–

FP vārdā – H. Georgiev, аdvokat,

–

Latvijas valdības vārdā – K. Pommere, pārstāve,

–

Ungārijas valdības vārdā – Zs. Biró–Tóth un M. Z. Fehér, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – L. Baumgart, M. Wasmeier un I. Zaloguin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.), 8. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret FP, QV, IN, YL, VD, JF un OL par dalību organizētā grupā, kuras mērķis ir iedzīvošanās, izdarot noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā.

3

Direktīvas 2016/343 9., 10., 33., 44. un 47. apsvērums ir formulēts šādi:

[..]

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 1. pants “Priekšmets” noteic:

“Ar šo direktīvu paredz kopējus minimālos noteikumus, kas attiecas uz:

5

Minētās direktīvas 8. panta “Tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā” 1.–3. punkts noteic:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā.

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesas sēde, kurā var tikt pieņemts nolēmums par aizdomās turētā vai apsūdzētā vainīgumu vai nevainīgumu, var notikt bez minētās personas klātbūtnes ar noteikumu, ka:

3.   Nolēmumu, kas ir pieņemts saskaņā ar 2. punktu, var izpildīt attiecībā uz konkrēto aizdomās turēto vai apsūdzēto.”

6

Zakon za merkite i deystviyata po vreme na izvanrednoto polozhenie, obyaveno s reshenie na Narodnoto sabranie 13.03.2020 g. i za preodolyavane na posleditsite (Likums par pasākumiem un rīcību ar Nacionālās asamblejas 2020. gada 13. marta rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un par tās seku pārvarēšanu), kas bija piemērojams līdz 2022. gada 31. maijam, 6.a panta 2. punkts noteica:

“Ārkārtējās situācijas, proti, ārkārtējās epidemioloģiskās situācijas laikā un divus mēnešus pēc tās atcelšanas atklātas tiesas sēdes, t.sk. Konkurences aizsardzības komisijas un Aizsardzības pret diskrimināciju komisijas sēdes, var notikt attālināti, nodrošinot pušu un dalībnieku tiešu un virtuālu piedalīšanos attiecīgajā procedūrā vai tiesvedībā. Par notikušajām tiesas sēdēm jāsastāda protokols, ko nekavējoties publicē, un tiesas sēdes ieraksti jāglabā līdz protokola labošanai un papildināšanai paredzētā termiņa beigām, ja vien procesuālajā likumā nav noteikts citādi. Tiesa vai attiecīgi Konkurences aizsardzības komisija, vai Aizsardzības pret diskrimināciju komisija informē puses, ja sēdi ir paredzēts rīkot attālināti.”

7

Saskaņā ar Nakazatelno protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss, turpmāk tekstā – “NPK”) 55. panta 1. punktu apsūdzētajam tostarp ir tiesības piedalīties kriminālprocesā.

8

NPK 269. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

“Krimināllietās, kurās apsūdzētajam tiek izvirzīta apsūdzība smaga nozieguma izdarīšanā, viņa klātbūtne tiesas sēdē ir obligāta.”

9

NPK 115. panta 2. punkts noteic:

“Apsūdzēto nedrīkst nopratināt deleģējuma kārtībā vai videokonferencē, izņemot gadījumus, kad viņš atrodas ārvalstīs un šis apstāklis netraucē objektīvās patiesības noskaidrošanai.”

10

NPK 474. panta 1. punkts noteic:

“Citas valsts tiesu iestāde var veikt tādas personas nopratināšanu, kura ir liecinieks vai eksperts kriminālprocesā un kura atrodas Bulgārijas Republikā, izmantojot videokonferenci vai telefonkonferenci, kā arī šādu nopratināšanu ar apsūdzētā piedalīšanos tikai tad, ja tas nav pretrunā Bulgārijas tiesību sistēmas pamatprincipiem. Nopratināšana, izmantojot videokonferenci ar apsūdzētā piedalīšanos, var notikt tikai ar viņa piekrišanu un pēc tam, kad iesaistītās Bulgārijas tiesu iestādes un otras valsts tiesu iestādes ir vienojušās par videokonferences norises kārtību.”

11

Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra, Bulgārija) ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai uzsāka kriminālvajāšanu Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) pret septiņām personām, tostarp FP, kuras ir apsūdzētas par dalību organizētā grupā, kas izveidota iedzīvošanās nolūkā un ar mērķi izdarīt noziedzīgus nodarījumus nodokļu jomā Nakazatelen kodeks (Bulgārijas Kriminālkodekss, turpmāk tekstā – “NK”) 255. panta izpratnē. Šis noziedzīgais nodarījums šajā kodeksā tiek kvalificēts kā smags.

