaudējums bijis pašradīts. Šis arguments tāpēc jānoraida.

(77)

Viens nesaistīts importētājs apgalvoja, ka ražošana, ražošanas jauda un izmantojums samazinājās dēļ attiecībām starp vienu Kopienas ražotāju un vienu ĶTR ražotāju eksportētāju. Šis importētājs apgalvoja, ka saistītais Ķīnas ražotājs apgādāja Dienvidāzijas tirgu ar persulfātiem par zemāku cenu, ko ražoja saistītais ĶRT uzņēmums, un tāpēc Kopienas ražotājs ievērojami samazināja eksportu uz šo teritoriju, kas varētu būt par iemeslu ražošanas apjoma samazinājumam Kopienā.

(78)

Jānorāda, ka saskaņā ar pagaidu regulas 120. apsvēruma 5. tabulu tendences attiecībā uz ražošanas apjomu, jaudu un jaudas izmantošanu ir saistītas ar ražošanas apjomu Kopienā pārdotiem ražojumiem. Šķietamajam viena Kopienas ražotāja eksporta samazinājumam tādējādi nebija ietekmes un importētāja prasība tika noraidīta.

(79)

Viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ražošanas izmaksu palielinājums ir ticams iemesls kaitējumam, kas radies Kopienas ražošanas nozarei, un tas nav minēts pagaidu regulā.

(80)

Tas tika noraidīts. Iemesls, kāpēc Kopienas ražošanas nozare paaugstināja vienības pašizmaksu, norādīts pagaidu regulas 125. apsvērumā. Tas radies, samazinoties ražošanas apjomam, ko savukārt izraisīja importa par dempinga cenām stabilā jauda. Rezultātā pieskaitāmās izmaksas tika piešķirtas mazākam ražošanas apjomam un palielinājās vienības izmaksas. Ņemot vērā, ka pastāv tieša sasaiste ar importu par dempinga cenām, attiecīgā ražotāja eksportētāja arguments bija jānoraida.

(81)

Tas pats ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka rentabilitātes līmenis bija augsts 2003. gadā un tā iemeslus vajadzēja tālāk analizēt un ņemt vērā, analizējot cēloņsakarības.

(82)

Šis ražotājs eksportētājs nevarēja sniegt ne paskaidrojumus, ne pierādījumus par to, kā peļņas līmenis 2003. gadā būtu varējis izjaukt cēloņsakarību sasaisti starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Jautājums par to, vai 2003. gadā gūtā peļņas norma varētu norādīt uz to, ka IP Kopienas ražošanas nozarei netika nodarīts kaitējums, risināts 63. apsvērumā.

(83)

Cits ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka izmaksas palielinājušās un tas izraisījis Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazinājumu IP tāpēc, ka viens Kopienas ražotājs iegādājies uzņēmumu un veicis ievērojamu nemateriālo aktīvu norakstīšanu uzņēmuma uzskaitē.

(84)

Tomēr saskaņā ar pagaidu regulas 130. apsvēruma 9. tabulu rentabilitātes tendence samazināties ir pastāvīga un nav saistīta ar konkrētu gadu attiecīgajā periodā. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka iegādes izmaksas nesedza Kopienas ražotājs, bet tā pārvaldītājsabiedrība. Šis arguments tāpēc bija jānoraida.

(85)

Viens lietotājs apgalvoja, ka ar Kopienas ražošanas nozari saistītie Ķīnas ražotāji piedāvājuši Kopienas tirgū attiecīgo ražojumu, kura cena ievērojami pārsniedza tirgus cenu, kaut gan tie paši ražotāji varēja piedāvāt to pašu ražojumu par zemāku cenu ikvienā citā tirgū un pat par cenu, kas ir ievērojami zemāka par konkurentu cenām trešu valstu tirgos. Šis lietotājs apgalvoja, ka attiecīgajiem ražotājiem bija jāzina, ka šādas cenas piedāvājums nebūs pieņemams nevienam potenciālajam klientam, un uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozare, izmantojot savu sasaisti ar šiem ražotājiem, tīši nevēlējusies pārdot ražojumu noteiktiem Kopienas klientiem. Tādējādi pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu Kopienas tirgū drīzāk izraisīja nespēja konkurēt, nevis imports par dempinga cenām.

(86)

Tika konstatēts, ka IP tikai viens minētais ražotājs eksportējis attiecīgo ražojumu Kopienā. Tāpēc tika uzskatīts, ka argumenti par citu ražotāju ir nebūtiski, un tos noraidīja.

(87)

ĶTR ražotājs IP patiesi eksportēja attiecīgo ražojumu (skatīt arī 74. apsvērumu). Tomēr noskaidroja, ka saimnieciskās darbības lēmumi tikuši pieņemti pilnīgi neatkarīgi no attiecīgā Kopienas ražotāja un jo īpaši ka nebija vienošanās par cenu stratēģiju Kopienas tirgū. Attiecīgais lietotājs nesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu savu prasību par to, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atbildīga par saimnieciskās darbības lēmumiem, ko pieņēmis tās saistītais ĶTR ražotājs eksportētājs. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, šo prasību noraidīja.

