32013R1180

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

EUROPA
EUR-Lex sākums
Regula - 1180/2013 - LV - EUR-Lex

Palīdzība

Padomi, kā meklēt

Jums vajag vairāk meklēšanas opciju? Izmantojiet šo: Detalizētā meklēšana

Dokuments 32013R1180

Palīdzība

Padomes Regula (ES) Nr. 1180/2013 ( 2013. gada 19. novembris ), ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā

OV L 313, 22.11.2013., 4.–12. lpp. (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Dokumenta juridiskais statuss Spēkā: Šis tiesību akts ticis izmainīts. Pašreizējā konsolidētā versija: 01/01/2014

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1180/oj

HTML

PDF

Oficiālais Vēstnesis

22.11.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/4

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1180/2013

(2013. gada 19. novembris),

ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (1) paredzēts, ka jānosaka pasākumi, kuri reglamentē piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sagatavoto ziņojumu, kā arī ņemot vērā visus ieteikumus, kas saņemti no reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām un attiecīgā gadījumā jāparedz ar tām funkcionāli saistīti konkrēti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tā, lai katrai dalībvalstij nodrošinātu zvejas darbību relatīvu stabilitāti katrā krājumā vai zvejniecībā, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(3)

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, ko ieinteresētās personas paudušas apspriešanās gaitā, jo īpaši sanāksmēs ar attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

(4)

Krājumiem, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc mencas krājumu nozvejas limiti un zvejas piepūles limiti Baltijas jūrā būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1098/2007 (2) (turpmāk “Baltijas jūras mencu plāns”).

(5)

Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ir iespējams uzsākt elastīgu Baltijas jūras mencu krājumu zvejas piepūles pārvaldību, neapdraudot Baltijas jūras mencu plāna mērķus un neradot lielāku zvejas izraisītu zivju mirstību. Tāds elastīgums ļautu efektīvāk pārvaldīt zvejas piepūli gadījumos, kad kvotas dalībvalsts flotē nav vienlīdzīgi sadalītas, un veicinātu ātru reakciju uz kvotu apmaiņu. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstij sava karoga kuģiem iedalīt papildu dienas, ko kuģis drīkst pavadīt ārpus ostas, ja vienlīdzīgs dienu skaits ir noņemts citiem tās karoga kuģiem.

(6)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecina Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši noteikumi par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un informāciju par zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datiem. Tādēļ ir jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, sūtot Komisijai datus.

(7)	Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(8)	Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi zvejniecībās, uz kurām attiecas šī regula, zveju sākt no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā 2014. gadā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas definēti Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (5) I pielikumā;

b)	“Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

c)	“Savienības kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

d)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu drīkst iegūt no katra krājuma;

e)	“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)	“diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundu laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

4. pants

KPN un sadalījums

KPN, kvotas un attiecīgā gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi ir izklāstīti I pielikumā.

5. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)	atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37., 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro tiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi.

6. pants

Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja nozveju un piezveju guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

7. pants

Zvejas piepūles limiti

1. Zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.

2. Šā panta 1. punktā minētos limitus piemēro arī ICES 27. un 28.2. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajos apakšrajonos nepiemērot minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā paredzētos ierobežojumus.

3. Šā panta 1. punktā minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ja vien Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4. punktu nav pieņēmusi lēmumu minētajā apakšrajonā piemērot Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 3., 4. un 5. punktā paredzētos ierobežojumus.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

KPN, KO PIEMĒRO SAVIENĪBAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS SUGĀM UN APGABALIEM IR PAREDZĒTA KPN

Turpmāk tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un – attiecīgā gadījumā – ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja nav norādīts citādi.

Zivju krājumi nosaukti sugas latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā.

Šīs regulas vajadzībām turpmāk sniegta atbilstības tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Clupea harengus	HER	Reņģe
Gadus morhua	COD	Menca
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Salmo salar	SAL	Lasis
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa

Suga

reņģe

Clupea harengus

Zona

30.–31. apakšrajons

HER/3D30.; HER/3D31.

Somija

112 977

Analītiskā KPN

Zviedrija

24 823

Savienība

137 800

KPN

137 800

Suga

reņģe

Clupea harengus

Zona

22.–24. apakšrajons

HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24.

