Atlasiet eksperimentālās funkcijas, kuras vēlaties izmēģināt!

Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.

Dokuments 31994R1164

Padomes Regula (EK) Nr. 1164/94 (1994. gada 16. maijs) par Kohēzijas fonda izveidi

OV L 130, 25.5.1994., 1./13. lpp. (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT)
Īpašais izdevums latviešu valodā: Nodaļa 14 Sējums 001 Lpp. 9 - 22

Cits(-i) īpašais(-ie) izdevums(-i) (FI, SV, CS, ET, LT, HU, MT, PL, SK, SL)

Dokumenta juridiskais statuss Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2006; Atcelts ar 32006R1084

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1994/1164/oj

31994R1164



Oficiālais Vēstnesis L 130 , 25/05/1994 Lpp. 0001 - 0013
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 14 Sējums 1 Lpp. 0189
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 14 Sējums 1 Lpp. 0189


Padomes Regula (EK) Nr. 1164/94

(1994. gada 16. maijs)

par Kohēzijas fonda izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši 130.d panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [4],

tā kā Līguma 2. pantā ir paredzēts uzdevums veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm kā būtisku mērķi Kopienas attīstībai un panākumiem; tā kā šādas kohēzijas stiprināšana ir minēta Līguma 3. panta j) punktā kā viena no Kopienas darbībām Līguma 2. pantā izklāstītajiem mērķiem;

tā kā Līguma 130.a pants paredz, ka Kopiena izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī jo īpaši paredz, ka tā tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un mazāk attīstīto reģionu atpalicību; tā kā Kopiena veicina Līguma 130.a pantā izvirzīto mērķu sasniegšanu, izmantojot Kohēzijas fondu;

tā kā Eiropadomes 1992. gada 26. un 27. jūnija Lisabonas sanāksmes un 1992. gada 11. un 12. decembra Edinburgas sanāksmes secinājumi par Kohēzijas fonda izveidi noteica tā galvenos principus;

tā kā, lai veicinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, ir vajadzīga Kohēzijas fonda darbība papildus tai darbībai, ko veic ar struktūrfondu, Eiropas Investīciju bankas un citu finanšu līdzekļu palīdzību vides un transporta infrastruktūras jomā, kas atbilst kopējām interesēm;

tā kā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotais protokols par ekonomisko un sociālo kohēziju apstiprina Kopienas uzdevumu veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti starp dalībvalstīm, kā arī norāda, ka Kohēzijas fonds sniegs finansiālu palīdzību projektiem vides un Eiropas komunikāciju tīklu jomā dalībvalstīs ar diviem nosacījumiem: pirmkārt, to NKP uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Kopienas vidējā kopprodukta un, otrkārt, tām ir programma, lai īstenotu 104.c pantā izvirzītos ekonomiskās konverģences nosacījumus; tā kā dalībvalstu relatīvo labklājību vislabāk var novērtēt, pamatojoties uz NKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju, nosakot pirktspējas paritāti;

tā kā konverģences kritēriju izpildei, kas ir priekšnosacījums, lai pārietu uz ekonomiskas un monetāras savienības trešo posmu, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāpieliek noteikti centieni; tā kā šajā sakarā visām saņēmējām dalībvalstīm ir jāiesniedz Padomei šim mērķim izstrādāta konverģences programma, lai izvairītos no pārmērīga valsts budžeta deficīta;

tā kā Līguma 130.d panta otrajā daļā ir minēts, ka Padomei ir jāizveido Kohēzijas fonds līdz 1993. gada 31. decembrim, lai sniegtu finansiālu palīdzību projektiem vides un Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kas pieder pie transporta infrastruktūras;

tā kā Līguma 129. c panta 1. punktā ir paredzēts, ka Kopiena var sniegt palīdzību ar Kohēzijas fonda starpniecību, lai finansētu īpašos projektus dalībvalstīs transporta infrastruktūras jomā, ņemot vērā projektu potenciālo ekonomisko dinamismu; tā kā fonda finansētajiem projektiem būtu jāveido daļa no Eiropas komunikāciju tīklu pamatnostādnēm, ko pieņēmusi Padome, ieskaitot tās, uz ko attiecas Eiropas komunikāciju tīklu plāni, ko ir apstiprinājusi Padome vai ierosinājusi Komisija, pirms stājas spēkā Līgums par Eiropas Savienību; tā kā citus transporta infrastruktūras projektus, kas palīdz sasniegt Līguma 129.b panta mērķus, tomēr var finansēt, līdz Padome pieņem attiecīgās pamatnostādnes;

tā kā Līguma 130.r pants nosaka Kopienas mērķus un principus vides jomā; tā kā Kopiena ar Kohēzijas fonda starpniecību var palīdzēt darbībām, kas ir paredzētas šo mērķu sasniegšanai; tā kā saskaņā ar Līguma 130.s panta 5. punktu un ciktāl tas nav pretrunā ar principu, ka jāmaksā ir piesārņotājam, Padome var pieņemt lēmumu par finansiālu palīdzību no Kohēzijas fonda, ja kāds pasākums, kas balstās uz attiecīgā panta 1. punktu, iekļauj izmaksas, ko kādas dalībvalsts varasiestādes uzskata par nesamērīgām;

tā kā ilgtspējīgas attīstības principi un mērķi ir noteikti Kopienas politikas un rīcības programmā attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Padomes 1993. gada 1. februāra rezolūcijā [5];

tā kā ir jāievēro piemērots līdzsvars, finansējot transporta infrastruktūras projektus un vides projektus;

tā kā Kopienas Zaļā grāmata par transporta ietekmi uz vidi vairākkārt norāda vajadzību attīstīt videi nekaitīgu transporta sistēmu, ņemot vērā dalībvalstu ilgtspējīgas attīstības vajadzības;