(88)

Jānorāda arī tas, ka lietotāja sniegtie pierādījumi par cenām precīzi neattiecās uz lietu un tos nevarēja pārbaudīt, ņemot vērā to, ka tie tika sniegti pēc norādītā beigu termiņa, procedūras vēlīnā posmā. Katrā ziņā norādītā cena tika piedāvāta pirms sarunām un tāpēc nebija galīgā cena. Pierādījumi arī neattiecās uz IP. Turklāt faktiskā pārbaudītā vidējā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena bija zemāka par norādīto piedāvājumu. Jānorāda arī tas, ka pagaidu regulas 117.–119. apsvērumā atzīts, ka vidējais cenu samazinājuma līmenis bijis ievērojams. Importa par dempinga cenām dēļ notika cenu pazeminājums Kopienas tirgū, un šajos apstākļos arī “tirgus cena” tiek veidota negodīgos nosacījumos, un to nevar izmantot kā izejas punktu. Katrā ziņā tas nav būtiski, jo dempinga definīcijā pamatregulas 1. panta 2. punktā nav atsauces ne uz “saprātīgu”, ne “tirgus” cenu.

(89)

Attiecībā uz šā ražotāja eksportētāja cenu līmeņiem trešu valstu tirgos sniegtie pierādījumi precīzi neattiecās uz lietu un arī tos nevarēja pārbaudīt. Turklāt šīs cenas nebija saistītas ar Kopienas tirgus stāvokli un tāpēc bija nebūtiskas, analizējot cēloņsakarības. Katrā ziņā nebija ne pierādījumu, ne informācijas par atšķirīgiem apstākļiem šajos tirgos. Uzskatīja, ka, pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, nevarēja izdarīt nozīmīgus secinājumus par dažādos tirgos prasīto cenu salīdzināmību. Arī ražošanas apstākļus un cenu noteikšanu ĶTR, kur atradās viena Kopienas ražotāja saistītais uzņēmums, un Kopienas tirgū nevar salīdzināt, kaut gan tas varētu izskaidrot atšķirīgos cenu līmeņus. Tādējādi šī prasība tika noraidīta.

(90)

Pretēji tam viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare ir atbildīga par cenu pazeminājumu Kopienas tirgū, jo tās politika ir samazināt cenas iepretim konkurentiem Kopienas tirgū. Ražotājs eksportētājs pamatoja šo argumentu, iesniedzot vairākus piemērus par gadījumiem, kad tam vajadzēja pazemināt cenu, lai atbilstu Kopienas ražošanas nozares piedāvātajam cenas līmenim.

(91)

Uzskatīja, ka sniegtie pierādījumi precīzi neattiecas uz lietu un no tiem nevar izdarīt vispārīgus secinājumus. Kā parādīts 85. un 89. apsvērumā, sniegti arī citi piemēri, kas pierāda pretējo. Kaut gan viss liecina par augstu konkurences līmeni Kopienas tirgū, tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nevar izdarīt secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozare pazemina cenas Kopienas tirgū, un tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(92)

Viens importētājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas samazinājumu izraisījis stāvoklis pasaules tirgū, starptautiskiem klientiem centralizējot iepirkšanas stratēģiju. Tomēr šis importētājs neparādīja, kā stratēģijas pārmaiņas varētu ietekmēt Kopienas ražošanas nozares patēriņu un cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un nodarīto būtisko kaitējumu, un tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(93)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka bija jāņem vērā, vai Kopienas ražošanas nozares izmaksu palielināšanās būtu varējusi nodarīt būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(94)

Vienības izmaksu izmaksas attiecīgajā periodā nav minētas pamatregulas 3. panta 5. punktā, tāpēc tās nav sistemātiski minētas, novērtējot Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tomēr, analizējot būtisko kaitējumu, pārdošanas cenas un rentabilitāte tika sistemātiski iekļautas, kas liecina, ka ražošanas pašizmaksa arī tika ņemta vērā. Katrā ziņā, kā noteikts pagaidu regulas 125. apsvērumā, vienības izmaksas tika ņemtas vērā, veicot provizorisko noteikšanu.

(95)

Tādējādi pagaidu regulas 125. apsvērumā paskaidrots, ka Kopienas ražošanas nozares vienības izmaksas palielinājušās par 5 %, jo ražošanas apjoms samazinājies, saglabājoties stabilai jaudai. Ražošanas apjoms samazinājies tāpēc, ka pārdošanas apjoms un tirgus daļa samazinājās, importam par dempinga cenām pazeminot cenas. Tādējādi secināja, ka Kopienas ražošanas nozares ražošanas pašizmaksas palielinājums Kopienas ražošanas negatīvo tendenču kontekstā bija neliels, ja tas vispār bija.