12

2021. gada 12. oktobrī FP videokonferences režīmā piedalījās Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) pirmajā atklātajā tiesas sēdē. Viņš paziņoja, ka tad, ja vien pārējie procesa dalībnieki neiebilst, viņš vēlas piedalīties tiesvedībā tiešsaistē, jo dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē. Viņa advokāts, kurš fiziski atradās tiesas sēdes telpā, norādīja, ka viņa klients ir iepazinies ar visiem lietas dokumentiem. Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka visi tiesas sēdes gaitā jauniegūtie dokumenti elektroniski varētu tikt nosūtīti FP, lai tas laikus varētu ar tiem iepazīties, un ka FP konsultācijas ar savu advokātu varētu rīkot konfidenciāli, izmantojot atsevišķu savienojumu.

13

Šajā tiesas sēdē Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa), pamatojoties uz šā sprieduma 6. punktā minētā likuma 6.a panta 2. punktu, atļāva FP videokonferences režīmā piedalīties tiesvedībā, ievērojot garantijas un nosacījumus, ko noteikusi minētā tiesa. Tādējādi nākamajās tiesas sēdēs, izņemot 2022. gada 28. februāra tiesas sēdi, kurā viņš bija fiziski klātesošs, FP piedalījās videokonferences režīmā.

14

2022. gada 13. jūnija tiesas sēdē FP izteica vēlēšanos turpināt piedalīties tiesvedībā videokonferences režīmā. Tomēr Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) bija šaubas, vai šī iespēja joprojām pastāv saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem, ņemot vērā, ka minētā likuma 6.a panta 2. punkts bija piemērojams tikai līdz 2022. gada 31. maijam. Šī tiesa arī norādīja, ka NPK apsūdzētajiem neparedz iespēju piedalīties tiesvedībā videokonferences režīmā, izņemot atsevišķus īpašus gadījumus, no kuriem neviens nebija piemērojams šajā tiesvedībā. Minētā tiesa tomēr uzsvēra, ka Bulgārijas tiesību aktos nav skaidri aizliegts izmantot videokonferenci.

15

Ņemot vērā īpaša juridiskā pamata neesamību, FP aizstāvis lūdza iespēju viņa klientam piedalīties tiesas sēdē attālināti, vienlaikus uzskatot viņu par prombūtnē esošu.

16

Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) šo lūgumu neapmierināja. Tā uzskatīja, ka uzskatīt apsūdzēto par prombūtnē esošu nebūtu savienojami ar viņa faktisko dalību lietas izskatīšanā. Proti, lai gan apsūdzētais fiziski neatradās tiesas sēdes telpā, viņš varēja redzēt un dzirdēt tajā notiekošo, sniegt liecības un paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus un izteikt lūgumus.

17

2022. gada 27. jūlijā spēkā stājušos likuma grozījumu rezultātā Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) tika likvidēta, un vairākas minētajā tiesā izskatīšanā esošās krimināllietas, tostarp pamatlieta, no šā datuma tika nodota Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa, piekritībā.

18

Tā kā valsts tiesībās nav juridiska pamata, kas skaidri ļautu izmantot videokonferenci, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai apsūdzētajam dotā iespēja piedalīties savas lietas izskatīšanas tiesas sēdēs, izmantojot šo tehnoloģiju, ir saderīga ar Direktīvu 2016/343, it īpaši ar tās 8. panta 1. punktu.

19

Šādos apstākļos Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai apsūdzētā tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā saskaņā ar [Direktīvas 2016/343] 8. panta 1. punktu kopsakarā ar tās 33. un 44. apsvērumu tiktu pārkāptas, ja viņš pēc paša skaidri izteikta lūguma kriminālprocesa tiesas sēdēs piedalītos, izmantojot tiešsaistes pieslēgumu, ar nosacījumu, ka viņa aizstāvību nodrošina viņa pilnvarots advokāts, kas atrodas tiesas sēdes telpā, ka šis pieslēgums ļauj apsūdzētajam sekot līdzi tiesvedības gaitai, norādīt pierādījumus un iepazīties ar pierādījumiem, ka viņš var tikt uzklausīts bez tehniskiem traucējumiem un ka viņam tiek nodrošināta efektīva un konfidenciāla saziņa ar advokātu?”

20

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tas, ka apsūdzētais pēc viņa skaidri izteikta lūguma drīkst piedalīties savas lietas izskatīšanas tiesas sēdēs videokonferences režīmā.

21

Šī tiesību norma noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības piedalīties klātienē savas lietas izskatīšanā tiesā.

22

Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2016/343 47. apsvērumā teikto šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Hartā un ECPAK, tostarp tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību (spriedums, 2022. gada 8. decembris, HYA u.c. (Neiespējamība nopratināt apsūdzības lieciniekus), C‑348/21, EU:C:2022:965, 39. punkts).

23

Šīs direktīvas mērķis, kā noteikts tās 9. un 10. apsvērumā, ir stiprināt tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu kriminālprocesā (spriedums, 2022. gada 15. septembris, HN (Apsūdzētā, kas ir izraidīts no teritorijas, process), C‑420/20, EU:C:2022:679, 53. punkts).