tā kā visos aprēķinos par transporta infrastruktūras projektu izmaksām ir jāiekļauj vides aizsardzības izmaksas;

tā kā, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu apņemšanos nesamazināt ieguldījumus vides aizsardzības un transporta infrastruktūras jomā, papildinājuma princips 9. panta nozīmē Padomes Regula (EEK) Nr. 4253/88 (1988. gada 19. decembris), ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz struktūrfondu, struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finansēšanas instrumentu darbības koordināciju [6], neattiecas uz Kohēzijas fondu;

tā kā saskaņā ar Līguma 198.e pantu Eiropas Investīciju bankai (EIB) ir jāveicina investīciju finansēšana saistībā ar citu Kopienas finanšu līdzekļu palīdzību;

tā kā ir jāsaskaņo vides un Eiropas transporta infrastruktūras jomā veiktā darbība ar Kohēzijas fonda, struktūrfondu, EIB un citu finanšu līdzekļu starpniecību, lai uzlabotu Kopienas palīdzības efektivitāti;

tā kā, cita starpā, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot projektus, Komisijai būtu jānodrošina, ka tām ir pieejama vajadzīgā tehniskā palīdzība, īpaši, lai palīdzētu sagatavot, izpildīt, pārraudzīt un novērtēt projektus;

tā kā īpaši, lai nodrošinātu līdzekļu pareizu izlietojumu, pirms Kopienas līdzekļu piešķīruma ir jāveic rūpīga novērtēšana, lai nodrošinātu sociālekonomiskā ieguvuma atbilstību izmantotajiem līdzekļiem;

tā kā Kohēzijas fonda palīdzībai ir jāatbilst Kopienas politikai, tostarp vides aizsardzības, transporta, Eiropas komunikāciju tīklu, konkurences un valsts līgumu piešķiršanas jomā; tā kā vides aizsardzība ietver novērtējumu par ietekmi uz vidi;

tā kā ir jāparedz visu pieejamo līdzekļu sadalījums iesaistīšanai dalībvalstīs, lai veicinātu projektu sagatavošanu;

tā kā saistībā ar Līguma 104.c panta 6. punktu ir jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda piešķirot finansiālu palīdzību;

tā kā ir jāsniedz lielāka palīdzība, ievērojot ekonomiskās un sociālās kohēzijas prasības;

tā kā, lai veicinātu fonda palīdzības pārvaldību, būtu jāparedz projektu posmi, ko vajadzības gadījumā projektu grupēšanai uzskata par tehniski un finansiāli atsevišķiem;

tā kā vajadzētu būt iespējai izvēlēties fonda palīdzību vai nu kā gada maksājumus, vai visam projektam; un tā kā saskaņā ar Eiropadomes 1992. gada 11. un 12. decembra Edinburgas sanāksmē noteikto principu maksājumu iemaksas pēc sākotnējā avansa iemaksas ir cieši un skaidri saistītas ar projektu īstenošanas gaitu;

tā kā dalībvalstu un Komisijas attiecīgās pilnvaras un atbildība par fonda darbību finanšu kontroli būtu jānorāda sīkāk;

tā kā, lai pareizi pārvaldītu Kohēzijas fondu, būtu jānosaka efektīvas metodes, kā veikt vērtēšanu, uzraudzību un pārbaudi, precizējot vērtēšanas principu, uzraudzības formu un noteikumus, kā arī paredzot, kā jārīkojas, ja ir pārkāpumi vai nav ievērots kāds no paredzētajiem nosacījumiem, piešķirot šī fonda palīdzību;

tā kā būtu jāsniedz pietiekama informācija, cita starpā, ar gada pārskatiem;

tā kā būtu jāparedz piešķirt pietiekamu publicitāti Kopienas palīdzībai ar Kohēzijas fonda starpniecību;

tā kā, publicējot Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī uzaicinājumus uz atklātiem konkursiem par projektiem, kas saņem palīdzību no šī fonda, šī palīdzība būtu jāmin;

tā kā, lai veicinātu šīs regulas piemērošanu, izpildes noteikumi būtu jānosaka II pielikumā; tā kā, lai nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu, tos piemērojot, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vajadzības gadījumā būtu jāvar šos noteikumus grozīt, ņemot vērā iegūto pieredzi;

tā kā šai regulai bez pārtraukuma būtu jānomaina Padomes Regula (EEK) Nr. 792/93 (1993. gada 30. marts) par kohēzijas finansēšanas instrumenta izveidi [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcija un mērķis

1. Ar šo ir nodibināts Kohēzijas fonds, še turpmāk "Fonds".

2. Fonds palīdz stiprināt Kopienas ekonomisko un sociālo kohēziju un darbojas saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem noteikumiem.

3. Fonds var palīdzēt finansēt:

- projektus, vai

- kāda projekta tehniski un finansiāli neatkarīgus posmus, vai

- projektu grupas, kas ir saistītas ar pārskatāmu stratēģiju un veido saskanīgu veselumu.

2. pants

Darbības joma

1. Fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, kas palīdz sasniegt Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus, kuri attiecas uz vidi un Eiropas komunikāciju tīkliem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90 % no Kopienas vidējā kopprodukta un kurām ir programma, lai īstenotu Līguma 104.c pantā izvirzītos ekonomiskās konverģences nosacījumus.

2. Līdz 1999. gada beigām tikai četras dalībvalstis, kas pašlaik atbilst 1. punktā minētajiem NKP kritērijiem, ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību no Fonda. Šīs dalībvalstis ir Grieķija, Spānija, Īrija un Portugāle.

