Kompetenču sadalījums

Lisabonas Līgumā ir norādīts, kāds ir kompetenču (pilnvaru) sadalījums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm.

Papildus subsidiaritātes principam (ES rīkojas tikai atbilstīgā apmērā un vienīgi tad, ja dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt paredzētās darbības mērķus, bet tie ir labāk sasniedzami ES līmenī) un proporcionalitātes principam (ja ES rīcības saturs un veids nedrīkst pārsniegt Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo) ir kompetences piešķiršanas princips (Līguma par Eiropas Savienību 5. pants). Šis kompetences piešķiršanas princips nozīmē, ka ES var rīkoties vienīgi to kompetenču robežās, kas tai ir piešķirtas ar ES līgumiem.

Kompetenču sadalījums ir izklāstīts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. pantā un turpmāk precizēts 3.–6. pantā. Ir trīs turpinājumā aprakstīto veidu kompetences.

• Ekskluzīvās (LESD 3. pants). Šajās jomās, piemēram, muitas savienības un tirdzniecības politikas jomā, ir tiesīga rīkoties tikai ES.
• Kopīgās ES un ES valstīm (LESD 4. pants). Dalībvalstis ir tiesīgas rīkoties tikai tad, ja ES ir nolēmusi to nedarīt, piemēram, attiecībā uz transportu, kohēzijas politiku, enerģētiku un vides aizsardzību. Dalībvalstis var lūgt Eiropas Komisiju atcelt kādā no kopīgās kompetences jomām pieņemtu tiesību aktu, lai nodrošinātu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem (Lisabonas līgumam pievienotā Deklarācija Nr. 18).
• ES var atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu darbības (LESD 6. pants), piemēram, kultūras un tūrisma jomās. Šajās jomās ES nedrīkst pieņemt juridiski saistošus aktus, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu saskaņot savus normatīvos aktus.

ES var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koordinē savu ekonomikas, sociālo un nodarbinātības politiku ES līmenī (LESD 5. pants).

ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai ir raksturīgas īpašas institucionālas iezīmes. Šo politiku nosaka un īsteno Eiropadome un Eiropas Savienības Padome, savukārt Eiropas Parlamentam un Komisijai ir tikai ierobežota loma. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos ES pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

SKATĪT ARĪ:

• Kopējā ārpolitika un drošības politika;
• Eiropas Savienības Padome;
• Eiropas Komisija;
• Eiropadome;
• Eiropas Parlaments;
• Eiropas Savienība;
• Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos;
• Dalībvalstis;
• Eiropadomes priekšsēdētājs;
• Kompetences piešķiršana;
• Proporcionalitātes princips;
• Subsidiaritātes princips;
• Pakārtotās pilnvaras;
• Eiropas Savienības ārējā darbība;
• Līgumi;
• Kompetences sadalījums Eiropas Savienībā (kopsavilkums);
• Bieži uzdotie jautājumi par ES kompetenci un Eiropas Komisijas pilnvarām (Eiropas Savienība).