(96)

Kā secinājums tiek apstiprināts, ka būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, kuru, kā minēts pagaidu regulas 137. apsvērumā, raksturo visu kaitējuma rādītāju tendence samazināties, izraisījis attiecīgais imports par dempinga cenām. Ietekme, kuru uz Kopienas ražošanas nozares negatīvās izmaiņas izraisa imports, kas nav par dempinga cenām, no citām trešām valstīm, īpaši Turcijas, Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi un citas darbības ĶTR, trešā uzņēmuma iegādes pašizmaksa, vienības izmaksu palielināšanās, Kopienas ražošanas nozares šķietami neefektīvā darbība un nespēja konkurēt, kā arī stāvoklis pasaules tirgū, bija vienīgi ierobežota, ja šāda ietekme vispār bija.

(97)

Ņemot vērā minēto analīzi, kas atbilstīgi nošķir un nodala visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli no importa par dempinga cenām radītā kaitējuma ietekmes, apstiprinās, ka šie citi faktori kā tādi neapvērš faktu, ka novērtētais kaitējums attiecināms uz importu par dempinga cenām.

(98)

Ņemot vērā iepriekš minēto, secina, ka persulfātu imports par dempinga cenām no ĶTR, ASV un Taivānas radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(99)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 140.–153. apsvērumā.

(100)

Viens lietotājs, kurš neatbildēja uz anketas jautājumiem, bet iesniedza piezīmes pēc tam, kad provizoriski tika sniegta informācija, apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare atgūstas pēc importa par dempinga cenām un persulfātu cenas Kopienā palielinājušās pēc IP un pirms pagaidu pasākumu ieviešanas. Tādējādi nav nepieciešams ieviest antidempinga pasākumus Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanai.

(101)

Šis lietotājs arī apstrīdēja pagaidu regulas 158. apsvērumā minēto secinājumu par to, ka antidempinga maksājumu ieviešana, inter alia, ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūt tirgus daļu un tādējādi nodrošināt labāku apjomradītu ekonomiju. Apgalvoja, ka, pamatojoties uz konstatētajiem faktiem par Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu, tā ir viena no lielākajiem spēlētājiem gan Kopienā, gan ārpus tās un tāpēc citas ievērojamas apjomradītas ekonomijas vairs nebūtu iespējamas. Tas pats lietotājs apšaubīja Kopienas ražošanas nozares nodomus ieguldīt ražošanas iekārtās Kopienā un apgalvoja, ka secinājumi pagaidu regulas 158. apsvērumā šajā ziņā ir spekulatīvi.

(102)

Tas pats lietotājs apgalvoja, ka antidempinga maksājumu ietekme nevarētu atjaunot godīgu konkurenci, kā secināts pagaidu regulas 158. apsvērumā. Antidempinga pasākumi drīzāk nostiprinātu tāpat jau dominējošo Kopienas ražošanas nozares pozīciju un tādējādi samazinātu konkurenci Kopienas tirgū.

(103)

Attiecībā uz argumentu par to, ka Kopienas ražošanas nozare jau atgūstas no kaitējuma, jānorāda, ka lietotāja sniegtā informācija par šo precīzi neattiecās uz lietu un attiecās uz notikumiem pēc IP. To nevarēja pārbaudīt, jo to sniedza izmeklēšanas vēlīnā posmā, t. i., pēc pagaidu pasākumu ieviešanas. Tādējādi uzskatīja, ka sniegtie pierādījumi nav pietiekami. Jānorāda, ka kustība tirgū, un jo īpaši cenu paaugstināšanās antidempinga izmeklēšanas laikā, nav nekas neparasts. Kā minēts 126. apsvērumā, cenu paaugstināšanās Kopienas tirgū ir sagaidāmas antidempinga maksājuma uzlikšanas sekas. Turklāt šķietamajam cenu paaugstinājumam varēja būt arī citi iemesli, piemēram, izmaksu palielināšanās. To per se neuzskata par iemeslu atturēties no galīgu pasākumu ieviešanas, ja tiek izpildīti pamatregulas nosacījumi. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(104)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares spēju īstenot apjomradītu ekonomiju, arī uzskatīja, ka iesniegtie pierādījumi nav pietiekami. Jāatceras, ka, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kurus Kopienas ražošanas nozare bija sniegusi atbildēs uz anketas jautājumiem, noteica, ka ražošanas apjoms samazinājās, pastāvot stabilai ražošanas jaudai, un rezultātā palielinājās vienības izmaksas. Ņemot to vērā, ja palielina ražošanas apjomu, tad patiesi ir iespējama apjomradīta ekonomija, vismaz lai sasniegtu tādu vienības pašizmaksas līmeni, kāds pastāvēja pirms importa par dempinga cenām. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu Kopienā un ārpus tās šajā kontekstā uzskatīja par nebūtisku.

(105)

Attiecībā uz apgalvojumiem par to, ka Kopienas ražošanas nozare neieguldītu ražošanas iekārtās Kopienā, pat ja tās finansiālais stāvoklis uzlabotos, lietotājs apgalvoja, ka var izdarīt secinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2961/95 (skatīt 10. apsvērumu), pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares rīcību pēc galīgo antidempinga maksājumu ieviešanas ĶTR izcelsmes peroksodisulfātu importam 1995. gadā. Šis lietotājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare neveica ieguldījumus ražošanas iekārtās pat pēc antidempinga pasākumu ieviešanas; lietotājs arī apgalvoja, ka pretējā gadījumā IP Kopienas ražošanas nozarei netiktu nodarīts kaitējums.