3. Ņemot vērā 1. punktā minēto iekšzemes kopprodukta kritēriju, 2. punktā minētās dalībvalstis joprojām ir tiesīgas uz palīdzību no Fonda, ar noteikumu, ka pēc paveiktā pārskata 1996. gadā to iekšzemes kopprodukts saglabājas mazāks nekā 90 % no Kopienas vidējā iekšzemes kopprodukta. Visas dalībvalstis, kuras ir tiesīgas uz palīdzību un kuru iekšzemes kopprodukts tajā laikā pārsniedz 90 % robežu, zaudē savas tiesības uz Fonda palīdzību jauniem projektiem vai, ja būtiskus projektus sadala vairākos tehniski un finansiāli atsevišķos posmos, jauniem projekta posmiem.

3. pants

Piemēroti pasākumi

1. Fonds var sniegt palīdzību šādiem pasākumiem:

- vides projektiem, kas palīdz sasniegt Līguma 130.r panta mērķus, tostarp projektiem, ko rada pēc pieņemtajiem pasākumiem, ievērojot Līguma 130.s pantu, un, jo īpaši, projektiem saistībā ar Kopienas vides politikas prioritātēm, ko paredzējusi Piektā politikas un rīcības programma attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību,

- dalībvalstu finansētiem transporta infrastruktūras projektiem, kuri atbilst kopējām interesēm un kuri ir atzīti par tādiem, ievērojot Līguma 129.c pantā minētās pamatnostādnes; tomēr pārējos transporta infrastruktūras projektus, kas palīdz sasniegt Līguma 129.b panta mērķus, var finansēt, kamēr Padome pieņem atbilstīgas pamatnostādnes.

2. Palīdzību var piešķirt arī:

- iepriekšējiem pētījumiem, kas attiecas uz piemērotiem projektiem, tostarp pētījumiem, kas vajadzīgi to īstenošanai,

- tehniskās palīdzības pasākumiem, jo īpaši:

a) vienas jomas pasākumiem, piemēram, salīdzinošiem pētījumiem, ar kuriem novērtē Kopienas palīdzības ietekmi;

b) pasākumiem un pētījumiem, kas sekmē projektu izvērtēšanu, uzraudzību vai vērtēšanu, kā arī uzlabo un nodrošina projektu koordināciju un savstarpēju atbilstību, īpaši to atbilstību pārējai Kopienas politikai;

c) pasākumiem un pētījumiem, lai palīdzētu veikt vajadzīgos precizējumus projektu izpildē.

4. pants

Finanšu līdzekļi

Laikposmā no 1993. gada līdz 1999. gadam Fondam saistībām saskaņā ar šo regulu un Regulu (EEK) Nr. 792/93, kā noteikts 1993. gada 29. oktobra Iestāžu nolīgumā, paredzētais līdzekļu kopapjoms ir ECU 15150 miljoni 1992. gada cenās.

Finanšu iespējas, kas noteiktas attiecībā uz katrā šā laikposma gadā pieejamām saistību apropriācijām saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajām regulām ir šādas:

1993. gadā : ECU 1500 miljoni,

1994. gadā : ECU 1750 miljoni,

1995. gadā : ECU 2000 miljoni,

1996. gadā : ECU 2250 miljoni,

1997. gadā : ECU 2500 miljoni,

1998. gadā : ECU 2550 miljoni,

1999. gadā : ECU 2600 miljoni.

5. pants

Paredzamais sadalījums

Fonda līdzekļu kopapjoma paredzamo sadalījumu veic, pamatojoties uz precīziem un objektīviem kritērijiem, galvenokārt iedzīvotāju skaitu, NKP uz vienu iedzīvotāju un teritoriju; ir jāņem vērā arī citi sociālekonomiskie faktori, piemēram, trūkumi transporta infrastruktūrā.

Līdzekļu kopapjoma paredzamais sadalījums, ko rada šo kritēriju piemērošana, ir izklāstīts I pielikumā.

6. pants

Nosacīta palīdzība

1. Gadījumā, ja Padome saskaņā ar Līguma 104.c panta 6. punktu lemj, ka kādā dalībvalstī ir pārmērīgs valsts budžeta deficīts un ja šo lēmumu neatceļ saskaņā ar Līguma 104.c panta 12. punktu viena gada laikā vai jebkurā laikā, kas ir norādīts ieteikumā saskaņā ar 104.c panta 7. punktu budžeta deficīta novēršanai, Fonds šai dalībvalstij nefinansē jaunus projektus vai, lielu, daudzposmu projektu gadījumā, jaunus projekta posmus.

2. Izņēmuma gadījumos, ja projekti tieši ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti, Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu atlikt finansēšanas apturēšanu.

3. Finansēšanas apturēšana nenotiek mazāk kā divus gadus pēc Līguma par Eiropas Savienību stāšanās spēkā.

4. Finansēšanas apturēšanu pārtrauc, ja Padome saskaņā ar Līguma 104.c panta 12. punktu atceļ savu lēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar Līguma 104.c panta 6. punktu.

7. pants

Palīdzības proporcionālās daļas

1. Kopienas palīdzības proporcionālā daļa, ko piešķir no Fonda, ir 80 % līdz 85 % no valsts izdevumiem vai līdzvērtīgiem izdevumiem, ieskaitot tādu organizāciju izdevumus, kas darbojas administratīvā vai tiesību jomā, un tādēļ var uzskatīt, ka tās ir līdzvērtīgas valsts iestādēm.

Faktisko palīdzības proporcionālo daļu nosaka saskaņā ar veicamās darbības veidu.

2. Ja palīdzību piešķir projektam, kas rada ieņēmumus, izdevumu summu, uz ko balstās aprēķini par Fonda palīdzību, nosaka Komisija, ņemot vērā ieņēmumus, ja veicinātājam tas ir nozīmīgs tīrais ieņēmums, kā arī cieši sadarbojoties ar saņēmēju dalībvalsti.

"Projekts, kas rada ieņēmumus" nozīmē:

- infrastruktūru, kuras izmantojums paredz samaksu, ko tieši sedz izmantotājs,

- ienesīgus ieguldījumus vides nozarē.

