Pagaidu versija

TIESAS RĪKOJUMS (sestā palāta)

2024. gada 4. jūlijā (*)

Apelācija – Tiesas Reglamenta 181. pants – Institucionālās tiesības – LESD 265. pants – Prasība sakarā ar bezdarbību – Šengenas acquis noteikumu pilnīga piemērošana Rumānijā – Pienākums pieņemt lēmumu atbilstoši Aktam par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība

Lietā C‑786/23 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2023. gada 18. decembrī iesniedzis

Eugen Tomac, ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv R. Duta, advokāts,

apelācijas sūdzības iesniedzējs,

otra lietas dalībniece –

Eiropas Savienības Padome,

atbildētāja pirmajā instancē,

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents) un A. Kumins [A. Kumin],

ģenerāladvokāts: E. M. Kolinss [A. M. Collins],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izdot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 181. pantu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Ar apelācijas sūdzību Eugen Tomac lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 26. oktobra rīkojumu Tomac/Padome (T‑244/23, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais rīkojums”, EU:T:2023:685), ar kuru tā noraidījusi viņa prasību, kas celta, pamatojoties uz LESD 265. pantu, un kurā ir lūgts, pirmkārt, konstatēt, ka Eiropas Savienības Padome ir prettiesiski atturējusies veikt darbības, lai pieņemtu lēmumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā, un, otrkārt, atzīt viņam “privileģēta prasītāja” statusu un tādējādi atzīt viņam visas tiesības, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un prasības šajā ziņā.

 Atbilstošās tiesību normas

2        Saskaņā ar 4. pantu Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2005, L 157, 203. lpp.; turpmāk tekstā – “Pievienošanās akts”), kas pievienots Līgumam starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV 2005, L 157, 11. lpp.) atbilstoši šā līguma, kas tika parakstīts 2005. gada 25. aprīlī un stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, 2. panta 2. punktam:

“1.      Šengenas acquis noteikumi, kuri iekļauti Eiropas Savienības sistēmā [..], kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti šā akta II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri var tikt pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami tajās no pievienošanās dienas.

2.      Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Bulgārijai un Rumānijai, katrā no šīm valstīm ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka attiecīgajā valstī ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai.

Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmumu pieņem ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un tās dalībvalsts valdību, attiecībā uz kuru minētos noteikumus jāsāk piemērot. [..]”

 Tiesvedības priekšvēsture

3        Tiesvedības priekšvēsturi Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pārsūdzētā rīkojuma 2.–23. punktā, un šīs tiesvedības vajadzībām to var rezumēt šādi.

4        Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir Eiropas Parlamenta deputāts no Rumānijas.

5        Pēc pievienošanās Savienībai 2007. gada 1. janvārī Rumānija laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam veica virkni pasākumu atbilstoši Šengenas izvērtēšanas procedūru piemērošanai ar mērķi izpildīt nepieciešamos kritērijus Šengenas acquis noteikumu pilnīgai piemērošanai.

6        Padomes prezidentvalsts izstrādāja divus Padomes lēmumu projektus par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā, kuriem sekoja dažādas Parlamenta rezolūcijas, kurās tas pauda savu atbalstu tam, ka Rumānija pievienojas Šengenas zonai, un aicināja Padomi veikt šajā nolūkā vajadzīgos pasākumus. Tomēr balsojums par šiem abiem projektiem Padomē nenotika.

7        2022. gada 29. novembrī Padomes prezidentvalsts, pamatojoties uz Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, izstrādāja Padomes lēmuma projektu Nr. 15218/22 par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā (turpmāk tekstā – “projekts Nr. 15218/22”).

8        Padomes Tieslietu un iekšlietu (TI) padomes 2022. gada 8. decembra sanāksmes laikā tā noturēja sēdi, lai lemtu par projektu Nr. 15218/22, kas bija iekļauts šīs sanāksmes darba kārtības 3. punkta a) apakšpunktā, kurā bija paredzēts, ka par tā pieņemšanu varētu notikt dalībvalstu valdību pārstāvju balsojums. Tā kā vienprātīgs balsojums nenotika, šis projekts netika pieņemts.

9        Ar 2022. gada 15. decembra elektroniskā pasta vēstuli apelācijas sūdzības iesniedzējs uzdeva jautājumu Padomes Ģenerālsekretariāta TI ģenerāldirektorei, vai viņai būtu iespējams tam nosūtīt balsošanas rezultātus par projektu Nr. 15218/22, kā arī 2022. gada 8. decembra Padomes sanāksmes protokolu vai ar to saistīto ziņojumu.

10      Ar 2022. gada 16. decembra elektroniskā pasta vēstuli Padomes Ģenerālsekretariāta TI ģenerāldirektore apelācijas sūdzības iesniedzējam atbildēja, ka šajā sanāksmē projekts Nr. 15218/22 faktiski netika pieņemts un ka saskaņā ar Padomes Reglamenta 8. un 9. pantu, tā kā apspriedes par neleģislatīvu aktu nav atklātas, balsošanas rezultāti netiek publiskoti. Viņa piebilda, ka arī minētās sanāksmes protokols nav ticis publiskots.