(106)

Šajā ziņā jānorāda, ka attiecīgais lietotājs neiesniedza nekādus pierādījumus savu apgalvojumu pamatošanai. Īpaši tas nevarēja sniegt nekādu informāciju, kas norādītu uz neesošiem ieguldījumiem pēc galīgo antidempinga maksājumu ieviešanas 1995. gadā vai kas norādītu uz sasaisti starp šādu ieguldījumu neesamību un radīto kaitējumu pašreizējā IP. No otras puses, kā norādīts pagaidu regulas 140.–153. apsvērumā un apstiprināts 68.–99. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu patiesi izraisījis imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām. Īpaši ņemot vērā secinājumus 75. un 76. apsvērumā, bija pamatoti pieņemt, ka Kopienas ražošanas nozarei ir apņemšanās attiecībā uz Kopienas tirgu un tā turpinās ieguldījumu darbības, ja vien to ļaus stāvoklis Kopienas tirgū. Neviens minētais arguments nevarēja atspēkot šos secinājumus, un prasības par to tāpēc bija jānoraida.

(107)

Attiecībā uz konkurētspējas stāvokli Kopienas tirgū antidempinga pasākumiem normālos apstākļos vajadzētu atjaunot vienlīdzīgus darbības noteikumus starp Kopienas ražošanas nozares pārdošanu Kopienas tirgū un importu no attiecīgajām valstīm, jo pasākumiem jākompensē īstenotais dempings. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares šķietami dominējošo pozīciju un kā minēts 124. līdz 130. apsvērumā, nebija norāžu par to, ka tiktu pārkāpts Līguma 82. pants, un tādējādi secināja, ka konkurence Kopienā ir godīga. Tāpēc attiecīgā lietotāja arguments bija jānoraida.

(108)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 157.–160. apsvērumā konstatētos faktus.

(109)

Pēc tam, kad provizoriski tika sniegta informācija, viens importētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pretēji secinājumam pagaidu regulas 163. apsvērumā antidempinga maksājums ievērojami ietekmētu tā kopējo rentabilitāti un uzņēmumu vajadzētu slēgt.

(110)

Tomēr šis importētājs nesniedza nekādus pierādījumus, kas varētu apgāzt provizoriskos secinājumus, un tāpēc tie tiek apstiprināti.

(111)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 161.–164. apsvērumu.

(112)

Kā minēts 6. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija aicināja viena ASV ražotāja eksportētāja saistīto lietotāju sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Kaut gan šis lietotājs nebija sadarbojies ar izmeklēšanu līdz šim, to uzskatīja par atbilstīgu dēļ iespējamās būtiskās ietekmes, kādu antidempinga maksājums radītu uz lietotāja rentabilitāti. Īpaši apgalvoja, ka antidempinga maksājuma ietekme uz lietotāja rentabilitāti būtu ievērojama.

(113)

Attiecīgais lietotājs pirka KMPS no saistītā ASV piegādātāja un ražoja dezinfekcijas līdzekļus, kurus lauksaimnieki izmantoja, lai aizsargātu savas saimniecības pret vīrusiem, piemēram, putnu gripas gadījumos.

(114)

Pārbaudot minētā lietotāja sniegto informāciju, atklājās, ka uzņēmums guva augstu peļņas normu Kopienas tirgū. Kaut gan apgalvoja, ka KMPS veido ievērojamu lietotāja ražošanas izmaksu daļu, maksimālā ietekme uz uzņēmuma rentabilitāti nebija nozīmīga – 0,2 %. Ņemot vērā uzņēmuma gūto augsto peļņas normu, secināja, ka minimālu izmaksu palielinājumu varētu viegli absorbēt. Kopienas tirgū šim ražojumam nebija ievērojamas konkurences, tāpēc tiek uzskatīts, ka izmaksu palielinājumu var vienkārši pārnest uz šā uzņēmuma klientiem.

(115)

Šis lietotājs arī apgalvoja, ka, kaut gan tas guvis augstu peļņas normu Kopienas tirgū, tas pārdod ražojumu arī citu trešu valstu tirgos. Grāmatvedības vajadzībām visu šo darījumu rentabilitāti konsolidē, neiekļaujot pārvešanas cenu, un kopējā peļņas norma ir negatīva. Tomēr pašreizējā analīzē var ņemt vērā vienīgi datus par attiecīgo ražojumu un par Kopienas tirgu. Informācija par pārdošanas cenām un izmaksām visu trešu valstu tirgos un sīkāka informācija par konsolidāciju grāmatvedības nolūkiem nebija pieejama un tāpēc to nevarēja pārbaudīt. Šis arguments tāpēc tika noraidīts.

(116)

Otrs Kopienas lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ir viens no lielākajiem APS veida persulfātu lietotājiem Kopienā un pārstāv 3,5 % no kopējā Kopienas patēriņa. Šis lietotājs apgalvoja, ka ikviens, kaut neliels, izmaksu palielinājums ievērojami ietekmētu tā kopējo finansiālo stāvokli. Kaut gan lietotājs bija veicis aplēses par ietekmi, kādu rada antidempinga maksājums 0,2 % apjomā, tas apgalvoja, ka tas izmanto attiecīgo ražojumu lielos daudzumos, tāpēc pareizāk būtu, ja, analizējot Kopienas intereses, apsvērtu maksājamo nodokļu absolūto kopsummu.