3. Saņēmēja dalībvalsts var iesniegt priekšlikumus par iepriekšējiem pētījumiem un tehniskās palīdzības pasākumiem.

4. Iepriekšējus pētījumus un tehniskās palīdzības pasākumus, tostarp pasākumus, ko veic pēc Komisijas ierosmes, izņēmuma gadījumā var finansēt 100 % apmērā no kopējām izmaksām.

Kopējie izdevumi, kas ir radušies saskaņā ar šo punktu, nevar pārsniegt 0,5 % no Fonda kopējās piešķirtās palīdzības.

8. pants

Koordinācija un atbilstība Kopienas politikai

1. Fonda finansētie projekti atbilst Līgumu noteikumiem, saskaņā ar tiem pieņemtiem tiesību aktiem un Kopienas politikai, tostarp vides aizsardzības, transporta, Eiropas komunikāciju tīklu, konkurences un valsts līgumu politikai.

2. Komisija nodrošina koordināciju un saskaņotību starp projektiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, un pasākumiem, ko veic, izmantojot maksājumus no Kopienas, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un citiem Kopienas finanšu līdzekļiem.

9. pants

Uzkrāšanās un pārklāšanās

1. Izdevumu posteņi nedrīkst gūt labumu vienlaicīgi no šā Fonda un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai zivsaimniecības virzības finansēšanas līdzekļiem.

2. Fonda piešķirtā palīdzība kopā ar citu Kopienas palīdzību kādam projektam nepārsniedz 90 % no kopējiem izdevumiem, kas saistīti ar šo projektu.

10. pants

Projektu apstiprināšana

1. Projektus, ko jāfinansē no Fonda, pieņem Komisija, vienojoties ar saņēmēju dalībvalsti.

2. Ir jāpanāk piemērots līdzsvars starp projektiem vides jomā un projektiem, kas attiecas uz transporta infrastruktūru. Īstenojot šo līdzsvaru, ir jāņem vērā Līguma 130.s panta 5. punkts.

3. Pieteikumus par palīdzību projektiem saskaņā ar 3. panta 1. punktu iesniedz saņēmēja dalībvalsts. Projektiem, tostarp saistītu projektu grupām, ir jābūt pietiekami vērienīgiem, lai tiem būtu būtiska ietekme vides aizsardzības vai Eiropas transporta infrastruktūras tīklu uzlabošanā. Projektu vai projektu grupas kopējās izmaksas noteikti nevar būt mazākas kā ECU 10 miljoni. Projektus vai projektu grupas, kuru izmaksas ir zemākas, var apstiprināt pienācīgi pamatotos gadījumos.

4. Pieteikumā ir jāietver šāda informācija: iestāde, kas ir atbildīga par izpildi, ieguldījuma veids un tā apraksts, izmaksas un atrašanās vieta, tostarp, ja vajadzīgs, norādes par kopējas ieinteresētības projektiem, kas atrodas uz tās pašas transporta ass, darba izpildes grafiks, izmaksu un guvumu analīze, ieskaitot tiešo un netiešo ietekmi uz nodarbinātību, informācija, kas ļauj novērtēt iespējamo ietekmi uz vidi, informācija par valsts līgumiem, ieskaitot finansējuma plānu, ja iespējams, informācija par projektu potenciālo ekonomisko dinamismu, kā arī kopējais finansējums, ko dalībvalsts lūdz Fondam un visiem pārējiem Kopienas avotiem.

Tajā ir arī visa attiecīgā informācija ar vajadzīgajiem pierādījumiem, ka projekti atbilst šai regulai un kritērijiem, kas izklāstīti 5. punktā, un jo īpaši, ka ir vidēja termiņa ekonomiski un sociāli sasniegumi, kas ir proporcionāli izmantotajiem līdzekļiem.

5. Piemēro šādus kritērijus, lai nodrošinātu projektu kvalitāti:

- vidēja termiņa ekonomiskais un sociālais ieguvums no tiem, kam jābūt proporcionālam izmantotajiem līdzekļiem; vērtējumu veic, ņemot vērā izmaksu un guvumu analīzi,

- saņēmēju dalībvalstu noteiktās prioritātes,

- projektu devums, izpildot Kopienas vides politiku un Eiropas komunikāciju tīklu politiku,

- projektu saderība ar Kopienas politiku un to atbilstība pārējai Kopienas struktūrpolitikai,

- atbilstīga līdzsvara panākšana vides un transporta infrastruktūras jomās.

6. Saskaņā ar 6. pantu un saistību apropriāciju pieejamību Komisijai ir jāpieņem lēmums par palīdzības piešķiršanu no Fonda, ar noteikumu, ka parasti trīs mēnešos pēc pieteikuma saņemšanas ir izpildītas šā panta prasības. Komisijas lēmumi, apstiprinot projektus, projektu vai saistītu projektu grupu posmus, nosaka finansiālās palīdzības apjomu un finansēšanas plānu ar visiem noteikumiem un nosacījumiem, kas vajadzīgi projektu izpildei.

7. Komisijas lēmumu pamatdatus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Finanšu noteikumi

1. Budžetā iekļautās saistību apropriācijas piešķir, pamatojoties uz lēmumiem, ar ko apstiprina atbilstīgos pasākumus saskaņā ar 10. pantu.

2. Ar projektiem saistīto palīdzību, kas ir minēta 3. panta 1. punktā, parasti piešķir kā gada maksājumus. Atbilstīgos gadījumos Komisija tomēr var nodot kopējo piešķirto palīdzības summu, ja tā pieņem lēmumu par palīdzības piešķiršanu.

3. Saņēmēju dalībvalstu izdevumus 7. panta 1. punkta nozīmē neuzskata par tiesīgiem saņemt Fonda palīdzību pirms dienas, kad Komisija saņem atbilstīgo pieteikumu.