Dānija

2 769

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

10 900

Somija

Polija

2 570

Zviedrija

3 514

Savienība

19 754

KPN

19 754

Suga

reņģe

Clupea harengus

Zona

Savienības ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā

HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.2; HER/3D29.; HER/3D32.

Dānija

2 480

Analītiskā KPN

Vācija

658

Igaunija

12 664

Somija

24 721

Latvija

3 125

Lietuva

3 291

Polija

28 085

Zviedrija

37 701

Savienība

112 725

KPN

Nepiemēro

Suga

reņģe

Clupea harengus

Zona

28.1. apakšrajons

HER/03D.RG

Igaunija

14 186

Analītiskā KPN

Latvija

16 534

Savienība

30 720

KPN

30 720

Suga

menca

Gadus morhua

Zona

Savienības ūdeņi 25.–32. apakšrajonā

COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32.

Dānija

15 147

Analītiskā KPN

Vācija

6 025

Igaunija

1 476

Somija

1 159

Latvija

5 632

Lietuva

3 710

Polija

17 440

Zviedrija

15 345

Savienība

65 934

KPN

Nepiemēro

Suga

menca

Gadus morhua

Zona

22.–24. apakšrajons

COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24.

Dānija

7 436

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

3 636

Igaunija

165

Somija

146

Latvija

615

Lietuva

399

Polija

1 990

Zviedrija

2 650

Savienība

17 037

KPN

17 037

Suga

jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32.

Dānija

2 443

Piesardzības KPN

Vācija

271

Polija

511

Zviedrija

184

Savienība

3 409

KPN

3 409

Suga

lasis

Salmo salar

Zona

Savienības ūdeņi 22.–31. apakšrajonā

SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31.

Dānija

22 087 (1)

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Vācija

2 457 (1)

Igaunija

2 245 (1)

Somija

27 541 (1)

Latvija

14 049 (1)

Lietuva

1 651 (1)

Polija

6 700 (1)

Zviedrija

29 857 (1)

Savienība

106 587 (1)

KPN

Nepiemēro

Suga

lasis

Salmo salar

Zona

Savienības ūdeņi 32. apakšrajonā

SAL/3D32.

Igaunija

1 344 (2)

Piesardzības KPN

Somija

11 762 (2)

Savienība

13 106 (2)

KPN

Nepiemēro

Suga

brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32.

Dānija

23 672 (3)

Analītiskā KPN

Vācija

14 997 (3)

Igaunija

27 489 (3)

Somija

12 392 (3)

Latvija

33 200 (3)

Lietuva

12 010 (3)

Polija

70 456 (3)

Zviedrija

45 763 (3)

Savienība

239 979

KPN

Nepiemēro

(1) Zivju skaits.

(2) Zivju skaits.

(3) Vismaz 92 % no izkrāvumiem, kurus uzskaita attiecībā pret kvotu, ir jābūt brētliņām. Reņģu piezveja jāuzskaita attiecībā pret atlikušajiem kvotas 8 % (HER/*3BCDC).

II PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES LIMITI

Dalībvalstis sava karoga kuģiem, kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, ar gruntī nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot peldošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, piešķir tiesības pavadīt līdz:

a)	147 dienām ārpus ostas ICES 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu; un

b)	146 dienām ārpus ostas ICES 25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gada laikā drīkst pavadīt ārpus ostas un atrasties abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas precizēti 1. punktā, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu skaitu, kas noteikts zvejai kādā no šiem abiem apgabaliem.

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta un ja tas vajadzīgs efektīvai zvejas iespēju pārvaldībai, dalībvalstis var iedalīt sava karoga kuģiem papildu dienas ārpus ostas, ja līdzvērtīgs ārpus ostas pavadāmu dienu skaits ir noņemts citiem to karoga kuģiem, uz kuriem attiecas piepūles ierobežojumi tajā pašā apgabalā, un ja katra tāda kuģa jauda (kW), kuram dienas ir noņemtas, ir vienāda ar saņēmēja kuģa jaudu vai lielāka par to. Saņēmēju kuģu skaits nevar pārsniegt 15 % no kopējā attiecīgās dalībvalsts kuģu skaita, kā norādīts 1. punktā.

Augša

Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!