(117)

Šis lietotājs ražo lateksa saistvielas, ko tas pārdod tālāk krītpapīra ražošanas nozarei. Tā arī ražo ūdens attīrīšanas produktus. Tā apgalvoja, ka nevar pārnest uz klientiem izmaksu palielinājumu, jo tai jākonkurē ar Āzijas importu par zemām cenām. Tā arī apgalvoja, ka papīra ražošanas nozare saskārusies ar nopietnām grūtībām un tās apjomi sarūk lielā mērā elektronisko masu saziņas līdzekļu pieauguma dēļ. Tāpēc samazinās arī pieprasījums pēc lateksa saistvielām. Lietotājs arī apgalvoja, ka tā peļņas norma jau tāpat ir ļoti zema un gandrīz tuvojas līmenim, kad ražošana notiek bez peļņas.

(118)

Attiecīgais lietotājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, bet vienīgi nedaudz informācijas par tirdzniecību un rentabilitāti. Pamatojoties uz šo informāciju, noskaidroja, ka ekonomiskās darbības segments, kas izmanto attiecīgo ražojumu, maksimāli ietekmētu šā lietotāja rentabilitāti tikai par 0,03 %. Uzskatīja, ka šādu minimālu ietekmi nevar uzskatīt par būtisku un tā nevar izraisīt ne pārvietošanu, ne darba vietu samazināšanos konkrētajā pakārtotajā ražošanas nozarē, kā tika apgalvots.

(119)

Tādējādi šā lietotāja sniegto informāciju par Kopienas interešu aspektiem nevarēja apstiprināt izmeklēšanas laikā. Katrā ziņā uzskatīja, ka antidempinga maksājuma dēļ cenu līmenis Kopienā kopumā paaugstināsies. Turklāt nebija ne norāžu, ne kādi attiecīgā lietotāja sniegti pierādījumi par to, ka pakārtotā ražojuma imports no trešām valstīm ievērojami pazeminās lietotāju cenas Kopienā. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(120)

Turklāt, kā apstiprināja attiecīgais lietotājs, papīra ražošanas nozarei bijušas problēmas, kas nebija saistītas ar antidempinga maksājumiem, un tāpēc nav skaidrs, vai antidempinga maksājumiem vispār būs ietekme, ņemot vērā neievērojamo daļu lietotāja pašizmaksā vai to, cik lielā mērā tādi faktori kā papīra tirgus sarukšana varētu izraisīt ražošanas nozares lejupslīdi. Tāpēc uzskatīja, ka antidempinga maksājumu ieviešanai nebūtu ievērojamas negatīvas ietekmes uz pakārtoto ražošanas nozari.

(121)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo ir apstiprināts pagaidu regulas 165. un 166. apsvērums.

(122)

Cits Kopienas lietotājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nevarētu apmierināt pieprasījumu Kopienas tirgū, jo tai ir nepietiekama jauda. Šis lietotājs arī apgalvoja, ka citi pieejamie piegādes avoti, piemēram, Turcija un Japāna, nevar būt reālas alternatīvas, jo šo valstu ražošanas apjoms ir pārāk mazs salīdzinājumā ar ĶTR, turklāt Japānas gadījumā galamērķis gandrīz vienmēr ir Japānas iekšzemes tirgus.

(123)

Minētais lietotājs nepamatoja savu prasību ne ar kādiem pierādījumiem. Turklāt, pamatojoties uz pārbaudītiem faktiskiem datiem, noskaidroja, ka Kopienas ražošanas nozares jauda ir praktiski vienāda ar pieprasījumu Kopienas tirgū. Jānorāda arī tas, ka antidempinga maksājumu mērķis nav apturēt importu no trešām valstīm Kopienas tirgū, bet gan izveidot vienādus darbības noteikumus. Tāpēc šis arguments bija jānoraida.

(124)

Divi ASV ražotāji eksportētāji un viens lietotājs izteica bažas par to, ka galīgi antidempinga maksājumi stiprinātu jau tāpat dominējošo Kopienas ražošanas nozares pozīciju, jo tie pasargātu divus Kopienas ražotājus no reālās konkurences.

(125)

Lietotājs apgalvoja, ka fakts, ka pēc pagaidu regulas ieviešanas cenas paaugstinājuši tie piegādātāji, uz kuriem neattiecas antidempinga maksājums, rāda, ka pasākumiem ir kropļojoša ietekme. Apgalvoja, ka šāda cenu paaugstinājuma pamatā bija vienīgi antidempinga maksājumu ieviešana un nekāda cita pamatojuma nebija.