11      Ar 2023. gada 6. februāra vēstuli apelācijas sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz LESD 265. panta otro daļu, kādam ministram, Padomes TI padomes loceklim, nosūtīja Padomei adresētu aicinājumu rīkoties, lai šī iestāde saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu lemtu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā. Pamatojot šo aicinājumu rīkoties, apelācijas sūdzības iesniedzējs it īpaši atsaucās uz vienlīdzības, nediskriminācijas un dalībvalstu lojālas sadarbības principu neievērošanu. Turklāt, tā kā esot bijis konstatēts, ka Rumānija atbilst izvērtēšanas procedūras nosacījumiem, tostarp Pievienošanās akta 4. panta izpratnē, tās integrāciju nevarot atteikt, aizbildinoties ar vienas dalībvalsts nepamatotiem iebildumiem, un Padomei šie acīmredzami nepamatotie iebildumi neesot bijuši jāņem vērā.

12      Padomes par vispārējo un institucionālo politiku (VIP) atbildīgais ģenerāldirektors apelācijas sūdzības iesniedzējam atbildēja ar 2023. gada 13. aprīļa vēstuli. Viņš tam atgādināja par Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā paredzēto vienprātīga balsojuma nosacījumu, kura ievērošana ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai šā panta izpratnē. Turpinājumā viņš tam norādīja, ka 2022. gada 8. un 9. decembra sanāksmēs attiecīgo dalībvalstu pārstāvji par projektu Nr. 15218/22 nav vienprātīgi nobalsojuši un ka līdz ar to sarunas par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā turpinās, lai panāktu nepieciešamo vienprātību, kā tas paredzēts Pievienošanās aktā.

 Prasība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais rīkojums

13      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2023. gada 10. maijā, apelācijas sūdzības iesniedzējs saskaņā ar LESD 265. pantu cēla prasību pret Padomi sakarā ar bezdarbību, lūdzot konstatēt, pirmkārt, ka šī iestāde kļūdaini ir atturējusies veikt jebkādus pasākumus, lai lemtu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Rumānijā saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu, kā arī, otrkārt, atzīt viņu par “priviliģētu prasītāju” un atzīt viņam visas tiesības, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un prasības šajā ziņā.

14      2023. gada 26. oktobrī Vispārējā tiesa saskaņā ar Reglamenta 126. pantu noraidīja šo prasību kā acīmredzami juridiski nepamatotu, neveicot turpmākas procesuālas darbības.

15      Attiecībā uz pirmo prasījumu daļu pārsūdzētā rīkojuma 30. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Pievienošanās akta 4. pantā nav noteikts nekāds termiņš, kuram iestājoties, būtu jāpieņem vai jāuzskata par pieņemtu Padomes lēmums saskaņā ar šo pantu.

16      Turklāt šā rīkojuma 31. punktā Vispārējā tiesa citstarp norādīja, ka it īpaši no Pievienošanās akta 4. pantā paredzētā balsojuma, kā arī no šajā pantā nostiprinātā vienprātīga balsojuma nosacījuma izriet, ka attiecīgo dalībvalstu valdību pārstāvjiem nav pienākuma pieņemt lēmumu minētā panta izpratnē jebkādos apstākļos un ka šajā ziņā viņiem, gluži pretēji, ir rīcības brīvība, kas izslēdz privātpersonu tiesības prasīt no viņiem un tātad no Padomes, lai, apspriežot kādu lēmuma projektu, viņi ieņemtu nostāju kādā konkrētā virzienā.

17      Tā, minētā rīkojuma 32. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka par VIP atbildīgais ģenerāldirektors ir pamatoti norādījis, ka Padome likumīgi nevarēja neņemt vērā to, ka attiecīgo dalībvalstu pārstāvju balsojumā nav tikusi panākta vienprātība, jo tādējādi netiktu ievēroti Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā nostiprinātie nosacījumi.

18      Šā paša rīkojuma 33. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka brīdī, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs nosūtīja Padomei aicinājumu rīkoties, šai iestādei nebija pienākuma pieņemt lēmumu saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, bet tai bija jārīkojas, ievērojot šajā pantā skaidri paredzēto prasību par vienprātīgu balsojumu.

19      Pārsūdzētā rīkojuma 34. un 35. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka laikā līdz prasības celšanai Padome savu pilnvaru ietvaros nav atturējusies veikt jebkādus pasākumus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai Pievienošanās akta 4. panta izpratnē, ņemot vērā Padomes prezidentvalsts izstrādātos trīs lēmumu projektus, kuru mērķis bija Šengenas acquis noteikumu pilnīga piemērošana Bulgārijā un Rumānijā. Tādējādi Padome neesot prettiesiski atturējusies pieņemt lēmumu LESD 265. panta izpratnē.