4. Maksājumi, kas ir veikti pēc sākotnējā avansa iemaksas, ir cieši un skaidri jāsaista ar projektu izpildes gaitu.

5. Maksājumus ir jāveic ECU, un uz tiem ir jāattiecina II pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi.

12. pants

Finanšu pārbaudes

1. Lai nodrošinātu Fonda finansēto projektu sekmīgu izpildi, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus:

- regulāri pārbauda, vai darbības, ko finansē Kopiena, veic pareizi,

- novērš pārkāpumus un veic pretpasākumus,

- atgūst visas summas, kas zaudētas pārkāpumu vai nolaidības dēļ. Izņemot, ja dalībvalsts un/vai izpildošā iestāde sniedz pierādījumu, ka tā nav bijusi atbildīga par pārkāpumu vai nolaidību, dalībvalsts ir atbildīga par visu nepareizi samaksāto summu atmaksāšanu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par šai nolūkā veiktajiem pasākumiem un, jo īpaši, paziņo Komisijai izveidoto vadības un kontroles sistēmu aprakstu, lai nodrošinātu darbību efektīvu izpildi. Tās regulāri informē Komisiju par administratīvo lietu un tiesvedības norisi. Šajā sakarā dalībvalstīm un Komisijai ir jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija paliek konfidenciāla.

3. Dalībvalstis dara pieejamus Komisijai visus attiecīgos dalībvalstu kontroles ziņojumus par konkrētiem projektiem.

4. Neskarot dalībvalstu veiktās pārbaudes saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu normatīviem un administratīviem aktiem, kā arī neskarot Līguma 188.a pantu vai visas pārbaudes, kas ir rīkotas, pamatojoties uz Līguma 209. panta c) punktu, Komisija ar savu amatpersonu vai pārstāvju starpniecību var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot pārbaudes izlases kārtā Fonda finansētiem projektiem, kā arī var pārbaudīt attiecīgu dalībvalstu iestāžu, kas informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, izveidotos kontroles noteikumus un pasākumus.

5. Tiklīdz šī regula stājas spēkā, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai un informē par to Eiropas Parlamentu.

13. pants

Izvērtēšana, uzraudzība un novērtēšana

1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai projektu izpildi atbilstīgi šai regulai efektīvi uzrauga un novērtē. Projektus precizē, pamatojoties uz uzraudzības un novērtēšanas rezultātiem.

2. Lai nodrošinātu Kopienas palīdzības efektivitāti, Komisija un saņēmējas dalībvalstis, vajadzības gadījumā, sadarbībā ar EIB veic sistemātisku projektu izvērtēšanu un novērtēšanu.

3. Saņemot palīdzības pieprasījumu un pirms projekta apstiprināšanas, Komisija veic rūpīgu izvērtēšanu attiecībā uz projekta atbilstību 10. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. Komisija vajadzības gadījumā uzaicina EIB palīdzēt izvērtēt projektus.

4. Projektu īstenošanas laikā un pēc to īstenošanas Komisija un saņēmējas dalībvalstis novērtē to gaitu, kā arī to īstenošanas potenciālo un faktisko ietekmi, lai novērtētu, vai sākotnējos mērķus ir iespējams sasniegt, vai arī tie jau ir sasniegti. Šajā novērtējumā cita starpā ir jāpievēršas arī projektu ietekmei uz vidi atbilstoši esošajiem Kopienas noteikumiem.

5. Sīki pārbaudot atsevišķus palīdzības pieteikumus, Komisija ņem vērā saskaņā ar šo pantu veiktajā izvērtēšanā un novērtēšanā iegūtos datus.

6. Lēmumos, kas apstiprina projektus, nosaka sīki izstrādātus uzraudzības un vērtēšanas noteikumus, kā noteikts 4. punktā.

14. pants

Informācija un publicitāte

1. Komisija iesniedz gada ziņojumu par Fonda darbību Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, lai tās veiktu pārbaudi un sniegtu atzinumu.

Eiropas Parlaments pēc iespējas drīz sniedz atzinumu par šo ziņojumu. Komisija ziņo, kā tā ir izmantojusi Eiropas Parlamenta atzinumā iekļautās piezīmes.

Komisija nodrošina, ka dalībvalstis tiek informētas par Fonda darbību.

2. Dalībvalstis, kas ir atbildīgas par kāda pasākuma izpildi un kas saņem Fonda finansiālu palīdzību, nodrošina, ka pasākumiem tiek piešķirta pietiekama publicitāte, lai:

- iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar Kopienas lomu saistībā ar attiecīgo pasākumu,

- iepazīstinātu iespējamos saņēmējus un profesionālās organizācijas ar attiecīgā pasākuma sniegtajām iespējām.

Dalībvalstis jo īpaši nodrošina to, ka tiek uzstādīti skaidri saskatāmi uzraksti, kas kopā ar Kopienas logotipu rāda Kopienas ieguldījuma procentuālo daļu attiecīgā projekta kopējās izmaksās, un nodrošina, ka Kopienas institūciju pārstāvji ir atbilstīgi iesaistīti svarīgākajos sabiedriskajos pasākumos, kas saistīti ar Fondu.

Tās informē Komisiju par iniciatīvām, ko uzņēmušās saskaņā ar šo punktu.

3. Tiklīdz šī regula stājas spēkā, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par informāciju un publicitāti, informē Eiropas Parlamentu un publicē tos Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Īstenošana

Noteikumi šīs regulas īstenošanai ir noteikti II pielikumā.

16. pants

Nobeiguma un pagaidu noteikumi

1. Padome, rīkojoties pēc Komisijas ierosinājuma, saskaņā ar Līguma 130.d pantā noteikto procedūru pārskata šo regulu līdz 1999. gada beigām.