(126)

Šajā kontekstā uzskata, ka antidempinga maksājuma ietekmē var prognozēt cenu līmeņa paaugstināšanos Kopienas tirgū, kas kompensēs importa par dempinga cenām nodarīto spiedienu uz cenām, no kā cieš Kopienas ražošanas nozare. Jānorāda, ka imports, kas nav par dempinga cenām, konkurē ar importu par dempinga cenām, un to var ietekmēt tāds pats cenu spiediens. Tāpēc nav neparasti, ka ražotājs eksportētājs ar de minimis dempinga starpību paaugstina cenas arī pēc antidempinga maksājuma ieviešanas. Šāda rīcība ne vienmēr rāda tirgus kropļojumu, un prasības tika noraidītas.

(127)

Lietotājam arī šķita, ka pastāv cieša sasaiste starp diviem Kopienas ražotājiem. Viņaprāt, abiem ražotājiem bija kopīgas ražošanas vietas, un viens Kopienas ražotājs nodrošināja otru ar ražošanas procesam nepieciešamo elektroenerģiju. Turklāt dažām ieinteresētajām personām šķita, ka abi Kopienas ražotāji kādreiz bija kontrolējuši cenas Kopienas tirgū, piemērojot antikonkurences praksi.

(128)

Tomēr izmeklēšanā šie apgalvojumi netika apstiprināti. Tā neatklāja nekādus pierādījumus, kuri norādītu uz Kopienas ražošanas nozares nespēju konkurēt, t. i., ka tā ļaunprātīgi izmantotu šķietami dominējošu pozīciju. Attiecībā uz šķietamo sasaisti starp abiem Kopienas ražotājiem izmeklēšanā tika noskaidrots, ka saimnieciskās darbības lēmumi tikuši pieņemti neatkarīgi vienam no otra un ka abus uzņēmumus pārvalda atsevišķi. Tāpat uzskatīja, ka Kopienas ražošanas nozare neguva milzīgi augstu peļņu, bet gluži pretēji, ka tai ievērojami pasliktinājās rentabilitāte. Jānorāda, ka saskaņā ar 85.–91. apsvērumu vairāki persulfātu piegādātāji konkurēja Kopienas tirgū un turpinājās vienošanās par cenām ar klientiem.

(129)

Turklāt, kā arī minēts 107. apsvērumā, antidempinga pasākumiem jāatjauno vienlīdzīgi darbības noteikumi starp Kopienas ražošanas nozares pārdošanu Kopienas tirgū un importu, kas ienāk Kopienas tirgū. Maksājumu nolūks patiesībā ir vienīgi paaugstināt importa cenas līdz tādam līmenim, lai Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt normālu peļņu. Jānorāda arī tas, ka, neraugoties uz citiem iespējamiem piegādes avotiem, tādiem kā Turcija, Japāna un Indija, arī ĶTR ir viens ražotājs eksportētājs, attiecībā uz kuru noskaidroja, ka dempings ir de minimis, un šāds imports tāpēc ienāks Kopienas tirgū bez antidempinga maksājuma.

(130)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ieinteresēto personu prasības tika noraidītas.

(131)

Viens ASV ražotājs eksportētājs un divi lietotāji, kuri sadarbojās, uzskatīja, ka antidempinga maksājumu ieviešana paātrinātu pakārtotās ražošanas nozares pārvietošanas procesu.

(132)

Attiecībā uz ASV eksportētāju tie apgalvoja, ka ražojuma veids KMPS veido lielu pakārtotās ražošanas nozares ražošanas izmaksu daļu, un tādējādi jebkādam antidempinga maksājumam būtu ievērojama ietekme uz šīs ražošanas nozares rentabilitāti.

(133)

Viens lietotājs apgalvoja, ka pakārtotās ražošanas nozares darbinieku skaits pārsniedz Kopienas persulftātu ražošanas nozares darbinieku skaitu, t. i., risks attiecas uz daudz lielāku darba vietu skaitu.

(134)

Kā minēts 112.–121. apsvērumā, noskaidroja, ka antidempinga pasākumu ietekme uz pakārtotās ražošanas nozares ražošanas izmaksām bija neievērojama. Tas attiecās uz visiem ražojuma veidiem, tostarp KMPS. Pamatojoties uz to, nevarēja secināt, ka antidempinga maksājums veicinātu to, ka pakārtotā ražošanas nozare savai ražošanai izmantotu ārpakalpojumus trešās valstīs. Jānorāda arī tas, ka pakārtotās Kopienas persulfātu ražošanas nozares darbinieku skaits nav tieši salīdzināms ar darbinieku skaitu Kopienas persulfātu ražošanas nozarē. Piemēram, attiecīgais lietotājs nesniedza ne norādes, ne pierādījumus par to, cik darbinieku pakārtotajā ražošanas nozarē bija tieši saistīti ar attiecīgo ražojumu, lai tos tāpēc potenciāli varētu ietekmēt antidempinga maksājumu ieviešana.

(135)

Ņemot vērā minēto apsvērumu, šīs prasības tika noraidītas.

(136)

Viens lietotājs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais būtiskais zaudējums pašreizējā IP parādīja, ka antidempinga pasākumi, kurus noteica peroksodisulfātiem 1995. gadā, nebija efektīvi. Tāpēc Kopienas interesēs nav noteikt jaunus antidempinga pasākumus līdzīgam ražojuma lokam, jo var prognozēt, ka tie būs neefektīvi. Īpaši Kopienas interesēs nav ieviest pasākumus, kas nedos labumu Kopienas ražošanas nozarei, bet kaitēs pakārtotajai ražošanas nozarei.