24

Kā izriet no minētās direktīvas 33. apsvēruma, aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā pamatā ir tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras nostiprinātas ECPAK 6. pantā un kurām, kā precizēts Paskaidrojumos attiecībā uz Hartu, atbilst Hartas 47. panta otrā un trešā daļa, kā arī tās 48. pants. Tāpēc Tiesai jāgādā, lai tās veiktā šo pēdējo minēto tiesību normu interpretācija nodrošinātu aizsardzības līmeni, kas atbilst tam, kurš garantēts ECPAK 6. pantā, kā to interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (spriedums, 2022. gada 8. decembris, HYA u.c. (Neiespējamība nopratināt apsūdzības lieciniekus), C‑348/21, EU:C:2022:965, 40. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

25

Savukārt no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka apsūdzētā ierašanās tiesā ir būtiska taisnīga kriminālprocesa interesēs, un pienākums nodrošināt apsūdzētajam tiesības būt klātesošam tiesas sēžu zālē ir viens no ECPAK 6. panta būtiskajiem elementiem (spriedums, 2022. gada 8. decembris, HYA u.c. (Neiespējamība nopratināt apsūdzības lieciniekus), C‑348/21, EU:C:2022:965, 41. punkts).

26

Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka saskaņā ar Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā nostiprinātajām tiesībām apsūdzētajam ir jābūt iespējai personiski piedalīties tiesas sēdēs, kas tiek rīkotas attiecībā uz viņu notiekošā tiesvedībā, tomēr šajā direktīvā nav paredzēts, ka dalībvalstīm būtu jānoteic pienākums ikvienam aizdomās turētajam vai apsūdzētajam klātienē piedalīties savas lietas izskatīšanā tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 15. septembris, HN (Apsūdzētā, kas ir izraidīts no teritorijas, process), C‑420/20, EU:C:2022:679, 40. punkts), kā arī 2022. gada 8. decembris, HYA u.c. (Neiespējamība nopratināt apsūdzības lieciniekus), C‑348/21, EU:C:2022:965, 34. un 36. punkts).

27

Tomēr no šīs direktīvas 1. panta izriet, ka tās mērķis ir noteikt kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz konkrētiem nevainīguma prezumpcijas aspektiem kriminālprocesā, kā arī aizdomās turēto un apsūdzēto tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā šajā procesā, nevis pilnībā saskaņot kriminālprocesu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 15. septembris, HN (Apsūdzētā, kas ir izraidīts no teritorijas, process), C‑420/20, EU:C:2022:679, 41. punkts).

28

Tātad, ņemot vērā ar minēto direktīvu veiktās saskaņošanas ierobežoto apjomu un apstākli, ka tās 8. panta 1. punktā nav reglamentēts jautājums, vai dalībvalstis drīkst paredzēt, ka apsūdzētais pēc viņa skaidri izteikta lūguma var piedalīties savas krimināllietas izskatīšanas tiesas sēdēs videokonferences režīmā, šo jautājumu regulēt ir valsts tiesību ziņā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 15. septembris, HN (Apsūdzētā, kas ir izraidīts no teritorijas, process), C‑420/20, EU:C:2022:679, 42. punkts).

29

Tā kā Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punktā šis jautājums nav reglamentēts, šai tiesību normai nevar būt pretrunā tas, ka apsūdzētajam, kurš to ir skaidri lūdzis, tiek atļauts piedalīties savas lietas izskatīšanas tiesas sēdēs videokonferences režīmā.

30

Tomēr, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 64. punktā, ja dalībvalstis ļauj apsūdzētajam īstenot tiesības piedalīties savas lietas izskatīšanā tiesā attālināti, to paredzētie noteikumi nedrīkst apdraudēt šā sprieduma 23. punktā atgādināto Direktīvas 2016/343 mērķi stiprināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā. Šajos noteikumos arī jāievēro Hartā un ECPAK atzītās pamattiesības un principi, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību.

31

Šajā ziņā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nospriedusi, ka piedalīšanās tiesvedībā videokonferences režīmā pati par sevi nav nesaderīga ar taisnīgas un atklātas tiesvedības jēdzienu, taču jānodrošina, lai tiesājamais varētu sekot līdzi tiesvedībai un tikt uzklausīts bez tehniskiem šķēršļiem, kā arī efektīvi un konfidenciāli sazināties ar savu advokātu (ECT spriedums, 2010. gada 2. novembris, Sakhnovski pret Krieviju, CE:ECHR:2010:1102JUD002127203, 98. punkts).

32

Tāpēc uz uzdoto jautājumu ir atbildams, ka Direktīvas 2016/343 8. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka apsūdzētais pēc viņa skaidri izteikta lūguma drīkst piedalīties savas lietas izskatīšanas tiesas sēdēs videokonferences režīmā, turklāt šādā gadījumā jābūt nodrošinātām tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

33

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 8. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka apsūdzētais pēc viņa skaidri izteikta lūguma drīkst piedalīties savas lietas izskatīšanas tiesas sēdēs videokonferences režīmā, turklāt šādā gadījumā jābūt nodrošinātām tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.