2. Tiklīdz šī regula stājas spēkā, tā aizstāj Regulu (EEK) Nr. 792/93.

3. Šī regula neietekmē to pasākumu gaitu, ko Komisija ir apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 792/93, ko piemēro pirms šīs regulas stāšanās spēkā; šo regulu pēc tam piemēro šiem pasākumiem.

4. Pieteikumi, kas ir iesniegti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 792/93, pirms stājusies spēkā šī regula, ir derīgi, ar noteikumu, ka ne vēlāk kā divus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā šādus pieteikumus vajadzības gadījumā papildina, lai tie atbilstu šīs regulas prasībām.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1994. gada 16. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Th. Pangalos

[1] OV C 39, 9.2.1994., 6. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1994. gada 5. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV C 133, 16.5.1994.

[4] Atzinums saņemts 1994. gada 5. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV C 138, 17.5.1993., 1. lpp.

[6] OV L 374, 31.12.1988., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2082/93 (OV L 193, 31.7.1993., 20. lpp.).

[7] OV L 79, 1.4.1993., 74. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KOHĒZIJAS FONDA KOPĒJO LĪDZEKĻU PAREDZAMAIS SADALĪJUMS STARP SAŅĒMĒJĀM DALĪBVALSTĪM

Spānija : 52 % līdz 58 % no kopējiem līdzekļiem,

Grieķija : 16 % līdz 20 % no kopējiem līdzekļiem,

Portugāle : 16 % līdz 20 % no kopējiem līdzekļiem,

Īrija : 7 % līdz 10 % no kopējiem līdzekļiem.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

A pants

Projektu posmu vai projektu grupu apzīmēšana

1. Komisija, vienojusies ar saņēmēju dalībvalsti, var sagrupēt projektus un apzīmēt projekta posmus, kas ir tehniski un finansiāli atsevišķi projekta posmi, lai piešķirtu palīdzību.

2. Posms var būt arī sagatavošanas, kā arī projekta īstenošanas iespēju un tehnisko pētījumu posms, kas vajadzīgs projekta veikšanai.

B pants

Iepriekšēja novērtēšana

1. Komisija pārbauda palīdzības pieteikumus, lai jo īpaši apstiprinātu, ka administratīvais un finanšu mehānisms ir piemērots projekta efektīvai izpildei.

2. Atbilstīgi 13. panta 3. punktam, Komisija, izmantojot attiecīgus kvantitatīvus rādītājus, izvērtē projektus, lai noteiktu to gaidāmo ietekmi uz Fonda mērķiem. Saņēmējas dalībvalstis sniedz visu vajadzīgo informāciju, kā noteikts 10. panta 4. punktā, tostarp secinājumus pēc īstenošanas izpētes un iepriekšējām izvērtēšanām, lai šī izvērtēšana būtu pēc iespējas efektīvāka.

C pants

Saistības

1. Budžeta saistības īsteno, pamatojoties uz Komisijas lēmumiem, ar ko apstiprina attiecīgos pasākumus (projekts, projekta posms, projektu grupa, pētījums vai tehniskās palīdzības pasākums). Saistības ir spēkā uz laiku, ko nosaka pasākuma veids un tā īstenošanas īpašie nosacījumi.

2. Budžeta saistības, ņemot vērā projektiem, projektu posmiem vai projektu grupām piešķirto palīdzību, nosaka kādā no šiem veidiem:

a) saistības, ņemot vērā 3. panta 1. punktā minētos projektus, ko īsteno divos vai vairāk gados, parasti un saskaņā ar b) apakšpunktu nosaka kā gada maksājumus.

Saistības, ņemot vērā pirmo gada maksājumu, nosaka, kad Komisija pieņem lēmumu piešķirt Kopienas palīdzību. Saistības, ņemot vērā turpmākos gada maksājumus, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā pasākuma sākotnējo vai grozīto finansēšanas plānu, kā arī uz panākumiem to izpildē;

b) projektiem, ko veic mazāk nekā divos gados vai, ja Kopienas palīdzība nepārsniedz 40 miljonus ECU, kopējo palīdzības summu var piešķirt, ja Komisija pieņem lēmumu piešķirt Kopienas palīdzību.

3. Pētījumu un tehniskās palīdzības pasākumu gadījumā, kas ir minēti 3. panta 2. punktā, palīdzību piešķir, ja Komisija apstiprina attiecīgos pasākumus.

4. Saistību īstenošanas kārtību sīkāk norāda Komisijas lēmumos, ar ko apstiprina attiecīgos pasākumus.

D pants

Maksājumi

1. Finanšu palīdzības maksājumus veic saskaņā ar atbilstīgām budžeta saistībām iestādei vai organizācijai, ko šim mērķim iesniegtajā pieteikumā norādījusi attiecīgā saņēmēja dalībvalsts. Maksājumi var būt vai nu avansa maksājumi, vai starpposmu maksājumi, vai arī starpības maksājumi attiecībā uz apstiprināto izdevumu un faktiski samaksāto summu.

2. Ja Kopienas palīdzību piešķir saskaņā ar C panta 2. punkta a) apakšpunktu, maksājumus veic šādi:

a) iemaksā avansu līdz 50 % no pirmā gada maksājuma, kad ir pieņemts lēmums, ar ko piešķir Kopienas palīdzību;

b) var veikt starpposmu maksājumus ar noteikumu, ka projekts sekmīgi tuvojas nobeigumam un ir iemaksātas izdevumu pēdējās divas trešdaļas attiecībā uz iepriekšējiem maksājumiem.