(137)

Vispirms jānorāda, ka minētos galīgos antidempinga pasākumus izbeidza 2002. gadā (8), jo Kopienas ražošanas nozare atsauca prasību veikt termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Noskaidroja, ka turpināt izmeklēšanu nav Kopienas interesēs. Kopienas ražošanas nozare nebija ieinteresēta turpināt izmeklēšanu, tāpēc var pamatoti pieņemt, ka tai netika nodarīts kaitējums un ka pasākumi patiesi nav bijuši efektīvi.

(138)

Otrkārt, pašreizējā izmeklēšanā noskaidroja, ka Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu radīja imports par dempinga cenām pēc minētās procedūras izbeigšanas. Tāpēc tiek secināts, ka lietotāja pieņēmumi par antidempinga pasākumu efektivitāti nav pareizi, un tie tika noraidīti.

(139)

Turklāt, kā secināts pagaidu regulas 157.–160. apsvērumā un apstiprināts pašreizējā izmeklēšanā, galīgo antidempinga pasākumu noteikšana bija Kopienas ražošanas nozares interesēs, un prognozē, ka tai būs labums no šiem pasākumiem un tās finansiālā situācija uzlabosies. No otras puses, kā secināts iepriekš, prognozē, ka antidempinga pasākumu ietekme uz lietotājiem un importētājiem būs neievērojama.

(140)

Minētie argumenti tāpēc tika noraidīti.

(141)

Viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka sakarā ar to, ka tā saistītais Kopienas ražotājs varētu pārtraukt ražošanu Kopienā, vairs nevarēs pietiekami garantēt putnu gripas gadījumos izmantojamā dezinfekcijas līdzekļa piegādes. Šo ražojumu vajadzēs nodot ārpakalpojuma sniedzējiem ārpus Kopienas, tāpēc tas pagarinās piegādes ķēdi un pasliktinās Kopienas spēju reaģēt šīs slimības uzliesmojuma gadījumā.

(142)

Šajā ziņā jāatsaucas uz konstatētajiem faktiem 112.–120. apsvērumā, saskaņā ar kuriem antidempinga maksājumu finansiālā ietekme tiek aplēsta kā ļoti zema un tāpēc nav ļoti iespējams, ka pakārtotā ražošanas nozare pārvietotu savas ražošanas vietas antidempinga maksājuma rezultātā; drīzāk tas notiktu konsolidēto negatīvo saimnieciskās darbības rezultātu ietekmē.

(143)

Noskaidroja arī to, ka dezinfekcijas līdzeklis, ko ražoja šis uzņēmums, nebija vienīgais dezinfekcijas nolūkā izmantojamais ražojums un tāpēc, pat ja uzņēmums pārtrauktu ražošanu Kopienā, būtu plaši pieejami citi ražojumi.

(144)

Prasības tika noraidītas.

(145)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 167. apsvērumā, t. i., ka nav pārliecinoša iemesla Kopienas interesēs, kas parādītu, ka antidempinga pasākumu noteikšana nebūtu Kopienas interesēs.

(146)

Vairākas ieinteresētās personas apstrīdēja provizoriski konstatētos faktus par to, ka 12 % peļņas norma būtu peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt sektorā normālos konkurences apstākļos.

(147)

Viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka persulfāti ir preču ķimikālija un Kopienas iestādēm ir iedibināta prakse uzskatīt, ka 5–8 % ir piemēroti noteikts kaitējuma likvidēšanas līmenis. Šis ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka iepriekšējās izmeklēšanās par līdzīgu ražojumu uzskatīja, ka peļņas norma šādam nolūkam ir 5 % un to konsekvences nolūkos vajadzētu izmantot arī pašreizējā izmeklēšanā.

(148)

Tas pats ražotājs eksportētājs norādīja, ka peļņas norma 12 % apjomā netika sasniegta normālos konkurences apstākļos un tāpēc ir pārmērīga. Tādējādi to nevajag ņemt vērā. Šis ražotājs eksportētājs pamatoja savu prasību, sniedzot vispārīgus publiski pieejamus rentabilitātes datus par vienu no Kopienas ražotājiem, kas bija 5,1 %.

(149)

Apgalvoja, ka ir jāņem vērā vai nu Kopienas ražošanas nozares dzīvotspējai nepieciešama peļņas norma, vai peļņas norma, kas atbilstu pamatotai iesaistītā kapitāla atdevei.

