CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2008. gada 25. novembrī

Lieta F‑50/07

Valentina Hristova

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Pieņemšana darbā – Atklāts konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Kandidatūras noraidīšana – Pamatojums – Diplomi

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru V. Hristova [V. Hristova] lūdz, pirmkārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/14/06 atlases komisijas lēmumu, ar kuru prasītājai tika atteikta pielaišana pie minētā konkursa pārbaudījumu kārtošanas, un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus saistībā ar iespējami nodarīto kaitējumu.

Nolēmums: Atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/14/06 atlases komisijas lēmumu, ar kuru prasītājai tiek atteikta pielaišana minētā konkursa pārbaudījumiem. Prasību pārējā daļā noraidīt. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Atteikums pielaist pie pārbaudījumiem

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība

1.      Pienākuma norādīt pamatojumu nelabvēlīgam lēmumam mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai lēmums ir pamatots, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā. Attiecībā, konkrētāk, uz lēmumiem, ar kuriem tiek atteikta pielaišana dalībai konkursā, konkursa atlases komisijai ir precīzi jānorāda tie konkursa paziņojumā paredzētie nosacījumi, kurus kandidāts nav izpildījis.

(skat. 22. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1984. gada 21. jūnijs, 69/83 Lux/Revīzijas palāta, Recueil, 2447. lpp., 36. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 21. maijs, T‑55/91 Fascilla/Parlaments, Recueil, II‑1757. lpp., 32. punkts; 2004. gada 25. marts, T‑145/02 Petrich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑101. un II‑447. lpp., 54. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, T‑376/03 Hendrickx/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑83. un II‑379. lpp., 68. punkts.

2.      Lai iestātos Kopienas atbildība, ir jābūt izpildītiem visiem nosacījumiem, kas attiecas uz iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējumu esamību un cēloņsakarību starp rīcību un norādīto kaitējumu.

Lai šādu sakarību varētu atzīt, principā ir jāsniedz pierādījumi par tiešām un noteiktām cēloņu un seku attiecībām starp attiecīgās Kopienu iestādes pieļauto kļūdu un norādīto kaitējumu.

Īpašajos konkursa apstākļos cēloņsakarības noteiktības pakāpe ir sasniegta, kad Kopienu iestādes pieļautā kļūda ir personai konkrēti liegusi nevis attiecīgo amatu, uz kuru esošās tiesības ieinteresētā persona nekad nevarētu pierādīt, bet gan reālas iespējas tikt tajā ieceltam, kas ieinteresētajai personai ir radījis mantisko kaitējumu negūto ienākumu veidā.

(skat. 38., 40. un 41. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1987. gada 16. decembris, 111/86 Delauche/Komisija, Recueil, 5345. lpp., 30. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 9. februāris, T‑3/92 Latham/Komisija, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑83. lpp., 63. punkts; 1996. gada 15. februāris, T‑589/93 Ryan‑Sheridan/FEACVT, Recueil FP, I‑A‑27. un II‑77. lpp., 141. punkts; 2004. gada 5. oktobris, T‑45/01 Sanders u.c./Komisija, Krājums, II‑3315. lpp., 149. un 150. punkts; 2007. gada 12. septembris, T‑250/04 Combescot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 95. un 96. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 22. oktobris, F‑46/07 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 215. punkts.