Saskaņā ar c) apakšpunktu, katrs šāds maksājums nedrīkst pārsniegt 50 % no katra piešķirtā gada maksājuma;

c) kopējā maksājumu summa, kas veikta saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, visiem maksājumiem nedrīkst pārsniegt 80 % no kopējās piešķirtās palīdzības. Šo procentuālo attiecību, ja ir pamatojums, svarīgiem projektiem var paaugstināt līdz 90 %;

d) Kopienas palīdzības atlikumu maksā, ar noteikumu, ja:

- projekts, projekta posms vai projektu grupa ir veikta saskaņā ar tās mērķiem,

- šī panta 1. punktā minētā norīkotā iestāde vai organizācija sešos mēnešos pēc projekta, projekta posma vai projektu grupas faktiskās izpildes iesniedz maksājumu pieteikumu Komisijai,

- F panta 4. punktā minēto nobeiguma ziņojumu iesniedz Komisijai,

- dalībvalsts apstiprina Komisijai, ka maksājuma pieteikumā un ziņojumā sniegtā informācija ir pareiza.

3. Ja piešķīrumu veic saskaņā ar C panta 2. punkta b) apakšpunktu, maksājumu veic šādi:

a) pēc lēmuma samaksātais avanss nedrīkst pārsniegt 50 % no palīdzības attiecībā uz plānotajiem izdevumiem pirmajā gadā, kā norādīts Komisijas apstiprinātajā finansēšanas plānā;

b) var veikt turpmākus maksājumus ar noteikumu, ka projekts sekmīgi tuvojas nobeigumam un ir iemaksātas vismaz divas trešdaļas izdevumu attiecībā uz iepriekšējiem maksājumiem, kā arī visi izdevumi attiecībā uz agrākiem maksājumiem.

Saskaņā ar c) apakšpunktu, visi šie maksājumi var sasniegt 50 % no palīdzības par izdevumiem, kas ir plānoti attiecīgajam gadam, kā norādīts Komisijas apstiprinātajā sākotnējā vai pārskatītajā finansēšanas plānā;

c) kopējā maksājumu summa, kas ir minēta saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, nedrīkst pārsniegt 80 % no kopējās piešķirtās palīdzības;

d) Kopienas palīdzības atlikumu maksā, ar noteikumu, ja:

- projekts, projekta posms vai projektu grupa ir veikta saskaņā ar tās mērķiem,

- šī panta 1. punktā minētā norīkotā iestāde vai institūcija sešos mēnešos pēc projekta, projekta posma vai projektu grupas izpildes iesniedz maksājumu pieteikumu Komisijai,

- F panta 4. punktā minēto nobeiguma ziņojumu iesniedz Komisijai,

- dalībvalsts apstiprina Komisijai, ka maksājuma pieteikumā un ziņojumā sniegtā informācija ir pareiza.

4. Dalībvalstis norīko iestādes, kas ir pilnvarotas izsniegt 2. punkta d) apakšpunktā un 3. punkta d) apakšpunktā minētās apliecības.

5. Maksājumus saņem dalībvalsts norīkota iestāde vai institūcija, parasti, vēlākais, divus mēnešus pēc pieņemama maksājuma pieteikuma saņemšanas.

6. Šīs regulas 3. panta 2. punktā minēto pētījumu un citu pasākumu gadījumā Komisija nosaka atbilstīgās maksājuma procedūras.

E pants

ECU izmantošana

1. Palīdzības pieteikumus kopā ar atbilstīgu finansēšanas plānu iesniedz Komisijai, izteiktus ECU vai dalībvalsts valūtā.

2. Palīdzības apjomu un finansēšanas plānus, ko apstiprina Komisija, izsaka ECU.

3. Izdevumu deklarācijas, kas pamato attiecīgos maksājumu pieteikumus, izsaka ECU vai dalībvalsts valūtā.

4. Finanšu palīdzības maksājumus Komisija veic ECU, maksājot iestādei, kuru dalībvalsts ir pilnvarojusi saņemt šādus maksājumus.

F pants

Uzraudzība

1. Komisija un dalībvalsts nodrošina efektīvu daļēji no Fonda finansētu Kopienas projektu īstenošanas uzraudzību. Uzraudzība jāveic, izmantojot ziņošanas procedūras, pārbaudes izlases kārtā un šajā nolūkā izveidotas komitejas, par kurām savstarpēji vienojas.

2. Uzraudzība jāveic, pamatojoties uz faktiskiem un finanšu rādītājiem. Rādītāji ir saistīti ar projektu veidu un mērķiem. Tos sakārto šādi, lai norādītu:

- sasniegto posmu attiecībā uz sākotnēji noteikto plānu un mērķiem,

- vadības attīstību, kā arī jebkādas ar to saistītās problēmas.

3. Attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai savstarpēji vienojoties, izveido uzraudzības komitejas.

Šajās komitejās ir pārstāvētas iestādes vai institūcijas, ko pilnvarojusi dalībvalsts, Komisija un, vajadzības gadījumā, EIB.

Ja reģionālās vai vietējās iestādes pārzina kāda projekta īstenošanu un, vajadzības gadījumā, ja tās ir tieši saistītas ar kādu projektu, tās arī tiek pārstāvētas šajās komitejās.

4. Par katru projektu trīs mēnešos pēc katra pilna īstenošanas gada beigām iestāde vai institūcija, ko šim nolūkam ir norīkojusi dalībvalsts, iesniedz Komisijai progresa ziņojumu. Nobeiguma ziņojumu Komisijai iesniedz sešos mēnešos pēc projekta vai projekta posma izpildes.

5. Pamatojoties uz uzraudzības secinājumiem un ņemot vērā uzraudzības komitejas piezīmes, Komisija, vajadzības gadījumā pēc dalībvalsts priekšlikuma, pielāgo sākotnēji apstiprināto palīdzības apjomu un nosacījumus, kā arī paredzēto finansēšanas plānu.

6. Lai fonda efektivitāte būtu lielāka, Komisija nodrošina, ka fonda pārvaldībā īpaša uzmanība ir jāveltī vadības caurskatāmībai.