(150)

Vispirms jānorāda, ka 149. apsvērumā minētie kritēriji nav būtiski, lai noteiktu kaitējuma likvidēšanas līmeni. Kopienas iestādēm jāpamato noteikšana uz tādas peļņas normas novērtēšanu, kādu Kopienas ražošanas nozare var pamatoti prognozēt kā sasniedzamu, ja nebūtu importa par dempinga cenām, pārdodot līdzīgo ražojumu Kopienas tirgū. Šajā ziņā vispārīgi uzskata, ka peļņas norma attiecīgajā perioda sākumā ir peļņas norma, ko iegūst, nepastāvot importam par dempinga cenām. Jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo viens ASV ražotājs eksportētājs, nav prakses, ka Kopienas iestādes izmantotu tādu pašu rentabilitātes līmeni līdzīgām ražošanas nozarēm. Lai noteiktu cenu līmeni, kas Kopienas ražošanas nozarei nerada kaitējumu, peļņas normu nosaka, pamatojoties uz faktiski pārbaudītajiem datiem, kas apkopoti katrā izmeklēšanā un tāpēc katrā gadījumā ir citādi.

(151)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ netiek pieļauta iespējamība izmantot viena Kopienas ražotāja kopējo peļņas normu, jo tā nav saistīta ne ar attiecīgo ražotāju, ne ar Kopienas tirgu, ne ar visu Kopienas ražošanas nozari.

(152)

Ciktāl tas skar iepriekšējo antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz līdzīgo ražojumu, par ko bija runa, jānorāda, ka uz ražojuma veidu KMPS minētā izmeklēšana neattiecās un tas varēja ietekmēt Kopienas ražošanas nozares kopējo rentabilitāti.

(153)

Visbeidzot attiecībā uz apgalvojumiem par Kopienas ražošanas nozares nespēju konkurēt jānorāda, ka saskaņā ar 124.–130. apsvērumu šos apgalvojumus pašreizējā izmeklēšana neapstiprināja un prasības tika noraidītas.

(154)

Tādējādi tiek secināts, ka rentabilitāte 12 % apjomā bijusi atbilstīga, un tā tika izmantota galīgajos konstatējumos. Citu piezīmju par kaitējuma likvidēšanas apjomu nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 168.–171. apsvērums.

(155)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jānosaka galīgais antidempinga maksājums apjomā, kas ir pietiekams, lai likvidētu importa izraisīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(156)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgie maksājumi ir šādi:

(157)

Šajā regulā individuālās antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējā izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Tādējādi tās atbilst šo uzņēmumu stāvoklim, kas konstatēts šajā izmeklēšanā. Šādas maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kurus ražo uzņēmumi, kas ir īpaši minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražo citi uzņēmumi, kuru nosaukums un adrese nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar šiem īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecas maksājums, kuru piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(158)

Ikviena prasība par uzņēmumam noteiktas individuālas antidempinga maksājuma likmes piemērošanu (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražošanas vai pārdošanas vienības izveides) nekavējoties jānosūta Komisijai (9), iekļaujot visu svarīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībās, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam un, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai izmaiņām ražošanas vai pārdošanas vienībās. Ja būs nepieciešams, regula tiks atbilstīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri izmanto individuālās maksājuma likmes.

(159)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma atbilstīgu piemērošanu, atlikušo maksājumu apjoms jāpiemēro ne tikai eksportētājiem, kuri nesadarbojas, bet arī uzņēmumiem, kuri IP neeksportēja attiecīgo ražojumu. Tomēr, ja šādi uzņēmumi atbilst pamatregulas 11. panta 4. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām, tie tiek aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar minēto pantu, lai to stāvoklis tiktu izvērtēts individuāli.

(160)

Ņemot vērā noskaidroto dempinga starpību lielo apjomu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskata, ka summas, kas iemaksātas kā nodrošinājums ar pagaidu regulu, t. i., Regulu (EK) Nr. 390/2007, noteiktā pagaidu antidempinga maksājuma veidā, jāiekasē noteikto galīgo maksājumu apjomā. Ja galīgie maksājumi ir mazāki nekā pagaidu maksājumi, atbrīvo summas, kas provizoriski iemaksātas kā nodrošinājums un pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmi. Ja galīgie maksājumi ir lielāki nekā pagaidu maksājumi, galīgi jāiekasē vienīgi summas, kas iemaksātas kā nodrošinājums pagaidu maksājumu apjomā.

(161)

Lai samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar lielu maksājuma likmju starpību, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu atbilstīgu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi tiek piemēroti vienīgi uzņēmumiem, kuriem ieviesta individuāla maksājuma likme, un šie pasākumi ir derīga, šīs regulas pielikumā minētajām prasībām atbilstīga rēķina iesniegšana dalībvalstu muitas iestādēm. Ja importu veic bez šāda rēķina, tam piemēro atlikušo antidempinga maksājumu, ko piemēro visiem pārējiem eksportētājiem.

(162)

Jāatceras, ka gadījumā, ja tādu uzņēmumu veikts eksports, kuri izmanto zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc antidempinga pasākumu noteikšanas ievērojami palielinās apjoma ziņā, var uzskatīt, ka šāds apjoma palielinājums pats par sevi nozīmē izmaiņas tirdzniecības modelī saistībā ar pasākumu ieviešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un izpildot attiecīgos nosacījumus, var uzsākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā, inter alia, var izvērtēt nepieciešamību atcelt individuālās maksājuma likmes un attiecīgi noteikt valsts mēroga maksājumu,