20      Attiecībā uz otro prasījumu daļu pārsūdzētā rīkojuma 37. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar LESD 263. panta otro daļu “privileģēta prasītāja” statuss ierobežotā mērā tiek atzīts dalībvalstīm, Parlamentam, Padomei vai Eiropas Komisijai, un tādējādi nolēma, ka šis statuss apelācijas sūdzības iesniedzējam nevar tikt piešķirts.

 Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi un tiesvedība Vispārējā tiesā

21      Ar apelācijas sūdzību, kas iesniegta 2023. gada 18. decembrī, apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai citā sastāvā viņa lūgumu izlemšanai un, pakārtoti, grozīt šo rīkojumu.

 Par apelācijas sūdzību

22      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 181. pantu, ja apelācijas sūdzība pilnībā vai daļēji ir acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami nepamatota, šī tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā laikā ar motivētu rīkojumu var pilnībā vai daļēji noraidīt apelācijas sūdzību.

23      Šajā lietā ir jāpiemēro šī tiesību norma.

24      Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus, no kuriem pirmajā ir norādīts uz tiesību kļūdu, interpretējot lēmuma atbilstoši Pievienošanās akta 4. panta 2. punktam pieņemšanas termiņu, un otrajā – uz to, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi dažus vispārējos tiesību principus, tādus kā tiesiskās drošības, personu un preču brīvas kustības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes, “savstarpējās palīdzības”, kā arī “brālības” un lojālas sadarbības starp dalībvalstīm principus, kā arī pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

 Par pirmo pamatu

25      Attiecībā uz pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kurā tiek norādīts uz to, ka pienākums pieņemt lēmumu saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu saprātīgā termiņā izriet no LES 3. panta 2. un 3. punkta, kā arī no LES 4. panta 2. punkta, jānorāda, ka šīs tiesību normas Padomei neuzliek šāda rakstura pienākumu un ka turklāt pārsūdzētā rīkojuma 30. punktā Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka Pievienošanās akta 4. pantā nav paredzēts termiņš, kuram beidzoties, būtu jāpieņem vai jāuzskata par pieņemtu Padomes lēmums saskaņā ar šo pantu.

26      Līdz ar to pirmais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu

27      Saistībā ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs vispirms norāda, ka lēmuma Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta izpratnē nepieņemšana ir pretrunā dažiem vispārējiem tiesību principiem, kas ir izklāstīti šā rīkojuma 24. punktā.

28      Šajā ziņā jāatgādina, ka no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, kā arī Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 169. panta 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda Vispārējās tiesas nolēmuma, kura atcelšana tiek prasīta, apšaubītie pamatojuma punkti un precīzā veidā jānorāda juridiskie argumenti, kas konkrēti pamato šo lūgumu, pretējā gadījumā apelācijas sūdzība vai attiecīgais pamats var tikt atzīti par nepieņemamiem (spriedums, 2020. gada 10. septembris, Hamas/Padome, C‑386/19 P, EU:C:2020:691, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

29      Jākonstatē, ka, pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs nav norādījis pārsūdzētā rīkojuma kritizētos pamatojuma punktus saistībā ar šā rīkojuma 24. punktā minētajiem principiem un, otrkārt, viņš nav norādījis nekādu argumentāciju, ar kuru varētu apšaubīt Vispārējās tiesas konstatēto pārsūdzētā rīkojuma 33. punktā, ka brīdī, kad apelācijas sūdzības iesniedzējs Padomei izteica aicinājumu rīkoties, šai iestādei nebija pienākuma pieņemt lēmumu saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, jo pretējā gadījumā tā it īpaši nebūtu ievērojusi šajā pantā paredzēto vienprātīga balsojuma prasību.

30      Turklāt attiecībā uz apgalvoto diskriminējošo attieksmi pret Rumāniju salīdzinājumā ar Horvātijas Republiku jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nepaskaidro, kādā veidā šāda atšķirīga attieksme, pat ja tā tiktu pierādīta, būtu varējusi ietekmēt lēmuma pieņemšanu Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta izpratnē.

31      Visbeidzot, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav nospriedusi, ka Padomei vajadzēja neievērot vienprātīga balsojuma nosacījumu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu atbilstoši LES 31. panta 2. punkta pirmajam ievilkumam, jākonstatē, ka šī tiesību norma ietilpst LES V sadaļas 2. nodaļā, kurā ir paredzēti īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un tātad tā nav piemērojama, interpretējot Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu.

32      Līdz ar to ir jānoraida arī otrais apelācijas sūdzības pamats.

33      No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apelācijas sūdzība ir pilnībā jānoraida kā daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota.

 Par tiesāšanās izdevumiem

34      Saskaņā ar Reglamenta 137. pantu, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar šā reglamenta 184. panta 1. punktu, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.

35      Šajā lietā, tā kā šis rīkojums ir pieņemts pirms apelācijas sūdzības izsniegšanas otrai lietas dalībniecei un tādējādi – pirms tai varētu būt radušies tiesāšanās izdevumi, ir jānolemj, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) izdod rīkojumu:

1)      Apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu.

2)      Eugen Tomac savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

[Paraksti]

*      Tiesvedības valoda – franču.