7. Uzraudzības pasākumus nosaka ar Komisijas lēmumu, kas apstiprina projektus.

G pants

Pārbaudes

1. Pirms pārbaudes uz vietas Komisija paziņo attiecīgajai dalībvalstij, lai saņemtu vajadzīgo palīdzību. Uz Komisijas veiktajām pārbaudēm uz vietas, par kurām nepaziņo, attiecas vienošanās, kas ir panāktas saskaņā ar Finanšu regulu. Attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pārstāvji var piedalīties pārbaudēs.

Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par maksājumu iesniegumu pareizību. Komisijas amatpersonas vai pārstāvji var piedalīties šādās pārbaudēs un viņiem tas ir jādara, ja attiecīgā dalībvalsts to pieprasa.

Komisija nodrošina, ka visas pārbaudes, ko tā veic, noris saskaņoti, lai izvairītos no atkārtotām pārbaudēm par to pašu tematu tajā pašā laikposmā. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija tūlīt sniedz cita citai visu nozīmīgo informāciju par veikto pārbaužu rezultātiem.

2. Atbildīgajai institūcijai un iestādēm trīs gadus pēc pēdējā maksājuma, kas saistīts ar kādu projektu, ir jāglabā pieejami Komisijai visi papilddokumenti, kas attiecas uz izdevumiem par visiem projektiem.

H pants

Palīdzības samazināšana, pārtraukšana un atcelšana

1. Ja kāda pasākuma īstenojums neattaisno kādu daļu vai visu tam piešķirto finansējumu, Komisija atbilstīgi izskata attiecīgo gadījumu, jo īpaši prasot dalībvalstij vai iestādēm un institūcijām, ko tā ir pilnvarojusi īstenot attiecīgo pasākumu, noteiktā termiņā iesniegt savus paskaidrojumus.

2. Pēc 1. punktā minētās pārbaudes Komisija var samazināt, pārtraukt vai atcelt palīdzību saistībā ar attiecīgajiem pasākumiem, ja pārbaude atklāj pārkāpumu vai nespēju izpildīt kādu no nosacījumiem, kas paredzēti lēmumā par palīdzības piešķiršanu, un jo īpaši kādu nozīmīgu pārmaiņu, kas iespaido tā pasākuma būtību vai īstenošanas nosacījumus, kuram nav lūgts Komisijas apstiprinājums.

Ja notiek nepamatota uzkrāšanās, izmaksātās summas ir jāatlīdzina.

3. Jebkura summa, kas jāatlīdzina par atbilstošu tiesību piešķiršanu, ir jāatmaksā Komisijai. Procenti par nokavētu atmaksājumu ir jāmaksā saskaņā ar noteikumiem, ko jāpieņem Komisijai.

I pants

Valsts līgumi

Saistībā ar Kopienas noteikumu piemērošanu valsts līgumu piešķiršanai, paziņojumos, ko sūta publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, norāda tos projektus, kam ir piemērota vai piešķirta Kopienas palīdzība.

J pants

Informēšana

Šīs regulas 14. pantā noteiktajai gada pārskatā sniedzamajai informācijai, ir jābūt kā izklāstīts šī pielikuma pielikumā.

Komisija ir atbildīga par informatīvas sanāksmes rīkošanu ar dalībvalstīm reizi sešos mēnešos.

K pants

Pārskats

Vajadzības gadījumā, ņemot vērā gūto pieredzi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar kvalificētu balsu vairākumu groza šī pielikuma noteikumus.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMA papildinājums

Gada pārskatā ir jāsniedz šāda informācija:

1) par finanšu palīdzību, ko fonds bija apņēmies sniegt un ir izmaksājis, kopā ar gada sadalījumu pēc dalībvalsts un pēc projekta veida (vide vai transports);

2) par fonda ekonomisko un sociālo ietekmi dalībvalstīs, kā arī Savienības ekonomisko un sociālo kohēziju;

3) informācijas kopsavilkums par saņēmējās dalībvalstīs izpildītajām programmām, lai izpildītu Līguma 104.c pantā minētās ekonomiskās konverģences nosacījumus, kā arī noteikumus par regulas 6. panta piemērošanu;

4) informācija par Komisijas veiktajiem secinājumiem, ņemot vērā finansēšanas apturēšanu, par Komisijas pieņemtiem lēmumiem, piemēram, tiem, kas ir minēti 6. panta 1. un 2. punktā;

5) par Fonda ieguldījumu saņēmēju dalībvalstu centienos izpildīt Kopienas vides politiku un stiprināt Eiropas transporta infrastruktūras tīklu; par projektu līdzsvaru vides jomā un transporta infrastruktūras jomā;

6) par to, kāda ir Fonda darbību saderība ar Kopienas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas saistīti ar vides aizsardzību, transportu, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu;

7) par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu koordināciju un atbilstību starp projektiem, ko finansē Fonds, un citiem pasākumiem, kas finansēti no Kopienas budžeta, Eiropas Investīciju bankas un pārējiem Kopienas finanšu instrumentiem;

8) par saņēmēju dalībvalstu pūliņiem veikt ieguldījumus vides aizsardzības un transporta infrastruktūras jomās;

9) par finansētajiem provizoriskajiem pētījumiem un tehniskā nodrošinājuma pasākumiem, ieskaitot šādu pētījumu un pasākumu veidus;

10) par projektu izvērtēšanas, uzraudzības un novērtēšanas secinājumiem, tostarp informāciju par visiem projektu pielāgojumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību izvērtēšanas, uzraudzības un novērtēšanas secinājumiem;

11) par EIB ieguldījumu projektu novērtēšanā;

12) informācijas kopsavilkums par veiktajām pārbaudēm, atklātajiem pārkāpumiem un nepabeigtām administratīvām lietām un tiesvedību.

--------------------------------------------------

Augša